26-TA-1333: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma "Mežiņi" Ģibuļu pagastā, Talsu novadā, pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4. panta pirmā daļa, 5. panta pirmā daļa, 9. panta pirmā daļa, Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 5. punkts un piektā daļa.
Ministru kabineta rīkojuma projektā “Par valsts nekustamā īpašuma “Mežiņi”, Ģibuļu pagastā, Talsu novadā pārdošanu” (turpmāk – rīkojuma projekts) minētā nekustamā īpašuma atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4. panta otro daļu ierosina Zemkopības ministrija.
Ministru kabineta rīkojuma projektā “Par valsts nekustamā īpašuma “Mežiņi”, Ģibuļu pagastā, Talsu novadā pārdošanu” (turpmāk – rīkojuma projekts) minētā nekustamā īpašuma atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4. panta otro daļu ierosina Zemkopības ministrija.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts paredz, ievērojot Atsavināšanas likumā un Meža likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) pārdot izsolē valsts nekustamo īpašumu “Mežiņi” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8854 006 0094) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 8854 006 0093) 0,0580 ha platībā un būvi (būves kadastra apzīmējums 8854 006 0066 005) – Ģibuļu pagastā, Talsu novadā, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē nekustamo īpašumu “Mežiņi” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8854 006 0094) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 8854 006 0093) 0,0580 ha platībā un būvi (būves kadastra apzīmējums 8854 006 0066 005) – Ģibuļu pagastā, Talsu novadā, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā Ģibuļu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000948822, lēmuma datums: 29.09.2025. (turpmāk – Nekustamais īpašums).
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Nekustamais īpašums sastāv no:
zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8854 006 0093) lietošanas mērķis: (0801) “Komercdarbības objektu apbūve”, platība 0,0580 ha, zemes lietošanas veids: zeme zem ēkām, platība 0,0580 ha;
būves (būves kadastra apzīmējums 8854 006 0066 005) platība 81,5 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir (1220) “Biroju ēkas”, būves tips (12200101) “Biroju ēkas”.
Atbilstoši NĪVKIS datiem Nekustamā īpašuma lietotājs ir akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”(turpmāk – LVM).
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Nekustamajam īpašumam noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
fiskālā kadastrālā vērtība 3 680 euro (uz 25.09.2025.);
universālā kadastrālā vērtība 4 462 euro (uz 24.09.2025.).
Nekustamajam īpašumam zemesgrāmatā reģistrēts apgrūtinājums - nostiprināta nomas tiesība uz būvi (būves kadastra apzīmējums 8854 006 0066 005) un zemes vienības daļu (zemes vienības kadastra apzīmējums 8854 006 0066 8001). Nomas termiņš: līdz 31.05.2033. Nomnieks: MEDNIEKU KLUBS “SPĀRNE”.
Zemkopības ministrija 12.11.2025. vēstulē Nr. 3.4-11e/1950/2025 ir norādījusi, ka Nekustamais īpašums tika izveidots, atdalot to no nekustamā īpašuma “Valsts mežs Ģibuļi” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8854 001 0041), Ģibuļu pagastā, Talsu novadā (turpmāk – nekustamais īpašums “Valsts mežs Ģibuļi”), zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8854 006 0066).
Nekustamais īpašums “Valsts mežs Ģibuļi” ir valsts meža zeme Meža likuma izpratnē, ko apliecina Latvijas valsts vēstures arhīva 11.12.2008. izziņa Nr. 5-JP-7302/1 par nekustamā īpašuma vēsturisko piederību Meža departamentam uz 1939. gadu.
Starp LVM un mednieku klubu “Spārne” 13.06.2021. tika noslēgts nekustamā īpašuma nomas līgums Nr. 5-7.1_003p_260_21_82 līdz 31.05.2033., ar kuru LVM iznomā un MEDNIEKU KLUBS “SPĀRNE” (turpmāk – Mednieku klubs) pieņem lietošanā daļu no nekustamā īpašuma “Valsts mežs Ģibuļi” zemes vienības daļas (zemes vienības kadastra apzīmējums 8854 006 0066) un būvi (būves kadastra apzīmējums 8854 006 0066 005) (turpmāk – nomātā platība un būve). LVM 10.10.2025. vēstulē Nr. 4.1-2_06kz_101_25_574 informēja Zemkopības ministriju, ka LVM 04.08.2024. no Mednieku kluba ir saņemts iesniegums, ar kuru Mednieku klubs lūdza ierosināt nomātās platības un būves, atsavināšanu un apliecināja, ka ir izvērtēti visi iespējamie riski attiecībā uz nomāto Nekustamo īpašumu, ka netiks izvirzītas pretenzijas, ja publiskas izsoles rezultātā neiegūs īpašuma tiesības uz nomāto platību un būvi.
LVM 22.10.2024. vēstulē Nr. 4.1-2_07t5_101_24_760 Zemkopības ministrijai un mednieku klubam pauda viedokli, ka Mednieku klubs neatbilst nevienam no Meža likumā uzskaitītajiem subjektiem, kas ir tiesīgi ierosināt valsts meža zemes atsavināšanu, kā arī, ka būvi (būves kadastra apzīmējums 8854 006 0066 005) nav lietderīgi izmantot valsts meža īpašuma apsaimniekošanas funkcijas veikšanai un sniedza priekšlikumu ar aprēķinātu funkcionāli nepieciešamo platību ~580 m2 platībā (vairāk vai mazāk cik izrādīsies veicot zemes vienības sadali un kadastrālo uzmērīšanu) būves uzturēšanai, kas būtu izdalāma atsevišķā zemes vienībā, lai nodrošinātu atsavināšanas procesa realizēšanu atbilstoši Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 5. punktam, valsts zemes un būves īpašumu pārdodot atklātā izsolē.
Ievērojot iepriekš minēto, nekustamais īpašums turpmāk nav nepieciešams valsts meža zemes apsaimniekošanai un aizsardzībai, kā arī Zemkopības ministrijas padotības iestāžu funkciju nodrošināšanai. Ievērojot minēto un Atsavināšanas likuma 5. pantu un 9. panta pirmo daļu un Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 5. punktu, Zemkopības ministrija lūdz veikt visas nepieciešamās darbības Nekustamā īpašuma atsavināšanas procesa īstenošanai.
Talsu novada pašvaldības Centrālā pārvalde ar 25.12.2025. vēstuli Nr. TNPCP/25/12-12/2782/N informē, ka:
Saskaņā ar Talsu novada teritorijas plānojumu ar grozījumiem (Talsu novada domes 28.04.2022. saistošie noteikumi Nr. 14 “Par Talsu novada pašvaldības (administratīvā teritorija līdz 01.07.2021.) teritorijas plānojuma grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem”), zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 8854 006 0093) noteikta funkcionālā zona “Lauksaimniecības teritorija (L)”.
Uz zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 8854 006 0093) neattiecas likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” noteiktie ierobežojumi, jo Nekustamā īpašuma sastāvā nav lauksaimniecības zeme.
Saskaņā ar Talsu novada teritorijas plānojumu ar grozījumiem, iesniegumā minētajai zemes vienībai nav noteikts degradētās teritorijas (TIN8) statuss.
Zemes vienībai nav nodrošināta piekļuve no valsts, pašvaldības vai komersanta ceļa. Līdz zemes vienībai iespējams nokļūt pa LVM ceļu “Ūdru ceļš” un tālāk pa servitūta ceļu, kas nepieciešamības gadījumā dibināms Civillikuma noteiktajā kārtībā un ierakstāms zemesgrāmatā.
Piekļuve no valsts vietējā autoceļa V1385 Pastende – Iliņi – Spāre (zemes vienības kadastra apzīmējums 8854 006 0037) iespējama caur valstij piederošu zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 8854 006 0092) un fiziskai personai piederošu zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 8854 006 0025), izmantojot AS “Latvijas valsts meži” ceļu “Ūdru ceļš” un nodibinot ceļa servitūtu.
Atbilstoši Meža likuma 5. pantam fiziskajām personām ir tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties valsts un pašvaldības mežā, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi un ja tajā nav ierīkotas speciālas nozīmes plantācijas vai iežogotas meža platības dzīvnieku turēšanai nebrīvē un aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Transportlīdzekļus atļauts lietot, tikai pārvietojoties pa ceļiem un dabiskām brauktuvēm, izņemot pārvietošanos meža aizsardzības, valsts aizsardzības vai sabiedrības drošības uzdevumu veikšanai, kā arī meža apsaimniekošanas darbu veikšanai, saskaņojot ar meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju. Ievērojot minēto, Nekustamā īpašuma ieguvējam ir jāņem vērā Meža likuma 5. pantā noteiktais, piekļūstot Nekustamajam īpašumam pirms ceļu servitūta nodibināšanas.
Saskaņā ar Meža likuma 44. panta pirmo daļu valsts meža zeme ir Zemkopības ministrijas Meža departamenta zeme pēc stāvokļa 1940. gada 21. jūlijā, kura zemes reformas gaitā nav nodota pastāvīgā lietošanā citām fiziskajām vai juridiskajām personām, kā arī tā meža zeme, kura pieder vai piekrīt valstij, tajā skaitā meža zeme, kura atbilstoši Civillikuma 416. pantam atzīta par bezmantinieku mantu.
No minētā secināms, ka neatkarīgi no zemes lietojuma veida (tajā skaitā, ir vai nav mežs vai meža zeme), ja zeme vēsturiski piederējusi Zemkopības ministrijas Meža departamentam (ko apliecina Latvijas valsts vēstures arhīva izziņas) un zemes reformas gaitā tā nav nodota pastāvīgā lietošanā, tā ir valsts meža zeme un uz to ir attiecināms Meža likuma 44. pantā noteiktais. Atdalīšanas rezultātā izveidotā Nekustamā īpašuma sastāvā esošā zemes vienība arī ir valsts meža zeme. Zemes vienības atdalīšanas fakts nemaina valsts meža zemes statusu.
Tādējādi Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošā zeme nav meža zeme Meža likuma 1. panta pirmās daļas 29. punkta izpratnē, bet tā ir vēsturiskā valsts meža zeme Meža likuma 44. panta pirmās daļas izpratnē.
Ņemot vērā, ka atbilstoši Nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības situācijas plānam visa zemes vienības platība ir zeme zem ēkām un pagalmiem, uz tās atsavināšanu konkrētajā gadījumā attiecināms Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 5. punkta nosacījums – zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu privatizējot, kā arī atsavinot valstij piederošu būvi vai tās domājamo daļu kopā ar funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu, kura sastāvā ir valsts meža zeme.
Meža likuma 44. panta piektā daļa paredz, ka šā panta ceturtās daļas 5. punktā minētā zeme privatizējama Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteiktajā kārtībā vai atsavināma Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, atsavinot Nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Ņemot vērā, ka noslēgtais nomas līgums ir ierakstīts zemesgrāmatā, ievērojot Civillikuma 2126. pantā noteikto (ierakstot nomas vai īres līgumu zemes grāmatās, nomnieks vai īrnieks iegūst lietu tiesību, kas ir spēkā arī pret trešām personām) un 2174. pantā noteikto (kad iznomātājs vai izīrētājs nomas vai īres priekšmetu atsavina, ieguvējam jāievēro nomas vai īres līgums tikai tad, ja tas ierakstīts zemes grāmatās (2126.p.)), pēc Nekustamā īpašuma atsavināšanas, nomas līgums jaunajam ieguvējam būs saistošs.
Lai nodrošinātu Nekustamā īpašuma ieguvējam pilnīgu informāciju par Nekustamo īpašumu, Nekustamā īpašuma izsoles noteikumos tiks norādīta informācija par tiesībām nodibināt ceļa servitūtu, lai piekļūtu Nekustamajam īpašumam no valsts vietējā autoceļa V1385 Pastende – Iliņi – Spāre, kā arī par noslēgto nomas līgumu, kas reģistrēts zemesgrāmatā.
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Nekustamais īpašums sastāv no:
zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8854 006 0093) lietošanas mērķis: (0801) “Komercdarbības objektu apbūve”, platība 0,0580 ha, zemes lietošanas veids: zeme zem ēkām, platība 0,0580 ha;
būves (būves kadastra apzīmējums 8854 006 0066 005) platība 81,5 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir (1220) “Biroju ēkas”, būves tips (12200101) “Biroju ēkas”.
Atbilstoši NĪVKIS datiem Nekustamā īpašuma lietotājs ir akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”(turpmāk – LVM).
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Nekustamajam īpašumam noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
fiskālā kadastrālā vērtība 3 680 euro (uz 25.09.2025.);
universālā kadastrālā vērtība 4 462 euro (uz 24.09.2025.).
Nekustamajam īpašumam zemesgrāmatā reģistrēts apgrūtinājums - nostiprināta nomas tiesība uz būvi (būves kadastra apzīmējums 8854 006 0066 005) un zemes vienības daļu (zemes vienības kadastra apzīmējums 8854 006 0066 8001). Nomas termiņš: līdz 31.05.2033. Nomnieks: MEDNIEKU KLUBS “SPĀRNE”.
Zemkopības ministrija 12.11.2025. vēstulē Nr. 3.4-11e/1950/2025 ir norādījusi, ka Nekustamais īpašums tika izveidots, atdalot to no nekustamā īpašuma “Valsts mežs Ģibuļi” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8854 001 0041), Ģibuļu pagastā, Talsu novadā (turpmāk – nekustamais īpašums “Valsts mežs Ģibuļi”), zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8854 006 0066).
Nekustamais īpašums “Valsts mežs Ģibuļi” ir valsts meža zeme Meža likuma izpratnē, ko apliecina Latvijas valsts vēstures arhīva 11.12.2008. izziņa Nr. 5-JP-7302/1 par nekustamā īpašuma vēsturisko piederību Meža departamentam uz 1939. gadu.
Starp LVM un mednieku klubu “Spārne” 13.06.2021. tika noslēgts nekustamā īpašuma nomas līgums Nr. 5-7.1_003p_260_21_82 līdz 31.05.2033., ar kuru LVM iznomā un MEDNIEKU KLUBS “SPĀRNE” (turpmāk – Mednieku klubs) pieņem lietošanā daļu no nekustamā īpašuma “Valsts mežs Ģibuļi” zemes vienības daļas (zemes vienības kadastra apzīmējums 8854 006 0066) un būvi (būves kadastra apzīmējums 8854 006 0066 005) (turpmāk – nomātā platība un būve). LVM 10.10.2025. vēstulē Nr. 4.1-2_06kz_101_25_574 informēja Zemkopības ministriju, ka LVM 04.08.2024. no Mednieku kluba ir saņemts iesniegums, ar kuru Mednieku klubs lūdza ierosināt nomātās platības un būves, atsavināšanu un apliecināja, ka ir izvērtēti visi iespējamie riski attiecībā uz nomāto Nekustamo īpašumu, ka netiks izvirzītas pretenzijas, ja publiskas izsoles rezultātā neiegūs īpašuma tiesības uz nomāto platību un būvi.
LVM 22.10.2024. vēstulē Nr. 4.1-2_07t5_101_24_760 Zemkopības ministrijai un mednieku klubam pauda viedokli, ka Mednieku klubs neatbilst nevienam no Meža likumā uzskaitītajiem subjektiem, kas ir tiesīgi ierosināt valsts meža zemes atsavināšanu, kā arī, ka būvi (būves kadastra apzīmējums 8854 006 0066 005) nav lietderīgi izmantot valsts meža īpašuma apsaimniekošanas funkcijas veikšanai un sniedza priekšlikumu ar aprēķinātu funkcionāli nepieciešamo platību ~580 m2 platībā (vairāk vai mazāk cik izrādīsies veicot zemes vienības sadali un kadastrālo uzmērīšanu) būves uzturēšanai, kas būtu izdalāma atsevišķā zemes vienībā, lai nodrošinātu atsavināšanas procesa realizēšanu atbilstoši Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 5. punktam, valsts zemes un būves īpašumu pārdodot atklātā izsolē.
Ievērojot iepriekš minēto, nekustamais īpašums turpmāk nav nepieciešams valsts meža zemes apsaimniekošanai un aizsardzībai, kā arī Zemkopības ministrijas padotības iestāžu funkciju nodrošināšanai. Ievērojot minēto un Atsavināšanas likuma 5. pantu un 9. panta pirmo daļu un Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 5. punktu, Zemkopības ministrija lūdz veikt visas nepieciešamās darbības Nekustamā īpašuma atsavināšanas procesa īstenošanai.
Talsu novada pašvaldības Centrālā pārvalde ar 25.12.2025. vēstuli Nr. TNPCP/25/12-12/2782/N informē, ka:
Saskaņā ar Talsu novada teritorijas plānojumu ar grozījumiem (Talsu novada domes 28.04.2022. saistošie noteikumi Nr. 14 “Par Talsu novada pašvaldības (administratīvā teritorija līdz 01.07.2021.) teritorijas plānojuma grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem”), zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 8854 006 0093) noteikta funkcionālā zona “Lauksaimniecības teritorija (L)”.
Uz zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 8854 006 0093) neattiecas likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” noteiktie ierobežojumi, jo Nekustamā īpašuma sastāvā nav lauksaimniecības zeme.
Saskaņā ar Talsu novada teritorijas plānojumu ar grozījumiem, iesniegumā minētajai zemes vienībai nav noteikts degradētās teritorijas (TIN8) statuss.
Zemes vienībai nav nodrošināta piekļuve no valsts, pašvaldības vai komersanta ceļa. Līdz zemes vienībai iespējams nokļūt pa LVM ceļu “Ūdru ceļš” un tālāk pa servitūta ceļu, kas nepieciešamības gadījumā dibināms Civillikuma noteiktajā kārtībā un ierakstāms zemesgrāmatā.
Piekļuve no valsts vietējā autoceļa V1385 Pastende – Iliņi – Spāre (zemes vienības kadastra apzīmējums 8854 006 0037) iespējama caur valstij piederošu zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 8854 006 0092) un fiziskai personai piederošu zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 8854 006 0025), izmantojot AS “Latvijas valsts meži” ceļu “Ūdru ceļš” un nodibinot ceļa servitūtu.
Atbilstoši Meža likuma 5. pantam fiziskajām personām ir tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties valsts un pašvaldības mežā, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi un ja tajā nav ierīkotas speciālas nozīmes plantācijas vai iežogotas meža platības dzīvnieku turēšanai nebrīvē un aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Transportlīdzekļus atļauts lietot, tikai pārvietojoties pa ceļiem un dabiskām brauktuvēm, izņemot pārvietošanos meža aizsardzības, valsts aizsardzības vai sabiedrības drošības uzdevumu veikšanai, kā arī meža apsaimniekošanas darbu veikšanai, saskaņojot ar meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju. Ievērojot minēto, Nekustamā īpašuma ieguvējam ir jāņem vērā Meža likuma 5. pantā noteiktais, piekļūstot Nekustamajam īpašumam pirms ceļu servitūta nodibināšanas.
Saskaņā ar Meža likuma 44. panta pirmo daļu valsts meža zeme ir Zemkopības ministrijas Meža departamenta zeme pēc stāvokļa 1940. gada 21. jūlijā, kura zemes reformas gaitā nav nodota pastāvīgā lietošanā citām fiziskajām vai juridiskajām personām, kā arī tā meža zeme, kura pieder vai piekrīt valstij, tajā skaitā meža zeme, kura atbilstoši Civillikuma 416. pantam atzīta par bezmantinieku mantu.
No minētā secināms, ka neatkarīgi no zemes lietojuma veida (tajā skaitā, ir vai nav mežs vai meža zeme), ja zeme vēsturiski piederējusi Zemkopības ministrijas Meža departamentam (ko apliecina Latvijas valsts vēstures arhīva izziņas) un zemes reformas gaitā tā nav nodota pastāvīgā lietošanā, tā ir valsts meža zeme un uz to ir attiecināms Meža likuma 44. pantā noteiktais. Atdalīšanas rezultātā izveidotā Nekustamā īpašuma sastāvā esošā zemes vienība arī ir valsts meža zeme. Zemes vienības atdalīšanas fakts nemaina valsts meža zemes statusu.
Tādējādi Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošā zeme nav meža zeme Meža likuma 1. panta pirmās daļas 29. punkta izpratnē, bet tā ir vēsturiskā valsts meža zeme Meža likuma 44. panta pirmās daļas izpratnē.
Ņemot vērā, ka atbilstoši Nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības situācijas plānam visa zemes vienības platība ir zeme zem ēkām un pagalmiem, uz tās atsavināšanu konkrētajā gadījumā attiecināms Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 5. punkta nosacījums – zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu privatizējot, kā arī atsavinot valstij piederošu būvi vai tās domājamo daļu kopā ar funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu, kura sastāvā ir valsts meža zeme.
Meža likuma 44. panta piektā daļa paredz, ka šā panta ceturtās daļas 5. punktā minētā zeme privatizējama Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteiktajā kārtībā vai atsavināma Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, atsavinot Nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Ņemot vērā, ka noslēgtais nomas līgums ir ierakstīts zemesgrāmatā, ievērojot Civillikuma 2126. pantā noteikto (ierakstot nomas vai īres līgumu zemes grāmatās, nomnieks vai īrnieks iegūst lietu tiesību, kas ir spēkā arī pret trešām personām) un 2174. pantā noteikto (kad iznomātājs vai izīrētājs nomas vai īres priekšmetu atsavina, ieguvējam jāievēro nomas vai īres līgums tikai tad, ja tas ierakstīts zemes grāmatās (2126.p.)), pēc Nekustamā īpašuma atsavināšanas, nomas līgums jaunajam ieguvējam būs saistošs.
Lai nodrošinātu Nekustamā īpašuma ieguvējam pilnīgu informāciju par Nekustamo īpašumu, Nekustamā īpašuma izsoles noteikumos tiks norādīta informācija par tiesībām nodibināt ceļa servitūtu, lai piekļūtu Nekustamajam īpašumam no valsts vietējā autoceļa V1385 Pastende – Iliņi – Spāre, kā arī par noslēgto nomas līgumu, kas reģistrēts zemesgrāmatā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nekustamais īpašums vairs nav nepieciešams Zemkopības ministrijas un tās padotības iestāžu darbības nodrošināšanai, tas nav perspektīvs VNĪ saimnieciskās darbības veikšanai, kā arī VNĪ rīcībā nav informācijas par Nekustamā īpašuma nepieciešamību valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4. panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 5. panta pirmajai daļai atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Rīkojuma projektā iekļautā Nekustamā īpašuma atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4. panta otro daļu ierosina Zemkopības ministrija, jo Nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 9. panta pirmajai daļai valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Sagatavotais rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē Nekustamo īpašumu.
Rīkojuma projekts paredz Nekustamā īpašuma valdītājam – Zemkopības ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem.
VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Rīkojuma projektā iekļautā Nekustamā īpašuma atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4. panta otro daļu ierosina Zemkopības ministrija, jo Nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 9. panta pirmajai daļai valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Sagatavotais rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē Nekustamo īpašumu.
Rīkojuma projekts paredz Nekustamā īpašuma valdītājam – Zemkopības ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem.
VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr. 109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12. punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu ievietojot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums. Ja divu nedēļu laikā pēc rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties Nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties Nekustamo īpašumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. Saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 47. pantu atsavināšanas izdevumus sedz no publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem. Atsavināšanas izdevumu apmērs tiks noteikts Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr. 109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Atbilstoši Ministru kabineta 15.10.2024. noteikumu Nr. 639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā / Tiesību aktu projekti.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā / Tiesību aktu projekti.
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Zemkopības ministrija
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
- AS "Latvijas valsts meži"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Projekta izpildi nodrošinās Zemkopības ministrija, VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot Ministru kabineta rīkojuma izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu Atsavināšanas likumā VNĪ deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu.
Paskaidrojošie dokumenti, kuri satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic rīkojuma projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
Nekustamā īpašuma īpašnieku personas dati apstrādāti, tos iegūstot no zemesgrāmatas nodalījuma, kura noraksts nepieciešams rīkojuma projekta izstrādei un virzībai. Zemesgrāmatu likuma 1. pants noteic, ka zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un to ierakstiem ir publiska ticamība.
Paskaidrojošie dokumenti, kuri satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic rīkojuma projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
Nekustamā īpašuma īpašnieku personas dati apstrādāti, tos iegūstot no zemesgrāmatas nodalījuma, kura noraksts nepieciešams rīkojuma projekta izstrādei un virzībai. Zemesgrāmatu likuma 1. pants noteic, ka zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un to ierakstiem ir publiska ticamība.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi