26-TA-677: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību
Apraksts
Deklarācijas par Andra Kulberga vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 21. punkts "Īstenosim Rīcības grupas birokrātijas mazināšanai izstrādātos pasākumus, efektivizējot valsts pārvaldi, mazinot administratīvo slogu un paātrinot lēmumu pieņemšanu".
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
1. Likuma par budžetu un finanšu vadību 5. panta divpadsmitā daļa un pārejas noteikumu 122. punkts.
2. Ministru kabineta 2026. gada 28. aprīļa sēdes protokola Nr. 24 41.§ "Informatīvais ziņojums "Par Nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības plāna 2020.–2026. gadam izpildi"" 2. punkts.
2. Ministru kabineta 2026. gada 28. aprīļa sēdes protokola Nr. 24 41.§ "Informatīvais ziņojums "Par Nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības plāna 2020.–2026. gadam izpildi"" 2. punkts.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta "Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā" (turpmāk – likumprojekts) mērķis ir samazināt birokrātijas ietekmi un Ministru kabinetā izskatāmo jautājumu loku.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2027.
Pamatojums
1. Likumprojekts tiek virzīts kā budžetu pavadošs likumprojekts (budžeta likumprojektu paketē), un tam jāstājas spēkā vienlaikus ar likumu "Par valsts budžetu 2027. gadam un budžeta ietvaru 2027., 2028. un 2029. gadam".
2. Tiesību normām, kas attiecas uz valsts zinātniskā institūta "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" (turpmāk – institūts BIOR) cenrāža apstiprināšanu, ir jāstājas spēkā vienlaikus ar atbilstošiem grozījumiem Pārtikas aprites uzraudzības likumā, Veterinārmedicīnas likumā un Dzīvnieku barības aprites likumā, uz kuros doto pilnvarojumu pamata kā Ministru kabineta noteikumi ir izdots spēkā esošais institūta BIOR cenrādis.
3. Ministru kabineta 2026. gada 28. aprīļa sēdes protokola Nr. 24 41.§ "Informatīvais ziņojums "Par Nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības plāna 2020.–2026. gadam izpildi" 2. punktā dots uzdevums Zemkopības ministrijai sagatavot un zemkopības ministram līdz 2027. gada 1. martam noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu "Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā", lai noteiktu, ka bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības plānu apstiprina zemkopības ministrs.
2. Tiesību normām, kas attiecas uz valsts zinātniskā institūta "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" (turpmāk – institūts BIOR) cenrāža apstiprināšanu, ir jāstājas spēkā vienlaikus ar atbilstošiem grozījumiem Pārtikas aprites uzraudzības likumā, Veterinārmedicīnas likumā un Dzīvnieku barības aprites likumā, uz kuros doto pilnvarojumu pamata kā Ministru kabineta noteikumi ir izdots spēkā esošais institūta BIOR cenrādis.
3. Ministru kabineta 2026. gada 28. aprīļa sēdes protokola Nr. 24 41.§ "Informatīvais ziņojums "Par Nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības plāna 2020.–2026. gadam izpildi" 2. punktā dots uzdevums Zemkopības ministrijai sagatavot un zemkopības ministram līdz 2027. gada 1. martam noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu "Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā", lai noteiktu, ka bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības plānu apstiprina zemkopības ministrs.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1. Deklarācijas par Andra Kulberga vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 21. punkta "Īstenosim Rīcības grupas birokrātijas mazināšanai izstrādātos pasākumus, efektivizējot valsts pārvaldi, mazinot administratīvo slogu un paātrinot lēmumu pieņemšanu" īstenošanai Valdības rīcības plānā ir iekļauts 21.4. pasākums, paredzot sagatavot grozījumus tiesību aktos, lai samazinātu Ministru kabinetā izlemjamo jautājumu daudzumu.
2. Saeima 2025. gada 3. decembrī pieņēma likumu "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību", izslēdzot likuma 5. panta devīto daļu, kas noteica, ka Ministru kabinets izdod noteikumus par valsts tiešās pārvaldes iestāžu sniegto maksas pakalpojumu cenrāžu apstiprināšanu, un papildinot likuma 5. panta divpadsmito daļu, lai noteiktu, ka valsts tiešās pārvaldes iestāžu sniegto maksas pakalpojumu cenrāžus privāto un publisko tiesību jomā apstiprina ministrs vai citas centrālās valsts iestādes vadītājs, ja citos likumos nav noteikts citādi.
Likuma par budžetu un finanšu vadību pārejas noteikumu 122. punktā noteikts, ka šī likuma 5. panta divpadsmitajā daļā minētie maksas pakalpojumu cenrāži apstiprināmi līdz 2027. gada 31. decembrim.
3. Ministru kabineta 2026. gada 31. marta sēdes protokola Nr. 17 22.§ "Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 17. decembra noteikumos Nr. 681 "Noteikumi par kārtību, kādā aprēķina un veic maksājumus par Pārtikas un veterinārā dienesta valsts uzraudzības un kontroles darbībām, un maksas pakalpojumiem"" 3. punktā Zemkopības ministrijai ir dots uzdevums izstrādāt un zemkopības ministram līdz 2027. gada 1. martam noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību aktu projektus, kas paredz grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, Veterinārmedicīnas likumā, Dzīvnieku barības aprites likumā, Dzīvnieku aizsardzības likumā un Farmācijas likumā, lai pilnveidotu normatīvo regulējumu par maksas aprēķināšanu, samaksas kārtību un maksas apmēru (cenrādi) par dienesta valsts uzraudzības un kontroles darbībām. Patlaban Pārtikas aprites uzraudzības likumā, Dzīvnieku barības aprites likumā un Veterinārmedicīnas likumā noteikts, ka institūta BIOR valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros veikto darbību cenrādi apstiprina Ministru kabinets.
4. Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā (turpmāk – ĢMO likums) 5. panta otrajā daļā ir noteikts, ka Ministru kabinets ne retāk kā reizi septiņos gados apstiprina nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības plānu. Tā mērķis ir veicināt bioloģiskā drošuma sistēmas darbību, kas ietver ģenētiski modificēto organismu (turpmāk – ĢMO) riska novērtēšanu, uzraudzību un kontroli, lai nodrošinātu augsta līmeņa aizsardzību visos ĢMO aprites posmos, novērstu negatīvo ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi un saglabātu bioloģisko daudzveidību.
Patlaban tiek īstenots ar Ministru kabineta 2019. gada 22. oktobra rīkojumu Nr. 525 apstiprinātais Nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības plāns 2020.–2026. gadam.
No 2027. gada 1. janvāra ir jāīsteno jauns Nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības plāns, kas tiks sagatavots atbilstoši 2027. gadā pieejamajiem budžeta līdzekļiem.
2. Saeima 2025. gada 3. decembrī pieņēma likumu "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību", izslēdzot likuma 5. panta devīto daļu, kas noteica, ka Ministru kabinets izdod noteikumus par valsts tiešās pārvaldes iestāžu sniegto maksas pakalpojumu cenrāžu apstiprināšanu, un papildinot likuma 5. panta divpadsmito daļu, lai noteiktu, ka valsts tiešās pārvaldes iestāžu sniegto maksas pakalpojumu cenrāžus privāto un publisko tiesību jomā apstiprina ministrs vai citas centrālās valsts iestādes vadītājs, ja citos likumos nav noteikts citādi.
Likuma par budžetu un finanšu vadību pārejas noteikumu 122. punktā noteikts, ka šī likuma 5. panta divpadsmitajā daļā minētie maksas pakalpojumu cenrāži apstiprināmi līdz 2027. gada 31. decembrim.
3. Ministru kabineta 2026. gada 31. marta sēdes protokola Nr. 17 22.§ "Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 17. decembra noteikumos Nr. 681 "Noteikumi par kārtību, kādā aprēķina un veic maksājumus par Pārtikas un veterinārā dienesta valsts uzraudzības un kontroles darbībām, un maksas pakalpojumiem"" 3. punktā Zemkopības ministrijai ir dots uzdevums izstrādāt un zemkopības ministram līdz 2027. gada 1. martam noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību aktu projektus, kas paredz grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, Veterinārmedicīnas likumā, Dzīvnieku barības aprites likumā, Dzīvnieku aizsardzības likumā un Farmācijas likumā, lai pilnveidotu normatīvo regulējumu par maksas aprēķināšanu, samaksas kārtību un maksas apmēru (cenrādi) par dienesta valsts uzraudzības un kontroles darbībām. Patlaban Pārtikas aprites uzraudzības likumā, Dzīvnieku barības aprites likumā un Veterinārmedicīnas likumā noteikts, ka institūta BIOR valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros veikto darbību cenrādi apstiprina Ministru kabinets.
4. Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā (turpmāk – ĢMO likums) 5. panta otrajā daļā ir noteikts, ka Ministru kabinets ne retāk kā reizi septiņos gados apstiprina nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības plānu. Tā mērķis ir veicināt bioloģiskā drošuma sistēmas darbību, kas ietver ģenētiski modificēto organismu (turpmāk – ĢMO) riska novērtēšanu, uzraudzību un kontroli, lai nodrošinātu augsta līmeņa aizsardzību visos ĢMO aprites posmos, novērstu negatīvo ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi un saglabātu bioloģisko daudzveidību.
Patlaban tiek īstenots ar Ministru kabineta 2019. gada 22. oktobra rīkojumu Nr. 525 apstiprinātais Nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības plāns 2020.–2026. gadam.
No 2027. gada 1. janvāra ir jāīsteno jauns Nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības plāns, kas tiks sagatavots atbilstoši 2027. gadā pieejamajiem budžeta līdzekļiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Patlaban ĢMO likuma 5. panta pirmās daļas 5. punkts noteic, ka Ministru kabinets nosaka maksu par ĢMO riska novērtēšanas atzinuma sagatavošanu.
Likuma par budžetu un finanšu vadību 5. panta divpadsmitās daļas norma par to, ka valsts tiešās pārvaldes iestāžu sniegto maksas pakalpojumu cenrāžus privāto un publisko tiesību jomā apstiprina ministrs, tieši neattiecas uz institūtu BIOR, kas ir atvasināta publiska persona, tomēr vienlaikus ir Zemkopības ministrijas padotības iestāde ar ĢMO likuma 9. pantā noteiktu kompetenci ĢMO aprites jomā.
Esošā sistēma, kad institūta BIOR cenrādi apstiprina Ministru kabinets, nav pietiekami elastīga, jo, ievērojot mainīgās darbību faktiskās izmaksas, īpaši attiecībā uz laboratoriskajiem izmeklējumiem (reaģentu, materiālu izmaksas, paraugu pieņemšanas un transportēšanas izmaksas, laboratorijas darba nodrošinājuma izmaksas, t. i., elektroenerģijas, komunālo pakalpojumu, IT, darba aizsardzības, iepirkumu, kvalitātes nodrošināšanas, transportlīdzekļu uzturēšanas u. c. izmaksas), kā arī administratīvās izmaksas, nepieciešams regulāri pārskatīt izcenojumus un atbilstoši grozīt cenrādi, tāpēc ir lietderīgi noteikt, ka institūta BIOR valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros veikto darbību cenrādi apstiprina zemkopības ministrs, jo institūts BIOR ir Zemkopības ministrijas padotības iestāde ar valsts deleģētām funkcijām.
Likuma par budžetu un finanšu vadību 5. panta divpadsmitās daļas norma par to, ka valsts tiešās pārvaldes iestāžu sniegto maksas pakalpojumu cenrāžus privāto un publisko tiesību jomā apstiprina ministrs, tieši neattiecas uz institūtu BIOR, kas ir atvasināta publiska persona, tomēr vienlaikus ir Zemkopības ministrijas padotības iestāde ar ĢMO likuma 9. pantā noteiktu kompetenci ĢMO aprites jomā.
Esošā sistēma, kad institūta BIOR cenrādi apstiprina Ministru kabinets, nav pietiekami elastīga, jo, ievērojot mainīgās darbību faktiskās izmaksas, īpaši attiecībā uz laboratoriskajiem izmeklējumiem (reaģentu, materiālu izmaksas, paraugu pieņemšanas un transportēšanas izmaksas, laboratorijas darba nodrošinājuma izmaksas, t. i., elektroenerģijas, komunālo pakalpojumu, IT, darba aizsardzības, iepirkumu, kvalitātes nodrošināšanas, transportlīdzekļu uzturēšanas u. c. izmaksas), kā arī administratīvās izmaksas, nepieciešams regulāri pārskatīt izcenojumus un atbilstoši grozīt cenrādi, tāpēc ir lietderīgi noteikt, ka institūta BIOR valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros veikto darbību cenrādi apstiprina zemkopības ministrs, jo institūts BIOR ir Zemkopības ministrijas padotības iestāde ar valsts deleģētām funkcijām.
Risinājuma apraksts
Nepieciešams izslēgt ĢMO likuma 5. panta pirmās daļas 5. punktu un papildināt ĢMO likuma 6. pantu ar trešo daļu nosakot, ka institūta BIOR valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros veikto darbību cenrādi apstiprina zemkopības ministrs.
Stājoties spēkā grozījumiem Pārtikas aprites uzraudzības likumā, Dzīvnieku barības aprites likumā un Veterinārmedicīnas likumā, lai izslēgtu atbilstošo Ministru kabineta pilnvarojumu, spēku zaudēs Ministru kabineta 2020. gada 26. maija noteikumi Nr. 323 "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros veikto darbību cenrādis".
Stājoties spēkā grozījumiem Pārtikas aprites uzraudzības likumā, Dzīvnieku barības aprites likumā un Veterinārmedicīnas likumā, lai izslēgtu atbilstošo Ministru kabineta pilnvarojumu, spēku zaudēs Ministru kabineta 2020. gada 26. maija noteikumi Nr. 323 "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros veikto darbību cenrādis".
Problēmas apraksts
Nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības plānā noteiktos rīcības virzienus nodrošina Pārtikas un veterinārais dienests, Valsts augu aizsardzības dienests un institūts BIOR, kas ir Zemkopības ministrijas padotības iestādes. Tāpat vidējā termiņa attīstības plānošanas dokuments ir vērsts uz Zemkopības ministrijas un tās iestāžu iekšējā darba organizēšanu, izpildot ĢMO likumā noteiktās funkcijas un valsts pārvaldes uzdevumus.
Patlaban ĢMO likuma 5. panta otrā daļa noteic, ka nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības plānu apstiprina Ministru kabinets. Šāds risinājums nav elastīgs, jo oficiālās kontroles ĢMO uzraudzības pasākumu pamatā ir nepārtraukts esošās situācijas riska izvērtējumus kā arī jāņem vērā iestādēm pieejamais finansējums, ko ietekmē laboratorisko izmeklējumu un riska izvērtējumu faktisko izmaksu izmaiņas. Lai nodrošinātu elastīgāku plānošanu un regulāru izmaiņu ieviešanu īstenojamajos pasākumos vai to apjomā, ir lietderīgi noteikt, ka bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības plānu apstiprina zemkopības ministrs. Tā kā plāna pasākumu izpildes apjoms ir tieši saistīts ar konkrētajā gadā pieejamo budžeta līdzekļu apmēru, nav lietderīgi noteikt, cik ilgam periodam ir apstiprināms plāns.
Patlaban ĢMO likuma 5. panta otrā daļa noteic, ka nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības plānu apstiprina Ministru kabinets. Šāds risinājums nav elastīgs, jo oficiālās kontroles ĢMO uzraudzības pasākumu pamatā ir nepārtraukts esošās situācijas riska izvērtējumus kā arī jāņem vērā iestādēm pieejamais finansējums, ko ietekmē laboratorisko izmeklējumu un riska izvērtējumu faktisko izmaksu izmaiņas. Lai nodrošinātu elastīgāku plānošanu un regulāru izmaiņu ieviešanu īstenojamajos pasākumos vai to apjomā, ir lietderīgi noteikt, ka bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības plānu apstiprina zemkopības ministrs. Tā kā plāna pasākumu izpildes apjoms ir tieši saistīts ar konkrētajā gadā pieejamo budžeta līdzekļu apmēru, nav lietderīgi noteikt, cik ilgam periodam ir apstiprināms plāns.
Risinājuma apraksts
No ĢMO likuma ir jāizslēdz 5. panta otrā daļa un ĢMO likums ir jāpapildina ar 6. pantu, nosakot, ka zemkopības ministrs apstiprina bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības plānu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2009. gada 26. maija noteikumi Nr. 457 "Noteikumi par ģenētiski modificēto organismu apzinātu izplatīšanu"
Pamatojums un apraksts
Ir jāgroza noteikumu 4. punkts, kurā noteikts, ka persona saskaņā ar normatīvajiem aktiem par institūta valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros veikto darbību cenrādi sedz izdevumus, kas saistīti ar atbilstošā ĢMO riska novērtēšanas atzinuma sagatavošanu.
Jānoteic, ka izdevumi sedzami atbilstoši zemkopības ministra apstiprinātajam institūta BIOR cenrādim. Konkrētā tiesību norma tiks precizēta vienlaikus ar citiem būtiskiem grozījumiem minētajos noteikumos.
Jānoteic, ka izdevumi sedzami atbilstoši zemkopības ministra apstiprinātajam institūta BIOR cenrādim. Konkrētā tiesību norma tiks precizēta vienlaikus ar citiem būtiskiem grozījumiem minētajos noteikumos.
Atbildīgā institūcija
Zemkopības ministrija
4.1.2. Ministru kabineta 2008. gada 22. septembra noteikumi Nr. 784 "Ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežotas izmantošanas, kā arī atļaujas izsniegšanas un anulēšanas kārtība"
Pamatojums un apraksts
Ir jāgroza noteikumu 9.1 punkts, kurā noteikts, ka zinātniskā institūcija saskaņā ar normatīvajiem aktiem par institūta valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros veikto darbību cenrādi sedz izdevumus, kas saistīti ar riska novērtēšanas atzinuma sagatavošanu par ģenētiski modificēto mikroorganismu, kurš atbilst trešajai un ceturtajai drošības klasei.
Jānoteic, ka izdevumi sedzami atbilstoši zemkopības ministra apstiprinātajam institūta BIOR cenrādim. Konkrētā tiesību norma tiks precizēta vienlaikus ar citiem būtiskiem grozījumiem minētajos noteikumos.
Jānoteic, ka izdevumi sedzami atbilstoši zemkopības ministra apstiprinātajam institūta BIOR cenrādim. Konkrētā tiesību norma tiks precizēta vienlaikus ar citiem būtiskiem grozījumiem minētajos noteikumos.
Atbildīgā institūcija
Zemkopības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Likumprojekts un tā anotācija būs publiski pieejami Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā. Likumprojektā ietvertais regulējums skar vienīgi valsts pārvaldes procesu, likumā dodot pilnvarojumus nozares ministram apstiprināt noteiktus dokumentus ĢMO aprites jomā.
Lai sabiedrības pārstāvjus informētu par līdzdalības iespējām, institūts BIOR pirms cenrāža apstiprināšanas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā iestādes ievieto informāciju internetā, cenrāža projektu publicēs savas oficiālās tīmekļvietnes sadaļā "Sabiedrības līdzdalība".
Lai sabiedrības pārstāvjus informētu par līdzdalības iespējām, institūts BIOR pirms cenrāža apstiprināšanas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā iestādes ievieto informāciju internetā, cenrāža projektu publicēs savas oficiālās tīmekļvietnes sadaļā "Sabiedrības līdzdalība".
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "Bior"
- Pārtikas un veterinārais dienests
- Valsts augu aizsardzības dienests
- Zemkopības ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības plānu un institūta BIOR cenrādi turpmāk apstiprinās zemkopības ministrs.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
