26-TA-1029: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 482 "Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu medicīniskajā apstarošanā"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Atbilstoši likuma "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" 2026. gada 16. aprīļa grozījumiem, kuri stāsies spēkā 2026. gada 1. jūnijā, esošie Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti pamatojoties uz likuma 3. panta trešo daļu zaudēs spēku. Līdz ar to nepieciešams nodrošināt aizsardzības nepārtrauktību radiācijas un kodoldrošības jomā un ir nepieciešams veikt tehniskos grozījumus, precizējot deleģējumus noteikumiem, kas jau izdoti, un kuru būtība veicot grozījumus nemainās. Grozījumi veicami visos Ministru kabineta noteikumos, kuri tika izdoti saskaņā ar likuma "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" 3.panta trešo daļu:
1)Ministru kabineta 2020. gada 15. septembra noteikumi Nr. 576 "Prasības aizsardzībai pret jonizējošo starojumu, ko izraisa radionuklīda cēzija 137 saturs koksnē, kas ievesta Latvijā no citas valsts";
2)Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumi Nr. 482 "Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu medicīniskajā apstarošanā";
3)Ministru kabineta 2011. gada 13. decembra noteikumi Nr. 960 "Noteikumi par kārtību, kādā iepērk un realizē melno un krāsaino metālu atgriezumus un lūžņus un izsniedz licences metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijā, kā arī par valsts nodevas likmi par licenci metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai un valsts nodevas maksāšanas kārtību" (grozījumu projekts iesniegts Valsts kancelejā 2026.gada 30.aprīlī, TA numurs 25-TA-775);
4)Ministru kabineta 2002. gada 9. aprīļa noteikumi Nr. 149 "Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu";
5)Ministru kabineta 2001. gada 3. jūlija noteikumi Nr. 307 "Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu, transportējot radioaktīvos materiālus".
Grozījumus nepieciešams izdarīt steidzami, lai 2026.gada 1.jūnijā neveidojas situācija, kad noteiktas radiācijas jomas paliek bez attiecīgā regulējuma.
1)Ministru kabineta 2020. gada 15. septembra noteikumi Nr. 576 "Prasības aizsardzībai pret jonizējošo starojumu, ko izraisa radionuklīda cēzija 137 saturs koksnē, kas ievesta Latvijā no citas valsts";
2)Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumi Nr. 482 "Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu medicīniskajā apstarošanā";
3)Ministru kabineta 2011. gada 13. decembra noteikumi Nr. 960 "Noteikumi par kārtību, kādā iepērk un realizē melno un krāsaino metālu atgriezumus un lūžņus un izsniedz licences metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijā, kā arī par valsts nodevas likmi par licenci metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai un valsts nodevas maksāšanas kārtību" (grozījumu projekts iesniegts Valsts kancelejā 2026.gada 30.aprīlī, TA numurs 25-TA-775);
4)Ministru kabineta 2002. gada 9. aprīļa noteikumi Nr. 149 "Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu";
5)Ministru kabineta 2001. gada 3. jūlija noteikumi Nr. 307 "Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu, transportējot radioaktīvos materiālus".
Grozījumus nepieciešams izdarīt steidzami, lai 2026.gada 1.jūnijā neveidojas situācija, kad noteiktas radiācijas jomas paliek bez attiecīgā regulējuma.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Precizēt izdošanas pamatojumu atbilstoši noteiktajam likuma "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" 2026. gada 16. aprīļa grozījumos, kas stāsies spēkā 2026. gada 1. jūnijā.
Spēkā stāšanās termiņš
01.06.2026.
Pamatojums
Stājas spēkā līdz ar grozījumiem likumā "Par radiācijas drošību un kodoldrošību", kas ir pamats šo noteikumu izstrādei.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumi Nr. 482 "Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu medicīniskajā apstarošanā" ir izdoti saskaņā ar likuma "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" 3. panta trešo daļu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumi Nr. 482 "Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu medicīniskajā apstarošanā" ir izdoti saskaņā ar šobrīd spēkā esošo likuma "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" redakcijas 3. panta trešo daļu. Līdz ar 2026. gada 16. aprīļa grozījumu likumā "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" stāšanos spēkā 2026. gada 1. jūnijā, mainās izteiktais deleģējums.
Risinājuma apraksts
Precizēt Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 482 "Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu medicīniskajā apstarošanā" izdošanas pamatojumu atbilstoši likuma "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" 2026. gada 16. aprīļa grozījumos, kas stāsies spēkā 2026. gada 1. jūnijā, noteiktajam, nosakot, ka šie Ministru kabineta noteikumi ir izdoti saskaņā ar likuma "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" 3. panta trešās daļas 4. punktu.
No Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmatas izriet, ka Grozījumus Ministru kabineta noteikumos izdara ar Ministru kabineta noteikumiem. Grozīt var noteikumu nosaukumu, tā daļu, noteikumu izdošanas pamatojumu, punktu, apakšpunktu. Uzsākot grozījumu projekta izstrādi, jāpārbauda, vai likumā, uz kura pamata noteikumus paredzēts izstrādāt, nav veikti tādi grozījumi, kuri būtu jāņem vērā, izstrādājot grozījumus Ministru kabineta noteikumos, piemēram, grozījumi likuma normā, kas paredz pilnvarojumu izdot attiecīgos noteikumus.
Likuma "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" 3. panta "Radiācijas drošības un kodoldrošības pamatprincipi" trešajā daļā ir noteikts (līdz 01.06.2026.), ka radiācijas drošības un kodoldrošības pamatprincipu ieviešana notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsardzību pret jonizējošo starojumu. 3. panta trešajā daļā noteiktais neietver tiešu pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot noteikumus.
Izstrādājot grozījumus Ministru kabineta 2011. gada 13. decembra noteikumos Nr. 960 "Noteikumi par kārtību, kādā iepērk un realizē melno un krāsaino metālu atgriezumus un lūžņus un izsniedz licences metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijā, kā arī par valsts nodevas likmi par licenci metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai un valsts nodevas maksāšanas kārtību" (25-TA-775) un jaunu noteikumu projektu “Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu medicīniskajā apstarošanā” (22-TA-2871), tika saņemti iebildumi no Tieslietu ministrijas, par projektos ietverto noteikumu izdošanas tiesisko pamatu, kur tika norādīta likuma "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" 3.panta trešā daļa, jo likuma "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" 3.panta trešajā daļā nav ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam izdot noteikumus. Iebildumā Tieslietu ministrija tika norādījusi nepieciešamību veikt grozījumus likumā "Par radiācijas drošību un kodoldrošību", paredzot Ministru kabinetam attiecīgu pilnvarojumu.
Tieši noteikta Ministru kabineta pilnvarojuma trūkums likuma “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” tā 3. panta trešajā daļā skar piecus spēkā esošus Ministru kabineta noteikumus:
* Ministru kabineta 2001.gada 3.jūlija noteikumi Nr.307 “Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu, transportējot radioaktīvos materiālus”;
* Ministru kabineta 2002.gada 9.aprīļa noteikumi Nr.149 “Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu”;
* Ministru kabineta 2011.gada 13.decembra noteikumi Nr.960 “Noteikumi par kārtību, kādā iepērk un realizē melno un krāsaino metālu atgriezumus un lūžņus un izsniedz licences metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijā, kā arī par valsts nodevas likmi par licenci metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai un valsts nodevas maksāšanas kārtību”;
* Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumi Nr.482 “Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu medicīniskajā apstarošanā”;
*Ministru kabineta 2020. gada 15. septembra noteikumi Nr. 576 "Prasības aizsardzībai pret jonizējošo starojumu, ko izraisa radionuklīda cēzija 137 saturs koksnē, kas ievesta Latvijā no citas valsts".
Tāpēc virzot grozījumus likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”, likumprojektā tika iekļauts pants, kas izteikt likuma “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” 3. panta trešo daļu jaunā redakcijā, nosakot pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot noteikumus radiācijas drošības un kodoldrošības pamatprincipu ieviešanai. Tādejādi vispārīga deklaratīva norma tiek aizstāta ar deleģējumiem Ministru kabinetam izdot noteikumus, lai nodrošinātu radiācijas drošības un kodoldrošības pamatprincipu īstenošanu, nosakot konkrētas dažāda veida prasības cilvēku un vides aizsardzības nodrošināšanai no jonizējošā starojuma.
Tā kā visos minētajos noteikumos tiek grozīts tikai noteikumu izdošanas pamatojums, bet saturā nekas netiek mainīts, uzskatām, ka noteikumu projekts virzāms tālāk kā noteikumu grozījums nevis jāizdod no jauna MK noteikumi, kas prasīs nepamatotu un apjomīgu resursu patēriņu.
No Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmatas izriet, ka Grozījumus Ministru kabineta noteikumos izdara ar Ministru kabineta noteikumiem. Grozīt var noteikumu nosaukumu, tā daļu, noteikumu izdošanas pamatojumu, punktu, apakšpunktu. Uzsākot grozījumu projekta izstrādi, jāpārbauda, vai likumā, uz kura pamata noteikumus paredzēts izstrādāt, nav veikti tādi grozījumi, kuri būtu jāņem vērā, izstrādājot grozījumus Ministru kabineta noteikumos, piemēram, grozījumi likuma normā, kas paredz pilnvarojumu izdot attiecīgos noteikumus.
Likuma "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" 3. panta "Radiācijas drošības un kodoldrošības pamatprincipi" trešajā daļā ir noteikts (līdz 01.06.2026.), ka radiācijas drošības un kodoldrošības pamatprincipu ieviešana notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsardzību pret jonizējošo starojumu. 3. panta trešajā daļā noteiktais neietver tiešu pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot noteikumus.
Izstrādājot grozījumus Ministru kabineta 2011. gada 13. decembra noteikumos Nr. 960 "Noteikumi par kārtību, kādā iepērk un realizē melno un krāsaino metālu atgriezumus un lūžņus un izsniedz licences metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijā, kā arī par valsts nodevas likmi par licenci metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai un valsts nodevas maksāšanas kārtību" (25-TA-775) un jaunu noteikumu projektu “Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu medicīniskajā apstarošanā” (22-TA-2871), tika saņemti iebildumi no Tieslietu ministrijas, par projektos ietverto noteikumu izdošanas tiesisko pamatu, kur tika norādīta likuma "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" 3.panta trešā daļa, jo likuma "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" 3.panta trešajā daļā nav ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam izdot noteikumus. Iebildumā Tieslietu ministrija tika norādījusi nepieciešamību veikt grozījumus likumā "Par radiācijas drošību un kodoldrošību", paredzot Ministru kabinetam attiecīgu pilnvarojumu.
Tieši noteikta Ministru kabineta pilnvarojuma trūkums likuma “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” tā 3. panta trešajā daļā skar piecus spēkā esošus Ministru kabineta noteikumus:
* Ministru kabineta 2001.gada 3.jūlija noteikumi Nr.307 “Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu, transportējot radioaktīvos materiālus”;
* Ministru kabineta 2002.gada 9.aprīļa noteikumi Nr.149 “Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu”;
* Ministru kabineta 2011.gada 13.decembra noteikumi Nr.960 “Noteikumi par kārtību, kādā iepērk un realizē melno un krāsaino metālu atgriezumus un lūžņus un izsniedz licences metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijā, kā arī par valsts nodevas likmi par licenci metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai un valsts nodevas maksāšanas kārtību”;
* Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumi Nr.482 “Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu medicīniskajā apstarošanā”;
*Ministru kabineta 2020. gada 15. septembra noteikumi Nr. 576 "Prasības aizsardzībai pret jonizējošo starojumu, ko izraisa radionuklīda cēzija 137 saturs koksnē, kas ievesta Latvijā no citas valsts".
Tāpēc virzot grozījumus likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”, likumprojektā tika iekļauts pants, kas izteikt likuma “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” 3. panta trešo daļu jaunā redakcijā, nosakot pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot noteikumus radiācijas drošības un kodoldrošības pamatprincipu ieviešanai. Tādejādi vispārīga deklaratīva norma tiek aizstāta ar deleģējumiem Ministru kabinetam izdot noteikumus, lai nodrošinātu radiācijas drošības un kodoldrošības pamatprincipu īstenošanu, nosakot konkrētas dažāda veida prasības cilvēku un vides aizsardzības nodrošināšanai no jonizējošā starojuma.
Tā kā visos minētajos noteikumos tiek grozīts tikai noteikumu izdošanas pamatojums, bet saturā nekas netiek mainīts, uzskatām, ka noteikumu projekts virzāms tālāk kā noteikumu grozījums nevis jāizdod no jauna MK noteikumi, kas prasīs nepamatotu un apjomīgu resursu patēriņu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 4. punktu institūcija, ievērojot minēto noteikumu prasības, īsteno sabiedrības līdzdalību attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Tādējādi sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka Ministru kabineta noteikumu projekts paredz precizēt Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 482 "Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu medicīniskajā apstarošanā" izdošanas tiesisko pamatojumu, nemainot spēkā esošo tiesisko regulējumu, kā arī neskar sabiedrību kopumā, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē nav piemērojama.
Tādējādi sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka Ministru kabineta noteikumu projekts paredz precizēt Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 482 "Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu medicīniskajā apstarošanā" izdošanas tiesisko pamatojumu, nemainot spēkā esošo tiesisko regulējumu, kā arī neskar sabiedrību kopumā, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē nav piemērojama.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
