Anotācija

Lai veicinātu NEKP izvirzīto mērķu un izaicinājumu sasniegšanu AER īpatsvara galapatēriņā palielināšanā un biometāna izmantošanas veicināšanā, t.sk. SEG emisiju samazināšanā, ir būtiski attīstīt infrastruktūru biometāna ievadīšanai gāzes pārvades sistēmā. Saskaņā ar Eiropas Komisijas sagatavoto fiche par biometāna potenciālo izmantošanu un virzieniem (pieejams tīmekļa vietnē: https://circabc.europa.eu/ui/group/8f5f9424-a7ef-4dbf-b914-1af1d12ff5d2/library/38e0ee10-68c0-431c-a364-f7a96c7bb285/details?open=true), Latvijas biometāna potenciāls ir 0,16 bcm 2030. gadā. Vienlaikus tiek atzīmēts, ka Latvijas kopējais biometāna tirgus ir viens no mazākajiem Eiropas Savienībā (turpmāk - ES), bet potenciāls ir liels, tai skaitā potenciāls ražot ilgtspējīgu biometānu saskaņā ar Transporta enerģijas likuma pielikumā apstiprināto izejvielu sarakstu. Jaunu biometāna ievades punktu izveide sekmēs NEKP izvirzītos darbības virzienus un veicinās biometāna integrāciju gāzes tirgū, tādējādi, cita starpā, tuvinoties nacionālo transporta enerģijas mērķu sasniegšanai, kas noteikti Transporta enerģijas likumā. 2026. gadā vismaz 1,5% modernas biodegvielas, ilgtspējīgs biometāns, RFNBO kā transporta enerģija, pakāpeniski palielinot to ik gadu, līdz 2030. gadā sasniedzot vismaz 5,5% no kopējās transporta enerģijas.

Ģeopolitiskās situācijas līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un Tuvo Austrumu krīzes dēļ ir nepieciešams stiprināt Latvijas enerģētisko drošību un veicināt AER izmantošanu. Lai secīgi un efektīvi risinātu iepriekšminētās problēmas un  lai samazinātu fosilo energoresursu lomu un palielinātu atjaunīgās enerģijas izmantošanu, ir paredzēts atbalsts jaunu BIP izveidei. BIP ir viens no priekšnosacījumiem biometāna tālākai izmantošanai mazinot atkarību no fosilajiem energoresrusiem. Līdz šim Latvijā jau ir veiktas investīcijas BIP attīstībā, lai veicinātu biometāna ražotāju iespējas to nogādāt gāzes tirgū, taču identificēts, ka nepieciešami papildus BIP, lai nodrošinātu biometāna ražotājiem plašākas iespējas to piegādāt kopējam gāzes tirgum un attiecīgi tā izmantošanu, tai skaitā transporta jomā. Attīstīta biometāna ievades infrastruktūra veicinās biometāna izmantošanu un attiecīgi palielinās atjaunīgās enerģijas izmantošanu un mazinās fosilo energoresursu lomu. 

Pasākumam pieejamais finansējums un  prasības projekta iesniedzējiem
Pasākuma ietvaros pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 4 705 883 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk - ERAF) finansējums 4 000 000 euro un privātais līdzfinansējums, ko nodrošina no finansējuma saņēmēja līdzekļiem –  705 883 euro. Izbūvējot publiskus BIP dabasgāzes pārvades sistēmā, kas atbilstoši nacionāli terminoloģijā lietotajam, ir dabasgāzes pārvades sistēmas ieejas punkti biometāna ievadīšanai, tiek sniegta iespēja visiem Latvijas uzņēmumiem, kas nodarbojas ar biometāna ražošanu, realizēt saražoto produktu. Bez šādiem BIP biometāna realizācijas iespējas ir ierobežotas. Latvijā ir ļoti liels potenciāls biometāna ražošanai, taču viens no biometāna ražošanas priekšnosacījumiem ir iespēja veiksmīgi to realizēt. BIP izveide nodrošina realizācijas iespējas, kā arī attīsta biometāna ražošanas potenciālu, lai Latvija kopumā varētu sasniegt tai izvirzītos mērķus, tai skaitā veicināt AER izmantošanu. Šādas infrastruktūras attīstība ir nozīmīgs solis Latvijas kopējās tautsaimniecības izaugsmei, ņemot vērā, ka tiek veicināta uzņēmējdarbība un ekonomiskā izaugsme. 
Noteikumu projekta 18. punktā minētās izmaksas, kas finansējamas ārpus projekta, netiek norādītās projekta iesniegumā, izpildot Ministru kabineta 2022. gada 25. janvāra sēdes protokola Nr.4 24.§ 4.punktā noteikto: “Noteikt, ka nozares ministrijas specifiskā atbalsta mērķa, Eiropas Savienības fonda projekta plānošanas un īstenošanas posmā, tai skaitā veicot grozījumus specifiskā atbalsta mērķa īstenošanas kārtībā vai Eiropas Savienības fonda projektā, neplāno neattiecināmās izmaksas, tas ir, izmaksas, kas nav saskaņā ar specifiskā atbalsta mērķa īstenošanas nosacījumiem vai pārsniedz pieejamo attiecināmo finansējumu”.
Noteikumu projekts nosaka, ka projektu iesniedzējs ir AS "Conexus Baltic Grid", kas pēc projektu apstiprināšanas kļūst par finansējuma saņēmēju. AS "Conexus Baltic Grid" izvēlēts kā finansējuma saņēmējs, ņemot vērā, ka tas ir vienīgais Latvijas vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators.

Izmaksu un ieguvumu analīze
Investīcijas ietvaros plānots projekts ar konkrēti identificētām vietām BIP izveidei, kas ir tautsaimniecībai (enerģētiskās drošības un neatkarības stiprināšanai) nozīmīgs projekts. BIP ir stratēģiski nozīmīga infrastruktūra, kas būtiski mazina biometāna ražotāju investīciju slogu, jo novērš nepieciešamību katram ražotājam individuāli izbūvēt investīciju ietilpīgu tiešo pieslēgumu pie savstarpēji savienotās gāzes sistēmas. Tiešā pieslēguma izveide ne vienmēr ir iespējama, piemēram, gadījumos, kad potenciālais pieslēgums jāveido caur vairāku citu īpašnieku zemesgabaliem, vai ja ražotājs atrodas salīdzinoši tālu no gāzes sistēmas. BIP nodrošina centralizētu, modernu un tehniski atbilstošu biometāna ievadi sistēmā, tādējādi radot vienlīdzīgas iespējas dažādas jaudas biometāna ražotājiem nogādāt saražoto biometānu tirgū. Tas paātrina biometāna nozares attīstību un padara to ekonomiski pieejamāku plašākam uzņēmēju lokam. BIP ir arī efektīva alternatīva, kas ļauj vietējiem uzņēmējiem saražoto atjaunīgo enerģiju ievadīt kopējā gāzes sistēmā. Papildus jau īstenotajam projektam Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 7.1.1. reformas "Enerģijas sektora transformācija "7.1.1.3.i. investīcijā "Biometāna īpatsvara galapatēriņā palielināšana" (turpmāk - 7.1.1.3.i investīcija), kuras ietvaros tika izveidots BIP Džūkstē, AS "Conexus Baltic Grid" 2024. gadā organizēja publisko apspriešanu  par iespējamu jaunu BIP izbūvi, tostarp, Rēzeknē un Raganā, apliecinot, ka BIP tiek attīstīti kā ilgtermiņa valsts nozīmes infrastruktūra. Arī nozares pārstāvji publiskās apspriešanas ietvaros pauda atbalstu un vajadzību pēc šiem projektiem. BIP projektu izbūve veido stabilu pamatu biometāna nozares izaugsmei, nodrošinot gan tehniskas iespējas, gan ekonomisku motivāciju jauniem ražotājiem iesaistīties biometāna tirgū.
Vienlaikus atzīmējams, ka BIP izbūves izmaksas  salīdzinot ar 7.1.1.3.i investīcijā īstenoto BIP projektu Džūkstē ir pieaugušas. Atveseļošanas fondā BIP izmaksas tika plānotas 2023. gada sākumā, turklāt tālākā procesā 2024.gadā, uzsākot konkrētāku projekta īstenošanas procesu un izsludinot iepirkumu, iepirkuma rezultātā tika secināts, ka šīs izmaksas ir lielākas un attiecīgi jau sākotnēji tika konstatēs izmaksu pieaugums, kuru finansējuma saņēmējs sedza no saviem līdzekļiem, ņemot vērā Atveseļošanas fona ierobežoto finansējumu. Vienlaikus atzīmējams, ka noteikumu projektā ir ietvertas papildu izmaksu pozīcijas, lai attiecinātu arī labiekārtošanas darbu izmaksas un nepieciešamos tehnoloģiskos risinājumus BIP darbības nodrošināšanai. Detalizēts investīcijas sociālekonomiskais izvērtējums pievienots anotācijas pielikumā.

Komercdarbības atbalsta nosacījumi
Vērtējot iespējamo valsts atbalstu AS “Conexus Baltic Grid”, jāņem vērā EK 2017. gada 2. oktobrī sagatavotais atzinums (B.2 TMU/mkl D*2017/092412). Šajā atzinumā minēts, ka Latvijas dabasgāzes pārvades sistēmas operators AS “Conexus Baltic Grid" ir dabīgi izveidojies monopols un tas savu darbību veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/73/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu. AS “Conexus Baltic Grid” nedarbojas citos tirgos Latvijā vai citur ES, tādēļ ir uzskatāms, ka atbalsta sniegšana AS “Conexus Baltic Grid” neradītu konkurences izkropļojumus un līdz ar to nebūtu kvalificējama kā valsts atbalsts. AS “Conexus Baltic Grid” ir dabīgi izveidojies monopols, un tas savu darbību veic saskaņā ar Enerģētikas likumu, kas pārņem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/73/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu prasības. AS “Conexus Baltic Grid” vienīgajam ir izsniegta licence sniegt dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojumus Latvijas Republikas teritorijā. Līdzīgi kā, piemēram, Igaunijā "Elering", Lietuvā "Amber Grid" un Somijā "Gasgrid Finland". Ievērojot minēto, secināms, ka nav konstatējamas Komercdarbības atbalsta kontroles likumā noteiktās komercdarbības atbalstu raksturojošās pazīmes. Attiecīgi, piešķirot atbalstu AS “Conexus Baltic Grid”, secināms, ka tas nebūtu kvalificējams kā valsts atbalsts.

Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas
Noteikumu projekts nosaka atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas. Īstenojot pasākumu, tiks sekmētas darbības Eiropas Padomes 2025. gada rekomendācijas Nr.4. izpildei, kas, tai skaitā, paredz samazināt atkarību no fosilajām degvielām, paātrināt transporta, jo īpaši autotransporta, dekarbonizāciju, veicot atjaunīgās transporta enerģijas ražošanas un uzpildes izvēršanu un vairot enerģētisko drošību Latvijā. Pasākuma ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām. Visas pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst Programmas intervences laukuma kodam: 49 "Atjaunīgie energoresursi - biometāns" - ERAF finansējums 4 000 000 euro apmērā. Lai nodrošinātu pasākuma mērķa un plānotā iznākuma rādītāja sasniegšanu, noteikumu projektā neparedzētajiem izdevumiem tiek noteikts procentuālais ierobežojums, kas ir pieci procenti no projekta kopējām plānotajām attiecināmajām izmaksām. Izmaksas, kas saistītas ar neparedzētajiem izdevumiem ir finanšu apjoms, kas var tikt plānots iepriekš neparedzamu apstākļu iestāšanās seku mazināšanai. Objektīvu iemeslu gadījumā, piemēram, ja iepirkums ir noslēdzies par lielāku summu nekā sākotnēji tika plānots, finansējuma saņēmējs šajās pozīcijās paredzēto finansējumu var izmantot esošo darbību īstenošanai, par to informējot sadarbības iestādi, iesniedzot maksājuma pieprasījumu un informējot par radušos situāciju. Finansējuma saņēmējs nepieciešamības gadījumā var izmantot neparedzēto izdevumu apjomu (līdz piecu procentu apmērā no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām). Vienlaikus noteikumu projektā ir iekļautas labiekārtošanas izmaksas, kas ir nepieciešamas un saistītas ar būves nodošanu ekspluatācijā, kā arī investīcijas mērķa kopējai sasniegšanai - proti, jāņem vērā, ka biometāna ievade BIP var aizņemt vairākas stundas. Līdz ar to attiecīgajai personai, kas ir piegādājusi biometānu, tā ievadīšanas laikā BIP ir nepieciešams nodrošināt atbilstošu infrastruktūru, tai skaitā drošu uzturēšanas telpu, kā arī, piemēram, labierīcības. Noteikumu projekts nosaka, ka projekta iesniegumā neiekļauj un finansējumu nepiešķir līdz projekta iesnieguma iesniegšanas dienai pabeigtām darbībām. Būvniecības gadījumā ar darbību (tai skaitā "pabeigtu darbību") būtu saprotams projekts kopumā, t.i., pieņemot, ka pabeigta darbība ir pilnībā pabeigti darbi/projekts, piemēram, konkrētais objekts ir nodots ekspluatācijā. Līdz ar to nosacījums par pabeigtām darbībām nav attiecināms uz atsevišķiem projekta posmiem, piemēram, iepirkumu veikšanu, projektēšanu, vides piekļūstamības ekspertu konsultācijām u.c. Ievērojot Regulas 2021/1060 63.panta 7.punkta nosacījumus, izmaksas var attiecināt no brīža, kad EK iesniegti Programmas grozījumi, attiecīgi noteikumu projekts paredz izmaksas attiecināt sākot ar 2025. gada 29. maiju. 

Projekta īstenošanas nosacījumi
Noteikumu projektā noteikti projekta īstenošanas nosacījumi, tostarp projekta īstenošanas termiņš, komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas nosacījumi, pasākuma rezultātu ilgtspējas un uzturēšanas nodrošināšanas nosacījumi. Finansējuma saņēmējs komunikācijas un vizuālās identitātes prasības nodrošina gan saskaņā ar noteikumu projektā noteikto regulējumu, gan arī ievēro vadlīnijas "ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas". Noteikumu projekts paredz, ka Eiropas Savienības fondu komunikācijas un vizuālās identitātes prasības ir tiešās attiecināmas izmaksas, ņemot vērā, ka tā ir obligāta prasība. Citas papildu komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu īstenošanas izmaksas nav plānotas. Pasākuma ietvaros plānotajos projektos, veicot iepirkuma procedūru, var piemērot vides prasību integrāciju preču un pakalpojumu iepirkumos, kā arī iespēju robežās izmantot zaļo publisko iepirkumu. Vienlaikus minētā prasība netiek izvirzīta kā obligāta prasība noteikumos. 
Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmēja iekšējās kontroles sistēma ietver informāciju par interešu konflikta, krāpšanas, korupcijas risku un dubultā finansējuma novēršanas mehānismu. Finansējuma saņēmējs nepieciešamības gadījumā aktualizē esošo iekšējās kontroles sistēmu, nodrošinot atbilstību noteikumu projektā izvirzītajām prasībām. Finansējuma saņēmējs, īstenojot projektus, nodrošinās pasākumā atbalstāmo darbību sinerģiju, papildināmību ar ES fondu un citiem atbalsta instrumentiem, vienlaikus nodrošinot demarkācijas un dubultfinansējuma riska novēršanu gadījumus, kad no dažādiem finanšu avotiem tiks atbalstītas vienas un tās pašas atbalstāmās darbības.
Pasākuma ietvaros tiks nodrošināta demarkācija un investīciju papildinātība ar Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 7.1.1.3.i investīciju.
Ņemot vērā, ka ar Eiropas Savienības fondu Uzraudzības komitejas 2025.gada 9. jūnija lēmumu Nr.2025/5.2-6/16/41 pasākums ir iekļauts ierobežotu projektu iesniegumu atlašu sarakstā, kurām piemērojams izņēmums attiecībā uz vienoto kritēriju un vienoto izvēles kritēriju piemērošanu, jauns kritēriju komplekts apstiprināšanai Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada Uzraudzības komitejā netiks virzīts.

Horizontālie principi
Noteikumu projekts nosaka, ka, īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs izpilda attiecināmās prasības un nodrošina, ka projekts atbilst horizontālā principa "Klimatdrošināšana" ievērošanai. Projektā ietvertie pasākumi paredz horizontālā principa "Klimatdrošināšana" nepieciešamo prasību ievērošanu attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām, attiecīgo informāciju iekļaujot projekta iesniegumā, ja attiecināms, piemēram: nodrošinot atbilstību pielāgošanās klimata pārmaiņu aspektiem, kopsakarībā ar klimata pārmaiņu radītajiem potenciālajiem riskiem un to ietekmes novēršanu projektā tiks izvērtēta iespēja veikt attiecīgas darbības. 
Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projektā tiek ievēroti principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" (turpmāk – NBK) noteiktie klimata pārmaiņu mazināšanas, pielāgošanos klimata pārmaiņām un vides principi.
Projekta ietvaros princips NBK atbilst šādiem tiem pakārtotajiem sešiem kritērijiem:
1) klimata pārmaiņu mazināšana, lai neradītu ievērojamas SEG emisijas;
2) pielāgošanās klimata pārmaiņām;
3) ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība;
4) pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un pārstrādi;
5) piesārņojuma novēršana un kontrole;
6) bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana.
Pasākuma NBK novērtējums nosaka, ka nav nepieciešams padziļināts novērtējums attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu, pielāgošanos klimata pārmaiņām un ūdens un jūras resursu ilgtspējīgu izmantošanu un aizsardzību. Savukārt, padziļināts novērtējums veikts par aprites ekonomikas, tostarp atkritumu rašanās novēršana un pārstrādi, piesārņojuma novēršanu un to kontroli gaisā, ūdenī vai zemē un bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzības un atjaunošanu. Veicot padziļinātu novērtējumu, nav konstatēts, ka pasākuma ietvaros būs būtiska negatīva ietekme uz iepriekš minētajiem kritērijiem. 
Pasākumam nav ietekmes uz horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana", kā arī nav ietekmes uz horizontālo principu "Energoefektivitāte pirmajā vietā".