Anotācija (ex-ante)

Projekta mērķis ir aktualizēt iekārtu sarakstu emisijas kvotu sadalei 2026.–2030. gadam un tajā norādītos ikgadējos bezmaksas emisijas kvotu apjomus atbilstoši regulas Nr. 2026/1412 noteiktajām līmeņatzīmēm un aktuālajam Latvijas NIMs sarakstam, tādējādi nodrošinot tiesiski korektu un savlaicīgu bezmaksas kvotu piešķiršanu Latvijas operatoriem.

Vispārējā kārtība

Likuma "Par piesārņojumu"  32.²⁴ pants noteic, ka Klimata un enerģētikas ministrija (turpmāk – KEM) Eiropas Savienības (turpmāk – ES) emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (turpmāk – ETS) ietvarā sagatavo un Ministru kabinets apstiprina iekārtu sarakstu bezmaksas emisijas kvotu sadalei reizi piecos gados periodā no 2021. līdz 2030. gadam, ik piecu gadu posmam. Saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 32.¹⁸ panta ceturtās daļas 1. punktu ES ETS ceturtais periods ir no 2021. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim.
Iekārtu sarakstu posmam no 2026. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim KEM jāsagatavo un jāiesniedz Eiropas Komisijā līdz 2024. gada 30. septembrim.

Latvijas ES ETS operatori par potenciālajām izmaiņām tika informēti jau bāzlīnijas jeb NIMs ziņojumu sagatavošanas procesā (2024. gadā) un līdz 2024. gada 30. septembrim KEM iekārtu sarakstu ar tajā atspoguļotajiem Latvijas ETS operatoru datiem iesniedza  Eiropas Komisijā saskaņošanai. Laika posmā no 2024. gada 30. septembra līdz 2026. gada 29. jūnijam notika Eiropas Komisija saskaņoja no dalībvalstīm saņemto informāciju un vienlaicīgi veica precizētus aprēķinus, nosakot jaunās līmeņatzīmes.

Ministru kabineta 2024. gada 24. septembra rīkojums Nr. 776 (turpmāk - rīkojums Nr. 776) un tā pielikums tika sagatavots 2024. gadā -  laikā, kad 2026.–2030. gada galīgās līmeņatzīmju vērtības vēl nebija precīzi aprēķinātas un pieņemtas, tādēļ Eiropas Komisijas izstrādātajās bāzlīnijas jeb NIMs ziņojumu veidlapās aprēķinos tika izmantotas tobrīd pieejamās prognozētās minimālās vai maksimālās vērtības.

Pēc 2026. gada 1. janvāra Latvijas ES ETS aptver 37 stacionārās iekārtas — 24 centralizētās siltumapgādes (CSA) iekārtas un 13 rūpniecības iekārtas. Salīdzinājumā ar spēkā esošā rīkojuma Nr.776 pielikumu aktualizētajā sarakstā vairs nav iekļautas deviņas iekārtas. No tām astoņas iekārtas — septiņas CSA iekārtas un viena rūpniecības iekārta — no 2026. gada vairs neietilpst ES ETS tvērumā, jo tajās no ilgtspējīgas biomasas radīto emisiju īpatsvars pārsniedz 95 %. Savukārt viena sākotnējā sarakstā iekļautā CSA iekārta no ES ETS tvēruma izstājās jau 2025. gada sākumā pēc iekārtas kopējās nominālās ievadītās siltuma jaudas samazināšanas zem ES ETS piemērošanas sliekšņa.

Līmeņatzīmju pieņemšanas process no 2024. - 2026. gadam.
Bezmaksas emisijas kvotu apjomu ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas stacionārajām iekārtām aprēķina, izmantojot attiecīgās apakšiekārtas līmeņatzīmi, vēsturisko darbības līmeni un piemērojamos korekcijas koeficientus.
Pārskatītās līmeņatzīmju vērtības 2026.–2030. gadam tiek noteiktas, izmantojot 2021. un 2022. gada datus par ES ETS stacionāro iekārtu SEG emisijām. Katrai līmeņatzīmei tiek vērtēta 10 % iekārtu ar zemākajiem emisiju īpatnējiem rādītājiem vidējā emisiju efektivitāte, un pēc tam tiek piemērota Direktīvā 2003/87/EK noteiktā samazinājuma robeža — kopējais samazinājums 20 gadu periodā nevar būt mazāks par 6 % un lielāks par 50 %.

Kopumā bezmaksas emisijas  kvotu piešķiršana ES ETS ietvaros notiek pēc stingriem, harmonizētiem noteikumiem, kas ir vienādi piemērojami visās ES dalībvalstīs. Līmeņatzīmes ir viens no galvenajiem elementiem, kas nosaka, cik daudz bezmaksas emisijas kvotu var saņemt ES ETS stacionārā iekārta. Tās izmanto kopā ar darbības līmeņiem un citiem korekcijas faktoriem, lai aprēķinātu bezmaksas emisijas kvotu apjomu.
Regula 2026/1412 aptver 54 līmeņatzīmes, tostarp produktu līmeņatzīmes, produktu līmeņatzīmes, kurās tiek ņemts vērā elektroenerģijas patēriņš, kā arī siltuma un kurināmā līmeņatzīmes. Latvijas ES ETS operatoriem aktuālākās izmaiņas attiecībā pret 2021.- 2025. gada periodu ir: 
 

Līmeņatzīme	Vērtība 2021.–2025. gadam	Vērtība 2026.–2030. gadam	Izmaiņa
Siltuma	47,3	31,2	–34,0 %
Kurināmā	42,6	28,1	–34,0 %
Ģipšmateriāls	0,047	0,045	–4,3 %
Žāvēts sekundārais ģipsis	0,013	0,009	–30,8 %
Ģipškartons	0,110	0,122	+10,9 %
Nepārtrauktās stikla šķiedras produkti	0,309	0,232	–24,9 %
Apšuvuma ķieģeļi	0,106	0,083	–21,7 %
Seguma ķieģeļi	0,146	0,108	–26,0 %
Pelēkā cementa klinkers	0,693	0,656	–5,3 %

2026. gada 15. jūnijā Klimata pārmaiņu komitejā (Climate Change Committee — CCC) notika balsojums par regulas Nr. 2026/1412 projektu. Par projektu balsoja 17 dalībvalstis, pret — Itālija, Latvija, Lietuva, Malta un Polija, savukārt Bulgārija, Kipra, Ungārija, Rumānija un Slovēnija atturējās. Regulas  Nr. 2026/1412 16. apsvērumā tika iekļauta norāde, ka Komisija iesniegs atsevišķu priekšlikumu par sektoru specifiskām siltuma un kurināmā fall-back līmeņatzīmēm. Līdz ar to šis jautājums tiks nodalīts no vispārējās ES ETS direktīvas pārskatīšanas un būs steidzami jāvirza Eiropas Parlamentā un Padomē. Komisijas priekšlikumu par plašāku ES ETS direktīvas pārskatīšanu plānots publicēt 2026. gada 17. jūlijā.

Latvija balsoja pret regulas Nr. 2026/1412 projektu, jo tajā nebija paredzēts juridiski drošs un praktiski īstenojams risinājums siltuma un kurināmā līmeņatzīmju straujā samazinājuma negatīvās ietekmes mazināšanai. Latvija aicināja izvērtēt iespēju piemērot iespējami mazāku samazinājuma likmi, saglabāt 2021.–2025. gada līmeņatzīmes vai ieviest citu līdzvērtīgu pārejas mehānismu, vienlaikus nepieļaujot starpnozaru korekcijas koeficienta piemērošanu un nepieciešamības gadījumā apsverot arī tirgus stabilitātes rezerves izmantošanu.

Nē

Nē

Projekts tieši ietekmē 24 Latvijas ES ETS CSA operatorus un netieši projekts var ietekmēt centralizētās siltumapgādes lietotājus, jo bezmaksas kvotu apjoms ietekmē operatoriem tirgū iegādājamo kvotu daudzumu.
Lielākajai daļai CSA operatoru galīgās siltuma līmeņatzīmes piemērošana rada tikai nebūtiskas tehniskas izmaiņas. Kopējais piešķīrums 24 aktuālajām CSA iekārtām samazinās par 19 210 kvotām jeb 3,5 %, un samazinājums galvenokārt koncentrējas trīs iekārtās, kuru sākotnējos aprēķinos bija izmantota prognozētā maksimālā līmeņatzīmes vērtība. Projekts pats par sevi nenosaka siltumenerģijas tarifus, tomēr bezmaksas kvotu apjoma samazinājums atsevišķiem operatoriem var palielināt nepieciešamību iegādāties kvotas tirgū.

Kopējais piešķīrums 13 aktuālajām rūpniecības iekārtām palielinās par 1 176 162 kvotām jeb 52,0 %. Pieaugumu galvenokārt nosaka tas, ka cementa klinkera, ģipšmateriālu, ģipškartona un atsevišķu keramikas produktu galīgās līmeņatzīmes ir augstākas par sākotnējos aprēķinos izmantotajām prognozētajām minimālajām vērtībām. Vienlaikus atsevišķiem operatoriem, tostarp stikla šķiedras ražošanā un kurināmā līmeņatzīmes apakšiekārtās, piešķīrums samazinās.
Projekts nerada jaunu administratīvo slogu operatoriem, jo netiek noteikti jauni ziņošanas, uzskaites vai informācijas iesniegšanas pienākumi. Aprēķini balstīti uz jau iesniegtajiem un verificētajiem NIMs datiem.

Nē

Nē

Nē

Nē

Jā

Nē

-