Anotācija (ex-ante)

24-TA-1853: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par apropriācijas pārdali" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts sagatavots, pamatojoties uz likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 70. panta pirmo daļu, Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumu Nr. 421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” 55. punktu un Ministru kabineta 2023. gada 13. janvāra ārkārtas sēdes protokollēmuma (Nr. 2 1. §) “Informatīvais ziņojums “Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2023. gadam un budžeta ietvaram 2023.–2025. gadam”” 4.punktu. 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekts paredz veikt apropriācijas pārdali, lai 2024. gadā segtu izdevumus Latvijas Televīzijas kritiskās infrastruktūras nodrošināšanai atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumu Nr. 508 “Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi) prasībām un darbības nepārtrauktības nodrošināšanai valsts ārējā apdraudējuma gadījumā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 70. panta pirmā daļa nosaka, ka budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 18.00.00 "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem" noteikto apropriāciju 365 129 661 euro apmērā finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei ar valsts drošību saistītu pasākumu īstenošanai, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.

Atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 13. janvāra ārkārtas sēdes protokollēmuma (Nr. 2 1. §) “Informatīvais ziņojums “Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2023. gadam un budžeta ietvaram 2023.–2025. gadam”” 2. un 4. punktam un informatīvā ziņojuma “Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2023. gadam un budžeta ietvaram 2023.-2025. gadam” 2. pielikumā “Papildu finansējums prioritārajiem pasākumiem neatkarīgajām iestādēm 2023. gadam un budžeta ietvaram 2023. - 2025. gadam, euro” atbalstītajiem ārpus fiskālās telpas plānotajiem ar valsts drošību saistītiem pasākumiem un neatkarīgo iestāžu vienreizējiem pasākumiem, budžeta resora “46. Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi” programmai 03.00.00 “Sabiedriskā pasūtījuma īstenošana Latvijas Televīzijā”  tika atbalstīts finansējums 2023. gadam 4 869 000 euro apmērā kritiskās infrastruktūras nodrošināšanai atbilstoši MK noteikumu prasībām un 2024. gadam 9 210 687 euro apmērā, lai segtu izdevumus VSIA “Latvijas Televīzija” Pārvietojamās televīzijas stacijas (turpmāk – PTS) 14 kameru iegādei 7 260 000 euro apmērā un VSIA “Latvijas Televīzija” kritiskās infrastruktūras – vienotās režijas pults iegādei TV signāla nepārtrauktības nodrošināšanai 1 950 687 euro apmērā.

Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” tika veikta finansējuma pārdale resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 18.00.00 “Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem” starp gadiem, lai nodrošinātu iesākto drošības pasākumu “VSIA “Latvijas Televīzija” pārvietojamās televīzijas stacijas (PTS) 8 kameru iegāde” un “VSIA “Latvijas Televīzija” pārvietojamās televīzijas stacijas (PTS) 14 kameru iegāde” sekmīgu realizāciju, jo līdzekļu izlietojums aizkavējies sakarā ar laikietilpīgo un sarežģīto iepirkuma procesu un salīdzinoši garu nepieciešamo automašīnu un to pārbūves laika patēriņu un pilnīga šo pasākumu realizācija un līdzekļu izlietošana ir iespējama tikai 2025. gadā, tai skaitā: no pasākumam “VSIA “Latvijas Televīzija” kritiskās infrastruktūras nodrošināšana atbilstoši MK noteikumu prasībām” 2023. gadā rezervētajiem līdzekļiem 4 869 000 euro apmērā uz 2025. gadu tika pārcelti 4 719 000 euro, kas paredzēti pārvietojamās televīzijas stacijas (PTS) 8 kameru iegādei, no pasākumam “VSIA “Latvijas Televīzija” pārvietojamās televīzijas stacijas (PTS) 14 kameru iegāde” 2024. gadā rezervētajiem līdzekļiem uz 2025. gadu tika pārcelti 7 260 000 euro, kas paredzēti pārvietojamās televīzijas stacijas (PTS) 14 kameru iegādei.

Latvijas Televīzija ir B kategorijas kritiskā infrastruktūra. Latvijas Televīzijai ir saistoši MK noteikumi, jo Latvijas Televīzija ir kvalificēta kā valsts līmeņa svarīga kritiskās infrastruktūras kopuma sastāvdaļa, kuras darbības spēju samazināšana apgrūtina valsts pārvaldīšanu un apdraud sabiedrības un valsts drošību. Latvijas Televīzija, veicot savu pamatfunkciju, lineārā satura izveidi un apraidi kanālos LTV1 un LTV7, kā arī nodrošinot nepārtrauktu interneta portāla LSM.lv darbību, programmas izveidei izmanto televīzijas raidījumu studijas, kuru vadība notiek no televīzijas režijām (MCR – Master control room). Līdzīgi kā Igaunijas sabiedriskā televīzija (turpmāk – ERR) un Lietuvas sabiedriskā televīzija (turpmāk – LRT), arī Latvijas Televīzija turpina režiju centralizāciju, kas nodrošinātu Latvijas Televīzijas ētera darbības nepārtrauktību, tai skaitā, valsts apdraudējuma gadījumos. Vienotās režijas komplekss plānots kā ilgtermiņa ieguldījums, kas nodrošinātu gan ikdienas ražošanu, gan programmu izveidi ārkārtas un /vai citās izņēmuma situācijās jebkurā lokācijā lauka apstākļos.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Latvijas Televīzija no 2016. gada attīsta vērienīgu tehnoloģiskās attīstības projektu - vienotās režijas komplekss. Projekta rašanos noteica nepieciešamība pāriet no standarta izšķirtspējas uz augstas izšķirtspējas (HD – High definition) ražošanu. Jaunais komplekss tiek veidots kā vienots ražošanas mezgls, kur ir vairākas video un audio režijas, kas spēj paralēli strādāt ar dažādām studijām, lietot vienus un tos pašus tehnoloģiskos resursus - videokameras, grafiskās iekārtas utt. Vienotās režijas kompleksa izveide nodrošina arī Latvijas Televīzijas ētera darbības nepārtrauktību, jo bojājuma gadījumā iespējams operatīvi pārslēgties no vienas režijas uz citu, turpinot raidīt. Pašlaik izbūvēta vienotās režijas pirmā kārta - viena audio, video režija un centralizētā komutācijas infrastruktūra. Šobrīd tā apkalpo divas Latvijas Televīzijas studijas un ir vienīgais tehnoloģiskais mezgls, kas nodrošina pilnīgi visu Latvijas Televīzijas studijas raidījumu realizāciju - gan tiešraides, gan ierakstus. Izveidojot un ieviešot vienotās režijas kompleksa otro kārtu, Latvijas Televīzijā tiktu nodrošināta iespēja paralēli veikt darbu ar divām studijām, reizē izveidojot jaunus tehniskos savienojumus ar vēl divām studijām. Ieviešot šādu unificētu tehnisko risinājumu, tiktu atslogots patreiz ierindā esošās režijas  funkcionalitāti nodrošinošās pārvietojamās televīzijas stacijas (PTS) resurss, kā arī būtiski mazinātos atkarība no trešo pušu labvēlīguma gadījumos, kad nepieciešams izmantot pārvietojamās televīzijas stacijas (PTS) īres pakalpojumu.

Vienotās režijas otrās kārtas risinājumā varēs pieslēgt 8 un 14 kameru PTS, kurus Latvijas Televīzija plāno iegādāties 2025. gadā, kā arī no vienotās režijas būs iespējams attālināti pārvaldīt citus mobilo televīzijas kameru risinājumus (attālināto studiju un mobilo televīzijas kameru vadība izmantojot 5G un optiskos pieslēgumus no televīzijas satura ražošanas lokācijām ārpus Latvijas Televīzijas ēkas Zaķusalas krastmalā 33, Rīgā). Bet galvenais aspekts, kāpēc vienotās režijas otrā kārta ir aktuāla, steidzama un nav atliekama, ir drošības, tajā skaitā valsts drošības aspekts. Šobrīd daudzi ķēdes posmi Latvijas Televīzijas pārraides traktā netiek dublēti - ja vienotās režijas pirmās kārtas tehnoloģiskā posmā izietu no ierindas kāda neaizstājama iekārta (tādas ir vairākas), tad rastos ne tikai stundām, bet pat dienām ilgs pārtraukums, kas saspringtā politiskā situācijā valstī varētu radīt smagas sekas. Režiju centralizācija nodrošinās arī Latvijas Televīzijas  tehnisko un radošo speciālistu darbu ar video un audio pultīm produktivitāti, aizvietojamību un studiju attālinātu vadības automatizāciju.
Risinājuma apraksts
Lai 2024. gadā nodrošinātu Latvijas Televīzijas kritiskās infrastruktūras un darbības nepārtrauktību valsts ārējā apdraudējuma gadījumā un veiktu vienotās režijas pults iegādi TV signāla nepārtrauktības nodrošināšanai, papildus nepieciešams finansējums 1 950 687 euro apmērā.

Piešķirtā finansējuma ietvaros plānots nodrošināt Latvijas Televīzijas vienotās režijas kompleksa otrās kārtas izbūves realizāciju, tai skaitā centralizēt video un audio vadības pultis, komutatorus, kā arī papildus pieslēgt divas Latvijas Televīzijas raidījumu studijas, tādējādi nodrošinot iespēju paralēli veikt darbu ar četrām studijām. Ieviešot šādu unificētu tehnisko risinājumu, tiktu atslogots pašreiz ierindā esošās režijas slogs un varētu pieslēgt 8 un 14 kameru pārvietojamās televīzijas stacijas (PTS), kurus Latvijas Televīzija plāno iegādāties 2025. gadā, kā arī no vienotās režijas būtu iespējams attālināti pārvaldīt citus mobilo televīzijas kameru risinājumus (attālināto studiju un mobilo televīzijas kameru vadība izmantojot 5G un optiskos pieslēgumus no televīzijas satura ražošanas lokācijām ārpus Latvijas Televīzijas ēkas Zaķusalas krastmalā 33, Rīgā). Skatīt vienotās režijas piemēru Lietuvas sabiedriskajā televīzijā (LRT) attēlā anotācijas pielikumā.

Projekts paredz Latvijas Televīzijai nepieciešamo finansējumu 2024. gadam 1 950 687 euro apmērā kritiskās infrastruktūras un darbības nepārtrauktības nodrošināšanai valsts ārējā apdraudējuma gadījumā atbilstoši MK noteikumu prasībām  piešķirt no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 18.00.00 “Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem”.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
1 950 687
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
1 950 687
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-1 950 687
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-1 950 687
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
1 950 687
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 70. panta pirmo daļu, finansējums ir rezervēts budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 18.00.00 “Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem”. Finansējums tiks pārdalīts Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, ja pēc Projekta pieņemšanas Ministru kabinetā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Saskaņā ar veiktajiem iepirkumiem un noslēgtajiem līgumiem Latvijas Televīzijas kritiskās infrastruktūras - vienotās režijas pults iegādei TV signāla nepārtrauktības nodrošināšanai plānotās izmaksas 2024. gadā paredzētas 2 224 50 4 euro apmērā, tai skaitā:
- izdevumus 1 950 687 euro apmērā plānots segt no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 18.00.00 “Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem”;
- izdevumus 273 817 euro apmērā plānots segt no Latvijas Televīzijai vispārējās valsts budžeta dotācijā piešķirtajiem līdzekļiem.

Saskaņā ar 2023. gadā uzsākto vienotās režijas otrās kārtas (VR2) iepirkumu procedūru – atklāto konkursu, lai centralizētu video un audio vadības pultis un komutatorus un pieslēgtu papildus divas Latvijas Televīzijas raidījumu studijas, 2024. gada 3. jūlijā tika noslēgti vairāki līgumi ar trīs piegādātājiem: SIA Tilts Integration, SIA Hannu Pro un UAB TVC Solutions kopā par 9 daļām:
1. daļa “Vienotās režijas 1. kārtas esošās audio pults nomaiņa; 2. kārtas audio pults, komutāciju, kontroles, gala iekārtu piegāde, uzstādīšana un uzturēšana garantijas periodā” - līguma summa: 283 974 euro bez PVN vai 343 609 euro ar PVN.
2. daļa “4 gab. EXCAM kameru galvu ar aksesuāriem piegāde, uzturēšana garantijas periodā” - līguma summa 80 432 euro bez PVN vai 97 323 euro ar PVN.
3. daļa “4 gab. studijas kameru pjedestālu piegāde, uzturēšana garantijas periodā” - līguma summa 75 240 euro bez PVN vai 91 040 euro ar PVN.
4. daļa “Telesuflieru piegāde, instalācija, uzturēšana garantijas periodā” - līguma summa 62 315 euro bez PVN vai 75 401 euro ar PVN.
5. daļa “Dienesta daudzkanālu sakaru sistēmas Riedel papildinājuma, signālu pārraides un komutāciju sistēmas  MicroN papildinājuma piegāde un uzturēšana garantijas periodā” - līguma summa 400 640 euro bez PVN vai 484 774 euro ar PVN.
6. daļa “Video, audio komutatora, ierakstu - atskaņošanas sistēmas un modulāru sistēmas papildinājumu piegāde, uzturēšana garantijas periodā” - līguma summa 249 723 euro bez PVN vai 302 165 euro ar PVN.
7. daļa “Vienotās režijas 2. kārtas tehnikas un cita veida aprīkojuma piegāde, instalācija un uzturēšana garantijas periodā” - līguma summa 483 955 euro bez PVN vai 585 586 euro ar PVN.
8. daļa “Vienotās režijas 2. kārtas video pults piegāde un uzturēšana garantijas periodā” - līguma summa 115 303 euro bez PVN vai 139 517 euro ar PVN.
9. daļa “6 gab. Videokameru objektīvi” - līguma summa 86 850 euro bez PVN vai 105 089 euro ar PVN.
EKK kods EKK nosaukums Izdevumu pozīcija 2024.gads (euro)
3261 Valsts un pašvaldību budžeta dotācija valsts un pašvaldību komersantiem Latvijas Televīzijas kritiskās infrastruktūras - vienotās režijas pults iegāde TV signāla nepārtrauktības nodrošināšanai (vienotās režijas kompleksa otrās kārtas izbūve) 1 950 687
    Kopā:  1 950 687
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Tiks veikta apropriācijas pārdale no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 18.00.00 “Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem” Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, ja pēc Projekta pieņemšanas Ministru kabinetā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali. Nepieciešamais finansējums tiks izlietots 2024. gadā.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Projekts attiecas uz apropriācijas pārdali no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 18.00.00 “Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem” uz budžeta resora “46. Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi” budžeta programmu 03.00.00 “Sabiedriskā pasūtījuma īstenošana Latvijas Televīzijā”, kas tiešā veidā neskar sabiedrības intereses. 

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome
  • Kultūras ministrija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Pielikums
Nosaukums
Vienotās režijas piemērs, Lietuvas sabiedriskā televīzija (LRT)
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk