26-TA-2063: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas ierīkošanai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Rīkojuma projekts "Par nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas ierīkošanai" (turpmāk - Rīkojuma projekts) izstrādāts saskaņā ar:
Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13.panta pirmo, ceturto, piekto un devīto daļu, 31.panta trešās daļas 2.punktu;
Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk - Atsavināšanas likums) 9.panta pirmo daļu;
Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 2.pantu.
Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13.panta pirmo, ceturto, piekto un devīto daļu, 31.panta trešās daļas 2.punktu;
Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk - Atsavināšanas likums) 9.panta pirmo daļu;
Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 2.pantu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts paredz atsavināt no zemes īpašnieka tam piederošā nekustamā īpašuma daļu, kas atrodas pie valsts ārējās robežas ar Baltkrievijas Republiku, lai nodrošinātu valsts ārējās robežas efektīvu kontroli un aizsardzību. Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas mērķis ir nodrošināt valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas ierīkošanu gar valsts ārējo robežu, kas ietver arī informatīvo norāžu uzstādīšanu un citas robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras ierīkošanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd Latvijas Republikas valsts robežas joslu gar ārējo un iekšējo robežu, patrulēšanas joslas izvietojumu konkrētā posmā gar ārējo robežu un valsts robežas joslas un patrulēšanas joslas norāžu paraugus un uzstādīšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2022.gada 24.maija noteikumi Nr.310 " Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, patrulēšanas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas, valsts robežas joslas un patrulēšanas joslas norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību" (turpmāk – Noteikumi Nr.310), kas izdoti pamatojoties uz Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13.panta pirmajā un sestajā daļā, 15.panta pirmajā daļā, 19.panta pirmajā daļā un 21.pantā Ministru kabinetam doto deleģējumu.
Latvijas Republikas valsts robežas josla tiek noteikta ar mērķi – iezīmēt robežu dabā, kā arī, lai novērstu iespējamo apdraudējumu robežkontroles jomā, nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību, organizētu kontrolētu valsts robežas šķērsošanu un novērstu personu ārējās robežas nelikumīgu šķērsošanu, kā arī mantu un preču pārvietošanu pāri valsts robežai ārpus noteiktajām robežas šķērsošanas vietām. Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13.panta pirmo daļu Ministru kabinets nosaka noteikta platuma valsts robežas joslu, un tās platums nedrīkst būt šaurāks par Latvijas Republikas noslēgtajos starptautiskajos līgumos noteikto valsts robežas joslas platumu. Atbilstoši Noteikumu Nr.310 2.1.apakšpunktam, Latvijas Republikas valsts robežas platums ar Baltkrievijas Republiku ir 12 metri. Vietās, kur gar ārējo robežu valsts robežas josla nav nosakāma (publiskās upes un ezeri) vai to nevar noteikt dabisku šķēršļu (applūstoša vai pārpurvota teritorija, stāvkrasts) dēļ un citā veidā pie ārējās robežas nav iespējams nodrošināt robežapsardzības sistēmas pastāvēšanai nepieciešamos apstākļus, Ministru kabinets var noteikt patrulēšanas joslu. Patrulēšanas joslu nosaka pēc iespējas tuvāk valsts robežai. Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13.panta septīto daļu teritorija no valsts robežas līdz patrulēšanas joslai ir robežzīmju uzraudzības josla. Robežzīmju uzraudzības josla nav patrulēšanas joslas sastāvdaļa. Ja no patrulēšanas joslas nav redzama vai ir būtiski apgrūtināta valsts robežas redzamība, var veikt robežzīmju uzraudzības joslas iekārtošanu un uzturēšanu atbilstoši Ministru kabineta 2022.gada 1.februāra noteikumu Nr.79 "Latvijas Republikas valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas iekārtošanas un uzturēšanas noteikumi" noteiktām prasībām.
Latvijas Republikas valsts robežas josla tiek noteikta ar mērķi – iezīmēt robežu dabā, kā arī, lai novērstu iespējamo apdraudējumu robežkontroles jomā, nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību, organizētu kontrolētu valsts robežas šķērsošanu un novērstu personu ārējās robežas nelikumīgu šķērsošanu, kā arī mantu un preču pārvietošanu pāri valsts robežai ārpus noteiktajām robežas šķērsošanas vietām. Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13.panta pirmo daļu Ministru kabinets nosaka noteikta platuma valsts robežas joslu, un tās platums nedrīkst būt šaurāks par Latvijas Republikas noslēgtajos starptautiskajos līgumos noteikto valsts robežas joslas platumu. Atbilstoši Noteikumu Nr.310 2.1.apakšpunktam, Latvijas Republikas valsts robežas platums ar Baltkrievijas Republiku ir 12 metri. Vietās, kur gar ārējo robežu valsts robežas josla nav nosakāma (publiskās upes un ezeri) vai to nevar noteikt dabisku šķēršļu (applūstoša vai pārpurvota teritorija, stāvkrasts) dēļ un citā veidā pie ārējās robežas nav iespējams nodrošināt robežapsardzības sistēmas pastāvēšanai nepieciešamos apstākļus, Ministru kabinets var noteikt patrulēšanas joslu. Patrulēšanas joslu nosaka pēc iespējas tuvāk valsts robežai. Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13.panta septīto daļu teritorija no valsts robežas līdz patrulēšanas joslai ir robežzīmju uzraudzības josla. Robežzīmju uzraudzības josla nav patrulēšanas joslas sastāvdaļa. Ja no patrulēšanas joslas nav redzama vai ir būtiski apgrūtināta valsts robežas redzamība, var veikt robežzīmju uzraudzības joslas iekārtošanu un uzturēšanu atbilstoši Ministru kabineta 2022.gada 1.februāra noteikumu Nr.79 "Latvijas Republikas valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas iekārtošanas un uzturēšanas noteikumi" noteiktām prasībām.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai veiktu Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas ierīcību atbilstoši Latvijas Republikas valsts robežas likuma nosacījumiem, nepieciešams no zemes īpašnieka atsavināt nekustamā īpašuma daļu, kas atrodas pie valsts ārējās sauszemes robežas un kas dotu iespēju saskaņā ar Noteikumu Nr.310 nosacījumiem noteikt noteikta platuma valsts robežas joslu, patrulēšanas joslu gar valsts ārējo robežu un robežzīmju uzraudzības joslas ierīkošanu, kas ietver arī informatīvo norāžu uzstādīšanu un citas robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras ierīkošanu.
Risinājuma apraksts
Veicot Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas ierīcību, nepieciešams atsavināt nekustamā īpašuma "Alniņi" (kadastra numurs 6084 003 0562) sastāvā esošās zemes vienības (kadastra apzīmējums 6084 003 0562) daļu aptuveni 0,7 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums zemes ierīcības projektā 6084 003 0712), Piedrujas pagastā, Krāslavas novadā (turpmāk – nekustamais īpašums "Alniņi").
Nekustamais īpašums "Alniņi" ir ierakstīts Latgales rajona tiesas Piedrujas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000129468. Nekustamajam īpašumam zemesgrāmatā nav ierakstīti aizliegumi par labu trešajām personām. Nekustamā īpašuma "Alniņi" projektētajai zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 6084 003 0712 zemes ierīcības projektā ir noteikti šādi apgrūtinājumi:
- 7311020400 – applūstošā (10 % applūduma varbūtība)
teritorija;
- 7311050200 – tauvas joslas teritorija gar upi;
- 7311020107 – Daugavas vides un dabas resursu
aizsardzības aizsargjoslas teritorija lauku apvidos;
- 7313060000 – aizsargājamo ainavu apvidus teritorija, ja
tā nav iedalīta funkcionālajās zonās;
- 7316120200 – pierobežas josla;
- 7316120300 – pierobeža.
Minēto apgrūtinājumu platības tiks precizētas zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā. Nekustamajam īpašumam noteiktie apgrūtinājumi neietekmēs nekustamā īpašuma turpmāko izmantošanu tā atsavināšanas gadījumā.
Nekustamā īpašuma "Alniņi" īpašniekam saskaņā ar Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 3.panta otro daļu, Atsavināšanas likuma 18.panta pirmo daļu un Ministru kabineta 2011.gada 15.marta noteikumu Nr.204 "Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu, kā arī aprēķina atlīdzības apmēru par servitūta tiesību izlietošanu un to izmaksā nekustamā īpašuma īpašniekam" (turpmāk - MK noteikumi Nr.204) 13.punktu 2024.gada 27.septembrī nosūtīts paziņojums Nr.1.3.2-10/6998 "Par ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamās teritorijas izveidošanu gar Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu".
Informācija par nekustamo īpašumu "Alniņi" un dokumenti, kas raksturo atsavināmo nekustamo īpašumu, tajā skaitā dokumenti, kas raksturo nekustamā īpašuma sastāvu, stāvokli, uz tā gulstošās nastas un apgrūtinājumus, ienesīgumu, un citi dokumenti par nekustamo īpašumu, kas varētu ietekmēt īpašuma vērtības noteikšanu, no īpašnieka nav saņemti.
Sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs 2025.gada 30.martā, veicot nekustamā īpašuma "Alniņi" daļas apsekošanu un novērtēšanu (vērtējums aktualizēts 2026.gada 23.martā), secinājis, ka zemes vienības (kadastra apzīmējums 6084 003 0562) daļas 0,7 ha platībā (kadastra apzīmējums zemes ierīcības projektā 6084 003 0712) tirgus vērtība un kompensējamie zaudējumi ir 2 519,62 euro (divi tūkstoši pieci simti deviņpadsmit euro, 62 centi), tajā skaitā zemes vienības daļas tirgus vērtība ir 1 966,42 euro (viens tūkstotis deviņi simti sešdesmit seši euro, 42 centi) un īpašniekam kompensējamie zaudējumi (zemes vienības daļā esošās koksnes vērtība) ir 553,20 euro (pieci simti piecdesmit trīs euro, 20 centi). Citi atsavināšanas rezultātā radušies zaudējumi, tajā skaitā zaudējumi, kas varētu rasties saistībā ar atlikušās nekustamā īpašuma daļas vērtības samazinājumu un izmaiņām tās lietošanā, nav identificēti.
Nekustamā īpašuma "Alniņi" īpašniekam saskaņā ar MK noteikumu Nr.204 27.punktu 2026.gada 30.martā nosūtīts paziņojums Nr.1.3.2-18/2689 "Par uzaicinājumu piedalīties sēdē par aprēķinātās atlīdzības izvērtēšanu (Alniņi)" piedalīties ar Iekšlietu ministrijas 2024. gada 10. maija rīkojumu Nr.1-2/579 "Par pastāvīgās komisijas izveidi taisnīgas atlīdzības noteikšanai par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu" izveidotās komisijas (turpmāk – Komisija) sēdē par aprēķinātās atlīdzības izvērtēšanu.
Nekustamā īpašuma "Alniņi" īpašnieks nav informējis Komisiju, vai piekrīt aprēķinātajai atlīdzībai un Komisijas sēdē par aprēķinātās atlīdzības izvērtēšanu nepiedalījās.
Komisija, pamatojoties uz MK noteikumu Nr.204 35.punktu, 2026.gada 29.aprīļa sēdē apstiprināja atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu, nosakot to 2 519,62 euro (divi tūkstoši pieci simti deviņpadsmit euro, 62 centi), tajā skaitā zemes vienības (kadastra apzīmējums 6084 003 0562) daļas 0,7 ha platībā (kadastra apzīmējums zemes ierīcības projektā 6084 003 0712) tirgus vērtība ir 1 966,42 euro (viens tūkstotis deviņi simti sešdesmit seši euro, 42 centi) un īpašniekam kompensējamie zaudējumi (zemes vienības daļā esošās koksnes vērtība) ir 553,20 euro (pieci simti piecdesmit trīs euro, 20 centi).
Iekšlietu ministrija saskaņā ar MK noteikumu Nr. 204 36.1. apakšpunktu izskatīja Komisijas 2026.gada 29.aprīļa protokola Nr.3 6.§ lēmumu un ar Iekšlietu ministrijas 2026.gada 30. jūnija lēmumu Nr.1-60/170/26 "Par atlīdzības apmēru" nolēma apstiprināt Komisijas noteikto atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma "Alniņi" atsavināšanu, nosakot to 2 519,62 euro (divi tūkstoši pieci simti deviņpadsmit euro, 62 centi) apmērā, tajā skaitā zemes vienības (kadastra apzīmējums 6084 003 0562) daļas 0,7 ha platībā (kadastra apzīmējums zemes ierīcības projektā 6084 003 0712) tirgus vērtība ir 1 966,42 euro (viens tūkstotis deviņi simti sešdesmit seši euro, 42 centi) un īpašniekam kompensējamie zaudējumi (zemes vienības daļā esošās koksnes vērtība) ir 553,20 euro (pieci simti piecdesmit trīs euro, 20 centi).
Ja zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā tiks precizēta nekustamā īpašuma daļas platība, atlīdzības apmērs precizējams, izmantojot sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteikto cenu 2 809,17 euro (divi tūkstoši astoņi simti deviņi euro, 17 centi) par vienu hektāru.
Zemesgrāmatā ierakstīta atzīme - nodibināts servitūts par labu Latvijas valstij, Iekšlietu ministrijas personā, kura nepieciešama, lai nodrošinātu ārējās sauszemes robežas infrastruktūras objektu izbūvi. Servitūti, kuri nodibināti atbilstoši Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 3. panta pirmajai daļai pēc atsavināšanas pabeigšanas tiks dzēsti. Nekustamajam īpašumam nodibinātais servitūts neietekmēs nekustamā īpašuma turpmāko izmantošanu tā atsavināšanas gadījumā.
Saskaņā ar Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 3. panta pirmo daļu atsavināšana ir vienīgais veids, lai sasniegtu tiesību akta projekta mērķi. Pēc atsavināšanas pabeigšanas Iekšlietu ministrija īpašuma tiesības uz nekustamā īpašuma daļu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās zemesgrāmatā uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā. Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Nekustamā īpašuma īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Iekšlietu ministrijas noteikto atlīdzības apmēru. Gadījumā, ja netiks noslēgts pirkuma līgums par nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Nekustamais īpašums "Alniņi" ir ierakstīts Latgales rajona tiesas Piedrujas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000129468. Nekustamajam īpašumam zemesgrāmatā nav ierakstīti aizliegumi par labu trešajām personām. Nekustamā īpašuma "Alniņi" projektētajai zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 6084 003 0712 zemes ierīcības projektā ir noteikti šādi apgrūtinājumi:
- 7311020400 – applūstošā (10 % applūduma varbūtība)
teritorija;
- 7311050200 – tauvas joslas teritorija gar upi;
- 7311020107 – Daugavas vides un dabas resursu
aizsardzības aizsargjoslas teritorija lauku apvidos;
- 7313060000 – aizsargājamo ainavu apvidus teritorija, ja
tā nav iedalīta funkcionālajās zonās;
- 7316120200 – pierobežas josla;
- 7316120300 – pierobeža.
Minēto apgrūtinājumu platības tiks precizētas zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā. Nekustamajam īpašumam noteiktie apgrūtinājumi neietekmēs nekustamā īpašuma turpmāko izmantošanu tā atsavināšanas gadījumā.
Nekustamā īpašuma "Alniņi" īpašniekam saskaņā ar Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 3.panta otro daļu, Atsavināšanas likuma 18.panta pirmo daļu un Ministru kabineta 2011.gada 15.marta noteikumu Nr.204 "Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu, kā arī aprēķina atlīdzības apmēru par servitūta tiesību izlietošanu un to izmaksā nekustamā īpašuma īpašniekam" (turpmāk - MK noteikumi Nr.204) 13.punktu 2024.gada 27.septembrī nosūtīts paziņojums Nr.1.3.2-10/6998 "Par ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamās teritorijas izveidošanu gar Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu".
Informācija par nekustamo īpašumu "Alniņi" un dokumenti, kas raksturo atsavināmo nekustamo īpašumu, tajā skaitā dokumenti, kas raksturo nekustamā īpašuma sastāvu, stāvokli, uz tā gulstošās nastas un apgrūtinājumus, ienesīgumu, un citi dokumenti par nekustamo īpašumu, kas varētu ietekmēt īpašuma vērtības noteikšanu, no īpašnieka nav saņemti.
Sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs 2025.gada 30.martā, veicot nekustamā īpašuma "Alniņi" daļas apsekošanu un novērtēšanu (vērtējums aktualizēts 2026.gada 23.martā), secinājis, ka zemes vienības (kadastra apzīmējums 6084 003 0562) daļas 0,7 ha platībā (kadastra apzīmējums zemes ierīcības projektā 6084 003 0712) tirgus vērtība un kompensējamie zaudējumi ir 2 519,62 euro (divi tūkstoši pieci simti deviņpadsmit euro, 62 centi), tajā skaitā zemes vienības daļas tirgus vērtība ir 1 966,42 euro (viens tūkstotis deviņi simti sešdesmit seši euro, 42 centi) un īpašniekam kompensējamie zaudējumi (zemes vienības daļā esošās koksnes vērtība) ir 553,20 euro (pieci simti piecdesmit trīs euro, 20 centi). Citi atsavināšanas rezultātā radušies zaudējumi, tajā skaitā zaudējumi, kas varētu rasties saistībā ar atlikušās nekustamā īpašuma daļas vērtības samazinājumu un izmaiņām tās lietošanā, nav identificēti.
Nekustamā īpašuma "Alniņi" īpašniekam saskaņā ar MK noteikumu Nr.204 27.punktu 2026.gada 30.martā nosūtīts paziņojums Nr.1.3.2-18/2689 "Par uzaicinājumu piedalīties sēdē par aprēķinātās atlīdzības izvērtēšanu (Alniņi)" piedalīties ar Iekšlietu ministrijas 2024. gada 10. maija rīkojumu Nr.1-2/579 "Par pastāvīgās komisijas izveidi taisnīgas atlīdzības noteikšanai par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu" izveidotās komisijas (turpmāk – Komisija) sēdē par aprēķinātās atlīdzības izvērtēšanu.
Nekustamā īpašuma "Alniņi" īpašnieks nav informējis Komisiju, vai piekrīt aprēķinātajai atlīdzībai un Komisijas sēdē par aprēķinātās atlīdzības izvērtēšanu nepiedalījās.
Komisija, pamatojoties uz MK noteikumu Nr.204 35.punktu, 2026.gada 29.aprīļa sēdē apstiprināja atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu, nosakot to 2 519,62 euro (divi tūkstoši pieci simti deviņpadsmit euro, 62 centi), tajā skaitā zemes vienības (kadastra apzīmējums 6084 003 0562) daļas 0,7 ha platībā (kadastra apzīmējums zemes ierīcības projektā 6084 003 0712) tirgus vērtība ir 1 966,42 euro (viens tūkstotis deviņi simti sešdesmit seši euro, 42 centi) un īpašniekam kompensējamie zaudējumi (zemes vienības daļā esošās koksnes vērtība) ir 553,20 euro (pieci simti piecdesmit trīs euro, 20 centi).
Iekšlietu ministrija saskaņā ar MK noteikumu Nr. 204 36.1. apakšpunktu izskatīja Komisijas 2026.gada 29.aprīļa protokola Nr.3 6.§ lēmumu un ar Iekšlietu ministrijas 2026.gada 30. jūnija lēmumu Nr.1-60/170/26 "Par atlīdzības apmēru" nolēma apstiprināt Komisijas noteikto atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma "Alniņi" atsavināšanu, nosakot to 2 519,62 euro (divi tūkstoši pieci simti deviņpadsmit euro, 62 centi) apmērā, tajā skaitā zemes vienības (kadastra apzīmējums 6084 003 0562) daļas 0,7 ha platībā (kadastra apzīmējums zemes ierīcības projektā 6084 003 0712) tirgus vērtība ir 1 966,42 euro (viens tūkstotis deviņi simti sešdesmit seši euro, 42 centi) un īpašniekam kompensējamie zaudējumi (zemes vienības daļā esošās koksnes vērtība) ir 553,20 euro (pieci simti piecdesmit trīs euro, 20 centi).
Ja zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā tiks precizēta nekustamā īpašuma daļas platība, atlīdzības apmērs precizējams, izmantojot sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteikto cenu 2 809,17 euro (divi tūkstoši astoņi simti deviņi euro, 17 centi) par vienu hektāru.
Zemesgrāmatā ierakstīta atzīme - nodibināts servitūts par labu Latvijas valstij, Iekšlietu ministrijas personā, kura nepieciešama, lai nodrošinātu ārējās sauszemes robežas infrastruktūras objektu izbūvi. Servitūti, kuri nodibināti atbilstoši Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 3. panta pirmajai daļai pēc atsavināšanas pabeigšanas tiks dzēsti. Nekustamajam īpašumam nodibinātais servitūts neietekmēs nekustamā īpašuma turpmāko izmantošanu tā atsavināšanas gadījumā.
Saskaņā ar Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 3. panta pirmo daļu atsavināšana ir vienīgais veids, lai sasniegtu tiesību akta projekta mērķi. Pēc atsavināšanas pabeigšanas Iekšlietu ministrija īpašuma tiesības uz nekustamā īpašuma daļu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās zemesgrāmatā uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā. Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Nekustamā īpašuma īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Iekšlietu ministrijas noteikto atlīdzības apmēru. Gadījumā, ja netiks noslēgts pirkuma līgums par nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Rīkojuma projekts attiecināms uz tajā minēto nekustamā īpašuma īpašnieku, kuram piederošais īpašums tiek atsavināts.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028.gadam" Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" plānots finansējums 2 710 euro apmērā, lai nodrošinātu izdevumu segšanu, kas saistīti ar nekustamā īpašuma "Alniņi" daļas atsavināšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā:
1. izdevumi, lai segtu atlīdzību par zemes vienības atsavināšanu – 1 966,42 euro;
2. izdevumi, lai segtu atlīdzību par zemes vienībā augošo koku atsavināšanu – 553,20 euro;
3. izdevumi, kas saistīti ar nostiprinājuma lūguma parakstīšanu pie notāra – 160 euro;
4. izdevumi, kas saistīti ar īpašuma tiesību reģistrēšanu zemesgrāmatā – 30 euro.
1. izdevumi, lai segtu atlīdzību par zemes vienības atsavināšanu – 1 966,42 euro;
2. izdevumi, lai segtu atlīdzību par zemes vienībā augošo koku atsavināšanu – 553,20 euro;
3. izdevumi, kas saistīti ar nostiprinājuma lūguma parakstīšanu pie notāra – 160 euro;
4. izdevumi, kas saistīti ar īpašuma tiesību reģistrēšanu zemesgrāmatā – 30 euro.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama to tiesību aktu projektu izstrādē, kuri skar sabiedrībai nozīmīgas iniciatīvas un procesus, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesu un publiskā finansējuma plānošanu. Ņemot vērā to, ka tiesību akta projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība netiek piemērota. Tiesību akta projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnes sadaļā "Tiesību aktu projekti"
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Iekšlietu ministrija
- Nodrošinājuma valsts aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Veicot personas datu apstrādi, katra persona ir atbildīga par personas datu apstrādes nodrošināšanu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2016/679 un Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
