24-TA-786: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par apropriācijas pārdali no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likuma "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" 74. pants.
[74. pants. Noteikt, ka budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana" noteikto apropriāciju 10 464 368 euro apmērā finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.].
[74. pants. Noteikt, ka budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana" noteikto apropriāciju 10 464 368 euro apmērā finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.].
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Nodrošināt finansējumu 107 637 euro apmērā, lai segtu izdevumus, kas saistībā ar pastiprinātas Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas robežuzraudzības nodrošināšanu radušies Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm laikposmā no 2024. gada 1. janvāra līdz 10. februārim, tai skaitā nodarbināto atlīdzībai, komandējumiem un citus izdevumus, kā arī izdevumus vidējās izpeļņas pieauguma kompensēšanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 10. augusta rīkojumu Nr. 514 "Par pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanu" (turpmāk – rīkojums Nr. 514) (zaudēja spēku 2024. gada 11. februārī), ņemot vērā konstatēto nesamērīgi lielo Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas un tās mēģinājumu skaitu, lai nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību un valsts apdraudējuma novēršanu, tika izsludināts pastiprināts robežapsardzības sistēmas darbības režīms no 2023. gada 11. augusta līdz 2024. gada 10. februārim Ludzas novadā, Krāslavas novadā, Augšdaugavas novadā, Daugavpils valstspilsētā, Rēzeknes novadā.
Lai mazinātu nelegālās imigrācijas riskus un apdraudējumu, kā arī liktu šķēršļus nelegālās imigrācijas plānotāju, organizētāju un izpildītāju aktivitātēm uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežas, Valsts robežsardzes robežapsardzības nodaļās tika palielināts norīkojumu blīvums, kā arī nodrošināti atbalsta pasākumi. Valsts robežsardzei papildus atbalsta sniegšanā iesaistīts arī Valsts policijas struktūrvienību personāls un resursi, kā arī Valsts drošības dienests.
Lai nodrošinātu pasākumus, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu: Valsts policijas un Valsts robežsardzes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm (turpmāk – amatpersonas) un darbiniekiem, kas organizē un īsteno robežuzraudzības pasākumus uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas, veica darbības ar personām, kuras tika konstatētas pēc nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas un vēlāk tika aizturētas Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā, vai kuras ir izteikušas vēlmi saņemt bēgļa vai alternatīvo statusu Latvijas Republikā, kā arī nodrošina šo personu izmitināšanu, ir palielinājusies darba slodze.
Valsts robežsardzes amatpersonas un darbinieki veica šādus pasākumus:
1. nepārtraukta Valsts robežsardzes struktūrvienību vadīšana un uzdevumu izpildes koordinēšana atbilstoši situācijas izmaiņām uz valsts robežas;
2. Nacionālo bruņoto spēku / Zemessardzes vienību un Valsts policijas struktūrvienību darbības koordinēšana uz valsts robežas;
3. intensīva patrulēšana/apsekošana pie valsts robežas un pierobežas joslas, uzraudzība gan uz zemes, gan no gaisa;
4. atturēšanas pasākumu veikšana, konstatējot nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas pazīmes;
5. informācijas apmaiņa starp iesaistītajām Valsts robežsardzes struktūrvienībām un ar sadarbības partneriem (Valsts policija, Nacionālie bruņotie spēki, pašvaldības), reaģējot uz situācijas izmaiņām uz valsts robežas attiecībā uz nelegālo migrāciju;
6. administratīvā pārkāpuma procesa un kriminālprocesuālo darbību nodrošināšana attiecībā uz personām, kuras nelikumīgi šķērsojušas valsts robežu;
7. patvēruma meklētāju pieteikumu pieņemšana, procesuālo darbību veikšana un materiālu noformēšana;
8. pastiprināta drošības, kārtības un pretepidemioloģisko pasākumu nodrošināšana aizturēto ārzemnieku izmitināšanas telpās;
9. intensīva sadarbība ar valsts mēroga, starptautiskajiem un reģionālajiem masu mēdijiem, skaidrojot situāciju uz valsts robežas;
10. aktīva sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām un privātpersonām atbalsta un palīdzības sniegšanas jautājumos.
Valsts robežsardze laika posmā no 2024. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. janvārim uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežas ir atturējusi no nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas 5 personas.
Valsts policija sniedza atbalstu Valsts robežsardzei robežuzraudzības nodrošināšanā uz Latvijas Republikas - Baltkrievijas Republikas robežas, lai nepieļautu robežas nelikumīgu šķērsošanu. Valsts policijas amatpersonām, piedaloties robežuzraudzības pasākumu uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežas īstenošanā, palielinājās darba slodze. Valsts policija kopš 2021. gada 10. augusta sniedz nepārtrauktu atbalstu Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldei nelegālās imigrācijas kontroles jomā Baltkrievijas pierobežā 24/7 režīmā. Regulāri Valsts policijas amatpersonas iesaistītas valsts robežu un nosacīti apzīmētās trešās līnijas kontrolei, pārbauda transportlīdzekļus un personas, kā arī aiztur nelegālos imigrantus un nelegālos pārvadātājus.
Ievērojot situāciju uz Latvijas Republikas - Baltkrievijas Republikas robežas, pieauga personu, kuras iesniedza iesniegumus par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu (turpmāk - patvēruma meklētāji) skaits.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Patvēruma lietu nodaļā 2024. gada janvārī pieņemtie lēmumi: par bēgļa statusa piešķiršanu 8 personām, par alternatīvā statusa piešķiršanu 7 personām, par pieņemšanu izskatīšanā – 85 personām, kā arī citi lēmumi, veiktas 100 intervijas ar patvēruma meklētājiem, bet februārī pieņemti lēmumi: par bēgļa statusa piešķiršanu 12 personām, par alternatīvā statusa piešķiršanu 4 personām, par pieņemšanu izskatīšanā – 43 personām, kā arī citi lēmumi, veiktas 67 intervijas ar patvēruma meklētājiem.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbinieki un valsts civildienesta ierēdņi, kuri izskata patvēruma meklētāja lietas un nodrošina patvēruma meklētāju izmitināšanu, veica virsstundu darbu, lai nodrošinātu operatīvu patvēruma meklētāju lietu izskatīšanu un patvēruma meklētāju izmitināšanu. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde patvēruma meklētāju izmitināšanu un patvēruma procedūru nodrošina esošo resursu ietvaros, papildus piesaistot arī Eiropas Savienības politiku instrumentu finansējumu.
Lielākā daļa no patvēruma meklētājiem tika izmitināti patvēruma meklētāju izmitināšanas centra "Mucenieki" (turpmāk - Centrs) telpās, kur 2024. gada janvārī uzturējās 283 patvēruma meklētāji, 9 personām pieņemti lēmumi par uztura un dienasnaudas piešķiršanu, bet februārī uzturējās 257 patvēruma meklētāji, 12 personām pieņemti lēmumi par uztura un dienasnaudas piešķiršanu. Savukārt patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā Liepnā janvārī uzturējās 105 patvēruma meklētāji, par 13 personām pieņemti lēmumi par uztura un dienasnaudas piešķiršanu, bet februārī uzturējās 110 patvēruma meklētāji, par 2 personām pieņemti lēmumi par uztura un dienasnaudas piešķiršanu.
Ņemot vērā patvēruma meklētāju skaita pieaugumu, strauji palielinājās darba intensitāte un apjoms, kas bija jāveic Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Patvēruma meklētāju izmitināšanas nodaļai saistībā ar patvēruma meklētāju izmitināšanu. Lai nodrošinātu atbalstu Centram, tika piesaistīti papildus Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbinieki, kuri papildus saviem tiešajiem darba pienākumiem veica šādus pienākumus:
1. atbalsta sniegšana patvēruma meklētājiem ēdiena, pirmās nepieciešamības preču un inventāra izsniegšanā;
2. palīdzība organizēt darbus, kas saistīti ar patvēruma meklētāju dokumentācijas sakārtošanu (reģistrēt, uzskaitīt patvēruma meklētājus, sagatavot patvēruma meklētāju lietas, iesniegumus par dienas naudas izmaksu u.tml.);
3. palīdzība risināt ar patvēruma meklētāju uzturēšanos Centrā saistītās problēmas;
4. palīdzība koordinēt, kontrolēt un reģistrēt patvēruma meklētāju apmeklētāju ierašanos Centrā;
5. atbalsta sniegšana Centra loģistikā;
6. atbalsta sniegšana Centra medicīnas personālam;
8. patvēruma meklētāju vajadzību apzināšana un informācijas nodošana Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes attiecīgajām struktūrvienībām;
9. palīdzība aizpildīt atskaites un pieprasījumus par patvēruma meklētājiem;
10. atbalsta sniegšana sadarbībā ar citām valsts institūcijām un nevalstiskajām organizācijām patvēruma meklētāju uzņemšanas jautājumu risināšanā.
Lai nodrošinātu patvēruma iesniegumu izskatīšanu situācijā, kad būtiski pieaudzis patvēruma meklētāju skaits, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Patvēruma lietu nodaļas darbinieki, kas ir īpaši apmācīti darbā ar patvēruma jautājumiem, turpina strādāt paaugstinātas intensitātes režīmā, veicot patvēruma meklētāju intervēšanu un gatavojot lēmumus patvēruma procedūras ietvaros.
Lai mazinātu nelegālās imigrācijas riskus un apdraudējumu, kā arī liktu šķēršļus nelegālās imigrācijas plānotāju, organizētāju un izpildītāju aktivitātēm uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežas, Valsts robežsardzes robežapsardzības nodaļās tika palielināts norīkojumu blīvums, kā arī nodrošināti atbalsta pasākumi. Valsts robežsardzei papildus atbalsta sniegšanā iesaistīts arī Valsts policijas struktūrvienību personāls un resursi, kā arī Valsts drošības dienests.
Lai nodrošinātu pasākumus, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu: Valsts policijas un Valsts robežsardzes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm (turpmāk – amatpersonas) un darbiniekiem, kas organizē un īsteno robežuzraudzības pasākumus uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas, veica darbības ar personām, kuras tika konstatētas pēc nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas un vēlāk tika aizturētas Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā, vai kuras ir izteikušas vēlmi saņemt bēgļa vai alternatīvo statusu Latvijas Republikā, kā arī nodrošina šo personu izmitināšanu, ir palielinājusies darba slodze.
Valsts robežsardzes amatpersonas un darbinieki veica šādus pasākumus:
1. nepārtraukta Valsts robežsardzes struktūrvienību vadīšana un uzdevumu izpildes koordinēšana atbilstoši situācijas izmaiņām uz valsts robežas;
2. Nacionālo bruņoto spēku / Zemessardzes vienību un Valsts policijas struktūrvienību darbības koordinēšana uz valsts robežas;
3. intensīva patrulēšana/apsekošana pie valsts robežas un pierobežas joslas, uzraudzība gan uz zemes, gan no gaisa;
4. atturēšanas pasākumu veikšana, konstatējot nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas pazīmes;
5. informācijas apmaiņa starp iesaistītajām Valsts robežsardzes struktūrvienībām un ar sadarbības partneriem (Valsts policija, Nacionālie bruņotie spēki, pašvaldības), reaģējot uz situācijas izmaiņām uz valsts robežas attiecībā uz nelegālo migrāciju;
6. administratīvā pārkāpuma procesa un kriminālprocesuālo darbību nodrošināšana attiecībā uz personām, kuras nelikumīgi šķērsojušas valsts robežu;
7. patvēruma meklētāju pieteikumu pieņemšana, procesuālo darbību veikšana un materiālu noformēšana;
8. pastiprināta drošības, kārtības un pretepidemioloģisko pasākumu nodrošināšana aizturēto ārzemnieku izmitināšanas telpās;
9. intensīva sadarbība ar valsts mēroga, starptautiskajiem un reģionālajiem masu mēdijiem, skaidrojot situāciju uz valsts robežas;
10. aktīva sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām un privātpersonām atbalsta un palīdzības sniegšanas jautājumos.
Valsts robežsardze laika posmā no 2024. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. janvārim uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežas ir atturējusi no nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas 5 personas.
Valsts policija sniedza atbalstu Valsts robežsardzei robežuzraudzības nodrošināšanā uz Latvijas Republikas - Baltkrievijas Republikas robežas, lai nepieļautu robežas nelikumīgu šķērsošanu. Valsts policijas amatpersonām, piedaloties robežuzraudzības pasākumu uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežas īstenošanā, palielinājās darba slodze. Valsts policija kopš 2021. gada 10. augusta sniedz nepārtrauktu atbalstu Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldei nelegālās imigrācijas kontroles jomā Baltkrievijas pierobežā 24/7 režīmā. Regulāri Valsts policijas amatpersonas iesaistītas valsts robežu un nosacīti apzīmētās trešās līnijas kontrolei, pārbauda transportlīdzekļus un personas, kā arī aiztur nelegālos imigrantus un nelegālos pārvadātājus.
Ievērojot situāciju uz Latvijas Republikas - Baltkrievijas Republikas robežas, pieauga personu, kuras iesniedza iesniegumus par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu (turpmāk - patvēruma meklētāji) skaits.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Patvēruma lietu nodaļā 2024. gada janvārī pieņemtie lēmumi: par bēgļa statusa piešķiršanu 8 personām, par alternatīvā statusa piešķiršanu 7 personām, par pieņemšanu izskatīšanā – 85 personām, kā arī citi lēmumi, veiktas 100 intervijas ar patvēruma meklētājiem, bet februārī pieņemti lēmumi: par bēgļa statusa piešķiršanu 12 personām, par alternatīvā statusa piešķiršanu 4 personām, par pieņemšanu izskatīšanā – 43 personām, kā arī citi lēmumi, veiktas 67 intervijas ar patvēruma meklētājiem.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbinieki un valsts civildienesta ierēdņi, kuri izskata patvēruma meklētāja lietas un nodrošina patvēruma meklētāju izmitināšanu, veica virsstundu darbu, lai nodrošinātu operatīvu patvēruma meklētāju lietu izskatīšanu un patvēruma meklētāju izmitināšanu. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde patvēruma meklētāju izmitināšanu un patvēruma procedūru nodrošina esošo resursu ietvaros, papildus piesaistot arī Eiropas Savienības politiku instrumentu finansējumu.
Lielākā daļa no patvēruma meklētājiem tika izmitināti patvēruma meklētāju izmitināšanas centra "Mucenieki" (turpmāk - Centrs) telpās, kur 2024. gada janvārī uzturējās 283 patvēruma meklētāji, 9 personām pieņemti lēmumi par uztura un dienasnaudas piešķiršanu, bet februārī uzturējās 257 patvēruma meklētāji, 12 personām pieņemti lēmumi par uztura un dienasnaudas piešķiršanu. Savukārt patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā Liepnā janvārī uzturējās 105 patvēruma meklētāji, par 13 personām pieņemti lēmumi par uztura un dienasnaudas piešķiršanu, bet februārī uzturējās 110 patvēruma meklētāji, par 2 personām pieņemti lēmumi par uztura un dienasnaudas piešķiršanu.
Ņemot vērā patvēruma meklētāju skaita pieaugumu, strauji palielinājās darba intensitāte un apjoms, kas bija jāveic Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Patvēruma meklētāju izmitināšanas nodaļai saistībā ar patvēruma meklētāju izmitināšanu. Lai nodrošinātu atbalstu Centram, tika piesaistīti papildus Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbinieki, kuri papildus saviem tiešajiem darba pienākumiem veica šādus pienākumus:
1. atbalsta sniegšana patvēruma meklētājiem ēdiena, pirmās nepieciešamības preču un inventāra izsniegšanā;
2. palīdzība organizēt darbus, kas saistīti ar patvēruma meklētāju dokumentācijas sakārtošanu (reģistrēt, uzskaitīt patvēruma meklētājus, sagatavot patvēruma meklētāju lietas, iesniegumus par dienas naudas izmaksu u.tml.);
3. palīdzība risināt ar patvēruma meklētāju uzturēšanos Centrā saistītās problēmas;
4. palīdzība koordinēt, kontrolēt un reģistrēt patvēruma meklētāju apmeklētāju ierašanos Centrā;
5. atbalsta sniegšana Centra loģistikā;
6. atbalsta sniegšana Centra medicīnas personālam;
8. patvēruma meklētāju vajadzību apzināšana un informācijas nodošana Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes attiecīgajām struktūrvienībām;
9. palīdzība aizpildīt atskaites un pieprasījumus par patvēruma meklētājiem;
10. atbalsta sniegšana sadarbībā ar citām valsts institūcijām un nevalstiskajām organizācijām patvēruma meklētāju uzņemšanas jautājumu risināšanā.
Lai nodrošinātu patvēruma iesniegumu izskatīšanu situācijā, kad būtiski pieaudzis patvēruma meklētāju skaits, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Patvēruma lietu nodaļas darbinieki, kas ir īpaši apmācīti darbā ar patvēruma jautājumiem, turpina strādāt paaugstinātas intensitātes režīmā, veicot patvēruma meklētāju intervēšanu un gatavojot lēmumus patvēruma procedūras ietvaros.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Par veiktajiem dienesta (darba) pienākumiem uz Latvijas Republikas-Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ierobežošanai, kā arī saistībā ar patvēruma meklētāju skaita pieaugumu tika veikti aprēķini par Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm faktiski nepieciešamo finansējumu laika periodam no 2024. gada 1. janvāra līdz 10. februārim (2024. gada 11. februārī beidzās ar rīkojumu Nr. 514 izsludinātais pastiprinātas robežapsardzības sistēmas darbības režīms), lai nodrošinātu:
1) samaksu par virsstundu darbu (dienesta (amata, darba) pienākumu izpilde virs noteiktā dienesta (amata, darba) pienākumu izpildes laika) ārkārtas uzdevumu veikšanai atbilstoši faktiskajam virsstundu apjomam. Aprēķins veikts Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei par 2024. gada janvāri un februāri (līdz 10. datumam), ņemot vērā normālā darba laika organizāciju, atbilstoši kurai virsstundu darba aprēķins tiek veikts par katru kalendāra mēnesi. Vēršam uzmanību, ka Valsts policijas amatpersonām ir noteikta summētā darba laika organizācija, atbilstoši kurai virsstundu darba un attiecīgi samaksas par virsstundu darbu aprēķins tiek veikts par četru mēnešu atskaites periodu, tādējādi par janvāri un februāri aprēķins tiks veikts 2024. gada maijā;
2) piemaksu par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos (turpmāk – riska piemaksa).
Atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumu Nr. 806 “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm mēnešalgu un speciālo piemaksu noteikšanas kārtību un to apmēru” 10.1 punktam, Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 361 “Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients” 22.1 punktam riska piemaksa noteikta līdz 50% apmēram no nodarbinātajam noteiktās stundas algas likmes. Pamatojoties uz minētajos normatīvajos aktos iekļauto deleģējumu iekšlietu ministram noteikt piemaksas piešķiršanas nosacījumus un kārtību, tika pieņemts Iekšlietu ministrijas 2023. gada 24. augusta rīkojums Nr. 1-2/1111 “Par piemaksām, samaksu par virsstundu darbu un amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm ēdināšanu saistībā ar pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu uz Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas”, kas nosaka konkrētu riska piemaksas apmēru no nodarbinātajam noteiktās stundas algas likmes, ņemot vērā viņa veicamos pienākumus, kā arī faktisko riska un slodzes līmeni attiecīgajā laika periodā. Riska piemaksa tiek noteikta:
- 50% apmērā - par laiku, kad attiecīgais nodarbinātais ir tieši iesaistīts personu vajāšanā, atturēšanā no Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas vai aizturēšanā;
- 20% apmērā - par laiku, kad attiecīgais nodarbinātais veic tiešus un uzskaitāmi pierādāmus dienesta (darba) pienākumus Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas robežuzraudzības nodrošināšanā, lai nepieļautu robežas nelikumīgu šķērsošanu tajos valsts robežas posmos, kur faktiskais riska un slodzes līmenis attiecīgajā laika periodā ir salīdzinoši augsts (nelegālās imigrācijas riski, atturēto no Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas un aizturēto personu skaits);
- 10% apmērā – nosacījumi, kas minēti 20% piemaksai, ja faktiskais riska un slodzes līmenis attiecīgajā laika periodā ir salīdzinoši zems.
Vēršam uzmanību, ka riska piemaksas aprēķins tiek veikts no amatpersonai noteiktās stundas algas likmes, ko aprēķina analogi kā citos gadījumos, kad normatīvais akts nosaka, ka piemaksa tiek noteikta konkrētā procentuālā apmērā no stundas algas likmes, tai skaitā, analogi kā Atlīdzības likuma 14. pantā noteiktajos gadījumos, aprēķinot piemaksu par nakts darbu, piemaksu par darbu (dienesta pienākumu pildīšanu) svētku dienās, piemaksu par virsstundu darbu. Atlīdzības likuma 14. panta 11. daļa nosaka, ka šajos gadījumos, ja amatpersonai (darbiniekam) ir noteikts summētais darba laiks, stundas algas likmi aprēķina, dalot attiecīgajai amatpersonai (darbiniekam) noteikto mēnešalgas apmēru ar attiecīgā kalendāra gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī. 2024. gadā vidējais darba stundu skaits mēnesī bija 166,92 stundas. Riska piemaksa tiek aprēķināta, ņemot vērā amatpersonas konkrēto iesaistes stundu skaitu robežuzraudzības nodrošināšanā un stundas algas likmi. Aprēķins veikts Valsts policijai.
3) piemaksu par nozīmīgu ieguldījumu attiecīgās institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā (turpmāk – mērķa piemaksa). Atlīdzības likuma 14. panta 12. daļa paredz iespēju motivēt amatpersonas (darbiniekus) par nozīmīgu ieguldījumu attiecīgās institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā, nosakot piemaksu, kuras apmērs mēnesī nedrīkst pārsniegt 30 procentus no amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas. Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu nodarbinātajiem, ņemot vērā veiktos dienesta (amata, darba) pienākumus, lai nodrošinātu rīkojuma Nr. 514 izpildei nepieciešamos pasākumus, kā arī šo pasākumu nozīmīgumu, tika piešķirtas minētās piemaksas. Vēršam uzmanību, ka mērķa piemaksu atbilstoši Atlīdzības likumā noteiktajam aprēķina no nodarbinātā mēnešalgas. Atbilstoši Iekšlietu ministrijas apstiprinātai metodikai amatpersonas, kurām ir noteikts summētais darba laiks, tāpat kā normālajā darba laikā nodarbinātie, ik mēnesi saņem mēnešalgu vienādā apmērā (noteikto mēnešalgas likmi atbilstoši attiecīgajai mēnešalgu grupai), attiecīgi, ja nostrādāts nepilns mēnesis, mēnešalgas apmēru nosaka, ņemot vērā darba stundas konkrētajā mēnesī. 2024. gada janvārī bija 176 darba stundas. Tāpēc Valsts robežsardzei stundas algas likmes aprēķinā izmantotas 176 stundas. Aprēķins veikts Valsts robežsardzei un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei;
4) izdevumus par degvielas iegādi. Aprēķins veikts Valsts policijai;
5) izdevumu segšanu Valsts drošības dienestam;
6) patvēruma meklētāju uztura un dienasnaudu, kas jānodrošina atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 12. jūlija noteikumu Nr. 449 “Noteikumi par patvēruma meklētāja uzturam un dienasnaudas izmaksai paredzēto izdevumu apmēru un segšanas kārtību” (turpmāk – noteikumi Nr. 449) 2. punktā noteiktajam, ka uztura un dienasnaudas apmērs patvēruma meklētājam ir 3 euro diennaktī, jo atbilstoši Patvēruma likumā noteiktajam, kas izriet no Latvijas saistībām pildot Eiropas Savienības patvēruma jomu regulējošos tiesību aktu prasības, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ir pienākums nodrošināt pasākumu kopumu, kas saistīts ar patvēruma meklētāju izmitināšanu patvēruma procedūras laikā. Aprēķins veikts Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei par 2024. gada janvāri un februāri (līdz 10. datumam).
Ievērojot to, ka samaksa par virsstundu darbu un piemaksas tiek iekļautas vidējās izpeļņas aprēķinā, palielinās izdevumi atlīdzībai (atvaļinājuma nauda, slimības nauda, pabalsti), kas tiek aprēķināti, pamatojoties uz vidējo izpeļņu. Līdz ar to Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm aprēķināts arī papildu nepieciešamais finansējums vidējās izpeļņas pieauguma kompensēšanai 8,33% apmērā no papildu nepieciešamā finansējuma atlīdzībai (ievērojot matemātiski aprēķinātu viena kalendāra mēneša ietekmi: 100%:12 mēn.). Aprēķins veikts Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei. Valsts policijai un Valsts robežsardzei papildu izdevumi atlīdzībai 2024. gada janvārī bija salīdzinoši nelieli, bet februārī (līdz 10. datumam) papildu izdevumu nebija, tāpēc izdevumi vidējās izpeļņas pieauguma kompensēšanai tiks segti iestādēm piešķirtā finansējuma ietvaros.
Saskaņā ar veiktajiem aprēķiniem Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm izdevumi samaksai par virsstundu darbu, piemaksām un citiem izdevumiem saistībā ar rīkojuma N. 514 izpildei nepieciešamo pasākumu īstenošanu, kā arī vidējās izpeļņas pieauguma kompensēšanai ir 107 637 euro.
1) samaksu par virsstundu darbu (dienesta (amata, darba) pienākumu izpilde virs noteiktā dienesta (amata, darba) pienākumu izpildes laika) ārkārtas uzdevumu veikšanai atbilstoši faktiskajam virsstundu apjomam. Aprēķins veikts Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei par 2024. gada janvāri un februāri (līdz 10. datumam), ņemot vērā normālā darba laika organizāciju, atbilstoši kurai virsstundu darba aprēķins tiek veikts par katru kalendāra mēnesi. Vēršam uzmanību, ka Valsts policijas amatpersonām ir noteikta summētā darba laika organizācija, atbilstoši kurai virsstundu darba un attiecīgi samaksas par virsstundu darbu aprēķins tiek veikts par četru mēnešu atskaites periodu, tādējādi par janvāri un februāri aprēķins tiks veikts 2024. gada maijā;
2) piemaksu par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos (turpmāk – riska piemaksa).
Atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumu Nr. 806 “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm mēnešalgu un speciālo piemaksu noteikšanas kārtību un to apmēru” 10.1 punktam, Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 361 “Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients” 22.1 punktam riska piemaksa noteikta līdz 50% apmēram no nodarbinātajam noteiktās stundas algas likmes. Pamatojoties uz minētajos normatīvajos aktos iekļauto deleģējumu iekšlietu ministram noteikt piemaksas piešķiršanas nosacījumus un kārtību, tika pieņemts Iekšlietu ministrijas 2023. gada 24. augusta rīkojums Nr. 1-2/1111 “Par piemaksām, samaksu par virsstundu darbu un amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm ēdināšanu saistībā ar pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu uz Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas”, kas nosaka konkrētu riska piemaksas apmēru no nodarbinātajam noteiktās stundas algas likmes, ņemot vērā viņa veicamos pienākumus, kā arī faktisko riska un slodzes līmeni attiecīgajā laika periodā. Riska piemaksa tiek noteikta:
- 50% apmērā - par laiku, kad attiecīgais nodarbinātais ir tieši iesaistīts personu vajāšanā, atturēšanā no Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas vai aizturēšanā;
- 20% apmērā - par laiku, kad attiecīgais nodarbinātais veic tiešus un uzskaitāmi pierādāmus dienesta (darba) pienākumus Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas robežuzraudzības nodrošināšanā, lai nepieļautu robežas nelikumīgu šķērsošanu tajos valsts robežas posmos, kur faktiskais riska un slodzes līmenis attiecīgajā laika periodā ir salīdzinoši augsts (nelegālās imigrācijas riski, atturēto no Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas un aizturēto personu skaits);
- 10% apmērā – nosacījumi, kas minēti 20% piemaksai, ja faktiskais riska un slodzes līmenis attiecīgajā laika periodā ir salīdzinoši zems.
Vēršam uzmanību, ka riska piemaksas aprēķins tiek veikts no amatpersonai noteiktās stundas algas likmes, ko aprēķina analogi kā citos gadījumos, kad normatīvais akts nosaka, ka piemaksa tiek noteikta konkrētā procentuālā apmērā no stundas algas likmes, tai skaitā, analogi kā Atlīdzības likuma 14. pantā noteiktajos gadījumos, aprēķinot piemaksu par nakts darbu, piemaksu par darbu (dienesta pienākumu pildīšanu) svētku dienās, piemaksu par virsstundu darbu. Atlīdzības likuma 14. panta 11. daļa nosaka, ka šajos gadījumos, ja amatpersonai (darbiniekam) ir noteikts summētais darba laiks, stundas algas likmi aprēķina, dalot attiecīgajai amatpersonai (darbiniekam) noteikto mēnešalgas apmēru ar attiecīgā kalendāra gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī. 2024. gadā vidējais darba stundu skaits mēnesī bija 166,92 stundas. Riska piemaksa tiek aprēķināta, ņemot vērā amatpersonas konkrēto iesaistes stundu skaitu robežuzraudzības nodrošināšanā un stundas algas likmi. Aprēķins veikts Valsts policijai.
3) piemaksu par nozīmīgu ieguldījumu attiecīgās institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā (turpmāk – mērķa piemaksa). Atlīdzības likuma 14. panta 12. daļa paredz iespēju motivēt amatpersonas (darbiniekus) par nozīmīgu ieguldījumu attiecīgās institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā, nosakot piemaksu, kuras apmērs mēnesī nedrīkst pārsniegt 30 procentus no amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas. Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu nodarbinātajiem, ņemot vērā veiktos dienesta (amata, darba) pienākumus, lai nodrošinātu rīkojuma Nr. 514 izpildei nepieciešamos pasākumus, kā arī šo pasākumu nozīmīgumu, tika piešķirtas minētās piemaksas. Vēršam uzmanību, ka mērķa piemaksu atbilstoši Atlīdzības likumā noteiktajam aprēķina no nodarbinātā mēnešalgas. Atbilstoši Iekšlietu ministrijas apstiprinātai metodikai amatpersonas, kurām ir noteikts summētais darba laiks, tāpat kā normālajā darba laikā nodarbinātie, ik mēnesi saņem mēnešalgu vienādā apmērā (noteikto mēnešalgas likmi atbilstoši attiecīgajai mēnešalgu grupai), attiecīgi, ja nostrādāts nepilns mēnesis, mēnešalgas apmēru nosaka, ņemot vērā darba stundas konkrētajā mēnesī. 2024. gada janvārī bija 176 darba stundas. Tāpēc Valsts robežsardzei stundas algas likmes aprēķinā izmantotas 176 stundas. Aprēķins veikts Valsts robežsardzei un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei;
4) izdevumus par degvielas iegādi. Aprēķins veikts Valsts policijai;
5) izdevumu segšanu Valsts drošības dienestam;
6) patvēruma meklētāju uztura un dienasnaudu, kas jānodrošina atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 12. jūlija noteikumu Nr. 449 “Noteikumi par patvēruma meklētāja uzturam un dienasnaudas izmaksai paredzēto izdevumu apmēru un segšanas kārtību” (turpmāk – noteikumi Nr. 449) 2. punktā noteiktajam, ka uztura un dienasnaudas apmērs patvēruma meklētājam ir 3 euro diennaktī, jo atbilstoši Patvēruma likumā noteiktajam, kas izriet no Latvijas saistībām pildot Eiropas Savienības patvēruma jomu regulējošos tiesību aktu prasības, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ir pienākums nodrošināt pasākumu kopumu, kas saistīts ar patvēruma meklētāju izmitināšanu patvēruma procedūras laikā. Aprēķins veikts Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei par 2024. gada janvāri un februāri (līdz 10. datumam).
Ievērojot to, ka samaksa par virsstundu darbu un piemaksas tiek iekļautas vidējās izpeļņas aprēķinā, palielinās izdevumi atlīdzībai (atvaļinājuma nauda, slimības nauda, pabalsti), kas tiek aprēķināti, pamatojoties uz vidējo izpeļņu. Līdz ar to Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm aprēķināts arī papildu nepieciešamais finansējums vidējās izpeļņas pieauguma kompensēšanai 8,33% apmērā no papildu nepieciešamā finansējuma atlīdzībai (ievērojot matemātiski aprēķinātu viena kalendāra mēneša ietekmi: 100%:12 mēn.). Aprēķins veikts Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei. Valsts policijai un Valsts robežsardzei papildu izdevumi atlīdzībai 2024. gada janvārī bija salīdzinoši nelieli, bet februārī (līdz 10. datumam) papildu izdevumu nebija, tāpēc izdevumi vidējās izpeļņas pieauguma kompensēšanai tiks segti iestādēm piešķirtā finansējuma ietvaros.
Saskaņā ar veiktajiem aprēķiniem Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm izdevumi samaksai par virsstundu darbu, piemaksām un citiem izdevumiem saistībā ar rīkojuma N. 514 izpildei nepieciešamo pasākumu īstenošanu, kā arī vidējās izpeļņas pieauguma kompensēšanai ir 107 637 euro.
Risinājuma apraksts
Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi rīkojuma projektu, kas paredz:
1. Pamatojoties uz likuma "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" 74. pantu, atbalstīt apropriācijas pārdali 107 637 euro apmērā no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana", tai skaitā:
1.1. 103 560 euro apmērā, lai Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm segtu izdevumus saistībā ar Ministru kabineta 2023. gada 10. augusta rīkojuma Nr. 514 "Par pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanu" (turpmāk - rīkojums Nr. 514) izpildei nepieciešamo pasākumu īstenošanu laikposmam no 2024. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 10. februārim, tai skaitā, lai Iekšlietu ministrijas padotības iestādēs nodarbinātajiem samaksātu par virsstundu darbu, izmaksātu piemaksas par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos, par nozīmīgu ieguldījumu attiecīgās institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā, segtu izdevumus par degvielas iegādi, kā arī lai segtu patvēruma meklētāju uztura un dienas naudai paredzētos izdevumus, no tiem:
1.1.1. 1 004 euro apmērā uz Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammu 06.01.00 "Valsts policija" (Valsts policijai);
1.1.2. 21 361 euro apmērā uz Iekšlietu ministrijas budžeta programmu 09.00.00 "Valsts drošības dienesta darbība" (Valsts drošības dienestam);
1.1.3. 2 274 euro apmērā uz Iekšlietu ministrijas budžeta programmu 10.00.00 "Valsts robežsardzes darbība" (Valsts robežsardzei);
1.1.4. 78 921 euro apmērā uz Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammu 11.01.00 “Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde” (Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei);
1.2. 4 077 euro apmērā uz Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammu 11.01.00 “Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde”, lai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei kompensētu papildu izdevumus (vidējās izpeļņas pieaugums), kas rodas, nosakot samaksu par virsstundu darbu un piemaksas saistībā ar rīkojuma Nr. 514 izpildei nepieciešamo pasākumu īstenošanu.
2. Iekšlietu ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā pieprasījumu valsts budžeta apropriācijas pārdalei atbilstoši šā rīkojuma 1. punktam.
3. Finanšu ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par šā rīkojuma 1. punktā minēto apropriācijas pārdali un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas nav izteikusi iebildumus, veikt apropriācijas pārdali.
1. Pamatojoties uz likuma "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" 74. pantu, atbalstīt apropriācijas pārdali 107 637 euro apmērā no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana", tai skaitā:
1.1. 103 560 euro apmērā, lai Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm segtu izdevumus saistībā ar Ministru kabineta 2023. gada 10. augusta rīkojuma Nr. 514 "Par pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanu" (turpmāk - rīkojums Nr. 514) izpildei nepieciešamo pasākumu īstenošanu laikposmam no 2024. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 10. februārim, tai skaitā, lai Iekšlietu ministrijas padotības iestādēs nodarbinātajiem samaksātu par virsstundu darbu, izmaksātu piemaksas par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos, par nozīmīgu ieguldījumu attiecīgās institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā, segtu izdevumus par degvielas iegādi, kā arī lai segtu patvēruma meklētāju uztura un dienas naudai paredzētos izdevumus, no tiem:
1.1.1. 1 004 euro apmērā uz Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammu 06.01.00 "Valsts policija" (Valsts policijai);
1.1.2. 21 361 euro apmērā uz Iekšlietu ministrijas budžeta programmu 09.00.00 "Valsts drošības dienesta darbība" (Valsts drošības dienestam);
1.1.3. 2 274 euro apmērā uz Iekšlietu ministrijas budžeta programmu 10.00.00 "Valsts robežsardzes darbība" (Valsts robežsardzei);
1.1.4. 78 921 euro apmērā uz Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammu 11.01.00 “Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde” (Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei);
1.2. 4 077 euro apmērā uz Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammu 11.01.00 “Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde”, lai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei kompensētu papildu izdevumus (vidējās izpeļņas pieaugums), kas rodas, nosakot samaksu par virsstundu darbu un piemaksas saistībā ar rīkojuma Nr. 514 izpildei nepieciešamo pasākumu īstenošanu.
2. Iekšlietu ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā pieprasījumu valsts budžeta apropriācijas pārdalei atbilstoši šā rīkojuma 1. punktam.
3. Finanšu ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par šā rīkojuma 1. punktā minēto apropriācijas pārdali un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas nav izteikusi iebildumus, veikt apropriācijas pārdali.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu: Valsts policijas, Valsts drošības dienesta, Valsts robežsardzes, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodarbinātie
Ietekmes apraksts
Tiks nodrošināta taisnīga un tiesību aktu prasībām atbilstoša atlīdzība par dienesta (amata, darba) pienākumu izpildi, nodrošinot pasākumu īstenošanu ārkārtējās situācijas un pastiprināta robežuzraudzības režīma laikā, kā arī nodrošināta Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma normas izpilde.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
107 637
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
107 637
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-107 637
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-107 637
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
107 637
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm papildu nepieciešamais finansējums saistībā ar rīkojuma Nr. 514 izpildei nepieciešamo pasākumu īstenošanu ir 103 560 euro, bet vidējās izpeļņas pieauguma kompensēšanai - 4 077 euro. Kopā papildu nepieciešamais finansējums ir 107 637 euro, tai skaitā:
1. Valsts policijai / 06.01.00 "Valsts policija" - 1 004 euro;
2. Valsts drošības dienestam / 09.00.00 "Valsts drošības dienesta darbība" - 21 361 euro;
3. Valsts robežsardzei / 10.00.00 “Valsts robežsardzes darbība" - 2 274 euro;
4. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei / 11.01.00 “Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde” – 82 998 euro.
Aprēķina kopsavilkumu un detalizētu aprēķinu skatīt anotācijas pielikumos.
Aprēķini par izdevumiem, kas plānoti EKK 2271 "Izdevumi, kas saistīti ar operatīvo darbību" tiks iesniegti Finanšu ministrijā ar atsevišķu vēstuli (informācija klasificēta). Projektam nav ietekmes uz kopējiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem.
1. Valsts policijai / 06.01.00 "Valsts policija" - 1 004 euro;
2. Valsts drošības dienestam / 09.00.00 "Valsts drošības dienesta darbība" - 21 361 euro;
3. Valsts robežsardzei / 10.00.00 “Valsts robežsardzes darbība" - 2 274 euro;
4. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei / 11.01.00 “Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde” – 82 998 euro.
Aprēķina kopsavilkumu un detalizētu aprēķinu skatīt anotācijas pielikumos.
Aprēķini par izdevumiem, kas plānoti EKK 2271 "Izdevumi, kas saistīti ar operatīvo darbību" tiks iesniegti Finanšu ministrijā ar atsevišķu vēstuli (informācija klasificēta). Projektam nav ietekmes uz kopējiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Amata vietu skaita izmaiņas nav.
Cita informācija
Izdevumi tiks segti, līdzekļus pārdalot Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana" uz attiecīgajām Iekšlietu ministrijas budžeta programmām/apakšprogrammām.
Saskaņā ar likuma "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" 74. pantu budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana" rezervētais finansējums 10 464 368 euro apmērā ir paredzēts visam 2024. gadam izdevumu segšanai saistībā ar valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšanu. Pamatojoties uz Ministru kabineta 2024. gada 14. februāra rīkojumu Nr. 107 "Par apropriācijas pārdali no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana"", no rezervētā finansējuma tika pārdalīti 1 985 695 euro. Ievērojot minēto, pēc veiktās pārdales atlikums budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana" ir 8 478 673 euro.
Vēršam uzmanību, ka par laika periodu no 2024. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 10. februārim Valsts policijai un Valsts robežsardzei iespējams vēl būs izdevumi samaksai par virsstundu darbu, kas tiks aprēķināti 2024. gada maijā, ievērojot to, ka amatpersonām ir noteikta summētā darba laika organizācija, atbilstoši kurai virsstundu darba un attiecīgi samaksas par virsstundu darbu aprēķins tiek veikts par četru mēnešu atskaites periodu saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta devītajā daļā noteikto: (9) Amatpersonai (darbiniekam), kam noteikts summētais darba laiks, tā atskaites periods ir četri mēneši, ja normatīvajos aktos vai darba koplīgumā nav noteikts cits atskaites periods. Apmaksā vai ar apmaksātu atpūtas laiku kompensē virsstundas, kas četru kalendāra mēnešu laikā vai normatīvajos aktos vai darba koplīgumā noteiktajā atskaites periodā nostrādātas virs normālā darba laika stundu kopsummas. Normālā darba laika stundu kopsummā neieskaita laiku, kad darbs nav veikts attaisnojošu iemeslu dēļ.
Valsts policija, Valsts drošības dienests, Valsts robežsardze un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ir atbildīgas par sniegtās informācijas patiesumu. Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību budžeta finansētu institūciju vadītāji ir atbildīgi par Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktās kārtības un prasību ievērošanu, izpildi un kontroli, kā arī par budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem.
Saskaņā ar likuma "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" 74. pantu budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana" rezervētais finansējums 10 464 368 euro apmērā ir paredzēts visam 2024. gadam izdevumu segšanai saistībā ar valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšanu. Pamatojoties uz Ministru kabineta 2024. gada 14. februāra rīkojumu Nr. 107 "Par apropriācijas pārdali no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana"", no rezervētā finansējuma tika pārdalīti 1 985 695 euro. Ievērojot minēto, pēc veiktās pārdales atlikums budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana" ir 8 478 673 euro.
Vēršam uzmanību, ka par laika periodu no 2024. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 10. februārim Valsts policijai un Valsts robežsardzei iespējams vēl būs izdevumi samaksai par virsstundu darbu, kas tiks aprēķināti 2024. gada maijā, ievērojot to, ka amatpersonām ir noteikta summētā darba laika organizācija, atbilstoši kurai virsstundu darba un attiecīgi samaksas par virsstundu darbu aprēķins tiek veikts par četru mēnešu atskaites periodu saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta devītajā daļā noteikto: (9) Amatpersonai (darbiniekam), kam noteikts summētais darba laiks, tā atskaites periods ir četri mēneši, ja normatīvajos aktos vai darba koplīgumā nav noteikts cits atskaites periods. Apmaksā vai ar apmaksātu atpūtas laiku kompensē virsstundas, kas četru kalendāra mēnešu laikā vai normatīvajos aktos vai darba koplīgumā noteiktajā atskaites periodā nostrādātas virs normālā darba laika stundu kopsummas. Normālā darba laika stundu kopsummā neieskaita laiku, kad darbs nav veikts attaisnojošu iemeslu dēļ.
Valsts policija, Valsts drošības dienests, Valsts robežsardze un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ir atbildīgas par sniegtās informācijas patiesumu. Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību budžeta finansētu institūciju vadītāji ir atbildīgi par Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktās kārtības un prasību ievērošanu, izpildi un kontroli, kā arī par budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts drošības dienests, Valsts policija, Valsts robežsardzeNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Projekts skar apropriācijas pārdali un paredz piešķirt finansējumu Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm, kas neietekmē citas sabiedrības mērķgrupas.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
1. pielikums
Nosaukums
Kopsavilkums izdevumiem saistībā ar situāciju uz Latvijas Republikas - Baltkrievijas Republikas valsts robežas, īstenojot rīkojuma Nr. 514 izpildei nepieciešamos pasākumus
4. pielikums
Nosaukums
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izdevumi 2024. gada janvārī
5. pielikums
Nosaukums
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izdevumi 2024. gada februārī