Anotācija (ex-ante)

Spēkā esošais regulējums depozīta iepakojuma pārdevēja pienākumu pieņemt izlietoto dzērienu depozīta iepakojumu saista ar tirdzniecības vietas atrašanās vietu (valstspilsētās vai citās administratīvajās teritorijas) un tirdzniecības zāles platību.
Regulējums neparedz atsevišķu iedalījumu novada pilsētām, kā arī iespēju individuāli izvērtēt tirdzniecības vietu, kurā depozīta iepakojuma nodošanas aktivitāte ir ilgstoši zema. Tādējādi pieņemšanas vieta jāuztur arī tad, ja galalietotāji to izmanto nelielā apjomā, un ar tās darbības nodrošināšanu saistītais administratīvais un finansiālais slogs var nebūt samērīgs ar faktiski pieņemto depozīta iepakojuma daudzumu. Vienlaikus tirdzniecības vietu platības kritērijiem jānodrošina depozīta sistēmas pieejamība dažādās administratīvajās teritorijās. 
Iepakojuma likumā noteikts, ka depozīta sistēmas operatora dibinātāji un dalībnieki ir depozīta iepakotāji vai biedrības, kuru biedri ir depozīta iepakotāji, tomēr nav noteikts minimālais tiem piederošo kapitāldaļu un balsstiesību apjoms. Līdz ar to spēkā esošais regulējums pats par sevi negarantē, ka depozīta iepakotājiem visā operatora darbības laikā ir izšķiroša ietekme uz tā lēmumu pieņemšanu. Tāpat pretendentam uz depozīta sistēmas operatora tiesību iegūšanu nav jāpierāda konkrēts pārstāvētās tirgus daļas apjoms pēc iepriekšējā gadā tirgū laistā depozīta iepakojuma vienību skaita. Tādējādi nav pietiekami nodrošināts, ka operators pārstāv vairākuma depozīta iepakotāju tirgus daļu un ka lēmumus par sistēmas organizēšanu pieņem personas, kurām ir finansiāla un organizatoriska atbildība par tirgū laistā iepakojuma apsaimniekošanu.
Spēkā esošais regulējums nenosaka, kura persona nodrošina depozīta sistēmas darbību, ja līgums ar esošo depozīta sistēmas operatoru ir beidzies, bet dienesta lēmums par jaunā operatora izvēli vēl nav stājies spēkā. Šāda situācija var rasties, ja lēmums tiek apstrīdēts vai pārsūdzēts. Tiesiskā regulējuma trūkums rada risku, ka pārejas laikposmā nav viennozīmīgi nosakāma personas atbildība par izlietotā depozīta iepakojuma pieņemšanu, uzskaiti, šķirošanu, pārvadāšanu un turpmāku apsaimniekošanu. Depozīta sistēmas darbības pārtraukums ietekmētu depozīta iepakotājus, depozīta iepakojuma pārdevējus un galalietotājus, kā arī varētu kavēt normatīvajos aktos noteikto savākšanas un pārstrādes mērķu sasniegšanu.
Dienests līgumu par depozīta sistēmas darbības nodrošināšanu slēdz uz septiņiem gadiem un spēkā esošais regulējums neparedz iespēju šo līgumu pagarināt pēc depozīta operatora atbilstības un darbības rezultātu izvērtēšanas. Tādēļ pēc līguma termiņa beigām organizējama jauna pieteikšanās depozīta sistēmas operatora tiesību iegūšanai arī tad, ja esošais operators izpilda normatīvo aktu un līguma prasības. Depozīta sistēmas darbībai nepieciešami ilgtermiņa ieguldījumi pieņemšanas iekārtās, šķirošanas infrastruktūrā, transportlīdzekļos, informācijas sistēmās un citos resursos. Septiņu gadu termiņš ierobežo iespējas šos ieguldījumus un ar tiem saistītās izmaksas plānot ilgākā laikposmā. Savukārt depozīta sistēmas operatora maiņa var radīt neskaidrības par infrastruktūras, informācijas sistēmu un ilgtermiņa līgumsaistību turpmāku izmantošanu, kā arī dienestam atkārtoti rada operatora atlases un pieteikumu izvērtēšanas administratīvo slogu.

1. Likumprojekts paredz izteikt depozīta sistēmas operatora definīciju jaunā redakcijā - no termina definīcijas tiek svītrota prasība par operatora dibinātāju un dalībnieku loku. Minētā prasība pēc būtības raksturo nevis depozīta sistēmas operatora jēdzienu, bet gan komersantam izvirzāmos atbilstības nosacījumus (likuma 1. panta 1.7 punkts).

2. Likumprojekts paredz grozīt Iepakojuma likuma 18.⁸ panta pirmo daļu, papildus diferencējot minimālo tirdzniecības zāles platību. Pienākums būs piemērojams arī novadu pilsētās, ja tirdzniecības zāles platība ir 150 kvadrātmetru vai lielāka.
Diferencētais regulējums paredz saglabāt depozīta sistēmas teritoriālo pieejamību, vienlaikus ņemot vērā tirdzniecības vietu izvietojuma un apmeklētības atšķirības valstspilsētās, novadu pilsētās un pārējās administratīvajās teritorijās.
Papildus Iepakojuma likuma 18.⁸ pants tiek papildināts ar trešo daļu, paredzot iespēju depozīta iepakojuma pārdevēju atbrīvot no pienākuma pieņemt izlietoto dzērienu depozīta iepakojumu tirdzniecības vietā ar zemu aktivitāti. Atbrīvojumu varēs piemērot tikai tad, ja par to būs panākts saskaņojums gan ar dienestu, gan ar pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgā tirdzniecības vieta.
Saskaņā ar DIO veikto analīzi novadu pilsētās ir pietiekams tirdzniecības vietu blīvums un attiecīgi arī depozīta pieņemšanas vietu pārklājums. Šāds atbrīvojums skartu 86 tirdzniecības vietas, kuras kopā gada laikā pieņemtu 6 mlj. iepakojuma vienību. Ņemot vērā pieņemšanas vietu pietiekamo pārklājumu novadu pilsētās šis apjoms tiktu nodots esošajās pieņemšanas vietās, neradot būtiskas neērtības gala lietotājiem un papildu uzlabotu pieņemšanas efektivitāti.

3. Vienlaikus ar depozīta sistēmas operatora definīcijas grozījumu Iepakojuma likuma 18.¹² pants tiek papildināts ar prasību, ka vismaz 51% no depozīta sistēmas operatora tiešajiem dalībniekiem jābūt depozīta iepakotājiem vai biedrībām, kuru biedri ir tikai depozīta iepakotāji, un tiem kopā jābūt vismaz 51 procentam balsstiesību operatorā. Depozīta sistēmas operatoram balsstiesību vairākums būs jānodrošina visā ar dienestu noslēgtā līguma darbības laikā. Dienestam paredzētas tiesības jebkurā laikā pieprasīt operatoram dokumentus, kas apliecina minētās prasības izpildi.
Risinājums nostiprina depozīta iepakotāju noteicošo ietekmi uz operatora lēmumu pieņemšanu, ņemot vērā, ka depozīta sistēmas ietvaros iepakotāji kopīgi pilda ar to tirgū laisto depozīta iepakojumu saistītos ražotāja paplašinātās atbildības pienākumus. Vienlaikus likumprojekts neaizliedz citām personām būt operatora dalībniekiem, ja tiek saglabāts depozīta iepakotāju vai tos apvienojošo biedrību balsstiesību vairākums.

4. Likumprojekts paredz papildināt Iepakojuma likuma 18.¹³ pantu ar 6. punktu, nosakot pienākumu personai, kura pretendē uz tiesībām kļūt par depozīta sistēmas operatoru, iesniegt dienestam dokumentus, kas apliecina, ka tās esošie dalībnieki un depozīta iepakotāji, kuri apliecinājuši gatavību kļūt par komersanta dalībniekiem operatora tiesību piešķiršanas gadījumā, kopā pārstāv vismaz 51% no iepriekšējā gadā tirgū laistā depozīta iepakojuma vienību skaita.
Prasības mērķis ir nodrošināt, ka komersantam, kurš pretendē uz tiesībām pārvaldīt vienoto depozīta sistēmu, ir depozīta iepakojuma tirgus vairākuma pārstāvju atbalsts. Nozares pārstāvniecības kritērijs tiek noteikts pēc tirgū laisto depozīta iepakojuma vienību skaita, nevis tikai pēc operatora dalībnieku skaita, tādējādi novērtējot pretendentu pārstāvēto faktisko tirgus apjomu.
Likumprojektā paredzēts šo prasību novērtēt divos konkrētos gadījumos: iesniedzot pieteikumu operatora tiesību iegūšanai un lemjot par līguma termiņa pagarināšanu. Prasība netiek noteikta kā pastāvīgi vai ikgadēji pārbaudāms rādītājs visā līguma darbības laikā, jo operatora dalībnieku pārstāvētā tirgus daļa var mainīties no operatora neatkarīgu tirgus apstākļu dēļ, tostarp tirgū ienākot jauniem komersantiem, mainoties patēriņa struktūrai, notiekot uzņēmumu apvienošanai vai kādam dalībniekam izstājoties no operatora.
Tādējādi likumprojekts nošķir divas savstarpēji saistītas, bet pēc būtības atšķirīgas prasības. Vismaz 51 procenta balsstiesību prasība raksturo kontroli pār operatoru un būs jāievēro visā līguma darbības laikā. Savukārt vismaz 51 procenta tirgus pārstāvniecības prasība apliecina pretendenta atbalstu nozarē un tiks pārbaudīta, piešķirot operatora tiesības un lemjot par līguma pagarināšanu.

5. Likumprojekts paredz papildināt Iepakojuma likuma 18.¹⁴ pantu ar trešo daļu, nosakot, ka līdz brīdim, kad dienesta lēmums par jauno depozīta sistēmas operatoru stājas spēkā, depozīta sistēmas darbību turpina nodrošināt esošais depozīta sistēmas operators. Šāds nosacījums nepieciešams, lai novērstu depozīta sistēmas darbības pārtraukumu situācijā, kad līguma termiņš ar esošo operatoru ir beidzies, bet kompetentās iestādes lēmums par jauno operatoru vēl nav stājies spēkā. Šāda situācija var rasties, piemēram, ja dienesta lēmums tiek apstrīdēts vai pārsūdzēts.

6. Likumprojekts paredz izteikt Iepakojuma likuma 18.¹⁵ panta pirmo daļu jaunā redakcijā, palielinot termiņu, uz kuru dienests slēdz līgumu ar depozīta sistēmas operatoru par depozīta sistēmas darbības nodrošināšanu, no septiņiem līdz desmit gadiem.
Desmit gadu līguma termiņš paredzēts, lai palielinātu depozīta sistēmas darbības stabilitāti un ilgtermiņa paredzamību. Depozīta sistēmas nodrošināšanai tiek izmantota ilgtermiņa infrastruktūra, tostarp depozīta iepakojuma pieņemšanas iekārtas, šķirošanas infrastruktūra, telpas, transportlīdzekļi, programmatūra un citas sistēmas darbībai nepieciešamās tehnoloģijas. Garāks līguma termiņš ļauj minēto resursu iegādi, izmantošanu un finansēšanu plānot ilgākā laika posmā.
Līguma termiņa palielināšana vienlaikus samazina nepieciešamību īsākos intervālos organizēt jaunu pretendentu izvērtēšanu un ar to saistītās administratīvās darbības.
Likumprojekts paredz papildināt Iepakojuma likuma 18.¹⁵ pantu ar ceturto daļu, piešķirot dienestam tiesības ne vēlāk kā 18 mēnešus pirms līguma termiņa beigām vienoties ar esošo depozīta sistēmas operatoru par līguma termiņa pagarināšanu uz pieciem gadiem. Līguma pagarināšana nebūs automātiska un nebūs dienesta pienākums. Dienests varēs izmantot šo tiesību tikai tad, ja tiks konstatēta visu likumprojektā noteikto kritēriju izpilde.
Tādējādi līguma pagarinājuma iespēja tiek sasaistīta gan ar operatora juridisko un organizatorisko atbilstību, gan ar depozīta iepakotāju pārstāvniecību, gan ar operatora darbības tiesiskuma izvērtējumu. Vienošanās par pagarinājumu būs iespējama tikai tad, ja tam piekritīs gan dienests, gan depozīta sistēmas operators.
Risinājums dod iespēju saglabāt depozīta sistēmas darbības nepārtrauktību un institucionālo stabilitāti gadījumā, kad esošais operators atbilst likumā noteiktajām prasībām un nepastāv tiesiski šķēršļi tā darbības turpināšanai. Vienlaikus regulējums saglabā dienesta rīcības brīvību, tādēļ atbilstība likumā noteiktajiem kritērijiem pati par sevi nerada operatoram subjektīvas tiesības pieprasīt līguma pagarināšanu.

7. Saistībā ar iespēju pagarināt līgumu likumprojekts paredz izteikt Iepakojuma likuma 18.¹⁶ panta trešo daļu jaunā redakcijā. Paredzēts, ka dienests publicēs paziņojumu par pieteikumu iesniegšanas termiņu tiesību iegūšanai kļūt par depozīta sistēmas operatoru, ja līgums ar esošo operatoru nebūs pagarināts.
Risinājums saskaņo jaunā operatora izraudzīšanās procedūru ar likumprojektā paredzēto līguma pagarināšanas mehānismu.

8. Likumprojekts paredz arī pārejas regulējumu, nosakot, ka jaunā līguma pagarināšanas iespēja nebūs piemērojama līgumam ar depozīta sistēmas operatoru, kas noslēgts pirms attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās. Esošais operators turpinās darbu saskaņā ar pašreizējā līguma noteikumiem līdz tā termiņa beigām, savukārt pēc līguma termiņa beigām operatora tiesības tiks piešķirtas atbilstoši jaunajam regulējumam. Tikai līgumu, kas noslēgts pēc grozījumu spēkā stāšanās un pēc pretendenta atbilstības jaunajām prasībām izvērtēšanas, dienests varēs pagarināt Iepakojuma likuma 18.¹⁵ panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā.

Šāda pieeja nodrošina, ka pirms pirmā līguma noslēgšanas saskaņā ar jauno regulējumu tiek izvērtēta pretendenta atbilstība prasībām par depozīta iepakotāju kontroli pār operatoru un vismaz 51% depozīta iepakojuma tirgus pārstāvniecību.