22-TA-2016: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
2020. gada 9. jūlija Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2019-27-03 “Par Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumu Nr.1605 “Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību” 2.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam, 91.panta otrajam teikumam un 109.pantam” (turpmāk - ST spriedums).
Ministru kabineta 2019.gada 7.maija rīkojums Nr.210 „Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” 111.1. punkts.
5. 2021. gada 14. septembra Ministru kabineta rīkojums Nr. 657 “Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.–2024.gadam” (prot. Nr. 61 44. §).
6. Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2021.-2026.gadam (turpmāk – ANM) 3.komponente “Nevienlīdzības mazināšana”. Viena no ANM iekļautajām reformām sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamībai ir minimālo ienākumu reforma. Kā atskaites punktiem šīs reformas īstenošanai un priekšnosacījums Latvijai ANM finansējuma piešķīrumam ir paredzēts “Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.–2024.gadam” ar nosacījumiem, ka tiesību aktu grozījumi minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai pieņemti Saeimā un tie ietver: (1) pāreju no minimālā ienākuma skaitliskās vērtības euro izteiksmē uz procentuālo vērtību no mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānas, proti, minimālo ienākumu sliekšņa zemākās iespējamās robežas noteikšanu un nostiprināšanu tiesību aktos ne zemāku kā 20% no ienākumu mediānas apmēra; (2) ikgadēju pārskatīšanas mehānismu no 2023.gada, pamatojoties uz ienākumu mediānas izmaiņām, kas saistīts ar attiecīgajām atsauces vērtībām vai rādītājiem, vienlaikus nemazinot ienākumu sliekšņu apmēru ienākumu mediānas samazinājuma gadījumā.
7. ES Padomes rekomendācijas Latvijai 2020. un 2021.gadam: “Paredzēt pienācīgu ienākumu atbalstu krīzes vissmagāk skartajām iedzīvotāju grupām un stiprināt sociālās drošības tīklu”.
8. Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2017. gada 17. novembra Eiropas Sociālo tiesību pīlārs, kas, cita starpā, paredz Eiropas Savienības dalībvalstīm noteikt tiesības uz pienācīgu minimālo ienākumu pabalstu līdzekļu trūkuma gadījumā.
Ministru kabineta 2019.gada 7.maija rīkojums Nr.210 „Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” 111.1. punkts.
5. 2021. gada 14. septembra Ministru kabineta rīkojums Nr. 657 “Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.–2024.gadam” (prot. Nr. 61 44. §).
6. Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2021.-2026.gadam (turpmāk – ANM) 3.komponente “Nevienlīdzības mazināšana”. Viena no ANM iekļautajām reformām sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamībai ir minimālo ienākumu reforma. Kā atskaites punktiem šīs reformas īstenošanai un priekšnosacījums Latvijai ANM finansējuma piešķīrumam ir paredzēts “Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.–2024.gadam” ar nosacījumiem, ka tiesību aktu grozījumi minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai pieņemti Saeimā un tie ietver: (1) pāreju no minimālā ienākuma skaitliskās vērtības euro izteiksmē uz procentuālo vērtību no mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānas, proti, minimālo ienākumu sliekšņa zemākās iespējamās robežas noteikšanu un nostiprināšanu tiesību aktos ne zemāku kā 20% no ienākumu mediānas apmēra; (2) ikgadēju pārskatīšanas mehānismu no 2023.gada, pamatojoties uz ienākumu mediānas izmaiņām, kas saistīts ar attiecīgajām atsauces vērtībām vai rādītājiem, vienlaikus nemazinot ienākumu sliekšņu apmēru ienākumu mediānas samazinājuma gadījumā.
7. ES Padomes rekomendācijas Latvijai 2020. un 2021.gadam: “Paredzēt pienācīgu ienākumu atbalstu krīzes vissmagāk skartajām iedzīvotāju grupām un stiprināt sociālās drošības tīklu”.
8. Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2017. gada 17. novembra Eiropas Sociālo tiesību pīlārs, kas, cita starpā, paredz Eiropas Savienības dalībvalstīm noteikt tiesības uz pienācīgu minimālo ienākumu pabalstu līdzekļu trūkuma gadījumā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikt metodoloģiski pamatu un reālajai sociālekonomiskajā situācijā atbilstošu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta (turpmāk - VSNP) apmēru, izmantojot likumprojektā “Grozījumi likumā “Par sociālo drošību”” noteikto pieeju minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā (procentuālā apmērā no Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļa vietnē publicētās minimālā ienākuma mediānas summas mēnesī, (turpmāk – ienākuma mediāna), nostiprinot vienotu pieeju valsts atbalsta sniegšanā iedzīvotājiem ar zemiem un ļoti zemiem ienākumiem.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2023.
Pamatojums
Grozījumi ir nepieciešami, lai pilnībā ieviestu ST spriedumu, t.i., noteikt VSNP apmēru, pamatojoties uz sociālekonomisko situāciju valstī, un nostiprināt regulāru VSNP apmēra pārskatīšanu, lai veicinātu iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem materiālās situācijas pastāvīgu uzlabošanos.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
VSNP ir viens no valsts sociālo pabalst veidiem, kuru saņem pie noteiktām iedzīvotāju grupām piederīgas personas situācijās, kad ir nepieciešami papildu izdevumi vai kad šīs personas nespēj gūt ienākumus. Valsts sociālo pabalstu, t.sk. VSNP apmēru, to personu loku, kurām ir tiesības saņemt VSNP, šo pabalstu piešķiršanas un izmaksas pamatnosacījumus nosaka Valsts sociālo pabalstu likums (turpmāk – Likums). VSNP tiek finansēts no valsts pamatbudžeta, t.i., no vispārējiem nodokļiem, un to apmērs ir atkarīgs no valsts finansiālajām iespējām. VSNP izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk – VSAA).
Personu loks, kurām ir tiesības saņemt VSNP, ir noteiktas VSPL 13.pantā, proti, VSNP piešķir personai, kurai nav tiesību saņemt valsts pensiju (izņemot apgādnieka zaudējuma pensiju personai ar invaliditāti) vai apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, ja persona:
1) sasniegusi vecumu, kāds saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" noteikts personai, lai tā iegūtu tiesības uz vecuma pensiju. Šīm personām valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir uz mūžu;
2) atzīta par personu ar invaliditāti un pārsniegusi 18 gadu vecumu. Šīm personām valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir uz noteikto invaliditātes laiku;
3) nav sasniegusi pilngadību, ir zaudējusi vienu vai abus apgādniekus un nav stājusies laulībā. Šajā gadījumā valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir līdz pilngadības sasniegšanai. Pabalsta izmaksu turpina, ja šajā punktā minētā persona pēc pilngadības sasniegšanas mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē un nav vecāka par 20 gadiem vai studē augstskolā dienas nodaļā (pilna laika klātienē) un nav vecāka par 24 gadiem.
Izmaiņas VSNP apmērā un tā izmaksas kārtībā ar 2021.gada maiju ir cieši saistītas ar ST sprieduma izpildi, kurā attiecībā uz VSNP invaliditātes gadījumā norādīts, ka nestrādājošām personām ar invaliditāti VSNP ir pamata iztikas līdzekļu avots un primāri tas tiks izmantots pamatvajadzību apmierināšanai. Savukārt nodarbinātām personām ar invaliditāti Satversmes tiesas ieskatā VSNP ir papildu ienākumu avots un ir uzskatāms par papildu atbalstu no valsts puses, ar kuru valsts sekmē personu ar invaliditāti dzīves kvalitātes paaugstināšanos un sociālo iekļaušanu un kuru persona var izlietot pēc saviem ieskatiem.
Atbilstoši ST spriedumam nenodarbinātie un nodarbinātie VSNP saņēmēji atrodas atšķirīgos apstākļos, tādēļ valsts sniegtajam atbalstam nenodarbinātām personām ar invaliditāti kā īpaši aizsargājamai personu grupai jābūt lielākam nekā nodarbinātām personām ar invaliditāti. Tāpat Satversmes tiesa atzina, ka VSNP apmērs pensijas vecumu sasniegušām personām, kāds tas bija noteikts līdz 2020.gada 31.decembrim, nenodrošina cilvēkcienīgu dzīvi. Ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu, Labklājības ministrija veica grozījumus Likumā (ar detalizētu skaidrojumu par veiktajiem grozījumiem Likumā un to pamatojumiem iespējams iepazīties likumā “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”: https://likumi.lv/ta/id/319395-grozijumi-valsts-socialo-pabalstu-likuma. Minētie grozījumi Saeimā tika pieņemti 2020.gada 24.novembrī, Latvijas Vēstnesī publicēti 2020.gada 11.decembrī un stājās spēkā 2021.gada 1.janvārī.), tostarp:
1)nosakot VSNP apmēru katrai no VSNP saņēmēju grupām konkrētā apmērā, tā aprēķinam piemērojot relatīvo metodi – proti, VSNP apmēru nosakot procentuālā apmērā no ienākumu mediānas, Likumā nosakot konkrētu VSMP apmēru (summa veselos euro) (ienākumu mediāna pēc Latvijas skalas 2018.gadā bija 544,41 euro jeb 544,41 euro);
2)nosakot VSNP aprēķinā piemērojamos koeficientus personām ar I un II invaliditātes grupu;
3)diferencējot VSNP apmēru personām ar I un II invaliditāti pēc nodarbinātības fakta, veicot piemaksu pie VSNP proporcionāli iepriekšējā mēnesī nenodarbinātajām dienām - personām ar I invaliditātes grupu pie VSNP tiek veikta 30% piemaksa no VSNP apmēra, personām ar II invaliditātes grupu – 20%. ;
4)nosakot VSNP izmaksu par iepriekšējo mēnesi no 2021.gada 1.maija;
5)nosakot VSNP pārskatīšanas kārtību - atbilstoši likumā "Par sociālo drošību" noteiktajai minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas kārtībai – ne retāk kā reizi trijos gados.
Lai diferencētu VSNP apmēru personām ar I un II invaliditātes grupu pēc nodarbinātības fakta, VSAA ir jāpārliecinās par personas nodarbinātības statusu. Vienlaikus jāņem vērā, ka nodarbinātības fakts nav statisks lielums, un arī viena mēneša ietvaros tas var būt mainīgs. Pie kārtības, kad VSNP izmaksā par kārtējo mēnesi (kā tas bija līdz 2021.gada 1.maijam), VSAA nevar pārliecināties par faktisko personas nodarbinātības statusu, tādējādi nevar korekti aprēķināt un izmaksāt VSNP apmēru personām ar I un II invaliditātes grupu tā, lai neveidotos situācija, ka dažām personām rastos VSNP pārmaksa, bet dažām VSNP apmērs netiktu izmaksāts pilnā apmērā. Tādēļ, lai nodrošinātu, ka personām ar I un II invaliditātes grupu VSNP apmērs tiek diferencēts pēc nodarbinātības fakta, tika pieņemts lēmums noteikt VSNP izmaksu par iepriekšējo mēnesi, jo šāda kārtība ļauj VSAA korekti fiksēt un pārliecināties par personas nodarbinātības faktu un veikt VSNP izmaksu personai atbilstošā apmērā (bez pārmaksas vai iztrūkuma). Turklāt, lai salāgotu VSNP izmaksu visām Likuma 13.panta pirmajā daļā noteiktajām personām, sākot ar 2021.gada maiju, visiem VSNP saņēmējiem izmaksa tiks veikta par iepriekšējo mēnesi.
VSNP apmēri no 2021.gada 1.janvāra, atbilstoši veiktajiem grozījumiem Likumā pēc ST sprieduma.
Tāpat izmaiņām VSNP apmēros radīja tiešu ietekmi arī uz tiem pabalstiem, kuru apmēri ir atkarīgi no VSNP apmērā:
- Likuma 14.pants nosaka apbedīšanas pabalstu VSNP saņēmēja nāves gadījumā;
- 24.11.2020, veicot grozījumus Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā (turpmāk – ČAES likums) un likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” tika noteikts, ka ČAES likuma 11.pantā un likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 7.panta otrajā daļā minēto pabalstu apmērus nosaka, ņemot vērā Likuma 13. panta 1.1 daļā noteikto VSNP apmēru;
- Bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laikā cilvēks ir sociāli apdrošināts, bet tikai pensijai.
- 24.11.2020. grozījumos likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 12.panta otrajā daļā tika noteikts, ka apbedīšanas pabalstu piešķir tādas kopējās summas apmērā, kura atbilst trīskāršam valsts sociālā nodrošinājuma pabalstam, kāds bezdarbnieka nāves dienā bija noteikts Likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktā minētajām personām;
- 24.11.2020. grozījumos likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (spēkā ar 01.01.2021.) 23. panta otrajā daļā tika noteikts, ka apdrošinātās personas apgādībā bijuša ģimenes locekļa nāves gadījumā pabalstu piešķir un izmaksā tādas kopējās summas apmērā, kura atbilst trīskāršam valsts sociālā nodrošinājuma pabalstam, kāds ģimenes locekļa nāves dienā bija noteikts Valsts sociālo pabalstu likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktā minētajām personām;
Grozījumi likumā “Par sociālo drošību”, kas šobrīd tiek veikti vienlaikus ar šo likumprojektu, paredz noteikt minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanas metodoloģiju, t.i., minimālo ienākumu slieksnis nedrīkst būt zemāks par 20% no ienākumu mediānas, kā arī noteikt, ka minimālo ienākumu sliekšņus pārskata vienlaikus katru gadu. Grozījumi likumā “Par sociālo drošību” paredz, ka minimālo ienākumu sliekšņus nepārskata, ja minimālā ienākumu mediāna pārskata gadā samazinās, lai neizveidotos situācija, ka jau tā ļoti zemie minimālie ienākumi trūcīgākajai iedzīvotāju daļai tiek samazināti.
Personu loks, kurām ir tiesības saņemt VSNP, ir noteiktas VSPL 13.pantā, proti, VSNP piešķir personai, kurai nav tiesību saņemt valsts pensiju (izņemot apgādnieka zaudējuma pensiju personai ar invaliditāti) vai apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, ja persona:
1) sasniegusi vecumu, kāds saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" noteikts personai, lai tā iegūtu tiesības uz vecuma pensiju. Šīm personām valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir uz mūžu;
2) atzīta par personu ar invaliditāti un pārsniegusi 18 gadu vecumu. Šīm personām valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir uz noteikto invaliditātes laiku;
3) nav sasniegusi pilngadību, ir zaudējusi vienu vai abus apgādniekus un nav stājusies laulībā. Šajā gadījumā valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir līdz pilngadības sasniegšanai. Pabalsta izmaksu turpina, ja šajā punktā minētā persona pēc pilngadības sasniegšanas mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē un nav vecāka par 20 gadiem vai studē augstskolā dienas nodaļā (pilna laika klātienē) un nav vecāka par 24 gadiem.
Izmaiņas VSNP apmērā un tā izmaksas kārtībā ar 2021.gada maiju ir cieši saistītas ar ST sprieduma izpildi, kurā attiecībā uz VSNP invaliditātes gadījumā norādīts, ka nestrādājošām personām ar invaliditāti VSNP ir pamata iztikas līdzekļu avots un primāri tas tiks izmantots pamatvajadzību apmierināšanai. Savukārt nodarbinātām personām ar invaliditāti Satversmes tiesas ieskatā VSNP ir papildu ienākumu avots un ir uzskatāms par papildu atbalstu no valsts puses, ar kuru valsts sekmē personu ar invaliditāti dzīves kvalitātes paaugstināšanos un sociālo iekļaušanu un kuru persona var izlietot pēc saviem ieskatiem.
Atbilstoši ST spriedumam nenodarbinātie un nodarbinātie VSNP saņēmēji atrodas atšķirīgos apstākļos, tādēļ valsts sniegtajam atbalstam nenodarbinātām personām ar invaliditāti kā īpaši aizsargājamai personu grupai jābūt lielākam nekā nodarbinātām personām ar invaliditāti. Tāpat Satversmes tiesa atzina, ka VSNP apmērs pensijas vecumu sasniegušām personām, kāds tas bija noteikts līdz 2020.gada 31.decembrim, nenodrošina cilvēkcienīgu dzīvi. Ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu, Labklājības ministrija veica grozījumus Likumā (ar detalizētu skaidrojumu par veiktajiem grozījumiem Likumā un to pamatojumiem iespējams iepazīties likumā “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”: https://likumi.lv/ta/id/319395-grozijumi-valsts-socialo-pabalstu-likuma. Minētie grozījumi Saeimā tika pieņemti 2020.gada 24.novembrī, Latvijas Vēstnesī publicēti 2020.gada 11.decembrī un stājās spēkā 2021.gada 1.janvārī.), tostarp:
1)nosakot VSNP apmēru katrai no VSNP saņēmēju grupām konkrētā apmērā, tā aprēķinam piemērojot relatīvo metodi – proti, VSNP apmēru nosakot procentuālā apmērā no ienākumu mediānas, Likumā nosakot konkrētu VSMP apmēru (summa veselos euro) (ienākumu mediāna pēc Latvijas skalas 2018.gadā bija 544,41 euro jeb 544,41 euro);
2)nosakot VSNP aprēķinā piemērojamos koeficientus personām ar I un II invaliditātes grupu;
3)diferencējot VSNP apmēru personām ar I un II invaliditāti pēc nodarbinātības fakta, veicot piemaksu pie VSNP proporcionāli iepriekšējā mēnesī nenodarbinātajām dienām - personām ar I invaliditātes grupu pie VSNP tiek veikta 30% piemaksa no VSNP apmēra, personām ar II invaliditātes grupu – 20%. ;
4)nosakot VSNP izmaksu par iepriekšējo mēnesi no 2021.gada 1.maija;
5)nosakot VSNP pārskatīšanas kārtību - atbilstoši likumā "Par sociālo drošību" noteiktajai minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas kārtībai – ne retāk kā reizi trijos gados.
Lai diferencētu VSNP apmēru personām ar I un II invaliditātes grupu pēc nodarbinātības fakta, VSAA ir jāpārliecinās par personas nodarbinātības statusu. Vienlaikus jāņem vērā, ka nodarbinātības fakts nav statisks lielums, un arī viena mēneša ietvaros tas var būt mainīgs. Pie kārtības, kad VSNP izmaksā par kārtējo mēnesi (kā tas bija līdz 2021.gada 1.maijam), VSAA nevar pārliecināties par faktisko personas nodarbinātības statusu, tādējādi nevar korekti aprēķināt un izmaksāt VSNP apmēru personām ar I un II invaliditātes grupu tā, lai neveidotos situācija, ka dažām personām rastos VSNP pārmaksa, bet dažām VSNP apmērs netiktu izmaksāts pilnā apmērā. Tādēļ, lai nodrošinātu, ka personām ar I un II invaliditātes grupu VSNP apmērs tiek diferencēts pēc nodarbinātības fakta, tika pieņemts lēmums noteikt VSNP izmaksu par iepriekšējo mēnesi, jo šāda kārtība ļauj VSAA korekti fiksēt un pārliecināties par personas nodarbinātības faktu un veikt VSNP izmaksu personai atbilstošā apmērā (bez pārmaksas vai iztrūkuma). Turklāt, lai salāgotu VSNP izmaksu visām Likuma 13.panta pirmajā daļā noteiktajām personām, sākot ar 2021.gada maiju, visiem VSNP saņēmējiem izmaksa tiks veikta par iepriekšējo mēnesi.
VSNP apmēri no 2021.gada 1.janvāra, atbilstoši veiktajiem grozījumiem Likumā pēc ST sprieduma.
| Personās ar invaliditāti | ||
| Invaliditātes grupa | Koeficients | VSNP apmērs no 01.01.2021. (euro, mēnesī) |
| No bērnības | ||
| I grupa |
1,4 | 190,40 |
| Nestrādājošam (30% piemaksa) | 247, 52 | |
| II grupa | 1,2 | 163,20 |
| Nestrādājošam (20% piemaksa) |
195, 84 | |
| III grupa | Bāze | 136,00 (25 % no ienākuma mediānas) |
| Vispārējā gadījumā | ||
| I grupa | 152,60 | |
| Nestrādājošam (30% piemaksa) | 198,38 | |
| II grupa | 130,80 | |
| Nestrādājošam (20% piemaksa) | 156,96 | |
| III grupa | Bāze | 109,00 (20% no ienākuma mediānas) |
|
Pensijas vecumu sasniegušām personām VSNP apmērs euro no 01.01.2021. | ||
| 109 (20% no ienākuma mediānas) | ||
| Apgādnieka zaudējuma gadījumā apmērs euro no 01.01.2021. | ||
| Bērniem līdz 7.g.v. | 136,00 euro (25% no ienākuma mediānas) | |
| Bērniem no 7 g.v. | 163,00 euro (30% no ienākuma mediānas) | |
Tāpat izmaiņām VSNP apmēros radīja tiešu ietekmi arī uz tiem pabalstiem, kuru apmēri ir atkarīgi no VSNP apmērā:
- Likuma 14.pants nosaka apbedīšanas pabalstu VSNP saņēmēja nāves gadījumā;
- 24.11.2020, veicot grozījumus Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā (turpmāk – ČAES likums) un likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” tika noteikts, ka ČAES likuma 11.pantā un likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 7.panta otrajā daļā minēto pabalstu apmērus nosaka, ņemot vērā Likuma 13. panta 1.1 daļā noteikto VSNP apmēru;
- Bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laikā cilvēks ir sociāli apdrošināts, bet tikai pensijai.
- 24.11.2020. grozījumos likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 12.panta otrajā daļā tika noteikts, ka apbedīšanas pabalstu piešķir tādas kopējās summas apmērā, kura atbilst trīskāršam valsts sociālā nodrošinājuma pabalstam, kāds bezdarbnieka nāves dienā bija noteikts Likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktā minētajām personām;
- 24.11.2020. grozījumos likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (spēkā ar 01.01.2021.) 23. panta otrajā daļā tika noteikts, ka apdrošinātās personas apgādībā bijuša ģimenes locekļa nāves gadījumā pabalstu piešķir un izmaksā tādas kopējās summas apmērā, kura atbilst trīskāršam valsts sociālā nodrošinājuma pabalstam, kāds ģimenes locekļa nāves dienā bija noteikts Valsts sociālo pabalstu likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktā minētajām personām;
Grozījumi likumā “Par sociālo drošību”, kas šobrīd tiek veikti vienlaikus ar šo likumprojektu, paredz noteikt minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanas metodoloģiju, t.i., minimālo ienākumu slieksnis nedrīkst būt zemāks par 20% no ienākumu mediānas, kā arī noteikt, ka minimālo ienākumu sliekšņus pārskata vienlaikus katru gadu. Grozījumi likumā “Par sociālo drošību” paredz, ka minimālo ienākumu sliekšņus nepārskata, ja minimālā ienākumu mediāna pārskata gadā samazinās, lai neizveidotos situācija, ka jau tā ļoti zemie minimālie ienākumi trūcīgākajai iedzīvotāju daļai tiek samazināti.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Likumā saglabājot VSNP apmēru absolūtos skaitļos - euro-, pastāv risks, ka šos apmērus var pārskatīt, neņemot vērā iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu reālo pieaugumu, attiecīgi tos nosakot bez sociālekonomiskā pamatojuma, vai tos var nepārskatīt vispār. Abas izvēles būtu pretrunā ar ST spriedumu un pēc būtības nenovērstu šajā spriedumā identificētos trūkumus un konstatēto nepieciešamību, minimālo ienākumu sliekšņus piesaistīt konkrētam sociālekonomiskajam rādītājam, lai nodrošinātu to adekvātumu attiecībā pret reālo sociālekonomisko situāciju valstī, kā arī nodrošināt regulāru to pārskatīšanu, kā arī neatbilstu minimālo ienākumu sliekšņu ieviešanas mērķim, kas noteikts koncepcijā "Par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu", proti, noteikt metodoloģiski pamatotu un sociālekonomiskajai situācijai atbilstošu minimālā ienākuma līmeni, kas kalpotu par atskaites punktu sociālās drošības sistēmas jomu (valsts sociālie pabalsti, sociālā apdrošināšana, sociālā palīdzība) ietvaros noteikto atbalsta pasākumu pilnveidošanai.
Risinājuma apraksts
Noteikt VSNP apmērus procentuālā apmērā no ienākuma mediānas, noapaļotu līdz veseliem euro. Saglabāt nosacījumu, ka VSNP apmērus pārskata atbilstoši nosacījumiem, kas noteikti likumā Par sociālo drošību – proti, pamatojoties uz šobrīd procesā esošajiem grozījumiem likumā “Par sociālo drošību”, arī VSNP apmērs tiks pārskatīts katru gadu, pieaugot ienākuma mediānas vērtībai. Attiecīgi VSNP bāzes apmēri 2023. gadā, ņemot vērā 2020 gada ienākuma mediānu ( 626,57 euro mēnesī - https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__NN__NNM/NNM080/table/tableViewLayout1/), paredzēti šādā apmērā:
Personām ar invaliditāti
Personām ar III grupu:
1) no bērnības - 157 euro (25 % no ienākuma mediānas)
2) vispārējā gadījumā- 125 euro (20% no ienākuma mediānas)
Personām ar I un II invaliditātes grupu tiek piemēroti attiecīgi koeficienti 1.4 un 1.2 VSNP aprēķinā un veikta piemaksa nestrādājošām personām ar I un II invaliditātes grupu, pie grupas VSNP apmēra - 30% I grupai un 20% II grupai.
Pensijas vecumu sasniegušām personām - 125 euro (20% no ienākuma mediānas)
Apgādnieka zaudējuma gadījumā:
1)līdz 7 g.v. - 157 euro (25% no ienākuma mediānas)
2) no 7 g.v. 188 euro (30% no ienākuma mediānas)
Personām ar invaliditāti
Personām ar III grupu:
1) no bērnības - 157 euro (25 % no ienākuma mediānas)
2) vispārējā gadījumā- 125 euro (20% no ienākuma mediānas)
Personām ar I un II invaliditātes grupu tiek piemēroti attiecīgi koeficienti 1.4 un 1.2 VSNP aprēķinā un veikta piemaksa nestrādājošām personām ar I un II invaliditātes grupu, pie grupas VSNP apmēra - 30% I grupai un 20% II grupai.
Pensijas vecumu sasniegušām personām - 125 euro (20% no ienākuma mediānas)
Apgādnieka zaudējuma gadījumā:
1)līdz 7 g.v. - 157 euro (25% no ienākuma mediānas)
2) no 7 g.v. 188 euro (30% no ienākuma mediānas)
Problēmas apraksts
Likumprojekts paredz, ka grozījumi Likumā stājas spēkā 2023.gada 1.janvārī. Lai VSAA varētu nodrošināt VSNP izmaksu jaunajos apmēros, ir nepieciešams veikt VSAA IT sistēmu pielāgošana, kam nepieciešami vismaz četri mēneši no likumprojekta spēkā stāšanās brīža. Tas attiecas arī uz atsevišķiem ar VSNP apmēru saistītiem VSNP apmēriem – ČAES likuma 11.pantā un likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 7.panta otrajā daļā minētajiem pabalstiem.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz, ka no 2023.gada 1.janvāra līdz 2023.gada 30.aprīlim VSNP izmaksa tiks nodrošināta tādā apmērā, kā to noteica normatīvais regulējums līdz 2022.gada 31.decembrim, savukārt par periodu no 2023.gada 1.janvāra līdz 30.aprīlim VSAA veiks VSNP pārrēķinu un nodrošinās VSNP starpības izmaksu līdz 2023.gada 1.jūnijam.
Tāpat likumprojekts paredz, ka ČAES likuma 11.pantā un likuma “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 7.panta otrajā daļā minēto pabalstu, kuru apmēru nosaka, ņemot vērā Likuma 13. panta 1.1 daļā noteikto VSNP apmēru, VSAA par periodu no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 30. aprīlim piešķirs un izmaksā tādā apmērā, kādu noteica attiecīgo pabalstu regulējošie normatīvie akti līdz 2022. gada 31. decembrim. Savukārt par periodu no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 30. aprīlim pabalstus pārrēķina atbilstoši Likuma 13.panta 1.1 daļā noteiktajam apmēram un nodrošina šo pabalstu starpības izmaksu ne vēlāk kā līdz 2023. gada 1. jūnijam.
Tāpat likumprojekts paredz, ka ČAES likuma 11.pantā un likuma “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 7.panta otrajā daļā minēto pabalstu, kuru apmēru nosaka, ņemot vērā Likuma 13. panta 1.1 daļā noteikto VSNP apmēru, VSAA par periodu no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 30. aprīlim piešķirs un izmaksā tādā apmērā, kādu noteica attiecīgo pabalstu regulējošie normatīvie akti līdz 2022. gada 31. decembrim. Savukārt par periodu no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 30. aprīlim pabalstus pārrēķina atbilstoši Likuma 13.panta 1.1 daļā noteiktajam apmēram un nodrošina šo pabalstu starpības izmaksu ne vēlāk kā līdz 2023. gada 1. jūnijam.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
-
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Jā
Skaidrojums
Ņemot vērā, ka VSNP aprēķina metodoloģijas maiņa ir noteikta, pamatojoties uz plānošanas dokumentu “Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.–2024.gadam”, tad atbilstoši 2021. gada 14. septembra Ministru kabineta rīkojuma Nr. 657 “Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.–2024.gadam” 6.punktam “Labklājības ministrijai līdz 2025.gada 1.jūlijam sagatavot un labklājības ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna izpildi.” Labklājības ministrija attiecīgi veiks ex-post izvērtējumu arī par VSNP apmēra paaugstināšanu un metodoloģiskā aprēķina ieviešanu.
Kas veiks ex-post novērtējumu?
Labklājības ministrija
Ietekmes pēcpārbaudes veikšanas termiņš
01.07.2025.
Rezultāti/rādītāji, pēc kā tiek vērtēta tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšana
-1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- pirmsskolas vecuma bērni
- pensionāri
- personas ar invaliditāti
Ietekmes apraksts
Likumprojekts atstās tiešu, pozitīvu ietekmi uz VSNP saņēmējiem, paaugstinot personu ikmēneša ienākumus, tādējādi stiprinot viņu finansiālo kapacitāti. Indikatīvā mērķa grupa - 24 000 valsts iedzīvotāju, no kuriem 76% ir personas ar invaliditāti, 9% pensionāru, 1 % personu apgādnieka zaudējuma gadījumā, 12% valsts sociālais pabalsts Černobiļas atomelektro-stacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un mirušo Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku ģimenēm, 2% ar pārējiem pabalstiem saistītās personas.
Likumprojektā projektā ietvertais grozījums neietekmē administratīvo slogu sabiedrības grupām, jo tiesiskais regulējums nemaina to tiesības un pienākumus, kā arī veicamās darbības.
Likumprojektā projektā ietvertais grozījums neietekmē administratīvo slogu sabiedrības grupām, jo tiesiskais regulējums nemaina to tiesības un pienākumus, kā arī veicamās darbības.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojekts rada pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecību, jo VSNP apmēra noteikšana pēc vienotas metodoloģijas un regulāra tā pārskatīšana radīs tiešu ietekmi uz nabadzības un sociālās atstumtības riskam bieži pakļautu iedzīvotāju grupu (pensionāri, personas ar invaliditāti, trūcīgie iedzīvotāji, t.sk. ģimenes ar bērniem, bezdarbnieki) situāciju, pozitīvi ietekmējot šo personu dzīves līmeņa izmaiņas nākotnē, palielinot viņu sociālo aizsardzību un pirktspēju un mazinot nabadzības risku un ienākumu nevienlīdzību.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Likumprojekta ieviešanai Labklājības ministrijai būs nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta 2023.gadā 6 873 443 euro apmērā, 2024.gadā 13 005 433 euro apmērā un 2025.gadā un turpmāk ik gadu 16 883 518 euro apmērā.
Detalizēts izdevumu aprēķins pievienots anotācijas pielikumā.
Detalizēts izdevumu aprēķins pievienots anotācijas pielikumā.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Detalizēta tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem tiks sagatavota uz likumprojekta saskaņošanas procesu.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
-
8. Cita informācija
-
-
7.5. Cita informācija
VSAA nodrošinās VSNP un ar to saistīto pabalstu aprēķinu un izmaksu jaunajos apmēros.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
-
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Likumprojekts atstās tiešu, pozitīvu ietekmi uz VSNP saņēmējiem, paaugstinot personu ikmēneša ienākumus, tādējādi stiprinot viņu finansiālo kapacitāti. Indikatīvā mērķa grupa - 24 000 valsts iedzīvotāju, no kuriem 76% ir personas ar invaliditāti, 9% pensionāru, 1 % personu apgādnieka zaudējuma gadījumā, 12% valsts sociālā pabalstā Černobiļas atomelektro-stacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un mirušo Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku ģimenēm saņēmēji, 2% ar pārējiem pabalstiem, kuru apmēri ir izrietoši no VSNP apmēra, saistītās personas.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
No visiem VSNP saņēmējiem 90% ir personas ar invaliditāti. Nodrošinot regulāru VSNP pārskatīšanu, balstoties uz sociālekonomisku rādītāju, tiks sekmēta personu ar invaliditāti finansiālās situācijas uzlabošanās.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Paaugstinot VSNP apmēru apgādnieka zaudējuma gadījumā, tiek sekmēta bērnu labāko interešu nodrošināšana viena vai abu apgādnieka nāves gadījumā.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi