Anotācija (ex-ante)

23-TA-1867: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par divu laukumu noteikšanu Baltijas jūras Rīgas līcī akvakultūras darbībai nepieciešamo iekārtu ierīkošanai un ekspluatācijai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 19. panta trešā daļa 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Rīkojuma projekta mērķis ir noteikt divus jūras laukumus Baltijas jūras Rīgas līcī (turpmāk – Rīgas līcis) akvakultūras darbībai nepieciešamo iekārtu ierīkošanai un ekspluatācijai (turpmāk – atļaujas laukumi).
Tiesības izmantot atļaujas laukumus tiek iegūtas konkursa kārtībā saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumos Nr. 631 "Latvijas Republikas iekšējo jūras ūdeņu, teritoriālās jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas būvju būvnoteikumi" (turpmāk – noteikumi Nr. 631) noteikto kārtību pēc paredzēto darbību pieļaujoša ietekmes uz vidi novērtējuma.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Teritoriālajai jūrai un ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai administratīvajās tiesībās ir publiskas lietas statuss. Valstij ir pienākums nodrošināt, lai tās īpašumā esošās publiskās lietas tiktu izmantotas atbilstoši sabiedrības interesēm. Ievērojot vienlīdzības principu, valstij ir jānodrošina, lai ikvienam būtu vienlīdzīgas iespējas pretendēt uz publiskās lietas nodošanu sevišķajai izmantošanai.
Ievērojot minēto, Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma (turpmāk – JVAPL) 19. pants nosaka publisku personu un privātpersonu tiesības izmantot jūru, tostarp 19. panta otrajā daļā noteikts, kurām darbībām ir nepieciešams saņemt atļauju vai licenci (turpmāk – atļauja). JVAPL 19. panta trešā daļa noteic, ka, pirms Ministru kabinets izsniedz atļauju jūras izmantošanai, tas ar ikreizēju rīkojumu nosaka konkrētu jūras teritoriju šā panta otrās daļas 4. punktā noteikto darbību veikšanai, ņemot vērā arī šā likuma 14. panta nosacījumus. Tiesības izmantot atļaujas laukumu iegūst persona, kas uzvarējusi konkursā par tiesībām izmantot atļaujas laukumu. 
Noteikumos Nr. 631 noteikta kārtība, kādā nosakāms atļaujas laukums un rīkojams konkurss par tiesībām izmantot atļaujas laukumu, atļaujas izsniegšanas kārtība, kā arī būvniecības procesa kārtība jūrā. Atbilstoši noteikumu Nr. 631 8. punktam atļaujas laukuma noteikšanu var ierosināt komersants, kas vēlas izmantot jūru būvju būvniecībai (ierīkošanai) un to ekspluatācijai, izvēloties piemērotu laukumu jūrā atbilstoši uzstādāmajai tehnoloģijai. Saskaņā ar noteikumu Nr. 631 9. punktu komersants iesniedz atbildīgajā ministrijā iesniegumu ar ierosinājumu noteikt atļaujas laukumu. Iesniegumam jāpievieno noteikumu Nr. 631 11. punktā prasītā informācija, kas pamato atļaujas laukuma izvēli. Ja iesniegums un tam pievienotā informācija atbilst šo noteikumu un vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām, atbildīgā ministrija to izvērtē, sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu par atļaujas laukuma noteikšanu un virza to izskatīšanai Ministru kabinetā. 
Saskaņā ar JVAPL 20. panta pirmās daļas 2. punktu un likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 8. pantu persona, kura konkursa kārtībā ieguvusi tiesības izmantot atļaujas laukumu, piesaka paredzēto darbību Valsts vides dienestā (turpmāk – VVD), un tas attiecīgā gadījumā ierosina ietekmes uz vidi novērtēšanas (turpmāk - IVN) procedūru. Pēc tās pabeigšanas var tikt pieņemts lēmums par atļaujas piešķiršanu laukuma izmantošanai akvakultūrā, ievērojot papildu prasības, ko varētu izvirzīt vides aizsardzības vajadzības. Ja IVN ir negatīvs, par iepriekšminēto VVD pieteikto paredzēto darbību persona, kura konkursa kārtībā ieguvusi tiesības izmantot atļaujas laukumu, pielāgo pieteiktās paredzētās darbības nosacījumus, lai novērstu negatīvos vides ietekmes faktorus, vai arī lēmums par atļaujas piešķiršanu laukumam paredzētajai darbībai nevar tikt piešķirts un atļaujas piešķiršana tiek atteikta, jo paredzētajā darbībā nav iespējams novērst negatīvos faktorus, kas konstatēti IVN. Ja IVN ir pozitīvs vai pieļaujams saskaņā ar noteikumu Nr. 631 32. punktā noteikto, atbildīgā ministrija, ievērojot normatīvos aktus par paredzētās darbības akceptēšanas kārtību, iesniedz Ministru kabinetā rīkojuma projektu par atļaujas piešķiršanu laukuma izmantošanai konkursa uzvarētājām, paredzot tajā atļaujas izmantošanas nosacījumus.

Pie programmas Zivsaimniecības attīstībai 2021.–2027. gadam pievienotajā Latvijas akvakultūras attīstības plānā 2021.–2027. gadam (https://www.zm.gov.lv/lv/programma-zivsaimniecibas-attistibai-2021-2027gadam) esošais normatīvais regulējums un pastāvošā kārtība par zemes, saldūdeņu un jūras teritoriju pieejamību akvakultūras darbībai raksturota kā skaidri noteikta un pietiekami atvērta akvakultūras uzņēmējdarbības īstenošanai.
Ar Ministru kabineta 2019. gada 21. maija rīkojumu Nr. 232 "Par Jūras plānojumu Latvijas Republikas iekšējiem jūras ūdeņiem, teritoriālajai jūrai un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņiem līdz 2030. gadam" apstiprinātā Jūras plānojuma 2030 (turpmāk – JP) 3.7.2. apakšpunktā nav noteiktas konkrētas teritorijas akvakultūras attīstībai, taču saistībā ar akvakultūrai nepieciešamajām teritorijām jūrā paredzēts, ka katra attīstības iecere ir skatāma individuāli atkarībā no izmantojamās tehnoloģijas, kā arī ievērojot JP sniegtās rekomendācijas akvakultūras savietojamībai ar citiem jūras lietojuma veidiem.
JP 5.1.3.3. apakšpunktā ietverti šādi ieteikumi jūras akvakultūras ierīkošanai jūrā:
1) zivju akvakultūra atklātos sprostos nebūtu pieļaujama Rīgas līcī, ņemot vērā jau esošo eitrofikācijas līmeni un to, ka šāds darbības veids rada būtisku negatīvu ietekmi uz vidi, savukārt aļģu un īpaši gliemeņu akvakultūra var pat radīt pozitīvu ietekmi uz vidi, jo augšanas procesā tās piesaista barības vielas un filtrē ūdeni;
2) mazāks kaitējums no akvakultūras iespējamās ietekmes sagaidāms afotiskajā zonā, teritorijās, kurās raksturīgi smilšaini vai dūņu nogulumi, tādēļ tās būtu vairāk piemērotas akvakultūras fermu ierīkošanai;
3) plānojot akvakultūras fermu izvietojumu, jāņem vērā zivju nārsta un mazuļu uzturēšanās vietas, uz kurām būtu sagaidāma ievērojama akvakultūru negatīva ietekme;
4) akvakultūras fermas nebūtu ieteicamas piekrastes ūdeņos zonā līdz 20 metru dziļumam;
5) akvakultūras fermas jāizvieto ārpus kuģošanai rezervētajām zonām un ostu teritorijām, ja vien nav pamatots, ka visvairāk piemērotā akvakultūras fermas ierīkošanas vieta ir kuģošanai rezervētajā zonā. Tādā gadījumā atbildīgajām institūcijām nepieciešams rast telpiskus risinājumus, lai nodrošinātu kuģošanas drošību, un pēc nepieciešamības mainīt konkrētās vietas izmantošanas prioritāti;
6) akvakultūras fermas nav pieļaujamas militārajos mācību poligonos;
7) iespējas noteikt akvakultūras laukumus bijušajās mīnētajās teritorijās jāizvērtē sadarbībā ar Aizsardzības ministriju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kā arī jāveic atbilstoša jūras dibena padziļināta izpēte;
8) lai neradītu zaudējumus citām saimniecības nozarēm, akvakultūras laukumus nedrīkst noteikt zonās, kurās notiek intensīva zveja, kā arī teritorijās, kas potenciāli varētu būt nozīmīgas minerālresuru ieguvei;
9) zonās, par kurām jau ir izsniegtas licences ogļūdeņražu izpētei un ieguvei, kā arī būvēm, tostarp vēja elektrostacijām, akvakultūras fermu izvietošana nav pieļaujama, ja vien to neatļauj izsniegtās licences nosacījumi.

Patlaban zivis Latvijas jūras ūdeņos netiek audzētas. Vienīgā zināmā pieredze ir par 20. gs. 80. gadiem, kad varavīksnes foreles tika audzētas Rīgas līcī linuma sprostos (galvenokārt pie Kolkas un Rojas, vienu sezonu – arī pie Carnikavas). Šāda veida foreļu jūras akvakultūra kopumā nebija veiksmīga, jo sprosti nebija pietiekami izturīgi pret vētru un viļņiem, vēju dēļ krasi mainījās aukstā dziļūdens un siltā piekrastes ūdens uzplūdi un atplūdi, kas zivīm izraisa stresu, un foreles cieta no specifiskām infekcijas slimībām.
Interese par jūras akvakultūras iespējām Latvijas jūras ūdeņos atdzima pirms 10 gadiem. Zemkopības ministrijai nodrošinot visu nepieciešamo procedūru šādu jūras teritoriju noteikšanai, Ministru kabinets 2014. gada 4. februārī izdeva rīkojumu Nr. 53 "Par jūras teritoriju noteikšanu akvakultūras darbībai nepieciešamo iekārtu ierīkošanai un ekspluatācijai", kas paredzēja iespēju konkursa kārtībā iegūt akvakultūras darbības attīstībai astoņas jūras teritorijas. Konkurss tika izsludināts, taču beidzās bez rezultātiem, jo nepieteicās neviens pretendents, ne arī ierosinātājs par šo teritoriju izmantošanas akvakultūras vajadzībām.
Akvakultūrām piemērotu teritoriju apzināšana jūrā ir notikusi arī vairāku tādu projektu īstenošanas laikā, kas saistīti ar gliemeņu audzēšanu (Baltic Blue Growth 2016.–2019. g.) un makroaļģu audzēšanu (GRASS 2019.–2021. g.).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Zemkopības ministrija saņēma AS "Riga Bay Aquaculture" (turpmāk – AS "RBA") 2023. gada 12. jūlija iesniegumu ar lūgumu noteikt divus atļaujas laukumus jūrā – Rīgas līcī – akvakultūras darbības īstenošanai līdz 30 gadiem, pamatojoties uz nepieciešamajiem kapitālieguldījumiem (līdz 40 milj. EUR), kā arī plānoto projekta īstenošanas ilgumu (plānotais maksimālais akvakultūras ražīgums tiks sasniegts 10 gadu laikā). Plānotā darbība būs saistīta ar iekārtu (noenkurotu tīklu sprostu) ierīkošanu un ekspluatāciju jūrā. Ierosinātajos divos atļaujas laukumos paredzēts attīstīt projektu varavīksnes foreļu (Oncorhynchus mykiss) audzēšanai. AS "RBA" iesniegumam ir pievienota noteikumu Nr. 631 11. punktā prasītā nepieciešamā informācija, kas pamato laukuma izvēli iecerētajai saimnieciskajai darbībai (sk. šīs anotācijas 1. pielikumu).
Pirms AS "RBA" iesnieguma iesniegšanas  SIA "Sudrablīnis" (Latvija) un AS "Musholm" (Dānija) 2023. gada 1. februārī Zemkopības ministrijā prezentēja ieceri attīstīt jūras akvakultūru un iegūt licenci darbībai Rīgas līcī. Sanāksmē piedalījās Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM), Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" (turpmāk - BIOR), Dabas aizsardzības pārvaldes (turpmāk –  DAP), VVD un Daugavpils Universitātes aģentūras "Latvijas Hidroekoloģijas institūts" (turpmāk – LHEI) pārstāvji. Projekta ideja kopumā tika uztverta atzinīgi, un vienlaikus projekta attīstītāji tika informēti par valstī noteikto procedūru atļaujas laukuma iegūšanai jūrā.
Tāpat SIA "Sudrablīnis" un Zemkopības ministrijas pārstāvji 2023. gada 28. aprīlī piedalījās VARAM Jūras un piekrastes telpiskās plānošanas koordinācijas grupas sanāksmē par jautājumiem, kas skar jūras zveju, akvakultūru un citus jūras resursus un procesus. Minētās sanāksmes laikā dalībnieki tika iepazīstināti ar ieceri lūgt noteikt divus atļaujas laukumus akvakultūras darbību attīstībai, kā arī rosināt normatīvajā regulējumā noteikto procedūru atļaujas saņemšanai minēto laukumu izmantošanai.Šajā sanāksmē tika norādīts, ka zivju akvakultūra ir attīstāma, ja ir izvērtēti visi aspekti un tiek veikts pilns IVN un paralēli tiek plānota saistība ar kādu no multitrofiskajām akvakultūrām. Ir jāievieš papildu kompensējošie mehānismi (zemākas trofijas akvakultūras), kuri izņem slāpekli un fosforu, ko zivis saražos, un tas viss ir aprēķināts tā, lai nekaitētu videi.
Risinājuma apraksts
Ievērojot atļaujas laukuma ierosinātāja AS "RBA" sniegto informāciju par ieceri attīstīt jūras akvakultūru un iesniegumam pievienoto papildu informāciju atbilstoši noteikumu Nr. 631 11. punktam, kas pamato atļaujas laukumu izvēli, rīkojuma projekts paredz noteikt divus atļaujas laukumus. 
Atļaujas laukumu izvēles pamatojums (izvērsts apraksts sniegts šīs anotācijas 1. pielikumā)
AS "Musholm" izmantoja neatkarīga hidroloģijas konsultantu uzņēmuma "DHI Group" pakalpojumus, lai novērtētu Latvijas teritorijas piemērotību varavīksnes foreļu audzēšanai jūrā. "DHI Group" ir vairākkārt konsultējusi AS "Musholm", un tai ir ekspertu zināšanas par kritērijiem, kas nepieciešami veiksmīgai varavīksnes foreļu akvakultūrai.
"DHI Group" pārbaudīja trīs apgabalus Latvijas teritoriālajos ūdeņos, lai izvērtētu to piemērotību varavīksnes foreļu akvakultūrai pēc sešiem vērtēšanas kritēriji:
1) ūdens dziļuma,
2) ūdens temperatūras,
3) skābekļa saturācijas,
4) ūdens sāļuma,
5) toksisko aļģu klātbūtnes,
6) attāluma līdz ostai.
Tomēr vietas izvēles kritērijos netika detalizēti vērtēti aspekti, kas saistīti ar ietekmi uz vidi un Natura 2000 teritoriju, kā arī Rīgas līča ekosistēmas specifiskās iezīmes (daļēji noslēgta sistēma ar ļoti ierobežotu ūdens apmaiņu) un pašreizējais vides stāvoklis. Šie aspekti detalizēti tiks vērtēti, īstenojot IVN procesu.
Pārbaudītās objektu teritorijas atrodas Liepājas, Rojas un Salacgrīvas piekrastē. Pamatojoties uz apkopotajiem datiem, "DHI Group" skrīningā secināja, ka visas trīs vietas pēc sešiem vērtēšanas kritērijiem ir piemērotas, tomēr Rīgas līča rietumu daļā Rojas piekrastē ir akvakultūrai labāki apstākļi salīdzinājumā gan ar Liepāju, gan Salacgrīvu. No foreļu akvakultūrai piemērotajām teritorijām Rīgas līča rietumu piekraste ir vairāk ieteicama no ūdens dziļuma, ūdens temperatūras un attāluma līdz ostai viedokļa.
Papildus tam arī no AS "Musholm" jūras akvakultūras fermas vadītāja un rīkotājdirektora vietnieka veiktajām pārbaudēm klātienē tika secināts, ka teritorija pie Rīgas līča rietumu piekrastes ir vairāk aizsargāta pret laikapstākļiem nekā, piemēram, vieta pie Liepājas krastiem. Valdošais ir rietumu vējš, un apgabals pie Liepājas ir pilnībā pakļauts vēja un viļņu apstākļiem Baltijas jūrā, bet Rīgas līča rietumu piekrasti no rietumu vējiem aizsargā sauszeme, kas samazina aprīkojuma bojājumu, negadījumu, zivju zuduma un sliktu audzēšanas rezultātu risku.
AS "Musholm" un SIA "Sudrablīnis" ir pārbaudījuši Rīgas līča rietumu piekrastes ostas, lai atrastu jūras akvakultūras darbībai piemērotas teritorijas un zivju ieguvei un apstrādei nepieciešamās telpas.
Mērsraga un Rojas ostas ir piemērotas pēc šādiem kritērijiem:
a) rūpnieciskās zvejas ostas infrastruktūra,
b) kvalificēta jūras flote un darbaspēks, t. i., zvejas laivas un zvejnieki, velkoņi un darba laivas,
c) sauszemes transporta infrastruktūra,
d) telpas vai zonas, kas piemērotas jūras saimniecības ikdienas darbībai, kā arī uzturēšanai,
e) esošās zivju apstrādes iekārtas vai rūpnieciskās zivju apstrādes nesenā vēsture,
f) vietējais darbaspēks,
g) attālums līdz plaša mēroga atpūtas un tūrisma zonām piekrastē.
Precīza atrašanās vieta jūras akvakultūras fermām pie Mērsraga un Rojas krastiem tika izvēlēta, pamatojoties uz dažādu kritēriju kombināciju, piemēram:
a) dziļums apmēram 20 metri,
b) plakana jūras gultne bez akmeņiem,
c) teritorijas neatrodas kuģošanas maršrutos,
d) attālums līdz ostai,
e) nav paredzēta vēja ģeneratoru celtniecība,
f) pietiekama platība, lai izvietotu gan jūras fermas tīklu sprostus, gan barošanas baržu, gan barošanas šļūtenes, kā arī to noenkurotu.
Pēc jūras karšu apskates AS "Musholm" jūras akvakultūras fermas vadītājs apmeklēja objektus klātienē ar laivu. Tika secināts, ka divas izvēlētās vietas ir labākās iespējamās teritorijas jūras audzētavas izvietošanai.

Ievērojot JP ietvertās rekomendācijas jūras akvakultūras izvietošanai un AS "Musholm" speciālistu sniegtās konsultācijas, pamatojums Mērsraga un Rojas laukumu jūrā izvēlei ir šāds:
1) attiecīgajās jūras teritorijās nenotiek un nav plānota cita saimnieciskā darbība Rīgas līcī, kura nebūtu savienojama ar jūras akvakultūru. Normatīvajā regulējumā noteiktie jūras izmantošanas veidi un iespējamās akvakultūras attīstības iespējas Rīgas līcī tika apspriestas VARAM rīkotajās Jūras un piekrastes telpiskās plānošanas koordinācijas grupas sanāksmēs un vizualizētas uz kartes sadarbībā ar VARAM telpiskās plānošanas speciālistiem;
2) jūras teritoriju atrašanās tuvums ostām ļauj sekmīgāk nodrošināt jūras akvakultūras fermas darbību, kā arī loģistiku;
3) ir saņemts saskaņojums no Latvijas Jūras administrācijas par jūras teritoriju izmantošanas iespēju akvakultūras darbībai rīkojuma projekta pielikumā norādītajās koordinātās, kā arī pozitīva atbilde no Mērsraga ostas pārvaldes; 
4) AS "Musholm" jūras fermās, kas tika izveidotas attiecīgi 1979. un 2002. gadā, ir veikts IVN un biotopu ietekmes novērtējumi. Novērtējumos secināts, ka jūras fermas neatstāj būtisku negatīvu ietekmi uz apkārtējo jūras vidi un neatstāj negatīvu ietekmi uz Natura 2000 teritorijām, kā arī neliedz sasniegt labu ūdens ekoloģisko stāvokli akvakultūras darbību teritorijās;
5) jūras teritorijas atrodas Rīgas līča rietumu piekrastes zemūdens nogāzē ap 20 metru dziļuma izobātu. Abās teritorijās dibennogulumus veido smiltis: dažādgraudainas, smalkgraudainas un dūņas ar smiltīm, kas ir piemērotas akvakultūras fermu izvietošanai. Tomēr būtu jāņem vērā ietekme uz blakus esošiem aizsargājamiem biotopiem (akmeņainie sēkļi jūrā jeb rifi), kuri kalpo arī par nārsta vietu reņģēm u. c. sugām;
6) nogulsnes (organiskas vielas, kas rodas no ražošanas procesa) dabiski attīrīsies, un jūras gultne atjaunosies pēc katras ražošanas sezonas beigām;
7) jūras fermās izmantotie tīklu sprosti būs apmēram 15–16 metru dziļi, tiks ievietoti vidēji 20 metru dziļos ūdeņos, un to augšdaļa atradīsies apmēram 50 cm zem jūras virsmas, turklāt jūrā neatradīsies nekādas būves, ko varētu ietekmēt straumes un sanešu plūsmas. Pēc AS "Musholm" pieredzes tiek secināts, ka straumes Baltijas jūrā vai sanešu plūsmas gar krastu neietekmē plānoto jūras akvakultūras darbību.

Vienlaikus jānorāda, ka abi plānotie atļaujas laukumi atrodas aizsargājamā jūras teritorijā "Rīgas līča rietumu piekraste" (turpmāk – AJT), kas izveidota ar Ministru kabineta 2010. gada 5. janvāra noteikumiem Nr. 17 "Noteikumi par aizsargājamām jūras teritorijām". Saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām daba teritorijām"  (turpmāk – likums) 43. panta otro daļu un pielikuma 330. punktu aizsargājamā jūras teritorija ir iekļauta Latvijas Natura 2000 — Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (turpmāk – Natura 2000 teritorija) – sarakstā. Likuma 43. panta ceturtā un piektā daļa noteic, ka jebkurai paredzētajai darbībai, kas atsevišķi vai kopā ar citu paredzēto darbību var būtiski ietekmēt Natura 2000 teritoriju, veicams IVN un paredzēto darbību atļauj īstenot, ja tas negatīvi neietekmē Natura 2000 teritorijas ekoloģiskās funkcijas, integritāti un nav pretrunā ar AJT izveidošanas un aizsardzības mērķiem.

AS "RBA" 2023. gada 8. decembrī vērsās VVD ar lūgumu veikt sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu (turpmāk – SIVN) Mērsraga akvakultūras jūras sprostu un Rojas akvakultūras jūras sprostu ierīkošanai. VVD ir īstenojis paredzētās darbības SIVN (sk. šīs anotācijas 2. un 3. pielikumā). 
DAP atzinumā (secinājumi iekļauti SIVN – šīs anotācijas 2. un 3. pielikumā) raksta, ka likuma "Par īpaši  aizsargājamām dabas teritorijām" pielikumā norādīti vairāki AJT "Rīgas līča rietumu piekraste" izveidošanas mērķi – gan ES nozīmes aizsargājami biotopi (smilšu sēkļi jūrā 1110, akmeņu sēkļi jūrā 1170), gan vairāk nekā 20 aizsargājamu putnu sugu, piemēram, brūnkakla un melnkakla gārgale, tumšā un melnā pīle, kākaulis un mazais ķīris. DAP uzsver, ka patlaban pēc kopējā slāpekļa un fosfora daudzuma jūras vides stāvoklis neatbilst labam jūras vides stāvoklim, kā arī dažādos informācijas avotos ir norādīti atšķirīgi dati nepieciešamajam samazinājumam. HELCOM Baltijas jūras rīcības plāns paredz samazināt slodzi par 15 % attiecībā uz slāpekli un par 25 % attiecībā uz fosforu, kā arī jāņem vērā, ka fosfora slodze atšķirībā no slāpekļa neliecina par samazinājuma tendenci. Tādējādi jau pirmsšķietami ir secināms, ka paredzētā darbība varētu radīt ietekmi uz Baltijas jūras vides stāvokli, jo situācijā, kad jāīsteno pasākumi, lai uzlabotu Baltijas jūras vides stāvokli, paredzētā darbība varētu radīt papildu piesārņojuma slodzi. Plānotās darbības attālums no Eiropas Savienības nozīmes biotopiem nav uzskatāms par aktuālajiem datiem, jo dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols" ir 2018. gada dati. DAP vērš uzmanību uz to, ka paredzētā darbība var atstāt negatīvu ietekmi arī uz putniem – to barošanās paradumiem, ziemošanas un spalvmešanas vietu izvēli. Akvakultūras var piesaistīt plēsējus, tostarp putnus, kas akvakultūras objektus izmanto par barības avotiem, un tādā veidā tas var būtiski iespaidot akvakultūras veiksmīgu darbību arī jūrā. DAP ieskatā paredzētajai darbībai ir jāpiemēro ietekmes uz vidi un ietekmes uz Natura 2000 teritoriju novērtējumi, kuriem ir jāpiesaista atbilstošās jomas eksperti, kas izvērtētu paredzētās darbības ietekmi uz jūras biotopiem un putniem, Natura 2000 teritorijām un jūras labas vides stāvokli.
Saskaņā ar LHEI atzinumu (secinājumi iekļauti SIVN – šīs anotācijas 2. un 3. pielikumā) pēc provizoriskiem aprēķiniem, lai abās teritorijās izaudzētu kopā līdz 10 000 tonnu foreļu gadā ir nepieciešams aptuveni 100 000 tonnu barības, kas ievērojami pārsniedz iesniegumā norādīto daudzumu (abās teritorijas kopā 8000 tonnu barības). Ar šādu izmantojamo barības daudzumu ievērojami palielināsies slāpekļa un fosfora emisija, kas, pēc LHEI aprēķiniem, gadā sasniegs vismaz 400–600 tonnu slāpekļa un 50–100 tonnu fosfora. Ja slodze (slāpekļa, fosfora un organiskā materiāla) netiks novērsta, samazināta vai kompensēta, ir sagaidāmi negatīvi efekti. Zivju audzētavu telpiskā izplatība un nozīmīgums, tostarp organiskā materiāla ietekme uz piegrunts skābekļa režīmu zem groziem būtu papildus jāizvērtē, modelējot scenārijus. Noteikti ir jāizvērtē, vai ūdens straumju nestais organiskais materiāls var sasniegt un būtiski ietekmēt rietumu piekrastes aizsargājamos biotopus.
VVD SIVN (šīs anotācijas 2.un 3. pielikums) atsaucas uz BIOR sniegto informāciju, ka paredzētā darbība var veicināt eitrofikācijas pieaugumu Rīgas līcī. Tā kā tas var radīt būtisku ietekmi uz vidi un zivju resursiem, VVD aicina piemērot ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru.
Ņemot vērā BIOR, LHEI un DAP sniegtos atzinumus, pastāv risks, ka zivju akvakultūra var potenciāli radīt negatīvu ietekmi uz Rīgas līča ekosistēmu. Tomēr jāņem vērā, ka plānotās akvakultūras darbības ietekme uz vidi un zivju resursiem tiks detalizēti vērtēta IVN procesā, ja pretendents ar attiecīgo plānotās akvakultūras darbības projektu konkrētai plānotai darbībai atļaujas laukumā tiks izraudzīts konkursa kārtībā.
Katra attīstības iecere ir skatāma individuāli atkarībā no izmantojamās tehnoloģijas, kā arī ievērojot jūras plānojumā ietvertās rekomendācijas akvakultūras savietojamībai ar citiem jūras lietojuma veidiem.
Kopumā SIVN ir secināts, ka patlaban no sagatavotajiem dokumentiem nav iespējams gūt pārliecību par to, ka attiecīgā projekta īstenotāja radītā fosfora, slāpekļa un organiskā materiāla emisija neatstās būtisku ietekmi uz Rīgas līča un Baltijas jūras vides stāvokli. Tāpat sagatavotā informācija un dokumenti nepierāda, ka paredzētā darbība neradīs būtisku un nelabvēlīgu ietekmi uz apkārtējo vidi un dabas vērtībām. Pašlaik nav pieejama argumentēta un pamatota (uz aprēķiniem un prognozēm balstīta, nosakot iespējamās ietekmes zonu un mērogu) informācija par zivju akvakultūras ierīkošanas un zivju audzēšanas radīto ietekmi Rīgas līcī un iespējamu ietekmi uz Baltijas jūras ūdens kvalitāti, sugu daudzveidību un dabas vērtībām. Ievērojot likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 11. pantā noteiktos kritērijus, SIVN izvērtējumā secināts, ka, ņemot vērā paredzēto darbu apjomu, to raksturu un konkrētās vietas apstākļus, ir nepieciešams komplekss paredzētās darbības izvērtējums, īpaši tādēļ, ka SIVN izvērtējumā nav iespējams identificēt visus ar plānotajiem darbiem saistītos ietekmes faktorus uz vidi  – ne īstermiņa (akvakultūras ierīkošanas laikā), ne ilgtermiņa (pēc ierīkošanas, ekspluatācijas laikā), tāpēc teritorijā esošajām īpaši aizsargājamām dabas vērtībām arī nav iespējams noteikt atbilstošus vairāk piemērotos ietekmi mazinošus pasākumus. Tā kā pieteiktajai darbībai tika konstatēta būtiska ietekme uz īpaši aizsargājamām dabas vērtībām, pirms paredzētās darbības atbilstoši likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 4. panta pirmās daļas 2. punktam  un 4.1 panta pirmo daļu ir nepieciešams IVN, lai pilnvērtīgi novērtētu tiešo un netiešo ar akvakultūras ierīkošanu un tālāko ekspluatāciju sagaidāmo ietekmi, izvērtētu tās pieļaujamību un lemtu par pasākumiem, kas ietekmi samazinātu līdz akceptējamam līmenim.  

Turpmākā rīcība pēc atļaujas laukumu apstiprināšanas Ministru kabinetā:
1) tiks rīkots konkurss par tiesībām izmantot atļaujas laukumus saskaņā ar noteikumiem Nr. 631, kuru 14., 27. un 30. punktā noteikts, ka konkursa komisijas sastāvu apstiprina Ministru kabinets un konkursa nolikumu izstrādā konkursa komisija un apstiprina atbildīgais ministrs;
2) konkursa komisija pieņem lēmumu par konkursa uzvarētāju ar nosacījumu, ka konkursa uzvarētājam, lai saņemtu atļauju laukumu jūrā izmantošanai, vispirms jāizpilda JVAPL 20. panta pirmās daļas 2. punktā un likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 8. pantā noteiktās prasības – jāpiesaka paredzētā darbība VVD, un tas, ja nepieciešams, ierosina IVN procedūru. Tad konkursa uzvarētājam atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumu Nr. 18 "Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību" prasībām būs jāveic IVN. Tā kā AS "RBA" projektam ir jau veikts SIVN (šīs anotācijas 2. un 3. pielikums), attiecīgi būs jāizpilda JVAPL 20. panta pirmās daļas 2. punktā un likuma "Par ietekmes un vidi novērtējumu" IV nodaļā noteiktie pienākumi, tostarp jāorganizē sākotnējā sabiedriskā apspriešana, Vides pārraudzības valsts birojā jāpieprasa ietekmes uz vidi novērtējuma programmas izstrādāšana, jāsagatavo ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums un jāorganizē tā sabiedriskā apspriešana;
3) pēc IVN pabeigšanas, ja tajā tiks sniegts pozitīvs vai paredzēto darbību pieļaujošs atzinums, konkursa komisija pieņems lēmumu par atļaujas piešķiršanu laukuma izmantošanai akvakultūrā, ievērojot papildu prasības, ko varētu izvirzīt vides aizsardzības vajadzības. Ja IVN būs pozitīvs vai pieļaujams saskaņā ar noteikumu Nr. 631 32. punktā noteikto, Zemkopības ministrija iesniegs Ministru kabinetā rīkojuma projektu par atļaujas piešķiršanu laukuma jūrā izmantošanai konkursa uzvarētājam, paredzot tajā atļaujas izmantošanas nosacījumus. Atļaujā tiks noteiktas prasības iekārtu uzstādīšanai un ekspluatācijai un, ja nepieciešams, papildu vides aizsardzības prasības, kā arī ietverti jautājumi par sprādzienbīstamu priekšmetu konstatāciju uz jūras gultnes, akvakultūras iekārtu uzstādīšanas darbu avārijas seku likvidāciju jūrā u. c.;
4) ja IVN būs negatīvs, par VVD pieteikto paredzēto darbību persona, kuru konkursa komisija noteikusi par uzvarētāju, pielāgo pieteiktās paredzētās darbības nosacījumus, lai novērstu negatīvos vides ietekmes faktorus;
5) ja saskaņā ar IVN rezultātiem konkursa uzvarētāja plānoto akvakultūras komercdarbību atļaujas laukumos nebūs iespējams īstenot, novēršot negatīvos faktorus, kuri konstatēti IVN, konkursa komisija pieņem lēmumu par konkursa noslēgšanu bez rezultāta;
6) konkurss tiks atzīts par pabeigtu bez rezultāta, ja par atļaujas laukumiem nav saņemts neviens pieteikums vai arī ar konkursa komisijas lēmumu tiks noraidīti visi iesniegtie pieteikumi.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • zivju produktu patērētāji, vietējie iedzīvotāji
  • tūristi un atpūtnieki (Rīgas līča pludmales apmeklētāji)
Ietekmes apraksts
Akvakultūras uzņēmējdarbība var nodrošināt lielāku zivju produkcijas pieejamību tās patērētājiem. Vietējiem iedzīvotājiem var tikt nodrošinātas darbavietas.
Ietekmētā vide var radīt negatīvu iespaidu uz atpūtas iespējām Rīgas līča pludmales apmeklētājiem, jo aprakstītā iecere var radīt ietekmi uz peldūdeņu un pludmaļu kvalitāti (aļģu augšana un ziedēšana).
Juridiskās personas
  • Tūrisma uzņēmēji, zvejnieki
  • Rojas un Mērsraga ostu pārvaldes
Ietekmes apraksts
Akvakultūras darbība jūrā var veicināt Rojas un Mērsraga ostu darbības paplašināšanos.
Zivju akvakultūras darbības sekas varētu ietekmēt tūrisma darbību Rīgas līča piekrastē, kā arī nozvejas apjomu, jo varētu būt ietekme uz zivju nārsta un barošanās vietām.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

Ietekmes apraksts
Pasaulē akvakultūra tiek vērtēta kā ļoti produktīva, konkurētspējīga un videi saudzīga apakšnozare. Ekonomiskais izrāviens Latvijas un Eiropas Savienības zivsaimniecības nozarē tiek saistīts ar akvakultūras sektoru, tāpēc tā attīstībai paredzēts īstenot mērķtiecīgu valsts un Eiropas Savienības politiku, vienlaikus veicinot izaugsmi un nodarbinātību piekrastes un citās zivsaimniecībai nozīmīgās teritorijās.
Tajā pašā laikā zivju akvakultūras radītais piesārņojumus, iespējams, var ietekmēt jūras un piekrastes ūdeņu, tostarp peldūdeņu, kvalitāti. Zivju akvakultūra var atstāt ietekmi arī uz zivīm vērtīgiem biotopiem.

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

Ietekmes apraksts
Akvakultūras uzņēmējdarbības attīstība veicinās šīs nozares konkurētspēju. Konkurētspējas veicināšana ir kļuvusi par vienu no galvenajiem mērķiem uzņēmumu, nozaru un valstu attīstības stratēģijā.

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Ietekmes apraksts
Uz tūrisma nozari piekrastē iespējama piesārņojoša slodze.
Iespējama ietekme uz zivju resursiem, ko izmanto zvejnieki Rīgas līcī. Laukumu ierosinātāja projektā katrā no iecerētajām teritorijām vaļējos sprostos plānots iegūt līdz 5000 tonnu (kopā abās teritorijās līdz 10 000 tonnu) foreļu gadā. Salīdzinājumā visi gan Latvijas, gan Igaunijas zvejnieki Rīgas līcī kopā nozvejo vidēji 30 tūkst. tonnu reņģu gadā. Tādējādi plānotās akvakultūras apjoms ir visai ievērojams un ir jāvērtē ietekme uz visu ekosistēmu attiecībā uz vidē ievadīto barības daudzumu un radīto vides piesārņojumu. Tajā pašā laikā, ik gadu samazinoties zivju nozvejas kvotām, akvakultūras devums sabiedrībai zivju produktu pieejamības nodrošināšanā ir ļoti svarīgs.

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

Ietekmes apraksts
Tiks radītas jaunas darbavietas, bet var tikt apdraudētas esošās darbavietas tūrisma nozarē un zvejniecībā.

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
Latvija kā Helsinku Konvencijas dalībvalsts ir apņēmusies nepārsniegt maksimālo pieļaujamo slāpekļa ieplūdi Rīgas līcī gadā – 43 074 tonnu slāpekļa un 1061 tonnu fosfora (skatīt https://helcom.fi/wp-content/uploads/2021/10/Baltic-Sea-Action-Plan-2021-update.pdf). Ierosinātāja projektā no laukumiem Rīgas līcī aprēķinātā slāpekļa ieplūde 400 tonnu (no abām novietnēm) radītu 0,93 % no kopējā 43 074 tonnu apjoma, bet fosfora ieplūde no kopējā pieļaujanā apjoma (1061 tonnas) no abām novietnēm radītu ap 40 tonnu (3,77 %). Tas, iespējams, apdraudētu Latvijas starptautiskās saistības vides mērķu sasniegšanā.

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Dabas aizsardzības pārvalde
Nevalstiskās organizācijas
Baltijas Vides Forums
Cits
Daugavpils Universitātes aģentūra "Latvijas Hidroekoloģijas institūts"

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/914d91a2-f552-4fa1-bbde-4667a8239f35

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

No 24.08.2023. līdz 08.09.2023. notika rīkojuma projekta publiskā apspriešana, kuras laikā TAP tika saņemti iebildumi un priekšlikumi no biedrības "Baltijas Vides Forums", bet no Latvijas Hidroekoloģijas institūta un Dabas aizsardzības pārvaldes tika saņemtas vēstules ar aicinājumu vērst uzmanību uz Baltijas jūras Rīgas līča vides aspektiem, kas saistīti ar rīkojuma projektu. AS "RBA" 11.10.2023. informēja Zemkopības ministriju par to, ka, ievērojot publiskajā apspriešanā paustos viedokļus, tā ir izvērtējusi nepieciešamību un uzsākusi ietekmes uz vidi sākotnējā izvērtējuma procesu. Iebildumu un priekšlikumu sniedzēji 25.10.2023. tika informēti par minēto faktu un to, ka atbilstoši SIVN rezultātam rīkojuma projekta anotācija tiks papildināta un precizēta.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Jūras akvakultūras attīstība sekmēs arī apkārtējo teritoriju saimniecisko attīstību.

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Akvakultūras darbības potenciālā ietekme uz jūras vidi tiks atbilstoši novērtēta saskaņā ar normatīvajos aktos paredzēto procedūru.

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
1. pielikums
Nosaukums
Papildus iesniegumam pievienojamā informācija saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 14.oktobra noteikumiem Nr.631 “Latvijas Republikas iekšējo jūras ūdeņu, teritoriālās jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas būvju būvnoteikumi”
2. pielikums
Nosaukums
Paredzētās darbības ietekmes sākotnējais izvērtējums Nr. AP24SI0077
3. pielikums
Nosaukums
Paredzētās darbības ietekmes sākotnējais izvērtējums Nr. AP24SI0076
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk