23-TA-1157: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības platformas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības platformas noteikumi" (turpmāk – Noteikumu projekts) izstrādāts saskaņā ar Valsts informācijas sistēmu likuma (turpmāk – Likums) 18. panta piektās daļas 1. un 2. punktu, lai noteiktu tiesisko regulējumu Mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības platformai (turpmāk – MAP) nosakot tās pārzini, viņa pienākumus un atbildību, funkcijas un uzdevumus, kuru izpildei nepieciešama MAP izmantošana, kā arī MAP darbības, finansēšanas un izmantošanas kārtību. Likuma 18. panta piektās daļas 3. punkts netiek izmantots, jo MAP nav plānots noteikt speciālās kvalifikācijas prasības MAP izmantošanai privātpersonām. Privātpersonas varēs izmantot MAP atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kuri šobrīd tiek izstrādāti pamatojoties uz Likuma 18. panta ceturto daļu (“Noteikumi par vispārējām kvalifikācijas prasībām un to pārbaudes kārtību privātpersonām, kurām nav deleģēts valsts pārvaldes uzdevums un kuras izmanto valsts platformu” (23-TA-93)).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikt kārtību, kādā tiek izmantota MAP.
MAP tiek veidota kā mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības platforma, kas piemērota projektu orientētu procesu pārvaldībai, kura nodrošinās valsts pārvaldes iestādēm atbalstu procesos, kuros tiek īstenota valsts un Eiropas Savienības (turpmāk – ES) atbalsta fondu mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldība, lai nodrošinātu iespēju vienotā veidā efektīvi pārvaldīt mērķa finansējuma izlietojumu un veidotu piekļuves vidi, kas nodrošinās visa mērķa finansējuma izlietojuma procesa pārvaldību un caurspīdīgumu.
MAP tiek veidota kā mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības platforma, kas piemērota projektu orientētu procesu pārvaldībai, kura nodrošinās valsts pārvaldes iestādēm atbalstu procesos, kuros tiek īstenota valsts un Eiropas Savienības (turpmāk – ES) atbalsta fondu mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldība, lai nodrošinātu iespēju vienotā veidā efektīvi pārvaldīt mērķa finansējuma izlietojumu un veidotu piekļuves vidi, kas nodrošinās visa mērķa finansējuma izlietojuma procesa pārvaldību un caurspīdīgumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Analizējot pašreizējo situāciju, konstatēts, ka šobrīd valsts pārvaldē ir vairākas institūcijas, kas veic mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības un administrēšanas procesus. Šīs institūcijas savu vajadzību īstenošanai ir izstrādājušas sev atbilstošas informācijas sistēmas (turpmāk – IS). IS attīstības pakāpe ir atšķirīga katrā institūcijā. Ir risinājumi, kas nodrošina vienotu darba vidi visām procesā iesaistītājām personām, kā arī procesa ietvaros uzkrāto datu vēlākai analīzei un atkalizmantošanai. Tomēr ir vairāki informācijas tehnoloģiju (turpmāk – IT) risinājumi, kas ir sadrumstaloti un bieži vien nodrošina tikai daļu institūcijas vajadzību pārvaldību.
Esošie ieviestie risinājumi nespēj risināt problēmas, kas veidojas ar jaunas finansēšanas programmu iniciatīvu, it sevišķi gadījumos, kad šī iniciatīva ir īstermiņa vai to turētājs var mainīties, mainoties politiskajiem lēmumiem. Pie šādiem apstākļiem esošie IT risinājumi nav spējīgi ātri pielāgoties un līdz ar to nespēj atbalstīt šādu procesu īstenošanu. Tādēļ ir svarīgi digitalizēt mērķu izlietojumu finansēšanas pārvaldības procesu pēc iespējas vienotā pieejā, izmantojot atbilstošas tehnoloģijas. Turklāt pieejai būtu jābūt tādai, lai mazinātu administratīvo slogu tajos gadījumos, kad valsts funkcija institūcijai ir piešķirta, bet institūcijas administratīvās un tehnoloģiskās spējas nav attiecīgajā brieduma līmenī, lai šo funkciju īstenotu. Šie apstākļi būtiski pasliktina jauno pakalpojumu sniegšanas kvalitāti un iestādes (atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1. panta 3) punktam iestāde ir institūcija, kura darbojas publiskas personas vārdā un kurai ar normatīvo aktu noteikta kompetence valsts pārvaldē, piešķirti finansu līdzekļi tās darbības īstenošanai un ir savs personāls) efektivitāti kopumā.
Problēmas risinājums ir izveidot valsts mēroga IT risinājumu, kas nodrošinās pilnu mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības dzīvesciklu no iesnieguma iesniegšanas līdz beigu atskaites apstiprināšanai un projekta slēgšanai. Vienlaikus risinājumam jābūt tādam, lai to pēc iespējas vienkāršā veidā varētu izmantot jebkura valsts vai pašvaldības institūcija. Šādam risinājumam papildu ieguvumus veido integrācijas ar citām valsts IS un arī ārējiem risinājumiem, piemēram, lietvedības un grāmatvedības IS.
Lai risinātu iepriekš minētās problēmas, saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 15. jūlija rīkojumu Nr. 374 “Par darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" un 2.2.1.2. pasākuma "Kultūras mantojuma digitalizācija" projektu iesniegumu atlases 1. un 2. kārtas projektu sarakstu Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodam” (turpmāk – DAGR projekta rīkojums) ir apstiprināts darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību” 2.2.1.1. pasākuma “Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība” projektu iesniegumu atlases 1. un 2. kārtas projektu saraksts ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas periodam, tai skaitā projekts Nr. 2.2.1.1/21/I/001 “Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGR)” (turpmāk – DAGR projekts). Savukārt, saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 11. janvāra rīkojumu Nr. 9 “Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 56.0. versija)” ir apstiprināts DAGR projekta apraksts un izmaksas. Minētais rīkojums ir uzskatāms par lēmumu, ka DAGR projekta ietvaros tiks izstrādāta MAP, kas būs viena no valsts platformām, kuras mērķis būs mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldība, lai nodrošinātu iespēju vienotā veidā efektīvi pārvaldīt valsts un ES atbalsta fondu mērķa finansējuma izlietojumu un veidotu piekļuves vidi, kas nodrošinās visa mērķa finansējuma izlietojuma procesa pārvaldību un caurspīdīgumu, pilnu finansējuma pārvaldības dzīvesciklu no projekta iesnieguma iesniegšanas līdz beigu atskaites apstiprināšanai un projekta slēgšanai, un dati starp lietvedības un grāmatvedības sistēmām tiktu koplietoti un atkalizmantoti.
Lai nodrošinātu MAP tiesisko regulējumu, nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kuri noteiks MAP izmantošanas kārtību.
Esošie ieviestie risinājumi nespēj risināt problēmas, kas veidojas ar jaunas finansēšanas programmu iniciatīvu, it sevišķi gadījumos, kad šī iniciatīva ir īstermiņa vai to turētājs var mainīties, mainoties politiskajiem lēmumiem. Pie šādiem apstākļiem esošie IT risinājumi nav spējīgi ātri pielāgoties un līdz ar to nespēj atbalstīt šādu procesu īstenošanu. Tādēļ ir svarīgi digitalizēt mērķu izlietojumu finansēšanas pārvaldības procesu pēc iespējas vienotā pieejā, izmantojot atbilstošas tehnoloģijas. Turklāt pieejai būtu jābūt tādai, lai mazinātu administratīvo slogu tajos gadījumos, kad valsts funkcija institūcijai ir piešķirta, bet institūcijas administratīvās un tehnoloģiskās spējas nav attiecīgajā brieduma līmenī, lai šo funkciju īstenotu. Šie apstākļi būtiski pasliktina jauno pakalpojumu sniegšanas kvalitāti un iestādes (atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1. panta 3) punktam iestāde ir institūcija, kura darbojas publiskas personas vārdā un kurai ar normatīvo aktu noteikta kompetence valsts pārvaldē, piešķirti finansu līdzekļi tās darbības īstenošanai un ir savs personāls) efektivitāti kopumā.
Problēmas risinājums ir izveidot valsts mēroga IT risinājumu, kas nodrošinās pilnu mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības dzīvesciklu no iesnieguma iesniegšanas līdz beigu atskaites apstiprināšanai un projekta slēgšanai. Vienlaikus risinājumam jābūt tādam, lai to pēc iespējas vienkāršā veidā varētu izmantot jebkura valsts vai pašvaldības institūcija. Šādam risinājumam papildu ieguvumus veido integrācijas ar citām valsts IS un arī ārējiem risinājumiem, piemēram, lietvedības un grāmatvedības IS.
Lai risinātu iepriekš minētās problēmas, saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 15. jūlija rīkojumu Nr. 374 “Par darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" un 2.2.1.2. pasākuma "Kultūras mantojuma digitalizācija" projektu iesniegumu atlases 1. un 2. kārtas projektu sarakstu Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodam” (turpmāk – DAGR projekta rīkojums) ir apstiprināts darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību” 2.2.1.1. pasākuma “Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība” projektu iesniegumu atlases 1. un 2. kārtas projektu saraksts ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas periodam, tai skaitā projekts Nr. 2.2.1.1/21/I/001 “Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGR)” (turpmāk – DAGR projekts). Savukārt, saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 11. janvāra rīkojumu Nr. 9 “Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 56.0. versija)” ir apstiprināts DAGR projekta apraksts un izmaksas. Minētais rīkojums ir uzskatāms par lēmumu, ka DAGR projekta ietvaros tiks izstrādāta MAP, kas būs viena no valsts platformām, kuras mērķis būs mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldība, lai nodrošinātu iespēju vienotā veidā efektīvi pārvaldīt valsts un ES atbalsta fondu mērķa finansējuma izlietojumu un veidotu piekļuves vidi, kas nodrošinās visa mērķa finansējuma izlietojuma procesa pārvaldību un caurspīdīgumu, pilnu finansējuma pārvaldības dzīvesciklu no projekta iesnieguma iesniegšanas līdz beigu atskaites apstiprināšanai un projekta slēgšanai, un dati starp lietvedības un grāmatvedības sistēmām tiktu koplietoti un atkalizmantoti.
Lai nodrošinātu MAP tiesisko regulējumu, nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kuri noteiks MAP izmantošanas kārtību.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ir nepieciešams nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm atbalstu procesos, kuros tiek īstenota valsts un ES atbalsta fondu mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldība.
DAGR projekta ietvaros tiek izstrādāta MAP, kura nodrošinās iespēju vienotā veidā efektīvi pārvaldīt valsts un ES atbalsta fondu mērķa finansējuma izlietojumu un veidos piekļuves vidi, kas nodrošinās visa mērķa finansējuma izlietojuma procesa pārvaldību un caurspīdīgumu, pilnu finansējuma pārvaldības dzīvesciklu no projekta iesnieguma iesniegšanas līdz beigu atskaites apstiprināšanai un projekta slēgšanai, un dati starp lietvedības un grāmatvedības sistēmām tiks koplietoti un atkalizmantoti.
Lai nodrošinātu MAP izmantošanas tiesisko regulējumu, kā arī, lai izpildītu Likuma 18. panta piektās daļas 1. un 2. punktā noteikto prasību attiecībā uz valsts platformām, nepieciešams izstrādāt Noteikumu projektu.
DAGR projekta ietvaros tiek izstrādāta MAP, kura nodrošinās iespēju vienotā veidā efektīvi pārvaldīt valsts un ES atbalsta fondu mērķa finansējuma izlietojumu un veidos piekļuves vidi, kas nodrošinās visa mērķa finansējuma izlietojuma procesa pārvaldību un caurspīdīgumu, pilnu finansējuma pārvaldības dzīvesciklu no projekta iesnieguma iesniegšanas līdz beigu atskaites apstiprināšanai un projekta slēgšanai, un dati starp lietvedības un grāmatvedības sistēmām tiks koplietoti un atkalizmantoti.
Lai nodrošinātu MAP izmantošanas tiesisko regulējumu, kā arī, lai izpildītu Likuma 18. panta piektās daļas 1. un 2. punktā noteikto prasību attiecībā uz valsts platformām, nepieciešams izstrādāt Noteikumu projektu.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts nosaka:
- MAP pārzini, viņa pienākumus un atbildību, kā arī funkcijas un uzdevumus, kuru izpildei nepieciešama MAP izmantošana;
- MAP darbības, finansēšanas un izmantošanas kārtību.
MAP būs viena no valsts platformām, kura būs izstrādāta kā valsts un ES atbalsta fondu mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības platforma, kas piemērota projektu orientētu procesu pārvaldībai. MAP izstrādes mērķis ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm atbalstu procesos, kuros tiek īstenota mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldība.
Risinājums paredzēs iespēju pieslēgties un darboties tiešsaistes režīmā:
- projektu iesniedzējiem iesniegumu sagatavošanā un iesniegšanā;
- vērtēšanas posmā – projektu vērtētājiem;
- projektu īstenošanas posmā – projektu īstenotājiem pārskatu aizpildīšanā un iesniegšanā;
- ārējiem (ne iestādes) lietotājiem (piemēram, uzraugošā iestāde) – datu analīzē dažādos šķērsgriezumos;
- iestādes iekšējiem lietotājiem – visos projekta cikla posmos.
MAP būs elastīgi pielāgojama administrējamo programmu specifikai, ļaujot pievienot/mainīt/dzēst laukus un sadaļas atbilstoši konkrētās programmas struktūrai/specifikai.
Papildus MAP nodrošinās:
- pieeju darbiniekiem attālināti;
- autorizāciju un autentifikāciju;
- iespēju veikt datu atlasi dažādos šķērsgriezumos;
- laika plānojumu programmas ietvaros.
MAP būs izstrādāta kā platformas risinājums vairāku institūciju vajadzībām, kas katram MAP izmantotājam nodrošinās nodalītu darba vidi – patstāvīgas mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības daļas – instances darbību, kur katra instance gan funkcionalitātes, gan datu līmenī, gan arī ārējo integrāciju līmenī būs nodalīta no citu institūciju izveidotajām un lietotajām instancēm, t.i., visas instances ir savstarpēji nodalītas.
Termins “instance” tiek lietots atbilstoši vārdnīcā https://tezaurs.lv/instance sniegtajam skaidrojumam, ka objektorientētā programmēšanā instance ir objekts attiecībā pret klasi, kurai tas ir piederīgs. MAP instance ir dotā objekta (MAP ) konkrēts vienums – katras atsevišķās institūcijas darba vieta (MAP instance).
Potenciāli MAP izmantotāji var būt ikviena institūcija, kas veic valsts un ES atbalsta fondu mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldību. Starp šādām institūcijām ir arī augstskolas un pašvaldības, kas pārvalda savu projektu mērķa finansējumu. Tās projektiem izdalīto finansējuma pārvaldību potenciāli var veikt, izmantojot MAP funkcionalitāti.
Piemēram, Latvijas Zinātnes padome MAP izmantos Valsts pētījumu programmu projektu un Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu līdzekļu izlietojuma pārvaldībai, Sabiedrības integrācijas fonds – Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai programmas projektu u.c. projektu līdzekļu izlietojuma pārvaldībai.
Piekļuve MAP tiks nodrošināta identificētiem lietotājiem:
- ar kvalificētiem paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas līdzekļiem (eID, eParaksts, eParaksts mobile),
- ar kvalificētu elektroniskās identifikācijas līdzekli (eIDAS),
- ar lietotājvārdu un paroli,
izmantojot Valsts informācijas sistēmu savietotāja koplietošanas komponenti “Vienotās pieteikšanās modulis” (VPM), kā arī ar programmsaskarni, izmantojot MAP pārziņa noteiktos starpsistēmu autorizācijas līdzekļus.
Latvijas iedzīvotājiem piekļuve MAP tiks nodrošināta ar kvalificētiem paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas līdzekļiem, ES dalībvalstu iedzīvotājiem - ar kvalificētu elektroniskās identifikācijas līdzekli, savukārt tiem MAP instances lietotājiem, kas nav ne Latvijas, ne ES dalībvalstu iedzīvotāji un nevar izmantot nevienu no kvalificētajiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem, piekļuve MAP instancei tiks nodrošināta, izmantojot lietotājvārdu un paroli.
MAP pārzinis būs Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs (turpmāk – IeM IC), kurš tajā skaitā nodrošinās arī:
- MAP platformas administrēšanu un programmatūras uzturēšanu;
- infrastruktūru MAP izmitināšanai.
Viens no MAP izmantotājiem būs Iekšlietu ministrija. Potenciāli viens no četriem IKT infrastruktūras koplietošanas pakalpojumu sniedzējiem valsts datu apstrādes mākoņa ietvaros būs IeM IC.
Lai viennozīmīgi varētu noteikt atbildības sadalījumu attiecībā uz MAP lietotājiem, Noteikumu projektā tiek noteikti divi termini:
- MAP pārzinis un
- MAP instances pārzinis.
MAP pārzinis veic MAP izmantotāju administratīvo pārvaldību, kur MAP izmantotājs ir jebkura institūcija (iestāde, fonds u.c.), kas lieto savu, pilnībā nodalītu MAP instanci, kas ir nodalīta gan datu, gan arī ārējo integrāciju līmeni.
MAP instances pārzinis veic savas MAP instances pārvaldību.
Noteikumu projektā tiek nodalīta atbildība attiecībā uz personas datiem, nosakot, ka MAP pārzinis atbild tikai par tiem personas datiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu identificētu piekļuvi MAP darbības organizēšanai, savukārt par tiem personas datiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu identificētu piekļuvi MAP instances darbības organizēšanai atbild MAP instances pārzinis (atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumu Nr. 442 “Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām” 15.10 un 15.11 apakšpunktiem).
MAP vai MAP instancē, lai nodrošinātu identificētu piekļuvi, tiks apstrādāti šādi personas dati: personas vārds, uzvārds, personas kods, amats, tālruņa numurs, e-pasta adrese.
Katras MAP instances pārzinis var piekļūt tikai savā MAP instancē izvietotajiem datiem, tai skaitā personas datiem.
MAP pārzinis nevarēs piekļūt tiem datiem, tai skaitā personas datiem, kas tiek apstrādāti MAP instancē.
Datu devējs ir atbildīgs par tā pārziņā esošās informācijas sistēmā esošo datu (tai skaitā personas datu) aktualitāti un atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām (atbilstoši Valsts informācijas sistēmu likuma 8. panta 1. punktam, kā arī speciālajām normām par konkrēto datu, tai skaitā personas datu izmantošanu) uz datu nodošanas brīdi.
Par to apstrādi MAP vai MAP instancē (piemēram, nemainīgumu) ir atbildīgs MAP vai MAP instances pārzinis.
MAP instances lietotāji un projekta īstenotāji atbild par to datu (tai skaitā personas datu) ievadi un atbilstību realitātei, kuri tiek glabāti MAP instancē.
Nodrošinot valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) infrastruktūras konsolidācijas politikas īstenošanu, un, lai nodrošinātu īpaši augstu pieejamības līmeni, MAP darbības nodrošināšanai tiks izmantoti vairāku IKT infrastruktūras koplietošanas pakalpojumu sniedzēju pakalpojumi valsts datu apstrādes mākoņa ietvaros. MAP darbināšanai tiks izmantoti valsts datu apstrādes mākoņa pakalpojumi, kas tiks izstrādāti saskaņā ar plānu, ko, izpildot informatīvā ziņojuma „Par valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un kompetenču konsolidāciju” protokollēmuma 5. punktā doto uzdevumu izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumu par valsts datu apstrādes mākoņa attīstības plānu, šobrīd izstrādā Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM) sadarbībā ar Valsts reģionālās attīstības aģentūru, Zemkopības ministriju, Valsts akciju sabiedrību “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, Latvijas Nacionālo bibliotēku un IeM IC. Izmantojamie pakalpojumi nodrošinās datu apstrādi un uzkrāšanu vairākos ģeogrāfiski attālinātos datu centros valsts datu apstrādes mākoņa ietvaros, kā arī datu pārraides, kiberdrošības un datu rezervēšanas risinājumus. Šobrīd Latvijas Nacionālās bibliotēkas sniegtie IKT infrastruktūras koplietošanas pakalpojumi, ko izmantos MAP, nodrošinās tikai DAGR projekta ietvarā iekļauto datu apriti.
Maksa par MAP izmantošanu netiek noteikta, izņemot Noteikumu projekta 16.3. apakšpunktā noteikto.
Noteikumu projekts nosaka, ka MAP sevī ietvers vismaz šādas funkcionalitātes:
- MAP;
- MAP instance;
- Pašapkalpošanās portāls – Elektroniskā pieteikšanās sistēma (turpmāk - EPS);
- EPS publiskā daļa.
Lai mazinātu administratīvo slogu un vienkāršotu MAP izmantošanas uzsākšanas procedūru, MAP pārzinis izstrādā un publicē pašapkalpošanās portālā https://parvaldiba.map.gov.lv un MAP pārziņa tīmekļvietnē MAP lietošanas noteikumus, kuros ir detalizētāk izklāstīti MAP funkcionalitāšu lietošanas nosacījumi:
- MAP lietošanas nosacījumi un pieejamā funkcionalitāte,
- pašapkalpošanās portāla lietošanas nosacījumi;
- MAP instances vajadzībām izstrādātu moduļu izstrādes, finansēšanas un aprakstīšanas kārtība un šo moduļu lietošanas nosacījumi;
- kārtība, kādā tiks veikta integrācija ar citām informācijas sistēmām un reģistriem;
- organizatoriska rakstura procedūras, kā arī MAP lietotāju atbalsts.
MAP lietošanas noteikumi tiks izstrādāti līdz 2023. gada 30. novembrim. Ja izmaiņas lietošanas noteikumos radīs finanšu ietekmi uz MAP izmantotāju, MAP pārzinim minētās izmaiņas būs jāsaskaņo ar visām iesaistītajām institūcijām, kuru darbību un kompetenci izmaiņas var ietekmēt. Institūcija, kas ir pieņēmusi lēmumu nodrošināt mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldību, izmantojot MAP, iesniedz MAP pārzinim attiecīgu pieteikumu, izmantojot pašapkalpošanās portālu. MAP pārzinis izvērtēs pieteikumā sniegto informāciju un apstiprinājuma gadījumā nodrošinās MAP instances izveidi un drošu piekļuvi MAP instancei. Iesniedzot pieteikumu, MAP izmantotājs piekrīt lietošanas noteikumiem un apņemas tos ievērot.
MAP izstrādes ietvaros tiks izstrādāta MAP lietotāju rokasgrāmata.
MAP lietotāji ar MAP lietošanas noteikumiem un MAP lietotāju rokasgrāmatu varēs iepazīties pašapkalpošanās portāla https://parvaldiba.map.gov.lv publiskajā daļā.
MAP pieejamību ir plānots nodrošināt vismaz 99,5 procentu apjomā (mēnesī) no MAP noteiktā darbības laika, izkļaujot iepriekš ieplānotos dīkstāves laikus, 24 x 7 režīmā, t.i., katru dienu, 24 h diennaktī.
Ņemot vērā Valsts pārvaldes modernizācijas plānā 2023.-2027.g. pausto, proti, nolūku stiprināt Valsts kanceleju kā valdības centru, apvienojot un nododot publiskās pārvaldes attīstības jautājumus vienas iestādes kompetencē vai izmantojot citus vadības instrumentus un nepieciešamību samazināt valsts pārvaldes sadrumstalotību un stiprināt valdības centru, gadījumos, kad institūcijas tajā skaitā pašvaldības savstarpēji nespēj rast risinājumu un vienoties par datu un informācijas pieejamību institūcijai vai pašvaldībai noteikto funkciju un uzdevumu veikšanai, kas tajā skaitā saistīti ar starpnozaru jautājumu risināšanu, stratēģisko plānošanu un nozares politikas veidošanu, jebkurai institūcijai un pašvaldībai ir pienākums par radušos situāciju sniegt informāciju Valsts kancelejai, lai Valsts kanceleja nodrošinātu attiecīgās problēmas iespējamos risinājumus nepieciešamības gadījumā virzot ziņojumu ar problēmas eskalāciju un iespējamiem risinājumiem valdībai lēmumu pieņemšanai.
MAP tiek iekļauti dati no uzņēmuma resursu plānošanas (Enterprise Resource Planning – ERP) sistēmas, nodrošinot sasaisti ar finanšu grāmatvedības sistēmu, t.i., MAP tiks sagatavota datne importēšanai ERP.
Dati no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes tiks saņemti, izmantojot integrāciju ar Datu izplatīšanas un pārvaldības platformu (turpmāk – DAGR).
Institūcija, kas ir pieņēmusi lēmumu veikt mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldību, izmantojot MAP, par datu (tai skaitā personas datu: personas vārds, uzvārds, personas kods) aprites apjomu un to saņemšanas nosacījumiem vienosies VARAM pārziņā esošajā Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmā (turpmāk – VIRSIS), izmantojot VIRSIS pieejamo funkcionalitāti. Minētās funkcionalitātes ietvarā paredzēta standartizēta vienošanās starp datu devēju un datu saņēmēju. Datu saņēmējs nevarēs saņemt datus no datu devēja, izmantojot DAGR, ja nav noslēgta attiecīga vienošanās par datu aprites nodrošināšanu. Ņemot vērā, ka minētā VIRSIS funkcionalitāte vēl tiek izstrādāta, kā arī to, ka tiek izstrādāti jauni Ministru kabineta noteikumi “Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmas noteikumi” (projekta ID: 22-TA-3301) (turpmāk - VIRSIS noteikumi), kas aizvietos Ministru kabineta 2019. gada 5. novembra noteikumus Nr. 523 “Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmas noteikumi”, minētā norma stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī. Līdz tam vienošanās kārtību noteiks slēdzot savstarpēju vienošanos ar datu dēvēju. Papildus norādams, ka minēto VIRSIS funkcionalitāti varēs izmantot arī pirms VIRSIS noteikumu stāšanās spēkā, pie nosacījuma, ka datu devējs un datu saņēmējs piekrīt VIRSIS izmantošanai, jo vienošanās VIRSIS tiks parakstīta ar drošu elektronisko parakstu atbilstoši Elektronisko dokumentu likumam.
Lai nodrošinātu identificētu piekļuvi MAP vai MAP instancei, no Fizisko personu reģistra informācijas sistēmas MAP vai MAP instancē tiks nodoti šādi personas dati: personas vārds, uzvārds, personas kods.
No Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra MAP instancē tiks nodoti dati par juridiskām personām:
- juridiskā adrese,
- ES Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas (NACE) kodi,
- ekonomiskās darbības nosaukums,
kā arī ārējo ekspertu pārvaldībai nepieciešamie dati par uzņēmumiem:
- izpildinstitūcija,
- prokūrs,
- patiesā labuma guvējs,
- valdes loceklis,
- padomes loceklis,
- vadības institūcija,
- parakstiesīgā persona.
Noteikumu projektā ir uzskaitītas tās informācijas sistēmas un platformas, ar kurām integrācija tiks nodrošināta DAGR projekta īstenošanas ietvaros.
Integrācija ar Budžeta elektronisko norēķinu sistēmu "eKase" un datu saņemšana tiešsaistes režīmā tiks nodrošināta atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 25. februāra noteikumos Nr. 128 “Kārtība, kādā nodrošina informācijas apriti, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumus” noteiktajai kārtībai. Tiešsaistes datu apmaiņas modulis nodrošina klienta (noteikumu projekta izpratnē - MAP izmantotāja) konta pārskata un debeta/kredīta ziņojumu pieprasīšanu. Saņemtā informācija par kontos reģistrētiem ienākošajiem un izejošajiem maksājumiem tiks izmantota veikto izmaksu un saņemto atmaksu izpildes kontrolei.
Integrācija ar e-adresi nodrošina saziņas kanālu.
Integrācija ar DAGR nodrošina datu saņemšanu no citām informācijas sistēmām un reģistriem, kā arī atvieglo un paātrina vienošanās noslēgšanas procedūru starp datu devēju un datu saņēmēju par DAGR izplatīšanai izvietoto datu saņemšanu.
Valsts zemes dienesta pārziņā esošā Valsts adrešu reģistra dati tiks saņemti, izmantojot integrāciju ar Valsts informācijas sistēmu savietotāja koplietošanas komponenti “Adrešu meklēšanas komponente”.
Ņemot vērā, ka par datiem, kuri ir iegūti no citām informācijas sistēmām, atbild datu devējs, kurš ir atbildīgs par konkrēto informācijas sistēmu, gadījumos, ja datu saņēmējs konstatēs problēmas ar saņemto datu kvalitāti, tas par identificēto problēmu informēs atbilstošo datu devēju. Kārtība, kā tas notiek, tiks noteikta vienošanās (elektroniska vienošanās), kuru datu devējs noslēgs ar datu saņēmēju VIRSIS saistībā ar datu aprites nodrošināšanu, izmantojot DAGR. Datu aprites apjoms starp datu devēju un datu saņēmēju arī tiks noteikts VIRSIS noslēgtajā vienošanās un tas tiks automātiski nodots DAGR.
Tiek noteikts, ka datu, tajā skaitā personas datu, aprite MAP tiek nodrošināta, lai īstenotu institūcijai normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, uzdevumus un tiesības. Līdz ar to tiek noteikts personas datu apstrādes mērķis. Datus, tajā skaitā personas datus, MAP uzglabā termiņā, kas noteikts saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
Personas dati, kuri tiek izmantoti, lai nodrošinātu identificētu piekļuvi MAP darbības organizēšanai, tiek apstrādāti ar mērķi nodrošināt identifikāciju un autorizāciju. Noteikumu projekta 26. punkts paredz, ka personas dati, kuri tiek apstrādāti ar mērķi nodrošināt identifikāciju un autorizāciju MAP vai MAP instancē, tiek uzglabāti līdz brīdim, kad par izmaiņām attiecīgo personas datu izmantošanā ir saņemts rakstisks paziņojums. Proti, tas norāda uz to, ka MAP vai MAP instances pārzinis uztur MAP vai MAP instancē tikai aktuālos personas datus par personām, kurām tiek nodrošināta piekļuve MAP vai MAP instancei, un attiecīgi paļaujas uz savlaicīgu institūciju, kas lieto MAP, lietotāju informācijas aktualizēšanu un paziņošanu par to MAP vai MAP instances pārzinim.
Par to personas datu apstrādi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu identificētu piekļuvi MAP darbības organizēšanai, atbild MAP pārzinis.
Savukārt par to personas datu apstrādi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu MAP instances darbību, atbild MAP instances pārzinis.
Vēršam uzmanību, ka MAP ir platforma jeb vide, kura nerada institūcijām jaunas tiesības vai pienākumus attiecībā uz apstrādājamo datu, tajā skaitā personas datu, apjomu. Institūcijām, kuras izmanto MAP tam paredzētajam mērķim, ir tiesības apstrādāt datus tikai tādā apjomā, kā to paredz attiecīgās jomas normatīvie akti, turklāt, kā minēts iepriekš, iestādes par apstrādājamo datu apjomu savstarpēji slēdz vienošanos, izmantojot VIRSIS.
Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka faktiski iestāžu pienākumus un tiesības attiecībā uz mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības un administrēšanas procesu nosaka attiecīgās jomas normatīvie akti un gadījumos, ja attiecīgās jomas normatīvie akti tiek papildināti ar citiem datu devējiem, kas šobrīd nav iekļauti Noteikumu projekta 24. punktā, lai MAP pēc vajadzības varētu pietiekami dinamiski nodrošināt piekļuvi datiem atbilstoši attiecīgajām izmaiņām normatīvajos aktos Noteikumu projekta 24. punktā iekļautais informācijas sistēmu uzskaitījums nav izsmeļošs.
Noteikumu projekta 27. punktā noteikts auditācijas pierakstu glabāšanas ilgums. MAP izmaiņu un piekļuves auditācijas pierakstus glabā 18 mēnešus no ieraksta izdarīšanas brīža. Saskaņā ar Fizisko personu datu apstrādes likuma 37. panta pirmo daļu, auditācijas pieraksti ir analīzei pieejami reģistrēti dati par noteiktiem notikumiem informācijas sistēmā. Atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumu Nr. 442 "Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām" 15.10. un 24.6. apakšpunktam, auditācijas pierakstos ietver informāciju par pieslēgšanos vai atslēgšanos no sistēmas, datu atlasi, kā arī konta izveidi, grozīšanu vai dzēšanu, fiksējot notikuma laiku, kas sakrīt ar faktiskā notikuma koordinēto pasaules laiku (UTC), interneta protokola adresi, no kuras veikta darbība, aprakstu, kā arī informāciju par darbības iniciatoru – identifikatoru, pieslēguma metadatus. Minēto noteikumu 24.8. apakšpunktā noteiktais paredz, ka auditācijas pierakstu uzraudzība un analīze nodrošina iespēju konstatēt incidentus, tādējādi sekmējot sistēmu drošību. Auditācijas pierakstu glabāšanas rezultātā tiek apstrādāti personas dati. Noteikumu projektā tiek noteikts auditācijas pierakstu glabāšanas ilgums 18 mēneši no auditācijas pieraksta veidošanās brīža. Ņemot vērā, ka MAP ir uzskatāma par paaugstinātas drošības sistēmu, tad saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumu Nr. 442 "Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām" 24.6. apakšpunktu, izstrādājot sistēmas drošības politiku paaugstinātas drošības sistēmām ir jāparedz auditācijas pierakstu uzglabāšana vismaz 18 mēnešus pēc ieraksta izdarīšanas.
Noteiktais personas datu apstrādes (glabāšanas) termiņš ir minimāli nepieciešamais, lai sasniegtu likumdevēja noteikto personas datu apstrādes nolūku.
Papildus tiek noteikts pārejas periods šādiem Noteikumu projekta punktiem:
- 5. punktam, kas nosaka šī punkta stāšanos spēkā no 2023. gada 28. decembra. Līdz tam MAP platformas pārzinis būs VARAM un
- Noteikumu projekta 28. punktam. kuru var nepiemērot līdz 2023. gada 31. decembrim. Līdz tam slēdzot savstarpēju vienošanos ar datu devēju.
- MAP pārzini, viņa pienākumus un atbildību, kā arī funkcijas un uzdevumus, kuru izpildei nepieciešama MAP izmantošana;
- MAP darbības, finansēšanas un izmantošanas kārtību.
MAP būs viena no valsts platformām, kura būs izstrādāta kā valsts un ES atbalsta fondu mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības platforma, kas piemērota projektu orientētu procesu pārvaldībai. MAP izstrādes mērķis ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm atbalstu procesos, kuros tiek īstenota mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldība.
Risinājums paredzēs iespēju pieslēgties un darboties tiešsaistes režīmā:
- projektu iesniedzējiem iesniegumu sagatavošanā un iesniegšanā;
- vērtēšanas posmā – projektu vērtētājiem;
- projektu īstenošanas posmā – projektu īstenotājiem pārskatu aizpildīšanā un iesniegšanā;
- ārējiem (ne iestādes) lietotājiem (piemēram, uzraugošā iestāde) – datu analīzē dažādos šķērsgriezumos;
- iestādes iekšējiem lietotājiem – visos projekta cikla posmos.
MAP būs elastīgi pielāgojama administrējamo programmu specifikai, ļaujot pievienot/mainīt/dzēst laukus un sadaļas atbilstoši konkrētās programmas struktūrai/specifikai.
Papildus MAP nodrošinās:
- pieeju darbiniekiem attālināti;
- autorizāciju un autentifikāciju;
- iespēju veikt datu atlasi dažādos šķērsgriezumos;
- laika plānojumu programmas ietvaros.
MAP būs izstrādāta kā platformas risinājums vairāku institūciju vajadzībām, kas katram MAP izmantotājam nodrošinās nodalītu darba vidi – patstāvīgas mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības daļas – instances darbību, kur katra instance gan funkcionalitātes, gan datu līmenī, gan arī ārējo integrāciju līmenī būs nodalīta no citu institūciju izveidotajām un lietotajām instancēm, t.i., visas instances ir savstarpēji nodalītas.
Termins “instance” tiek lietots atbilstoši vārdnīcā https://tezaurs.lv/instance sniegtajam skaidrojumam, ka objektorientētā programmēšanā instance ir objekts attiecībā pret klasi, kurai tas ir piederīgs. MAP instance ir dotā objekta (MAP ) konkrēts vienums – katras atsevišķās institūcijas darba vieta (MAP instance).
Potenciāli MAP izmantotāji var būt ikviena institūcija, kas veic valsts un ES atbalsta fondu mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldību. Starp šādām institūcijām ir arī augstskolas un pašvaldības, kas pārvalda savu projektu mērķa finansējumu. Tās projektiem izdalīto finansējuma pārvaldību potenciāli var veikt, izmantojot MAP funkcionalitāti.
Piemēram, Latvijas Zinātnes padome MAP izmantos Valsts pētījumu programmu projektu un Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu līdzekļu izlietojuma pārvaldībai, Sabiedrības integrācijas fonds – Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai programmas projektu u.c. projektu līdzekļu izlietojuma pārvaldībai.
Piekļuve MAP tiks nodrošināta identificētiem lietotājiem:
- ar kvalificētiem paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas līdzekļiem (eID, eParaksts, eParaksts mobile),
- ar kvalificētu elektroniskās identifikācijas līdzekli (eIDAS),
- ar lietotājvārdu un paroli,
izmantojot Valsts informācijas sistēmu savietotāja koplietošanas komponenti “Vienotās pieteikšanās modulis” (VPM), kā arī ar programmsaskarni, izmantojot MAP pārziņa noteiktos starpsistēmu autorizācijas līdzekļus.
Latvijas iedzīvotājiem piekļuve MAP tiks nodrošināta ar kvalificētiem paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas līdzekļiem, ES dalībvalstu iedzīvotājiem - ar kvalificētu elektroniskās identifikācijas līdzekli, savukārt tiem MAP instances lietotājiem, kas nav ne Latvijas, ne ES dalībvalstu iedzīvotāji un nevar izmantot nevienu no kvalificētajiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem, piekļuve MAP instancei tiks nodrošināta, izmantojot lietotājvārdu un paroli.
MAP pārzinis būs Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs (turpmāk – IeM IC), kurš tajā skaitā nodrošinās arī:
- MAP platformas administrēšanu un programmatūras uzturēšanu;
- infrastruktūru MAP izmitināšanai.
Viens no MAP izmantotājiem būs Iekšlietu ministrija. Potenciāli viens no četriem IKT infrastruktūras koplietošanas pakalpojumu sniedzējiem valsts datu apstrādes mākoņa ietvaros būs IeM IC.
Lai viennozīmīgi varētu noteikt atbildības sadalījumu attiecībā uz MAP lietotājiem, Noteikumu projektā tiek noteikti divi termini:
- MAP pārzinis un
- MAP instances pārzinis.
MAP pārzinis veic MAP izmantotāju administratīvo pārvaldību, kur MAP izmantotājs ir jebkura institūcija (iestāde, fonds u.c.), kas lieto savu, pilnībā nodalītu MAP instanci, kas ir nodalīta gan datu, gan arī ārējo integrāciju līmeni.
MAP instances pārzinis veic savas MAP instances pārvaldību.
Noteikumu projektā tiek nodalīta atbildība attiecībā uz personas datiem, nosakot, ka MAP pārzinis atbild tikai par tiem personas datiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu identificētu piekļuvi MAP darbības organizēšanai, savukārt par tiem personas datiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu identificētu piekļuvi MAP instances darbības organizēšanai atbild MAP instances pārzinis (atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumu Nr. 442 “Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām” 15.10 un 15.11 apakšpunktiem).
MAP vai MAP instancē, lai nodrošinātu identificētu piekļuvi, tiks apstrādāti šādi personas dati: personas vārds, uzvārds, personas kods, amats, tālruņa numurs, e-pasta adrese.
Katras MAP instances pārzinis var piekļūt tikai savā MAP instancē izvietotajiem datiem, tai skaitā personas datiem.
MAP pārzinis nevarēs piekļūt tiem datiem, tai skaitā personas datiem, kas tiek apstrādāti MAP instancē.
Datu devējs ir atbildīgs par tā pārziņā esošās informācijas sistēmā esošo datu (tai skaitā personas datu) aktualitāti un atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām (atbilstoši Valsts informācijas sistēmu likuma 8. panta 1. punktam, kā arī speciālajām normām par konkrēto datu, tai skaitā personas datu izmantošanu) uz datu nodošanas brīdi.
Par to apstrādi MAP vai MAP instancē (piemēram, nemainīgumu) ir atbildīgs MAP vai MAP instances pārzinis.
MAP instances lietotāji un projekta īstenotāji atbild par to datu (tai skaitā personas datu) ievadi un atbilstību realitātei, kuri tiek glabāti MAP instancē.
Nodrošinot valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) infrastruktūras konsolidācijas politikas īstenošanu, un, lai nodrošinātu īpaši augstu pieejamības līmeni, MAP darbības nodrošināšanai tiks izmantoti vairāku IKT infrastruktūras koplietošanas pakalpojumu sniedzēju pakalpojumi valsts datu apstrādes mākoņa ietvaros. MAP darbināšanai tiks izmantoti valsts datu apstrādes mākoņa pakalpojumi, kas tiks izstrādāti saskaņā ar plānu, ko, izpildot informatīvā ziņojuma „Par valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un kompetenču konsolidāciju” protokollēmuma 5. punktā doto uzdevumu izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumu par valsts datu apstrādes mākoņa attīstības plānu, šobrīd izstrādā Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM) sadarbībā ar Valsts reģionālās attīstības aģentūru, Zemkopības ministriju, Valsts akciju sabiedrību “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, Latvijas Nacionālo bibliotēku un IeM IC. Izmantojamie pakalpojumi nodrošinās datu apstrādi un uzkrāšanu vairākos ģeogrāfiski attālinātos datu centros valsts datu apstrādes mākoņa ietvaros, kā arī datu pārraides, kiberdrošības un datu rezervēšanas risinājumus. Šobrīd Latvijas Nacionālās bibliotēkas sniegtie IKT infrastruktūras koplietošanas pakalpojumi, ko izmantos MAP, nodrošinās tikai DAGR projekta ietvarā iekļauto datu apriti.
Maksa par MAP izmantošanu netiek noteikta, izņemot Noteikumu projekta 16.3. apakšpunktā noteikto.
Noteikumu projekts nosaka, ka MAP sevī ietvers vismaz šādas funkcionalitātes:
- MAP;
- MAP instance;
- Pašapkalpošanās portāls – Elektroniskā pieteikšanās sistēma (turpmāk - EPS);
- EPS publiskā daļa.
Lai mazinātu administratīvo slogu un vienkāršotu MAP izmantošanas uzsākšanas procedūru, MAP pārzinis izstrādā un publicē pašapkalpošanās portālā https://parvaldiba.map.gov.lv un MAP pārziņa tīmekļvietnē MAP lietošanas noteikumus, kuros ir detalizētāk izklāstīti MAP funkcionalitāšu lietošanas nosacījumi:
- MAP lietošanas nosacījumi un pieejamā funkcionalitāte,
- pašapkalpošanās portāla lietošanas nosacījumi;
- MAP instances vajadzībām izstrādātu moduļu izstrādes, finansēšanas un aprakstīšanas kārtība un šo moduļu lietošanas nosacījumi;
- kārtība, kādā tiks veikta integrācija ar citām informācijas sistēmām un reģistriem;
- organizatoriska rakstura procedūras, kā arī MAP lietotāju atbalsts.
MAP lietošanas noteikumi tiks izstrādāti līdz 2023. gada 30. novembrim. Ja izmaiņas lietošanas noteikumos radīs finanšu ietekmi uz MAP izmantotāju, MAP pārzinim minētās izmaiņas būs jāsaskaņo ar visām iesaistītajām institūcijām, kuru darbību un kompetenci izmaiņas var ietekmēt. Institūcija, kas ir pieņēmusi lēmumu nodrošināt mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldību, izmantojot MAP, iesniedz MAP pārzinim attiecīgu pieteikumu, izmantojot pašapkalpošanās portālu. MAP pārzinis izvērtēs pieteikumā sniegto informāciju un apstiprinājuma gadījumā nodrošinās MAP instances izveidi un drošu piekļuvi MAP instancei. Iesniedzot pieteikumu, MAP izmantotājs piekrīt lietošanas noteikumiem un apņemas tos ievērot.
MAP izstrādes ietvaros tiks izstrādāta MAP lietotāju rokasgrāmata.
MAP lietotāji ar MAP lietošanas noteikumiem un MAP lietotāju rokasgrāmatu varēs iepazīties pašapkalpošanās portāla https://parvaldiba.map.gov.lv publiskajā daļā.
MAP pieejamību ir plānots nodrošināt vismaz 99,5 procentu apjomā (mēnesī) no MAP noteiktā darbības laika, izkļaujot iepriekš ieplānotos dīkstāves laikus, 24 x 7 režīmā, t.i., katru dienu, 24 h diennaktī.
Ņemot vērā Valsts pārvaldes modernizācijas plānā 2023.-2027.g. pausto, proti, nolūku stiprināt Valsts kanceleju kā valdības centru, apvienojot un nododot publiskās pārvaldes attīstības jautājumus vienas iestādes kompetencē vai izmantojot citus vadības instrumentus un nepieciešamību samazināt valsts pārvaldes sadrumstalotību un stiprināt valdības centru, gadījumos, kad institūcijas tajā skaitā pašvaldības savstarpēji nespēj rast risinājumu un vienoties par datu un informācijas pieejamību institūcijai vai pašvaldībai noteikto funkciju un uzdevumu veikšanai, kas tajā skaitā saistīti ar starpnozaru jautājumu risināšanu, stratēģisko plānošanu un nozares politikas veidošanu, jebkurai institūcijai un pašvaldībai ir pienākums par radušos situāciju sniegt informāciju Valsts kancelejai, lai Valsts kanceleja nodrošinātu attiecīgās problēmas iespējamos risinājumus nepieciešamības gadījumā virzot ziņojumu ar problēmas eskalāciju un iespējamiem risinājumiem valdībai lēmumu pieņemšanai.
MAP tiek iekļauti dati no uzņēmuma resursu plānošanas (Enterprise Resource Planning – ERP) sistēmas, nodrošinot sasaisti ar finanšu grāmatvedības sistēmu, t.i., MAP tiks sagatavota datne importēšanai ERP.
Dati no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes tiks saņemti, izmantojot integrāciju ar Datu izplatīšanas un pārvaldības platformu (turpmāk – DAGR).
Institūcija, kas ir pieņēmusi lēmumu veikt mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldību, izmantojot MAP, par datu (tai skaitā personas datu: personas vārds, uzvārds, personas kods) aprites apjomu un to saņemšanas nosacījumiem vienosies VARAM pārziņā esošajā Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmā (turpmāk – VIRSIS), izmantojot VIRSIS pieejamo funkcionalitāti. Minētās funkcionalitātes ietvarā paredzēta standartizēta vienošanās starp datu devēju un datu saņēmēju. Datu saņēmējs nevarēs saņemt datus no datu devēja, izmantojot DAGR, ja nav noslēgta attiecīga vienošanās par datu aprites nodrošināšanu. Ņemot vērā, ka minētā VIRSIS funkcionalitāte vēl tiek izstrādāta, kā arī to, ka tiek izstrādāti jauni Ministru kabineta noteikumi “Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmas noteikumi” (projekta ID: 22-TA-3301) (turpmāk - VIRSIS noteikumi), kas aizvietos Ministru kabineta 2019. gada 5. novembra noteikumus Nr. 523 “Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmas noteikumi”, minētā norma stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī. Līdz tam vienošanās kārtību noteiks slēdzot savstarpēju vienošanos ar datu dēvēju. Papildus norādams, ka minēto VIRSIS funkcionalitāti varēs izmantot arī pirms VIRSIS noteikumu stāšanās spēkā, pie nosacījuma, ka datu devējs un datu saņēmējs piekrīt VIRSIS izmantošanai, jo vienošanās VIRSIS tiks parakstīta ar drošu elektronisko parakstu atbilstoši Elektronisko dokumentu likumam.
Lai nodrošinātu identificētu piekļuvi MAP vai MAP instancei, no Fizisko personu reģistra informācijas sistēmas MAP vai MAP instancē tiks nodoti šādi personas dati: personas vārds, uzvārds, personas kods.
No Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra MAP instancē tiks nodoti dati par juridiskām personām:
- juridiskā adrese,
- ES Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas (NACE) kodi,
- ekonomiskās darbības nosaukums,
kā arī ārējo ekspertu pārvaldībai nepieciešamie dati par uzņēmumiem:
- izpildinstitūcija,
- prokūrs,
- patiesā labuma guvējs,
- valdes loceklis,
- padomes loceklis,
- vadības institūcija,
- parakstiesīgā persona.
Noteikumu projektā ir uzskaitītas tās informācijas sistēmas un platformas, ar kurām integrācija tiks nodrošināta DAGR projekta īstenošanas ietvaros.
Integrācija ar Budžeta elektronisko norēķinu sistēmu "eKase" un datu saņemšana tiešsaistes režīmā tiks nodrošināta atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 25. februāra noteikumos Nr. 128 “Kārtība, kādā nodrošina informācijas apriti, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumus” noteiktajai kārtībai. Tiešsaistes datu apmaiņas modulis nodrošina klienta (noteikumu projekta izpratnē - MAP izmantotāja) konta pārskata un debeta/kredīta ziņojumu pieprasīšanu. Saņemtā informācija par kontos reģistrētiem ienākošajiem un izejošajiem maksājumiem tiks izmantota veikto izmaksu un saņemto atmaksu izpildes kontrolei.
Integrācija ar e-adresi nodrošina saziņas kanālu.
Integrācija ar DAGR nodrošina datu saņemšanu no citām informācijas sistēmām un reģistriem, kā arī atvieglo un paātrina vienošanās noslēgšanas procedūru starp datu devēju un datu saņēmēju par DAGR izplatīšanai izvietoto datu saņemšanu.
Valsts zemes dienesta pārziņā esošā Valsts adrešu reģistra dati tiks saņemti, izmantojot integrāciju ar Valsts informācijas sistēmu savietotāja koplietošanas komponenti “Adrešu meklēšanas komponente”.
Ņemot vērā, ka par datiem, kuri ir iegūti no citām informācijas sistēmām, atbild datu devējs, kurš ir atbildīgs par konkrēto informācijas sistēmu, gadījumos, ja datu saņēmējs konstatēs problēmas ar saņemto datu kvalitāti, tas par identificēto problēmu informēs atbilstošo datu devēju. Kārtība, kā tas notiek, tiks noteikta vienošanās (elektroniska vienošanās), kuru datu devējs noslēgs ar datu saņēmēju VIRSIS saistībā ar datu aprites nodrošināšanu, izmantojot DAGR. Datu aprites apjoms starp datu devēju un datu saņēmēju arī tiks noteikts VIRSIS noslēgtajā vienošanās un tas tiks automātiski nodots DAGR.
Tiek noteikts, ka datu, tajā skaitā personas datu, aprite MAP tiek nodrošināta, lai īstenotu institūcijai normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, uzdevumus un tiesības. Līdz ar to tiek noteikts personas datu apstrādes mērķis. Datus, tajā skaitā personas datus, MAP uzglabā termiņā, kas noteikts saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
Personas dati, kuri tiek izmantoti, lai nodrošinātu identificētu piekļuvi MAP darbības organizēšanai, tiek apstrādāti ar mērķi nodrošināt identifikāciju un autorizāciju. Noteikumu projekta 26. punkts paredz, ka personas dati, kuri tiek apstrādāti ar mērķi nodrošināt identifikāciju un autorizāciju MAP vai MAP instancē, tiek uzglabāti līdz brīdim, kad par izmaiņām attiecīgo personas datu izmantošanā ir saņemts rakstisks paziņojums. Proti, tas norāda uz to, ka MAP vai MAP instances pārzinis uztur MAP vai MAP instancē tikai aktuālos personas datus par personām, kurām tiek nodrošināta piekļuve MAP vai MAP instancei, un attiecīgi paļaujas uz savlaicīgu institūciju, kas lieto MAP, lietotāju informācijas aktualizēšanu un paziņošanu par to MAP vai MAP instances pārzinim.
Par to personas datu apstrādi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu identificētu piekļuvi MAP darbības organizēšanai, atbild MAP pārzinis.
Savukārt par to personas datu apstrādi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu MAP instances darbību, atbild MAP instances pārzinis.
Vēršam uzmanību, ka MAP ir platforma jeb vide, kura nerada institūcijām jaunas tiesības vai pienākumus attiecībā uz apstrādājamo datu, tajā skaitā personas datu, apjomu. Institūcijām, kuras izmanto MAP tam paredzētajam mērķim, ir tiesības apstrādāt datus tikai tādā apjomā, kā to paredz attiecīgās jomas normatīvie akti, turklāt, kā minēts iepriekš, iestādes par apstrādājamo datu apjomu savstarpēji slēdz vienošanos, izmantojot VIRSIS.
Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka faktiski iestāžu pienākumus un tiesības attiecībā uz mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības un administrēšanas procesu nosaka attiecīgās jomas normatīvie akti un gadījumos, ja attiecīgās jomas normatīvie akti tiek papildināti ar citiem datu devējiem, kas šobrīd nav iekļauti Noteikumu projekta 24. punktā, lai MAP pēc vajadzības varētu pietiekami dinamiski nodrošināt piekļuvi datiem atbilstoši attiecīgajām izmaiņām normatīvajos aktos Noteikumu projekta 24. punktā iekļautais informācijas sistēmu uzskaitījums nav izsmeļošs.
Noteikumu projekta 27. punktā noteikts auditācijas pierakstu glabāšanas ilgums. MAP izmaiņu un piekļuves auditācijas pierakstus glabā 18 mēnešus no ieraksta izdarīšanas brīža. Saskaņā ar Fizisko personu datu apstrādes likuma 37. panta pirmo daļu, auditācijas pieraksti ir analīzei pieejami reģistrēti dati par noteiktiem notikumiem informācijas sistēmā. Atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumu Nr. 442 "Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām" 15.10. un 24.6. apakšpunktam, auditācijas pierakstos ietver informāciju par pieslēgšanos vai atslēgšanos no sistēmas, datu atlasi, kā arī konta izveidi, grozīšanu vai dzēšanu, fiksējot notikuma laiku, kas sakrīt ar faktiskā notikuma koordinēto pasaules laiku (UTC), interneta protokola adresi, no kuras veikta darbība, aprakstu, kā arī informāciju par darbības iniciatoru – identifikatoru, pieslēguma metadatus. Minēto noteikumu 24.8. apakšpunktā noteiktais paredz, ka auditācijas pierakstu uzraudzība un analīze nodrošina iespēju konstatēt incidentus, tādējādi sekmējot sistēmu drošību. Auditācijas pierakstu glabāšanas rezultātā tiek apstrādāti personas dati. Noteikumu projektā tiek noteikts auditācijas pierakstu glabāšanas ilgums 18 mēneši no auditācijas pieraksta veidošanās brīža. Ņemot vērā, ka MAP ir uzskatāma par paaugstinātas drošības sistēmu, tad saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumu Nr. 442 "Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām" 24.6. apakšpunktu, izstrādājot sistēmas drošības politiku paaugstinātas drošības sistēmām ir jāparedz auditācijas pierakstu uzglabāšana vismaz 18 mēnešus pēc ieraksta izdarīšanas.
Noteiktais personas datu apstrādes (glabāšanas) termiņš ir minimāli nepieciešamais, lai sasniegtu likumdevēja noteikto personas datu apstrādes nolūku.
Papildus tiek noteikts pārejas periods šādiem Noteikumu projekta punktiem:
- 5. punktam, kas nosaka šī punkta stāšanos spēkā no 2023. gada 28. decembra. Līdz tam MAP platformas pārzinis būs VARAM un
- Noteikumu projekta 28. punktam. kuru var nepiemērot līdz 2023. gada 31. decembrim. Līdz tam slēdzot savstarpēju vienošanos ar datu devēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
DAGR projekta ietvaros tika veikta Latvijā esošo mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības risinājumu izpēte un izvērtējums. (AA Projekts IT konsultācijas (2021). Mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības platformas (MAP) Tirgū esošo risinājumu izpēte un izvērtējums”, Versija 1.4, Rīga.)
Pētījuma ietvaros tika izvērtēti šādi alternatīvie risinājumi:
- Centrālās un finanšu līgumu aģentūras (turpmāk – CFLA) Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēma 2014.-2020. gadam (turpmāk – KPVIS);
- Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēma (turpmāk – LAD IS);
- Akciju sabiedrības “Attīstības finanšu institūcija Altum” informācijas sistēma (turpmāk – Altum IS);
- Latvijas Zinātnes padomes informācijas sistēma (turpmāk – LZP IS);
- Latvijas investīciju un attīstības aģentūras informācijas sistēma (turpmāk – LIAA IS).
KPVIS ir izstrādāta, lai nodrošinātu ērtu e-vidi ES fondu projektu iesniedzējiem un finansējuma saņēmējiem projekta dokumentu iesniegšanai, kā arī atbalstītu CFLA sadarbības iestādes funkcijas ES fondu ietvaros, nodrošinot fondu ieviešanu atbilstoši normatīvajiem aktiem un ES fondu atbildīgo iestāžu funkciju deleģējumam saskaņā ar 2015. gada 24. februāra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 108 “Kārtība, kādā uzrauga un izvērtē Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanu, kā arī izveido un izmanto Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu 2014.–2020. gadam”. KPVIS galvenie mērķi ir:
- nodrošināt iespēju ievadīt un apstrādāt ES finansējumu saņēmēju, projektu iesniedzēju iesniegtos projektu iesniegumus;
- veikt ES finansējumu saņēmēju maksājuma pieprasījumu apkopošanu un apstrādi;
- nodrošināt ērtu piekļuvi informācijai par projektu īstenošanu, lai varētu veikt uzraudzību un kontroli;
- nodrošināt savietojamību ar lietvedības sistēmu DocLogix;
- nodrošināt iespēju veidot pārskatus un tos eksportēt uz Excel.
Tehniski sistēma ir veidota kā monolīts risinājums un nav iespējams atkalizmantošanai viegli izdalīt kādu funkcionālo bloku. Faktiski tas, ka sistēma veidota tās funkcionalitāti tieši pielāgojot CFLA vajadzībām, nozīmē to, ka nepieciešamais izstrādes darbu apjoms varētu būt pielīdzināms jaunas sistēmas izveides izstrādes darba apjomam.
MAP izstrādes laikā KPVIS nav plānots pilnībā pārstrādāt, izmantojot modulāru sistēmas izstrādes pieeju, kas ir būtiski MAP izstrādei un ieviešanai.
LAD IS ir izstrādāta, lai nodrošinātu vienotu valsts atbalsta un ES atbalsta politikas īstenošanu valstī lauksaimniecības jomā, un administrētu valsts un ES atbalstu.
LAD IS ir vairāku moduļu, kā arī vairāku savstarpēji saistītu informācijas sistēmu apkopojums, kas veidota kā trīs līmeņu arhitektūras sistēma.
LAD IS galvenie mērķi ir:
- pārvaldīt valsts un ES atbalstu laukiem un lauksaimniecībai;
- pārvaldīt valsts un ES atbalstu mežsaimniecībai;
- pārvaldīt valsts un ES atbalstu zivsaimniecībai;
- nodrošināt ērtu piekļuvi informācijai par projektu īstenošanu, lai varētu veikt uzraudzību un kontroli.
LAD IS ir izstrādāta LAD darbiniekiem paredzēta funkcionalitāte un atsevišķi, kā nodalīts modulis – klientu portāls EPS.
Iekšējās sistēmas (back end) funkcionalitāte īstenota, izstrādājot vairākus moduļus, no kuriem katrs pilda noteiktu funkciju. Iekšējā risinājuma kopējais nosaukums ir Integrētā administrēšanas un kontroles sistēma (IAKS). Galvenie moduļi ir:
- Modulis APDAS – atbalsta pieteikuma datu apstrādes sistēma – pieteikumiem uz ES tiešajiem maksājumiem – par zemi, lopiem;
- Modulis LAPSA – Lauku attīstības plāns, speciālie atbalsti (turpmāk – LAPSA) tiek izmantots atbalsta pasākumu, kuru dzīvescikls atbilst projektu pārvaldības principiem, pārvaldībai. Tieši LAPSA ir modulis, kura atkalizmantošanas iespēju jāvērtē kā iespējamo MAP realizāciju;
- LAD IS ir arī izstrādāta atsevišķa maksājumu izpildes sistēma (turpmāk – MIS), kas nodrošina iespēju veikt atbalsta finansējuma maksājumus;
- Vēl sistēmā izstrādāti moduļi tirdzniecības mehānismu sistēma (eksports/imports);
- Skolas piens un auglis sistēma;
- Lauku reģistrs ir ģeogrāfiska informācijas sistēma (turpmāk – ĢIS), kurā apkopo informāciju par lauksaimniecībā izmantojamo zemi, par kuru ir tiesības saņemt valsts un ES atbalstu no tiešā atbalsta shēmu maksājumiem vai vides, klimata un lauku ainavas uzlabošanas maksājumiem.
MAP nepieciešamā funkcionalitāte īstenota LAD IS modulī LAPSA. Šis modulis ir izstrādāts kā monolīts programmatūras risinājums, tomēr tam ir iestrādātas konfigurēšanas iespējas. Izstrādātā konfigurēšanas funkcionalitāte ļauj definēt faktiski jebkuru mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības procesu.
Tomēr pastāv virkne ierobežojumu. Pirmkārt, modulim LAPSA nav tiešas integrācijas ar ārējiem reģistriem. Nepieciešamie dati tiek iegūti no citiem LAD IS moduļiem. Arī maksājumu funkcionalitāte īstenota atsevišķā modulī. Turklāt sistēmas arhitektūra ir veidota tā, ka šie atsevišķie moduļi ne vienmēr savstarpēji komunicē reāllaikā. Tas neatbilst modernas sistēmas izstrādes principiem un šādu ierobežojumu ir grūti pamatot arī ar datu drošības aspektu, kas izcelts kā viens no iemesliem šāda arhitektūras risinājuma izvēlei.
Cits aspekts, kas acīmredzami saglabājies kā vēsturiski veidots, ir integrācija ar Lursoft, lai iegūtu Uzņēmumu reģistra (turpmāk – UR) datus. Tā veidota laikā, kad UR vēl nenodrošināja ar uzņēmumu statusu monitoringu saistītu informāciju. Šobrīd, veidojot jaunu platformu, nav pieļaujama integrācija ar privāta uzņēmuma IS, lai iegūtu datus, kas pieejami valsts reģistros.
Cits svarīgs aspekts ir LAD IS izstrādei un ekspluatācijai izmantotās tehnoloģijas. LAD sistēma izmanto Oracle tehnoloģijas, kurai līdzvērtīga pieejama arī kā atvērtās tehnoloģijas. Atvērto tehnoloģiju izmantošana ir viens no labās prakses principiem, ko ieteicams ievērot, izstrādājot valsts nozīmes IS.
Sistēmas tehnoloģiju izmaksu un monolītās arhitektūras dēļ LAD IS atkalizmantošana nav uzskatāma par mērķtiecīgu un ekonomiski pamatotu.
Altum pārvalda vairākus finanšu instrumentus un nodrošina atbalsta piešķiršanu un izlietojuma pārvaldību. Pārvaldības procesam nav izstrādāta organizācijā vienota IS, bet ir vairāku, pašu spēkiem izstrādātu, vienam vai labākajā gadījumā dažiem, atbalsta veidiem piemērotu sistēmu kolekcija.
Altum nav izstrādāta vienota IT risinājuma mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldībai. Esošie, pašu spēkiem izstrādātie risinājumi, veidoti konkrēta finansējuma veida pārvaldībai un nav piemēroti atkalizmantošanai.
LZP uzdevums ir pārvaldīt uz izcilību vērstas zinātnes un pētniecības programmas un projektus, mērķtiecīgi attīstīt kvalitatīvu zinātnisko ekspertīzi un zinātnes stratēģisko komunikāciju, kā arī veicināt starptautisko zinātnisko sadarbību, lai sekmētu Latvijas zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju politikas ieviešanu un veicinātu cilvēkkapitāla attīstību zinātnē.
LZP ir izstrādāta projektu pieteikumu un vērtēšanas sistēma, bet mērķa finansējuma izlietojuma uzraudzība sistēmā nenotiek. LZP sistēmas pielāgošanas un papildināšanas izmaksas MAP funkcionalitātes nodrošināšanai ir pielīdzināmas, vai pat pārsniedz izmaksas, kādas ir sistēmas izstrādei no jauna.
Šī iemesla dēļ LZP sistēmas atkalizmantošana nav uzskatāma par mērķtiecīgu un ekonomiski pamatota.
LIAA darbības mērķi ir finansējumu piesaiste no ārvalstu investoriem, ārējās tirdzniecības veicināšana, biznesa inkubatoru darbības nodrošināšana, tehnoloģiju pārnesas finansiāls atbalsts u.c. aktivitātes, kas veicina tautsaimniecības attīstību. LIAA ir izstrādāta IS, ko izmanto mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldībai.
LIAA izmanto sistēmu, kas nodrošina vidēju (vairāki procesi nav digitalizēti, piemēram, līguma noslēgšana notiek ārpus sistēmas) mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības digitalizācijas līmeni. Ir izstrādāti e-pakalpojumi, kas katrs piemērots konkrēta LIAA pārvaldīta finansējuma veida saņemšanai.
Līdz ar to sistēma nav atkalizmantojama, jo izstrādāta konkrētu pakalpojumu sniegšanai.
Izmantoto tehnoloģiju ziņā, galvenais secinājums ir, ka neviena no esošajām sistēmām nav īstenota ievērojot mikroservisu arhitektūras principus. Tas uzskatāms par būtisku šķērsli šo sistēmu atkalizmantošanā, jo MAP sekmīgai izstrādei nepieciešams, ka to izstrādā tieši kā mikroservisu kopumu. Izvēloties citu arhitektūras risinājumu, nebūs iespējams MAP efektīvi veidot kā mērogojamu, daudzu izmantotāju sistēmu, kur katra MAP izmantotāja instance ir pilnībā nodalīta un nodrošina pīķveida nepieciešamās veiktspējas pieaugumu.
Izvērtējuma ietvaros veikti šādi secinājumi:
- izvērtēto sistēmu arhitektūra neatbilst un nav piemērojama MAP vajadzībām, vai ir piemērojama tikai daļēji;
- izvērtēto sistēmu attīstību ierobežo tajās izmantotās tehnoloģijas;
- esošo sistēmu uzturētāju ierobežotie cilvēkresursi sistēmas pārvaldībai un attīstībai;
- izvērtēto sistēmu pielāgošanas izmaksas pārsniedz jaunas sistēmas izstrādes izmaksas.
Efektīvākais risinājums ir jaunas sistēmas izstrāde atbilstoši platformas sākotnējo partneru vajadzībām, nepazaudējot universāla lietojuma arhitektūras iezīmes.
Pētījuma ietvaros tika izvērtēti šādi alternatīvie risinājumi:
- Centrālās un finanšu līgumu aģentūras (turpmāk – CFLA) Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēma 2014.-2020. gadam (turpmāk – KPVIS);
- Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēma (turpmāk – LAD IS);
- Akciju sabiedrības “Attīstības finanšu institūcija Altum” informācijas sistēma (turpmāk – Altum IS);
- Latvijas Zinātnes padomes informācijas sistēma (turpmāk – LZP IS);
- Latvijas investīciju un attīstības aģentūras informācijas sistēma (turpmāk – LIAA IS).
KPVIS ir izstrādāta, lai nodrošinātu ērtu e-vidi ES fondu projektu iesniedzējiem un finansējuma saņēmējiem projekta dokumentu iesniegšanai, kā arī atbalstītu CFLA sadarbības iestādes funkcijas ES fondu ietvaros, nodrošinot fondu ieviešanu atbilstoši normatīvajiem aktiem un ES fondu atbildīgo iestāžu funkciju deleģējumam saskaņā ar 2015. gada 24. februāra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 108 “Kārtība, kādā uzrauga un izvērtē Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanu, kā arī izveido un izmanto Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu 2014.–2020. gadam”. KPVIS galvenie mērķi ir:
- nodrošināt iespēju ievadīt un apstrādāt ES finansējumu saņēmēju, projektu iesniedzēju iesniegtos projektu iesniegumus;
- veikt ES finansējumu saņēmēju maksājuma pieprasījumu apkopošanu un apstrādi;
- nodrošināt ērtu piekļuvi informācijai par projektu īstenošanu, lai varētu veikt uzraudzību un kontroli;
- nodrošināt savietojamību ar lietvedības sistēmu DocLogix;
- nodrošināt iespēju veidot pārskatus un tos eksportēt uz Excel.
Tehniski sistēma ir veidota kā monolīts risinājums un nav iespējams atkalizmantošanai viegli izdalīt kādu funkcionālo bloku. Faktiski tas, ka sistēma veidota tās funkcionalitāti tieši pielāgojot CFLA vajadzībām, nozīmē to, ka nepieciešamais izstrādes darbu apjoms varētu būt pielīdzināms jaunas sistēmas izveides izstrādes darba apjomam.
MAP izstrādes laikā KPVIS nav plānots pilnībā pārstrādāt, izmantojot modulāru sistēmas izstrādes pieeju, kas ir būtiski MAP izstrādei un ieviešanai.
LAD IS ir izstrādāta, lai nodrošinātu vienotu valsts atbalsta un ES atbalsta politikas īstenošanu valstī lauksaimniecības jomā, un administrētu valsts un ES atbalstu.
LAD IS ir vairāku moduļu, kā arī vairāku savstarpēji saistītu informācijas sistēmu apkopojums, kas veidota kā trīs līmeņu arhitektūras sistēma.
LAD IS galvenie mērķi ir:
- pārvaldīt valsts un ES atbalstu laukiem un lauksaimniecībai;
- pārvaldīt valsts un ES atbalstu mežsaimniecībai;
- pārvaldīt valsts un ES atbalstu zivsaimniecībai;
- nodrošināt ērtu piekļuvi informācijai par projektu īstenošanu, lai varētu veikt uzraudzību un kontroli.
LAD IS ir izstrādāta LAD darbiniekiem paredzēta funkcionalitāte un atsevišķi, kā nodalīts modulis – klientu portāls EPS.
Iekšējās sistēmas (back end) funkcionalitāte īstenota, izstrādājot vairākus moduļus, no kuriem katrs pilda noteiktu funkciju. Iekšējā risinājuma kopējais nosaukums ir Integrētā administrēšanas un kontroles sistēma (IAKS). Galvenie moduļi ir:
- Modulis APDAS – atbalsta pieteikuma datu apstrādes sistēma – pieteikumiem uz ES tiešajiem maksājumiem – par zemi, lopiem;
- Modulis LAPSA – Lauku attīstības plāns, speciālie atbalsti (turpmāk – LAPSA) tiek izmantots atbalsta pasākumu, kuru dzīvescikls atbilst projektu pārvaldības principiem, pārvaldībai. Tieši LAPSA ir modulis, kura atkalizmantošanas iespēju jāvērtē kā iespējamo MAP realizāciju;
- LAD IS ir arī izstrādāta atsevišķa maksājumu izpildes sistēma (turpmāk – MIS), kas nodrošina iespēju veikt atbalsta finansējuma maksājumus;
- Vēl sistēmā izstrādāti moduļi tirdzniecības mehānismu sistēma (eksports/imports);
- Skolas piens un auglis sistēma;
- Lauku reģistrs ir ģeogrāfiska informācijas sistēma (turpmāk – ĢIS), kurā apkopo informāciju par lauksaimniecībā izmantojamo zemi, par kuru ir tiesības saņemt valsts un ES atbalstu no tiešā atbalsta shēmu maksājumiem vai vides, klimata un lauku ainavas uzlabošanas maksājumiem.
MAP nepieciešamā funkcionalitāte īstenota LAD IS modulī LAPSA. Šis modulis ir izstrādāts kā monolīts programmatūras risinājums, tomēr tam ir iestrādātas konfigurēšanas iespējas. Izstrādātā konfigurēšanas funkcionalitāte ļauj definēt faktiski jebkuru mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības procesu.
Tomēr pastāv virkne ierobežojumu. Pirmkārt, modulim LAPSA nav tiešas integrācijas ar ārējiem reģistriem. Nepieciešamie dati tiek iegūti no citiem LAD IS moduļiem. Arī maksājumu funkcionalitāte īstenota atsevišķā modulī. Turklāt sistēmas arhitektūra ir veidota tā, ka šie atsevišķie moduļi ne vienmēr savstarpēji komunicē reāllaikā. Tas neatbilst modernas sistēmas izstrādes principiem un šādu ierobežojumu ir grūti pamatot arī ar datu drošības aspektu, kas izcelts kā viens no iemesliem šāda arhitektūras risinājuma izvēlei.
Cits aspekts, kas acīmredzami saglabājies kā vēsturiski veidots, ir integrācija ar Lursoft, lai iegūtu Uzņēmumu reģistra (turpmāk – UR) datus. Tā veidota laikā, kad UR vēl nenodrošināja ar uzņēmumu statusu monitoringu saistītu informāciju. Šobrīd, veidojot jaunu platformu, nav pieļaujama integrācija ar privāta uzņēmuma IS, lai iegūtu datus, kas pieejami valsts reģistros.
Cits svarīgs aspekts ir LAD IS izstrādei un ekspluatācijai izmantotās tehnoloģijas. LAD sistēma izmanto Oracle tehnoloģijas, kurai līdzvērtīga pieejama arī kā atvērtās tehnoloģijas. Atvērto tehnoloģiju izmantošana ir viens no labās prakses principiem, ko ieteicams ievērot, izstrādājot valsts nozīmes IS.
Sistēmas tehnoloģiju izmaksu un monolītās arhitektūras dēļ LAD IS atkalizmantošana nav uzskatāma par mērķtiecīgu un ekonomiski pamatotu.
Altum pārvalda vairākus finanšu instrumentus un nodrošina atbalsta piešķiršanu un izlietojuma pārvaldību. Pārvaldības procesam nav izstrādāta organizācijā vienota IS, bet ir vairāku, pašu spēkiem izstrādātu, vienam vai labākajā gadījumā dažiem, atbalsta veidiem piemērotu sistēmu kolekcija.
Altum nav izstrādāta vienota IT risinājuma mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldībai. Esošie, pašu spēkiem izstrādātie risinājumi, veidoti konkrēta finansējuma veida pārvaldībai un nav piemēroti atkalizmantošanai.
LZP uzdevums ir pārvaldīt uz izcilību vērstas zinātnes un pētniecības programmas un projektus, mērķtiecīgi attīstīt kvalitatīvu zinātnisko ekspertīzi un zinātnes stratēģisko komunikāciju, kā arī veicināt starptautisko zinātnisko sadarbību, lai sekmētu Latvijas zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju politikas ieviešanu un veicinātu cilvēkkapitāla attīstību zinātnē.
LZP ir izstrādāta projektu pieteikumu un vērtēšanas sistēma, bet mērķa finansējuma izlietojuma uzraudzība sistēmā nenotiek. LZP sistēmas pielāgošanas un papildināšanas izmaksas MAP funkcionalitātes nodrošināšanai ir pielīdzināmas, vai pat pārsniedz izmaksas, kādas ir sistēmas izstrādei no jauna.
Šī iemesla dēļ LZP sistēmas atkalizmantošana nav uzskatāma par mērķtiecīgu un ekonomiski pamatota.
LIAA darbības mērķi ir finansējumu piesaiste no ārvalstu investoriem, ārējās tirdzniecības veicināšana, biznesa inkubatoru darbības nodrošināšana, tehnoloģiju pārnesas finansiāls atbalsts u.c. aktivitātes, kas veicina tautsaimniecības attīstību. LIAA ir izstrādāta IS, ko izmanto mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldībai.
LIAA izmanto sistēmu, kas nodrošina vidēju (vairāki procesi nav digitalizēti, piemēram, līguma noslēgšana notiek ārpus sistēmas) mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības digitalizācijas līmeni. Ir izstrādāti e-pakalpojumi, kas katrs piemērots konkrēta LIAA pārvaldīta finansējuma veida saņemšanai.
Līdz ar to sistēma nav atkalizmantojama, jo izstrādāta konkrētu pakalpojumu sniegšanai.
Izmantoto tehnoloģiju ziņā, galvenais secinājums ir, ka neviena no esošajām sistēmām nav īstenota ievērojot mikroservisu arhitektūras principus. Tas uzskatāms par būtisku šķērsli šo sistēmu atkalizmantošanā, jo MAP sekmīgai izstrādei nepieciešams, ka to izstrādā tieši kā mikroservisu kopumu. Izvēloties citu arhitektūras risinājumu, nebūs iespējams MAP efektīvi veidot kā mērogojamu, daudzu izmantotāju sistēmu, kur katra MAP izmantotāja instance ir pilnībā nodalīta un nodrošina pīķveida nepieciešamās veiktspējas pieaugumu.
Izvērtējuma ietvaros veikti šādi secinājumi:
- izvērtēto sistēmu arhitektūra neatbilst un nav piemērojama MAP vajadzībām, vai ir piemērojama tikai daļēji;
- izvērtēto sistēmu attīstību ierobežo tajās izmantotās tehnoloģijas;
- esošo sistēmu uzturētāju ierobežotie cilvēkresursi sistēmas pārvaldībai un attīstībai;
- izvērtēto sistēmu pielāgošanas izmaksas pārsniedz jaunas sistēmas izstrādes izmaksas.
Efektīvākais risinājums ir jaunas sistēmas izstrāde atbilstoši platformas sākotnējo partneru vajadzībām, nepazaudējot universāla lietojuma arhitektūras iezīmes.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
MAP sociālekonomiskais indikatīvais lietderīgums 10 gadu periodā ir apmēram 1 291 200 euro. . Sociālekonomiskā indikatīvā lietderīguma aprēķins pievienots anotācijas pielikumā, datne: ‘MAP socialekon_indikat_lietderigums.docx’
Aprēķins:
Sabiedrības integrācijas fondā 2020. gadā veiktā audita rezultātā tika secināts, ka, nodrošinot elektroniskās projektu pārvaldības sistēmas un lietvedības sistēmas ieviešanu, samazinās iesaistīto slodžu skaitu no pašlaik astoņām (8) slodzēm uz sešām (6) slodzēm, kuras var novirzīt un izmantot citu funkciju veikšanai. Aprēķins balstīts uz pieņēmumu, ka 10 gadu laikā pēc DAGR projekta pabeigšanas MAP izmantotu kopumā septiņas (7) iestādes.
Ietaupījums, ja no pašlaik astoņām (8) slodzēm darbu veikšanu nodrošina ar sešām (6) slodzēm:
8 slodzes – 6 slodzes = Ietaupītas divas (2) slodzes katrā no iestādēm;
Viena darba alga mēnesī pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem – 1 076 euro;
Gadā vienas slodzes izmaksas – 1 076 euro * 12 mēneši = 12 912 euro;
Divas slodzes = 12 912 euro * 2 = 25 824 euro (vienai iestādei gadā).
Aprēķins:
Sabiedrības integrācijas fondā 2020. gadā veiktā audita rezultātā tika secināts, ka, nodrošinot elektroniskās projektu pārvaldības sistēmas un lietvedības sistēmas ieviešanu, samazinās iesaistīto slodžu skaitu no pašlaik astoņām (8) slodzēm uz sešām (6) slodzēm, kuras var novirzīt un izmantot citu funkciju veikšanai. Aprēķins balstīts uz pieņēmumu, ka 10 gadu laikā pēc DAGR projekta pabeigšanas MAP izmantotu kopumā septiņas (7) iestādes.
Ietaupījums, ja no pašlaik astoņām (8) slodzēm darbu veikšanu nodrošina ar sešām (6) slodzēm:
8 slodzes – 6 slodzes = Ietaupītas divas (2) slodzes katrā no iestādēm;
Viena darba alga mēnesī pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem – 1 076 euro;
Gadā vienas slodzes izmaksas – 1 076 euro * 12 mēneši = 12 912 euro;
Divas slodzes = 12 912 euro * 2 = 25 824 euro (vienai iestādei gadā).
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Ņemot vērā, ka MAP, lai nodrošinātu identificētu piekļuvi MAP vai MAP instancei, tiek uzkrāti personas dati, tad noteikumu projekts skar fiziskas personas, kuras piedalās valsts un ES fondu projektu īstenošanā, kā arī MAP lietotājus.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
- publiskā sektora iestādes
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts skar juridiskas personas kā MAP lietotājus.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
82 000
0
72 000
82 000
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
82 000
0
72 000
82 000
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-82 000
0
-72 000
-82 000
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-82 000
0
-72 000
-82 000
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-82 000
-72 000
-82 000
5.1. valsts pamatbudžets
0
-82 000
-72 000
-82 000
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
DAGR projekta ietvaros VARAM izstrādā MAP, kuru plānots uzturēt un attīstīt kā koplietošanas risinājumu, kas piemērots projektu orientētu procesu pārvaldībai. Līdz ar to pēc DAGR projekta beigām, sākot ar 2024. gadu, nepieciešams uzturēšanas finansējums MAP risinājumam.
Lai varētu nodrošināt MAP darbībai nepieciešamo IKT infrastruktūras pakalpojumu saņemšanu, fizisko, loģisko aizsardzību, MAP darbības monitoringu, veiktspēju, pieejamību (vismaz 99,5 %) un integritāti definētajos rādītājos, tajā skaitā savlaicīgi veikt atklāto kļūdu (tai skaitā drošības ievainojamību) novēršanu MAP, kas var izraisīt darbības, datu integritātes, drošības problēmas vai datu noplūdi, veikt izmaiņas un pilnveidojumus, kas saistīti ar lietojamības uzlabošanu, lai nodrošinātu lietotājiem ērtu risinājuma izmantošanu vai gadījumos, kad tiek veikti grozījumi normatīvajos aktos, DAGR projekta ietvarā izstrādātā risinājumu specializētās programmatūras uzturēšanas izdevumi 2024.-2026. gadā (pēc DAGR projekta pabeigšanas) no valsts budžeta līdzekļiem tiek plānoti šādā apmērā:
2024. gadā – 82 000 euro, 2025.gadā – 72 000 euro, 2026.gadā – 82 000 euro un turpmāk 72 000 euro (ik gadu). Finansējums pa gadiem atšķiras, jo katru otro gadu plānoti 10 000 euro drošības auditam. Uzturēšanai nepieciešamo cilvēkdienu skaits kļūdu novēršanai (pēcgarantijas uzturēšanas pakalpojumi), kā arī MAP pielāgošanas pakalpojumiem sasniegs līdz 138 stundām gadā.
Uzturēšanai nepieciešamo cilvēkdienu skaits un cilvēkdienas izmaksas noteiktas, pamatojoties uz VARAM resora ekspertu viedokli un līdzšinējo pieredzi līdzīgos iepirkumos, kā arī IKT infrastruktūras pakalpojumu izmaksu apjomu DAGR projekta izstrādes laikā. Iepirkumos par līdzīgiem programmēšanas darbiem pretendentu iesniegtajos piedāvājumos vienas cilvēkdienas cena ir aptuveni 545 euro/dienā ar PVN. Savukārt IKT infrastruktūras pakalpojumu izmaksas DAGR projekta ietvarā šobrīd sastāda 29 388 euro gadā. Ņemot vērā to, ka daudzi ERAF projekti IKT jomā tiks īstenoti vienlaicīgi, var prognozēt, ka drīzumā būs novērojama ievērojama IT industrijas noslodze un atbilstošu IT cilvēkresursu trūkums, kas var izraisīt vēl straujāku cilvēkdienas izmaksu kāpumu, līdz ar to aprēķinos tiek pieņemta cilvēkdienas cena 580 euro/dienā ar PVN.
Uzturēšanai nepieciešamo cilvēkdienu skaits un cilvēkdienas izmaksas attiecas gan uz 2000 Ekonomiskās klasifikācijas koda (turpmāk – EKK), gan 5000 EKK aprēķiniem.
Uzturēšanas izmaksas aprēķinātas, pieņemot, ka precēm un pakalpojumiem tiek atvēlēti 25-30 % no kopējām uzturēšanas izmaksām, un pamatkapitālam atbilstoši 70-75 %.
Uzturēšanai nepieciešamo cilvēkdienu skaits, cilvēkdienas izmaksas un sadalījums detalizētās pozīcijās noteikts, pamatojoties uz VARAM resora līdzšinējo pieredzi IKT risinājumu uzturēšanā, kā arī uz faktu, ka sistēmas attīstības darbu (pamatkapitāla izdevumi) cilvēkstundu likmes ir augstākas nekā likmes risinājuma kļūdu novēršanai (preču un pakalpojumu izdevumi).
Pamatkapitāla izmaksās ņemti vērā tādi izdevumi kā risinājuma tehnoloģiskā attīstība risinājuma funkcionālo spēju un drošības saglabāšanai, risinājuma pielāgojumi lietotāju produktīvākam darbam ar sistēmu (lietojamības vajadzībām), kā arī nelieliem (līdz darbietilpībai ar dažām cilvēkdienām) uzlabojumiem sistēmas atbilstības izmaiņām normatīvajā regulējumā nodrošināšanai.
Savukārt preču un pakalpojumu izmaksas ietver izdevumus IKT infrastruktūras pakalpojumu saņemšanai, sistēmas kļūdu novēršanai, sistēmas konfigurēšanai, administrēšanai un konsultācijām par sistēmas tehniskajiem jautājumiem, un ir iekļautas izmaksu kodā 2000 EKK.
Plānojot MAP uzturēšanas izdevumus, VARAM uzskata par lietderīgu ievērot sistēmu uzturēšanas principus, kas ir norādīti informatīvā ziņojuma „Par Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu ietvaros izveidoto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu uzturēšanai nepieciešamo valsts budžeta finansējumu 2017.-2019.gadam” (izskatīts Ministru kabineta 2016. gada 18. augusta ārkārtas sēdē (prot. Nr.41, 2.§), kā arī precizēts atbilstoši šajā sēdē nolemtajam) 1. pielikumā „Sistēmu uzturēšanas principi” (turpmāk – sistēmu uzturēšanas principi).
Iepriekš minētie DAGR specializētās programmatūras uzturēšanas izdevumi ir apstiprināti ar DAGR projekta rīkojumu.
Atbilstoši sistēmu uzturēšanas principiem MAP uzturēšana pēc tās nodošanas ekspluatācijā (pēc DAGR projekta pabeigšanas) ir saistīta ar šādām izdevumu pozīcijām:
- sistēmā izmantojamā programmatūra, kas ir pieejama IKT tirgū kā standartizēts produkts (turpmāk – standartizētā programmatūra);
- sistēmā izmantojamā programmatūra, kas tika izstrādāta pēc pasūtījuma atbilstoši MAP pārziņa specializētajām prasībām (turpmāk – specializētā programmatūra);
- sistēmas centrālā IKT infrastruktūra, kas nodrošina MAP darbināšanu un MAP informācijas un tehnisko resursu pārvaldīšanu (turpmāk – centrālā infrastruktūra);
- sistēmas perifērā IKT infrastruktūra, kas nodrošina MAP mijiedarbību ar MAP lietotājiem (turpmāk – perifērā infrastruktūra);
- sistēmas auditi, kuros tiek pārbaudīta un novērtēta MAP darbība (tai skaitā MAP drošība, funkcionalitāte, lietojamība un veiktspēja) pēc MAP nodošanas ekspluatācijā (pēc DAGR projekta pabeigšanas), sniedzot atzinumu un ieteikumus par MAP darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, trūkumu novēršanu vai kvalitātes uzlabošanu (turpmāk – MAP auditi);
- sistēmas personāls, kas pēc MAP nodošanas ekspluatācijā (pēc DAGR projekta pabeigšanas) sniedz tehnisko un administratīvo atbalstu MAP darbības nodrošināšanai, kā arī atbalstu MAP lietotājiem (turpmāk – MAP personāls);
- citi sistēmas uzturēšanas izdevumi, kuri ir saistīti ar MAP darbības specifiku (turpmāk – citi izdevumi).
VARAM norāda, ka, plānojot MAP uzturēšanas izdevumus minētajās izdevumu pozīcijās atbilstoši sistēmu uzturēšanas principiem, ir iespējams novērtēt attiecīgo izdevumu optimālo apjomu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī sistēmu uzturēšanas principus, VARAM uzskata par lietderīgu paredzēt līdz 20 % no faktiskajām sistēmas specializētās programmatūras izstrādes izmaksām.
Finansējums uzturēšanas izmaksām tiks pieprasīts pēc DAGR projekta īstenošanas beigām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā (atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību 9.1 panta otrajā daļā minētajiem nosacījumiem) (kārtējam gadam – Likuma par budžetu un finanšu vadību 9.1 panta otrā daļa, Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumu Nr. 421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” 21. punkts, turpmākajiem gadiem – Likuma par budžetu un finanšu vadību 18.1 panta sestās daļas 7. punkts, Ministru kabineta 2023. gada 17. janvāra noteikumu Nr. 15 “Maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei paredzētā izdevumu kopējā apjoma noteikšanas kārtība vidējam termiņam” 9.4. apakšpunkts):
* Uzturēšanas finansējuma sadalījums pa EKK kodiem ir uzrādīts provizoriski un tiks aktualizēts pēc DAGR projekta pabeigšanas.
Ņemot vērā sistēmas uzturēšanas principus, VARAM uzskata par lietderīgu paredzēt līdz 20 % no faktiskajām sistēmas specializētās programmatūras izstrādes izmaksām. Finansējums DAGR projekta ietvarā izstrādātā risinājuma uzturēšanai pēc 2026. gada turpmāk (ik gadu):
* Uzturēšanas finansējuma sadalījums pa EKK kodiem ir uzrādīts provizoriski un tiks aktualizēts pēc DAGR projekta pabeigšanas.
Lai varētu nodrošināt MAP darbībai nepieciešamo IKT infrastruktūras pakalpojumu saņemšanu, fizisko, loģisko aizsardzību, MAP darbības monitoringu, veiktspēju, pieejamību (vismaz 99,5 %) un integritāti definētajos rādītājos, tajā skaitā savlaicīgi veikt atklāto kļūdu (tai skaitā drošības ievainojamību) novēršanu MAP, kas var izraisīt darbības, datu integritātes, drošības problēmas vai datu noplūdi, veikt izmaiņas un pilnveidojumus, kas saistīti ar lietojamības uzlabošanu, lai nodrošinātu lietotājiem ērtu risinājuma izmantošanu vai gadījumos, kad tiek veikti grozījumi normatīvajos aktos, DAGR projekta ietvarā izstrādātā risinājumu specializētās programmatūras uzturēšanas izdevumi 2024.-2026. gadā (pēc DAGR projekta pabeigšanas) no valsts budžeta līdzekļiem tiek plānoti šādā apmērā:
2024. gadā – 82 000 euro, 2025.gadā – 72 000 euro, 2026.gadā – 82 000 euro un turpmāk 72 000 euro (ik gadu). Finansējums pa gadiem atšķiras, jo katru otro gadu plānoti 10 000 euro drošības auditam. Uzturēšanai nepieciešamo cilvēkdienu skaits kļūdu novēršanai (pēcgarantijas uzturēšanas pakalpojumi), kā arī MAP pielāgošanas pakalpojumiem sasniegs līdz 138 stundām gadā.
Uzturēšanai nepieciešamo cilvēkdienu skaits un cilvēkdienas izmaksas noteiktas, pamatojoties uz VARAM resora ekspertu viedokli un līdzšinējo pieredzi līdzīgos iepirkumos, kā arī IKT infrastruktūras pakalpojumu izmaksu apjomu DAGR projekta izstrādes laikā. Iepirkumos par līdzīgiem programmēšanas darbiem pretendentu iesniegtajos piedāvājumos vienas cilvēkdienas cena ir aptuveni 545 euro/dienā ar PVN. Savukārt IKT infrastruktūras pakalpojumu izmaksas DAGR projekta ietvarā šobrīd sastāda 29 388 euro gadā. Ņemot vērā to, ka daudzi ERAF projekti IKT jomā tiks īstenoti vienlaicīgi, var prognozēt, ka drīzumā būs novērojama ievērojama IT industrijas noslodze un atbilstošu IT cilvēkresursu trūkums, kas var izraisīt vēl straujāku cilvēkdienas izmaksu kāpumu, līdz ar to aprēķinos tiek pieņemta cilvēkdienas cena 580 euro/dienā ar PVN.
Uzturēšanai nepieciešamo cilvēkdienu skaits un cilvēkdienas izmaksas attiecas gan uz 2000 Ekonomiskās klasifikācijas koda (turpmāk – EKK), gan 5000 EKK aprēķiniem.
Uzturēšanas izmaksas aprēķinātas, pieņemot, ka precēm un pakalpojumiem tiek atvēlēti 25-30 % no kopējām uzturēšanas izmaksām, un pamatkapitālam atbilstoši 70-75 %.
Uzturēšanai nepieciešamo cilvēkdienu skaits, cilvēkdienas izmaksas un sadalījums detalizētās pozīcijās noteikts, pamatojoties uz VARAM resora līdzšinējo pieredzi IKT risinājumu uzturēšanā, kā arī uz faktu, ka sistēmas attīstības darbu (pamatkapitāla izdevumi) cilvēkstundu likmes ir augstākas nekā likmes risinājuma kļūdu novēršanai (preču un pakalpojumu izdevumi).
Pamatkapitāla izmaksās ņemti vērā tādi izdevumi kā risinājuma tehnoloģiskā attīstība risinājuma funkcionālo spēju un drošības saglabāšanai, risinājuma pielāgojumi lietotāju produktīvākam darbam ar sistēmu (lietojamības vajadzībām), kā arī nelieliem (līdz darbietilpībai ar dažām cilvēkdienām) uzlabojumiem sistēmas atbilstības izmaiņām normatīvajā regulējumā nodrošināšanai.
Savukārt preču un pakalpojumu izmaksas ietver izdevumus IKT infrastruktūras pakalpojumu saņemšanai, sistēmas kļūdu novēršanai, sistēmas konfigurēšanai, administrēšanai un konsultācijām par sistēmas tehniskajiem jautājumiem, un ir iekļautas izmaksu kodā 2000 EKK.
Plānojot MAP uzturēšanas izdevumus, VARAM uzskata par lietderīgu ievērot sistēmu uzturēšanas principus, kas ir norādīti informatīvā ziņojuma „Par Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu ietvaros izveidoto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu uzturēšanai nepieciešamo valsts budžeta finansējumu 2017.-2019.gadam” (izskatīts Ministru kabineta 2016. gada 18. augusta ārkārtas sēdē (prot. Nr.41, 2.§), kā arī precizēts atbilstoši šajā sēdē nolemtajam) 1. pielikumā „Sistēmu uzturēšanas principi” (turpmāk – sistēmu uzturēšanas principi).
Iepriekš minētie DAGR specializētās programmatūras uzturēšanas izdevumi ir apstiprināti ar DAGR projekta rīkojumu.
Atbilstoši sistēmu uzturēšanas principiem MAP uzturēšana pēc tās nodošanas ekspluatācijā (pēc DAGR projekta pabeigšanas) ir saistīta ar šādām izdevumu pozīcijām:
- sistēmā izmantojamā programmatūra, kas ir pieejama IKT tirgū kā standartizēts produkts (turpmāk – standartizētā programmatūra);
- sistēmā izmantojamā programmatūra, kas tika izstrādāta pēc pasūtījuma atbilstoši MAP pārziņa specializētajām prasībām (turpmāk – specializētā programmatūra);
- sistēmas centrālā IKT infrastruktūra, kas nodrošina MAP darbināšanu un MAP informācijas un tehnisko resursu pārvaldīšanu (turpmāk – centrālā infrastruktūra);
- sistēmas perifērā IKT infrastruktūra, kas nodrošina MAP mijiedarbību ar MAP lietotājiem (turpmāk – perifērā infrastruktūra);
- sistēmas auditi, kuros tiek pārbaudīta un novērtēta MAP darbība (tai skaitā MAP drošība, funkcionalitāte, lietojamība un veiktspēja) pēc MAP nodošanas ekspluatācijā (pēc DAGR projekta pabeigšanas), sniedzot atzinumu un ieteikumus par MAP darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, trūkumu novēršanu vai kvalitātes uzlabošanu (turpmāk – MAP auditi);
- sistēmas personāls, kas pēc MAP nodošanas ekspluatācijā (pēc DAGR projekta pabeigšanas) sniedz tehnisko un administratīvo atbalstu MAP darbības nodrošināšanai, kā arī atbalstu MAP lietotājiem (turpmāk – MAP personāls);
- citi sistēmas uzturēšanas izdevumi, kuri ir saistīti ar MAP darbības specifiku (turpmāk – citi izdevumi).
VARAM norāda, ka, plānojot MAP uzturēšanas izdevumus minētajās izdevumu pozīcijās atbilstoši sistēmu uzturēšanas principiem, ir iespējams novērtēt attiecīgo izdevumu optimālo apjomu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī sistēmu uzturēšanas principus, VARAM uzskata par lietderīgu paredzēt līdz 20 % no faktiskajām sistēmas specializētās programmatūras izstrādes izmaksām.
Finansējums uzturēšanas izmaksām tiks pieprasīts pēc DAGR projekta īstenošanas beigām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā (atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību 9.1 panta otrajā daļā minētajiem nosacījumiem) (kārtējam gadam – Likuma par budžetu un finanšu vadību 9.1 panta otrā daļa, Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumu Nr. 421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” 21. punkts, turpmākajiem gadiem – Likuma par budžetu un finanšu vadību 18.1 panta sestās daļas 7. punkts, Ministru kabineta 2023. gada 17. janvāra noteikumu Nr. 15 “Maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei paredzētā izdevumu kopējā apjoma noteikšanas kārtība vidējam termiņam” 9.4. apakšpunkts):
| Izdevumu pozīcijas | EKK* | 2024., euro | 2025., euro | 2026., euro |
| Standartizētā programmatūra | 0 | 0 | 0 | |
| Specializētā programmatūra: | 72 000 | 72 000 | 72 000 | |
| Preces un pakalpojumi | 2000 | 21 000 | 21 000 | 21 000 |
| Pamatkapitāla veidošana | 5000 | 51 000 | 51 000 | 51 000 |
| Centrālā infrastruktūra | 0 | 0 | 0 | |
| Perifērā infrastruktūra | 0 | 0 | 0 | |
| Sistēmas auditi | 2000 | 10 000 | 0 | 10 000 |
| Sistēmas personāls | 0 | 0 | 0 | |
| Citi izdevumi | 0 | 0 | 0 | |
| Kopā: | 82 000 | 72 000 | 82 000 |
Ņemot vērā sistēmas uzturēšanas principus, VARAM uzskata par lietderīgu paredzēt līdz 20 % no faktiskajām sistēmas specializētās programmatūras izstrādes izmaksām. Finansējums DAGR projekta ietvarā izstrādātā risinājuma uzturēšanai pēc 2026. gada turpmāk (ik gadu):
| Izdevumu pozīcijas | EKK* | Turpmāk (ik gadu), euro |
| Standartizētā programmatūra | 0 | |
| Specializētā programmatūra: | 72 000 |
|
| Preces un pakalpojumi | 2000 | 21 000 |
| Pamatkapitāla veidošana | 5000 | 51 000 |
| Centrālā infrastruktūra | 0 | |
| Perifērā infrastruktūra | 0 | |
| Sistēmas auditi | 2000 | 10 000 |
| Sistēmas personāls: | 0 | |
| Atlīdzība | 1000 | 0 |
| Preces un pakalpojumi | 2000 | 0 |
| Pamatkapitāla veidošana | 5000 | 0 |
| Citi izdevumi | 0 | |
| Kopā: | 82 000 |
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 11. janvāra rīkojuma Nr. 9 “Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 56.0. versija)” 5. punktu VARAM pieprasīs finansējumu MAP uzturēšanas izmaksām.
Lai nodrošinātu finansējuma aprites administrēšanu, ievērojot noteikumu projekta 5. punktā paredzēto, ka MAP pārzinis Valsts informācijas sistēmu likuma izpratnē būs IeM IC, DAGR projekta piecu gadu pēcuzraudzības periodā VARAM un IeM IC noslēgs vienošanos par MAP pārziņa funkciju deleģēšanu IeM IC, kas normatīvajos aktos par valsts platformu noteiktajā kārtībā organizēs un vadīs MAP darbību. Vienošanās starp VARAM un IeM IC ietvaros tiks noteikta MAP uzturēšanas izmaksām paredzētā starpministriju transferta summa, termiņi, kādos tā tiks pārskaitīta, un tas, kā VARAM par finansējuma izlietojumu atskaitīsies katra finanšu gada beigās.
Lai nodrošinātu finansējuma aprites administrēšanu, ievērojot noteikumu projekta 5. punktā paredzēto, ka MAP pārzinis Valsts informācijas sistēmu likuma izpratnē būs IeM IC, DAGR projekta piecu gadu pēcuzraudzības periodā VARAM un IeM IC noslēgs vienošanos par MAP pārziņa funkciju deleģēšanu IeM IC, kas normatīvajos aktos par valsts platformu noteiktajā kārtībā organizēs un vadīs MAP darbību. Vienošanās starp VARAM un IeM IC ietvaros tiks noteikta MAP uzturēšanas izmaksām paredzētā starpministriju transferta summa, termiņi, kādos tā tiks pārskaitīta, un tas, kā VARAM par finansējuma izlietojumu atskaitīsies katra finanšu gada beigās.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts reģionālās attīstības aģentūra, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Priekšlikumi par noteikumu projektu netika saņemti.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Noteikumu projekts 2023. gada 17. maijā publicēts TAP portālā. Sabiedrības pārstāvjiem tika dota iespēja līdzdarboties projekta izstrādē, rakstveidā sniedzot viedokli par noteikumu projektu. Priekšlikumi par noteikumu projektu netika saņemti.
6.4. Cita informācija
Projekta Nr. 2.2.1.1/21/I/001 “Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGR)” ietvaros MAP izstrādē iesaistītās institūcijas: Sabiedrības integrācijas fonds, Latvijas zinātnes padome, Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija, Rīgas valstspilsētas pašvaldība
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiks izstrādāts MAP tiesiskais regulējums.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projektā tiek nodalīta atbildība attiecībā uz personas datiem, nosakot, ka MAP pārzinis atbild tikai par tiem personas datiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu identificētu piekļuvi MAP darbības organizēšanai, savukārt MAP instances pārzinis ir personas datu pārzinis attiecībā uz tiem personas datiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu MAP instances darbību (atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumu Nr. 442 “Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām” 15.10 un 15.11 apakšpunktam).
Noteikumu projekts neparedz jaunu tiesisko pamatu personas datu apstrādei, un MAP izmantotājs personas datus varēs saņemt un izmantot tikai gadījumā, ja tas izriet no konkrētajai personas datu apstrādei piemērojamajiem ārējiem normatīvajiem aktiem.
Noteikumu projekts neparedz jaunu tiesisko pamatu personas datu apstrādei, un MAP izmantotājs personas datus varēs saņemt un izmantot tikai gadījumā, ja tas izriet no konkrētajai personas datu apstrādei piemērojamajiem ārējiem normatīvajiem aktiem.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
Pielikums
Nosaukums
Mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības platformas sociālekonomiskais indikatīvais lietderīgums