Anotācija (ex-ante)

Ņemot vērā to, ka reglamentējošais normatīvais akts, kurš attiecas uz uzņēmumiem, uz kuriem attiecas Direktīvas Nr. 2019/2034 44.a panta noteiktās prasības par informācijas nodošanu ESAP, ir Ieguldījumu brokeru sabiedrību likums, tad, lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, ir jāveic grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā.
Ņemot vērā, ka reglamentējošais normatīvais akts, kurš attiecas uz uzņēmumiem, kurus skar Direktīvas Nr. 2019/2034 prasības, tai skaitā uz risku apzināšanu, pārvaldību un uzraudzību, ir Likums, tad, lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2024/2994 3.panta prasības, ir nepieciešams veikt grozījumus Likumā.

Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2019/2034  prasības, kas izriet no Direktīvas Nr. 2024/2994 3. panta prasībām, Likumā veikti šādi grozījumi:
1. panta pirmā daļa papildināta ar 18.punktu, kas definē terminu “centrālais darījumu partneris”;
1. panta otrā daļa izteikta jaunā redakcijā, papildinot terminu definīcijas;
31. panta pirmās daļas 14. punkta "b" apakšpunkts izteikts jaunā redakcijā, precizējot prasības, kas ieguldījumu brokeru sabiedrībām iekšējās kontroles sistēmā ir jānodrošina attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrības darbībai piemītošo un varbūtējo risku, kā arī risku, kurus tā rada vai var radīt saviem klientiem, tostarp koncentrācijas riska, kas izriet no riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, ņemot vērā Regulas Nr. 648/2012 7.a panta prasības, identificēšanas, pārvaldīšanas, uzraudzības un ziņošanas sistēmu, kā arī nosaka, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība izstrādā plānus un kvantificējamus mērķus saskaņā ar Regulas Nr. 648/2012 7.a panta prasībām, lai pārvaldītu un novērstu koncentrācijas risku, kas izriet no riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, kuri piedāvā pakalpojumus, kuriem ir būtiska sistēmiska nozīme  Eiropas Savienībā vai vismaz vienā dalībvalstī;
Lai nodrošinātu vienotu izpratni un tiesisko noteiktību, ar formulējumu “kvantificējami mērķi” jāsaprot ieguldījumu brokeru sabiedrības noteikti, skaidri izmērāmi un skaitliski izteikti mērķi, kas ļauj novērtēt koncentrācijas riska apjomu un tā samazināšanas progresu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 7.a panta prasībām. Minētie mērķi attiecas uz koncentrācijas riska pārvaldīšanu un ierobežošanu attiecībā uz centrālajiem darījumu partneriem, kuri piedāvā pakalpojumus, kuriem ir būtiska sistēmiska nozīme Eiropas Savienībā vai dalībvalstī.
Kvantificējami mērķi var ietvert, piemēram, noteiktas ekspozīcijas robežvērtības, procentuālus limitus, ekspozīcijas attiecību pret kapitālu vai pakāpeniskus samazināšanas rādītājus ar konkrētiem termiņiem.
43. pants papildināts ar 2.¹ daļu, nosakot, ka Latvijas Banka novērtē un pārrauga ieguldījumu brokeru sabiedrību praksi koncentrācijas riska, kas izriet no riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, pārvaldīšanai, tostarp plānus, kas izstrādāti saskaņā ar šā likuma 31. panta pirmās daļas 14. punkta "b" apakšpunktu, kā arī ieguldījumu brokeru sabiedrību komercdarbības modeļu pielāgošanu Regulas Nr. 648/2012 7.a pantā noteiktajām prasībām;
45. panta pirmā daļa papildināta ar 14. punktu, kas nosaka Latvijas Bankas tiesības uzraudzības procesā ieguldījumu brokeru sabiedrībai pieprasīt, lai tiktu samazināti riska darījumi ar noteiktu centrālo darījumu partneri vai pārdalīti riska darījumi tās tīrvērtes kontos saskaņā ar Regulas Nr. 648/2012 7.a pantu, ja Latvijas Banka uzskata, ka pastāv pārmērīgas koncentrācijas risks, kas izriet no riska darījumiem ar noteiktu centrālo darījumu partneri;
84. panta pirmās daļas 1. punkts ir izteikts jaunā redakcijā, ar grozījumiem precizējot Latvijas Bankas tiesības informācijas apmaiņas nodrošināšanai slēgt līgumus ar ārvalstu uzraudzības institūcijām, iestādēm vai citām juridiskajām personām, kas veic finanšu tirgu un finanšu iestāžu uzraudzību, tostarp to finanšu iestāžu uzraudzību, kurām ir piešķirta atļauja darboties kā centrālajiem darījumu partneriem, ja centrālie darījumu partneri ir atzīti saskaņā ar Regulas Nr. 648/2012 25. pantu.
Likumprojekts papildina arī informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar atsauci uz Direktīvu Nr. 2024/2994.

Direktīvas Nr. 2019/2034 44.a panta 1. punktā noteikts, ka no 2030. gada 10. janvāra dalībvalstis nodrošina, ka, publiskojot informāciju par par riska pārvaldības mērķiem un politiku, par pašu kapitālu un tā atbilstību prasībām, ka arī par piemērotajām sankcijām un administratīvajiem pasākumiem regulētās vienības vienlaikus iesniedz minēto informāciju šā panta 3. punktā minētajai informācijas vākšanas struktūrai, lai tie būtu pieejami ESAP. 
Attiecībā uz ESAP nododamās informācijas tehniskajām prasībām Direktīvas Nr. 2019/2034 44.a panta 1.punktā noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, ka informācija tiek iesniegta datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3) punktā, vai – ja to prasa Savienības vai valstu tiesību akti – mašīnlasāmā formātā, kā definēts minētās regulas 2. panta 4) punktā. Informācijai tiek pievienoti metadati, kas noteikti Direktīvas  Nr. 2019/2034 44.a panta 1. punkta b) apakšpunktā.
Direktīvas Nr. 2019/2034 44.a panta 2. punkts paredz, ka šā panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkta izpildei dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības un mātesuzņēmumi iegūst juridiskās personas identifikatoru.
Attiecībā uz ESAP nododamās informācijas tehniskajām prasībām Direktīvas Nr. 2019/2034 44.a panta 4.punktā noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, ka informācija tiek iesniegta datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3) punktā. Informācijai tiek pievienoti metadati, kas noteikti Direktīvas Nr. 2019/2034 44.a panta 4. punkta b) apakšpunktā.

Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2019/2034 44.a panta “Informācijas pieejamība Eiropas vienotajā piekļuves punktā” prasības, kas izriet no Direktīvas Nr. 2023/2864, Likums papildināts ar 57. panta otrās daļas jauno redakciju un jaunu 86. pantu.
Precizēta Likuma 57. panta otro daļa, kas paredz, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības publisko šā panta pirmajā daļā minēto informāciju savā tīmekļvietnē vienlaikus to iesniedz Latvijas Bankā. Šā likuma 57. panta pirmajā daļā minēto informāciju Latvijas Bankai iesniedz Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3. vai 4. punktā noteiktajā formātā. Informācija satur Regulas Nr. 2023/2859 7. panta 4. punkta “b”, “c” un “d” apakšpunktā minēto informāciju, tai skaitā  šā panta pirmajā daļā minētās sabiedrības nosaukumu un norādi, vai informācija satur fiziskas personas datus.
Papildināt Likumu ar jaunu 86. pantu, kas paredz, ka Latvijas Banka ir uzskatāma par informācijas vākšanas struktūru Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 2. punkta izpratnē, kā arī nodrošina šā likuma 12. panta astotajā daļā, 16. panta piektajā daļā, 17. panta piektajā un septītajā daļā, 57. panta pirmajā daļā, 76. panta pirmajā un otrajā daļā un 81. panta otrajā daļā minētās informācijas nodošanu Eiropas vienotajam piekļuves punktam.
Šā likuma 12. panta astotajā daļā, 16. panta piektajā daļā, 17. panta piektajā un septītajā daļā un 76. panta pirmajā un otrajā daļā minēto informāciju Eiropas vienotajam piekļuves punktam sniedz Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3. punktā noteiktajā formātā. Regulētā informācija satur Regulas Nr. 2023/2859 7. panta 4. punkta “b” un “c” apakšpunktā minēto informāciju, tai skaitā visi tās ieguldījumu brokeru sabiedrību vai tirgus operatora nosaukumi vai piesaistītā aģenta, uz kuru attiecas informācija, un norādi, vai informācija satur fiziskas personas datus.
Direktīvas Nr. 2023/2864 10. apsvērumā teikts, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Regulu (ES) 2018/1725 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (turpmāk - Regula Nr. 2018/1725) 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2022. gada 19. janvārī sniedza oficiālus komentārus. Līdz ar to regulējums attiecībā uz personas datu nodošanu ir saskaņots ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju un atbilst Regulai Nr. 2018/1725, kā to paredz Direktīva Nr. 2023/2864.
Savukārt Regulas Nr. 2023/2859 21. apsvērumā teikts, ka personas datu nodošana ir saskaņota Direktīvas Nr. 2023/2864 regulējumā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) un Regulu Nr. 2018/1725, kur metadati šajā gadījumā ir tikai tehniska pazīme, kas palīdz pārvaldīt dokumentus, piemēram, piemērot datu aizsardzības režīmus, nodrošināt dzēšanas termiņus un, ja nepieciešams, ierobežot meklēšanas un piekļuves funkcijas. Papildus tehniskā pazīme ir tikai marķējums, kas norāda uz personas datu klātbūtni dokumentā, kā arī  ESAP nenodod un neprasa papildu personas datus, bet glabā tikai tos personas datus, kas jau tiesiski ietverti iesniedzamajā informācijā.
Juridiskas personas identifikators jeb LEI (Legal Entity Identifier) ir unikāls globāls uzņēmuma identifikācijas numurs, ko izdevusi Globālā juridisko personu identifikatoru fonda vietējā struktūrvienība. Finanšu iestādes un regulatori izmanto LEI, lai identificētu finanšu tirgu dalībniekus.
Juridiskas personas identifikators ir 20 rakstzīmju, burtu un ciparu kods, kura pamatā ir ISO 17442 standarts, ko izstrādājusi Starptautiskā standartizācijas organizācija (ISO). Tas apkopo galveno atsauces datu informāciju, kas ļauj skaidri un unikāli identificēt juridiskas personas, kuras piedalās finanšu darījumos atbilstoši Komisijas 2016. gada 14. jūlija deleģētās regulas (ES) 2017/585 ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par finanšu instrumentu atsauces datu standartiem un formātiem un tehniskiem līdzekļiem saistībā ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes un kompetento iestāžu veicamajiem pasākumiem prasībām.
Likumprojekts paredz papildināt pārejas noteikumus ar nosacījumu, ka Likuma 57. panta otrās daļas jauno redakciju un 86. pantu piemēro, sākot ar  2030. gada 10. janvāri. 
Likumprojektā ir iekļauta arī informatīvā atsauce uz Direktīvu Nr. 2023/2864.