Anotācija (ex-ante)

22-TA-1080: Likumprojekts (Grozījumi)

Anotācijas (ex-ante) nosaukums

Tiesību akta projekta "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums

Attīstības plānošanas dokuments

Apraksts

Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (Ministru kabineta 2021. gada 1. septembra rīkojums Nr. 616 “Par Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam”; MK 2021. gada 31. augusta sēdes protokola Nr.58 37.§, TA-1799):
2. Rīcības virziens Moderna un pieejama sociālo pakalpojumu sistēma, kas cita starpā uzlabo iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties izglītībā un darba tirgū.
2.3. uzdevums: Nodrošināt līdzvērtīgu sociālo pakalpojumu pieejamību reģionos, nosakot iedzīvotājiem obligāti nodrošināmo sociālo pakalpojumu veidus novadu un valsts pilsētu pašvaldībās un tā ieviešanas nosacījumus (minimālie standarti);
2.6.3. uzdevums: Nodrošinot mērķtiecīgu pāreju ar 2028. gadu pilnībā ieviešot jauno pieeju sociālajam darbam ģimenēm ar bērniem, tai skaitā, nostiprinot ģimenes asistenta pakalpojumu.

Plāns sociālo pakalpojumu pilnveidošanai un attīstībai 2022.-2024. gadam (MK 2022. gada 29. marta sēdes protokola Nr.18 36.§, 21-TA-375):
1. Rīcības virziens: Moderna un pieejama sociālo pakalpojumu sistēma, kas cita starpā uzlabo iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties izglītībā un darba tirgū.
3. Uzdevums: Nodrošināt līdzvērtīgu sociālo pakalpojumu pieejamību reģionos, nosakot iedzīvotājiem obligāti nodrošināmo sociālo pakalpojumu veidus novadu un valsts pilsētu pašvaldībās un tā ieviešanas nosacījumu.
3.1.1. pasākums: Ieviest līdzvērtīgus nosacījumus sociālo pakalpojumu saņemšanā pašvaldībā.

Pasākums tiek ieviests saskaņā ar Informatīvajā ziņojumā par vienmērīgu sociālo pakalpojumu tīkla attīstību pašvaldībās un vienotas pieejas veidošanu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā iedzīvotājiem paredzēto (MK 2021. gada 19. oktobra sēdes protokols Nr.70 32.§, 21-TA-259).

Valsts kancelejas uzdevums Nr.22-UZ-1091, ka nepieciešami grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 17.¹ panta otrajā daļā, t.i., tehnisks grozījums aizstāt vārdus “likumam “Par pašvaldībām”” ar vārdiem “Pašvaldību likumam”.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts

Noteikt vienotu minimālo sociālo pakalpojumu grozu, kas visām pašvaldībām, neatkarīgi no pašvaldības lieluma un cilvēku skaita (gan novadiem, gan valsts pilsētām), jānodrošina saviem iedzīvotājiem, precizēt likumā definētos terminus (1.pants) atbilstoši jaunākajām profesionālās valodas attīstības tendencēm profesionālajā sociālajā darbā, kā arī veikt citus precizējumus atbilstoši sociālo pakalpojumu attīstībai un nodrošinājumam.

Spēkā stāšanās termiņš

Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija

Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma (turpmāk - likums) 9. pantu pienākums nodrošināt personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību ir pašvaldībai, kuras teritorijā persona reģistrējusi savu pamata dzīvesvietu. Likumā ir noteikti atsevišķi sociālie pakalpojumi, kuriem jau šobrīd ir jābūt pieejamiem ikvienā Latvijas pašvaldībā, ja ne tās pašas pašvaldības teritorijā, tad citas pašvaldības teritorijā, pērkot pakalpojumu no sociālā pakalpojumu sniedzēja.
Tomēr reālā situācija ir tāda, ka tikai aprūpes mājās un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pakalpojums ir nodrošināts visās Latvijas pašvaldībās. Tāpat būtiski pēc administratīvi teritoriālās reformas ir uzlabojusies pieejamības dienas aprūpes centra pakalpojumiem un krīzes centra pakalpojumiem, bet joprojām minētie pakalpojumi nav pieejami visās Latvijas pašvaldībās. Apkopotie oficiālās statistikas dati par 2022.gadu par pašvaldībām sk. 1.tabulā.
1.tabula

Pakalpojums	Procenti no kopējā pašvaldību skaita	Pašvaldību skaits, kas nodrošina pakalpojumu
Aprūpes mājās	100	43
Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju sniegtie sociālie pakalpojumi	100	43
Patversmju un naktspatversmju sniegtie sociālie pakalpojumi	58	25
Dienas aprūpes centru sniegtie sociālie pakalpojumi	79	34
Krīzes centru sniegtie, krīzes tālruņu un uzticības tālruņu nodrošinātie sociālie pakalpojumi	51	22

Palielinoties pašvaldības teritorijai, tika prognozēts, ka retāk tiks slēgti līgumi ar citas pašvaldības teritorijā esošajiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem. Jau šobrīd ir skaidrs, ka tas, ja, piemēram, pašvaldībā darbojas dienas aprūpes centrs personām ar garīga rakstura traucējumiem, nebūt nenozīmē, ka tas ir pieejams visiem pašvaldības iedzīvotājiem, kuriem šāds pakalpojums būtu nepieciešams, jo attālums un infrastruktūra nenodrošina ērtu piekļuvi tam. Līgumu slēgšana ar citām pašvaldībām aktualitāti saglabā sociālo pakalpojumu ar izmitināšanu nodrošināšanā, piemēram, krīzes centra pakalpojums, atelpas brīža pakalpojums.

Labklājības ministrija nodrošina atbalstu un paplašina iespējas pašvaldībām attīstīt iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus. Tā, piemēram, deinstitucionalizācijas procesam pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir piešķirts pašvaldībām nepieciešamās sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidei gan bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, gan pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem. Līdz ar to pašvaldībās līdz 2023. gada beigām bija plānots izveidot 24 dienas aprūpes centrus bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un 54 dienas aprūpes centrus pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem.
Zemāk esošajā tabulā (2.tabula) redzamas pašvaldības, kurās plānota dienas aprūpes centru izveide bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.
2.tabula

Plānošanas reģions/ pašvaldība	Dienas aprūpes centru skaits	Klientu vietu skaits
Kurzemes plānošanas reģions	2	35
Kuldīgas novads	1	15
Ventspils pilsēta	1	20
Latgales plānošanas reģions	8	100
Balvu novads	3	26
Daugavpils pilsēta	1	20
Krāslavas novads	1	8
Ludzas novads	1	16
Rēzeknes novads	1	10
Rēzeknes pilsēta	1	20
Vidzemes plānošanas reģions	6	71
Alūksnes novads	1	8
Cēsu novads	1	10
Ogres novads	1	10
Smiltenes novads	1	10
Valmieras pilsēta	1	20
Zemgales plānošanas reģions	8	88
Aizkraukles novads	2	9
Dobeles novads	1	7
Bauskas novads	3	40
Jelgavas pilsēta	1	7
Jēkabpils pilsēta	1	25
KOPĀ	24	294

Savukārt 3.tabulā redzamas pašvaldības, kurās plānota dienas aprūpes centru izveide pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem.
3.tabula

Plānošanas reģions/ pašvaldība	Dienas aprūpes centru skaits	Klientu vietu skaits
Kurzemes plānošanas reģions	6	108
Kuldīgas novads	2	41
Dienvidkurzemes novads	1	10
Talsu novads	1	15
Tukuma novads	1	12
Ventspils pilsēta	1	30
Latgales plānošanas reģions	12	186
Balvu novads	3	36
Augšdaugavas novads	3	49
Krāslavas novads	1	10
Ludzas novads	2	40
Preiļu novads	1	8
Rēzeknes pilsēta	1	30
Rēzeknes novads	1	13
Rīgas plānošanas reģions	6	117
Ādažu novads	1	30
Jūrmalas pilsēta	1	26
Siguldas novads	2	34
Ķekavas novads	1	15
Olaines novads	1	12
Vidzemes plānošanas reģions	14	275
Alūksnes novads	1	20
Cēsu novads	3	53
Gulbenes novads	1	20
Madonas novads	2	35
Ogres novads	1	12
Smiltenes novads	1	34
Valkas novads	1	24
Valmieras novads	4	77
Zemgales plānošanas reģions	15	248
Aizkraukles novads	2	17
Bauskas novads	4	62
Dobeles novads	1	35
Jelgavas novads	2	17
Jelgavas pilsēta	3	68
Jēkabpils novads	3	49
KOPĀ	53	934

Apkopojot Labklājības ministrijas 2023. gada pirmā pusgada informāciju par sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuri sniedz dienas aprūpes centra pakalpojumu, 5 pašvaldībās (Mārupes novads, Ropažu novads, Smiltenes novads, Varakļānu novads un Ventspils novads) nav reģistrēti dienas aprūpes centra pakalpojuma sniedzēji. Centrālās statistikas pārvaldes informācija liecina, ka 2022.gadā no iepriekš nosauktajām pašvaldībām tikai Varakļānu novada pašvaldībā nebija dienas aprūpes centra pakalpojuma saņēmēju. Pārējās četras pašvaldības nodrošināja šī pakalpojuma saņemšanu.
2023.gada 11.oktobrī Labklājības ministrija lūdza pašvaldību sociālos dienestus aizpildīt aptauju par sociālajiem pakalpojumiem, kas iekļauti "minimālajā pakalpojumu grozā", atzīmējot, kurus pakalpojumus pašvaldība nodrošina (t.sk. pērk no cita pakalpojumu sniedzēja vai no citas pašvaldības). Aptaujā piedalījās 28 pašvaldības, un apkopotie dati liecina, ka dienas aprūpes centra pakalpojumu un krīzes centra pakalpojumu nodrošina visas aptaujā piedalījušās pašvaldības.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldē pieejamo informāciju pašvaldību griezumā par personām sniegtajiem pakalpojumiem 2022.gadā, Labklājības ministrijā pieejamo statistiku par pašvaldībās reģistrētajiem pakalpojumu sniedzējiem (2023.gada pirmais pusgads), Labklājības ministrijas 2023. gada 11.-16. oktobrī veikto pašvaldību sociālo dienestu aptauju un pašvaldību saistošajos noteikumos noteikto, secināms, ka pašvaldības jau šobrīd nodrošina (t.sk. pērk no cita pakalpojumu sniedzēja vai citas pašvaldības) šādus likumprojekta 2. pantā (likuma 9.panta 1.¹ daļā) iekļautos sociālos pakalpojumus:
1) aprūpes mājās pakalpojums - nodrošina visas pašvaldības;
2) krīzes centra pakalpojums - nav 2 pašvaldībās (Gulbenes novada, Varakļānu novada);
3) grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums - nav 5 pašvaldībās (Krāslavas novada, Ķekavas novada, Olaines novada, Talsu novada un Varakļānu novada);
4) ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā - nodrošina visas pašvaldības;
5) patversmes vai naktspatversmes pakalpojums - nav 10 pašvaldībās (Aizkraukles novada, Alūksnes novada, Gulbenes novada, Krāslavas novada, Limbažu novada, Līvānu novada, Ludzas novada, Olaines novada, Preiļu novada, Varakļānu novada);
6) dienas aprūpes centra pakalpojums (spēkā no 2026.gada 1.janvāra) - nav 1 pašvaldībā (Varakļānu novada);
7) atelpas brīža pakalpojums (jānodrošina no 2026.gada 1.janvāra) - nav 13 pašvaldībās (Rēzeknes valstspilsētā, Alūksnes novada, Augšdaugavas novada, Dienvidkurzemes novada, Gulbenes novada, Jēkabpils novada, Krāslavas novada, Ķekavas novada, Līvānu novada, Saldus novada,
Valkas novada, Valmieras novada Varakļānu novada);
8) specializētās darbnīcas pakalpojums (spēkā no 2026.gada 1.janvāra) - nav 12 pašvaldībās (Aizkraukles novada, Ādažu novada, Krāslavas novada, Ķekavas novada, Limbažu novada, Līvānu novada, Olaines novada, Preiļu novada, Salaspils novada, Tukuma novada, Valkas novada, Varakļānu novada);
9) ģimenes asistenta pakalpojums (spēkā no 2028. gada 1. janvāra) - nav 1 pašvaldībā (Varakļānu novada);
10) sociālās rehabilitācijas pakalpojums (spēkā no 2026.gada 1.janvāra, t.sk. sociālais mentors kā pakalpojuma sastāvdaļa obligāti nodrošināms no 2026. gada 1. janvāra, bet sociālās rehabilitācijas programmas no 2029. gada 1. janvāra) - nav 1 pašvaldībā (Varakļānu novada).

Tādējādi patversmes vai naktspatversmes pakalpojums nav 10 pašvaldībās. No 2026. gada 1. janvāra ieviešamos pakalpojumus nenodrošina: 13 pašvaldības - atelpas brīža pakalpojumu un 12 pašvaldības - specializētās darbnīcas pakalpojumu. Ņemot vērā, ka patversmes vai naktspatversmes pakalpojums var nebūt nepieciešams pašvaldības iedzīvotājiem vai to var aizstāt ar citu pakalpojumu, un specializētās darbnīcas pakalpojums ir jāievieš no 2026.gada 1. janvāra un arī var nebūt nepieciešams pašvaldības iedzīvotājiem, tad secināms, ka pašvaldības jau šobrīd nodrošina gandrīz visus nepieciešamos sociālos pakalpojumus.

Vienlaikus pašvaldību uzmanība tiek vērsta uz to, ka dienas aprūpes centru darbībai ir jābūt orientētai arī uz pakalpojumu sniegšanu klientiem ar ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, bet šādu centru skaits Latvijā ir pavisam neliels. Tādēļ jaunu dienas aprūpes centru, kas specializētos uz aprūpi tieši personām ar ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, izveide būs iespējama Eiropas Savienības fondu 2021.- 2027. gada plānošanas perioda projektos sociālo pakalpojumu attīstībai.

Saskaņā ar Pašvaldību likumu sociālo pakalpojumu nodrošināšana ir pašvaldības autonomā funkcija, arī Eiropas vietējo pašvaldību harta nosaka pašvaldību tiesības lemt par nodrošināmajiem pakalpojumiem un to saturu. Līdz ar to veidu, kā pašvaldības iedzīvotāji var saņemt attiecīgos sociālos pakalpojumus, pašvaldības nosaka pašvaldības saistošajos noteikumos.

Problēmas un risinājumi

Problēmas apraksts

Sociālo pakalpojumu pieejamībā Latvijas pašvaldībās ir atšķirības. Ir pašvaldības, kuras jau šobrīd nodrošina visus likumprojekta 2. pantā nosauktos sociālos pakalpojumus. Tomēr joprojām ir pašvaldības, kuras nodrošina tikai atsevišķus likumprojekta 2. pantā (likuma 9. panta 1.¹ daļā) minētos pakalpojumus.

Attīstoties sociālo pakalpojumu sistēmai, veidojas jauni sociālie pakalpojumi, kuri vislabākajā veidā novērš vai mazina personas vai ģimenes sociālās problēmas. Ģimenes asistenta pakalpojums šobrīd tiek piedāvāts trim galvenajām mērķa grupām – augsta riska ģimenēm ar bērniem, tai skaitā, kur bērniem ir uzvedības traucējumi, atkarība no psihoaktīvām vielām vai procesiem, u.c., personām ar garīga rakstura traucējumiem un jauniešiem pēc ārpusģimenes aprūpes. Ģimenes asistenta pakalpojuma esamība garantē ģimenes vai personas pakāpenisku sociālās funkcionēšanas uzlabošanos.
Pašreiz ģimenes asistenta pakalpojums, kas tiek nodrošināts darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijās esošām personām" 9.2.1.1. pasākuma "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās" projekta Nr. 9.2.1.1/15/I/001 "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās" (turpmāk - projekts Nr.9.2.1.1/15/I/001) ietvaros, tiek sniegts 30 pašvaldībās, kopā indikatīvi 150 personām vai ģimenēm. Tā kā daļa mērķa grupas ir ģimenes, tad kopējais personu skaits, ko ģimenes asistenta pakalpojums ietekmē, ir apmēram 300 personas. Ir pašvaldības, kuras ģimenes asistenta pakalpojumu nodrošina no pašvaldības budžeta, piemēram, Rīgas un Ventspils valststpilsēta, Salaspils novads u.c.
Ņemot vērā ģimenes asistenta pakalpojuma rezultātus, kā arī administratīvi teritoriālo reformu un tās radītās izmaiņas, novērota pašvaldību interese nodrošināt ģimenes asistenta pakalpojumu. Administratīvi teritoriālās reformas ietekme uz pakalpojumu saistāma ar to, ka pievienotajos mazākos novados šāds pakalpojums pirms reformas netika nodrošināts, savukārt šobrīd pašvaldības vēlas “nosegt” visa jaunā novada teritoriju, lai ģimenes asistenta pakalpojums būtu pieejams tuvāk klienta dzīvesvietai. Lai veidotu jaunas ģimenes asistenta amata vietas, pašvaldībās ir nepieciešami papildu finanšu līdzekļi, un tas prasa zināmu laiku. 2022. gada februārī veiktās pašvaldību aptaujas rezultāti parāda, ka 76 % pašvaldību ģimenes asistentu vēlas piesaistīt kā ārpakalpojumu, proti, slēdzot uzņēmuma līgumu vai arī pakalpojuma līgumu. Pārējās pašvaldības (24%) apgalvo, ka ģimenes asistentus varētu piesaistīt uz darba līgumu pamata, jo ir pietiekami daudz brīvu sociālo darbinieku vakanču.
Labklājības ministrijas īstenotā Eiropas Sociālā fonda (turpmāk - ESF) projekta Nr. 9.2.1.1/15/I/001 ietvaros 2020.gadā tika izstrādāta mācību programma ģimenes asistentiem.
No 2020.gada saskaņā ar izstrādāto mācību programmu vairākos laika posmos tika apmācīti 79 ģimenes asistenti no dažādām Latvijas pašvaldībām. Minētie ģimenes asistenti iesaistījās pilotprojektā “Ģimenes asistenta pakalpojuma aprobēšana ”un katrs ģimenes asistents 2 gadus nodrošināja un daļa no asistentiem turpina nodrošināt ģimenes asistenta profesionālu atbalstu un palīdzību pašvaldību sociālo dienestu klientiem (riska ģimenēm, personām ar garīga rakstura traucējumiem un pilngadību sasniegušajiem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem pēc ārpusģimenes aprūpes).
Pilotprojekta laikā tika īstenots ģimenes asistenta pakalpojumu izvērtējošs pētījums, kuru pēc Labklājības ministrijas pasūtījuma veica nodibinājums “Baltic Institute of Social Sciences”. 2022.gada rudenī tika saņemts pētījuma “Pētījums par ģimenes asistenta pakalpojuma efektivitāti atbalsta nodrošināšanā ģimenēm” starpziņojums ar ieteikumiem un rekomendācijām mācību satura pilnveidošanai. Saskaņā ar rekomendācijām, ģimenes asistentu mācību saturs tika pilnveidots un daļa ģimenes asistentu apguva apmācības saskaņā ar pilnveidoto mācību materiālu.
Lai gan vairākās pašvaldībās iesaiste Pilotprojektā 02.11.2022. bija noslēgusies, pētījums ģimenes asistenta pakalpojuma efektivitātes novērtēšanai turpinājās. Pētījuma gala ziņojums publicēts 2023.gada oktobrī. Ar minēto starpziņojumu un pētījuma gala ziņojumu var iepazīties Labklājības ministrijas mājaslapā un Valsts kancelejas Pētījumu un publikāciju datubāzē (https://www.lm.gov.lv/lv/projekts/profesionala-sociala-darba-attistiba-pasvaldibas-nr-921115i001 (sadaļā Pētījumi) un https://ppdb.mk.gov.lv/datubaze/petijums-par-gimenes-asistenta-efektivitati-atbalsta-nodrosinasana-gimenem/).
2023. gada III ceturksnī plānots nodrošināt papildus (vidēji 20) ģimenes asistentu mācības.
Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas periodā Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.3.5. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem; pilnveidot sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību; uzlabot ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju” 4.3.5.4.pasākuma “Profesionāla un mūsdienīga sociālā darba attīstība” ietvaros plānots izstrādāt profesijas standartu un licencētu profesionālās pilnveides izglītības programmu. Balstoties uz pētījuma rezultātiem, tālākā laika posmā sadarbībā ar pašvaldību sociālajiem dienestiem tiks izstrādātas ģimenes asistenta pakalpojuma prasības, tai skaitā arī ģimenes asistenta izglītības prasības.

Risinājuma apraksts

Lai mazinātu teritoriālās atšķirības sociālo pakalpojumu pieejamībā, ir jāpanāk, ka pašvaldībās primāri ir vienota izpratne par tās pienākumiem pret pašvaldības iedzīvotājiem sociālo pakalpojumu jomā. Apzinoties, ka arī pēc administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas pašvaldību atšķirības, lai arī samazinās, tomēr saglabājas, ir nepieciešams likumā noteikt obligāti nodrošināmos sociālos pakalpojumus (minimālais sociālo pakalpojumu grozs), par prioritāri nodrošināmiem nosakot tādus sociālos pakalpojumus, kas novērš vai mazina veselības vai dzīvības apdraudējuma risku (tie pamatā ir sociālās aprūpes pakalpojumi personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem un sociālie pakalpojumi vardarbībā cietušām personām) un kas mazina personas funkcionālo traucējumu ietekmi uz personas patstāvīgu un sabiedrības vispārējām normām atbilstošu funkcionēšanu (sociālās rehabilitācijas pakalpojumi personām ar invaliditāti un smagām hroniskām saslimšanām, psihosociālā rehabilitācija, sociālie pakalpojumi vardarbības veicējiem, atbalsts un pakalpojumi ģimenēm ar bērniem, tai skaitā, kuriem ir uzvedības traucējumi, atkarība no psihoaktīvām vielām vai procesiem, u.c.).
Tikai pēc tam, kad ir nodrošināti iepriekš minētie sociālie pakalpojumi, pašvaldība var nodrošināt arī citus sociālos pakalpojumus atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām un pašvaldības finanšu iespējām. Jebkura pašvaldība ir tiesīga attīstīt vai veicināt citu sociālo pakalpojumu sniegšanu atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām un interesēm un pašas pašvaldības brīvajām iniciatīvām, ja ir nodrošināti obligāti nodrošināmie sociālie pakalpojumi.
Ņemot vērā, ka pieprasījums pēc sociālajiem pakalpojumiem var būt mainīgs un resursi to nodrošināšanai ierobežoti, likumprojektā ir iekļauta norma, kas paredz, ka obligāti nodrošināmie sociālie pakalpojumi tiek nodrošināti tādā apjomā, kas atbilst pašvaldības gadskārtējā budžeta ietvaros pieejamiem līdzekļiem. Tomēr 9.panta 1.³ daļā ietvertā norma nepieļauj situāciju, ka pašvaldības nepilda likuma 9.panta 1.¹ daļā noteiktos pienākumus, ja pašvaldības budžeta līdzekļi ir nepietiekami. Tādējādi minimālajā sociālo pakalpojumu grozā ietvertajiem pakalpojumiem jābūt pieejamiem, bet uz tiem var veidoties rindas.

Vienlaikus likumprojekts tiek papildināts ar atbilstošiem terminiem un precizēti likumā esošie termini atbilstoši to būtībai, kā arī, lai tos salāgotu ar normu par obligāti nodrošināmiem sociālajiem pakalpojumiem. Tādējādi likuma 1. pantā pakalpojumus aprakstošajos terminos netiek minētas personu grupas, savukārt likuma 9. panta 1.¹ daļā tiek noteiktas tās personu grupas, kurām attiecīgais sociālais pakalpojums ir obligāti nodrošināms. Precizējot terminus, personu loks netiek paplašināts, jo sociālos pakalpojumus piešķir personām, kuras atbilst kritērijiem.

Problēmas apraksts

Likums jau tagad paredz pašvaldībām veikt sociālo darbu. Sociālais darbs kopienā nav atsevišķs sociālais pakalpojums, bet gan sociālā darba prakses līmenis. Tiek pieņemts, ka sociālajā darbā īsteno visus prakses līmeņus – mikro, mezo un makro līmeni. Darbs kopienā ir viena no sociālā darba formām. Tās būtība ir palīdzēt kopienas locekļiem sasniegt augstāku labklājības līmeni, paaugstināt pašorganizēšanās prasmes, kā arī uzņemties atbildību pašiem par savu rīcību un apkārtējo vidi. Sociālais darbs kopienā integrē vispārīgo sociālā darba praksi un specifiskas pieejas – kopienas attīstība, kopienas mobilizēšana, kopienas sociālā plānošana un sociālo akciju organizēšana. Vienlaikus tas paredz plašu resursu iesaisti un sadarbības veidošanu ar dažādām organizācijām, grupām un indivīdiem. Sociālais darbs kopienā ir spēcīgs kopienas attīstības instruments, kas nodrošina sociālo iekļaušanu, veicina starpkultūru, kā arī dažādu grupu dialogu. Tas stiprina kopienas vērtības (sociālo komunikāciju, toleranci, sociālo dialogu). Vienlaikus tas ir aktīvs darbs, lai mazinātu indivīdu un grupu izolāciju, segregāciju un marginalizāciju.
ESF finansētā projekta Nr.9.2.1.1/15/I/001 ietvaros izstrādāta metodika sociālajam darbam ar kopienu, kā ietvaros tiek radīta prakse, kā šo darbu ar kopienu visefektīvāk pašvaldībā veikt (https://www.lm.gov.lv/lv/metodiskie-materiali-0). Jaunu sociālā darba pieeju attīstīšana, un ieviešana prasa papildu finansējumu. Projekta ietvaros sagatavoti un stiprināti jauni speciālisti sociālajam darbam kopienā no ESF un valsts budžeta finansējuma. Lai sociālo darbu kopienā attīstītu, valsts ar ESF+ 4.3.5.4. pasākuma projekta “Profesionāla un mūsdienīga sociālā darba attīstība” atbalstu turpinās sociālo darbinieku kompetences pilnveidi, savukārt pašvaldībām ar saviem resursiem nodrošināma šī sociālā darba prakses līmeņa - sociālais darbs kopienā – attīstība un pilnveidošana pašvaldībā.

Risinājuma apraksts

Lai sociālais darbs notiktu arī ar kopienu, nepieciešams likuma 11. panta 1. punktu papildināt ar terminu “kopiena” - personu, kuras vieno ģeogrāfiska piederība, kopīgas intereses vai kopīga identitāte, kopums, ar ģeogrāfisko piederību saprotot piederību dzīvesvietai: ciemam, pilsētas apkaimei, mazpilsētai, lauku apvidum u.c.

Problēmas apraksts

Likuma 11. pantā ir nosaukti pašvaldības sociālā dienesta uzdevumi. Neskatoties uz to, ka visu pašvaldību izmantotajā pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammā SOPA (turpmāk - lietojumprogramma) ir pieejama funkcionalitāte, kura nodrošina informāciju par personai piešķirtajiem un izmaksātajiem sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību, ir pašvaldības, kuras neievada datus minētajā informācijas sistēmā. Līdz ar to ir apgrūtināta sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības uzskaite, kontrole un budžeta līdzekļu izlietojums, kā arī situācijas analīze par valsti kopumā. Šo problēmu ir norādījusi arī Valsts kontrole.
Turklāt likuma 14. panta trešajā daļā ir noteikts, ka Labklājības ministrijai ir tiesības saņemt un apstrādāt to personu personas datus, kuras pieprasījušas sociālo palīdzību, sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas pakalpojumus vai pakalpojumus neatkarīgas dzīves nodrošināšanai, kā arī datus par šo personu pieprasītajiem un tām piešķirtajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību. Taču, ja pašvaldības šādus datus nav ievadījušas savā informācijas sistēmā, tad Labklājības ministrija valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmā nesaņem pilnu informāciju, lai veiktu Labklājības ministrijai likumā noteiktos uzdevumus sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu politikas jomā. Pašvaldības informācijas sistēmā ievada un attiecīgi valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmā tiek saņemti dati, kas saistīti ar valsts līdzfinansējuma saņemšanu, bet datus par pašvaldības administrētiem un finansētiem sociālajiem pabalstiem un sociālajiem pakalpojumiem sniedz tikai daļa pašvaldību.
Jāatzīmē, ka starp katru pašvaldību un Labklājības ministriju ir spēkā esoša vienošanās par sadarbību, kurā ir noteikts detalizēts datu apmaiņas mehāniskais apraksts datu struktūru līmenī. Tādējādi spēkā esošās vienošanās un datu sniegšana Labklājības ministrijai, pamatojoties uz likuma 14. pantu, ir tiesiska, tomēr, iztrūkstot pienākumam pašvaldībām veikt visu datu ievadi informācijas sistēmā, pilna informācija par valsti Labklājības ministrijai nav pieejama. Ņemot vērā, ka likuma 14. pants nosaka Labklājības ministrijas uzdevumus sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā, šajā pantā nevar noteikt pienākumu pašvaldībām attiecībā uz datu ievadīšanu savā informācijas sistēmā. Tas jāparedz likuma 11. pantā, kas nosaka pašvaldības sociālā dienesta uzdevumus.

Risinājuma apraksts

Lai nodrošinātu, ka pašvaldības veic pilnu datu ievadi informācijas sistēmā, nepieciešams likuma 11. pantu papildināt ar 10. punktu un noteikt, ka pašvaldībai ir pienākums nodrošināt datu ievadi par personām un mājsaimniecībām piešķirtajiem un izmaksātajiem sociālās palīdzības pabalstiem, sociālajiem pakalpojumiem un citu materiālo atbalstu, ko sociālais dienests ir izmaksājis atbilstoši pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajam. Datu ievade ir jāveic digitālā un strukturētā veidā, lai šos datus būtu iespējams nolasīt mašīnlasāmā formātā un nodot Labklājības ministrijai tādā struktūrā, kura ir noteikta noslēgtajā vienošanās par sadarbību starp Labklājības ministriju un pašvaldību. Datu ievade ir veicama informācijas sistēmā, kuru pašvaldības izmanto savam ikdienas darbam. Pašreiz pašvaldības izmanto privātā komersanta izstrādāto lietojumprogrammu, taču tā var būt arī jebkura cita informatīvā sistēma, kas spēj nodrošināt nepieciešamo funkcionalitāti. Būtiski, ka dati tiek uzkrāti un glabāti pēc vienotiem kritērijiem un nodoti valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmai vienādā apjomā un noteiktā struktūrā, tādējādi nodrošinot, ka tie ir savstarpēji salīdzināmi un analizējami un sniedz informāciju par visām pašvaldībām. Ņemot vērā to, ka datu subjekta pamattiesības saskaņā ar Satversmes 116. pantu ir ierobežojamas ar likumu un likuma tvērumā nevar tikt noteikti specifiskie nosacījumi par datu apstrādes apjomu un kārtību, kā arī institūciju sadarbības noteikumiem, tad vienlaikus ir nepieciešams iekļaut arī deleģējumu Ministru kabinetam noteikt informācijas apstrādes apjomu kārtību, kā arī institūciju sadarbības noteikumus. Minētos MK noteikumus nepieciešams apstiprināt sešu mēnešu laikā pēc likuma spēkā stāšanās.
Papildinot likuma 11. pantu ar 10. punktu, kurā līdztekus sociālajiem pakalpojumiem un sociālajai palīdzībai minēts “cits materiālais atbalsts”, tiek saskaņots normatīvais regulējums ar citiem normatīvajiem aktiem, piemēram, Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumi Nr.324 “Noteikumi par oficiālas statistikas veidlapu paraugiem sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā un veidlapu aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību” (6. Pašvaldību budžeta izdevumi sociālā atbalsta pasākumiem - citi atbalsta pasākumi un kompensācijas iedzīvotājiem), Ministru kabineta 2005. gada 27. decembra noteikumiem Nr.1031 “Noteikumi par budžetu izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām” un pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kas pašvaldību sociālajiem dienestiem uzliek pienākumu izmaksāt pašvaldību brīvprātīgo iniciatīvu pabalstus un sniegt citu materiālo atbalstu. Datu ievadīšana pašvaldību ikdienā lietotajā informācijas sistēmā atvieglos pārskatu sagatavošanu gan sociālajiem dienestiem, gan pašvaldībām kopumā, kā arī atvieglos sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības uzskaiti un analīzi, kontroli un budžeta līdzekļu izlietojumu uzraudzību.
Pašvaldību sociālā dienesta darbinieki apstrādā personu identificējošu informāciju, informāciju par personai piešķirtajiem un sniegtajiem pakalpojumiem un to sniedzējiem, piešķirto un izmaksāto sociālo palīdzību un citu atbalstu, ko sociālais dienests sniedz atbilstoši pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajam, informāciju par šo pakalpojumu, palīdzības un atbalsta periodiem un finansējumu. Personas datu apstrāde, tai skaitā datu ievade informācijas sistēmā, iepriekš minētajam nolūkam tiks veikta uz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 11. panta 10. punkta un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Regula) 6. panta 1. punkta e) apakšpunkta pamata (e)apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras). Labklājības ministrija uz likuma 14. panta pamata informāciju no pašvaldībām valsts politikas sociālās aizsardzības jomā izstrādes nolūkam saņems personas datu līmenī, kā arī apkopotā un anonimizētā veidā pārskatos.
Likumprojektā paredzētā norma pašvaldības datu ievadei ikdienā izmantotajā informācijas sistēmā nerada papildus izmaksas.

Problēmas apraksts

SIVA nodrošina profesionālo rehabilitāciju. Pasaules Veselības organizācija profesionālas rehabilitācijas definīcijā uzsver multiprofesionālu pieeju un mērķtiecīgu un secīgu profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu īstenošanu, lai sasniegtu pakalpojuma mērķi – personas integrēšanu darba tirgū. Lai nodrošinātu vienādu izpratni par terminu “profesionālā rehabilitācija”, terminu nepieciešams precizēt atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas definīcijai.

Risinājuma apraksts

Likuma 1. panta 13. punktā termins “profesionālā rehabilitācija” precizēts atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas definīcijai.

Problēmas apraksts

Likuma 13. panta pirmās daļas 1. punkts nosaka, ka valsts nodrošina atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā piešķirtajiem līdzekļiem personu ar funkcionāliem traucējumiem, personu ar invaliditāti vai personu ar prognozējamu invaliditāti profesionālās piemērotības noteikšanu un profesionālo rehabilitāciju.
Likuma 15.¹ panta pirmās daļas 2. punkts nosaka, ka SIVA sniedz profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus un nosaka profesionālo piemērotību personām darbspējīgā vecumā ar invaliditāti, garīga rakstura traucējumiem vai prognozējamu invaliditāti, kā arī profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu ietvaros nodrošina transportlīdzekļa vadīšanas apmācību personām, kurām nav medicīnisku pretindikāciju šādai apmācībai. Šajā punktā nav ietvertas personas ar funkcionāliem traucējumiem, kurām nav noteikta invaliditāte. Lai piemērotu apsteidzošu atbalsta sniegšanas pieeju, kas mazinātu invaliditātes iestāšanās riskus, sniegtu profesionālo rehabilitāciju un noteiktu profesionālo piemērotību personām ar garīga rakstura traucējumiem vai personām ar tādiem funkcionāliem traucējumiem, kas radušies, piemēram, autisma dēļ u.c., nepieciešams pakalpojuma mērķa grupu precizēt. Vienlaikus juridiskās skaidrības nodrošināšanai nepieciešams precizēt, ka SIVA nodrošina B kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas apmācību.

Risinājuma apraksts

Lai profesionālās rehabilitācijas un profesionālās piemērotības noteikšanas mērķa grupu salāgotu ar likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktā noteikto, juridiskās skaidrības nodrošināšanai nepieciešams precizēt 15.¹ panta pirmās daļa 2. punktu, iekļaujot tajā arī personas ar funkcionāliem traucējumiem, ja personai nav noteikta invaliditāte.

Problēmas apraksts

Likuma 15.¹ panta pirmās daļas 4. punkts nosaka, kādas izglītības programmas SIVA īsteno. Profesionālās izglītības likumā veikti grozījumi par profesionālo augstāko izglītību, t.sk. tiek lietots termins: īsā cikla profesionālā augstākā izglītība — augstākās pakāpes profesionālā izglītība, kas dod iespēju iegūt piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Īsā cikla profesionālā augstākā izglītība ir daļa no pirmā cikla profesionālās augstākās izglītības. SIVA mērķa grupas varēs iegūt profesionālo kvalifikāciju vai tās daļas, kā arī kompetenču attīstības programmas. Pakalpojuma mērķa grupu nepieciešams papildināt ar grupu – personas ar funkcionāliem traucējumiem, ja nav noteikta invaliditāte, nodrošinot vienotu redakciju visā likumā.
SIVA koledža īsteno studiju programmas, sagatavojot speciālistus profesijās, kuras nepieciešamas personu ar invaliditāti un personu ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem, kurām nav noteikts invaliditātes statuss, šo personu sociālās aizsardzības veicināšanai. SIVA veido kompetenču attīstības centru, kurā nākotnē vienuviet varēs saņemt profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu visas iepriekš minētās personu grupas, kā arī apgūt nepieciešamās prasmes darbā ar personām ar invaliditāti un dažādiem funkcionāliem traucējumiem to aprūpētāji, ģimenes locekļi (neformālie aprūpētāji), sociālās un izglītības jomas speciālisti u.c. Tādējādi nepieciešami grozījumi likuma 15.¹ panta pirmās daļas 4. punktā. Konkrēti profesionālās izglītības programmu veidi, kurus īsteno SIVA izglītības iestāde, norādīti Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr.914 “Sociālās integrācijas valsts aģentūras nolikums”.

Risinājuma apraksts

Lai salāgotu terminus ar Profesionālās izglītības likuma terminiem un precizētu izglītojamo personu loku un profesionālās rehabilitācijas ietvaros pieejamās apmācības, nepieciešams likuma 15.¹ panta pirmās daļas 4. punktu izteikt jaunā redakcijā.

Problēmas apraksts

SIVA, īstenojot likumā paredzētos uzdevumus, lieto vairākas informācijas sistēmas.
1) SIVA pārziņā ir Sociālās rehabilitācijas informācijas sistēma (turpmāk – SRIS) - likuma 15.¹ panta ceturtajā daļā noteikts, ka ar mērķi nodrošināt personu, kuras saņem valsts finansētus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, uzskaiti, kas nepieciešama, lai veicinātu savlaicīgu un kvalitatīvu šo pakalpojumu piešķiršanu, kā arī veidot statistiku, lai plānotu, izstrādātu un novērtētu valsts politiku sociālās rehabilitācijas jomā un nodrošinātu citu SIVA funkciju izpildi, SIVA veido un uztur SRIS, kas ir valsts informācijas sistēma. SRIS pārzinis ir SIVA, un tajā iekļauj datus par personām, kuras pieprasījušas un saņēmušas likuma 13. panta pirmās daļas 4., 6. un 7. punktā minētos valsts finansētos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, tostarp personas datus, kā arī datus par saņemtajiem pakalpojumiem un to sniedzējiem (datu apjomu paredz Ministru kabineta 2020. gada 29. septembra noteikumi Nr.604
“Sociālās rehabilitācijas informācijas sistēmas noteikumi” (https://likumi.lv/ta/id/317677-socialas-rehabilitacijas-informacijas-sistemas-noteikumi) (turpmāk - MK noteikumi Nr.604)).
2) SIVA pārziņā ir valsts informācijas sistēma “Profesionālās rehabilitācijas informācijas sistēma” (turpmāk - PRIS). SIVA sniedz profesionālās rehabilitācijas un profesionālās piemērotības noteikšanas pakalpojumus (turpmāk kopā – profesionālās rehabilitācijas pakalpojumi) atbilstoši likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktā un 15.¹panta pirmās daļas 2. punktā noteiktajam. Profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros tiek nodrošināta profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības, pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības (koledžas izglītība), profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmas. Vienlaikus SIVA sagatavo speciālistus profesijās, kuras nepieciešamas personu ar invaliditāti sociālās aizsardzības veicināšanai. SIVA veido un uztur PRIS, veic to personu uzskaiti, kurām ir nepieciešami profesionālās rehabilitācijas pakalpojumi, kā arī uztur attiecīgās datubāzes. Uzskaite SIVA notiek ar mērķi nodrošināt personu, kuras saņem valsts finansētu profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu, uzskaiti, kas nepieciešama, lai veicinātu savlaicīgu un kvalitatīvu šo pakalpojumu piešķiršanu, veidotu statistiku, lai plānotu un novērtētu profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu īstenošanas apjomu, kā arī nodrošinātu citu SIVA funkciju izpildi. PRIS iekļauj datus par personām, kuras saņēmušas profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus, tostarp personas datus, kā arī datus par saņemtajiem atbalsta pakalpojumiem (dienesta viesnīca, ēdināšana, transports u.c.) un veselības datus (informāciju par saslimšanām (diagnozes atbilstoši SSK), anamnēzes datus, datus par personas funkcionēšanas un darbspēju novērtējumu).
SIVA informācijas sistēmas iegūst datus arī no citām informācijas sistēmām. Lai pārbaudītu personas atbilstību likuma 3. panta nosacījumiem un likuma 15.¹ pantā noteiktajiem mērķgrupas kritērijiem, PRIS veic datu salīdzināšanu ar:
- Fizisko personu reģistru – vārds, uzvārds, personas kods, darbspējas vecums, deklarētā dzīvesvieta, personas statuss, valstiskā piederība un tās veids. Minētā informācija tiek ievadīta PRIS.
- Valsts izglītības informācijas sistēmu - vārds, uzvārds, personas kods, iegūtā izglītība;
- Invaliditātes informatīvo sistēmu - vārds, uzvārds, personas kods, invaliditātes grupa, ja ir.
Veselības datus atbilstoši attiecīgajiem Ministru kabineta noteikumiem sniedz pati persona, kuras vēlas saņemt sociālās rehabilitācijas vai profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu.
Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību” 2.2.1.1. pasākuma “Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība” ietvaros Labklājības ministrijas īstenotā projekta Nr.2.2.1.1/17/I/007 „Labklājības nozares informācijas un komunikācijas tehnoloģiju centralizācija" ietvaros tika izveidota SRIS sasaiste ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk - PMLP) pārziņā esošo Fizisko personu reģistru – personu datu automātiskai izgūšanai un iekļaušanai SRIS.
Tā kā likumprojekts paredz paplašināt profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēmēju mērķa grupu, nepieciešams veikt funkcionalitātes papildinājumus SIVA pārziņā esošajā valsts informācijas sistēmā PRIS ar mērķi nodrošināt paplašināto mērķa grupu, kuras saņem valsts finansētus profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus, datu uzkrāšanu. Tiesības apstrādāt PRIS iekļauto informāciju ir SIVA un Labklājības ministrijai to darbību reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto funkciju un uzdevumu izpildei. Vienlaikus nepieciešams likumprojektā iekļaut deleģējumu Ministru kabinetam attiecībā uz PRIS noteikt informācijas sistēmas struktūru, tajā iekļaujamos datus, to apjomu, datu apstrādes noteikumus un kārtību, kā arī institūciju sadarbības noteikumus.
Finansējums nepieciešamo izmaiņu veikšanai tiks nodrošināts SIVA piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.

Risinājuma apraksts

Lai nodrošinātu datu apstrādi valsts informācijas sistēmā “Profesionālās rehabilitācijas informācijas sistēma”, nepieciešams likuma 15.¹ pantu papildināt ar septīto, astoto un devīto daļu.

Problēmas apraksts

Likuma 15.¹ panta pirmās daļas 3. punkts nosaka, ka SIVA koordinē valsts finansētu sociālās rehabilitācijas, profesionālās rehabilitācijas un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr.914 “Sociālās integrācijas valsts aģentūras nolikums” 6.8. apakšpunktu SIVA veic to personu uzskaiti, kurām ir nepieciešami profesionālās rehabilitācijas, sociālās rehabilitācijas, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, un aģentūras pakalpojumu saņēmēju uzskaiti, kā arī uztur attiecīgās datubāzes. Tādējādi personas, kuras vēlas saņemt ilgstošas sociālas aprūpes un sociālās rehabilitācijas valsts institūcijas pakalpojumu, vēršas pašvaldības sociālajā dienestā, un, ja persona atbilst valsts nodrošinātā ilgstošās sociālās aprūpes pakalpojuma saņemšanai, dienests nosūta dokumentus uz SIVA. SIVA izvērtē saņemtos dokumentus un pieņem lēmumu par personas uzņemšanu pakalpojuma rindā.
Kad atbrīvojas vieta valsts sociālās aprūpes centrā, SIVA pieņem lēmumu un piešķir personai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu.
Praksē nākas saskarties ar gadījumiem, kad brīvās vietas aizpilde ir apgrūtināta, piemēram:
- personai mainās viedoklis par konkrētās institūcijas izvēli (persona piekrīt pakalpojumu saņemšanai, bet, kamēr tiek sagatavoti dokumenti rakstiskai piekrišanai vai atjaunoti dokumenti, pārdomā un atsakās no tās);
- personas un viņas aizgādnim atšķiras viedokļi par turpmāko dzīvesvietas izvēli, kas traucē vienoties par kopīgu lēmumu, nereti šādos gadījumos tiek iesaistīta bāriņtiesa;
- persona nav sociālā dienesta vai tuvinieku redzeslokā, nav zināma personas atrašanās vieta, bet iesaistītais sociālais dienests un tuvinieki uzsver, ka personai pakalpojums nepieciešams un tāpēc lūdz papildu laiku personas dzīvesvietas noskaidrošanai, lai persona nezaudētu piedāvāto vietu;
- sociālajam dienestam neizdodas sazināties ar personu (nav zināma personas atrašanās vieta, bezvēsts prombūtne, persona atrodas ieslodzījuma vietā vai dzīvo ārvalstīs);
- personas veselības stāvoklis ir stabilizējies un radinieki spēj personu aprūpēt. Ja personu aprūpē vecāka gada gājuma tuvinieki, kuri nav droši, vai tuvākā nākotnē varēs par personu parūpēties, tiek lūgts pakalpojumu piešķiršanu atlikt un vietu rindā saglabāt, lai pēc nepieciešamības pakalpojumi būtu pieejami nekavējoties;
- jebkura veida ārstēšana, kura liedz uzsākt pakalpojumu saņemšanu, tai skaitā piespiedu ārstēšana (īslaicīga kontrindikāciju esamība pakalpojumu saņemšanai);
- persona mutiski informē sociālo dienestu, ka nevēlas saņemt pakalpojumus, bet atsakās iesniegt jebkādu iesniegumu, tai skaitā par svītrošanu no pakalpojumu rindas.
Tomēr šajos gadījumos rindā ir personas, kurām SIVA varētu nekavējoties pieņemt lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu. Tomēr SIVA nav tiesīga ierobežot personas tiesības izvēlēties savu dzīvesvietu, kā arī SIVA pienākums ir nodrošināt pakalpojumu saņemšanu rindas kārtībā. Tā kā bez personas rakstiskas piekrišanas SIVA nav tiesīga svītrot personu no rindas, tiek veikta atkārtota un regulāra sociālo dienestu informēšana un aicinājumi pašvaldībās strādāt ar pakalpojumus pieprasījušām personām, izvērtējot personai piemērotāko sociālā pakalpojuma veidu. SIVA regulāri atkārtoti izskata personu, kuras uzņemtas rindā, dokumentus un saskaņā ar MK noteikumu Nr.138 44. punktu pārbauda, vai personai pakalpojums ir nepieciešams, un pieprasa sociālajam dienestam no jauna noteikumu 10.2. un 10.3. apakšpunktos minētos dokumentus, šo noteikumu 3.pielikumā minēto izvērtējumu, ja tie vecāki par 12 mēnešiem, kā arī lūdz sociālo dienestu informēt SIVA un iesniegt attiecīgu personas iesniegumu, ja personai pakalpojums vairs nav nepieciešams.
Neskatoties uz to, rindā ilgstoši atrodas personas, kuras ir neaktīvas pakalpojumu pieprasītājas. Tāpat ir daļa personu, kuras ilgstoši gaida rindā uz konkrētu valsts institūciju un neatsaucas uz SIVA aicinājumiem pakalpojumu saņemšanai izvēlēties tās institūcijas un līgumorganizācijas, kurās ievietošana nav apturēta un klienti tiek uzņemti.
Ņemot vērā iepriekš minēto, nepieciešams likumā noteikt SIVA tiesības pieņemt lēmumu par personas izslēgšanu no pakalpojumu rindas, vienlaikus apzinoties personu loku un pašvaldībām noteikto pienākumu rūpēties par pašvaldības iedzīvotājiem, normā nosakāms SIVA pienākums informēt pašvaldību par pieņemto lēmumu. Tādējādi pakalpojuma saņemšana tiktu nodrošināta tām personām, kuras gaida rindā un vēlas pakalpojumu saņemt.

Risinājuma apraksts

Lai nodrošinātu personas, kuras vēlas saņemt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu valsts institūcijā, ar pakalpojumu, nepieciešams likuma 15.¹ pantu papildināt ar desmito daļu, nosakot SIVA tiesības pieņemt lēmumu par klienta izslēgšanu no ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma rindas, ja klients divas reizes ir atteicies no pakalpojuma.

Problēmas apraksts

Bērnu tiesību aizsardzības likums (turpmāk – BTAL) paredz pašvaldības pienākumu iesaistīties bērna uzvedības problēmu risināšanā. Pašvaldībām ir pienākums izstrādāt uzvedības sociālās korekcijas programmu jau agrīni, kamēr bērns vēl nav izdarījis likumpārkāpumus, bet tā uzvedība var novest līdz prettiesiskai rīcībai. Tomēr, gan Valsts kontrole 2022. gada revīzijā ““Problēmbērni” – pieaugušo neizdarību spogulis” ( https://lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile/29565tDPd3bg8aIDq66AllXeeLAFAX8V8UBJr.pdf ), gan Tieslietu ministrijas iniciētā nepieciešamība pieejas maiņai darbā ar bērniem, norāda, ka pašvaldību likumpārkāpumu profilakses darbs ar bērniem nav pietekami efektīvs. Sociālajā darbā ar bērniem un jauniešiem, kuriem jau ir izveidojušās uzvedības problēmas, ir nepieciešams ietvert pakalpojumu kopumu, kas ietver atbalsta pasākumus, kā piemēram, sociālā mentora iesaisti un sociālas rehabilitācijas programmas, kas vērstas uz cēloņu risinājumiem, tā panākot bērna uzvedības maiņu. Mērķētas sociālās rehabilitācijas programmas, kurās bērna uzvedības problēmas tiek risinātas kompleksi, multidisciplināri ar dažādiem pakalpojumu veidiem un iesaistot dažādu jomu speciālistus, tajā skaitā atkarību ārstēšanai. Preventīvo pasākumu organizēšanai ir pieejamas nevalstisko organizāciju nodrošinātās programmas “DARI”, “Palēciens” un “Pārinieks”. Programmu saturs aptver dažādas pieejas darbā ar bērniem un jauniešiem, kā piemēram, neformālā izglītība, motivācijas un attiecību veidošana, pašizaugsmes un prasmju stiprināšana un attīstīšana, psihosociālais atbalsts, lai mazinātu viņu uzvedības un saskarsmes grūtības un to izraisītās sekas, veicinātu piesaistes personu izpratni par bērnu un jauniešu vajadzībām, tādējādi uzlabojot saskarsmi ģimenē un mazinot konflikta situācijas. Īpaša uzmanība preventīvajā darbā pievēršama riska jeb nestabilas situācijas ģimenēs esošiem bērniem, kuri ir liecinieki emocionālai vai fiziskai vardarbībai, saskārušies ar zaudējumu, uzturas nelabvēlīgā sociālajā vidē. Ir svarīgi saprast, ka katrs bērns ir unikāls, un tādēļ ir nepieciešama individuāla pieeja un savlaicīga riska novērtēšana, lai saprastu un risinātu viņa iespējamās uzvedības vai atkarības problēmas. Vecāku, pedagogu, psihologu un citu speciālistu palīdzība un atbalsts ir būtiski, taču ne vienmēr pietiekami, lai bērnam palīdzētu veiksmīgi pārvarēt grūtības un viņi pilnvērtīgi attīstītos gan emocionāli, gan sociāli, bez nonākšanas dažādās atkarībās. Rodoties nepieciešamībai un attīstoties dažādiem sociālajiem pakalpojumiem, tiek veidotas jaunas programmas, kas tiek balstītas uz profesionāļu un citu valstu pieredzi, pētījumiem vai izstrādātas kā jauna metodika. Tāpat šobrīd Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju” 4.3.6.5. pasākuma “Atbalsta pasākumi bērniem ar uzvedības un atkarību problēmām un to ģimenēm” pasākuma ietvaros ir paredzēts izstrādāt un ieviest multidisciplināru atbalsta pakalpojumu bērniem ar uzvedības un atkarību problēmām vai to attīstības risku un viņu ģimenēm. Minētais atbalsta pakalpojums tiks izstrādāts pamatojoties uz atbalsta sistēmas un pakalpojumu pieejamības pētījumu secinājumiem un priekšlikumiem, tajā skaitā labās prakses pieredzes (arī starptautiskas) apmaiņā gūtiem secinājumiem, līdz ar to pārejas periods tiek noteikts pieci gadi pasākumu aprobēšanai un vienlīdz precīzāku izmaksu aprēķiniem (no 2029. gada 1. janvāra).
Ārvalstu ilggadēja pieredze un prakse, tai skaitā mūsu kaimiņvalstīs, OECD pētījumi, tai skaitā pirms gada īstenots, kurš parāda salīdzinošo praksi starp OECD dalībvalstīm, liecina par to, ka, lai sasniegtu labāku rezultātu bērnu un jauniešu problēmas ir identificējamas iespējami agrāk un iespējami savlaicīgāk ir jāpiesaista viņu vajadzībām atbilstošs atbalsts. Jebkurš jaunietis, kurš turpina iegūt izglītību un sekmīgi iekļaujas darba tirgū nesīs ieguvumu pašvaldībai nodokļu veidā, līdz ar ko savlaicīgas rūpes par šo likuma grozījumu 9.panta 1.¹daļas 10.punktā minētajām personām ir ieguldījums ne tikai šo personu labāka nākotnes dzīves līmeņa nodrošināšanā, bet arī pašvaldības nākotnes budžeta ieņēmumu jomā.
Šā likuma 13.panta otrās daļas 4.punkta mērķgrupa ir personas, kurām jau izveidojusies atkarība no dažādām apreibinošām vielām vai procesiem, savukārt, saskaņā ar grozījumiem šā likuma 9.panta 1.¹daļas 10.punktā, noteikts, ka mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kuriem ir uzvedības vai atkarības problēmas vai pastāv to attīstības risks, tādejādi preventīvi mērķtiecīgi rīkojoties, samazināsies to jauniešu un pieaugušo skaits, kuriem izveidosies atkarība.
Lai preventīvie pasākumi būtu pilnvērtīgāki un sociālās rehabilitācijas programmas sasniegtu savu mērķi, bērniem ar uzvedības problēmām ir nepieciešams sociālā mentora pakalpojums, kas ir ļoti būtiska sociālās rehabilitācijas programmas sastāvdaļa. Sociālā mentora pakalpojumiem ir jābūt pieejamiem arī gadījumā, ja bērnam nav nepieciešama sociālās rehabilitācijas programma kopumā, tādējādi motivējot bērnu risināt problēmas, attīstīt sociālās prasmes un orientēties sociālajās situācijās, rosinot attīstīt un radīt jaunas iemaņas, socializēšanās prasmes, sniedzot atbalstu ikdienas situāciju risināšanā, modelējot atbilstošu sociālo uzvedību un palīdzot indivīdiem praktizēt sociālo mijiedarbību drošā un atbalstošā vidē un uzlabojot viņu vispārējo dzīves kvalitāti.
Sociālā mentora pakalpojums bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem pēc pilngadības sasniegšanas nodrošinātu, ka Ministru kabineta noteikumos paredzētās jauniešu tiesības uz psihosociālo atbalstu tiktu īstenotas ar praktisku un emocionālu atbalstu patstāvīgas dzīves uzsākšanai un veiksmīgākai integrācijai sabiedrībā. ES fondu 4.3.6.5. pasākuma ietvaros ir paredzēts sniegt arī psihoemocionālā atbalsta pasākumus bērniem ar uzvedības un atkarību problēmām vai to attīstības risku, to starp sociālā mentora pakalpojumu. Sociālā mentora misija ir palīdzēt grūtībās nonākušam bērnam un atbalsts var palīdzēt bērnam attīstīt emocionālo labklājību, uzlabot attiecības ar citiem, palielināt motivāciju un uzlabot uzvedību. Tas var nodrošināt viņam arī praktiskus rīkus un iemaņas, kas viņam būs noderīgas visā dzīvē. Sociālais mentors palīdzēs bērnam izprast un risināt viņa problēmas, palīdzēs attīstīt jaunas prasmes, būs stabils un uzticams pieaugušais. Tādejādi bērns būs uzklausīts un saprasts, jutīsies drošāk, sāks veidot un uzturēt veselīgas attiecības ar apkārtējiem. Lai attīstītu un nodrošinātu sociālā mentora pakalpojumu bērniem ar uzvedības un atkarību problēmām, tiks izstrādāts sociālā mentora pakalpojuma apraksts un mācību programma, organizētas sociālā mentora mācības un pakalpojuma sniegšana izmēģinājuma projekta veidā, līdz ar to sociālā mentora obligātai nodrošināšanai sociālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros nepieciešams paredzēt pārejas periodu 2026. gadu.

Risinājuma apraksts

Lai sociālais darbs notiktu ne tikai ar bērniem un jauniešiem, kuriem ir uzvedības vai atkarības problēmas, likuma 9. panta 1.¹ daļa tiek papildināta ar 10.punktu, proti, ka pašvaldībai ir pienākums nodrošināt arī sociālās rehabilitācijas pakalpojumus (no 2026. gada 1. janvāra) bērniem ar uzvedības problēmām, atkarības problēmām, augstiem to attīstības riskiem, kā arī pēcārpusģimenes aprūpē esošiem jauniešiem, izmantojot sociālā mentora, sociālās rehabilitācijas programmu (no 2029.gada 1.janvāra), kā arī likuma 21. panta pirmā daļa tiek papildināta ar 6., 7., 8. un 9. punktu, un 21. pants ar ceturto daļu, kas nosaka, ka sociālā mentora pakalpojums no 2026. gada 1. janvāra nodrošināms bērniem ar uzvedības problēmām, atkarības problēmām, to attīstības riskiem, ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem no 16 gadu vecuma, kā arī pēcārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem. Līdz ar to bērniem tiks attīstītas praktiskās iemaņas un viņam tiks nodrošināta iespēja izvēlēties dažādus atbalsta pakalpojumus un speciālistus, kas viņam būs noderīgi turpmākā dzīvē. 16 gadu vecumu paredzēts noteikt kā kompromiss starp līdzšinējiem 17 gadiem un 15 gadiem, ko vēlējās NVO.
Tādējādi pašvaldībām no 2026. gada 1. janvāra klientam jānodrošina sociālās rehabilitācijas pakalpojums, t.i., pasākumu kopums, kas ietver dažādas metodes un līdzekļus un ko katram individuāli nosaka pašvaldība. Pašvaldība, izvērtējot klienta nepieciešamību pēc kāda konkrēta sociālās rehabilitācijas pakalpojuma, ko nodrošina valsts, taču kuru bērns nevar saņemt tikai tamdēļ, ka viņu nav iespējams nogādāt pie pakalpojuma sniedzēja, piemēram, uz “Pusaudžu resursu centru”, var iesaistīties risinot transporta nodrošināšanu, kas ir viens no līdzekļiem sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanā.
Vienlaikus no 2026. gada 1. janvāra obligāti nodrošināms būs sociālais mentors kā viena no sociālās rehabilitācijas pakalpojuma metodēm, bet sociālās rehabilitācijas programmas attiecībā uz sociālās rehabilitācijas pakalpojumu obligāti veidojamas no 2029. gada 1. janvāra.

Problēmas apraksts

Specializētās darbnīcas ir sociālās rehabilitācijas pakalpojums, kas nodrošina prasmes veicinošas aktivitātes un speciālistu atbalstu personām ar funkcionāliem traucējumiem. Specializētās darbnīcu pakalpojuma sniegšanā iesaista specializētās darbnīcas profilam atbilstošu speciālistu, sociālo darbinieku un sociālo rehabilitētāju, kuri nodrošina:
- klienta nodarbinātības interešu un iemaņu novērtēšanu – atbilstoši vajadzībai;
- darba iemaņu apguvi;
- individuālās vai grupu nodarbības sociālā rehabilitētāja vadībā;
- sociālā darbinieka individuālās konsultācijas;
- klientu informēšanas un izglītošanas pasākumus atbilstoši nepieciešamībai;
- brīvā laika pasākumus.
Specializēto darbnīcu darbības jomas var būt dažādas, piemēram, šūšana, keramika, kokapstrāde, veļas mazgāšana, floristika u.c. Organizējot darba prasmju apguvi, tiek radīti produkti, no kuriem daļa ir pietiekami pievilcīgi, lai tos varētu realizēt (tas tiek darīts par ziedojumiem, piemēram, tirdziņos). Visi ziedojumi tiek novirzīti pakalpojuma uzturēšanai un klientu motivēšanai (piemēram, kopīgām pusdienām, ekskursijām vai citiem klientu izklaides pasākumiem). Neveicot saražoto produktu realizēšanu, tie veidotu uzkrājumus, kuru uzglabāšanai būtu jāveido noliktavas vai tie būtu jāizmet atkritumos, kas nav ekonomiski pamatoti un videi draudzīgi risinājumi, kā arī pašiem klientiem rada iespaidu, ka viņu radītais produkts nav vērtīgs un vajadzīgs. Vienlaikus radīto produktu apjoms ir pārāk mazs, lai dotu iespēju klientiem nopelnīt algu. Arī līgumu slēgšana ar uzņēmumiem konkrētu pasūtījumu izpildei praktiski nav iespējama, jo tad produkti ir jārada ātri un lielā apjomā, un specializēto darbnīcu klienti to nespēj ierobežoto darbspēju dēļ. Vienlaikus specializētajā darbnīcā daļu dienas klientiem ir jāpavada strādājot, bet nesaņemot par to nekādu atalgojumu, tādējādi ir grūti ilgākā laika periodā uzturēt klientu motivāciju.
Lai motivētu klientus turpināt attīstīt darba prasmes un radīt produktus ar pievienoto vērtību (tā vietā, piemēram, neizvēloties dienas aprūpes centra pakalpojumus, kur ir vairāk brīvā laika pavadīšanas iespēju un lielākas pakalpojuma uzturēšanas izmaksas), specializētajām darbnīcām būtu nepieciešama iespēja finansiāli novērtēt vai apbalvot klientus atbilstoši viņu ieguldījumam dažādu produktu izgatavošanā. Minētā īstenošanai nepieciešams specializēto darbnīcu pakalpojumu sniedzējiem paredzēt tiesības izmaksāt klientam stipendiju, ņemot vērā pakalpojuma sniedzēja budžeta iespējas, t.i., daļu no finansējuma, kas iegūts, realizējot specializēto darbnīcu klientu saražotos produktus, novirzot klientu turpmākā darba motivēšanai.
Stipendijas apmēru, tās piešķiršanas kritērijus un izmaksas kārtību noteiktu pakalpojuma sniedzējs, jo, ņemot vērā specializēto darbnīcu dažādās darbības jomas, saražoto produktu vērtība un realizēšanas iespējas un līdz ar to stipendijas izmaksāšanai pieejamais finansējums ir atšķirīgs. Ņemot vērā, ka izmaksājamās stipendijas apmēri būs nelieli, tie nebūtu apliekami ar nodokļiem, kā arī iekļaujami ienākumos, kas tiek ņemti vērā, izvērtējot personas materiālo situāciju un piešķirot sociālo palīdzību.

Risinājuma apraksts

Lai motivētu personas, kuras sociālas rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros saņem specializētās darbnīcas pakalpojumu, turpināt attīstīt darba prasmes un radīt produktus, likumprojekta 8. pants paredz papildināt likuma 21. pantu ar trešo daļu, nosakot specializētās darbnīcas pakalpojuma sniedzējam tiesības izmaksāt klientiem stipendiju. Lai minētās stipendijas netiktu iekļautas personas materiālās situācijas izvērtēšanas ienākumos, likumprojekta 12. pants paredz precizējumu likuma 36. pantā.

Problēmas apraksts

Saskaņā ar likuma 2. pantu likuma mērķis ir noteikt sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanas un saņemšanas principus, personu loku, kā arī sociālo pakalpojumu samaksas un finansēšanas principus. Sociālo pakalpojumu saņemšana ir brīvprātīga un tiek nodrošināta, ja persona ir izteikusi vēlmi vai piekritusi sociālā pakalpojuma saņemšanai. Saskaņā ar likuma 7. panta 1. punktu viens no sociālo pakalpojumu saņemšanas pamatprincipiem ir klienta pienākums līdzdarboties. Likuma 8. panta pirmā daļa paredz pamatprincipu, ka klienta vai viņa apgādnieka pienākums ir samaksāt par saņemto sociālo pakalpojumu.
Praksē, piemēram, biedrībai “Latvijas Samariešu apvienība”, kas nodrošina aprūpes mājās pakalpojumu vairāk nekā 20 Latvijas pašvaldībās, nākas saskarties ar gadījumiem, kad aprūpes mājās pakalpojuma saņēmējs nelīdzdarbojas pakalpojuma saņemšanā vai nemaksā pašvaldības noteikto līdzmaksājumu. Piemēram, klients nelaiž aprūpētāju dzīvesvietā, nenovērš agresīvu mājdzīvnieku apdraudējumu aprūpētājam, nesniedz informāciju par došanos projām uz ilgāku laiku no pastāvīgās dzīvesvietas utml., vai arī ilgstoši nemaksā pašvaldības noteikto līdzmaksājumu. Tas rada zaudējumus pakalpojuma sniedzējam, kurus atgūt ir ilgstošs un neefektīvs process, kā arī kavē pakalpojumu sniegšanu citām personām.
Šobrīd likums neparedz pašvaldībai vai sociālo pakalpojumu sniedzējam iespēju pārtraukt pakalpojuma sniegšanu gadījumos, kad klients bez objektīva iemesla neievēro šos principus un nelīdzdarbojas vai nesamaksā par saņemto pakalpojumu.
Lai šo problēmu risinātu, būtu nepieciešams likumu papildināt ar normu, ka, izvērtējot visus apstākļus, atsevišķos gadījumos būtu iespēja pieņemt lēmumu par aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanas izbeigšanu.

Risinājuma apraksts

Likumprojekta 9. pants paredz papildināt likuma 23. pantu ar ceturto daļu, nosakot, ka, gadījumos, kad klients vai viņa apgādnieks nesadarbojas ar pakalpojuma sniedzēju vai nepilda noslēgto vienošanos un nepastāv objektīvi apstākļi, kā dēļ klients nevar izpildīt vienošanos vai nav iespējama līdzdarbība, pašvaldības sociālais dienests var pieņemt lēmumu par aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanas izbeigšanu.

Problēmas apraksts

No 2023. gada 1. jūlija ir spēkā jaunie minimālo ienākumu apmēri, kas turpmāk, sākot ar 2024. gadu, tiks pārskatīti katra gada janvārī. Likuma 33. panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka minimālo ienākumu sliekšņus sociālās palīdzības sniegšanai nosaka procentuālā apmērā, noapaļotus līdz veseliem euro, no Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē publicētās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī (turpmāk — ienākumu mediāna).
Likuma “Par sociālo drošību” 2.² daļā noteikts, ka minimālo ienākumu slieksnis nav zemāks par 20 procentiem (noapaļots līdz pilniem euro) no Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk - CSP) tīmekļvietnē publicētās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī (turpmāk — ienākumu mediāna). Vienlaikus likums nosaka, ka minimālo ienākumu sliekšņu apmērus pārskata katru gadu 1. janvārī, ņemot vērā aktuālo (t.i., jaunāko CSP mājaslapā publicēto) minimālo ienākumu mediānu.

Likuma 33. panta otrajā daļā noteikts, ka garantēto minimālo ienākumu slieksnis ir 20 procenti no ienākumu mediānas, kas tiek noapaļots līdz veseliem euro.

Likuma 33. panta piektajā daļā noteikts, ka minimālo ienākumu sliekšņu apmērus mājsaimniecībai aprēķina, piemērojot attiecīgajam ienākumu slieksnim šādus koeficientus:
1) pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā — koeficientu 1;
2) pārējām personām mājsaimniecībā — koeficientu 0,7.

Pārējām personām minimālo ienākumu slieksni rēķina ar koeficientu 0,7 no noapaļota pirmās personas ienākumu sliekšņa. Taču likums nenosaka, vai arī šīs slieksnis ir jānoapaļo līdz veseliem euro. 2023. gadā minimālo ienākumu slieksnis otrajai personai tiek piemērots nenoapaļots un tas ir 87,50 euro. Vienlaikus trūcīgas personas un maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu sliekšņi arī otrajai personai tika noteikti noapaļotā apmērā jau 2023.gadā. Tādēļ turpmāk – no 2024. gada 1. janvāra nepieciešams normu precizēt, lai novērstu neskaidrības sociālās palīdzības jomā un dažādas interpretācijas normas piemērotājiem pašvaldību sociālajos dienestos. Tas ir ļoti svarīgi, lai iedzīvotājiem nodrošinātu līdzvērtīgu atbalstu visās pašvaldībās un sociālās palīdzības saņēmējiem būtu saprotamāka sociālās palīdzības saņemšanas kārtība.

4.tabula. Minimālo ienākumu sliekšņi pirmajai vai vienīgajai personai un pārējām personām mājsaimniecībā 2023. gada 2. pusgadā un 2024. gadā

SCP publicētā MIL mediāna mēnesī	Par 2020		Par 2021
	626,57*		685,78*
	Aprēķins 1.personai	Piemēro SPSPL/saist.not.	Aprēķins 1.personai	Ap[rēķins 2.personai	Piemēro SPSPL/saist.not.
Piemēro	no 01.07.2023.		2024.g.
20% no mediānas - GMI slieksnis	125,31	125/87,50**	137,16	95,90	137/96***
50% no mediānas - ienākumu trūcīgā slieksnis	313,29	313/219	342,89	240,10	343/240
80% no mediānas - maznodrošinātā maksimālais ienākumu slieksnis	501,26	501/351	548,62	384,30	549/384

* https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__NN__NNM/NNM080/table/tableViewLayout1/
** SPSP likuma anotācijā izmaksas otrajai un pārējām personām m/s rēķinātas uz nenoapaļotu skaitli
un tas tiek piemērots SOPA GMI un mājokļa pabalsta apmēra aprēķinam no 01.07.2023. līdz 31.12.2023.
*** SPSP likuma grozījumos (TAP: 22-TA-2554) 2024. un 2025. gadam tika piemēroti noapaļoti apmēri arī otrajai
personai (anotācijas 1. pielikuma 5. tabula un finanšu aprēķinu Excel tabula).

5. tabula. Minimālo ienākumu sliekšņi pirmajai vai vienīgajai personai un pārējām personām mājsaimniecībā 2025. gadā un 2026. gadā

Prognozētā MIL mediāna mēnesī	Par 2022			Par 2023
	737,21			818,30
	Aprēķins 1.personai	Aprēķins 2.personai	Piemēro SPSPL/saist.not.	Aprēķins 1.personai	Aprēķins 2.personai	Piemēro SPSPL/saist.not.
Piemēro	2025			2026
20% no mediānas - GMI slieksnis	147,44	102,90	147/103***	163,66	114,80	164/115
50% no mediānas - ienākumu trūcīgā slieksnis	368,61	258,30	369/258	409,15	286,30	409/286
80% no mediānas - maznodrošinātā maksimālais ienākumu slieksnis	589,77	413,00	590/413	654,64	458,50	655/459

Risinājuma apraksts

Lai nodrošinātu, ka minimālo ienākumu sliekšņu aprēķinā tiek piemērota noapaļošana līdz veseliem euro, likumprojekta 10. pantā paredzēts grozījums likuma 33. panta piektās daļas 2. punktā, nosakot, ka arī pārējām personām mājsaimniecībā minimālo ienākumu sliekšņi tiek noapaļoti līdz veseliem euro.
Grozījums ir tehnisks precizējums, lai nodrošinātu likuma normu vienādu izpratni un pieeju visās pašvaldībās, jo pašlaik atsevišķas pašvaldības interpretē atšķirīgi jau spēkā esošo likuma 33.panta pirmajā daļā noteikto, proti, ka minimālo ienākumu sliekšņus sociālās palīdzības sniegšanai nosaka procentuālā apmērā no ienākumu mediānas, noapaļotus līdz veseliem euro. Līdz ar to anotācijas 3.sadaļa papildināta netiek.

Problēmas apraksts

Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 790 "Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas kārtība no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām" krīzes dzīvokļa pakalpojums ir noteikts kā drošs patvērums, kas paredzēts vardarbībā cietušām personām gadījumos, kad cietušo veselība un dzīvība ir apdraudēta. Nepieciešami grozījumi likumā, lai veidotu vienotu izpratni, ka krīzes dzīvokļa pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem un nav sociālais pakalpojums, kuru būtu nepieciešams reģistrēt sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā.

Risinājuma apraksts

Papildināt likuma 1. pantu ar 48. punktu, kas nosaka, ka krīzes dzīvokļa pakalpojums ir drošs patvērums vardarbībā cietušām pilngadīgām personām un pilngadīgām personām ar bērniem augsta vardarbības riska gadījumos, kad cietušo veselība un dzīvība ir apdraudēta, kā arī 13. panta pirmo daļu ar 32. punktu, kas paredz, ka no valsts budžeta līdzekļiem tiek finansēts krīzes dzīvokļa pakalpojums, kura apjomu, saturu, saņemšanas nosacījumus un piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Minētais papildinājums likuma 13. panta pirmajā daļā ir redakcionāls grozījums, kuram nav ietekmes uz valsts budžetu, jo finansējums ir nodrošināts no 2023.gada 1.jūlija un tiek piešķirts saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumiem Nr.790 “Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas kārtība no vardarbība cietušām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām”.

Problēmas apraksts

2023. gada 1. jūnija likuma grozījumi ietvēra 35. panta papildināšanu ar piekto daļu nosakot, ka:
“(5) Lai mājsaimniecībai aprēķinātu mājokļa pabalsta apmēru, garantēto minimālo ienākumu sliekšņu summai piemēro šādus koeficientus:
1) atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai vai atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti — koeficientu 2,5;
2) mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti, — koeficientu 2;
3) mājsaimniecībai, kurā ir pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti un bērni, — koeficientu 2;
4) pārējām mājsaimniecībām — koeficientu 1,5.”
Tehniskās kļūdas dēļ minētās daļas 3. punktā aiz vārdiem “mājsaimniecībai, kurā ir” netika ierakstīts vārds “tikai”.

Risinājuma apraksts

Lai novērst tehnisko kļūdu, likumprojekta 10. pants paredz papildināt likuma 35. panta piektās daļas 3. punktu pēc vārdiem “mājsaimniecībai, kurā ir ” ar vārdu “tikai”.

Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?

Nē

Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

Nē

1.6. Cita informācija

Ņemot vērā, ka visas pašvaldības nevarēs nodrošināt visus obligātos sociālos pakalpojumus nekavējoties, atsevišķu sociālo pakalpojumu izveidošanai ir nepieciešams pārejas periods. Ņemot vērā panākto vienošanos ar Latvijas Pašvaldību savienību, likumprojekta 13.pants nosaka dienas aprūpes centra pakalpojuma, atelpas brīža pakalpojuma (institūcijā vai mājoklī), specializētās darbnīcas pakalpojuma un sociālo mentoru sociālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros ieviešanas termiņu - 2026. gada 1. janvāri, bet ģimenes asistenta pakalpojuma - 2028. gada 1. janvāri un sociālās rehabilitācijas programmas - 2029. gada 1. janvāri. Attiecīgi līdz iepriekš minētajam laikam pašvaldība šos sociālos pakalpojumus var nodrošināt tai piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.
Valsts līdzfinansējums sociālo pakalpojumu grozā esošajiem pakalpojumiem ir paredzēts likuma 13. panta ceturtajā, piektajā, sestajā un vienpadsmitajā daļā minētajiem pakalpojumiem (dienas aprūpes centri, grupu dzīvokļi, personas uzturēšanās grupu dzīvoklī).
Savukārt jautājums par papildu finansējumu pakalpojumu grozā esošajiem pakalpojumiem risināms, plānojot budžetu attiecīgi 2025., 2026. un 2027.gadam.
Lai veicinātu aprūpes mājās pakalpojuma nodrošinājumu bērniem ar ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, tādējādi novēršot bērnu ievietošanas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās risku un nodrošinot uz bērna individuālajām vajadzībām vērstus sociālos pakalpojumus un atbalstu dzīvesvietā, Labklājības ministrija saskaņā ar Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokola projekta 4. pielikumu uz likumprojekta „Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” izskatīšanu Saeimā otrajā lasījumā iesniedza priekšlikumu par valsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršanu pašvaldībām 2024. gadā un turpmākajiem gadiem aprūpes mājās pakalpojumu nodrošināšanai bērniem ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem (priekšlikums pārdalīt finansējumu 5 542 020 euro apmērā). Saeimā 2023 gada 7. decembrī pieņemtais likums "Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" (400/Lp14) un MK 2023. gada 19. decembra noteikumi Nr.816 “Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 18. maija noteikumos Nr. 316 "Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes pakalpojumu personām ar invaliditāti"” paredz valsts līdzfinansējumu 50 % par aprūpes mājās pakalpojuma nodrošināšanu bērniem ar smagu invaliditāti.
Lielas daļas sociālo pakalpojumu piešķiršana personai saistīta gan ar individualizētu personas veselības stāvokļa, gan funkcionālo ierobežojumu un sociālās situācijas izvērtēšanu, kur vairumā gadījumu nepieciešama personas fiziska klātbūtne. Konstatēts, ka e-pakalpojumi, kas jau ir izveidoti pašvaldībās vai SIVA, praktiski netiek izmantoti, un tas saistāms ar šī pakalpojuma mērķgrupas (personas ar invaliditāti, personas ar garīga rakstura traucējumiem) ļoti zemajām vai vispār neesošajām digitālajām prasmēm, komplektā ar interneta pieslēgumu un datortehnikas nepietiekamo pieejamību minētajai iedzīvotāju grupai. Piemēram, lai personām, kuras pieprasījušas valsts finansētu ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojumu, atvieglotu iespēju noskaidrot sava iesnieguma izskatīšanas gaitu Sociālās integrācijas valsts aģentūrā (turpmāk - SIVA) un lai rindā pēc minētā pakalpojuma gaidošajiem atvieglotu iespēju noskaidrot rindas virzību, ik reizi nezvanot uz SIVA, 2013.-2014.gadā tika izveidoti un portālā www.Latvija.lv ievietoti 2 e-pakalpojumi: E-115 „Iesnieguma statuss sociālo pakalpojumu saņemšanai, paziņojums par pieņemtajiem lēmumiem” un E-116 „Rindas statuss sociālo pakalpojumu saņemšanai, paziņojums par pieņemtajiem lēmumiem”. Līdz ar to sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pieprasīšanas un piešķiršanas procesā konceptuāli nav atbalstāma opcija "tikai digitāli" vai "digitāli vispirms". Ņemot vērā minēto, sociālie pakalpojumi nav uzskatāmi par valsts pārvaldes pakalpojumiem, kuriem izveidojami e-pakalpojumi un iekļaujami www.latvija.lv.

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas

personas ar invaliditāti
bērni ar invaliditāti, pensijas vecuma personas ar aprūpes vajadzībām, personas ar garīga rakstura traucējumiem
sociālo pakalpojumu sniedzēji
bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni un to aprūpētāji
noteiktu iezīmju kopienas
personu grupas
personas ar funkcionāliem traucējumiem aprūpētāji
bērni ar uzvedības un atkarību problēmām
citas personas, kurām ir tiesības uz sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību

Ietekmes apraksts

Visās pašvaldībās, neatkarīgi no pašvaldības lieluma un cilvēku skaita, būs pieejams vienāds minimālo sociālo pakalpojumu kopums.

Juridiskās personas

Nē

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

1. Budžeta ieņēmumi

188 315 299

224 059 623

1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi

5 863 622

5 967 042

1.2. valsts speciālais budžets

1.3. pašvaldību budžets

182 451 677

218 092 581

2. Budžeta izdevumi

188 315 299

8 531 671

188 315 299

8 531 671

224 059 623

26 586 333

2.1. valsts pamatbudžets

5 863 622

5 967 042

2.2. valsts speciālais budžets

2.3. pašvaldību budžets

182 451 677

8 531 671

182 451 677

8 531 671

218 092 581

26 586 333

3. Finansiālā ietekme

-8 531 671

-26 586 333

3.1. valsts pamatbudžets

3.2. speciālais budžets

3.3. pašvaldību budžets

-8 531 671

-26 586 333

4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)

5. Precizēta finansiālā ietekme

-8 531 671

-26 586 333

5.1. valsts pamatbudžets

5.2. speciālais budžets

5.3. pašvaldību budžets

-8 531 671

-26 586 333

6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)

6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins

6.2. detalizēts izdevumu aprēķins

Tiesību akta projekts "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" (turpmāk - projekts) noteikt vienotu minimālo sociālo pakalpojumu grozu, kas visām pašvaldībām, neatkarīgi no pašvaldības lieluma un cilvēku skaita (gan novadiem, gan valsts pilsētām), jānodrošina saviem iedzīvotājiem.

Projekts paredz Likuma 9. pantu papildināt ar 1.¹daļu, kas paredz, ka pašvaldības:
1) no 2024.gada nodrošina: aprūpes mājās pakalpojumu – personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem; krīzes centra pakalpojumu - krīzes situācijā nonākušām personām; grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu - personām ar garīga rakstura traucējumiem; ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā - pilngadīgām personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kā arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem līdz brīdim, kad bērns var atgriezties vecāku ģimenē, vai, ja tas nav iespējams, līdz aizbildnības nodibināšanai bērnam, bērna ievietošanai audžuģimenē vai adopcijai; patversmes vai naktspatversmes pakalpojumu - personām bez noteiktas dzīvesvietas un krīzes situācijā nonākušām personām;
2) papildus 1.punktā minētajiem pakalpojumiem no 2026. gada nodrošina: dienas aprūpes centra pakalpojumu – personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem; atelpas brīža pakalpojumu - bērniem ar invaliditāti, kuriem ir Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, personām ar I grupas invaliditāti un personām ar garīga rakstura traucējumiem ar I vai II grupas invaliditāti; specializētās darbnīcas pakalpojumu - personām ar garīga rakstura traucējumiem; sociālo mentoru – bērniem ar uzvedības vai atkarības problēmām vai to attīstības riskiem, ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem, kuri ir sasnieguši 16 gadu vecumu, kā arī šā likuma 12. panta septītajā un astotajā daļā minētajām personām;
3) papildus 1. un 2. punktā minētajam, no 2028. gada nodrošina ģimenes asistenta pakalpojumu - ģimenēm ar bērniem, personām ar garīga rakstura traucējumiem, pilngadību sasniegušam bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās;
4) papildus 1., 2. un 3.punktā minētajam, no 2029. gada sociālās rehabilitācijas pakalpojumu (sociālās rehabilitācijas programmas) – bērniem ar uzvedības vai atkarības problēmām vai to attīstības riskiem, ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem, kuri ir sasnieguši 16 gadu vecumu, kā arī šā likuma 12. panta septītajā un astotajā daļā minētajām personām.

Ietekme uz pašvaldību budžetu ir indikatīva. Ietekme veidojas pie nosacījuma, ja pašvaldības no 2024. gada un turpmāk ik gadu nodrošina pakalpojumu lielākam pakalpojumu saņēmēju lokam nekā 2022. gadā un to nodrošina LM plānotajā apmērā (atbilstoši pielikumā esošās tabulās 10.kolonā norādītajam apjomam). Vienlaikus ietekmi uz pašvaldību budžetu 2024. gadā un turpmāk ik gadu var ietekmēt pakalpojumu cenu izmaiņas, kā arī izmaiņas normatīvajos aktos par papildus valsts atbalstu pašvaldībām pakalpojumu nodrošināšanā.

2. kolonas "saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam" un 4. kolonas "saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru" 1.1 un 2.1. rindā norādīts Labklājības ministrijas valsts pamatbudžeta apakšprogrammā 2024.-2025. gadam 05.01.00 "Sociālās rehabilitācijas valsts programmas" plānotais finansējums 5 863 622 euro apmērā, t.sk. paredzētā valsts līdzfinansējuma nodrošināšanai pašvaldībām:
- 5 542 020 euro Ministru kabineta 18.05.2021. noteikumu Nr. 316 "Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes pakalpojumu personām ar invaliditāti" nodrošināšanai (aprūpes mājās pakalpojums bērniem ar invaliditāti, kuriem ir izsniegts VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību);
- 282 783 euro Ministru kabineta 04.12.2007. noteikumu Nr.829 "Noteikumi par dienas centru, grupu māju (dzīvokļu) un pusceļa māju izveidošanas un uzturēšanas izdevumu līdzfinansēšanu" nodrošināšana (valsts piedalās personām ar garīga rakstura traucējumiem paredzēto grupu māju (dzīvokļu) un pusceļa māju izveidošanas un aprīkošanas finansēšanā);
- 38 819 euro Ministru kabineta 18.12.2018.noteikumu Nr. 797 "Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība pašvaldībām par sociālo pakalpojumu nodrošināšanu personas dzīvesvietā".

6. kolonas "saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru" 1.1 un 2.1. rindā norādīts Labklājības ministrijas valsts pamatbudžeta apakšprogrammā 2026. gadam un turpmāk ik gadu 05.01.00 "Sociālās rehabilitācijas valsts programmas" plānotais finansējums 5 967 042 euro apmērā, t.sk. paredzētā valsts līdzfinansējuma nodrošināšanai pašvaldībām:
- 5 542 020 euro Ministru kabineta 18.05.2021. noteikumu Nr. 316 "Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes pakalpojumu personām ar invaliditāti" nodrošināšanai (aprūpes mājās pakalpojums bērniem ar invaliditāti, kuriem ir izsniegts VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību);
- 282 783 euro Ministru kabineta 04.12.2007. noteikumu Nr.829 "Noteikumi par dienas centru, grupu māju (dzīvokļu) un pusceļa māju izveidošanas un uzturēšanas izdevumu līdzfinansēšanu" nodrošināšana (valsts piedalās personām ar garīga rakstura traucējumiem paredzēto grupu māju (dzīvokļu) un pusceļa māju izveidošanas un aprīkošanas finansēšanā);
- 103 420 euro Ministru kabineta 04.12.2007. noteikumu Nr.829 "Noteikumi par dienas centru, grupu māju (dzīvokļu) un pusceļa māju izveidošanas un uzturēšanas izdevumu līdzfinansēšanu" nodrošināšana (valsts piedalās personām ar garīga rakstura traucējumiem paredzēto dienas centru finansēšanā);
- 38 819 euro Ministru kabineta 18.12.2018.noteikumu Nr. 797 "Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība pašvaldībām par sociālo pakalpojumu nodrošināšanu personas dzīvesvietā".

Detalizētus aprēķinus par pašvaldību budžetu un ietekmi uz pašvaldību budžetu skat. anotācijas pielikumā "Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem".

7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)

Cita informācija

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

4.1.1. Ministru kabinetam būs jāizdod noteikumi par profesionālās rehabilitācijas informācijas sistēmu.

Pamatojums un apraksts

Likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt profesionālās rehabilitācijas informācijas sistēmas struktūru, tajā iekļaujamos datus, to apjomu, datu apstrādes noteikumus un kārtību, kā arī institūciju sadarbības noteikumus.

Atbildīgā institūcija

Labklājības ministrija

4.1.2. Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumi Nr.790 “Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas kārtība no vardarbība cietušām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām”

Pamatojums un apraksts

Sakarā ar to, ka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 1. pants tiek papildināts ar 46. punktu un 13. panta pirmā daļa papildināta ar punktu, kas paredz, ka no valsts budžeta līdzekļiem tiek finansēts krīzes dzīvokļa pakalpojums, pēc grozījumu pieņemšanas būs nepieciešams attiecīgi precizēt arī Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumus Nr.790 “Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas kārtība no vardarbība cietušām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām”.

Atbildīgā institūcija

Labklājības ministrija

4.1.3. Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumi Nr. 338 "Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem"

Pamatojums un apraksts

Nepieciešams precizēt prasības atelpas brīža pakalpojuma sniedzējam gadījumos, kad pakalpojums tiek sniegts klienta mājoklī.

Atbildīgā institūcija

Labklājības ministrija

4.1.4. Ministru kabinetam jānosaka datu par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības, tostarp personas datu, apstrādes apjomu un kārtību, kā arī institūciju sadarbības noteikumus.

Pamatojums un apraksts

Likumprojekts paredz 11. pantu papildināt ar 10. punktu un noteikt, ka pašvaldībai ir pienākums nodrošināt datu ievadi par personām un mājsaimniecībām piešķirtajiem un izmaksātajiem sociālās palīdzības pabalstiem, sociālajiem pakalpojumiem un citu materiālo atbalstu, ko sociālais dienests ir izmaksājis atbilstoši pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajam. Vienlaikus likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt pašvaldības sociālajam dienestam uzkrājamo sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības informācijas, tostarp personas datu, apstrādes apjomu un kārtību, kā arī institūciju sadarbības noteikumus. Ministru kabineta noteikumi Nr. 587 “Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas noteikumi” nosaka valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas struktūru, tajā iekļaujamos datus, datu apstrādes noteikumus un kārtību, t.i., datu saņemšanu šajā sistēmā, taču neregulē pašvaldību pienākumus par datu apstrādi un apriti attiecībā uz pašvaldības informācijas sistēmu.

Atbildīgā institūcija

Labklājības ministrija

4.2. Cita informācija

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts

Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas

Nē

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas

Sociālās integrācijas valsts aģentūra

Nevalstiskās organizācijas

Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Latvijas Pašvaldību savienība

Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids

Publiskā apspriešana

Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem

https://tapportals.mk.gov.lv/public_participations/f75aea01-e1a6-482c-85df-6dbca2f61885

E-pastā saņemti priekšlikumi no Vidzemes plānošanas reģiona un Rīgas domes Labklājības departamenta.

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

n.p.k.	Esošā redakcija	Iebildumi vai priekšlikumi	Rezultāts (informācija sabiedrības līdzdalības rezultātu saņemšanas brīdī 2022.gada augustā)
1.	44) ģimenes asistents - persona, kura apguvusi ģimenes asistentu mācību programmu un sniedz ģimenes asistenta pakalpojumu;	Nepieciešams precizēt/papildināt attiecībā uz ģimenes asistentu mācību programmu. Vai domāta specifiska mācību programma, kura ir vai tiks reģistrēta un licencēta, vai arī to var attiecināt uz katra pakalpojuma sniedzēja nodrošinātu mācību programmu. Rīgas praksē šobrīd tiem ģimenes asistentiem, kuriem nav noteiktā izglītība, lai veiktu ģimenes asistenta pienākumus (tas noteikts Rīgas saistošajos noteikumos par sociālo pakalpojumu saņemšanas kārtību) apmācības nodrošina sociālo pakalpojumu sniedzējs pats. Vai esošie pakalpojumu sniedzēji, kuri jau vairākus gadus nodrošina ģimenes asistenta pakalpojumu, varēs turpināt darbu, speciāli neapmācot esošos ģimenes asistentus? Papildus nepieciešams skaidrot, vai apmācības jāiziet ir ikvienam, t.sk. sociālajiem darbiniekiem un sociālajiem rehabilitētājiem, kuriem ir atbilstoša izglītība.	Ņemts vērā. Papildināta anotācija. LM ESF projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās" (turpmāk – Projekts) ietvaros ir izstrādāta apmācību programma ģimenes asistentiem (120h) un ir apmācīti 55 ģimenes asistenti no 30 pašvaldībām, kuri iesaistīti pilotprojektā un kas laika periodā no 2020. gada novembra līdz pat 2023.gada 31.oktobrim nodrošinās ģimenes asistenta profesionālu atbalstu un palīdzību pašvaldību sociālo dienestu klientiem (riska ģimenēm, personām ar garīga rakstura traucējumiem un pilngadību sasniegušajiem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem pēc ārpusģimenes aprūpes). 2022.gada vasaras nogalē plānots īstenot jaunas ģimenes asistentu apmācības 34 ģimenes asistentiem, kuri tiks iesaistīti pilotprojekta īstenošanā. Pilotprojekta ietvaros iesaistīto ģimenes asistentu atalgojuma nodrošināšanai līdz.2023.gada 31.oktobrim tiek nodrošināts līdzfinansējums, kas aprēķināts saskaņā ar “Vienas vienības izmaksu standarta likmju aprēķina un piemērošanas metodika Eiropas Sociālā fonda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” noteikto (šobrīd EUR 6,08). Savukārt, no 2023.gada 1.janvāra ģimenes asistenta atalgojums pašvaldībām tiks kompensēts ar paaugstinātu vienas stundas likmi. Lai attīstītu ģimenes asistenta pakalpojumu, kā vienu no pašvaldībās pieejamiem standarta atbalsta veidiem personām un ģimenēm ar sociālās funkcionēšanas problēmām un sniegtu atbalstu pašvaldībām turpināt un paplašināt šī pakalpojuma nodrošināšanu arī pēc Pilotprojekta realizācijas, nepieciešams papildu finansējums mērķdotācijas nodrošināšanai pašvaldībām. Šobrīd tiek veikts pētījums par ģimenes asistenta pakalpojuma efektivitāti atbalsta nodrošināšanā ģimenēm, kur tiks apkopots ģimenes asistenta prasmju un zināšanu klāsts, lai varētu izstrādāt ģimenes asistenta profesijas standartu uz kā pamata Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.3.5. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem; pilnveidot sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību; uzlabot ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju” 4.3.5.4.pasākuma “Profesionāla un mūsdienīga sociālā darba attīstība” ietvaros plānots izstrādāt licencētu tālākizglītības programmu. Balstoties uz pētījuma rezultātiem, tālākā laika posmā sadarbībā ar pašvaldību sociālajiem dienestiem tiks izstrādātas ģimenes asistenta pakalpojuma prasības, tai skaitā arī ģimenes asistenta izglītības prasības. Veicot šo darbu, tiks diskutēts par to, vai ģimenes asistenti, kuri nav apguvuši Projekta ietvaros piedāvāto mācību programmu, varēs turpināt darbu, jeb tomēr būs jāapgūst mācību programma vai atsevišķi programmas moduļi. Vienlaikus uzsveram, ka jau esošā projekta ietvaros ģimenes asistentu apmācības tiek finansētas no ESF un valsts budžeta līdzekļiem.
2.	“(1) Pašvaldībai, kuras teritorijā ir deklarēta personas dzīvesvieta, ir pienākums nodrošināt sociālo darbu, sociālo palīdzību un iespēju saņemt atbilstoši personas vajadzībām vismaz šādus sociālos pakalpojumus:	Priekšlikums šo punktu izteikt šādā redakcijā: “(1) Pašvaldībai, kuras teritorijā ir deklarēta un faktiskā personas dzīvesvieta, ir pienākums nodrošināt sociālo darbu, sociālo palīdzību un iespēju saņemt atbilstoši personas vajadzībām vismaz šādus sociālos pakalpojumus: Praksē bieži ir gadījumi, kad personas deklarētā dzīvesvieta atšķiras no faktiskās, un pārdeklarēt personai dzīvesvietu pēc faktiskās ir bijušas problēmas vai kādu citu objektīvu iemeslu dēļ persona to nav izdarījusi vai nevar izdarīt. Līdz ar to pašvaldība, kur atrodas personas faktiskā dzīvesvieta ir spiesta risināt jautājumus ar personas deklarēto dzīvesvietu par pakalpojuma apmaksu vai piešķiršanu, kas gadījumos kad personai nepieciešams steidzami, ierobežo personas iespējas to saņemt.	Nav ņemts vērā. No piedāvātās redakcijas izriet, ka pašvaldība nodrošina sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību tām personām, kurām ir gan deklarētā, gan faktiskā dzīvesvieta vienā pašvaldībā. Savukārt no apraksta izriet, ka problēma ir ar personām, kuras ir deklarētas vienā pašvaldībā, bet faktiski dzīvo citā pašvaldībā. Lai noteiktu, ka persona var prasīt sociālo pakalpojumu un sociālo palīdzību pēc savas izvēles pašvaldībā, kurā ir deklarējusies, vai pašvaldībā, kurā ir faktiskā dzīves vieta, jābūt mehānismam, kā pārliecināties, ka persona nesaņem sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību vairākās pašvaldībās. Lai tādu kontroli ieviestu, būtu jākontrolē katrs sociālā pakalpojuma vai sociālās palīdzības pieprasījums, un tas būtu milzīgs administratīvais slogs. Vienlaikus saskatāms risks, ka personas izvēlēsies dzīvesvietu (faktiski vai fiktīvi) tajā pašvaldībā, kurā ir lielāks sociālais atbalsts. Labklājības ministrija šobrīd nesaskata mehānismu šādai kontrolei. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka persona iedzīvotāju ienākuma nodokli maksā tai pašvaldībai, kurā ir deklarēta dzīvesvieta. Tādējādi ienākumu sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu segšanai saņem pašvaldība, kurā persona ir deklarēta, un attiecīgi izdevumi sedzami no šīs pašvaldības budžeta. Ņemot vērā iepriekš minēto, priekšlikums nav atbalstāms.
3.	11. pantā aizstāt 1. punktā vārdus “un personu grupām” ar vārdiem “personu grupām un kopienu”;	Pozitīvi vērtējam kopienas darba iekļaušanu likumā, vienlaikus vēlamies precizēt, vai Labklājības ministrijas skatījumā darbs ar kopienu nav identificējama kā jauna funkcija pašvaldībām? Likumā “Par pašvaldībām”, kā autonomā funkcija tā nav noteikta. Ņemot vērā, ka šī papildus uzdevuma izpilde ir saistīta ar pašvaldības izdevumu palielināšanos, būtu jādiskutē, vai uzdevuma veikšana nav finansējama arī no valsts puses. Likumprojekta anotācijā jānorāda, ka darbs ar kopienu prasa attīstīt jaunas sociālā darba pieejas, kuru īstenošana prasa papildu finansējumu.	Daļēji ņemts vērā. Papildināta anotācija. Sociālais darbs kopienā nav sociālais pakalpojums, bet gan sociālā darba prakses līmenis. Likums jau tagad paredz pašvaldībām veikt sociālo darbu. Runājot par sociālo darbu tiek pieņemts, ka īsteno visus prakses līmeņus – mikro, mezo un makro līmeni. Darbs kopienā ir viena no sociālā darba formām. Tās būtība ir palīdzēt kopienas locekļiem sasniegt augstāku labklājības līmeni, paaugstināt pašorganizēšanās prasmes, kā arī uzņemties atbildību pašiem par savu rīcību un apkārtējo vidi. Sociālais darbs kopienā integrē vispārīgo sociālā darba praksi un specifiskas pieejas – kopienas attīstība, kopienas mobilizēšana, kopienas sociālā plānošana un sociālo akciju organizēšana. Vienlaikus tas paredz plašu resursu iesaisti un sadarbības veidošanu ar dažādām organizācijām, grupām un indivīdiem. Sociālais darbs kopienā ir spēcīgs kopienas attīstības instruments, kas nodrošina sociālo iekļaušanu, veicina starpkultūru, kā arī dažādu grupu dialogu. Tas stiprina kopienas vērtības (sociālo komunikāciju, toleranci, sociālo dialogu). Vienlaikus tas ir aktīvs darbs, lai mazinātu indivīdu un grupu izolāciju, segregāciju un marginalizāciju. Šobrīd ESF finansētā projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” ietvaros notiek darbs pie metodikas sociālajam darbam ar kopienu izstrādes, kā ietvaros tiek radīta prakse, kā šo darbu ar kopienu visefektīvāk pašvaldībā veikt. Piekrītam, ka jaunu sociālā darba pieeju attīstīšana, un ieviešana prasa papildu finansējumu. Projekta ietvaros plānots sagatavot un stiprināt jaunus speciālistus sociālajam darbam kopienā no ESF un valsts budžeta finansējuma. Lai sociālo darbu kopienā attīstītu, valsts ar ESF atbalstu turpinās sociālo darbinieku kompetences pilnveidi, savukārt pašvaldībām ar saviem resursiem nodrošināma šī sociālā darba prakses līmeņa - sociālais darbs kopienā – attīstība un pilnveidošana pašvaldībā.
4.	“dienas aprūpes centrs – sociāla institūcija, kas dienas laikā nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas personām ar garīga rakstura traucējumiem, personām ar funkcionāliem traucējumiem vai sociālām problēmām;”	Vidzemes plānošanas reģions (turpmāk -VPR) ieskatā šeit nav piemērots termins “institūcija”, bet gan “pakalpojums”, lasot citu pakalpojumu definīcijas redzams, ka vārds “institūcija” tiek lietots pakalpojumos, kuros ir izmitināšana, piemēram, patversme, nakstpatversme, krīzes centrs. Papildus VPR uzskata, ka tieši DAC pakalpojums ir vērsts uz personām ar ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, tāpēc piedāvājam DAC definīcijā iekļaut arī “personas ar ļoti smagiem funkcionēšanas traucējumiem”. VPR DI projekta pieredze rāda, ka cilvēki ar ļoti smagiem funkcionēšanas traucējumiem izmanto dienas APRŪPES centra pakalpojumus, mazāk – specializētās darbnīcas. 9.panta pirmajā daļā norādīts, ka pašvaldībai ir pienākums nodrošināt šādus pakalpojumus: 1. dienas aprūpes centra pakalpojumu - bērniem ar invaliditāti, pilngadīgām personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, tai skaitā garīga rakstura traucējumiem; 2. specializētās darbnīcas pakalpojumu - personām ar garīga rakstura traucējumiem. Tātad specializētās darbnīcas pašvaldībai NAV pienākums nodrošināt personām ar ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem? Jo specializēto darbnīcu definīcijā ir norādīts “ar garīga rakstura traucējumiem vai ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem”. Ja DAC jānodrošina bērniem ar invaliditati, tad arī terminu vajadzētu papildināt ar tekstu “bērniem ar invaliditāti” Savukārt pārējām mērķa grupām, uz kurām varētu attiekties šobrīd definīcijā izmantotais “vai sociālām problēmām”, būtu nodrošināms DIENAS CENTRA pakalpojums, kas ir minēts MK 338 noteikumos. Ņemot vērā augstāk minēto, piedāvājam šādu redakciju: “Dienas aprūpes centrs –pakalpojums bērniem ar invaliditāti, pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem vai pilngadīgām personām ar ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, kas dienas laikā nodrošina sociālo aprūpi un rehabilitāciju, sociālo prasmju attīstību veicinošas vai saglabājošas aktivitātes, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas.”	Nav ņemts vērā. Vārds “institūcija” netiek aizstāts ar vārdu “pakalpojums”, jo jau šobrīd likumā termins “dienas aprūpes centrs” ir institūcija. Termins nav papildināts ar vārdiem “bērniem ar invaliditāti”, jo vārds “persona” ietver jebkuru personu, t.sk. nepilngadīgo jeb bērnu. Dienas aprūpes centrs ir institūcija, kurā sniedz sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumu. Līdz ar to nav pamata vārdu "institūcija" aizstāt ar vārdu "pakalpojums". Izdalot vienu mērķa grupu, pēc pakalpojuma attīstīšanas varētu nākties likumu papildināt ar citām mērķa grupām.
5.		Vēršu arī uzmanību, ka šobrīd sabiedriskajai apspriešanai ir nodoti MK 338, kuros joprojām saglabājas atšķirīgs dienas APRŪPES centra pakalpojuma skaidrojums, t.sk. mērķa grupa ir “personām ar garīga rakstura traucējumiem, personām ar invaliditāti, pensijas vecumu sasniegušām personām, bērniem no trūcīgām ģimenēm un ģimenēm, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, kā arī personu grupām, kurām ir izteiktas socializācijas grūtības.” VPR ieskatā būtu jānodrošina saskaņota informācija visos normatīvajos aktos, lai būtu skaidri un nepārprotami saprotams, kas ir dienas APRŪPES centrs. Tāpat, lai nerastos domstarpības, aicinu visā SPSPL pieturēties pie vienota termina, t.i., dienas aprūpes centrs. Šobrīd 13.panta (3) un (4) daļā tiek lietots termins “dienas centrs”, kas, saskaņā ar MK 338, ir no dienas APRŪPES centra atšķirīgs pakalpojums.	Ņemts vērā. Likumprojekts papildināts ar grozījumiem likuma 13. panta trešajā un ceturtajā daļā tādējādi visā likumā lietojot terminu “dienas aprūpes centrs”.
6.	Likuma grozījumu 15.1 panta pirmo daļu papildina ar 7. punktu šādā redakcijā: “7) koordinē un nodrošina Atbalsta intensitātes skalas lietošanu.”	Nedz no Anotācijas, nedz Likuma redakcijas nav skaidrs, kā notiks AIS lietošana, kādos gadījumos tā būs jālieto, u.c. jautājumi. Ņemot vērā, ka šobrīd DI procesa ietvaros AIS izvērtējums ir pamats pakalpojumu piešķiršanai, nav saprotams, vai arī turpmāk tiks saglabāta šāda pieeja. VPR ieskatā, ja šāda pieeja tiks saglabāta, pakalpojumu piešķiršana personām ar garīga rakstura traucējumiem būs ļoti apgrūtināta un laikietilpīga.	Ņemts vērā. Papildināta anotācija. Atbalsta intensitātes skalu plānots lietot personu ar garīga rakstura traucējumiem neatkarīgai dzīvei nepieciešamā atbalsta veida un apjoma noteikšanai, tajā skaitā sociālo pakalpojumu piešķiršanai. Atbalsta intensitātes skalas lietošana nav būtiski laikietilpīgāka par citu individuālo vajadzību izvērtēšanas metožu kvalitatīvu lietošanu. SIVA kā metodes lietošanas koordinētājs nodrošinās pietiekama skaita AIS lietotāju pieejamību.

6.4. Cita informācija

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas

Labklājības ministrija
Sociālās integrācijas valsts aģentūra
pašvaldību sociālie dienesti
pašvaldības

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

1. Tiks veidota jauna institūcija

Nē

2. Tiks likvidēta institūcija

Nē

3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija

Nē

4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)

Jā

5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija

Nē

6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija

Nē

7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija

Nē

8. Cita informācija

Nē

7.5. Cita informācija

Pašvaldību sociālajiem dienestiem jau tagad ir iespēja izmantot lietojumprogrammas funkcionalitāti, lai ievadītu datus informācijas sistēmā un tie tiktu tālāk nodoti valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmai. Šobrīd pašvaldības datu ievadi pašvaldības lietotajā informācijas sistēmā nosaka ar iekšēju regulējumu, tādējādi ne par visiem personām un mājsaimniecībām piešķirtajiem un izmaksātajiem sociālās palīdzības pabalstiem, sociālajiem pakalpojumiem un citu materiālo atbalstu, ko sociālais dienests ir izmaksājis atbilstoši pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajam, informācija tiek uzkrāta digitālā un strukturētā veidā. Turklāt spēkā esošais normatīvais regulējums nenosaka vienotus nosacījumus un prasības visām pašvaldībām attiecībā uz ievadāmo datu apjomu un citiem nosacījumiem, lai dati būtu līdzvērtīgi apstrādājami, savietojami un analizējami. Līdz ar likuma pieņemšanu pašvaldībām būs pienākums datu uzkrāšanu veikt digitālā, strukturētā veidā ar vienādām, vienotām prasībām, lai šos datus būtu iespējams nolasīt mašīnlasāmā formātā un nodot Labklājības ministrijai noteiktā struktūrā valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmai. Datu, kuriem noteiktas vienādas prasības, ievadīšana informācijas sistēmā atvieglos pārskatu sagatavošanu gan sociālajiem dienestiem (tie tiks veidoti no ievadītajiem personu datiem, nevis tiks manuāli aizpildītas pārskata ailes), gan pašvaldībām kopumā, kā arī atvieglos sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības uzskaiti un analīzi, kontroli un budžeta līdzekļu izlietojumu uzraudzību.

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

Apraksts

Nosakot iedzīvotājiem obligāti nodrošināmo sociālo pakalpojumu veidus novadu un valsts pilsētu pašvaldībās, iedzīvotājiem tiks nodrošināta līdzvērtīgu sociālo pakalpojumu pieejamība reģionos un ieviesti līdzvērtīgi nosacījumi sociālo pakalpojumu saņemšanā pašvaldībā. Pakāpeniski sagaidāma sociālo pakalpojumu pārklājuma uzlabošanās.

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

Apraksts

Nosakot iedzīvotājiem obligāti nodrošināmo sociālo pakalpojumu veidus novadu un valsts pilsētu pašvaldībās, iedzīvotājiem tiks nodrošināta līdzvērtīgu sociālo pakalpojumu pieejamība reģionos un ieviesti līdzvērtīgi nosacījumi sociālo pakalpojumu saņemšanā pašvaldībā. Pašvaldībās, kur līdz šim netika nodrošināti visi minimālo sociālo pakalpojumu grozā iekļautie pakalpojumi, pakalpojumu klāsts un to pieejamība iedzīvotājiem pakāpeniski palielināsies.

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

Apraksts

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

Apraksts

Sociālā mentora pakalpojuma ieviešana bērniem ar uzvedības problēmām un atkarības problēmām, palīdzēs motivēt uzsākt ārstēšanos, tādējādi radot labvēlīgu ietekmi uz veselību.

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

Apraksts

Nosakot iedzīvotājiem obligāti nodrošināmo sociālo pakalpojumu veidus novadu un valsts pilsētu pašvaldībās, iedzīvotājiem tiks nodrošināta līdzvērtīgu sociālo pakalpojumu pieejamība reģionos un ieviesti līdzvērtīgi nosacījumus sociālo pakalpojumu saņemšanā pašvaldībā. Tiks ievērojami mazinātas atšķirības sociālo pakalpojumu pieejamībā Latvijas pašvaldībās.

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

Apraksts

Tiks nodrošināts SIVA profesionālās rehabilitācijas informācijas sistēmas statuss, datu apstrādes mērķis un pamatojums. SIVA personu, kuras saņem valsts finansētus profesionālās rehabilitācijas un profesionālās piemērotības noteikšanas pakalpojumus, personas datu apstrādes uzskaites nolūkā tiesiskais pamats ir Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 15.¹ panta septītā daļa un Regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts (e) apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras). Likumprojekts paredz, ka profesionālās rehabilitācijas informācijas sistēmā iekļauj datus par personām, kuras pieprasījušas un saņēmušas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 15.¹ panta pirmās daļas 2. un 4. punktā un 1.² daļā minētos pakalpojumus, apstrādā to identificējošo informāciju, kontaktinformāciju un veselības datus, kā arī informāciju par saņemtajiem pakalpojumiem un to sniedzējiem, iegūto izglītību un darba pieredzi. Identificējošā informācija ir nepieciešama, lai pakalpojumu saņēmušās personas varētu identificēt un uzskaitīt. Savukārt kontaktinformācija ir nepieciešama saziņai ar pakalpojuma saņēmēju. Informācija par veselību (faktu, ka persona atbilst mērķa grupai - persona darbspējīgā vecumā ar invaliditāti, garīga rakstura traucējumiem vai prognozējamu invaliditāti) ir nepieciešama, lai pārzinis noteiktu, vai personas atbilst mērķa grupas kritērijam. Atbilstība mērķa grupai ir obligāts priekšnoteikums, lai personas varētu saņemt profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus. Veselības datu apstrādes tiesiskais pamats ir Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 15.¹ panta septītā daļa un Regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts un 9. panta 2. punkta b) apakšpunkts (b) apstrāde ir vajadzīga, lai realizētu pārziņa pienākumus un īstenotu pārziņa vai datu subjekta konkrētas tiesības nodarbinātības, sociālā nodrošinājuma un sociālās aizsardzības tiesību jomā, ciktāl to pieļauj Savienības vai dalībvalsts tiesību akti vai koplīgums atbilstīgi dalībvalsts tiesību aktiem, paredzot piemērotas garantijas datu subjekta pamattiesībām un interesēm). Informācija par iegūto izglītību un darba pieredzi ir nepieciešama, lai profesionālās piemērotības noteikšanas pakalpojuma ietvaros izveidotu personai profesionālās rehabilitācijas programmu, ņemot vērā personas līdzšinējo izglītības līmeni un darba pieredzi un personu varētu integrēt darba tirgū (sk. MK 2022.gada 2.novembra noteikumu Nr. 682 “Kārtība, kādā persona saņem valsts finansētus profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus un profesionālās piemērotības noteikšanas pakalpojumu” 12. punktu). Plašāka informācija par SIVA veiktās personas datu apstrādes mērķi, tiesisko pamatojumu, kā arī informācija par apstrādes nepieciešamību ietverta anotācijas 1.3. sadaļā.
Tāpat likumprojekts paredz pašvaldībām uzdevumu ievadīt un uzkrāt personas datus informācijas sistēmā par personām un mājsaimniecībām piešķirtajiem un izmaksātajiem sociālās palīdzības pabalstiem, piešķirtajiem un sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem un citu materiālo atbalstu, ko sociālais dienests ir izmaksājis atbilstoši pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajam, nolūkā nodrošināt to administrēšanu. Minētajam nolūkam tiks apstrādātas šādas personas datu kategorijas: identificējošā informācija, informācija par personai piešķirtajiem un sniegtajiem pakalpojumiem un to sniedzējiem, piešķirto un izmaksāto sociālo palīdzību un atbalstu, informācija par šo pakalpojumu, palīdzības un atbalsta periodiem, apjomu un finansējumu.
Likuma 14. panta otrā daļa noteic, ka valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas (turpmāk – SPOLIS) vajadzībām Labklājības ministrijai ir tiesības no valsts un pašvaldību institūcijām saņemt un apstrādāt to personu personas datus, kuras pieprasījušas sociālo palīdzību, sociālās aprūpes, sociālās vai profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus, tehniskos palīglīdzekļus vai pakalpojumus neatkarīgas dzīves nodrošināšanai, kā arī datus par šo personu pieprasītajiem un tām piešķirtajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību. Likuma 14. panta pirmās daļas 5. punktā noteikts, ka SPOLIS izmantojams šā panta pirmās daļas 1.punktā (izstrādāt valsts politiku sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā, kā arī organizēt un koordinēt tās īstenošanu), 2.punktā (tiesības saņemt no pašvaldībām datus) un 4.punktā (tiesības neinformēt datu subjektu par personas datu apstrādi) noteikto uzdevumu veikšanai. Tādējādi SPOLIS esošā informācija ir izmantojama valsts politikas sociālās aizsardzības jomā izstrādes nolūkam. Šī nolūka sasniegšanai personas dati tiek izmantoti pseidonimizētā veidā. Tas ir atbilstoši Regulas 156. apsvērumam, ka personas datu turpmāka apstrāde arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos ir jāveic, kad pārzinis ir novērtējis iespējamību sasniegt minētos nolūkus, apstrādājot datus, kas neļauj vai vairs neļauj identificēt datu subjektus, ar noteikumu, ka pastāv atbilstošas garantijas (piemēram, datu pseidonimizācija). Proti, dati tiks nodoti SPOLIS, pirms tam apstrādājot pašvaldības informācijas sistēmā esošos personas datus un tos pseidonimizējot.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 30. septembra noteikumu Nr.587 "Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas noteikumi" 22. punktu informācijas sistēmā uzkrātos personificētos datus glabā atbilstoši to izmantošanas mērķim. Datus, kuru apstrādes mērķis ir sasniegts vai zudis, anonimizē un uzglabā informācijas sistēmas datu arhīvā. Tādējādi attiecībā uz personas datu glabāšanu likumprojektā netiek dublēti ar personas datu glabāšanu saistītie jautājumi, pamatojoties uz Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 3.2. apakšpunktu.
Tādējādi citiem personas datu apstrādes nolūkiem (likuma 14. panta pirmās daļas 1., 4. un 5. punkts), kurus neskar likumprojekts, Labklājības ministrija saņem neanonimizētā veidā, lai varētu objektīvi un efektīvi pildīt normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, funkcijas un uzdevumus. Personas datu apstrāde abiem minētajiem nolūkiem (piešķirto un izmaksāto sociālās palīdzības pabalstu, piešķirto un sniegto sociālo pakalpojumu un citu materiālo atbalstu administrēšanas, kā valsts politikas sociālās aizsardzības jomā izstrādes nolūkam) tiks veikta uz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 11. panta 10. punkta un otrās daļas, 14. panta pirmās daļas 1., 4. un 5. punkta un otrās daļas un Regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkta pamata.

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

Apraksts

Bērnam tiks palīdzēts attīstīt emocionālo labklājību, uzlabot attiecības ar citiem, palielināt motivāciju un uzlabot uzvedību. Tas var nodrošināt viņam arī praktiskus rīkus un iemaņas, kas viņam būs noderīgas visā dzīvē.

8.2. Cita informācija

Pielikums

Nosaukums

Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Datne

Pielikums_anotācijai_22_TA_1080_19.01.2024..xlsx

1.1. Pamatojums

1.2. Mērķis

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

1.6. Cita informācija

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

4.1. Saistītie tiesību aktu projekti

4.1.1. Ministru kabinetam būs jāizdod noteikumi par profesionālās rehabilitācijas informācijas sistēmu.

4.1.2. Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumi Nr.790 “Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas kārtība no vardarbība cietušām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām”

4.1.3. Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumi Nr. 338 "Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem"

4.1.4. Ministru kabinetam jānosaka datu par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības, tostarp personas datu, apstrādes apjomu un kārtību, kā arī institūciju sadarbības noteikumus.

4.2. Cita informācija

5.3. Cita informācija

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

6.4. Cita informācija

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

7.5. Cita informācija

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

8.1.5. uz teritoriju attīstību

8.1.6. uz vidi

8.1.7. uz klimatneitralitāti

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

8.1.11. uz veselību

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

8.1.13. uz datu aizsardzību

8.1.14. uz diasporu

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija