26-TA-589: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 3. aprīļa noteikumos Nr. 226 "Noteikumi par ārzemnieka deklarācijas veidlapas aizpildīšanas, glabāšanas un nodošanas kārtību"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 3. aprīļa noteikumos Nr. 226 "Noteikumi par ārzemnieka deklarācijas veidlapas aizpildīšanas, glabāšanas un nodošanas kārtību" (turpmāk – Noteikumu projekts) paredz veikt tehniskus precizējumus noteikumu redakcijās atbilstoši Grozījumiem Tūrisma likumā (Nr: 1135/Lp14), kas stāsies spēkā 2026. gada 10. jūlijā, kā arī pilnveidot noteikumu nosacījumus par ārzemnieka deklarācijas veidlapas aizpildīšanas, glabāšanas un nodošanas kārtību.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Nodrošināta noteikumu tiesību normu pilnīga atbilstība Grozījumiem Tūrisma likumā, kas stājās spēkā 2026. gada 10. jūlijā un ieviesta skaidra, tiesiski noteikta un optimizēta kārtība ārzemnieka deklarācijas veidlapas aizpildīšanai, glabāšanai un nodošanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2026. gada 10. jūlijā stājās spēkā Grozījumi Tūrisma likumā, kas cita starpā aizstāj 11.panta septītajā daļā vārdus "Komersanti un saimnieciskās darbības veicēji" ar vārdiem "Fiziskās vai juridiskās personas, kas sniedz tūristu izmitināšanas pakalpojumus", kā arī vārdus "identitāti apliecinošu dokumentu" ar vārdiem "ceļošanas dokumentu".
Tūrisma likuma grozījumi papildus iekļauj precizētu termina "tūristu mītne" definīciju: "tūristu mītne — publiskai rezervēšanai pieejama dzīvojamo telpu grupa, ēkas daļa, ēka, ēku grupa, labiekārtota vieta (teritorija), kurā fiziskā persona vai juridiskā persona nodrošina tūrista diennakts izmitināšanu".
Atbilstoši NACE 2.1 redakcijai, 55. nodaļa "Izmitināšana" ietver īstermiņa izmitināšanas pakalpojumu sniegšanu apmeklētājiem un ceļotājiem, kā arī atsevišķos gadījumos ilgāka termiņa izmitināšanu studentiem, darbiniekiem un līdzīgām personu grupām.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2024/1028 3. panta 4. punkts nosaka, ka: "izmitināšanas vietas īstermiņa īres pakalpojums – ir vienības īstermiņa izīrēšana pret atlīdzību gan profesionālās, gan neprofesionālās darbības ietvaros, regulāri vai uz pagaidu laiku, kā plašāk definēts valsts tiesību aktos." Likumprojektā ietvertie precizējumi tūristu mītnes definīcijā nosaka, ka izmitināšanas pakalpojumu var sniegt gan fiziskā, gan juridiskā persona.
Tūrisma likuma grozījumi papildus iekļauj precizētu termina "tūristu mītne" definīciju: "tūristu mītne — publiskai rezervēšanai pieejama dzīvojamo telpu grupa, ēkas daļa, ēka, ēku grupa, labiekārtota vieta (teritorija), kurā fiziskā persona vai juridiskā persona nodrošina tūrista diennakts izmitināšanu".
Atbilstoši NACE 2.1 redakcijai, 55. nodaļa "Izmitināšana" ietver īstermiņa izmitināšanas pakalpojumu sniegšanu apmeklētājiem un ceļotājiem, kā arī atsevišķos gadījumos ilgāka termiņa izmitināšanu studentiem, darbiniekiem un līdzīgām personu grupām.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2024/1028 3. panta 4. punkts nosaka, ka: "izmitināšanas vietas īstermiņa īres pakalpojums – ir vienības īstermiņa izīrēšana pret atlīdzību gan profesionālās, gan neprofesionālās darbības ietvaros, regulāri vai uz pagaidu laiku, kā plašāk definēts valsts tiesību aktos." Likumprojektā ietvertie precizējumi tūristu mītnes definīcijā nosaka, ka izmitināšanas pakalpojumu var sniegt gan fiziskā, gan juridiskā persona.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Atbilstoši Grozījumiem Tūrisma likumā, kas stājās spēkā 2026. gada 10. jūlijā, nepieciešams veikt tehniskus precizējumus Ministru kabineta 2007. gada 3. aprīļa noteikumos Nr. 226 "Noteikumi par ārzemnieka deklarācijas veidlapas aizpildīšanas, glabāšanas un nodošanas kārtību" (turpmāk - MK noteikumi Nr.226), vārdus "Komersanti un saimnieciskās darbības veicēji" aizstājot ar vārdiem "Fiziskās vai juridiskās personas, kas sniedz tūristu izmitināšanas pakalpojumus".
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts nosaka grozījumus MK noteikumu Nr.226, vārdus "Komersanti un saimnieciskās darbības veicēji" aizstājot ar vārdiem "Fiziskās vai juridiskās personas, kas sniedz tūristu izmitināšanas pakalpojumus" un tos saīsinot uz "izmitināšanas pakalpojumu sniedzējs". Atbilstoši precizēti arī MK noteikumu Nr. 226 pielikumi.
Grozījumu projektā nav paredzēta Starptautisko tiesību normu pārņemšana.
Grozījumu projektā nav paredzēta Starptautisko tiesību normu pārņemšana.
Problēmas apraksts
Persona var pierādīt savu identitāti, uzrādot derīgu ceļošanas dokumentu arī elektroniski, izmantojot atzītus un uzticamus tiešsaistes līdzekļus, ja vien tie nodrošina tādu pašu drošuma un autentiskuma līmeni kā personu apliecinoša dokumenta fiziska uzrādīšana. Tādējādi reģistrācija tūristu mītnē un personas identitātes pierādīšana, uzrādot derīgu ceļošanas dokumentu, iespējama arī bezkontakta vai attālinātā veidā.
Par atzītiem tiek uzskatīti sekojoši kvalificēti elektroniskās identifikācijas vai uzticamības pakalpojumu sniedzēju risinājumi, kas nodrošina ceļošanas dokumenta pārbaudi, izmantojot autentifikācijas metodi, kurā lietotājs tiek autentificēts individuāli, piemēram, nacionālās elektroniskās identifikācijas risinājumi (eID), piem., eParaksts mobile, eID karte, Smart-ID (elektronisks autentifikācijas un parakstīšanas rīks, kas atbilst ES noteikumiem), vai digitālā identitātes maki, atzīti saskaņā ar ES tiesisko regulējumu - piemēram, EU Digital Identity Wallet (EUDI Wallet) u.c.:
- NFC (tuvā lauka sakari jeb near field communication) pases čipa pārbaude (eMRTD – elektroniskais mašīnlasāmais ceļošanas dokuments jeb electronic Machine-Readable Travel Document) - pases vai ID kartes mikročipa nolasīšana ar NFC tehnoloģiju, izmantojot ICAO 9303 standartus;
- EID sistēmas ar augsto drošības līmeni (eIDAS[1] augsts uzticamības līmenis jeb high assurance level) - valsts elektroniskās identitātes rīki, kuriem ir juridisks spēks un kuru identifikācijas līmenis ir atzīts ES līmenī;
- Digitālās identitātes maki (EU Digital Identity Wallet - EUDI Wallet) - ES regulējuma ietvaros tiek ieviests vienots digitālās identitātes maks, ko atzīst visas dalībvalstis;
- Biometriskās verifikācijas sistēmas - ar sertificētu salīdzināšanu, ja atbilst ES/ICAO biometriskajiem standartiem.
Atbilstoši, ņemot vērā pakalpojumu digitalizācijas iespējas un sniegtās priekšrocības, kā arī to, ka Noteikumu projekta grozījumos noteikts, ka "Izmitināšanas pakalpojumu sniedzējs deklarāciju par ārzemnieku var sagatavot elektroniski un izsniegt parakstīšanai ārzemniekam vai grupas vadītājam, kā arī - deklarācijā sniegto ziņu patiesumu ārzemnieks, tūristu grupas vadītājs, nepilngadīgā likumiskais pārstāvis vai persona, kura pavada nepilngadīgo, apliecina ar parakstu", nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr.380 10. punktu, nosakot, ka - ja deklarācija tiek aizpildīta klātienē fiziskā formā, izmitināšanas pakalpojumu sniedzējs, vai tūristu mītnes darbinieks paraksta pārbaudīto deklarāciju, apliecinot tās pieņemšanu.
Vienlaikus, MK noteikumu Nr.226 13.1 punkts nosaka, ka pēc Valsts policijas vai Valsts robežsardzes rakstiska pieprasījuma komersants vai saimnieciskās darbības veicējs nekavējoties nodod deklarāciju attiecīgajai iestādei. Ņemot vērā to, ka praksē var pastāvēt ārkārtas situācijas, ātrākas nepieciešamās informācijas iegūšanas nolūkos uzraudzības iestāžu amatpersonām deklarācija būtu izsniedzama arī pēc mutiska pieprasījuma.
Par atzītiem tiek uzskatīti sekojoši kvalificēti elektroniskās identifikācijas vai uzticamības pakalpojumu sniedzēju risinājumi, kas nodrošina ceļošanas dokumenta pārbaudi, izmantojot autentifikācijas metodi, kurā lietotājs tiek autentificēts individuāli, piemēram, nacionālās elektroniskās identifikācijas risinājumi (eID), piem., eParaksts mobile, eID karte, Smart-ID (elektronisks autentifikācijas un parakstīšanas rīks, kas atbilst ES noteikumiem), vai digitālā identitātes maki, atzīti saskaņā ar ES tiesisko regulējumu - piemēram, EU Digital Identity Wallet (EUDI Wallet) u.c.:
- NFC (tuvā lauka sakari jeb near field communication) pases čipa pārbaude (eMRTD – elektroniskais mašīnlasāmais ceļošanas dokuments jeb electronic Machine-Readable Travel Document) - pases vai ID kartes mikročipa nolasīšana ar NFC tehnoloģiju, izmantojot ICAO 9303 standartus;
- EID sistēmas ar augsto drošības līmeni (eIDAS[1] augsts uzticamības līmenis jeb high assurance level) - valsts elektroniskās identitātes rīki, kuriem ir juridisks spēks un kuru identifikācijas līmenis ir atzīts ES līmenī;
- Digitālās identitātes maki (EU Digital Identity Wallet - EUDI Wallet) - ES regulējuma ietvaros tiek ieviests vienots digitālās identitātes maks, ko atzīst visas dalībvalstis;
- Biometriskās verifikācijas sistēmas - ar sertificētu salīdzināšanu, ja atbilst ES/ICAO biometriskajiem standartiem.
Atbilstoši, ņemot vērā pakalpojumu digitalizācijas iespējas un sniegtās priekšrocības, kā arī to, ka Noteikumu projekta grozījumos noteikts, ka "Izmitināšanas pakalpojumu sniedzējs deklarāciju par ārzemnieku var sagatavot elektroniski un izsniegt parakstīšanai ārzemniekam vai grupas vadītājam, kā arī - deklarācijā sniegto ziņu patiesumu ārzemnieks, tūristu grupas vadītājs, nepilngadīgā likumiskais pārstāvis vai persona, kura pavada nepilngadīgo, apliecina ar parakstu", nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr.380 10. punktu, nosakot, ka - ja deklarācija tiek aizpildīta klātienē fiziskā formā, izmitināšanas pakalpojumu sniedzējs, vai tūristu mītnes darbinieks paraksta pārbaudīto deklarāciju, apliecinot tās pieņemšanu.
Vienlaikus, MK noteikumu Nr.226 13.1 punkts nosaka, ka pēc Valsts policijas vai Valsts robežsardzes rakstiska pieprasījuma komersants vai saimnieciskās darbības veicējs nekavējoties nodod deklarāciju attiecīgajai iestādei. Ņemot vērā to, ka praksē var pastāvēt ārkārtas situācijas, ātrākas nepieciešamās informācijas iegūšanas nolūkos uzraudzības iestāžu amatpersonām deklarācija būtu izsniedzama arī pēc mutiska pieprasījuma.
Risinājuma apraksts
Jaunā redakcijā izteikts MK noteikumu Nr. 226 10. punkts, nosakot, ka - ja deklarācija tiek aizpildīta klātienē fiziskā formā, izmitināšanas pakalpojumu sniedzējs, vai tūristu mītnes darbinieks paraksta pārbaudīto deklarāciju, apliecinot tās pieņemšanu. Vienlaikus paraksta prasība netiek attiecināta uz deklarācijām, kas tiek aizpildītas neklātienē (digitāli).
Papildus jaunā redakcijā izteikts MK noteikumu Nr.226 13.1 punkts, nosakot, ka pēc Valsts drošības dienesta, Valsts policijas vai Valsts robežsardzes pieprasījuma izmitināšanas pakalpojumu sniedzējs nekavējoties nodod deklarāciju attiecīgajai iestādei. Attiecīgi ar pieprasījumu ir saprotams attiecīgās iestādes (tās amatpersonas) rakstisks vai mutisks pieprasījums izsniegt deklarāciju.
Papildus jaunā redakcijā izteikts MK noteikumu Nr.226 13.1 punkts, nosakot, ka pēc Valsts drošības dienesta, Valsts policijas vai Valsts robežsardzes pieprasījuma izmitināšanas pakalpojumu sniedzējs nekavējoties nodod deklarāciju attiecīgajai iestādei. Attiecīgi ar pieprasījumu ir saprotams attiecīgās iestādes (tās amatpersonas) rakstisks vai mutisks pieprasījums izsniegt deklarāciju.
Problēmas apraksts
Tehniski precizējumi juridiskās skaidrības nodrošināšanai.
Risinājuma apraksts
MK noteikumu Nr.226 13. punkts ir dzēsts, lai novērstu tiesību normas interpretācijas riskus un nodrošinātu juridisko skaidrību par veicamo darbību.
Saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes 2007.gada 6.decembra lēmumu Nr.2007/801/EK par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Čehijas Republikā, Igaunijas Republikā, Latvijas Republikā, Lietuvas Republikā, Ungārijas Republikā, Maltas Republikā, Polijas Republikā, Slovēnijas Republikā un Slovākijas Republikā 2007.gada 21.decembrī Latvijas Republika pievienojās Šengenas zonai, tādējādi atceļot sauszemes robežkontroli uz iekšējām robežām, bet 2008.gada 30.martā, atceļot robežkontroli arī pie iekšējām gaisa robežām. Līdz ar to MK noteikumu Nr.226 13.punkts atbilstoši MK noteikumu Nr.226 15.punktam šobrīd nav spēkā un attiecīgi nemaz nav piemērojams.
Grozījumu projekts paredz arī svītrot noteikumu 3. pielikumu, tādējādi pilnveidojot tiesisko regulējumu un nodrošinot, ka ārvalstnieku deklarēšanās procesā izmantotie dokumentu paraugi un saziņa tiek nodrošināta valsts valodā un Eiropas Savienības oficiālajās valodās.
Lai nodrošinātu efektīvu tūrisma nozares funkcionēšanu un ārvalstu tūristu informētību, noteikumu projektā tiek saglabātas deklarācijas veidlapas Eiropas Savienības oficiālajās darba un saziņas valodās, kas ir starptautiski visplašāk lietotās – angļu, vācu, franču un spāņu valodā.
Saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes 2007.gada 6.decembra lēmumu Nr.2007/801/EK par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Čehijas Republikā, Igaunijas Republikā, Latvijas Republikā, Lietuvas Republikā, Ungārijas Republikā, Maltas Republikā, Polijas Republikā, Slovēnijas Republikā un Slovākijas Republikā 2007.gada 21.decembrī Latvijas Republika pievienojās Šengenas zonai, tādējādi atceļot sauszemes robežkontroli uz iekšējām robežām, bet 2008.gada 30.martā, atceļot robežkontroli arī pie iekšējām gaisa robežām. Līdz ar to MK noteikumu Nr.226 13.punkts atbilstoši MK noteikumu Nr.226 15.punktam šobrīd nav spēkā un attiecīgi nemaz nav piemērojams.
Grozījumu projekts paredz arī svītrot noteikumu 3. pielikumu, tādējādi pilnveidojot tiesisko regulējumu un nodrošinot, ka ārvalstnieku deklarēšanās procesā izmantotie dokumentu paraugi un saziņa tiek nodrošināta valsts valodā un Eiropas Savienības oficiālajās valodās.
Lai nodrošinātu efektīvu tūrisma nozares funkcionēšanu un ārvalstu tūristu informētību, noteikumu projektā tiek saglabātas deklarācijas veidlapas Eiropas Savienības oficiālajās darba un saziņas valodās, kas ir starptautiski visplašāk lietotās – angļu, vācu, franču un spāņu valodā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Projekts
Juridiskās personas
- tūristu izmitināšanas pakalpojumu sniedzēji, tūristu mītnes
Ietekmes apraksts
Noteikumu grozījumu projekta tiesiskā regulējuma ietekme uz tūristu mītnēm ir vērtējama kā fiskāli un administratīvi neitrāla līdz mērena, atkarībā no izvēlētā darbības un viesu reģistrācijas modeļa. Tiesiskā regulējuma ieviešana nerada tiešu finansiālu slogu, taču var ietekmēt administratīvo laika patēriņu, kas saistīts ar fizisku klātbūtni objektā un dokumentu apriti.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
tūristu izmitināšanas pakalpojumu sniedzēji, tūristu mītnes
samazinās
Vērtības nozīme:
9,87
vienas stundas darbaspēka izmaksas izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu jomā 2025. gadā (CSP dati)
1,00
novērtējumā izmantotais ceļā pavadītā laika rādītājs ir vidējais standarts pilsētvides ietvaros, kas neietver galējos loģistikas scenārijus. Aprēķinātais laika patēriņš nav attiecināms uz klasiskajām tūristu mītnēm (piemēram, viesnīcām) ar pastāvīgu personālu uz vietas vai gadījumiem, kad pārvaldnieks dzīvo objekta tiešā tuvumā, tādējādi neradot papildu pārvietošanās slogu. Vienlaikus modelī nav iekļauti gadījumi ar netipiski lieliem attālumiem, kad pakalpojuma sniedzējam jāveic starppilsētu braucieni vai jāšķērso pilsētas administratīvā teritorija no viena galējā punkta līdz otram, kas faktisko laika patēriņu var palielināt vairākkārtīgi.
1 345
Tūristu mītņu skaits 2025. gada jūlijā (CSP dati).
443,9
2025. gadā apkalpotais ārvalstu viesu skaits Latvijā ir 1 671 844 (CSP dati), vidēji vienā mītnē izmitina 1243 personas.
Vidējais ceļošanas grupas lielums (Average size of travel party) ir starptautiskajā tūrisma statistikā izmantots indikators, kas raksturo vidējo personu skaitu, kuras kopīgi piedalās vienā tūrisma braucienā. Saskaņā ar UN Tourism (UNWTO) izmantoto pieeju ģimeņu ceļojumu segmentā vidējais ceļošanas grupas lielums ir 2,8 personas (Average size of travel party for families: 2.8 persons).
Šis rādītājs primāri raksturo ģimeņu ceļošanas paradumus, tādēļ tas nav tieši attiecināms uz visiem tūrisma segmentiem. Individuālajā tūrismā (FIT – Free Independent Traveller) vidējais ceļošanas grupas lielums var būt zemāks, savukārt organizētajā un grupu tūrismā tas parasti ir būtiski augstāks.
Ņemot vērā atšķirības starp dažādiem tūrisma segmentiem, aprēķinu vajadzībām 2,8 personas var izmantot kā indikatīvu vidējo koeficientu viena izmitināšanas pakalpojuma saņēmēju skaita novērtēšanai, ja nav pieejami detalizētāki dati par konkrētās mērķauditorijas ceļošanas sastāvu.
-5 892 839,09
Kopējais izmaksu ietaupījums veidojas, stundas darba samaksas likmi attiecinot uz laiku, kas patērēts vienas tūristu grupas vai personas reģistrēšanai, un šo vērtību tālāk sasaistot ar kopējo tūrisma mītņu skaitu, kā arī vidējo uzņemto ārvalstu viesu skaitu gadā. Tā kā plānotie grozījumi atvieglo prasības un mazina administratīvo slogu, aprēķinātais rezultāts ir norādīts ar mīnusa zīmi, atspoguļojot finanšu līdzekļu ietaupījumu nozarei
Kopā
-5 892 839,09
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
-
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Konvencija, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu (CISA) tika parakstīta 1990. gada 19. jūnijā, lai detalizēti noteiktu, kā praksē īstenot 1985. gada Šengenas nolīgumu par pakāpenisku personu robežkontroles atcelšanu pie dalībvalstu iekšējām robežām.
Konvencija paredzēja, ka, atceļot kontroli pie iekšējām robežām, valstīm vienlaikus jāievieš kopīgi drošības, migrācijas un policijas sadarbības mehānismi.
Grozījumu projektā nav paredzēta Starptautisko tiesību normu pārņemšana
Konvencija paredzēja, ka, atceļot kontroli pie iekšējām robežām, valstīm vienlaikus jāievieš kopīgi drošības, migrācijas un policijas sadarbības mehānismi.
Grozījumu projektā nav paredzēta Starptautisko tiesību normu pārņemšana
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Noteikumu projekts ietver tehniskus precizējumus, neparedz jaunas prasības.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts drošības dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Grozījumu projekts paredz iespēju Valsts drošības dienestam nepieciešamības gadījumā tiesības pieprasīt aizpildīto deklarācijas veidlapu.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekta 4. punkts paredz fizisko personu datu apstrādi, kas saistīta ar pienākumu aizpildīt ārzemnieku deklarāciju. Datu apstrāde tiks veikta, ievērojot Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (turpmāk - VDAR) prasības.
Datu subjekti un datu kategorijas
Noteikumu projekts paredz apstrādāt fizisko personu datus, kas attiecas uz konkrētu datu subjektu kategoriju, proti, ārzemniekiem, tostarp trešo valstu pilsoņiem un bezvalstniekiem, kuri ieceļo vai uzturas Latvijas Republikas teritorijā un uz kuriem attiecas tiesību aktā noteiktais deklarācijas aizpildīšanas pienākums. Saistībā ar šo pienākumu tiks apstrādāti tieši identificējošie un personīgie dati, kurus persona norāda ārzemnieku deklarācijā. Šīs datu kategorijas ietver personas vārdu un uzvārdu, dzimšanas datumu, valstisko piederību, personu apliecinoša dokumenta veidu, numuru un izdevējvalsti, kā arī informāciju par ieceļošanas vai uzturēšanās mērķi un personas kontaktinformāciju.
Datu apstrādes nolūks
Personu datu apstrāde ir nepieciešama un tiek veikta ar konkrētu mērķi nodrošināt efektīvu imigrācijas kontroles mehānismu, valsts drošības un sabiedriskās kārtības aizsardzību, kā arī garantētu precīzu uzskaiti par ārzemnieku uzturēšanos un pārvietošanos valsts teritorijā. Deklarācijā pieprasīto datu apstrāde ļauj kompetentajām valsts iestādēm savlaicīgi un precīzi identificēt personas, tādējādi novēršot iespējamos nelikumīgas imigrācijas riskus un reaģējot uz citiem valsts drošības apdraudējumiem, kas ir būtiski sabiedrības kopējo interešu aizsardzībai.
Tiesiskais pamatojums
Šajā projektā paredzētajai personu datu apstrādei ir noteikts skaidrs tiesiskais pamatojums atbilstoši VDAR 6. panta pirmajam punktam. Datu apstrāde atbilst VDAR 6. panta pirmā punkta c) apakšpunktam, jo tā ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu, kas izriet no attiecīgā Tūrisma likuma 11.panta septītajā daļā noteiktā deleģējuma izstrādāt ārzemnieku deklarēšanas kārtību.
Datu subjekti un datu kategorijas
Noteikumu projekts paredz apstrādāt fizisko personu datus, kas attiecas uz konkrētu datu subjektu kategoriju, proti, ārzemniekiem, tostarp trešo valstu pilsoņiem un bezvalstniekiem, kuri ieceļo vai uzturas Latvijas Republikas teritorijā un uz kuriem attiecas tiesību aktā noteiktais deklarācijas aizpildīšanas pienākums. Saistībā ar šo pienākumu tiks apstrādāti tieši identificējošie un personīgie dati, kurus persona norāda ārzemnieku deklarācijā. Šīs datu kategorijas ietver personas vārdu un uzvārdu, dzimšanas datumu, valstisko piederību, personu apliecinoša dokumenta veidu, numuru un izdevējvalsti, kā arī informāciju par ieceļošanas vai uzturēšanās mērķi un personas kontaktinformāciju.
Datu apstrādes nolūks
Personu datu apstrāde ir nepieciešama un tiek veikta ar konkrētu mērķi nodrošināt efektīvu imigrācijas kontroles mehānismu, valsts drošības un sabiedriskās kārtības aizsardzību, kā arī garantētu precīzu uzskaiti par ārzemnieku uzturēšanos un pārvietošanos valsts teritorijā. Deklarācijā pieprasīto datu apstrāde ļauj kompetentajām valsts iestādēm savlaicīgi un precīzi identificēt personas, tādējādi novēršot iespējamos nelikumīgas imigrācijas riskus un reaģējot uz citiem valsts drošības apdraudējumiem, kas ir būtiski sabiedrības kopējo interešu aizsardzībai.
Tiesiskais pamatojums
Šajā projektā paredzētajai personu datu apstrādei ir noteikts skaidrs tiesiskais pamatojums atbilstoši VDAR 6. panta pirmajam punktam. Datu apstrāde atbilst VDAR 6. panta pirmā punkta c) apakšpunktam, jo tā ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu, kas izriet no attiecīgā Tūrisma likuma 11.panta septītajā daļā noteiktā deleģējuma izstrādāt ārzemnieku deklarēšanas kārtību.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
