24-TA-3286: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" projekta "Eiropas Jūras vienloga sistēmas EMSWe ieviešana" pases apstiprināšanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" projekta “Eiropas Jūras vienloga sistēmas EMSWe ieviešana” pases apstiprināšanu” (turpmāk – Rīkojuma projekts) izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 4. jūnija noteikumu Nr. 338 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm” 1.3.1.1. pasākuma “IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram” īstenošanas noteikumi” 5. punkta prasībām, kas paredz, ka 1.3.1.1. pasākuma “IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram” ietvaros tiek atbalstīti Ministru kabineta rīkojumos par projekta īstenošanu paredzētie projekti.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma mērķis ir nodrošināt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm” 1.3.1.1. pasākuma “IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram” projekta realizēšanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Kuģiem, kas ienāk vai iziet no Latvijas ostām, elektronisku formalitāšu kārtošanu nodrošina Starptautiskā kravas loģistikas un ostu informācijas sistēma (turpmāk – SKLOIS). SKLOIS funkcionalitāte ir izstrādāta un ieviesta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Direktīvu 2010/65/ES, kas nosaka dalībvalstīm pienākumu apstiprināt, ka ziņošanas formalitātes kuģiem, kas ienāk Savienības ostās un/vai iziet no tām, un ar ko atceļ Direktīvu 2002/6/EK, ir iespējams kārtot elektroniskā formātā un ir nodrošināta to pārraide, izmantojot vienloga sistēmu. Pašreiz SKLOIS funkcionalitāte nodrošina ziņošanu kuģu operatoriem tikai Latvijas ostās un tā izpilda Latvijas “jūras vienloga” sistēmas prasības. Katrai no ES dalībvalstīm ir šāda sava, individuāla sistēma ar atšķirīgu funkcionalitāti un datu kopu, kas rada būtiskus administratīvos šķēršļus kuģu operatoriem, piestājot vairāku ES dalībvalstu ostās un sniedzot nepieciešamo informāciju vairākās sistēmās.
Lai uzlabotu jūras transporta efektivitāti un pilnībā saskaņotu ziņošanas prasības kuģu operatoriem piestājot vairāku ES dalībvalstu ostās, kā arī ierobežotu tās informācijas, kura jāsniedz valstu kompetentajām iestādēm, dublēšanos, ES ir stājusies spēkā Eiropas parlamenta un padomes 2019. gada 20. jūnija regula (ES) 2019/1239, ar ko izveido Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidi un ar ko atceļ Direktīvu 2010/65/ES (turpmāk – Regula (ES) 2019/1239). Regula (ES) 2019/1239 nosaka vienādas un saskaņotas informācijas apstrādes procedūras, saskaņotus un tehnoloģiski neitrālus, nākotnes prasību izmantošanai atbilstošus ziņošanas un integrācijas IKT risinājumus, kas nepieciešami lai nodrošinātu visās ES dalībvalstu ostās vienādus un saskaņotus noteikumus attiecībā uz tās informācijas sniegšanu, kas vajadzīga kuģa piestāšanai ostā, kā arī lai par tām pašām datu kopām varētu ziņot katrai ES dalībvalsts jūras vienloga sistēmai vienā un tajā pašā veidā un apjomā.
Lai uzlabotu jūras transporta efektivitāti un pilnībā saskaņotu ziņošanas prasības kuģu operatoriem piestājot vairāku ES dalībvalstu ostās, kā arī ierobežotu tās informācijas, kura jāsniedz valstu kompetentajām iestādēm, dublēšanos, ES ir stājusies spēkā Eiropas parlamenta un padomes 2019. gada 20. jūnija regula (ES) 2019/1239, ar ko izveido Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidi un ar ko atceļ Direktīvu 2010/65/ES (turpmāk – Regula (ES) 2019/1239). Regula (ES) 2019/1239 nosaka vienādas un saskaņotas informācijas apstrādes procedūras, saskaņotus un tehnoloģiski neitrālus, nākotnes prasību izmantošanai atbilstošus ziņošanas un integrācijas IKT risinājumus, kas nepieciešami lai nodrošinātu visās ES dalībvalstu ostās vienādus un saskaņotus noteikumus attiecībā uz tās informācijas sniegšanu, kas vajadzīga kuģa piestāšanai ostā, kā arī lai par tām pašām datu kopām varētu ziņot katrai ES dalībvalsts jūras vienloga sistēmai vienā un tajā pašā veidā un apjomā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai nodrošinātu Regulas (ES) 2019/1239 prasību praktiskas izpildes atbalstu valsts informācijas sistēmā SKLOIS, Satiksmes ministrijai (turpmāk – SM) kā SKLOIS pārzinim ir nepieciešami līdzekļi 2 480 000 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Savienības Reģionālās attīstības fonda finansējums 2 108 000 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 372 000 euro apmērā. Līdzekļi nepieciešami atbilstošu papildinājumu izstrādei SKLOIS programmatūrā un šīs programmatūras ieviešanai.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu minētā finansējuma piešķiršanu, noslēgtu vienošanos par projekta īstenošanu un varētu uzsākt SKLOIS papildinājumu izstrādi, kā arī saskaņā ar Ministru kabineta izveidotās Digitālās modernizācijas tematiskā komitejas 2024.gada 16.jūlija sēdes protokolā (prot. Nr.3, 3.punkts un 2.2. apakšpunkts) noteikto, Satiksmes ministrijas projekts "Eiropas Jūras vienloga sistēmas EMSWe ieviešana" (turpmāk – Projekts) ir apstiprināts kā Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm” 1.3.1.1. pasākuma “IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram” ārkārtas prioritātes projekts ar kopējo projekta finansējumu 2 800 000 euro apmērā. SM līdz 2024. gada 30. decembrim ir uzdots iesniegt Ministru kabinetā Ministru kabineta rīkojuma projektu par Projekta pases apstiprināšanu un Projekta iekļaušanu 1.3.1.1. pasākuma “IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram” projektu sarakstā.
Ir sagatavots atbilstošs Ministru kabineta rīkojuma projekts un tam pievienota Projekta pase, kas ir sagatavota atbilstoši Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas apstiprinātajai formai. Projekta pasē ir iekļauta informācija par Projekta mērķi, pamatojumu, darbībām, rezultatīvajiem rādītājiem, darbību izmaksām un tml. Projekta ietvaros tiks modernizēta un pilnveidota ziņošanas sistēma kuģiem, kas piestāj Latvijas ostās, ziņojumus sniedzot gan ar SKLOIS integrētajām komersantu sistēmām, gan iesniedzot tos no jebkuras ES dalībvalsts. Tas tiks panākts būtiski papildinot esošās SKLOIS programmatūras funkcionalitāti. Papildinājumi nodrošinās visu ES dalībvalstu Jūras vienloga sistēmu tīkla integrāciju vienotā vidē, izveidos vienotu un visaptverošu EMSWe datu kopu, nodrošinās vienveidīgu ziņošanas pienākumu izpildi visās dalībvalstīs, kā arī kopīgus pakalpojumus lietotāju un piekļuves pārvaldībai, kuģu identifikācijai, vietu un ostu iekārtu kodu izmantošanai un informācijas apmaiņai par bīstamām un piesārņojošām kravām Eiropas ostās. SKLOIS programmatūras papildinājumus plānots izstrādāt vairākos posmos. Projekta realizācijai nepieciešami 36 mēneši un visu plānoto funkcionalitāti paredzēts ieviest līdz 2028.gada otrajai pusei.
Projekta ietvaros komercdarbības atbalsts netiek sniegts, jo SKLOIS papildinājumu izstrādi nosaka Regulas (ES) 2019/1239 prasības, kuru izpilde iespējama tikai, modernizējot un papildinot valsts informācijas sistēmu SKLOIS. Projekta ietvaros plānotās valsts jūras vienloga sistēmas izstrāde, izveidošana, uzturēšana un pieejamības nodrošināšana netiek finansēta no citiem finansēšanas avotiem (no citiem finansēšanas avotiem netiek segtas tās pašas izmaksas) un nerada dubultā finansējuma risku.
Ir sagatavots atbilstošs Ministru kabineta rīkojuma projekts un tam pievienota Projekta pase, kas ir sagatavota atbilstoši Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas apstiprinātajai formai. Projekta pasē ir iekļauta informācija par Projekta mērķi, pamatojumu, darbībām, rezultatīvajiem rādītājiem, darbību izmaksām un tml. Projekta ietvaros tiks modernizēta un pilnveidota ziņošanas sistēma kuģiem, kas piestāj Latvijas ostās, ziņojumus sniedzot gan ar SKLOIS integrētajām komersantu sistēmām, gan iesniedzot tos no jebkuras ES dalībvalsts. Tas tiks panākts būtiski papildinot esošās SKLOIS programmatūras funkcionalitāti. Papildinājumi nodrošinās visu ES dalībvalstu Jūras vienloga sistēmu tīkla integrāciju vienotā vidē, izveidos vienotu un visaptverošu EMSWe datu kopu, nodrošinās vienveidīgu ziņošanas pienākumu izpildi visās dalībvalstīs, kā arī kopīgus pakalpojumus lietotāju un piekļuves pārvaldībai, kuģu identifikācijai, vietu un ostu iekārtu kodu izmantošanai un informācijas apmaiņai par bīstamām un piesārņojošām kravām Eiropas ostās. SKLOIS programmatūras papildinājumus plānots izstrādāt vairākos posmos. Projekta realizācijai nepieciešami 36 mēneši un visu plānoto funkcionalitāti paredzēts ieviest līdz 2028.gada otrajai pusei.
Projekta ietvaros komercdarbības atbalsts netiek sniegts, jo SKLOIS papildinājumu izstrādi nosaka Regulas (ES) 2019/1239 prasības, kuru izpilde iespējama tikai, modernizējot un papildinot valsts informācijas sistēmu SKLOIS. Projekta ietvaros plānotās valsts jūras vienloga sistēmas izstrāde, izveidošana, uzturēšana un pieejamības nodrošināšana netiek finansēta no citiem finansēšanas avotiem (no citiem finansēšanas avotiem netiek segtas tās pašas izmaksas) un nerada dubultā finansējuma risku.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Ietekmes novērtējums priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidi un atceļ Direktīvu 2010/65/ES atzīst Regulas(ES) 2019/1239 pozitīvo ieguldījumu visu ES dalībvalstu kopapjomā un tās izmaksu un ieguvumu attiecība (Cost-benefit ration) minētajā priekšlikumā ir aprēķināta no 21.3 līdz 24.6 punktiem.
Aktuālais Projekta izmaksu un ieguvumu aprēķins Latvijas valsts jūras vienloga sistēmas izstrādei un ieviešanai liecina, ka Latvijas gadījumā izmaksu un ieguvumu attiecība uz šo brīdi sastāda 1,95 punktus. Kā papildus dokumenti ir pievienota Projekta izmaksu un ieguvumu aprēķina forma un šīs formas aprēķina un aizpildīšanas metodikas apraksts. Minētā Projekta izmaksu un ieguvumu aprēķina forma ir izstrādāta, izmantojot Centrālās finanšu un līgumu aģentūras izstrādāto aprēķinu modeli un ievērojot tās sagatavoto aprēķina modeļa aizpildīšanas metodiku.
Aktuālais Projekta izmaksu un ieguvumu aprēķins Latvijas valsts jūras vienloga sistēmas izstrādei un ieviešanai liecina, ka Latvijas gadījumā izmaksu un ieguvumu attiecība uz šo brīdi sastāda 1,95 punktus. Kā papildus dokumenti ir pievienota Projekta izmaksu un ieguvumu aprēķina forma un šīs formas aprēķina un aizpildīšanas metodikas apraksts. Minētā Projekta izmaksu un ieguvumu aprēķina forma ir izstrādāta, izmantojot Centrālās finanšu un līgumu aģentūras izstrādāto aprēķinu modeli un ievērojot tās sagatavoto aprēķina modeļa aizpildīšanas metodiku.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Uzņēmumi, kas ir kuģu īpašnieki, valdītāji vai to pilnvarotas personas.
Ietekmes apraksts
Tiek mazināts administratīvais slogs saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1239 prasībām, jo uzņēmējiem būtiski tiek samazināts laiks un atvieglotas procedūras, kas nepieciešamas ziņošanai par kuģa piestāšanu ostā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
45 594
0
542 698
0
541 610
978 098
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
45 594
0
542 698
0
541 610
978 098
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
53 640
0
638 468
0
637 188
1 150 704
2.1. valsts pamatbudžets
0
53 640
0
638 468
0
637 188
1 150 704
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-8 046
0
-95 770
0
-95 578
-172 606
3.1. valsts pamatbudžets
0
-8 046
0
-95 770
0
-95 578
-172 606
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-8 046
-95 770
-95 578
-172 606
5.1. valsts pamatbudžets
-8 046
-95 770
-95 578
-172 606
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Projekta finansējuma saņēmējs ir SM, projekta īstenošana plānota 36 mēnešu laikā, prognozējoši no 2025. gada III ceturkšņa līdz 2028.gada III ceturksnim. Projekta izmaksas plānotas 2 480 000 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Savienības Reģionālās attīstības fonda finansējums 2 108 000 euro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējumu 372 000 euro apmērā.
Projekta īstenošanas laikā projekta personāla daļējas izmaksas (projekta vadītājs, finansists-grāmatvedis, pamatdarbības procesu eksperts, drošības eksperts) tiks segtas no SM budžeta programmas 05.00.00. “Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas uzturēšana” līdzekļiem.
Projekta īstenošanas laikā projekta personāla daļējas izmaksas (projekta vadītājs, finansists-grāmatvedis, pamatdarbības procesu eksperts, drošības eksperts) tiks segtas no SM budžeta programmas 05.00.00. “Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas uzturēšana” līdzekļiem.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Investīciju pasākumam nepieciešamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums un valsts budžeta finansējums tiks pieprasīts no budžeta programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai". Saskaņā ar Ministru kabineta izveidotās Digitālās modernizācijas tematiskā komitejas 2024.gada 16.jūlija sēdes protokolā (prot. Nr.3, 3.punkts un 2.2. apakšpunkts) noteikto, Satiksmes ministrijas projekta "Eiropas Jūras vienloga sistēmas EMSWe ieviešana" kopējais finansējums noteikts 2 800 000 euro apjomā. Projekta finansējums samazinājums veikts saskaņā ar Finanšu ministrijas iebildumu, ka Projektam paredzētās izmaksas ir pārāk lielas pret tiem ieguvumiem, kas sagaidāmi.
Uzturēšanas izmaksas tiks nodrošinātas SM budžeta programmas 05.00.00 “Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas uzturēšana” pieejamo līdzekļu ietvaros.
Finansējuma saņēmējam Satiksmes ministrijai un sadarbības partnerim VSIA "Latvijas Jūras administrācija" sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā atbalsts saimnieciskai darbībai un kā komercdarbības atbalsts, jo finansējums ir nepieciešams valsts pārvaldes funkcijas veikšanai. Konkrētā funkcija ir noteikta Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 5.panta 6¹) punktā,kurš uzdodod Satiksmes ministrijai pildīt Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas SKLOIS pārziņa funkcijas. Vienlaicīgi, minētā norma nosaka arī Satiksmes ministrijas pienākumu slēgt deleģēšanas līgumu ar VSIA “Latvijas Jūras administrācija” par SKLOIS turētāja funkciju pildīšanu. VSIA “Latvijas Jūras administrācija” ir piesaistīta projektam kā projekta sadarbības partneris, jo publiskās pārvaldes funkcijas izpildē Satiksmes ministrija likumā un deleģēšanas līgumā noteiktajā kārtībā sadarbojas ar VSIA “Latvijas Jūras administrācija”.
Uzturēšanas izmaksas tiks nodrošinātas SM budžeta programmas 05.00.00 “Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas uzturēšana” pieejamo līdzekļu ietvaros.
Finansējuma saņēmējam Satiksmes ministrijai un sadarbības partnerim VSIA "Latvijas Jūras administrācija" sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā atbalsts saimnieciskai darbībai un kā komercdarbības atbalsts, jo finansējums ir nepieciešams valsts pārvaldes funkcijas veikšanai. Konkrētā funkcija ir noteikta Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 5.panta 6¹) punktā,kurš uzdodod Satiksmes ministrijai pildīt Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas SKLOIS pārziņa funkcijas. Vienlaicīgi, minētā norma nosaka arī Satiksmes ministrijas pienākumu slēgt deleģēšanas līgumu ar VSIA “Latvijas Jūras administrācija” par SKLOIS turētāja funkciju pildīšanu. VSIA “Latvijas Jūras administrācija” ir piesaistīta projektam kā projekta sadarbības partneris, jo publiskās pārvaldes funkcijas izpildē Satiksmes ministrija likumā un deleģēšanas līgumā noteiktajā kārtībā sadarbojas ar VSIA “Latvijas Jūras administrācija”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32019R1239, 32023R0205
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija regula (ES) Nr. 2019/1239, ar ko izveido Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidi un ar ko atceļ Direktīvu 2010/65/ES, ar grozījumiem tās pielikumā (Komisijas 2022. gada 7. novembra Deleģētā regula (ES) 2023/205, ar ko attiecībā uz Eiropas Jūras vienloga sistēmas vides datu kopas izveidi papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1239 un groza tās pielikumu (Dokuments attiecas uz EEZ)).
Apraksts
Eiropas Savienības dalībvalstīm jāizveido un no 2025. gada 15. augusta jānodrošina valsts jūras vienloga sistēmas (MNSW) darbība Eiropas Jūras vienloga sistēmas EMSWe vidē.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija regula (ES) Nr. 2019/1239, ar ko izveido Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidi un ar ko atceļ Direktīvu 2010/65/ES, ar grozījumiem tās pielikumā (Komisijas 2022. gada 7. novembra Deleģētā regula (ES) 2023/205, ar ko attiecībā uz Eiropas Jūras vienloga sistēmas vides datu kopas izveidi papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1239 un groza tās pielikumu (Dokuments attiecas uz EEZ)).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija regula (ES) Nr. 2019/1239, ar ko izveido Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidi un ar ko atceļ Direktīvu 2010/65/ES (turpmāk – Regula (ES) 2019/1239), ir tieši piemērojama, un tās 5. pants nosaka dalībvalstīm pienākumu izveidot jūras vienloga sistēmu. Eiropas Komisijas ziņojumā par deleģēto aktu pieņemšanas pilnvarām, ko Komisijai dod Regula (ES) 2019/1239, norādīts - lai nodrošinātu viszemākās izmaksas un aizsargātu agrākās investīcijas, jaunā ziņošanas vide lielā mērā tiek balstīta pastāvošajās, mantotajās valstu jūrniecības vienloga sistēmās. Šādu apsvērumu dēļ arī Latvijas gadījumā netiks veidota jauna sistēma, bet tiks attīstīta esošā Starptautiskā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma (SKLOIS). SKLOIS pilnveidošanai un turpmākai darbībai Eiropas Jūras vienloga sistēmas EMSWe vidē nepieciešamais regulējums ir iestrādāts likumprojektā "Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā" (24-TA-1425). Šis likumprojekts nodrošina nepieciešamo Regulas (ES) 2019/1239 prasību precizēšanu, kas attiecināmas uz SKLOIS darbību.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024.gada 15.oktobra noteikumu Nr.639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 4.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Projekta izstrādē iesaistītā institūcija – Satiksmes ministrija
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Projekta izstrādē iesaistītā institūcija – Satiksmes ministrija
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
- VSIA "Latvijas Jūras administrācija"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Projekta ietvaros tiks izstrādāti un ieviesti nepieciešamie SKLOIS programmatūras papildinājumi. Tiks attīstīta esošā SKLOIS funkcionalitāte, lai nodrošinātu darbību Eiropas Jūras vienloga sistēmas EMSWe vidē.
Projekta ietvaros tiks piesaistīts projekta īstenošanas personāls, bet citas personāla izmaksas tiks segtas no SM budžeta programmas 05.00.00. “Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas uzturēšana” līdzekļiem.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiks paplašināts SKLOIS pakalpojuma saņēmēju loks, nodrošinot tā sniegšanu citu ES dalībvalstu uzņēmējiem.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiks izstrādāti papildinājumi valsts informācijas sistēmai SKLOIS.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi