26-TA-637: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2002. gada 23. decembra noteikumos Nr. 548 "Prasības transportlīdzekļu aprīkošanai ar ātruma ierobežotājierīci un šīs ierīces lietošanas kārtība"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Saskaņā ar Autopārvadājumu likuma 49. panta otro daļu, Ceļu satiksmes likuma (turpmāk – likums) 1. panta 21.1 punktu un 35.1 pantu (2025. gada 6. novembra likums "Grozījumi Ceļu satiksmes likuma" (831/Lp14) (turpmāk – likuma grozījumi)).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt atbilstību likuma grozījumiem, ar kuriem ieviests jauns transportlīdzekļu veids – lauksaimniecības mašīntraktors, un precizēt prasības par tā aprīkošanu ar ātruma ierobežotājierīci.
Mērķis ir veicināt satiksmes drošību, novēršot lauksaimniecības mašīntraktoru pārvietošanos ar ātrumu, kas pārsniedz 60 km/h, kā arī nodrošināt vienotu pieeju attiecībā uz ātruma ierobežošanas prasībām transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecināms Autopārvadājumu likums.
Mērķis ir veicināt satiksmes drošību, novēršot lauksaimniecības mašīntraktoru pārvietošanos ar ātrumu, kas pārsniedz 60 km/h, kā arī nodrošināt vienotu pieeju attiecībā uz ātruma ierobežošanas prasībām transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecināms Autopārvadājumu likums.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Likuma grozījumu 1. pants paredz Ceļu satiksmes likumu papildināt ar jaunu 21.¹ punktu, ieviešot terminu "lauksaimniecības mašīntraktors".
Lauksaimniecības mašīntraktors ir pilnpiedziņas mehāniskais transportlīdzeklis, kurš būvēts uz automobiļa bāzes, kuram piemēro traktortehnikas tiesisko regulējumu un kura pilnā masa pārsniedz 4500 kg. Tam ir kravas tilpne vai seglu iekārta, un tas ir īpaši konstruēts vai pielāgots, lai vilktu, stumtu, pārvietotu vai darbinātu traktortehnikas ierīces, maināmās iekārtas vai piekabes. Mašīntraktors ir aprīkots ar lauksaimniecībā paredzētām riepām, un tam uzstāda ātruma ierobežošanas ierīci, ja tā maksimālais tehniski iespējamais ātrums pārsniedz 60 km/h.
Ministru kabineta 2026. gada 24. martā noteikumu Nr. 171 "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumos Nr. 279 "Ceļu satiksmes noteikumi"" 14. punktā noteikts, ka lauksaimniecības mašīntraktoru maksimālais braukšanas ātrums ceļu satiksmē nedrīkst pārsniegt 60 km/h. Norma stāsies spēkā 2026. gada 1. jūlijā.
Lai gan uz lauksaimniecības mašīntraktoru ir attiecināms traktortehnikas tiesiskais regulējums, likuma grozījumu 35.1 pants paredz, ka lauksaimniecības mašīntraktoram kravu pārvadājumos piemērojams arī Autopārvadājumu likuma regulējums.
Autopārvadājumu likuma 49. panta otrā daļa noteic, ka atsevišķas transportlīdzekļu kategorijas ir jāaprīko ar ātruma ierobežotājierīcēm, bet šādu ierīču aprīkošanas un lietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Ministru kabineta 2002. gada 23. decembra noteikumi Nr. 548 "Prasības transportlīdzekļu aprīkošanai ar ātruma ierobežotājierīci un šīs ierīces lietošanas kārtība" (turpmāk – noteikumi Nr. 548) pašlaik regulē prasības noteiktu transportlīdzekļu kategoriju aprīkošanai ar ātruma ierobežotājierīcēm, taču tajos nav ietverti noteikumi par lauksaimniecības mašīntraktoriem.
Lauksaimniecības mašīntraktors ir pilnpiedziņas mehāniskais transportlīdzeklis, kurš būvēts uz automobiļa bāzes, kuram piemēro traktortehnikas tiesisko regulējumu un kura pilnā masa pārsniedz 4500 kg. Tam ir kravas tilpne vai seglu iekārta, un tas ir īpaši konstruēts vai pielāgots, lai vilktu, stumtu, pārvietotu vai darbinātu traktortehnikas ierīces, maināmās iekārtas vai piekabes. Mašīntraktors ir aprīkots ar lauksaimniecībā paredzētām riepām, un tam uzstāda ātruma ierobežošanas ierīci, ja tā maksimālais tehniski iespējamais ātrums pārsniedz 60 km/h.
Ministru kabineta 2026. gada 24. martā noteikumu Nr. 171 "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumos Nr. 279 "Ceļu satiksmes noteikumi"" 14. punktā noteikts, ka lauksaimniecības mašīntraktoru maksimālais braukšanas ātrums ceļu satiksmē nedrīkst pārsniegt 60 km/h. Norma stāsies spēkā 2026. gada 1. jūlijā.
Lai gan uz lauksaimniecības mašīntraktoru ir attiecināms traktortehnikas tiesiskais regulējums, likuma grozījumu 35.1 pants paredz, ka lauksaimniecības mašīntraktoram kravu pārvadājumos piemērojams arī Autopārvadājumu likuma regulējums.
Autopārvadājumu likuma 49. panta otrā daļa noteic, ka atsevišķas transportlīdzekļu kategorijas ir jāaprīko ar ātruma ierobežotājierīcēm, bet šādu ierīču aprīkošanas un lietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Ministru kabineta 2002. gada 23. decembra noteikumi Nr. 548 "Prasības transportlīdzekļu aprīkošanai ar ātruma ierobežotājierīci un šīs ierīces lietošanas kārtība" (turpmāk – noteikumi Nr. 548) pašlaik regulē prasības noteiktu transportlīdzekļu kategoriju aprīkošanai ar ātruma ierobežotājierīcēm, taču tajos nav ietverti noteikumi par lauksaimniecības mašīntraktoriem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Līdz ar grozījumiem Ceļu satiksmes likumā tiek ieviests jauns transportlīdzekļa veids – lauksaimniecības mašīntraktors, kuram ir noteikts pienākums uzstādīt ātruma ierobežošanas ierīci, ja tā konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums pārsniedz 60 km/h. Vienlaikus normatīvais regulējums, kas nosaka prasības attiecībā uz ātruma ierobežotājierīču uzstādīšanu un lietošanu (noteikumi Nr. 548), patlaban neattiecas uz minēto transportlīdzekļu kategoriju.
Pastāv normatīvā regulējuma nepilnība – nav noteikta kārtība, kādā lauksaimniecības mašīntraktori aprīkojami ar ātruma ierobežotājierīcēm un kā šīs ierīces izmantojamas. Tas rada tiesisko nenoteiktību par piemērojamo regulējumu, kā arī apgrūtina kontroles institūciju darbu, jo nav skaidru kritēriju, pēc kuriem vērtēt šo transportlīdzekļu atbilstību prasībām.
Papildus tam, tā kā lauksaimniecības mašīntraktori noteiktās situācijās tiek izmantoti kravu pārvadājumos un uz tiem attiecināmas Autopārvadājumu likuma normas, pastāv risks, ka bez skaidri noteiktām prasībām par ātruma ierobežošanu šie transportlīdzekļi var tikt ekspluatēti ar lielāku ātrumu, nekā tas ir pieļaujams no satiksmes drošības viedokļa.
Tādējādi identificētā problēma ir nepilnīgs un nesaskaņots normatīvais regulējums attiecībā uz lauksaimniecības mašīntraktoru aprīkošanu ar ātruma ierobežotājierīcēm, un tas var radīt satiksmes drošības risku un apgrūtināt normatīvo aktu piemērošanu praksē.
Pastāv normatīvā regulējuma nepilnība – nav noteikta kārtība, kādā lauksaimniecības mašīntraktori aprīkojami ar ātruma ierobežotājierīcēm un kā šīs ierīces izmantojamas. Tas rada tiesisko nenoteiktību par piemērojamo regulējumu, kā arī apgrūtina kontroles institūciju darbu, jo nav skaidru kritēriju, pēc kuriem vērtēt šo transportlīdzekļu atbilstību prasībām.
Papildus tam, tā kā lauksaimniecības mašīntraktori noteiktās situācijās tiek izmantoti kravu pārvadājumos un uz tiem attiecināmas Autopārvadājumu likuma normas, pastāv risks, ka bez skaidri noteiktām prasībām par ātruma ierobežošanu šie transportlīdzekļi var tikt ekspluatēti ar lielāku ātrumu, nekā tas ir pieļaujams no satiksmes drošības viedokļa.
Tādējādi identificētā problēma ir nepilnīgs un nesaskaņots normatīvais regulējums attiecībā uz lauksaimniecības mašīntraktoru aprīkošanu ar ātruma ierobežotājierīcēm, un tas var radīt satiksmes drošības risku un apgrūtināt normatīvo aktu piemērošanu praksē.
Risinājuma apraksts
Ar noteikumu projektu noteikumi Nr. 548 tiek papildināti ar
a) jaunu 3.1 punktu, kas noteic, ka ar ātruma ierobežotājierīci jāaprīko lauksaimniecības mašīntraktori, kuru ekspluatācijā maksimālais tehniski iespējamais ātrums pārsniedz 60 km/h;
b) jaunu 6.3. apakšpunktu par to, ka lauksaimniecības mašīntraktoram uzstādītajai ātruma ierobežotājierīcei jābūt noregulētai tā, lai transportlīdzekļa ātrums nepārsniegtu 60 km/h.
Ar šiem grozījumiem tiks nodrošināta Ceļu satiksmes likuma normu īstenošana praksē, veicināta satiksmes drošība uz publiskajiem ceļiem un radīti vienoti nosacījumi attiecībā uz ātruma ierobežošanas prasībām visām transportlīdzekļu grupām, kas piedalās kravu pārvadājumos.
a) jaunu 3.1 punktu, kas noteic, ka ar ātruma ierobežotājierīci jāaprīko lauksaimniecības mašīntraktori, kuru ekspluatācijā maksimālais tehniski iespējamais ātrums pārsniedz 60 km/h;
b) jaunu 6.3. apakšpunktu par to, ka lauksaimniecības mašīntraktoram uzstādītajai ātruma ierobežotājierīcei jābūt noregulētai tā, lai transportlīdzekļa ātrums nepārsniegtu 60 km/h.
Ar šiem grozījumiem tiks nodrošināta Ceļu satiksmes likuma normu īstenošana praksē, veicināta satiksmes drošība uz publiskajiem ceļiem un radīti vienoti nosacījumi attiecībā uz ātruma ierobežošanas prasībām visām transportlīdzekļu grupām, kas piedalās kravu pārvadājumos.
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr. 548 8. punkts paredz, ka ātruma ierobežotājierīces regulējums pārbaudāms ne retāk kā reizi divos gados. Šī prasība primāri attiecas uz N2, N3, M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļiem – autobusiem un kravas automobiļiem –, kas regulāri piedalās ceļu satiksmē un veic profesionālus komercpārvadājumus. Noteikumi Nr. 548 pārņem Padomes 1992. gada 10. februāra Direktīvu 92/6/EEK par ātruma ierobežošanas ierīču uzstādīšanu un izmantošanu noteiktu kategoriju transportlīdzekļos Kopienā. Tā attiecas uz minētajām transportlīdzekļu kategorijām.
Savukārt lauksaimniecības mašīntraktors ir nevis N kategorijas kravas automobilis, bet gan traktortehnika, kurai tikai atsevišķās situācijās piemērojamas Autopārvadājumu likuma normas attiecībā uz autotransporta līdzekļiem. Lai gan lauksaimniecības mašīntraktoriem, kas veic kravu pārvadājumus, piemērojams Autopārvadājumu likuma regulējums, tas automātiski nenozīmē pilnīgi tādu pašu tehnisko prasību piemērošanu kā komerctransportam.
Lauksaimniecības mašīntraktori paredzēti galvenokārt lauksaimnieciskās darbības nodrošināšanai, un to dalība ceļu satiksmē ir epizodiska. Tie neveic regulārus komercpārvadājumus, to pārvietošanās rādiuss ir ierobežots, un to nobraukums uz publiskajiem ceļiem ir ievērojami mazāks nekā kravas automobiļiem. Papildus tam šie transportlīdzekļi ir aprīkoti ar lauksaimniecības riepām un tiem noteikts maksimālā braukšanas ātruma ierobežojums 60 km/h, kas ierobežo to izmantošanu intensīvā komerciālā satiksmē.
Ievērojot minēto, lauksaimniecības mašīntraktoru ātruma ierobežotājierīču nolietojums un regulējuma grozījumu risks ir mazāks nekā komerctransportam. Esošais vienotais regulējums neņem vērā transportlīdzekļu ekspluatācijas intensitātes atšķirības, radot nesamērīgu atbilstības slogu lauksaimniecības mašīntraktoru īpašniekiem.
Papildus jānorāda, ka Eiropas Savienības tiesību akti neparedz konkrētu ātruma ierobežotājierīču pārbaudes periodu traktortehnikai vai lauksaimniecības mašīntraktoriem, tāpēc ralībvalstīm ir rīcības brīvība noteikt nacionālajai situācijai atbilstošu regulējumu.
Savukārt lauksaimniecības mašīntraktors ir nevis N kategorijas kravas automobilis, bet gan traktortehnika, kurai tikai atsevišķās situācijās piemērojamas Autopārvadājumu likuma normas attiecībā uz autotransporta līdzekļiem. Lai gan lauksaimniecības mašīntraktoriem, kas veic kravu pārvadājumus, piemērojams Autopārvadājumu likuma regulējums, tas automātiski nenozīmē pilnīgi tādu pašu tehnisko prasību piemērošanu kā komerctransportam.
Lauksaimniecības mašīntraktori paredzēti galvenokārt lauksaimnieciskās darbības nodrošināšanai, un to dalība ceļu satiksmē ir epizodiska. Tie neveic regulārus komercpārvadājumus, to pārvietošanās rādiuss ir ierobežots, un to nobraukums uz publiskajiem ceļiem ir ievērojami mazāks nekā kravas automobiļiem. Papildus tam šie transportlīdzekļi ir aprīkoti ar lauksaimniecības riepām un tiem noteikts maksimālā braukšanas ātruma ierobežojums 60 km/h, kas ierobežo to izmantošanu intensīvā komerciālā satiksmē.
Ievērojot minēto, lauksaimniecības mašīntraktoru ātruma ierobežotājierīču nolietojums un regulējuma grozījumu risks ir mazāks nekā komerctransportam. Esošais vienotais regulējums neņem vērā transportlīdzekļu ekspluatācijas intensitātes atšķirības, radot nesamērīgu atbilstības slogu lauksaimniecības mašīntraktoru īpašniekiem.
Papildus jānorāda, ka Eiropas Savienības tiesību akti neparedz konkrētu ātruma ierobežotājierīču pārbaudes periodu traktortehnikai vai lauksaimniecības mašīntraktoriem, tāpēc ralībvalstīm ir rīcības brīvība noteikt nacionālajai situācijai atbilstošu regulējumu.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz papildināt noteikumu Nr. 548 8. punktu, nosakot, ka lauksaimniecības mašīntraktoriem ātruma ierobežotājierīces regulējuma pārbaude veicama ne retāk kā reizi četros gados.
Šāds risinājums nodrošina diferencētu un samērīgu pieeju, ņemot vērā transportlīdzekļu izmantošanas intensitāti un vienlaikus saglabājot nepieciešamo kontroles līmeni un garantējot satiksmes drošību.
Lauksaimniecības mašīntraktori ir rūpnieciski aprīkoti ar ātruma ierobežotājierīci, un to īpašniekiem nerodas papildu izdevumi par ierīču uzstādīšanu. Transportlīdzekļu īpašnieku pienākums ir nodrošināt ātruma ierobežotājierīču regulēšanu un periodisko pārbaudi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Šāds risinājums nodrošina diferencētu un samērīgu pieeju, ņemot vērā transportlīdzekļu izmantošanas intensitāti un vienlaikus saglabājot nepieciešamo kontroles līmeni un garantējot satiksmes drošību.
Lauksaimniecības mašīntraktori ir rūpnieciski aprīkoti ar ātruma ierobežotājierīci, un to īpašniekiem nerodas papildu izdevumi par ierīču uzstādīšanu. Transportlīdzekļu īpašnieku pienākums ir nodrošināt ātruma ierobežotājierīču regulēšanu un periodisko pārbaudi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr. 548 10. punkts paredz rīcību situācijās, kad transportlīdzeklim ceļu satiksmē pārtrauc darboties ātruma ierobežotājierīce vai remonta laikā nepieciešams noņemt plombu. Šādā gadījumā transportlīdzekļa vadītājam rakstveidā ir jāinformē VSIA "Autotransporta direkcija", paziņojot par plombas noņemšanu un tās iemesliem. Pēc ziņojuma iesniegšanas transportlīdzekli atļauts izmantot ceļu satiksmē tikai līdz vietai, kurā iespējams veikt ātruma ierobežotājierīces pārbaudi un atkārtotu plombēšanu.
Minētajām darbībām VSIA "Autotransporta direkcija" nav noteikts deleģējums. Iestāde nepieņem rakstveida ziņojumus par plombu noņemšanu vai ātruma ierobežotājierīces bojājumiem. Līdz 2005. gada 31. decembrim VSIA "Autotransporta direkcijā" darbojās Kontroles dienests, kas veica kravu un pasažieru pārvadājumu kontroli uz ceļiem un uzņēmumos, taču pēc reorganizācijas minētās funkcijas pārņēma Autotransporta inspekcija. Savukārt no 2011. gada 1. maija Autotransporta inspekcijas funkcijas tika nodotas Valsts policijai.
Saskaņā ar VSIA "Autotransporta direkcija" un Valsts policijas sniegto informāciju praksē šādi ziņojumi tiek saņemti ļoti reti. Vienlaikus var gadīties situācijas, kad transportlīdzeklim ceļu satiksmē rodas ātruma ierobežotājierīces bojājums vai remonta laikā nepieciešams noņemt plombu. Esošais regulējums rada administratīvu pienākumu, kas pašlaik nav saistīts ar nevienas institūcijas faktiski īstenotu funkciju, kā arī nenodrošina efektīvu kontroles mehānismu šādu situāciju uzraudzībai.
Minētajām darbībām VSIA "Autotransporta direkcija" nav noteikts deleģējums. Iestāde nepieņem rakstveida ziņojumus par plombu noņemšanu vai ātruma ierobežotājierīces bojājumiem. Līdz 2005. gada 31. decembrim VSIA "Autotransporta direkcijā" darbojās Kontroles dienests, kas veica kravu un pasažieru pārvadājumu kontroli uz ceļiem un uzņēmumos, taču pēc reorganizācijas minētās funkcijas pārņēma Autotransporta inspekcija. Savukārt no 2011. gada 1. maija Autotransporta inspekcijas funkcijas tika nodotas Valsts policijai.
Saskaņā ar VSIA "Autotransporta direkcija" un Valsts policijas sniegto informāciju praksē šādi ziņojumi tiek saņemti ļoti reti. Vienlaikus var gadīties situācijas, kad transportlīdzeklim ceļu satiksmē rodas ātruma ierobežotājierīces bojājums vai remonta laikā nepieciešams noņemt plombu. Esošais regulējums rada administratīvu pienākumu, kas pašlaik nav saistīts ar nevienas institūcijas faktiski īstenotu funkciju, kā arī nenodrošina efektīvu kontroles mehānismu šādu situāciju uzraudzībai.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz izteikt noteikumu Nr. 548 10. punktu jaunā redakcijā, atsakoties no pienākuma informēt VSIA "Autotransporta direkcija" par ātruma ierobežotājierīces bojājumu vai plombas noņemšanu, kā arī neparedzot pienākumu par minētajiem apstākļiem informēt Valsts policiju.
Tā vietā noteikts, ka transportlīdzekļa vadītājs sagatavo brīvas formas paziņojumu, kurā norāda transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numuru, odometra rādījumu, bojājuma aprakstu vai plombas noņemšanas iemeslu, kā arī paziņojuma sagatavošanas datumu un parakstu. Paziņojums glabājams transportlīdzeklī un pēc kontrolējošās institūcijas amatpersonas pieprasījuma uzrādāms kontroles laikā.
Vienlaikus tiek saglabāts princips, ka transportlīdzekli ar bojātu ātruma ierobežotājierīci vai noņemtu plombu atļauts izmantot ceļu satiksmē tikai tik ilgi, cik nepieciešams, lai to nogādātu vietā, kurā iespējams veikt ātruma ierobežotājierīces pārbaudi un plombēšanu.
Šāds risinājums samazina administratīvo slogu, novērš praksē nepiemērojamu pienākumu un vienlaikus kontrolējošajām institūcijām dod iespēju pārliecināties par ātruma ierobežotājierīces bojājuma vai plombas noņemšanas apstākļiem.
Tā vietā noteikts, ka transportlīdzekļa vadītājs sagatavo brīvas formas paziņojumu, kurā norāda transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numuru, odometra rādījumu, bojājuma aprakstu vai plombas noņemšanas iemeslu, kā arī paziņojuma sagatavošanas datumu un parakstu. Paziņojums glabājams transportlīdzeklī un pēc kontrolējošās institūcijas amatpersonas pieprasījuma uzrādāms kontroles laikā.
Vienlaikus tiek saglabāts princips, ka transportlīdzekli ar bojātu ātruma ierobežotājierīci vai noņemtu plombu atļauts izmantot ceļu satiksmē tikai tik ilgi, cik nepieciešams, lai to nogādātu vietā, kurā iespējams veikt ātruma ierobežotājierīces pārbaudi un plombēšanu.
Šāds risinājums samazina administratīvo slogu, novērš praksē nepiemērojamu pienākumu un vienlaikus kontrolējošajām institūcijām dod iespēju pārliecināties par ātruma ierobežotājierīces bojājuma vai plombas noņemšanas apstākļiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Alternatīva iespēja ir lauksaimniecības mašīntraktora vietā izvēlēties klasisku traktoru, ar kuru, kā līdz šim, iespējams veikt lauksaimnieciskās tehnoloģiskās darbības un kravu pārvadāšanu. Lauksaimniecības mašīntraktors nav paredzēts traktoru aizstāšanai, bet gan kā papildu alternatīva traktortehnikas izmantošanai konkrētās situācijās.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Jā
Ietekmes apraksts
Lauksaimniecības mašīntraktoru īpašnieki, kuriem ne retāk kā reizi četros gados lauksaimniecības mašīntraktoriem ir jāveic ātruma ierobežotājierīces regulējumu pārbaude.
Juridiskās personas
- Jā
Ietekmes apraksts
Lauksaimniecības mašīntraktoru īpašnieki, kuriem ne retāk kā reizi četros gados lauksaimniecības mašīntraktoriem ir jāveic ātruma ierobežotājierīces regulējumu pārbaude.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Jā
samazinās
Vērtības nozīme:
14,98
Darbaspēka izmaksu likme noteikta, pamatojoties uz Oficiālās statistikas portāla datiem par transporta nozari 2025. gadā.
0,16
Balstīts uz ekspertu vērtējumu un līdzīgu procesu analīzi.
15
Balstīts uz līdzšinējo praksi.
1,0
Lielākajā daļā gadījumu ātruma ierobežotājierīces bojājumi vai nepieciešamība noņemt plombu nerodas, tāpēc praksē paziņojuma sagatavošana būs nepieciešama tikai atsevišķos gadījumos.
