Anotācija

2023.gada beigās ir noslēgusies pētniecības infrastruktūras ieguldījumu programma, kas ir īstenota Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.4. pasākuma "Pētniecības infrastruktūras attīstīšana Viedās specializācijas jomās un zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes stiprināšana"      ietvaros. 1.1.1.4. pasākuma "Pētniecības infrastruktūras attīstīšana Viedās specializācijas jomās un zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes stiprināšana" ietvaros laika posmā no 2017. gada līdz 2024. gadam tika īstenoti 14 zinātnisko institūciju projekti par kopējo finansējumu 133.5 milj. euro apmērā (viens no projektiem tiks pabeigts 2024.gadā kā nefunkcionējošais projekts, kas 2024.gada izmaksas sedz no saviem līdzekļiem). Projektu īstenošanas rezultātu zinātniskās institūcijas atbilstoši ar Izglītības un zinātnes ministriju saskaņotajā institūcijas attīstības stratēģijā (zinātniskās institūcijas attīstības un resursu konsolidācijas vidējā termiņa stratēģija, kas izstrādāta atbilstoši 2019. gadā veiktā zinātnisko institūciju darbības starptautiskā novērtējuma rekomendācijām, analizējot Latvijas zinātnes situāciju saistībā ar Eiropas Savienības Kopīgo pētniecības telpu un sadarbību pētniecībā, Latvijas viedās specializācijas stratēģijas mērķiem) noteiktajam ieviesušas zinātniskās institūcijas pārvaldības, tai skaitā rezultātu vadības, cilvēkresursu un pētniecības resursu pārvaldības uzlabojumus, kā arī tika nodrošināts, ka 3978 pētnieki (jeb 2246 pētnieki PLE izteiksmē) strādā uzlabotos pētniecības infrastruktūras objektos.
2023. gadā “Fidea” veiktais pētniecības infrastruktūras kartējums rekomendē turpmākus ieguldījumus pētniecības infrastruktūrā veikt zinātnisko institūciju līmenī, un piedāvā dažādas iespējamās prioritātes, tostarp 1) aizstāt novecojušu vai nekonkurētspējīgu aprīkojumu, pamatojot investīcijas ietekmi uz konkurētspēju nozarē, 2) pakāpeniski audzēt infrastruktūras kapacitāti sasaistē ar institūcijas pētniecības attīstības plānu; 3) attīstīt stratēģisku pētniecības virzienu vai pakalpojumus; 4) attīstīt starptautiski konkurētspējīgu pētniecības un privātā sektora sadarbību; 5) attīstīt kopīgas pētniecības infrastruktūras platformas.
Lai nodrošinātu tālāku atbalstu pētniecības infrastruktūras attīstībai, ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk uzsākt 1.1.1.2. pasākuma "RIS3 pētniecības un inovāciju centri" (turpmāk – 1.1.1.2. pasākums) īstenošanu, lai zinātniskajās institūcijās atbalstītu pētniecības infrastruktūras attīstību, veicinot zinātniskās institūcijas kā izcilības centra attīstību kādā vai vairākās no Latvijas viedās specializācijas stratēģijas (turpmāk – RIS3) jomām atbilstoši institūcijas sniegumam un stratēģiskajai specializācijai, tādējādi paredzot Latvijas inovācijas sistēmas kapacitātes palielināšanu atbilstoši RIS3 stratēģijai.

1.1.1.2. pasākuma mērķis atbilst:
1) NAP2027 prioritātes "Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei" rīcības virzienam “Zinātnes izcilība sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai” un nodrošinās virzību uz mērķi “Zinātnes izcilība sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”, kā arī veicinās NAP2027 indikatoru Nr.133, Nr.134, Nr.135, Nr.136 un Nr.137 mērķa vērtības sasniegšanu [1];
2) ZTAIP2027 1. mērķa „ Attīstīt pētniecības izcilību un starptautisko sadarbību” 1.2. rīcības virziena „ P&A infrastruktūra pētniecības izcilībai un inovācijai” 1.2.1. uzdevumam „ Attīstīt izcilību, starpnozaru un starptautisko sadarbību un augstākās izglītības un pētniecības kvalitāti veicinošu pētniecības (t.sk. digitālo) infrastruktūru RIS3 pētniecības un inovācijas izcilības centru ietvaros un veicināt to koplietošanu nacionālā mērogā, tādējādi paaugstinot Latvijas pētniecības redzamību un sadarbības iespējas starptautiskā mērogā”.  Līdz ar to 1.1.1.2. pasākums sekmēs ZTAIP2027 noteiktā 1.politikas rezultāta „Attīstīta pētniecības izcilība, kapacitāte un starptautiskā sadarbība” 1.rezultatīvā rādītāja „Finansējuma īpatsvars pētniecībai un attīstībai, % no IKP”, 6.1. rezultatīvā rādītāja "Starptautiskās citējamības datubāzēs iekļauto Latvijas zinātnisko publikāciju skaits gadā (SCOPUS)" un 6.2. rezultatīvā rādītāja "Starptautiskās citējamības datubāzēs iekļauto Latvijas zinātnisko publikāciju skaits gadā (Web of Science)" , un  sekmēs 2.politikas rezultāta "Palielināta inovācijas kapacitāte, zināšanu un pētniecības sociālā un ekonomiskā vērtība" 10.rezultatīvā rādītāja "Latvijas pozīcija Eiropas inovāciju rādītājā (EIS)" un 13.rezultatīvā rādītāja "Ieguldījumi P&A uz 1 zinātnisko darbinieku PLE izteiksmē, % no vidējā ES-27 rādītāja" mērķa vērtību sasniegšanā.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā īsteno 1.1.1.2. pasākumu, prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partneriem, sasniedzamo mērķi un rādītājus, atbalstāmās darbības, izmaksu attiecināmības nosacījumus, projekta īstenošanas nosacījumus, kā arī pieejamo finansējuma apmēru.

1.1.1.2. pasākuma mērķis ir atbalstīt tādas pētniecības infrastruktūras izveidi, pilnveidi vai attīstību, kas zinātniskajā institūcijā veicina izcilības centra attīstību kādā vai vairākās no RIS3 jomām atbilstoši institūcijas sniegumam un stratēģiskajai specializācijai, paredzot Latvijas inovācijas sistēmas kapacitātes palielināšanu atbilstoši RIS3 stratēģijai.

1.1.1.2. pasākuma ietvaros tiek atbalstīti pētniecības infrastruktūras attīstības projekti, kas veic mērķētus ieguldījumus zinātniskās institūcijas kas sniedz ieguldījumu Latvijas viedās specializācijas stratēģijas noteikto tautsaimniecības transformācijas virzienu un izaugsmes prioritāšu īstenošanā un specializācijas jomu attīstībā: 
1) zināšanu ietilpīga bioekonomika;
2) biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija;
3) fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas;
4) viedā enerģētika un mobilitāte;
5) informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. [1]
1.1.1.2. pasākuma mērķa grupa ir valsts zinātniskās institūcijas un to pētniecībā nodarbinātais (zinātniskais un zinātnes tehniskais) personāls.

1.1.1.2. pasākums tiks īstenots ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

Projekta iesniedzēji 1.1.1.2. pasākuma ietvaros ir Latvijas Republikas zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētas valsts zinātniskās institūcijas, kuru stratēģiskā specializācija atbilst vismaz vienai no RIS3 jomām un kuras ir saņēmušas vidējo svērto vērtējumu vismaz “3” 2019.gada Zinātnisko institūciju starptautiskā izvērtējumā. Pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas projekta iesniedzējs ir finansējuma saņēmējs.  Gadījumos, kuros projekta īstenotājs ir universitāte, kuras institūts ir atvasināta publiska persona, institūts ir sadarbības partneris projekta īstenošanā.

1.1.1.2. pasākuma ietvaros atbalstu pētniecības infrastruktūrai plānots sniegt, ja projekta iesniegumā ir pamatots, ka pētniecības infrastruktūra:
A.      sniedz ieguldījumu Latvijas viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanā ekonomikas transformācijas procesā;
B.      atbilst zinātniskās institūcijas izstrādātajai un ar Izglītības un zinātnes ministriju un attiecīgās nozares ministriju (ja attiecināms) saskaņotajai attīstības stratēģijai līdz 2027. gadam (vai ilgāk) un tajā iekļautajai vidēja termiņa pētniecības programmai, kurā tai skaitā norādīta informācija par zinātniskās institūcijas plānoto cilvēkresursu un pētniecības infrastruktūras attīstību;
C.      nodrošina sinerģiju un papildinātību ar ES struktūrfondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.4. pasākuma "P&A infrastruktūras attīstīšana Viedās specializācijas jomās un zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes stiprināšana" ietvaros veiktajiem ieguldījumiem pētniecības infrastruktūras modernizācijā, kā arī citiem ieguldījumiem pētniecības infrastruktūras modernizācijai un pilnveidei;
D.      nodrošina atvērtu un nediskriminējošu piekļuvi pētniecības infrastruktūras resursiem citām zinātniskajām institūcijām, uzņēmējdarbības sektora pārstāvjiem un citiem interesentiem, tai skaitā ārvalstu institūcijām, kas veic pētniecisko darbību zinātniskās institūcijas pārstāvētajās vai saistītajās zinātnes nozarēs;
E.      pētniecības infrastruktūras attīstību pamato izstrādātā sociāli ekonomiskā analīze, kas pamato ekonomisko ietekmi un ieguldījumu tehnoloģiju pārneses atbalstam un zināšanu pārnesei uz tautsaimniecību;
F.  lai novērstu ieguldījumu dublēšanos un nodrošinātu investīcijas mērķētu atbalstu RIS3 izcilības centru attīstībā, projekta iesniedzējs izstrādā un ar Izglītības un zinātnes ministriju saskaņo zinātniskās infrastruktūras attīstības plānu, kurā:
uzskaitīta visa projektā iegādājamā infrastruktūra vai aparatūra, kuras iegāde pārsniedz 100 000 euro vai 10% projekta kopsummas;
pamatota attīstāmās infrastruktūras nozīme institūcijas attīstības stratēģijas mērķu sasniegšanā stratēģiskās specializācijas jomās;
pamatota ieguldījumu atbilstība 2019. gada zinātnisko institūciju darbības starptautiskā novērtējuma rekomendācijām;
pamatota ieguldījumu atbilstība 2023. gada zinātniskās infrastruktūras kartējuma rekomendācijām.
Ja Izglītības un zinātnes ministrija, izvērtējot pētniecības infrastruktūras attīstības plānu, secina, ka to nepieciešams precizēt, Izglītības un zinātnes ministrija informē finansējuma saņēmēju par nepieciešamajiem precizējumiem un atkārtota pētniecības infrastruktūras plāna iesniegšanas kārtību un termiņiem.

Pasākuma ietvaros var īstenot šādus projektus:
ar saimniecisku darbību nesaistītu projektu;
kombinēta atbalsta projektu, kuru veido:
ar saimniecisku darbību nesaistīta projekta daļa, uz kuru attiecināmi ar saimniecisku darbību nesaistīta projekta nosacījumi;
ar saimniecisku darbību saistīta projekta daļa, kuras ietvaros modernizēto infrastruktūru tās amortizācijas periodā izmanto pētniecības organizācijas saimnieciskajā pamatdarbībā.
1.1.1.2.pasākumam plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 42 468 679 euro (tostarp elastības finansējums – 6 698 385 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums – 36 098 377 euro (tostarp elastības finansējums – 5 693 628 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums – 6 370 302 euro (tostarp elastības finansējums – 1 004 757 euro).
Ņemot vērā elastības finansējumu 1.1.1.2. pasākuma īstenošanai pieejamo kopējo finansējumu plāno ne vairāk kā 35 770 294 euro apmērā, ko veido ERAF finansējums 30 404 749 euro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējums 5 365 545 euro apmērā, bet kuru atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt palielināt uz 1.1.1.2. pasākumam plānoto kopējo attiecināmo finansējuma apmēru.

Katram projekta iesniedzējam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums noteikts, pamatojoties uz zinātniskās institūcijas pētniecisko kapacitāti proporcionāli projekta iesniedzējam un tā projekta sadarbības partneriem 2023. gadā piešķirtajam zinātniskās darbības bāzes finansējumam.

1.1.1.2. pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31.decembrim sasniedzami šādi iznākuma un nacionālie rādītāji:
1) Atbalstītajos pētniecības objektos strādājošie pētnieki, pilna laika ekvivalenta izteiksmē– 755;
2) Pētniecības un inovāciju aprīkojuma nominālā vērtība – 31 851 509 euro;
3) finansējuma  saņēmēja īstenoto Eiropas Savienības Ietvara programmas pētniecības un attīstības projektu, citu starptautisku pētniecības un attīstības pētījumu projektu un Latvijas valsts budžeta finansēto, zinātniskās institūcijas konkursa kārtībā iegūto pētniecības un attīstības projektu finansējums šiem projektiem – 122 972 403 euro;
4) finansējuma saņēmēja iepriekšējos trijos finansēšanas periodos pētniecības un attīstības līgumdarbu iegūtais finansējums, tai skaitā pētniecības un attīstības līgumdarbi ar komersantiem, publiskām personām (piemēram, valsts, pašvaldība, valsts augstskola, valsts zinātniskais institūts) un citiem pasūtītājiem (piemēram, fiziska persona, biedrība, nodibinājums) un ieņēmumi no intelektuālā īpašuma tiesību nodošanas, kā arī finansējums, ko zinātniskā institūcija ieguvusi no starptautiskajiem pētniecības un attīstības līgumdarbiem – 73 923 868 euro.
Katram projekta iesniedzējam rādītāja “Pētniecības un inovāciju aprīkojuma nominālā vērtība” sasniedzamā vērtība noteikta proporcionāli projekta finansējumam kā daļai no investīcijas kopsummas.
Katram projekta iesniedzējam rādītāja “Atbalstītajos pētniecības objektos strādājošie pētnieki” sasniedzamā vērtība noteikti proporcionāli institūcijas zinātniskajam un zinātnes tehniskajam personālam pilna laika ekvivalenta izteiksmē, atbilstoši nesenākajam pieejamajam Centrālajai statistikas pārvaldei iesniegtajam institūcijas Zinātniskās institūcijas gada pārskatam.
Katram projekta iesniedzējam rādītāju “finansējuma  saņēmēja īstenoto Eiropas Savienības Ietvara programmas pētniecības un attīstības projektu, citu starptautisku pētniecības un attīstības pētījumu projektu zinātniskās institūcijas konkursa kārtībā iegūto pētniecības un attīstības projektu finansējums šiem projektiem” un “finansējuma saņēmēja pētniecības un attīstības līgumdarbu iegūtais finansējums, tai skaitā pētniecības un attīstības līgumdarbi ar komersantiem, publiskām personām (piemēram, valsts, pašvaldība, valsts augstskola, valsts zinātniskais institūts) un citiem pasūtītājiem (piemēram, fiziska persona, biedrība, nodibinājums) un ieņēmumi no intelektuālā īpašuma tiesību nodošanas, kā arī finansējums, ko zinātniskā institūcija ieguvusi no starptautiskajiem pētniecības un attīstības līgumdarbiem” sasniedzamās vērtības noteiktas, balstoties zinātniskās darbības bāzes finansējuma aprēķinā izmantotajos datos par zinātnisko institūciju piesaistīto starptautisko konkurences finansējumu un līgumpētījumu un intelektuālā īpašuma tiesību nodošanas finansējumu.

Pasākuma ietvaros Kohēzijas politikas fondu vadības un informācijas sistēmā finansējuma saņēmējs uzkrāj šādus RIS3 rādītājus katrā no RIS3 jomām sadalījumā pa labuma guvēju veidiem (norāda pētniecības organizāciju):
1) tehniski ekonomiskā priekšizpēte (pētniecības un attīstības izdevumu apjoms, euro);
2) kapitālizdevumi – ēkas, iekārtas, intelektuālā īpašuma tiesības, datoru programmatūra (pētniecības un attīstības izdevumu apjoms, euro);
3) pētniecības un attīstības izdevumu apjoms – publiskais finansējums (euro);
4) pētniecības un attīstības izdevumu apjoms – privātās investīcijas (euro);
5) iesaistītais zinātniskais personāls (tai skaitā jaunie zinātnieki, maģistranti, doktoranti un doktora grāda pretendenti, skaits);
6) iesaistītais zinātniskais personāls (tai skaitā jaunie zinātnieki, maģistranti, doktoranti un doktora grāda pretendenti, pilna laika ekvivalents);
7) iesaistītais zinātnes tehniskais personāls (tai skaitā jaunie zinātnieki, maģistranti, doktoranti un doktora grāda pretendenti, skaits);
8) iesaistītais zinātnes tehniskais personāls (tai skaitā jaunie zinātnieki, maģistranti, doktoranti un doktora grāda pretendenti, pilna laika ekvivalents).
Tāpat finansējuma saņēmējs uzkrāj datus par horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" rādītāju "sieviešu skaits atbalsta saņēmēju vidū".

Sadarbības iestāde finansējuma saņēmēja norādīto informāciju par nacionālajiem rādītājiem pieņem zināšanai un tai nav pienākums tos pārbaudīt, atbildību par sniegto informāciju uzņemas finansējuma saņēmējs. Nacionālos rādītājus, iznākuma rādītājus, RIS3 rādītājus un horizontālā principa rādītāju finansējuma saņēmējs ievada Kohēzijas politikas fondu vadības un informācijas sistēmā, iesniedzot maksājuma pieprasījumu. Nacionālo rādītāju uzraudzību veic Izglītības un zinātnes ministrija. Finansējuma saņēmējs informāciju par sasniegtiem RIS3 rādītājiem iesniedz kopā ar maksājumu pieprasījumu vai 10 darba dienu laikā pēc atbildīgās iestādes pieprasījuma.    

Noteiktos rādītājus paredzēts sasniegt, balstoties uz 1.1.1.2. pasākuma plānoto kopējo attiecināmo finansējumu. Gadījumā, ja elastības finansējums vai tā daļa pēc vidusposma pārskata netiks piešķirta, tad par attiecīgo finansējuma apmēru tiks samazināts paredzētais plānotais finansējums, kā arī tiks attiecīgi samazināti noteiktie rezultāta un iznākuma rādītāji.
Projekta iesniegumā darbības tiek plānotas atbilstoši pieejamajam finansējumam, vienlaikus projekta iesniedzējam jāapraksta arī darbības, kas tiks īstenotas, ja tiks piešķirts papildus elastības finansējums.

Ilgtspējas novērtējumu pētniecības infrastruktūras izveidei, pilnveidei vai attīstībai Latvijas viedās specializācijas stratēģijas jomās veic, balstoties uz izmaksu–ieguvumu analīzi, kas pamato projektu finansiālo ilgtspēju un investīciju sociālekonomisko atdevi. Izmaksu-ieguvumu analīzē piemēro aktuālās makroekonomikas prognozes, kas pieejamas tīmekļa vietnē:
http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas/ppp/tiesibu_akti/makroekonomiskie_pienemumi_un_prognozes/

1.1.1.2. pasākumam ir paredzama sinerģija ar 1.1.1.6. pasākumu "Zinātniskās darbības digitalizācija un dalība Eiropas Atvērtajā zinātnes mākonī", kurā paredzēts centralizēti ieviests pētniecības infrastruktūras pārvaldības risinājumu (Laboratory Information Management Software (LIMS)) sadarbībā ar Vienoto pakalpojumu centru.

1.1.1.2. pasākuma ietvaros ir definētas arī prasības projekta iesniedzējam, finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim, kas jāievēro īstenojot projektus 1.1.1.2. pasākuma ietvaros, tai skaitā paredzot, ka finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris projekta īstenošanas laikā nodrošina interešu konflikta neesamību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 61. panta prasībām, kā arī paraksta interešu konflikta neesības apliecinājumu.

1.1.1.2. pasākuma ietvaros plānotas šādas atbalstāmās darbības:
1) projekta tehniski ekonomiskā priekšizpēte;
2) pētniecības infrastruktūras attīstība;
3) komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšana;
4) projekta vadība un īstenošana.

Lai ar saimniecisku darbību saistītajos projektos kontrolētu vidējo svērto intensitāti un ar saimniecisku darbību nesaistītajos projektos kontrolētu ierobežotas jomas darbības procentuālo ierobežojumu ievērošanu, kā arī, lai gūtu pārliecību vai nav gūti ar projektu un tā rezultātu izmantošanu saistīti ieņēmumi, projekta īstenošanas laikā sadarbības iestāde, veicot projekta pārbaudi projekta īstenošanas vietā vai izskatot noslēguma maksājuma pieprasījumu, pārbaudīs kontu apgrozījuma pārskatus.

Projekta ietvaros ir attiecināmas šādas izmaksas:
1) tiešās attiecināmās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar projekta īstenošanu un nepieciešamas rezultātu sasniegšanai, un šī saistība ir skaidri saprotama un pierādāma;
2) netiešās attiecināmās izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus atbalstāmo darbību īstenošanai un rezultātu sasniegšanai.

Tiešās attiecināmās izmaksas ietver šādas izmaksu pozīcijas:
1) Projekta tehniskās priekšizpētes tiešās attiecināmās izmaksas:
projekta izmaksu un ieguvumu analīzes izstrādes izmaksas;
pētniecības infrastruktūras pilnveides vai modernizācijas iepirkumu dokumentācijas izstrādes izmaksas.
2) Pētniecības infrastruktūras attīstības tiešās attiecināmās izmaksas:
zinātniskās aparatūras, aprīkojuma, instrumentu komplektu, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas infrastruktūras, tostarp savietojamības ar pētniecības informācijas pārvaldības sistēmu nodrošināšana, un citu materiālo aktīvu iegādes vai izveides izmaksas;
nemateriālo aktīvu iegādes vai izveides izmaksas, ja darījums ir veikts konkurences apstākļos un nav bijis slepenu norunu;
ar pētniecības infrastruktūras izveidi vai iegādi saistītās pakalpojumu izmaksas:
materiālo aktīvu piegādes, uzstādīšanas, testēšanas, kalibrēšanas, standartizācijas, validācijas un aprobācijas izmaksas un apkalpojošā personāla instruktāžas izmaksas, kas nav uzturēšanas izmaksas un kas ir saistītas ar ilgtermiņa ieguldījuma (materiālo aktīvu) sagatavošanu izmantošanai paredzētajiem mērķiem līdz brīdim, kad to nodod ekspluatācijā;
materiālo aktīvu demontāžas, pārvietošanas un ar pētniecības rezultātu atkārtojamības nodrošināšanu saistītu pakalpojumu izmaksas.
3) Projekta komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas izmaksas:
informācijas un publicitātes izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2021.–2027. gada  plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanai;
stratēģiski svarīgo projektu komunikācijas aktivitāšu nodrošināšanas izmaksas.
4) Projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas (izņemot virsstundas), ievērojot šādus nosacījumus:
finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekta vadības personāls uz darba līguma pamata ir nodarbināts projektā normālo darba laiku vai nepilnu darba laiku ne mazāk kā 30 % apmērā no normālā darba laika, attiecīgi veicot projekta vadības personāla darba laika uzskaiti par veiktajām funkcijām un nostrādāto laiku. Ja personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāk kā 30 % noslodze;
projekta vadības personāla atlīdzības izmaksām tiek plānots finansējums līdz 84 787 euro kalendārajā gadā. Vienlaikus projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas kopsummā sastāda ne vairāk kā 5 % no projekta kopējām izmaksām.
5) Projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas (izņemot virsstundas). Ja īstenošanas personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāk kā 30 procentu noslodze noteiktā laikposmā (vismaz viens mēnesis);
6) Jaunu darba vietu radīšanai vai esošo darba vietu atjaunošanai nepieciešamā aprīkojuma (biroja mēbeles un tehnika, datorprogrammas un licences) iegādes izmaksas. Darba vietas aprīkojuma iegādes izmaksas, tai skaitā aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas, attiecināmas ne vairāk kā 3000 euro apmērā vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā. Ja projekta vadības un īstenošanas personāls ir nodarbināts normālo darba laiku, darba vietas aprīkojuma iegādes izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai daļlaiku, darba vietas aprīkojuma iegādes izmaksas ir attiecināmas proporcionāli slodzes procentuālajam sadalījumam.
7) Izmaksas horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" darbību īstenošanai, tai skaitā zīmju valodas tulku, vieglās valodas tulkošanas, reāllaika transkripcijas, subtitru nodrošināšanas pakalpojumu, pacēlāju, pandusu un indukcijas cilpu nomas izmaksas, ja tās ir nepieciešamas vides un informācijas piekļūstamības nodrošināšanai.

Noteikumu projekts paredz, ka publiskos iepirkumus finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri veic atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā procedūrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, izvērtējot iespējas iepirkumiem piemērot sociāli atbildīgu publisko iepirkumu un inovatīvu publisko iepirkumu. Projekta ietvaros ir atbalstāma vides prasību integrēšana preču un pakalpojuma iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums).

Projekta īstenošanas vispārīgie nosacījumi.  
Noteikumu projekts paredz, ka īstenojot projektu finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes nosacījumu ievērošanu atbilstoši Parlamenta un Padomes Regulas 2021/1060 47. pantam un 50. pantam un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā. Projektu finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes nosacījumu ievērošanai izmanto arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas.

1.1.1.2. pasākuma īstenošanā ņem vērā horizontālos principus “Klimatnodrošināšana” un “Energoefektivitāte pirmajā vietā”, izvēloties energoekonomiskas un klimatam draudzīgas iekārtas, ja tādas ir tirgū pieejamas un atbilst izmaksu-ieguvumu analīzei (t.s. “zaļās infrastruktūras”).

1.1.1.2.pasākuma ERAF investīcijām piemēroti sekojoši intervences kodi un indikatīvi plānotais ES fonda finansējums:
4. intervences kods “Ieguldījumi pamatlīdzekļos, tostarp pētniecības infrastruktūrā valsts pētniecības centros un augstākajā izglītībā, kas ir tieši saistīta ar pētniecības un inovācijas darbībām” - 18 049 189 euro
8. intervences kods “Ieguldījumi nemateriālos aktīvos valsts pētniecības centros un augstākajā izglītībā, kas ir tieši saistīti ar pētniecības un inovācijas darbībām - 18 049 188 euro.

[1] Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes, skat https://likumi.lv/ta/id/321037-par-nacionalas-industrialas-politikas-pamatnostadnem-20212027-gadam