Anotācija

Abu iepriekš minēto kadastrālo vērtību atšķirību rezultātā atsevišķos izņēmuma gadījumos var rasties situācija, kad zemes likumiskās lietošanas maksa pat nesedz nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu. Tā tas var būt gadījumos, kad zemes universālā kadastrālā vērtība, no kuras aprēķina zemes likumiskās lietošanas maksu, ir zemāka nekā fiskālā kadastrālā vērtība, no kuras aprēķina nekustamā īpašuma nodokli. Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētās normas neatbilst samērīguma principam un Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam.[4] Turklāt atsevišķos gadījumos zemes īpašnieku tiesības uz īpašumu tiek nepamatoti aizskartas, tādēļ, ievērojot Satversmes 92. panta trešajā teikumā ietvertās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā, likumdevējam jāpieņem tiesiskais regulējums, lai zemes īpašnieki saņemtu atbilstīgu atlīdzinājumu.[5]

Jāuzsver, ka Tieslietu ministrija, lai novērstu atsevišķos izņēmuma gadījumus, kad zemes likumiskās lietošanas maksa nesedz nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu par lietošanā esošo zemi, bija jau vērsusies Saeimas Juridiskajā komisijā ar konkrētiem likumu grozījumu priekšlikumiem (abi likumprojekti pievienoti pielikumā). Tieslietu ministrija ar 2025. gada 13. janvāra vēstuli nosūtīja piedāvājumu likumprojektam "Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību"", kas tika izskatīts Juridiskās komisijas 2025. gada 14. janvāra sēdē. Savukārt ar  2025. gada 29. jūlija vēstuli, lai nodrošinātu zemes īpašniekiem taisnīgu atlīdzību par viņu zemes lietošanu zemes likumiskās lietošanas tiesisko attiecību ietvaros, Tieslietu ministrija nosūtīja likumprojektu "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā", kas tika izskatīts Juridiskās komisijas 2025. gada 3. septembra slēgtajā sēdē. Tieslietu ministrijas priekšlikumi grozījumiem minētajos likumos tomēr neguva Juridiskās komisijas vairākuma atbalstu.

2026. gada 28. aprīļa Saeimas Juridiskās komisijas sēdē pirms iesniegšanas Saeimā tika izskatīti Tieslietu ministrijas sagatavotie likumprojekti Satversmes tiesas sprieduma izpildei - likumprojekts "Zemes likumiskās lietošanas maksas kompensācijas likums", kā arī likumprojekts ar iespējamiem grozījumiem likumā "Par atjaunotā  Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku  un  piemērošanas  kārtību". Komisijas deputāti sēdē lēma neatbalstīt likumprojektu virzīšanu izskatīšanai Saeimā, norādot, ka likumprojekti vispirms būtu jāizskata Ministru kabinetā.

Likumprojekts sagatavots, lai izpildītu Spriedumu daļā par kompensācijām, paredzot zemes īpašniekiem tiesības likumprojektā skaidri noteiktajos gadījumos un apmērā saņemt kompensāciju no valsts. Attiecīgi likumprojekta 3. pantā noteikts, ka zemes īpašnieki, kas atrodas zemes likumiskās lietošanas tiesiskajās attiecībās, var prasīt kompensāciju no valsts, ja ar zemes likumiskās lietošanas maksu, ko viņiem ir tiesības saņemt saskaņā ar Civillikuma spēkā stāšanās likumu, nevar nosegt nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu par likumiskajā lietošanā esošo zemi.

Likumprojekta 3. panta otrajā daļā ietverts risinājums situācijām, kad periodā, par kuru var pieprasīt kompensāciju, zemes īpašnieks pēc savas iniciatīvas (brīvprātīgi) ir atsavinājis sev piederošo zemi, kura atrodas būves īpašnieka likumiskajā lietošanā. Tādos gadījumos tiesības uz kompensāciju ir tikai bijušajam zemes īpašniekam, kurš zemi atsavinājis, jo jaunajam īpašniekam nevar rasties tiesību aizskārums, kurš tiek kompensēts ar šo likumprojektu. Tas secināms no likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" regulējuma, jo par nekustamā īpašuma nodokļa samaksu vispārīgi ir atbildīgs nekustamā īpašuma īpašnieks. Vienlaikus likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 9. panta trešajā daļā noteikts, ka, ja īpašumu atsavina vai dāvina, zemesgrāmatā īpašnieka maiņu var reģistrēt pēc tam, kad ir nomaksāts nodokļa pamatparāds, soda nauda un nokavējuma nauda, kā arī veikts nodokļa maksājums par taksācijas gadu, kurā notiek īpašnieka maiņa, un zemesgrāmatu nodaļa par to ir pārliecinājusies tiešsaistes datu pārraides režīmā. Tā kā bijušais zemes īpašnieks ir atbildīgs par nekustamā īpašuma nodokļa samaksu, tieši viņam var rasties situācija, kurā zemes likumiskās lietošanas maksa periodā, kamēr viņš vēl bija attiecīgās zemes īpašnieks, nesedza nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu par konkrēto periodu.

Likumprojektā paredzēts, ka kompensāciju nepiešķir tiešās un pastarpinātās pārvaldes institūcijām un valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām. Šāda norma ietverta likumprojektā, ņemot vērā, ka nav lietderīga valsts budžeta resursu pārvirzīšana no viena publisko tiesību subjekta citam, kā arī to, ka uz publisko tiesību juridiskajām personām vispārīgi neattiecas Satversmes 105. pants. Tāpat arī ņemta vērā valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību būtība, mērķi un uzdevumi, kas ļauj secināt, ka būtu pieļaujams šos subjektus atstāt ārpus likumprojekta tvēruma.

Likumprojekta 5. pantā skaidri norādīti kompensācijas aprēķināšanas kritēriji, kuri zemes īpašniekiem jāievēro, lai kompensācijas pieprasījuma iesniegumā (turpmāk – iesniegums) varētu norādīt saskaņā ar likumprojekta noteikumiem aprēķinātu kompensāciju.
Atbilstoši likumprojekta 5. pantam kompensācija aprēķināma kā starpība starp nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu ar likmi, kas noteikta likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 3. panta pirmās daļas 1. punktā, t.i., 1,5% no zemes kadastrālās vērtības, un maksu par zemes likumisko lietošanu apmērā, kāds noteikts Civillikuma spēkā stāšanās likumā, t.i., 4% no zemes kadastrālās vērtības, bet ne mazāk kā 50 euro gadā.
Šāda kompensācijas aprēķina kārtība noteikta vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, šāds risinājums ir visatbilstošākais šobrīd Civillikuma spēkā stāšanās likumā ietvertajam zemes likumiskās lietošanas maksas aprēķina konceptam. Proti, īstenojot piespiedu nomas reformu un radot zemes likumiskās lietošanas tiesību institūtu, tika izveidota sistēma, ka visos gadījumos nekustamā īpašuma nodoklis kā zemes īpašnieka izmaksas ietekmējošs faktors tiek ņemts vērā, nosakot kompensācijas apmēru, ko saņem zemes īpašnieks (zemes likumiskās lietošanas maksa).
Civillikuma spēkā stāšanās likumā tika noteikts, ka likumiskās lietošanas maksas apmērs ir 4 % gadā no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības, un to veido divas komponentes: 1) ienākums, kura apmērs ir taisnīgs par zemes lietošanu atbilstoši šī brīža ekonomiskajiem apstākļiem; 2) izmaksas, kas saistītas ar lietošanā esošās zemes atrašanos īpašumā. Tika secināts, ka pēc būtības vienīgā izmaksu pozīcija, kas atsevišķi ir vērtējama likumiskās lietošanas maksas procentuālā apmēra noteikšanā, ir tieši nekustamā īpašuma nodoklis par zemi. Citas izmaksas ir administratīvie izdevumi un ienākuma nodoklis, tomēr tās nav atsevišķi izdalāmas. Vienlaikus tika ņemts vērā, ka nekustamā īpašuma nodokļa pamatlikme ir tieši 1,5 % no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. No tā secīgi izrietēja izvērtējums par atbilstošu atlīdzību par zemes lietošanas tiesību ierobežošanu zemes īpašniekam – robežās no 2,1 % - 2,5 % no zemes kadastrālās vērtības.[6]
Kopsavelkot visu minēto – zemes likumiskās lietošanas maksas apmērs (4%) Civillikuma spēkā stāšanās likumā tika noteikts nemainīgs (neatkarīgi no nekustamā īpašuma nodokļa likmes katrā konkrētā piespiedu dalītā īpašuma gadījumā), balstoties uz nekustamā īpašuma nodokļa pamatlikmi, kas noteikta likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 3. panta pirmās daļas 1. punktā. Attiecīgi arī kompensācijas apmērs aprēķināms, ievērojot šo pašu konceptu, jo likumprojektā paredzētās kompensācijas mērķis nav kompensēt arīdzan, piemēram, zemes likumiskās lietošanas maksu gadījumos, kad zemes īpašnieks par zemi, kas atrodas būves īpašnieku likumiskajā lietošanā, maksājis nekustamā īpašuma nodokli lielākā apmērā nekā likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 3. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktās pamatlikmes apmērā.
Otrkārt, tas saistīts ar kompensācijas pieprasījumu izskatīšanu un lēmumu pieņemšanu Valsts zemes dienestā (administratīvais process). Minētais process Valsts zemes dienestā būtu pēc iespējas jānodrošina tāds, lai pats katra iesnieguma izskatīšanas process neizmaksātu dārgāk kā lielākā daļa izmaksājamo kompensāciju apmērs. Šo procesu turklāt ietekmē ne tikai zemes likumiskās lietošanas tiesību institūta specifika, bet arī, piemēram, kompensāciju izmaksām nepieciešamo budžeta līdzekļu pieejamības nodrošināšana. Attiecīgi meklēti risinājumi kompensāciju pieprasījumu izvērtēšanas procesa vienkāršošanai un paātrināšanai.
Lai varētu veikt pārbaudi par likumiskajā lietošanā esošajai zemei aprēķināto nekustamā īpašuma nodokli, būtu jānodrošina šādu datu pieejamība Valsts zemes dienestam. Risinājums, kas paredz šādu datu pieprasīšanu rakstveidā katrai pašvaldībai, rada būtisku papildu slogu un sadārdzina kompensāciju izmaksu procesu. Turklāt jāņem arī vērā likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22. panta piektās daļas regulējums.

Aprēķinot kompensācijas apmēru jāņem vērā vairāki būtiski aspekti. Pirmkārt, kā jau iepriekš minēts, zemes likumiskās lietošanas maksu aprēķina no universālās kadastrālās vērtības, bet nekustamā īpašuma nodokli no fiskālās kadastrālās vērtības. Otrkārt, būves īpašnieka likumiskajā lietošanā ne vienmēr ir visa zemes vienība, lietošanā var būt arī tikai kāda zemes vienības daļa, līdz ar to kompensāciju aprēķina atbilstoši šai platībai – zemes vienības daļai. Treškārt, jāņem vērā, ka kadastrālā vērtība gada laikā var arī mainīties, attiecīgi mainās arī zemes likumiskās lietošanas maksa. Proti, ja attiecīgā perioda, par kuru pieprasīta kompensācija, laikā mainījusies zemes vienības universālā kadastrālā vērtība (no kuras aprēķināma zemes likumiskā lietošanas maksa), tad aprēķinā piemēro katram periodam attiecīgo kadastrālo vērtību.

Attiecībā uz likumprojektā noteikto kompensācijas pieprasīšanas kārtību norādāms, ka saskaņā ar likumprojekta 6. pantu zemes īpašniekiem jāvēršas Valsts zemes dienestā ar iesniegumu, kurā norādāma informācija, kas konkrēti noteikta šajā pantā. Proti, ir identificēta tā informācija, kura Valsts zemes dienestam nepieciešama lēmuma pieņemšanai un kompensācijas aprēķināšanai. Tāpat šajā pantā noteikts, ka zemes īpašniekam par katru viņam piederošo zemes vienību, kas atrodas likumiskajā lietošanā, jāiesniedz atsevišķs iesniegums, jo par katru zemes vienību var būt atšķirīga zemes likumiskās lietošanas maksa un atšķirīgs nekustamā īpašuma nodoklis.

Likumprojektā arīdzan noteikts termiņš, kurā visiem zemes īpašniekiem, kuriem saskaņā ir likumprojektu ir tiesības uz kompensāciju, ir jāiesniedz iesniegums, t.i., seši mēneši. Šis termiņš noteikts pietiekami garš, lai ikviens, kuram ir tiesības uz kompensāciju, varētu savas tiesības īstenot. Vienlaikus, ja kompensācijas pieprasījums netiek iesniegts noteiktajā termiņā, tas nav atjaunojams un tiesības uz kompensāciju zūd. Arī kompensācijas pieprasīšanas mehānisms izstrādāts tāds, lai tas būtu ikvienam pēc iespējas vienkāršāk un īsākā laikā izdarāms. Vienlaikus, tā kā saskaņā ar likumprojekta 8. pantu Valsts zemes dienests lēmumu par kompensāciju pieņem, balstoties tikai uz zemes īpašnieka iesniegumā norādīto informāciju[7] un valsts informācijas sistēmās pieejamo informāciju, ir būtiski, ka zemes īpašnieka sniegtā informācija ir korekta. Valsts zemes dienests saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 59. pantu nepieciešamības gadījumā (ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai) var lūgt zemes īpašnieku samērīgā termiņā sniegt papildu informāciju vai precizēt iesniegumā ietverto informāciju. Savukārt attiecībā uz kompensācijas apmēru, ja Institūcija konstatē, ka kompensācijas apmērs aprēķināts kļūdaini, tajā skaitā tas nav aprēķināts atbilstoši likumprojektā noteiktajiem kritērijiem, tā pieņem lēmumu par kompensācijas izmaksu atbilstoši saviem aprēķiniem par kompensācijas apmēru.

Ja pēc Valsts zemes dienesta aicinājuma zemes īpašnieks nesadarbojas tādu konstatēto trūkumu novēršanai, kurus ir iespējams novērst, tas un citi likumprojekta 10. pantā minētie iemesli ir pamats pieņemt lēmumu par atteikumu izmaksāt kompensāciju. Minēto lēmumu zemes īpašniekam ir tiesības pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Vienlaikus, ievērojot augstāk minēto, īpaši svarīgi ir nodrošināt, ka iesniegumos tiek norādīta korekta un patiesa informācija. Jānorāda, ka Krimināllikuma 275. pantā paredzēta atbildība par dokumenta, zīmoga un spiedoga viltošanu un viltota dokumenta, zīmoga un spiedoga realizēšanu un izmantošanu. Šī panta tvērumā ietilpst arī neīsta dokumenta izgatavošana un izmantošana, piemēram, iesniedzot to institūcijai. Neīsts dokuments ir tāds dokuments, kas tiek radīts no jauna un tajā ietvertais saturs neatbilst īstenībai. Turklāt saskaņā ar likumprojekta 12. pantu, ja zemes īpašnieks iesniegumā sniedzis nepatiesu informāciju un tas konstatēts pēc tam, kad kompensācija jau izmaksāta, viņam ir pienākums to atmaksāt. Šāda iespējama kontrole pār jau izmaksātajām kompensācijām gan ir terminēta, jo likumprojektam ir noteikts arī termiņš, kurā tajā ietvertais regulējums zaudē spēku un tādējādi vairs nav piemērojams.

Uzsverams, ka likumprojektā paredzēts speciālais regulējums attiecībā uz kārtību Valsts zemes dienesta pieņemto lēmumu izdošanai un paziņošanai. Proti, lēmumus par kompensācijas izmaksāšanu iesniegumā norādītajā apmērā Valsts zemes dienests neizdos rakstveidā, bet zemes īpašniekiem par tiem paziņos likumprojektā noteiktajā kārtībā.  Savukārt lēmumi par kompensācijas izmaksāšanu Valsts zemes dienesta aprēķinātajā apmērā (ja iesniegumā kompensācija aprēķināta kļūdaini), kā arī atteikumi izmaksāt kompensāciju tiks sagatavoti rakstveidā un paziņoti saskaņā ar likumprojektā noteikto kārtību, pēc iespējas nodrošinot paziņošanu ar elektronisko saziņas līdzekļu starpniecību, tādējādi gan panākot būtisku resursu ietaupījumu, gan nodrošinot ērtu lēmumu saņemšanu zemes īpašniekiem. Vienlaikus, ja zemes īpašnieks neizmanto elektroniskos saziņas līdzekļus, likumprojektā paredzēts, ka lēmumu paziņo uz iesniegumā norādīto personas deklarēto dzīvesvietas adresi vai citu adresi, kuru persona norādījusi iesniegumā.

Likumprojektā ir noteikta speciāla lēmumu pieņemšanas un kompensāciju izmaksas kārtība. Proti, zemes īpašnieki var līdz likumprojekta 7. pantā ietvertajiem termiņiem iesniegt kompensācijas pieprasījuma iesniegumus. Pēc tam, kad beidzies termiņš iesniegumu iesniegšanai, Valsts zemes dienestam dots trīs mēnešu termiņš lēmumu pieņemšanai. Šāds garāks termiņš lēmumu pieņemšanai iepretim Administratīvā procesa likumā noteiktajam vispārīgajam termiņam noteikts, pirmkārt, jo iesniegumi vispirms tiks apkopoti, noskaidrojot konkrētu kompensāciju izmaksāšanai nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu apmēru, kurš jāpieprasa, lai varētu nodrošināt kompensāciju izmaksu. Otrkārt, šāds termiņš nepieciešams, lai, ņemot vērā Valsts zemes dienesta resursus, būtu iespējams izvērtēt visus iesniegtos iesniegumus un par tiem pieņemt lēmumus.

Likumprojekta 9. panta pirmajā daļā paredzēts maksimālais termiņš, kurā Valsts zemes dienestam  jāveic kompensāciju izmaksa. Protams, tas var tikt veikts arī ātrāk. Likumprojekta 9. panta otrajā daļā savukārt noregulēta kārtība, kā izmaksā (sadala) kompensāciju starp kopīpašniekiem, ja zeme ir kopīpašumā.

Tā kā likumprojekts risina problemātiku, kas pastāvēs tikai noteiktu laiku – no 2025. gada 1. janvāra līdz dienai, kad stājas spēkā jauns zemes likumiskās lietošanas maksas tiesiskais regulējums, likumprojektam ir noteikts arī termiņš, kad tajā ietvertais regulējums zaudēs spēku (šis regulējums nav plānots kā pastāvīgs regulējums).

Attiecībā uz laiku, kad stāsies spēkā jauns zemes likumiskās lietošanas maksas tiesiskais regulējums, jānorāda, ka, lai izpildītu Satversmes tiesas Spriedumu pilnībā, vienlaikus ar likumprojektu izskatīšanai Saeimā tiks virzīti arī grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību". Plānots ka ar šiem grozījumiem tiek mainīti zemes likumiskās lietošanas maksas noteikšanas principi. Proti, grozījumu likumprojektā ierosināts likumiskās lietošanas maksu 4 procentu apmērā no zemes universālās kadastrālās vērtības noteikt kā minimālo maksu. Praktiski tas nozīmē, ka zemes īpašniekiem, kuri uzskata, ka viņiem ir tiesības saņemt lielāku maksu, bet par to nav bijis iespējams panākt vienošanos ar būves īpašnieku, ir tiesības vērsties tiesā un, to attiecīgi pamatojot, prasīt tiesai noteikt lielāku maksu nekā likumā noteikto minimālo maksu. Tāpat ar grozījumiem plānots noteikt, ka papildus likumiskās lietošanas maksai 4 procentu apmērā būves īpašniekiem ir jākompensē zemes īpašniekiem nekustamā īpašuma nodoklis par likumiskajā lietošanā esošo zemi faktiskajā apmērā. Tādējādi secināms, ka zemes īpašnieki saskaņā ar jauno regulējumu saņems lielāku atlīdzību par īpašuma tiesību aprobežojumu viņiem piederošai zemei.

Plānots, ka minētie grozījumi varētu stāties spēkā jau 2026. gada 1. jūlijā, tādējādi no attiecīgā brīža novēršot arī turpmāku zemes īpašnieku tiesību aizskāruma rašanās iespējamību.


[1] Spriedums pieejams šeit: https://www.satv.tiesa.gov.lv/cases/?search[number]=2024-21-0103
[2] Skat. https://likumi.lv/ta/id/352748-grozijumi-nekustama-ipasuma-valsts-kadastra-likuma.
[3] Tas noteikts, ņemot vērā vairākus apsvērumus, to skaitā arī Satversmes tiesas 2023. gada 2. maija sprieduma lietā Nr. 2022-02-01 "Par likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 38. panta pirmās, otrās daļas un 42. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 91. pantam, kā arī 105. panta pirmajam un trešajam teikumam un likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 42. panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 92. panta pirmajam teikumam"" 22.3. punktā secināto.
[4] Sprieduma un 22.4. punkts.
[5] Sprieduma 24.2. punkts.
[6] Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību"" anotācija. Pieejama: https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/ED0E734C16CEB54BC225860D00268496?OpenDocument#_ftn30#_ftn3#_ftn73#_ftn39#_ftn39#_ftn132
[7] Ņemot vērā, ka zemes likumiskās lietošanas tiesiskās attiecības pēc būtības ir privāttiesiskas attiecības, pastāv vairāki šo tiesisko attiecību elementi, kas ir zināmi tikai šo tiesisko attiecību pusēm, un par tiem nav apkopota, reģistrēta un publiski pieejama informācija, piemēram, par piespiedu dalītā īpašuma izveidošanās pamatu katrā konkrētā gadījumā vai par likumiskajā lietošanā esošo platību u.tml.