-35,95
Administratīvo izmaksu novērtējums sagatavots, pieņemot, ka noteikumu projekta 1.4. apakšpunktā paredzētais risinājums samazina transportlīdzekļa vadītāja laiku, kas nepieciešams dokumenta sagatavošanai. Aprēķina pamatā ir pieņēmums, ka rakstveida ziņojuma sagatavošana un iesniegšana kompetentajai institūcijai aizņem 20 minūšu, bet brīvas formas paziņojuma sagatavošana un uzglabāšana transportlīdzeklī aizņem 10 minūšu. Tādējādi administratīvais slogs samazinās par 50 procentiem.
Kopā
-35,95
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Patērētais laiks - stundās
Aprēķinu skaidrojums
Jā
samazinās
Vērtības nozīme:
0,16
Balstīts uz ekspertu vērtējumu un līdzīgu procesu analīzi.
7
Balstīts uz līdzšinējo praksi.
1,0
Lielākajā daļā gadījumu ātruma ierobežotājierīces bojājumi vai nepieciešamība noņemt plombu nerodas, tāpēc praksē paziņojuma sagatavošana būs nepieciešama tikai atsevišķos gadījumos.
-1,12
Aprēķina pamatā ir pieņēmums, ka brīvas formas paziņojuma sagatavošana un izglabāšana transportlīdzeklī prasa aptuveni uz pusi mazāk laika nekā rakstveida ziņojuma sagatavošana un iesniegšana kompetentajai institūcijai. Tādējādi tiek samazināts administratīvais slogs transportlīdzekļa īpašniekiem un vadītājiem.
Kopā
-1,12
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme vai dokumentu sagatavošanas un iesniegšanas izdevumi - euro
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Izlietotie naudas līdzekļi - euro
Aprēķinu skaidrojums
Jā
samazinās
Vērtības nozīme:
2,40
Dokumentu sagatavošanas un iesniegšanas izdevumi: 14,89 x 0,16 = 2,40 eiro
7
Balstīts uz līdzšinējo praksi.
1,0
Lielākajā daļā gadījumu ātruma ierobežotājierīces bojājumi vai nepieciešamība noņemt plombu nerodas, tāpec praksē paziņojuma sagatavošana būs nepieciešama tikai atsevišķos gadījumos.
-16,80
Administratīvo izmaksu novērtējums sagatavots, pieņemot, ka noteikumu projekta 1.4. apakšpunktā paredzētais risinājums samazina transportlīdzekļa vadītāja laiku, kas nepieciešams dokumenta sagatavošanai. Aprēķina pamatā ir pieņēmums, ka rakstveida ziņojuma sagatavošana un iesniegšana kompetentajai institūcijai aizņem 20 minūšu, bet brīvas formas paziņojuma sagatavošana un glabāšana transportlīdzeklī aizņem 10 minūšu. Tādējādi administratīvais slogs samazinās par 50 procentiem.
Kopā
-16,80
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Fiziskās personas
Kopā (fiziskās personas)
1 730,60
Jā
Jā
Vērtības nozīme:
173,06
EUR
10
skaits
1 730,60
Noteikumu projekta 1.3. apakšpunktā paredzēts, ka lauksaimniecības mašīntraktoriem jāveic ātruma ierobežotājierīces periodiskā pārbaude.
Atbilstības izmaksu aprēķins:
1) saskaņā ar inspicēšanas institūciju sniegto informāciju vienas ātruma ierobežotājierīces pārbaudes izmaksas ir aptuveni 50 eiro;
2) saskaņā ar Oficiālās statistikas portāla datiem stundas darbaspēka izmaksas nozarē "Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība" 2025. gadā ir 14,53 eiro. Tā kā transportlīdzekļa nogādāšana līdz inspicēšanas institūcijai pārbaudes veikšanai un atpakaļ no tās aizņem aptuveni divas stundas, darbaspēka izmaksas ir 29,06 eiro;
3) degvielas izmaksas aprēķinātas, pieņemot, ka degvielas cena ir 1,88 eiro/l un provizoriskais kopējais braukšanas attālums – 60 km (transportlīdzekļa nogādāšanai uz inspicēšanas institūciju un atpakaļ bāzē). Provizoriskās degvielas izmaksas ir 94,00 eiro;
4) pamatojoties uz nevalstisko organizāciju un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras sniegtajiem provizoriskajiem datiem, tiek prognozēts, ka fiziskās personas jatru gadu savā īpašumā reģistrēs aptuveni 10 lauksaimniecības mašīntraktoru, no kuriem katrs būs aprīkots ar vienu ātruma ierobežotājierīci.
Atbilstības izmaksas:
1) vienam transportlīdzeklim:
50,00 + 29,06 + 94,00 = 173,06 eiro;
2) kopējās izmaksas visiem transportlīdzekļiem:
173,06 × 10 = 1 730,60 eiro.
Tā ka ātruma ierobežotājierīces pārbaude lauksaimniecības mašīntraktoram veicama reizi četros gados, vidējās ikgadējās izmaksas vienam transportlīdzeklim ir aptuveni 43,26 eiro.
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
1 730,60
Jā
Jā
Vērtības nozīme:
173,06
EUR
10
skaits
1 730,60
Noteikumu projekta 1.3. apakšpunktā paredzēts, ka lauksaimniecības mašīntraktoriem jāveic ātruma ierobežotājierīces periodiskā pārbaude.
Atbilstības izmaksu aprēķins:
1) saskaņā ar inspicēšanas institūciju sniegto informāciju vienas ātruma ierobežotājierīces pārbaudes izmaksas ir aptuveni 50 eiro;
2) saskaņā ar Oficiālās statistikas portāla datiem stundas darbaspēka izmaksas nozarē "Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība" 2025. gadā ir 14,53 eiro. Tā kā transportlīdzekļa nogādāšana līdz inspicēšanas institūcijai pārbaudes veikšanai un atpakaļ no tās aizņem aptuveni divas stundas, darbaspēka izmaksas ir 29,06 eiro;
3) degvielas izmaksas aprēķinātas, pieņemot, ka degvielas cena ir 1,88 eiro/l un provizoriskais kopējais braukšanas attālums – 60 km (transportlīdzekļa nogādāšanai uz inspicēšanas institūciju un atpakaļ bāzē). Provizoriskās degvielas izmaksas ir 94,00 eiro;
4) pamatojoties uz nevalstisko organizāciju un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras sniegtajiem provizoriskajiem datiem, tiek prognozēts, ka juridiskās personas katru gadu savā īpašumā reģistrēs aptuveni 10 lauksaimniecības mašīntraktoru, no kuriem katrs būs aprīkots ar vienu ātruma ierobežotājierīci.
Atbilstības izmaksas:
1) vienam transportlīdzeklim:
50,00 + 29,06 + 94,00 = 173,06 eiro;
2) kopējās izmaksas visiem transportlīdzekļiem:
173,06 × 10 = 1 730,60 eiro.
Tā ka ātruma ierobežotājierīces pārbaude lauksaimniecības mašīntraktoram veicama reizi četros gados, vidējās ikgadējās izmaksas vienam transportlīdzeklim ir aptuveni 43,26 eiro.
Kopā
3 461,20
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
Ministru kabineta 2026. gada 24. marta noteikumu Nr. 171 "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumos Nr. 279 "Ceļu satiksmes noteikumi"" 14. punkts noteic, ka lauksaimniecības mašīntraktoru maksimālais braukšanas ātrums ceļu satiksmē nedrīkst pārsniegt 60 km/h. Norma stāsies spēkā 2026. gada 1. jūlijā.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts Tehniskās uzraudzības aģentūra, VSIA "Autotransporta direkcija", Zemkopības ministrijaNevalstiskās organizācijas
Biedrības "Latvijas ceļu būvētājs", "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome", "Zemnieku saeima", "Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija" un "Lauksaimniecības un Industriālās tehnikas asociācija", SIA "RODEX", biedrība "Lopkopības saimniecību asociācija", SIA "Sertifikācijas un testēšanas centrs", sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs"Cits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/e2ee42db-5901-4212-a38c-4f7018958e65
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
No 2026. gada 30. marta līdz 13. aprīlim informācija par noteikumu projektu ar tiesību akta lietas ID 26-TA-637 ievietota TAP portāla sadaļā "Sabiedrības līdzdalība".
Noteikumu projekts 2026. gada 30. martā elektroniski tika nosūtīts saskaņošanai biedrībām "Latvijas ceļu būvētājs", "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome", "Zemnieku saeima", "Lopkopības saimniecību asociācija", "Lauksaimniecības un Industriālās tehnikas asociācija" un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija, SIA "RODEX", SIA "Sertifikācijas un testēšanas centrs" un SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs"
Par TAP portālā ievietoto noteikumu projektu tika saņemts viens priekšlikums no biedrības "Zemnieku saeima" (Mārtiņš Trons). Biedrības pārstāvis izteica priekšlikumu noteikt lauksaimniecības mašīntraktora maksimālo braukšanas ātrumu 70 km/h. Zemkopības ministrija skaidro, ka saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma grozījumiem lauksaimniecības mašīntraktoriem paredzēts ātruma ierobežojums līdz 60 km/h, jo tas ir būtisks nosacījums, lai šie transportlīdzekļi tiktu klasificēti kā traktortehnika un būtu iespējam garantēt satiksmes drošību, tāpēc priekšlikums netika atbalstīts.
Ārpus TAP nevalstiskās organizācijas biedrības "Lopkopības saimniecību asociācija" biedrs SIA "MPS Vecauce" aicināja izvērtēt ātruma ierobežotājierīču uzstādīšanas nepieciešamību lauksaimniecības mašīntraktoriem, norādot uz iespējamu administratīvo slogu un nepietiekamu pamatojumu satiksmes drošības uzlabošanai, kā arī ierosināja izvērtēt alternatīvus risinājumus un izmaksu samērīgumu.
Zemkopības ministrija skaidro, ka prasība par ātruma ierobežotājierīces uzstādīšanu izriet no Ceļu satiksmes likuma grozījumiem un ir nepieciešama, lai nodrošinātu lauksaimniecības mašīntraktoru klasificēšanu par traktortehniku un satiksmes drošību un novērstu negodīgu konkurenci kravu pārvadājumu jomā. Alternatīvie risinājumi tika izvērtēti likumprojekta izstrādes gaitā, un izvēlētais risinājums nodrošina līdzsvarotu pieeju starp drošības prasībām un administratīvo slogu.
Priekšlikums netika ņemts vērā, jo noteikumu projekts īsteno likumā jau noteiktās prasības un nodrošina samērīgu un konsekventu regulējumu.
Noteikumu projekts 2026. gada 30. martā elektroniski tika nosūtīts saskaņošanai biedrībām "Latvijas ceļu būvētājs", "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome", "Zemnieku saeima", "Lopkopības saimniecību asociācija", "Lauksaimniecības un Industriālās tehnikas asociācija" un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija, SIA "RODEX", SIA "Sertifikācijas un testēšanas centrs" un SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs"
Par TAP portālā ievietoto noteikumu projektu tika saņemts viens priekšlikums no biedrības "Zemnieku saeima" (Mārtiņš Trons). Biedrības pārstāvis izteica priekšlikumu noteikt lauksaimniecības mašīntraktora maksimālo braukšanas ātrumu 70 km/h. Zemkopības ministrija skaidro, ka saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma grozījumiem lauksaimniecības mašīntraktoriem paredzēts ātruma ierobežojums līdz 60 km/h, jo tas ir būtisks nosacījums, lai šie transportlīdzekļi tiktu klasificēti kā traktortehnika un būtu iespējam garantēt satiksmes drošību, tāpēc priekšlikums netika atbalstīts.
Ārpus TAP nevalstiskās organizācijas biedrības "Lopkopības saimniecību asociācija" biedrs SIA "MPS Vecauce" aicināja izvērtēt ātruma ierobežotājierīču uzstādīšanas nepieciešamību lauksaimniecības mašīntraktoriem, norādot uz iespējamu administratīvo slogu un nepietiekamu pamatojumu satiksmes drošības uzlabošanai, kā arī ierosināja izvērtēt alternatīvus risinājumus un izmaksu samērīgumu.
Zemkopības ministrija skaidro, ka prasība par ātruma ierobežotājierīces uzstādīšanu izriet no Ceļu satiksmes likuma grozījumiem un ir nepieciešama, lai nodrošinātu lauksaimniecības mašīntraktoru klasificēšanu par traktortehniku un satiksmes drošību un novērstu negodīgu konkurenci kravu pārvadājumu jomā. Alternatīvie risinājumi tika izvērtēti likumprojekta izstrādes gaitā, un izvēlētais risinājums nodrošina līdzsvarotu pieeju starp drošības prasībām un administratīvo slogu.
Priekšlikums netika ņemts vērā, jo noteikumu projekts īsteno likumā jau noteiktās prasības un nodrošina samērīgu un konsekventu regulējumu.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Zemkopības ministrija
- Valsts Tehniskās uzraudzības aģentūra
- VSIA "Autotransporta direkcija"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Saskaņā ar noteikumu Nr. 548 4. punktu ātruma ierobežotājierīci transportlīdzeklī, tostarp lauksaimniecības mašīntraktoram, uzstāda, regulē (iestata), pārbauda un plombē inspicēšanas institūcija, kas akreditēta atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17020 prasībām. Minētās darbības ir maksas pakalpojums.
Noteikumu projekts neparedz jaunu valsts institūciju izveidi, esošo institūciju reorganizāciju vai funkciju paplašināšanu. Tāpat noteikumu projekts neparedz papildu pienākumus anotācijas 7.1. apakšpunktā norādītajām institūcijām saistībā ar ātruma ierobežotājierīču uzstādīšanu, regulēšanu vai pārbaudi.
Noteikumu projekts neparedz jaunu valsts institūciju izveidi, esošo institūciju reorganizāciju vai funkciju paplašināšanu. Tāpat noteikumu projekts neparedz papildu pienākumus anotācijas 7.1. apakšpunktā norādītajām institūcijām saistībā ar ātruma ierobežotājierīču uzstādīšanu, regulēšanu vai pārbaudi.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi