Anotācija

Ņemot vērā nepieciešamību pēc pieejamiem īres mājokļiem reģionos, pašvaldību un attīstītāju pieaugošo aktivitāti zemas īres maksas mājokļu projektu attīstīšanā, pieprasījums pēc atbalsta zemas īres maksas mājokļu būvniecības atbalsta programmā pārsniedz pieejamo AF finansējuma apmēru investīcijām, kas 3.1.1.4.i. investīcijā un 3.1.1.7.i. investīcijā kopā ir 70 633 919 euro. Papildus iesniegtajiem projektiem vērtēšanā vēl ir interese no pašvaldībām un attīstītājiem par jauniem projektiem, kas nav iesniegti, jo jau šobrīd vērojams finansējuma trūkums.
3.1.1.4.i. investīcijā un 3.1.1.7.i. investīcijā noslēgto 8 aizdevumu līgumu ietvaros ir uzņemtas saistības par AF finansējumu 40,660 milj. euro apmērā. Savukārt, kopumā visiem vērtēšanā un iesniegtajiem projektiem to apstiprināšanas gadījumā ir nepieciešams AF finansējums 69,095 milj. euro, kas nozīmē finansējuma trūkumu 39,122 milj. euro apmērā.  
Ņemot vērā, ka lielai daļai mājsaimniecību nav pietiekami ienākumi, lai tās varētu saņemt hipotekāro kredītu mājokļa iegādei vai īres mājokli par tirgus cenu ("neatbalstītais vidusslānis", kas aptver aptuveni 44% no visām Latvijas mājsaimniecībām), savukārt finanšu tirgū nav atbilstošu instrumentu, kas sniegtu iespējas nekustamā īpašuma attīstītājiem realizēt dzīvotspējīgus zemas īres maksas projektus reģionos, ir nepieciešams rast papildus finansējumu un turpināt zemas īres maksas mājokļu būvniecības atbalsta programmas īstenošanu 2025. un 2026.gadā. 

2025.gada 29.maija Eiropas Savienības fondu tematiskajā komitejā nolemts (protokola 2.1.2.apakšpunkts) pārdalīt 12 milj. euro finansējumu no AF finansējuma ietaupījuma zemas īres maksas mājokļu būvniecības atbalsta programmas īstenošanai, kā arī potenciāli papildu identificēto ietaupījumu 2,3 milj. euro apmērā. 
AF finansējums no ietaupījuma tiks pārdalīts 3.1.1.7.i. investīcijai 12 471 944 euro no šādām investīcijām un šādā apmērā (noteikumu projekta 1.punkts):
- 5.1.1.2.i. investīcijas "Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai" 6 011 425 euro apmērā;
- 1.3.1.2.i. investīcijas "Investīcijas plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā" 5 000 000 euro apmērā;
- 2.3.2.1.i. investīcijas "Digitālās prasmes iedzīvotājiem, t.sk. jauniešiem" 1 000 000 euro apmērā;
- 3.1.2.1.i. investīcijas "Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem" pirmās kārtas "Valsts un pašvaldību ēku vides pieejamības nodrošināšanas pasākumi" 460 519 euro apmērā. 
Ekonomikas ministrija, Zemkopības ministrija, Labklājības ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija, kuru pārziņā ir minētās investīcijas, neuzņemas turpmākas saistības par AF finansējuma ietaupījumu augstāk minētajā apmērā.

Ekonomikas ministrija, Zemkopības ministrija un Labklājības ministrija, kuru pārziņā ir minētās investīcijas, kuru ietvaros ir konstatēts AF finansējuma ietaupījums, neuzņemas turpmākas saistības par AF finansējuma ietaupījumu augstāk minētajā apmērā. Ievērojot, ka attiecībā uz Izglītības un zinātnes ministrijas 2.3.2.1.i investīciju ir uzņemtas saistības par visu 2.3.2.1.i investīcijai pieejamo summu, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai kā 2.3.2.1.i. investīcijas "Digitālās prasmes iedzīvotājiem, t.sk. jauniešiem" projekta Nr. 2.3.2.1.i./0/1/23/I/CFLA/001 “Sabiedrības digitālo prasmju attīstība” finansējuma saņēmējam mēneša laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā būs nepieciešams ierosināt Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai grozījumus minētajā projektā un atbrīvot finansējumu augstāk minētajā apmērā. Ekonomikas ministrija uzņemsies projekta līgumsaistības atbalsta sniegšanai 3.1.1.7.i. investīcijas tikai pēc minētā projekta grozījumu veikšanas.

Pēc AF finansējuma samazināšanas 5.1.1.2.i investīcijā "Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai", tiks nodrošināta Eiropas Padomes Īstenošanas lēmumā par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna ietvaros noteikto rādītāju sasniegšana.

Atbilstoši pārdalītajam AF finansējuma ietaupījumam uz 3.1.1.7.i. investīciju, tiks veikti atbilstoši grozījumi 2022.gada 28.oktobra Līgumā par Eiropas Atveseļošanas fonda finansējuma pārvaldīšanu, tā piešķiršanas, izlietošanas un uzraudzību kārtību un noteikto rādītāju uzskaiti un ievadīšanu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā, kas noslēgts starp Ekonomikas ministriju un AS "Attīstības finanšu institūcija Altum".

Lai papildus finansējuma piešķīruma gadījumā iesniegtajiem un vērtēšanā esošajiem projektiem saglabātu un nodrošinātu vienlīdzīgus nosacījumus attiecībā uz finansējuma pieejamību pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) izmaksām, kas ir būtiski  projektu dzīvotspējas nodrošināšanai, tad noteikumu projekta 2.punkts paredz proporcionāli palielināt PVN finansēšanai pieejamo kopējo atmaksāto publisko finansējumu par 2 500 000 euro, to nosakot kopumā līdz līdz 16 500 000 euro.

Novizot papildus AF finansējuma ietaupījumu 12 471 944 euro apmērā, tiks veicināta pieejamu īres mājokļu būvniecība reģionos, nodrošinot vēl papildus 139 dzīvokļu būvniecību. 

Lai ievērotu Attīstības finanšu institūcijas likuma 12.panta trešās daļas prasības, protokollēmuma projekts paredz noteikt, ka Ekonomikas ministrija sadarbībā ar akciju sabiedrību "Attīstības finanšu institūcija Altum" izstrādā un ekonomikas ministrs mēneša laikā pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās iesniedz Ministru kabinetā programmas rādītāju un sagaidāmo zaudējumu novērtējumu.

Noteikumu projektā paredzētie grozījumi nepasliktina situāciju, bet nodrošina labvēlīgākus nosacījumus projektu iesniedzējiem, jo nodrošina papildus finansējuma pieejamību papildus projektu apstiprināšanai un projektu realizēšanai.