Anotācija

Situācija ar iekšlietu nozares nekustamo īpašumu portfeli ir kritiska, IeM valdījumā esošo nekustamo īpašumu tehniskais stāvoklis gadu no gada turpina pasliktināties un ēku sakārtošanā ir jāiegulda arvien vairāk finanšu līdzekļu. Daļa no ēkām ir avārijas vai pirms avārijas stāvoklī. Tikai 1,9 % no visām būvēm ir nodotas ekspluatācijā pēc 2000. gada, tas ir, 12 būves no 647 būvēm kopumā. IeM valdījumā ir arī ēkas, kurām ir piešķirts valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statuss, kas apgrūtina un sadārdzina ēku pārbūvi, savukārt, daļā ēku tā vispār nav iespējama, jo pārbūves darbi skar ēkas nesošās konstrukcijas. Tā rezultātā šajās ēkās nav iespējams izvietot, piemēram, jauno ugunsdzēsības tehniku, veikt telpu pārplānošanu un pielāgošanu dienestu funkciju optimālai īstenošanai. Lielākā daļa VUGD un Valsts policijas (turpmāk – VP) struktūrvienību atrodas vienās un tajās pašās telpās vairāk nekā trīsdesmit gadus, kuras ir sliktā tehniskā stāvoklī un funkcionāli nepiemērotas VUGD un VP uzdevumu izpildei. Turklāt lielākajai daļai ēku ir arī augsts energoresursu patēriņš, kas attiecīgi rada negatīvu ietekmi uz kopējo valsts klimata pēdu.
Finansējums sistēmiskām, un ilgtermiņā plānotām investīcijām nekustamajos īpašumos IeM ilgstoši nav bijis pieejams. Vienlaikus tieši VUGD ir tā iestāde, kas, saskaņā ar Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 10. pantu ir atbildīga par visas civilās aizsardzības sistēmas vadīšanu, koordinēšanu un kontroli.

Likumprojekta “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” sagatavošanas procesā MK 2023. gada 13. janvāra sēdē (prot. Nr. 2, 1.§) kā ārpus fiskālās telpas plānotajiem ar valsts drošību saistītiem pasākumiem kā valsts nozīmes prioritātēm ir atbalstīta finansējuma piešķiršana IeM pasākumam “VUGD depo – katastrofu pārvaldības centri” (turpmāk – Pasākums) 2023.–2025.gadam 103 151 786 euro apmērā, atzīstot šos izdevumus par vienreizējiem pasākumiem likuma “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” 5. panta 3. punkta un likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 5. panta 3. punkta izpratnē. Pasākums vienreizēju investīciju valsts aizsardzībai un iekšējai drošībai veidā paredzēja vairāku katastrofu pārvaldības centru būvniecību atbilstoši noteiktajām prioritātēm, pārdalot finansējumu atbilstoši katastrofu pārvaldības centru projektēšanai un būvdarbiem organizēto iepirkumu rezultātiem.

MK 2025. gada 18. februāra sēdē (prot. Nr. 7, 37.§) IeM informēja par Pasākuma īstenošanas progresu un tā ietvaros plānoto katastrofu pārvaldības centru Ludzā, Aizkrauklē, Rēzeknē, Krāslavā, Jūrmalā (Kauguros), Dobelē, Balvos, Limbažos un Saldū projektēšanai un būvdarbiem organizēto iepirkumu gaitu un nepieciešamā finansējuma apmēru to projektēšanai un būvdarbiem pēc attiecīgo iepirkuma procedūru pabeigšanas, kas indikatīvi tika noteikts 102 386 573 euro apmērā visiem deviņiem norādītajiem objektiem. MK šajā sēdē atbalstīja IeM priekšlikumu par Pasākuma īstenošanas turpināšanu, nodrošinot katastrofu pārvaldības centru projektēšanai un būvdarbiem Ludzā, Aizkrauklē, Rēzeknē, Krāslavā, Kauguros, Dobelē, Balvos, Limbažos un Saldū izsludināto iepirkuma procedūru turpināšanu un lēmumu pieņemšanu tajos par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu pilnā apjomā, vienlaikus paredzot, ka Pasākuma īstenošanas turpināšanai nepieciešamais finansējums:
a) ne vairāk kā 29 022 839 euro apmērā (tai skaitā 24 669 413 euro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums un 4 353 426 euro valsts budžeta līdzfinansējums) piesaistāms no Eiropas Savienības fondu (turpmāk – ES fondi) līdzekļiem, ievērojot ES fondu tematiskās komitejas 2025. gada 22. janvāra sēdē panākto konceptuālo vienošanos par papildus finansējuma pārdali IeM identificētajām vajadzībām katastrofu pārvaldības/ civilās aizsardzības infrastruktūrai, atļaujot IeM (NVA) uzņemties saistības un noslēgt līgumus katastrofu pārvaldības centru būvniecībai pēc iepirkuma procedūru pabeigšanas šā avota ietvaros pirms Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam grozījumu apstiprināšanas un investīciju regulējuma izstrādes;
b) nepārsniedzot 73 363 734 euro piesaistāms pēc attiecīgo iepirkuma procedūru pabeigšanas, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavojot un iesniedzot izskatīšanai MK rīkojumu projektus par finansējuma (apropriācijas) pārdali no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 18.00.00 “Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem” (turpmāk – 18. programma) ar valsts drošību saistītu pasākumu īstenošanai, paredzot saistību uzņemšanos konkrēto katastrofu pārvaldības centru projektēšanai un būvdarbiem 2025.–2027.gadam un finansējuma pārdali atbilstoši iepirkuma procedūru rezultātiem.

Lai nodrošinātu ERAF līdzekļu piesaistīšanu katastrofu pārvaldības centru projektēšanai un būvdarbiem, IeM šajā sēdē tika uzdots līdz 2025. gada 31. martam izstrādāt un normatīvajos aktos noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā MK noteikumu projektu par investīcijām katastrofu pārvaldības centru projektēšanā un būvdarbiem Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam ietvaros (protokollēmuma 8. punkts). Ievērojot minēto, MK noteikumu projekts izstrādāts, lai izpildītu protokollēmuma 8. punktā doto uzdevumu.

Lai nodrošinātu Programmas 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām” 2.1.3.3. pasākuma “Katastrofu risku mazināšanas pasākumi” ceturtās kārtas (turpmāk – Ceturtā kārta) projekta īstenošanu, MK noteikumu projekts atbilstoši Vadības likuma 19. panta 13. punktā noteiktajam, paredz noteikt specifiskā atbalsta mērķi, pieejamo finansējumu, prasības projekta iesniedzējam, atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus un kārtību, kādā īsteno programmā norādīto ES fonda specifiskā atbalsta mērķi.

MK noteikumu projekts paredz:

I nodaļa: Vispārīgie jautājumi

Ceturtās kārtas mērķis ir nodrošināt katastrofu pārvaldības centru būvniecību, tai skaitā visu veidu būvju projektēšanu un būvdarbus (turpmāk – būvniecība), un to atbilstošu aprīkošanu ar iebūvējamām iekārtām, mēbelēm un specializēto tehnoloģisko aprīkojumu, lai izveidotu fizisku infrastruktūru, kas nodrošinās efektīvu un ātru reaģēšanu uz dabas un cilvēka izraisītām katastrofām, katastrofas draudiem un dažāda mēroga apdraudējumu.

Katastrofu pārvaldības centru aprīkošana paredzēta ar tādām iebūvējamām mēbelēm, iekārtām un specializēto tehnoloģisko aprīkojumu, kas ir daļa no būvdarbu procesa, kas būvkomersantam ir saistošs saskaņā ar tehnisko specifikāciju.

IeM izstrādāja vadlīnijas ugunsdzēsības depo projektēšanai un aprīkošanai, kurās ietvertas standartizētas prasības ugunsdzēsības depo ēkām. Šādas standartizētas prasības ir izstrādātas arī īslaicīgās aizturēšanas vietām un VP iecirkņiem un atbalsta punktiem. Tāpat IeM sadarbībā ar A/S UPB publiskas iepirkuma procedūras rezultātā ir izstrādājusi skiču projektu tipveida ugunsdzēsības depo būvniecībai, nodrošinot to īstenošanai augstu gatavības pakāpi. Skiču projekta risinājums paredz moduļu tipa ēku būvniecību ar iespēju papildināt jebkuru tipveida projektu ar papildus nepieciešamajām telpām citu dienestu vajadzībām, tādējādi vienuviet izvietojot iekšlietu resora iestādes, un vajadzības gadījumā arī citu resoru iestādes. To paredz arī Administratīvi teritoriālā reforma, kuras ietvaros novadu pašvaldību teritorijas pēc iespējas veidotas ap reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centriem, attīstības centrus un apkārtējo teritoriju sasaistot vienotā administratīvā, ekonomiskā un saimnieciskā vienībā. Šādas ēkas būs gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēkas, kur energoefektivitātes rādītājs apkurei atbilst A klasei, nepārsniedzot 45 kWh/m² gadā, vienlaikus nodrošinot telpu mikroklimata atbilstību normatīvo aktu prasībām, kur kopējais primārās enerģijas patēriņš apkurei, karstā ūdens apgādei, mehāniskajai ventilācijai, dzesēšanai, apgaismojumam veidos ne vairāk kā 95 kwh/m² gadā, ēkā tiks izmantotas augstas efektivitātes sistēmas, kuras nodrošina ne mazāk kā 75 % ventilācijas zudumu atgūšanu apkures periodā. Līdz ar to varētu tikt mazināta pieaugošā CO2 emisija Latvijā.
Šie skiču projekti tiek izmantoti par pamatu jauno katastrofu pārvaldības centru būvniecībā.

Izpildot MK 2025. gada 18. februāra sēdē (prot. Nr. 7, 37.§) dotos uzdevumus, ir veikts izvērtējums un noteikti katastrofu pārvaldības centri un to projektēšanai, būvdarbiem un citu saistīto pakalpojumu segšanai nepieciešamā finansējuma apmērs, kurus plānots attiecināt uz Ceturto kārtu (detalizētāk skatīt anotācijas 2.pielikumā):
1) katastrofu pārvaldības centru Tukumā, Rīgā (Bolderajā), Kuldīgā, Preiļos, Siguldā, Aizkrauklē un Limbažos (kopā 7 objekti) projektēšanai, būvdarbiem, kā arī citu saistīto pakalpojumu izmaksu segšanai piešķirtais finansējums 59 904 535 euro apmērā, kas attiecīgajam mērķim ir piešķirts (pārdalīts) no 18. programmas, un kuru ir plānots attiecināt (deklarēt) uz Ceturto kārtu;
2) katastrofu pārvaldības centru Ludzā, Jūrmalā (Kauguros), Dobelē un Saldū (kopā 4 objekti) projektēšanai, būvdarbiem, kā arī citu saistīto pakalpojumu izmaksu segšanai paredzēto finansējumu 46 124 654 euro apmērā, kuru attiecīgajam mērķim ir paredzēts pieprasīt no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” (turpmāk – 80. programma) un segt Ceturtās kārtas ietvaros.

Papildus minētajam, Ceturtās kārtas īstenošanas nodrošināšanai ir noteikts nepieciešamo projekta vadības un administrēšanas (projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksu, kā arī publicitātes un vizuālās identitātes pasākumu izmaksu) apmērs, kas prognozējami veido 395 770 euro (detalizētāk skatīt anotācijas 1. pielikumā).

Ievērojot minēto, kopējais Ceturtās kārtas plānotais finansējums veido 106 424 959 euro:

Nr.p.k.	Katastrofu pārvaldības centrs	2024	2025	2026	2027	2028	KOPĀ
1.	TUKUMS*	2 132 589	7 076 723	1 150 000			10 359 312
2.	BOLDERĀJA*	16 133	2 029 725	1 947 932			3 993 790
3.	KULDĪGA*	86 313	3 508 597	2 631 069			6 225 979
4.	PREIĻI*	8 197	4 021 304	6 044 250			10 073 751
5.	SIGULDA*	8 197	3 689 382	5 546 368			9 243 947
6.	AIZKRAUKLE		492 376	7 952 364	2 052 479		10 497 219
7.	LIMBAŽI		462 860	6 862 065	2 185 612		9 510 537
KOPĀ PIEŠĶIRTS NO 18.00.00., PĀRATTIECINĀMS UZ ERAF 2.1.3.3.PASĀKUMU**		2 251 429	21 280 967	32 134 048	4 238 091		59 904 535
8.	LUDZA		452 573	5 815 433	5 705 562		11 973 568
9.	JŪRMALA (KAUGURI)		145 164	6 678 062	6 324 200		13 147 426
10.	DOBELE		176 442	5 236 340	5 341 314		10 754 096
11.	SALDUS		176 700	4 087 460	5 985 404		10 249 564
PROJEKTA VADĪBAS, ĪSTENOŠANAS UN ADMINISTRĒŠANAS IZMAKSAS***			92 536	148 345	108 907	45 982	395 770
PĀRDALE no 80.00.00 (25-TA-1013)**			1 043 415	21 965 640	23 465 387	45 982	46 520 424
PAVISAM KOPĀ**:		2 251 429	22 324 382	54 099 688	27 703 478	45 982	106 424 959
* Maksājumu prognoze aktualizēta, ievērojot izpildes datus par iepriekšējiem periodiem, kā arī prognozi par izpildi nākamajā periodā. ** Atbilstoši iepirkumu dokumentācijā paredzētajam, iesniegto piedāvājumu finanšu piedāvājumos ietilpst arī inženiertīklu un inženiertehniskās sistēmas apkopes izmaksas, lai nodrošinātu inženiertīklu un inženiertehniskās sistēmas apkopes  un remontdarbu pakalpojumu veikšanu pēc objekta nodošanas ekspluatācijā, izmantojot informāciju , kas atrodas BIM vidē, kuru izstrādā “projektē-būvē” līguma ietvaros. Ievērojot to, ka minētie izdevumi nav attiecināmi segšanai no ES fondu līdzekļiem, tos nav paredzēts segt no ES fondu līdzekļiem, finansējumu to segšanai pieprasot normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, t.i., atbilstoši MK 2023. gada 17. janvāra noteikumu Nr. 15 “Maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un  katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei paredzētā izdevumu kopējā apjoma noteikšanas kārtība vidējam termiņam” 9.4. apakšpunktam vai saskaņā ar MK 2018. gada 17. jūlija noteikumiem Nr. 421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 01.00.00 “Apropriācijas rezerve”, ņemot vērā izmaiņas izdevumos pabeigto Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu uzturēšanai, ja projekts vai tā posms ir pilnībā pabeigts, nodots ekspluatācijā, par to ir veikts galīgā norēķina maksājums un tas turpmāk jāfinansē no valsts budžeta līdzekļiem. *** Ievērojot plānoto projekta vadības, īstenošanas un administrēšanas izmaksu attiecināšanas periodu ar 2025. gada 1. jūniju, kā arī to, ka pēc būvdarbu pabeigšanas un objektu nodošanas ekspluatācijā ir nepieciešama to nodošana pasūtītājam un attiecīgajiem dienestiem (iestādēm), ko ir paredzēts nodrošināt līdz 2028. gada III ceturkšņa beigām.

Gadījumā, ja projekta ietvaros radīsies ietaupījums, tas tiks izmantots projekta mērķa sasniegšanai, piemēram, katastrofu pārvaldības centru vajadzībām nepieciešamā aprīkojuma iegādei, kas tādējādi veicinās ēku funkcionalitāti un uzlabos lietotāju pieredzi.
Katastrofu pārvaldības centru būvniecība Ceturtās kārtas ietvaros paredzēta šādās adresēs:
1. Tukumā  - Kurzemes iela 76, kadastra numurs 90010010498;
2. Kuldīgā  - Lauku iela 40, kadastra numurs 62010140113;
3. Preiļos - Lāčplēša iela 11,  kadastra numurs 7601 001 0041;
4. Rīgā (Bolderāja) - Parādes iela 38, kadastra numurs 01001090004;
5. Siguldā  - “Dārziņi”, b/n, kadastra numurs 80940040453;
6. Aizkrauklē - Jaunceltnes iela 28, kadastra numurs 32010010360 un 28C, kadastra numurs 32010510303;
7. Limbažos - Kr.Barona iela 2, kadastra numurs 66010010013 un b/n, kadastra numurs 66010010014;
8. Saldū - Brīvības iela 16, kadastra numurs 84010060123 un 16A, kadastra numurs 84010060228;
9. Dobelē - Jāņa Čakstes iela 4, kadastra numurs 46010080023;
10. Jūrmalā (Kauguros) - Talsu šosejā 49, kadastra numurs 13000200161;
11. Ludzā - Krāslavas iela 1B, kadastra numurs 68010030298.

Saskaņā ar minētā informatīvā ziņojuma “Par katastrofu pārvaldības centru projektēšanai un būvniecībai organizēto iepirkuma procedūru rezultātu (Dobele, Jūrmala (Kauguri), Ludza, Saldus)” (25-TA-1013) protokollēmumu, ir pieņemti šādi lēmumi:

1. Atļaut Iekšlietu ministrijai (NVA) uzņemties saistības 2025.–2027.gadam un noslēgt līgumus katastrofu pārvaldības centru projektēšanai, būvdarbiem un citu saistīto pakalpojumu segšanai Dobelē, Jūrmalā (Kauguros), Ludzā un Saldū, nepārsniedzot 46 124 654 euro.

2. Pieņemt zināšanai, ka Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas
2021.–2027.gadam 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām” 2.1.3.3. pasākuma “Katastrofu risku mazināšanas pasākumi” ceturtās projektu iesniegumu atlases kārtas (turpmāk – 2.1.3.3. pasākums) ietvaros būvējamo katastrofu pārvaldības centru projektēšanai, būvdarbiem un citu saistīto izmaksu segšanai:
2.1. Tukumā, Rīgā (Bolderajā), Kuldīgā, Preiļos, Siguldā, Aizkrauklē un Limbažos nepieciešamais finansējums 59 904 535 euro ir piešķirts no valsts budžeta līdzekļiem, to pārdalot no 18. programmas, atzīstot šos izdevumus par vienreizējiem pasākumiem likuma “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” 5. panta 3. punkta un likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 5. panta 3. punkta izpratnē;
2.2. Jūrmalā (Kauguros), Dobelē, Ludzā un Saldū nepieciešamais finansējums ne vairāk kā 46 124 654 euro, kā arī projekta īstenošanas un administrēšanas finansējums ne vairāk kā 395 770 euro apmērā 2.1.3.3. pasākuma projekta ietvaros tiks pieprasīts no 80. programmas.

3. Atļaut IeM finansējumu līdz 109 131 euro apmērā kā priekšfinansējumu protokollēmuma 2.2. apakšpunktā minēto izdevumu segšanai pieprasīt pirms Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam grozījumu apstiprināšanas, investīciju regulējuma izstrādes un attiecīgā projekta iesnieguma iesniegšanas un apstiprināšanas.

4. Ievērojot protokollēmuma 3. punktā paredzēto, IeM informēt MK par risinājumiem gadījumā, ja netiek saņemts pozitīvs EK lēmums par grozījumiem Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027.gadam, kā arī ja pēc regulējuma izstrādes vai projekta apstiprināšanas rodas būtiskas izmaiņas attiecībā uz plānoto investīciju tvērumu un finansējumu.

5. Atbalstīt IeM piedāvāto risinājumu attiecībā uz valsts budžeta finansējuma, kas piešķirts no 18. programmas protokollēmuma 2.1. apakšpunktā minēto katastrofu pārvaldības centru projektēšanai, būvdarbiem un citu saistīto izmaksu segšanai, līdz 59 904 535 euro deklarēšanu 2.1.3.3. pasākuma projekta ietvaros, vienlaicīgi atbalstot, ka attiecīgie izdevumi vairs netiek atzīti par vienreizējiem pasākumiem un netiek izslēgti no vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances mērķa.

6. Finanšu ministram informēt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par 4. punktā paredzēto.

Ceturtās kārtas mērķa grupa ir Latvijas pašvaldības, iedzīvotāji, IeM, NVA un iestādes un dienesti, kas tiks izvietoti katastrofu pārvaldības centros.
Mērķa grupa noteikta atbilstoši Programmas grozījumu piedāvājumam, kas tika iesniegti Finanšu ministrijai 2025. gada 31. janvārī (turpmāk - grozījumi) un atspoguļo tās iestādes un sabiedrības daļu, ko ietekmēs projekta īstenošana. 

Ceturtās kārtas iesniegumu atlases veids un kārtība

Ceturto kārtu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā. Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par projekta īstenošanu un vadību, kā arī projekta rezultātu un mērķu sasniegšanu. Sadarbības iestāde, kura saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 12. pantu ir Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, veic projektu iesniegumu atlasi saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikumu.
Ceturtās kārtas ietvaros tiek iesniegts viens projekta iesniegums.

Atbildības sadalījums

Atbildīgās iestādes funkcijas pilda IeM. 

Ceturtās kārtas ietvaros sasniedzamās iznākuma rādītāju vērtības

Pasākuma ceturtās kārtas ietvaros paredzēti divi iznākuma rādītāji, kas sasniedzami līdz 2029. gada 31. decembrim:
1. investīcijas jaunās vai jauninātās katastrofu monitoringa, gatavības, brīdinājuma un reaģēšanas sistēmās attiecībā uz dabas katastrofām sasniedz 106 029 189 euro, tās aprēķins balstīts uz aktuālām katastrofu pārvaldības centru projektēšanas, būvdarbu un citu saistīto pakalpojumu izmaksām (neieskaitot norādītajā summā projekta vadības un administrēšanas izmaksas), kā arī tika ņemta vērā attiecīgos skiču projektā iekļautā informācija, kas satur tehniskās prasības ēku būvniecībai (tostarp visu veidu būvju projektēšanai un būvdarbiem), kā arī aprīkojuma specifikācijas.
2. uzbūvēti vismaz 10 katastrofu pārvaldības centri.

Katastrofu pārvaldības centru aprīkošana ar neiebūvējamo aprīkojumu, iekārtām un mēbelēm netiks nodrošināta Ceturtās kārtas ietvaros.
Informāciju par rādītāju sasniegšanu ir plānots uzkrāt Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā.

Pieejamais kopējais attiecināmais finansējums
 
Pasākuma ceturtās kārtas pieejamais finansējums ir 106 424 959 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 24 669 413 euro un nacionālais līdzfinansējums 81 755 546 euro, tai skaitā valsts budžeta līdzfinansējums 4 353 426 euro un valsts budžeta līdzfinansējums, kas pārsniedz pasākumam pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 77 402 120 euro. Maksimālais attiecināmais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērs ir 85 % no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma.
     
II nodaļa: Prasības projekta iesniedzējam 

Ceturtās kārtas ietvaros projekta "Katastrofu pārvaldības centru būvniecība" (turpmāk - projekts) iesniedzēja funkcijas pilda NVA, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs. 

Finansējuma saņēmēja pienākumi un tiesības ir aprakstīti Vadības likuma 18. pantā.

III nodaļa: Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas

MK noteikumu projekts nosaka atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas. Projekta ietvaros atbalstāmās darbības tika identificētas skiču projektā par attiecīgo infrastruktūras objektu būvniecību un telpu ierīkošanu un aprīkošanu, kā arī attiecīgajos projektēšanas un būvdarbu līgumos.
Tāpat projekta ietvaros tiek plānota arī saistītās infrastruktūras izveide, piemēram,  tehniskā un sociālā infrastruktūra, kas saistīta ar konkrēto ēku un tās mērķu un darbības nodrošināšanai papildus nepieciešamo, tas ir, transportlīdzekļu stāvvietas, labiekārtojuma elementi, āra trenažieri, apstādījumi, gājēju celiņi, iebrauktuves, izbrauktuves, vārtiņi, paceļamās barjeras, braucamās daļas seguma izveide un marķēšana, apgaismojums, teritorijas norādes, ceļazīmes, karogu masti, atkritumu urnas, teritorijas norobežojums, ārējo inženiertīklu apkalpes vietas.
Projekta ieviešanai tiks piesaistīti arī inženierkonsultanti, kas pildīs inženiera funkcijas, kas izriet no iekārtu piegādes un projektēšanas – būvdarbu līguma noteikumiem.

Projekta ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām, lai nodrošinātu projekta īstenošanu un pilnvērtīgu ieviešanu.
Izmaksu attiecināmības termiņš ir no 2024. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 31. decembrim.

MK noteikumu projekts paredz atbildību finansējuma saņēmējam nodrošināt, ka plānotās izmaksas netiek segtas no citiem līdzekļiem, kā to paredz Programma. Pievienotās vērtības nodoklis, kas tiešā veidā saistīts ar projektu, uzskatāms par attiecināmām izmaksām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regulas (ES) 2021/1060) 64. panta 1. punkta “c” apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem, ja tas nav atgūstams atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.
Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projektam neveidojas dubultā finansējuma risks.

Šo MK noteikumu 13.1., 13.6. un 13.7. apakšpunktā minētās izmaksu pozīcijas kopā ir attiecināmas līdz 10 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

Ceturtās kārtas ietvaros nav plānots piemērot vienkāršotas (vienības izmaksas).

Izmaksas saskaņā ar regulas (ES) 2021/1060 53. panta 1. punktu, ir plānotas kā to attiecināmo izmaksu atlīdzināšana, kas faktiski radušās finansējuma saņēmējam projekta darbību īstenošanas gaitā.

2.1.3.3. pasākuma atbalstāmo darbību ietvaros paredzēta projekta vadības, īstenošanas un administrēšanas nodrošināšana, kas tieši saistīta ar projekta darbību īstenošanu un nepieciešamas projekta rezultātu sasniegšanai, un šī saistība ir skaidri saprotama un pierādāma, ko veiks projekta personāls.

Tiešo attiecināmo personāla izmaksu aprēķins ir sagatavots Excel formā (skatīt anotācijas 1. pielikumu), detalizēti norādot finansējuma saņēmēja projekta vadības, īstenošanas un atbalsta personālu, tā amata saimi un līmeni, mēnešalgu grupu, plānoto atlīdzības apmēru un sociālās garantijas pie pilnas darba laika slodzes, kā arī plānoto noslodzi un iesaistes periodu projekta īstenošanas laikā.
Tiešo attiecināmo personāla izmaksu aprēķinu pamato šādi normatīvie akti un informācijas avoti:
- Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums;
- Darba likums;
- MK 2022. gada 26. aprīļa noteikumi Nr. 262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība”;
- MK 2022. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 361 “Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients”;
- Finanšu ministrijas vadlīnijas Nr. 1.2. “Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gada plānošanas periodā” (versija Nr. 3 no 2025.gada 9.jūnija) (turpmāk – vadlīnijas Nr. 1.2.);
- NVA iekšējie darba samaksas noteikumi.

Izvērtējot NVA esošo cilvēkresursu kapacitāti un ievērojot augstāk minētos normatīvos aktus un informācijas avotus, nepārtrauktai un kvalitatīvai projekta vadības, īstenošanas un administrēšanas nodrošināšanai indikatīvi nepieciešams vismaz šādas slodzes, mēnešalgu likmes noteiktas saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu un 2025. gada bāzes mēnešalgu grupu skalas viduspunktu:
1) projektu vadības nodaļas projekta vadītājs – 1 amata vieta (39.1., IVA amatu saime, 11. mēnešalgas grupa) uz pilnu darba laiku, tas ir uz 1 slodzi;
2) projekta koordinators – 1 amata vieta (39.1., IVA amatu saime, 11. mēnešalgas grupa) uz nepilnu darba laiku, tas ir uz 0,75 slodzi;
3) būvprojektu vadošais eksperts – 3 amata vietas (39.1., V amatu saime, 12. mēnešalgas grupa) uz nepilnu darba laiku, tas ir katra amata vieta uz 0,75 slodzi.


Projekta īstenošanas laikā personāla amati, skaits un noslodze var mainīties. Tiešo attiecināmo personāla izmaksu aprēķinā iekļautā informācija un tās aprēķins (jo īpaši vidējās stundas likmes aprēķins) ir balstīts uz pieņēmumiem (proti, tā ir personāla un tam nepieciešamā finansējuma prognoze). Vienlaikus projekta īstenošanas gaitā var veidoties situācijas, kad valsts budžeta pieprasījuma informācija atšķiras no tiešo attiecināmo personāla izmaksu aprēķina informācijas vairāku iemeslu pēc, piemēram, projekta darbību intensitātes un personāla piesaistes atšķirības izmaiņu gadījumā (tas ir esošās attaisnotās prombūtnes – darba nespējas, atvaļinājumi, komandējumi u.c.) u.tml., tāpēc to nevar tieši izmantot valsts budžeta finansējuma plānošanā.

Projekta tiešās attiecināmās personāla izmaksas plānotas 383 770 euro apmērā, ietver finansējuma saņēmēja projekta vadības, īstenošanas un atbalsta personāla atlīdzības izmaksas (izņemot virsstundas), kas radušās uz darba tiesisko attiecību pamata.
Saskaņā ar vadlīnijās Nr. 1.2. noteikto projekta ietvaros darba tiesisko attiecību gadījumā personālu nodarbina uz normālu vai nepilnu darba laiku, tai skaitā atlīdzībai var piemērot daļlaika izmaksu attiecināmības principu.

Tiešās attiecināmās personāla izmaksas ietver šādas izmaksu pozīcijas:
1) finansējuma saņēmēja projekta vadības personāla (uz pilnu darba laiku) atlīdzības izmaksas (izņemot virsstundas) projekta atbalstāmo darbību īstenošanai, kas ir attiecināmas kā faktiskās izmaksas, atlīdzības izmaksās iekļaujot normatīvajos aktos noteikto slimības pabalstu (tas ir darba nespējas gadījumā) un sociālo garantiju izmaksas (tas ir veselības apdrošināšanu);
2) finansējuma saņēmēja projekta vadības, īstenošanas un atbalsta personāla (uz nepilnu darba laiku) izmaksas (izņemot virsstundas), kas ir attiecināmas kā faktiskās izmaksas, paredzot personāla noslodzi noteiktā laika periodā vismaz vienu mēnesi, gadījumos, kad personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu, tad finansējuma saņēmējs atlīdzības izmaksās iekļauta tikai darbinieka alga bez normatīvajos aktos noteiktajām piemaksām, pabalstiem, prēmijām un sociālo garantiju izmaksām.
Finansējuma saņēmējs veic visa projektā iesaistītā personāla darba laika uzskaiti par projektā nostrādāto laiku un veiktajām funkcijām.

Projekta vadības, īstenošanas un atbalsta personāla izmaksas ir paredzētas NVA nodarbinātajiem.

Ņemot vērā 2.1.3.3. pasākumā ierobežotos finanšu līdzekļus tiešo attiecināmo personāla izmaksu segšanai, NVA no NVA pamatdarbības budžetā pieejamiem finanšu līdzekļiem ir pienākums nodrošināt šādu ar 2.1.3.3. pasākumu saistīto atlīdzības izmaksu daļas segšanu:
1) uz pilna darba laika iesaistītajam projekta vadības personālam, tas ir par attiecīgo iesaistes periodu aprēķināto un uz 2.1.3.3. pasākuma finansējumu attiecināmo:
- aprēķināto atvaļinājuma pabalstu, kas izmaksājams vienu reizi kalendārajā gadā;
- aprēķināto novērtēšanas prēmiju, kas izmaksājama vienu reizi kalendārajā gadā, ievērojot nodarbināto ikgadējās novērtēšanas rezultātus;
2) uz nepilna darba laika iesaistītajam projekta vadības, īstenošanas un atbalsta personālam, tas ir par attiecīgo iesaistes periodu aprēķināto un uz 2.1.3.3. pasākuma finansējumu attiecināmo:
- aprēķināto ikgadējā atvaļinājuma izmaksu daļu;
- aprēķināto atvaļinājuma pabalsta daļu, kas izmaksājama vienu reizi kalendārajā gadā;
- aprēķināto novērtēšanas prēmijas daļu, kas izmaksājama vienu reizi kalendārajā gadā, ievērojot ikgadējās nodarbināto novērtēšanas rezultātus;
- aprēķināto slimības pabalsta daļu.

Projekta vadības, īstenošanas un atbalsta personāla izmaksas, kuras plānotas projektā (skatīt anotācijas 1. pielikumu), ir skaidri nodalītas no būvniecības un ar to saistītām citām projektu izmaksām, līdz ar ko nepastāv minēto izmaksu pārklāšanās, kā arī novēršot dubultā finansējuma riska iestāšanos pret citiem finansēšanas avotiem (tas ir vienas un tās pašas atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas netiks finansētas no dažādiem finanšu avotiem). Papildus tam, katram darbiniekam ir amata apraksts, kas nodrošina detalizētu aprakstu par funkciju un izmaksu nošķiršanu no likmē ietvertā personāla un tam paredzētajām izmaksām un pārējām darbībām un izmaksām. Ārpakalpojuma inženierkonsultanti sniegs atbalstu NVA personālam, piemēram, tehniskās specifikācijas izstrādē, projektu līgumu sagatavošanā, vienotās datu vides uzturēšanā, piedalīsies būvuzraudzības nodrošināšanā.

Ar projekta darbībām tieši saistīto publicitātes un vizuālās identitātes pasākumu izmaksas, kuru prognozētais apmērs veido 12 000 euro.


IV nodaļa: Projektu īstenošanas nosacījumi

IeM ir sagatavojusi grozījumus Programmā 2021.–2027.gadam, precizējot iznākuma rādītājus un pieejamā finansējuma apmēru, ņemot vērā, ka sākotnēji tika plānots katastrofu pārvaldības centru būvniecību finansēt no valsts budžeta līdzekļiem. Ja Programmas grozījumu oficiālās saskaņošanas laikā tiks saņemti Eiropas Komisijas apsvērumi par konkrēto grozījumu priekšlikumu, katastrofu pārvaldības centru būvniecība tiks nodrošināta no citiem resursu avotiem, atbilstoši informatīvā ziņojumā “Par valsts drošības stiprināšanas pasākuma “Katastrofu pārvaldības centru būvniecība” īstenošanas turpināšanu” (24-TA-3009) paredzētajam.

MK noteikumu projektā noteikti Ceturtās kārtas īstenošanas nosacījumi, tostarp projekta īstenošanas termiņš, informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšanas nosacījumi. Finansējuma saņēmējs nodrošinās komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumus atbilstoši MK noteikumu 20. punktā minētajiem normatīvajiem aktiem, kā arī ievēros Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas.

Īpašuma vai valdījuma tiesības uz nekustamajiem īpašumiem, kuros plānots veikt ieguldījumus, ir nostiprinātas zemesgrāmatā uz valsts vārda IeM personā. Gadījumā, ja nekustamie īpašumi neatrodas IeM īpašumā vai valdījumā, tie tiks pārņemti IeM īpašumā vai valdījumā nav vēlāk, kā līdz noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanai Sadarbības iestādē, kas tiek plānots perioda beigās. Lai īstenotu jauno katastrofu pārvaldības centru būvniecību, tika izvērtēti IeM valdījumā esošie nekustamie īpašumi. Pārsvarā esošās zemes vienības ir par mazu, lai pat nojaucot esošos objektus, uz tām uzbūvētu jaunu katastrofu pārvaldības centru, kur vienā ēkā izvietojas vairākas iestādes – VUGD, VP, Valsts robežsardze, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
Tādēļ NVA vērsās pie pašvaldībām ar lūgumu nodot bez atlīdzības valsts īpašumā IeM valdījumā pašvaldību īpašumā esošas zemes vienības. Pašvaldību piedāvātās zemes vienības no to izvietojuma viedokļa izvērtēja iekšlietu iestādes, lai nodrošinātu savu funkciju izpildi saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Par attiecīgās zemes vienības vai tās daļas nodošanu IeM pašvaldības ir pieņēmušas attiecīgus lēmumus.
Par zemes vienībām, kuras nav nepieciešamas sadalīt, tiek sagatavoti dokumenti un virzīti uz MK to pārņemšanai IeM valdījumā.
Lai nodrošinātu katastrofu pārvaldības centru būvniecību uz zemes vienībām, kur ir jāveic to sadalīšana, NVA noslēdz ar pašvaldību līgumu par apbūves tiesību. Pēc zemes vienības sadalīšanas zemes vienības, uz kurām ir uzbūvēts katastrofu pārvaldības centrs, tiks pārņemtas IeM valdījumā.


MK noteikumu projektā paredzēts, ka projekta īstenošanas ietvaros tiks piemērots Publisko iepirkumu likums. Finansējuma saņēmējs izvērtēs sociāli atbildīga publiskā iepirkuma un inovatīva publiskā iepirkuma piemērošanu iespēju robežās projektu īstenošanas laikā, nodrošināt, ka pasākuma ietvaros plānotās izmaksas nepārklātos ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem un dubultā finansējuma neiestāšanos.
Katastrofu pārvaldības centru būvniecība tiek nodrošināta sinerģijā ar Atveseļošanas fonda un valsts budžeta projektiem, kas ir daļa no katastrofu pārvaldības reformas īstenošanas, kas tika uzsākta 2018. gadā pamatojoties uz Strukturālo reformu atbalsta programmas projekta “Iekšlietu nozares iestāžu efektivitātes paaugstināšana” ietvaros sniegtajām rekomendācijām. Atveseļošanas fonda ietvaros tiek būvēti 9 katastrofu pārvaldības centri Liepājā, Daugavpilī, Madonā, Alūksnē, Līvānos, Salacgrīvā, Talsos, Viļānos un Alsungā. Savukārt valsts budžeta ietvaros katastrofu pārvaldības centri ir uzbūvēti Priekulē, Dagdā, Ilūkstē, Iecavā, Kandavā, Saulkrastos, Rūjienā un Aizputē.

Projekta īstenošanas ietvaros iepirkumiem tiks piemērotas Zaļā publiskā iepirkuma prasības saskaņā ar MK 2017. gada 20. jūnija noteikumiem Nr.353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība”. Zaļā publiskā iepirkuma prasības un kritēriji tiks piemēroti tām precēm un pakalpojumiem, kuriem tas jāpiemēro obligāti.

Saskaņā ar vadlīniju horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” īstenošanai un uzraudzībai (2021-2027)" 1.pielikumu, projektiem ir netieša ietekme uz minēto horizontālo principu. Tas nozīmē, ka finansējuma saņēmējam ir pienākums uzkrāt datus par viena horizontālā principa rādītāja "Objektu, kuros ir nodrošināta vides un informācijas piekļūstamība, skaits" izpildi. Ņemot vērā, ka pasākuma Ceturtās kārtas ietvaros ir paredzēta jaunu ēku būvniecība, tiem ir tieša ietekme uz horizontāliem principiem “Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu”.
Klimatdrošināšanas ietvaros finansējuma saņēmējs uzkrāj datus par darbībām, kas paredz klimata pārmaiņu mazināšanu, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu vai oglekļa dioksīda piesaisti. Finansējuma saņēmējs uzkrāj datus par siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu un infrastruktūrai veikto klimatiskās ietekmes faktoru izvērtējumu (un darbībām, kas veiktas, lai padarītu infrastruktūru noturīgu pret šo faktoru izpausmēm, ja attiecināms).

Saskaņā ar Programmā norādīto, jaunu civilās aizsardzības ēku būvniecības gadījumā tiks nodrošināta gandrīz nulles enerģijas patēriņa principa ievērošana, kas saskan ar principa “Energoefektivitāte pirmajā vietā” prasību uzkrāt datus par aktivitātēm, kuru mērķis ir samazināt enerģijas patēriņu. Piemēram, finansējuma saņēmējs uzkrāj datus par ar projekta īstenošanu sasniegto primārās enerģijas ietaupījumu un projekta ietvaros uzstādītajām iekārtām saražotās, patērētās un ietaupītās (ja attiecināms) enerģijas datus.

Pasākuma "Nenodarīt būtisku kaitējumu" novērtējums liecina, ka finansējuma saņēmējam ir pienākums projektu ietvaros nodrošināt tādu darbību īstenošanu, kas veicinās pielāgošanos klimata pārmaiņām. Finansējuma saņēmējs projekta iesniegumā aprakstīs darbības, kas nodrošina atbilstību pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektiem. Vienlaikus īstenojamie pasākumi neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem, kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, jo pasākumu ietvaros ir paredzēts ņemt vērā klimata pārmaiņu radītos potenciālos riskus. 

Ceturtās projektu iesniegumu atlases kārtā finansējuma saņēmējs īstenos projektu, kas nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu. Projekta ietvaros tiks nodrošināta valsts funkciju īstenošana, tāpat aktivitātes ir paredzētas investīcijām tikai pašu dienestu resursos un darbībā. Līdz ar to, īstenojamais projekts nekvalificējas komercdarbības atbalstam. 

Projektu nozīme un pienesums Latvijas kopējai izaugsmei un tautsaimniecības attīstībai

Latvijas Nacionālajā attīstības plānā ir noteikta prioritāte “Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība”. Stiprinot VUGD spējas, kas, atbilstoši MK 2010. gada 27. aprīļa noteikumiem Nr. 398 “Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta nolikums” īsteno valsts politiku ugunsdrošības, ugunsdzēsības, civilās aizsardzības un vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura "112" darbības jomā, tiek stiprināta visa civilā drošības joma kopumā, lai nodrošinātu cilvēku, vides un īpašuma drošību, kā arī īstenotu atbilstošu rīcību katastrofas un katastrofas draudu gadījumā, kas ir būtiski Latvijas noturīgai un ilgtspējīgai attīstībai un vides konkurētspējai.

Atbilstoši MK 2020. gada 4. marta rīkojumam Nr. 95 “Par nozaru politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gada plānošanas periodam” šim plānošanas periodam vides politikas pamatnostādnes mērķis ir samazināt riskus (klimata pārmaiņu, piesārņojuma, katastrofu) cilvēku dzīves videi, veselībai un labklājībai, samazināt piesārņojumu vidē (ūdenī, gaisā, augsnē, dabā), nodrošinot labu vides stāvokli un dabas kapitāla saglabāšanu, nodrošināt ilgtspējīgu resursu patēriņu, nodrošināt ar citiem sektoriem saskaņotu vides rīcībpolitiku un vides pamatprincipu iekļaušanu sektoru politikās. VUGD ne vien tiešā veidā ar savām darbībām veic klimata pārmaiņu, piesārņojuma un katastrofu risku mazināšanu, bet arī savā attīstībā paredz virkni aktivitāšu, kas ilgtermiņā veicinās šo minēto risku un ietekmes mazināšanos dienesta ietvaros, tostarp arī Eiropas Reģionālās attīstības fonda ceturtās kārtas projektu ietvaros.
Katastrofu pārvaldības centru būvniecība veicinās resursu optimizācijas un efektīvākas pārvaldības principu ieviešanu iekšlietu nozarē. Lai īstenotu pasākumus, kas ir saistīti ar struktūru un funkciju efektivizēšanu, kā arī dienestu struktūrvienību izvietojuma pārskatīšanu, ir svarīgi paralēli uzlabot IeM un tās padotības iestāžu lietojumā esošo ēku tehnisko stāvokli, kā arī pilnveidot infrastruktūras kvalitāti. Īstenojot ilgtspējīgu, energoefektīvu, ekonomisku un iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu nekustamo īpašumu un infrastruktūras pārvaldības politiku. Tālredzīgas investīcijas infrastruktūrā ir viens no stūrakmeņiem vispārējai nozares attīstībai, kas ļautu ilgtermiņā ekonomēt finanšu līdzekļus, kas pašlaik tiek tērēti ēku uzturēšanā un remontdarbos. Papildus tam sakārtotas infrastruktūrai būs pozitīva ietekme uz VUGD kapacitāti un reaģētspēju. Projekts palīdzēs padarīt VUGD par konkurētspējīgāku un pievilcīgāku darba vietu, uzlabos reaģētspējas, nodrošinās tehniskās kapacitātes saglabāšanu.

Ņemot vērā, ka katastrofu pārvaldības centri tiek būvēti kā ilgtspējīgas, energoefektīvas ēkas, kuru mērķis ir tostarp mazināt klimata pārmaiņu izraisītās sekas, kas skar gan vidi, gan cilvēku ikdienu, projekts sekmē mērķu sasniegšanu Eiropas Savienības stratēģijā Baltijas jūras reģionam noteikto mērķu sasniegšanu klimata jomā. Tāpat projekta ietvaros plānotās investīcijas atbilst Rīcības plāna Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027.gadam (apstiprināts ar MK 2025. gada 20. janvāra rīkojumu Nr. 32) 3. nodaļas 1.11. pasākumam (Infrastruktūras attīstības projektu īstenošana un dienestu reaģēšanas spēju stiprināšana: izbūvēti katastrofu pārvaldības centri).