25-TA-915: Noteikumu projekts starptautiskā līguma apstiprināšanai (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Atveseļošanas fonda plāna Darbības kārtības otrajiem grozījumiem, par ko vienojas Eiropas Komisija un Latvija" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts “Par Atveseļošanas fonda plāna Darbības kārtības otrajiem grozījumiem, par kuriem vienojas Eiropas Komisija un Latvija” (turpmāk - noteikumu projekts) ir izstrādāts pēc Finanšu ministrijas iniciatīvas.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra regulas (ES) Nr. 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (turpmāk - Regula Nr. 2021/241), 20. panta 6. punktu Atveseļošanas un noturības mehānisma(turpmāk - AF) plāna uzraudzības un īstenošanas kārtību un grafiku, rādītājus, kas attiecas uz iecerēto atskaites punktu un mērķu izpildīšanu, kā arī kārtību, kā Eiropas Komisija (turpmāk - EK) nodrošina pilnīgu piekļuvi lēmumu pamatojošajiem datiem, sīkāk precizē Darbības kārtībā, par kuru vienojas attiecīgā dalībvalsts un EK (turpmāk – Darbības kārtība) pēc tam, kad Eiropas Savienības (turpmāk - ES) Padome pieņēmusi Regulas Nr. 2021/241 20. panta 1. punktā minēto īstenošanas lēmumu (turpmāk – Padomes Īstenošanas lēmums) par dalībvalsts iesniegtā AF plāna novērtējumu.
2022.gada 1.febuārī tika apstiprināti Ministru kabineta noteikumi Nr. 90 "Par Atveseļošanas fonda plāna Darbības kārtību, par kuru vienojas Eiropas Komisija un Latvija" (protokols Nr. 5, 65. §). Darbības kārtība, par kuru vienojas Eiropas Komisija un Latvija, tika abpusēji parakstīta 2022. gada 16. februārī.
2024.gada 12.martā martā tika apstiprināti Ministru kabineta noteikumi Nr. 169 "Par Atveseļošanas fonda plāna Darbības kārtības grozījumiem, par ko vienojas Eiropas Komisija un Latvija " (protokols Nr. 11, 24. §). EK oficiālā apstiprinājuma vēstule Darbības kārtības grozījumiem tika saņemta 2024.gada 22.martā.
Tā kā 2025. gada 18. februārī pieņemts jauns Padomes īstenošanas lēmums, ar ko groza Īstenošanas lēmumu (2021. gada 13. jūlijs) par Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu, tad nepieciešams veikt izmaiņas arī spēkā esošajā Darbības kārtībā.
Saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 2. punktu, Ministru kabinets (turpmāk – MK) var izdot ārējus normatīvos aktus, lai apstiprinātu starptautisko līgumu vai tā projektu.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra regulas (ES) Nr. 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (turpmāk - Regula Nr. 2021/241), 20. panta 6. punktu Atveseļošanas un noturības mehānisma(turpmāk - AF) plāna uzraudzības un īstenošanas kārtību un grafiku, rādītājus, kas attiecas uz iecerēto atskaites punktu un mērķu izpildīšanu, kā arī kārtību, kā Eiropas Komisija (turpmāk - EK) nodrošina pilnīgu piekļuvi lēmumu pamatojošajiem datiem, sīkāk precizē Darbības kārtībā, par kuru vienojas attiecīgā dalībvalsts un EK (turpmāk – Darbības kārtība) pēc tam, kad Eiropas Savienības (turpmāk - ES) Padome pieņēmusi Regulas Nr. 2021/241 20. panta 1. punktā minēto īstenošanas lēmumu (turpmāk – Padomes Īstenošanas lēmums) par dalībvalsts iesniegtā AF plāna novērtējumu.
2022.gada 1.febuārī tika apstiprināti Ministru kabineta noteikumi Nr. 90 "Par Atveseļošanas fonda plāna Darbības kārtību, par kuru vienojas Eiropas Komisija un Latvija" (protokols Nr. 5, 65. §). Darbības kārtība, par kuru vienojas Eiropas Komisija un Latvija, tika abpusēji parakstīta 2022. gada 16. februārī.
2024.gada 12.martā martā tika apstiprināti Ministru kabineta noteikumi Nr. 169 "Par Atveseļošanas fonda plāna Darbības kārtības grozījumiem, par ko vienojas Eiropas Komisija un Latvija " (protokols Nr. 11, 24. §). EK oficiālā apstiprinājuma vēstule Darbības kārtības grozījumiem tika saņemta 2024.gada 22.martā.
Tā kā 2025. gada 18. februārī pieņemts jauns Padomes īstenošanas lēmums, ar ko groza Īstenošanas lēmumu (2021. gada 13. jūlijs) par Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu, tad nepieciešams veikt izmaiņas arī spēkā esošajā Darbības kārtībā.
Saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 2. punktu, Ministru kabinets (turpmāk – MK) var izdot ārējus normatīvos aktus, lai apstiprinātu starptautisko līgumu vai tā projektu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir apstiprināt AF plāna Darbības kārtības otros grozījumus, par kuriem vienojas EK un Latvija. Darbības kārtība ir nepieciešama, lai detalizētu, kā uzraugāms AF plāna reformu un investīciju īstenošanas progress, kā arī, lai noteiktu maksājumu pieprasījumu grafiku Latvijai piešķirtā AF finansējuma saņemšanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Latvijas AF plāna otrais papildinājums iekļauj šādus galvenos grozījumus:
1. grozījumus Padomes Īstenošanas lēmumā par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna apstiprināšanu (CID) noteiktajās rādītāju redakcijās un termiņos;
2. izmaiņas 39 rādītāju definīcijās un vērtībās, tiek precizēti rādītāju apraksti, t.sk. pamatojošie dokumenti – Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā saskaņā ar Regulas Nr. 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu 21.pantu – objektīvu apstākļu dēļ. Būtiskākie no tiem - Ekonomikas ministrijas[1] 57.rādītājs “Stimuli un pienākumi uzņēmumiem izglītot un apmācīt savus darbiniekus un radīt vairāk iespēju un tiesību darbiniekiem piedalīties mācībās” un Labklājības ministrijas[2] 122.rādītājs “Līgumu noslēgšana ar pašvaldībām par projektu īstenošanu”, lai nodrošinātu visu trešajā maksājuma pieprasījumā iekļauto rādītāju izpildi;
3. Satiksmes ministrijas 1.1.1.1.i.investīcijā “Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā” plānotā Atveseļošanas fonda finansējuma ~ 114 milj.euro apmērā pārdali Rīgas Centrālās stacijas 2B (dienvidu daļas) būvdarbu īstenošanai Rail Baltica projekta kontekstā (atsakoties no Rīgas valstspilsētas pašvaldības sabiedriskā transporta infrastruktūras izbūves (ātrgaitas sabiedriskā transporta līnijas) projekta īstenošanas – 40 milj. euro, kā arī bezemisiju vilcienu uzlādes infrastruktūras izveides – 74 milj. euro);
4. Labklājības ministrijas 3.1.2.3.i investīcijas “Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktība” 2.kārtas atlases finansējuma atlikuma 36,2 milj. euro apmērā pārdali jaunas Labklājības ministrijas 3.1.2.6.i investīcijas “Tehnisko palīglīdzekļu pieejamības sekmēšana” īstenošanai (7,2 milj. euro) un atbalstam zemas īres maksas mājokļu būvniecībai jaunā Ekonomikas ministrijas 3.1.1.7.i investīcijā “Aizdevumi nekustamā īpašuma attīstītājiem zemas īres maksas mājokļu būvniecībai” (29 milj. euro).
2024. gada 18. decembrī AF plāna papildinājums tika apstiprināts MK (protokols Nr. 54 36. §§), lai oficiāli iesniegtu to EK. AF plāna papildinājums tika iesniegts EK 2024. gada 18.decembrī.
Izmaiņas rādītāju definīcijās un vērtībās tika apstiprinātas ar ES Padomes īstenošanas lēmumu, ar ko groza 2021. gada 13. jūlija īstenošanas lēmumu par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu, 2025. gada 18.februārī.
EK 2025. gada 3.aprīlī ir saskaņojusi attiecīgas izmaiņas ar AF plāna otrajiem grozījumiem apstiprināto sasniedzamo rādītāju pārbaudes mehānismos Darbības kārtībā.
[1] 2.3.1.r. reformas “Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība”
[2] 3.1.2.3.i investīcija “Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktība”
1. grozījumus Padomes Īstenošanas lēmumā par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna apstiprināšanu (CID) noteiktajās rādītāju redakcijās un termiņos;
2. izmaiņas 39 rādītāju definīcijās un vērtībās, tiek precizēti rādītāju apraksti, t.sk. pamatojošie dokumenti – Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā saskaņā ar Regulas Nr. 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu 21.pantu – objektīvu apstākļu dēļ. Būtiskākie no tiem - Ekonomikas ministrijas[1] 57.rādītājs “Stimuli un pienākumi uzņēmumiem izglītot un apmācīt savus darbiniekus un radīt vairāk iespēju un tiesību darbiniekiem piedalīties mācībās” un Labklājības ministrijas[2] 122.rādītājs “Līgumu noslēgšana ar pašvaldībām par projektu īstenošanu”, lai nodrošinātu visu trešajā maksājuma pieprasījumā iekļauto rādītāju izpildi;
3. Satiksmes ministrijas 1.1.1.1.i.investīcijā “Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā” plānotā Atveseļošanas fonda finansējuma ~ 114 milj.euro apmērā pārdali Rīgas Centrālās stacijas 2B (dienvidu daļas) būvdarbu īstenošanai Rail Baltica projekta kontekstā (atsakoties no Rīgas valstspilsētas pašvaldības sabiedriskā transporta infrastruktūras izbūves (ātrgaitas sabiedriskā transporta līnijas) projekta īstenošanas – 40 milj. euro, kā arī bezemisiju vilcienu uzlādes infrastruktūras izveides – 74 milj. euro);
4. Labklājības ministrijas 3.1.2.3.i investīcijas “Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktība” 2.kārtas atlases finansējuma atlikuma 36,2 milj. euro apmērā pārdali jaunas Labklājības ministrijas 3.1.2.6.i investīcijas “Tehnisko palīglīdzekļu pieejamības sekmēšana” īstenošanai (7,2 milj. euro) un atbalstam zemas īres maksas mājokļu būvniecībai jaunā Ekonomikas ministrijas 3.1.1.7.i investīcijā “Aizdevumi nekustamā īpašuma attīstītājiem zemas īres maksas mājokļu būvniecībai” (29 milj. euro).
2024. gada 18. decembrī AF plāna papildinājums tika apstiprināts MK (protokols Nr. 54 36. §§), lai oficiāli iesniegtu to EK. AF plāna papildinājums tika iesniegts EK 2024. gada 18.decembrī.
Izmaiņas rādītāju definīcijās un vērtībās tika apstiprinātas ar ES Padomes īstenošanas lēmumu, ar ko groza 2021. gada 13. jūlija īstenošanas lēmumu par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu, 2025. gada 18.februārī.
EK 2025. gada 3.aprīlī ir saskaņojusi attiecīgas izmaiņas ar AF plāna otrajiem grozījumiem apstiprināto sasniedzamo rādītāju pārbaudes mehānismos Darbības kārtībā.
[1] 2.3.1.r. reformas “Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība”
[2] 3.1.2.3.i investīcija “Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktība”
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Tā kā 2025. gada 18.februārī ir veikti jauni grozījumi Padomes īstenošanas lēmumā (2021. gada 13. jūlijs) par Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu, tad nepieciešami arī attiecīgi precizējumi Darbības kārtībā. Precizēto Darbības kārtību saskaņā ar Regulas Nr. 2021/241 24.panta 2.un 3.punktu nepieciešams parakstīt pirms trešā maksājuma pieprasījuma apstiprināšanas no EK puses, kas paredzēta 2025. gada maija sākumā. Darbības kārtības parakstīšanai ir nepieciešams MK pilnvarojums finanšu ministram. Attiecīgi jāizstrādā tiesiskais regulējums par grozītās Darbības kārtības apstiprināšanu un jāizdod attiecīgais pilnvarojums tās parakstīšanai.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz MK līmenī apstiprināt Darbības kārtības grozījumus pirms to parakstīšanas starp Latviju un EK.
Ņemot vērā, ka Finanšu ministrija veic koordinējošo funkciju AF plāna izstrādē un īstenošanā [1], ir būtiski nodrošināt darbību pēctecību un, ņemot vērā MK iepriekš lemto, pilnvarot finanšu ministru parakstīt Darbības kārtības grozījumus no Latvijas puses.
Analoģiski kā par Darbības kārtības grozījumiem, par kuru vienojas Eiropas Komisija un Latvija, kas tika pieņemti un apstiprināti ar Ministru kabineta 2024. gada 12. marta noteikumiem Nr. 169 (prot. Nr. 11 24. §), ir sagatavots Ministru kabineta noteikumu projekts “Par Atveseļošanas fonda plāna Darbības kārtības otrajiem grozījumiem, par ko vienojas Eiropas Komisija un Latvija”, kas pilnvaro finanšu ministru parakstīt Darbības kārtības grozījumus.
Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek virzīts MK noteikumu projekts, kurš paredz pilnvarot finanšu ministru Latvijas Republikas vārdā parakstīt Atveseļošanas fonda Darbības kārtības otros grozījumus saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 31.panta 2) punktu. Papildus skaidrojam, ka MK noteikumu projekts un ar to apstiprināmie Darbības kārtības otrie grozījumi un tajos ietvertais tiesiskais regulējums satur valsts pārvaldei saistošus izpildes nosacījumus, neskarot likumdošanas jautājumu.
Ņemot vērā minēto Darbības kārtības otro grozījumu projekts nav apstiprināms Saeimā atbilstoši likuma "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" 9. panta 1. punktam, bet ir apstiprināms tādā pašā kārtībā kā sākotnējā Darbības kārtība, par kuru vienojās Eiropas Komisija un Latvija.
Nozaru ministrijām un institūcijām, kas atbildīgas par AF plāna investīciju un reformu ieviešanu, jānodrošina saistošo atskaites punktu un mērķu izpildi AF plāna Darbības kārtības otrajos grozījumos noteiktajos termiņos.
Atveseļošanas fonda Darbības kārtības otro grozījumu projekts sagatavots sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem, ņemot vērā, ka tiek īstenots tiešās pārvaldības ietvaros. Attiecīgi sākotnēji minētais dokuments tiek sagatavots angļu valodā un pēc tam nodrošināts tā atbilstošs tulkojums latviešu valodā.
[1] atbilstoši MK 2020.gada 18.augusta protokollēmuma Nr.49 39.§ “Informatīvais ziņojums “Par Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānismu” 2.punktam.
Ņemot vērā, ka Finanšu ministrija veic koordinējošo funkciju AF plāna izstrādē un īstenošanā [1], ir būtiski nodrošināt darbību pēctecību un, ņemot vērā MK iepriekš lemto, pilnvarot finanšu ministru parakstīt Darbības kārtības grozījumus no Latvijas puses.
Analoģiski kā par Darbības kārtības grozījumiem, par kuru vienojas Eiropas Komisija un Latvija, kas tika pieņemti un apstiprināti ar Ministru kabineta 2024. gada 12. marta noteikumiem Nr. 169 (prot. Nr. 11 24. §), ir sagatavots Ministru kabineta noteikumu projekts “Par Atveseļošanas fonda plāna Darbības kārtības otrajiem grozījumiem, par ko vienojas Eiropas Komisija un Latvija”, kas pilnvaro finanšu ministru parakstīt Darbības kārtības grozījumus.
Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek virzīts MK noteikumu projekts, kurš paredz pilnvarot finanšu ministru Latvijas Republikas vārdā parakstīt Atveseļošanas fonda Darbības kārtības otros grozījumus saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 31.panta 2) punktu. Papildus skaidrojam, ka MK noteikumu projekts un ar to apstiprināmie Darbības kārtības otrie grozījumi un tajos ietvertais tiesiskais regulējums satur valsts pārvaldei saistošus izpildes nosacījumus, neskarot likumdošanas jautājumu.
Ņemot vērā minēto Darbības kārtības otro grozījumu projekts nav apstiprināms Saeimā atbilstoši likuma "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" 9. panta 1. punktam, bet ir apstiprināms tādā pašā kārtībā kā sākotnējā Darbības kārtība, par kuru vienojās Eiropas Komisija un Latvija.
Nozaru ministrijām un institūcijām, kas atbildīgas par AF plāna investīciju un reformu ieviešanu, jānodrošina saistošo atskaites punktu un mērķu izpildi AF plāna Darbības kārtības otrajos grozījumos noteiktajos termiņos.
Atveseļošanas fonda Darbības kārtības otro grozījumu projekts sagatavots sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem, ņemot vērā, ka tiek īstenots tiešās pārvaldības ietvaros. Attiecīgi sākotnēji minētais dokuments tiek sagatavots angļu valodā un pēc tam nodrošināts tā atbilstošs tulkojums latviešu valodā.
[1] atbilstoši MK 2020.gada 18.augusta protokollēmuma Nr.49 39.§ “Informatīvais ziņojums “Par Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānismu” 2.punktam.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Saskaņā ar AF plāna otro papildinājumu tiek paredzētas AF finansējuma pārdales esošā AF finansējuma ietvaros:
1) Satiksmes ministrijas 1.1.1.1.i.investīcijā “Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā” plānotā Atveseļošanas fonda finansējuma ~ 114 milj.euro apmērā pārdale Rīgas Centrālās stacijas 2B (dienvidu daļas) būvdarbu īstenošanai Rail Baltica projekta kontekstā (atsakoties no Rīgas valstspilsētas pašvaldības sabiedriskā transporta infrastruktūras izbūves (ātrgaitas sabiedriskā transporta līnijas) projekta īstenošanas – 40 milj. euro, kā arī bezemisiju vilcienu uzlādes infrastruktūras izveides – 74 milj. euro);
2) Labklājības ministrijas 3.1.2.3.i investīcijas “Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktība” 2.kārtas atlases finansējuma atlikuma 36,2 milj. euro apmērā pārdale jaunas Labklājības ministrijas 3.1.2.6.i investīcijas “Tehnisko palīglīdzekļu pieejamības sekmēšana” īstenošanai (7,2 milj. euro) un atbalstam zemas īres maksas mājokļu būvniecībai jaunā Ekonomikas ministrijas 3.1.1.7.i investīcijā “Aizdevumi nekustamā īpašuma attīstītājiem zemas īres maksas mājokļu būvniecībai” (29 milj. euro).
1) Satiksmes ministrijas 1.1.1.1.i.investīcijā “Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā” plānotā Atveseļošanas fonda finansējuma ~ 114 milj.euro apmērā pārdale Rīgas Centrālās stacijas 2B (dienvidu daļas) būvdarbu īstenošanai Rail Baltica projekta kontekstā (atsakoties no Rīgas valstspilsētas pašvaldības sabiedriskā transporta infrastruktūras izbūves (ātrgaitas sabiedriskā transporta līnijas) projekta īstenošanas – 40 milj. euro, kā arī bezemisiju vilcienu uzlādes infrastruktūras izveides – 74 milj. euro);
2) Labklājības ministrijas 3.1.2.3.i investīcijas “Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktība” 2.kārtas atlases finansējuma atlikuma 36,2 milj. euro apmērā pārdale jaunas Labklājības ministrijas 3.1.2.6.i investīcijas “Tehnisko palīglīdzekļu pieejamības sekmēšana” īstenošanai (7,2 milj. euro) un atbalstam zemas īres maksas mājokļu būvniecībai jaunā Ekonomikas ministrijas 3.1.1.7.i investīcijā “Aizdevumi nekustamā īpašuma attīstītājiem zemas īres maksas mājokļu būvniecībai” (29 milj. euro).
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Nē
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
EK un Latvija par darbības kārtību vienojas saskaņā ar Regulas Nr. 2021/241 20. panta 6. punktu.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Noteikumu projekts tiešā veidā neskar sabiedrības pārstāvju intereses.
Darbības kārtības grozījumu projekts, ko ar šo noteikumu projektu apstiprina MK, tiešā veidā attiecas uz Latvijas AF plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām.
Darbības kārtības grozījumu projekts, ko ar šo noteikumu projektu apstiprina MK, tiešā veidā attiecas uz Latvijas AF plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām.
6.4. Cita informācija
AF Darbības kārtības otro grozījumu saskaņošanas process tika uzsākts 2025. gada 4. martā, kad EK iesūtīja pirmo Darbības kārtības otro grozījumu projekta versiju. Saskaņošanā ar EK piedalījās atbildīgās nozaru ministrijas un Valsts kanceleja, vienojoties ar EK par Padomes īstenošanas lēmuma, ar ko groza Īstenošanas lēmumu (2021. gada 13. jūlijs) par Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu pielikumā iekļauto rādītāju izpildes mehānismiem un apliecinošiem dokumentiem. Saskaņošanas process par AF Darbības kārtības otrajiem grozījumiem tika pabeigts 2025. gada 3. aprīlī, kad EK iesūtīja gala versiju AF Darbības kārtības otrajiem grozījumiem. AF Darbības kārtības otrie grozījumi formāli stāsies spēkā pēc tam, kad tiks saņemta EK piekrišana rakstiski.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- Valsts ieņēmumu dienests, Iepirkumu uzraudzības birojs, Finanšu izlūkošanas dienests, Iekšlietu ministrija, Tieslietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Valsts kanceleja, Kultūras ministrija, Zemkopības ministrija, Labklājības ministrija, Ekonomikas ministrija, Satiksmes ministrija, Veselības ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija. Norādītās ministrijas un institūcijas bija iesaistītas Darbības kārtības grozījumu saskaņošanas procesā ar EK.
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Plānots, ka AF administrēšana turpināsies esošo amata vietu ietvaros, nepalielinot kopējo amata vietu skaitu resorā.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi