Anotācija (ex-ante)

Zemkopības ministrija saņēma AS "Riga Bay Aquaculture" (turpmāk – AS "RBA") 2023. gada 12. jūlija iesniegumu ar lūgumu noteikt divus atļaujas laukumus jūrā – Rīgas līcī – akvakultūras darbības īstenošanai līdz 30 gadiem, pamatojoties uz nepieciešamajiem kapitālieguldījumiem (līdz 40 milj. EUR), kā arī plānoto projekta īstenošanas ilgumu (plānotais maksimālais akvakultūras ražīgums tiks sasniegts 10 gadu laikā). Plānotā darbība būs saistīta ar iekārtu (noenkurotu tīklu sprostu) ierīkošanu un ekspluatāciju jūrā. Ierosinātajos divos atļaujas laukumos paredzēts attīstīt projektu varavīksnes foreļu (Oncorhynchus mykiss) audzēšanai. AS "RBA" iesniegumam ir pievienota noteikumu Nr. 631 11. punktā prasītā nepieciešamā informācija, kas pamato laukuma izvēli iecerētajai saimnieciskajai darbībai (sk. šīs anotācijas 1. pielikumu).
Pirms AS "RBA" iesnieguma iesniegšanas  SIA "Sudrablīnis" (Latvija) un AS "Musholm" (Dānija) 2023. gada 1. februārī Zemkopības ministrijā prezentēja ieceri attīstīt jūras akvakultūru un iegūt licenci darbībai Rīgas līcī. Sanāksmē piedalījās Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM), Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" (turpmāk - BIOR), Dabas aizsardzības pārvaldes (turpmāk –  DAP), VVD un Daugavpils Universitātes aģentūras "Latvijas Hidroekoloģijas institūts" (turpmāk – LHEI) pārstāvji. Projekta ideja kopumā tika uztverta atzinīgi, un vienlaikus projekta attīstītāji tika informēti par valstī noteikto procedūru atļaujas laukuma iegūšanai jūrā.
Tāpat SIA "Sudrablīnis" un Zemkopības ministrijas pārstāvji 2023. gada 28. aprīlī piedalījās VARAM Jūras un piekrastes telpiskās plānošanas koordinācijas grupas sanāksmē par jautājumiem, kas skar jūras zveju, akvakultūru un citus jūras resursus un procesus. Minētās sanāksmes laikā dalībnieki tika iepazīstināti ar ieceri lūgt noteikt divus atļaujas laukumus akvakultūras darbību attīstībai, kā arī rosināt normatīvajā regulējumā noteikto procedūru atļaujas saņemšanai minēto laukumu izmantošanai.Šajā sanāksmē tika norādīts, ka zivju akvakultūra ir attīstāma, ja ir izvērtēti visi aspekti un tiek veikts pilns IVN un paralēli tiek plānota saistība ar kādu no multitrofiskajām akvakultūrām. Ir jāievieš papildu kompensējošie mehānismi (zemākas trofijas akvakultūras), kuri izņem slāpekli un fosforu, ko zivis saražos, un tas viss ir aprēķināts tā, lai nekaitētu videi.

Ievērojot atļaujas laukuma ierosinātāja AS "RBA" sniegto informāciju par ieceri attīstīt jūras akvakultūru un iesniegumam pievienoto papildu informāciju atbilstoši noteikumu Nr. 631 11. punktam, kas pamato atļaujas laukumu izvēli, rīkojuma projekts paredz noteikt divus atļaujas laukumus. 
Atļaujas laukumu izvēles pamatojums (izvērsts apraksts sniegts šīs anotācijas 1. pielikumā)
AS "Musholm" izmantoja neatkarīga hidroloģijas konsultantu uzņēmuma "DHI Group" pakalpojumus, lai novērtētu Latvijas teritorijas piemērotību varavīksnes foreļu audzēšanai jūrā. "DHI Group" ir vairākkārt konsultējusi AS "Musholm", un tai ir ekspertu zināšanas par kritērijiem, kas nepieciešami veiksmīgai varavīksnes foreļu akvakultūrai.
"DHI Group" pārbaudīja trīs apgabalus Latvijas teritoriālajos ūdeņos, lai izvērtētu to piemērotību varavīksnes foreļu akvakultūrai pēc sešiem vērtēšanas kritēriji:
1) ūdens dziļuma,
2) ūdens temperatūras,
3) skābekļa saturācijas,
4) ūdens sāļuma,
5) toksisko aļģu klātbūtnes,
6) attāluma līdz ostai.
Tomēr vietas izvēles kritērijos netika detalizēti vērtēti aspekti, kas saistīti ar ietekmi uz vidi un Natura 2000 teritoriju, kā arī Rīgas līča ekosistēmas specifiskās iezīmes (daļēji noslēgta sistēma ar ļoti ierobežotu ūdens apmaiņu) un pašreizējais vides stāvoklis. Šie aspekti detalizēti tiks vērtēti, īstenojot IVN procesu.
Pārbaudītās objektu teritorijas atrodas Liepājas, Rojas un Salacgrīvas piekrastē. Pamatojoties uz apkopotajiem datiem, "DHI Group" skrīningā secināja, ka visas trīs vietas pēc sešiem vērtēšanas kritērijiem ir piemērotas, tomēr Rīgas līča rietumu daļā Rojas piekrastē ir akvakultūrai labāki apstākļi salīdzinājumā gan ar Liepāju, gan Salacgrīvu. No foreļu akvakultūrai piemērotajām teritorijām Rīgas līča rietumu piekraste ir vairāk ieteicama no ūdens dziļuma, ūdens temperatūras un attāluma līdz ostai viedokļa.
Papildus tam arī no AS "Musholm" jūras akvakultūras fermas vadītāja un rīkotājdirektora vietnieka veiktajām pārbaudēm klātienē tika secināts, ka teritorija pie Rīgas līča rietumu piekrastes ir vairāk aizsargāta pret laikapstākļiem nekā, piemēram, vieta pie Liepājas krastiem. Valdošais ir rietumu vējš, un apgabals pie Liepājas ir pilnībā pakļauts vēja un viļņu apstākļiem Baltijas jūrā, bet Rīgas līča rietumu piekrasti no rietumu vējiem aizsargā sauszeme, kas samazina aprīkojuma bojājumu, negadījumu, zivju zuduma un sliktu audzēšanas rezultātu risku.
AS "Musholm" un SIA "Sudrablīnis" ir pārbaudījuši Rīgas līča rietumu piekrastes ostas, lai atrastu jūras akvakultūras darbībai piemērotas teritorijas un zivju ieguvei un apstrādei nepieciešamās telpas.
Mērsraga un Rojas ostas ir piemērotas pēc šādiem kritērijiem:
a) rūpnieciskās zvejas ostas infrastruktūra,
b) kvalificēta jūras flote un darbaspēks, t. i., zvejas laivas un zvejnieki, velkoņi un darba laivas,
c) sauszemes transporta infrastruktūra,
d) telpas vai zonas, kas piemērotas jūras saimniecības ikdienas darbībai, kā arī uzturēšanai,
e) esošās zivju apstrādes iekārtas vai rūpnieciskās zivju apstrādes nesenā vēsture,
f) vietējais darbaspēks,
g) attālums līdz plaša mēroga atpūtas un tūrisma zonām piekrastē.
Precīza atrašanās vieta jūras akvakultūras fermām pie Mērsraga un Rojas krastiem tika izvēlēta, pamatojoties uz dažādu kritēriju kombināciju, piemēram:
a) dziļums apmēram 20 metri,
b) plakana jūras gultne bez akmeņiem,
c) teritorijas neatrodas kuģošanas maršrutos,
d) attālums līdz ostai,
e) nav paredzēta vēja ģeneratoru celtniecība,
f) pietiekama platība, lai izvietotu gan jūras fermas tīklu sprostus, gan barošanas baržu, gan barošanas šļūtenes, kā arī to noenkurotu.
Pēc jūras karšu apskates AS "Musholm" jūras akvakultūras fermas vadītājs apmeklēja objektus klātienē ar laivu. Tika secināts, ka divas izvēlētās vietas ir labākās iespējamās teritorijas jūras audzētavas izvietošanai.

Ievērojot JP ietvertās rekomendācijas jūras akvakultūras izvietošanai un AS "Musholm" speciālistu sniegtās konsultācijas, pamatojums Mērsraga un Rojas laukumu jūrā izvēlei ir šāds:
1) attiecīgajās jūras teritorijās nenotiek un nav plānota cita saimnieciskā darbība Rīgas līcī, kura nebūtu savienojama ar jūras akvakultūru. Normatīvajā regulējumā noteiktie jūras izmantošanas veidi un iespējamās akvakultūras attīstības iespējas Rīgas līcī tika apspriestas VARAM rīkotajās Jūras un piekrastes telpiskās plānošanas koordinācijas grupas sanāksmēs un vizualizētas uz kartes sadarbībā ar VARAM telpiskās plānošanas speciālistiem;
2) jūras teritoriju atrašanās tuvums ostām ļauj sekmīgāk nodrošināt jūras akvakultūras fermas darbību, kā arī loģistiku;
3) ir saņemts saskaņojums no Latvijas Jūras administrācijas par jūras teritoriju izmantošanas iespēju akvakultūras darbībai rīkojuma projekta pielikumā norādītajās koordinātās, kā arī pozitīva atbilde no Mērsraga ostas pārvaldes; 
4) AS "Musholm" jūras fermās, kas tika izveidotas attiecīgi 1979. un 2002. gadā, ir veikts IVN un biotopu ietekmes novērtējumi. Novērtējumos secināts, ka jūras fermas neatstāj būtisku negatīvu ietekmi uz apkārtējo jūras vidi un neatstāj negatīvu ietekmi uz Natura 2000 teritorijām, kā arī neliedz sasniegt labu ūdens ekoloģisko stāvokli akvakultūras darbību teritorijās;
5) jūras teritorijas atrodas Rīgas līča rietumu piekrastes zemūdens nogāzē ap 20 metru dziļuma izobātu. Abās teritorijās dibennogulumus veido smiltis: dažādgraudainas, smalkgraudainas un dūņas ar smiltīm, kas ir piemērotas akvakultūras fermu izvietošanai. Tomēr būtu jāņem vērā ietekme uz blakus esošiem aizsargājamiem biotopiem (akmeņainie sēkļi jūrā jeb rifi), kuri kalpo arī par nārsta vietu reņģēm u. c. sugām;
6) nogulsnes (organiskas vielas, kas rodas no ražošanas procesa) dabiski attīrīsies, un jūras gultne atjaunosies pēc katras ražošanas sezonas beigām;
7) jūras fermās izmantotie tīklu sprosti būs apmēram 15–16 metru dziļi, tiks ievietoti vidēji 20 metru dziļos ūdeņos, un to augšdaļa atradīsies apmēram 50 cm zem jūras virsmas, turklāt jūrā neatradīsies nekādas būves, ko varētu ietekmēt straumes un sanešu plūsmas. Pēc AS "Musholm" pieredzes tiek secināts, ka straumes Baltijas jūrā vai sanešu plūsmas gar krastu neietekmē plānoto jūras akvakultūras darbību.

Vienlaikus jānorāda, ka abi plānotie atļaujas laukumi atrodas aizsargājamā jūras teritorijā "Rīgas līča rietumu piekraste" (turpmāk – AJT), kas izveidota ar Ministru kabineta 2010. gada 5. janvāra noteikumiem Nr. 17 "Noteikumi par aizsargājamām jūras teritorijām". Saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām daba teritorijām"  (turpmāk – likums) 43. panta otro daļu un pielikuma 330. punktu aizsargājamā jūras teritorija ir iekļauta Latvijas Natura 2000 — Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (turpmāk – Natura 2000 teritorija) – sarakstā. Likuma 43. panta ceturtā un piektā daļa noteic, ka jebkurai paredzētajai darbībai, kas atsevišķi vai kopā ar citu paredzēto darbību var būtiski ietekmēt Natura 2000 teritoriju, veicams IVN un paredzēto darbību atļauj īstenot, ja tas negatīvi neietekmē Natura 2000 teritorijas ekoloģiskās funkcijas, integritāti un nav pretrunā ar AJT izveidošanas un aizsardzības mērķiem.

AS "RBA" 2023. gada 8. decembrī vērsās VVD ar lūgumu veikt sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu (turpmāk – SIVN) Mērsraga akvakultūras jūras sprostu un Rojas akvakultūras jūras sprostu ierīkošanai. VVD ir īstenojis paredzētās darbības SIVN (sk. šīs anotācijas 2. un 3. pielikumā). 
DAP atzinumā (secinājumi iekļauti SIVN – šīs anotācijas 2. un 3. pielikumā) raksta, ka likuma "Par īpaši  aizsargājamām dabas teritorijām" pielikumā norādīti vairāki AJT "Rīgas līča rietumu piekraste" izveidošanas mērķi – gan ES nozīmes aizsargājami biotopi (smilšu sēkļi jūrā 1110, akmeņu sēkļi jūrā 1170), gan vairāk nekā 20 aizsargājamu putnu sugu, piemēram, brūnkakla un melnkakla gārgale, tumšā un melnā pīle, kākaulis un mazais ķīris. DAP uzsver, ka patlaban pēc kopējā slāpekļa un fosfora daudzuma jūras vides stāvoklis neatbilst labam jūras vides stāvoklim, kā arī dažādos informācijas avotos ir norādīti atšķirīgi dati nepieciešamajam samazinājumam. HELCOM Baltijas jūras rīcības plāns paredz samazināt slodzi par 15 % attiecībā uz slāpekli un par 25 % attiecībā uz fosforu, kā arī jāņem vērā, ka fosfora slodze atšķirībā no slāpekļa neliecina par samazinājuma tendenci. Tādējādi jau pirmsšķietami ir secināms, ka paredzētā darbība varētu radīt ietekmi uz Baltijas jūras vides stāvokli, jo situācijā, kad jāīsteno pasākumi, lai uzlabotu Baltijas jūras vides stāvokli, paredzētā darbība varētu radīt papildu piesārņojuma slodzi. Plānotās darbības attālums no Eiropas Savienības nozīmes biotopiem nav uzskatāms par aktuālajiem datiem, jo dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols" ir 2018. gada dati. DAP vērš uzmanību uz to, ka paredzētā darbība var atstāt negatīvu ietekmi arī uz putniem – to barošanās paradumiem, ziemošanas un spalvmešanas vietu izvēli. Akvakultūras var piesaistīt plēsējus, tostarp putnus, kas akvakultūras objektus izmanto par barības avotiem, un tādā veidā tas var būtiski iespaidot akvakultūras veiksmīgu darbību arī jūrā. DAP ieskatā paredzētajai darbībai ir jāpiemēro ietekmes uz vidi un ietekmes uz Natura 2000 teritoriju novērtējumi, kuriem ir jāpiesaista atbilstošās jomas eksperti, kas izvērtētu paredzētās darbības ietekmi uz jūras biotopiem un putniem, Natura 2000 teritorijām un jūras labas vides stāvokli.
Saskaņā ar LHEI atzinumu (secinājumi iekļauti SIVN – šīs anotācijas 2. un 3. pielikumā) pēc provizoriskiem aprēķiniem, lai abās teritorijās izaudzētu kopā līdz 10 000 tonnu foreļu gadā ir nepieciešams aptuveni 100 000 tonnu barības, kas ievērojami pārsniedz iesniegumā norādīto daudzumu (abās teritorijas kopā 8000 tonnu barības). Ar šādu izmantojamo barības daudzumu ievērojami palielināsies slāpekļa un fosfora emisija, kas, pēc LHEI aprēķiniem, gadā sasniegs vismaz 400–600 tonnu slāpekļa un 50–100 tonnu fosfora. Ja slodze (slāpekļa, fosfora un organiskā materiāla) netiks novērsta, samazināta vai kompensēta, ir sagaidāmi negatīvi efekti. Zivju audzētavu telpiskā izplatība un nozīmīgums, tostarp organiskā materiāla ietekme uz piegrunts skābekļa režīmu zem groziem būtu papildus jāizvērtē, modelējot scenārijus. Noteikti ir jāizvērtē, vai ūdens straumju nestais organiskais materiāls var sasniegt un būtiski ietekmēt rietumu piekrastes aizsargājamos biotopus.
VVD SIVN (šīs anotācijas 2.un 3. pielikums) atsaucas uz BIOR sniegto informāciju, ka paredzētā darbība var veicināt eitrofikācijas pieaugumu Rīgas līcī. Tā kā tas var radīt būtisku ietekmi uz vidi un zivju resursiem, VVD aicina piemērot ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru.
Ņemot vērā BIOR, LHEI un DAP sniegtos atzinumus, pastāv risks, ka zivju akvakultūra var potenciāli radīt negatīvu ietekmi uz Rīgas līča ekosistēmu. Tomēr jāņem vērā, ka plānotās akvakultūras darbības ietekme uz vidi un zivju resursiem tiks detalizēti vērtēta IVN procesā, ja pretendents ar attiecīgo plānotās akvakultūras darbības projektu konkrētai plānotai darbībai atļaujas laukumā tiks izraudzīts konkursa kārtībā.
Katra attīstības iecere ir skatāma individuāli atkarībā no izmantojamās tehnoloģijas, kā arī ievērojot jūras plānojumā ietvertās rekomendācijas akvakultūras savietojamībai ar citiem jūras lietojuma veidiem.
Kopumā SIVN ir secināts, ka patlaban no sagatavotajiem dokumentiem nav iespējams gūt pārliecību par to, ka attiecīgā projekta īstenotāja radītā fosfora, slāpekļa un organiskā materiāla emisija neatstās būtisku ietekmi uz Rīgas līča un Baltijas jūras vides stāvokli. Tāpat sagatavotā informācija un dokumenti nepierāda, ka paredzētā darbība neradīs būtisku un nelabvēlīgu ietekmi uz apkārtējo vidi un dabas vērtībām. Pašlaik nav pieejama argumentēta un pamatota (uz aprēķiniem un prognozēm balstīta, nosakot iespējamās ietekmes zonu un mērogu) informācija par zivju akvakultūras ierīkošanas un zivju audzēšanas radīto ietekmi Rīgas līcī un iespējamu ietekmi uz Baltijas jūras ūdens kvalitāti, sugu daudzveidību un dabas vērtībām. Ievērojot likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 11. pantā noteiktos kritērijus, SIVN izvērtējumā secināts, ka, ņemot vērā paredzēto darbu apjomu, to raksturu un konkrētās vietas apstākļus, ir nepieciešams komplekss paredzētās darbības izvērtējums, īpaši tādēļ, ka SIVN izvērtējumā nav iespējams identificēt visus ar plānotajiem darbiem saistītos ietekmes faktorus uz vidi  – ne īstermiņa (akvakultūras ierīkošanas laikā), ne ilgtermiņa (pēc ierīkošanas, ekspluatācijas laikā), tāpēc teritorijā esošajām īpaši aizsargājamām dabas vērtībām arī nav iespējams noteikt atbilstošus vairāk piemērotos ietekmi mazinošus pasākumus. Tā kā pieteiktajai darbībai tika konstatēta būtiska ietekme uz īpaši aizsargājamām dabas vērtībām, pirms paredzētās darbības atbilstoši likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 4. panta pirmās daļas 2. punktam  un 4.¹ panta pirmo daļu ir nepieciešams IVN, lai pilnvērtīgi novērtētu tiešo un netiešo ar akvakultūras ierīkošanu un tālāko ekspluatāciju sagaidāmo ietekmi, izvērtētu tās pieļaujamību un lemtu par pasākumiem, kas ietekmi samazinātu līdz akceptējamam līmenim.  

Turpmākā rīcība pēc atļaujas laukumu apstiprināšanas Ministru kabinetā:
1) tiks rīkots konkurss par tiesībām izmantot atļaujas laukumus saskaņā ar noteikumiem Nr. 631, kuru 14., 27. un 30. punktā noteikts, ka konkursa komisijas sastāvu apstiprina Ministru kabinets un konkursa nolikumu izstrādā konkursa komisija un apstiprina atbildīgais ministrs;
2) konkursa komisija pieņem lēmumu par konkursa uzvarētāju ar nosacījumu, ka konkursa uzvarētājam, lai saņemtu atļauju laukumu jūrā izmantošanai, vispirms jāizpilda JVAPL 20. panta pirmās daļas 2. punktā un likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 8. pantā noteiktās prasības – jāpiesaka paredzētā darbība VVD, un tas, ja nepieciešams, ierosina IVN procedūru. Tad konkursa uzvarētājam atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumu Nr. 18 "Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību" prasībām būs jāveic IVN. Tā kā AS "RBA" projektam ir jau veikts SIVN (šīs anotācijas 2. un 3. pielikums), attiecīgi būs jāizpilda JVAPL 20. panta pirmās daļas 2. punktā un likuma "Par ietekmes un vidi novērtējumu" IV nodaļā noteiktie pienākumi, tostarp jāorganizē sākotnējā sabiedriskā apspriešana, Vides pārraudzības valsts birojā jāpieprasa ietekmes uz vidi novērtējuma programmas izstrādāšana, jāsagatavo ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums un jāorganizē tā sabiedriskā apspriešana;
3) pēc IVN pabeigšanas, ja tajā tiks sniegts pozitīvs vai paredzēto darbību pieļaujošs atzinums, konkursa komisija pieņems lēmumu par atļaujas piešķiršanu laukuma izmantošanai akvakultūrā, ievērojot papildu prasības, ko varētu izvirzīt vides aizsardzības vajadzības. Ja IVN būs pozitīvs vai pieļaujams saskaņā ar noteikumu Nr. 631 32. punktā noteikto, Zemkopības ministrija iesniegs Ministru kabinetā rīkojuma projektu par atļaujas piešķiršanu laukuma jūrā izmantošanai konkursa uzvarētājam, paredzot tajā atļaujas izmantošanas nosacījumus. Atļaujā tiks noteiktas prasības iekārtu uzstādīšanai un ekspluatācijai un, ja nepieciešams, papildu vides aizsardzības prasības, kā arī ietverti jautājumi par sprādzienbīstamu priekšmetu konstatāciju uz jūras gultnes, akvakultūras iekārtu uzstādīšanas darbu avārijas seku likvidāciju jūrā u. c.;
4) ja IVN būs negatīvs, par VVD pieteikto paredzēto darbību persona, kuru konkursa komisija noteikusi par uzvarētāju, pielāgo pieteiktās paredzētās darbības nosacījumus, lai novērstu negatīvos vides ietekmes faktorus;
5) ja saskaņā ar IVN rezultātiem konkursa uzvarētāja plānoto akvakultūras komercdarbību atļaujas laukumos nebūs iespējams īstenot, novēršot negatīvos faktorus, kuri konstatēti IVN, konkursa komisija pieņem lēmumu par konkursa noslēgšanu bez rezultāta;
6) konkurss tiks atzīts par pabeigtu bez rezultāta, ja par atļaujas laukumiem nav saņemts neviens pieteikums vai arī ar konkursa komisijas lēmumu tiks noraidīti visi iesniegtie pieteikumi.