26-TA-1621: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2026. gada 3. februāra noteikumos Nr. 46 "Eiropas Savienības ārkārtas atbalsta piešķiršanas kārtība nelabvēlīgu klimatisko apstākļu radīto ekonomisko seku mazināšanai augļkopības, dārzeņkopības un sēklaudzēšanas nozarē"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
2025. gada 13. oktobrī stājās spēkā Komisijas 2025. gada 10. oktobra Īstenošanas regula (ES) 2025/2061, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 paredz ārkārtas finansiālo atbalstu nelabvēlīgu klimatisko apstākļu skartām lauksaimniecības nozarēm Bulgārijā, Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Polijā un Rumānijā (turpmāk – regula 2025/2061). Eiropas Komisija (turpmāk – EK) ir piešķīrusi Latvijai ārkārtas finansējumu Eiropas Savienības (turpmāk – ES) ārkārtas atbalstam 4 200 000 euro apmērā.
Regulas 2025/2061 1. panta 9. punkts paredz dalībvalstīm iespēju piešķirt papildu valsts atbalstu līdz 200 % no ES ārkārtas finansiālā atbalsta apmēra. Ministru kabineta 2026. gada 27. jūnija ārkārtas sēdes protokollēmuma (protokols Nr. 34) 2.§ 3. punktā Zemkopības ministrijai (turpmāk - ZM) sadarbībā ar Finanšu ministriju uzdots rast risinājumu valsts papildatbalsta piešķiršanai līdz 200 % no ES ārkārtas atbalsta apmēra, savukārt 4. punktā uzdots steidzami sagatavot grozījumus Ministru kabineta 2026. gada 3. februāra noteikumos Nr. 46 "Eiropas Savienības ārkārtas atbalsta piešķiršanas kārtība nelabvēlīgu klimatisko apstākļu radīto ekonomisko seku mazināšanai augļkopības, dārzeņkopības un sēklaudzēšanas nozarē" (turpmāk - noteikumi), lai nodrošinātu šī valsts papildatbalsta piešķiršanu.
Lai izmantotu šo iespēju un nodrošinātu valsts papildatbalsta piešķiršanu lauksaimniekiem kopā ar ES ārkārtas finansiālo atbalstu, jāizdara grozījumi noteikumos.
Regulas 2025/2061 1. panta 9. punkts paredz dalībvalstīm iespēju piešķirt papildu valsts atbalstu līdz 200 % no ES ārkārtas finansiālā atbalsta apmēra. Ministru kabineta 2026. gada 27. jūnija ārkārtas sēdes protokollēmuma (protokols Nr. 34) 2.§ 3. punktā Zemkopības ministrijai (turpmāk - ZM) sadarbībā ar Finanšu ministriju uzdots rast risinājumu valsts papildatbalsta piešķiršanai līdz 200 % no ES ārkārtas atbalsta apmēra, savukārt 4. punktā uzdots steidzami sagatavot grozījumus Ministru kabineta 2026. gada 3. februāra noteikumos Nr. 46 "Eiropas Savienības ārkārtas atbalsta piešķiršanas kārtība nelabvēlīgu klimatisko apstākļu radīto ekonomisko seku mazināšanai augļkopības, dārzeņkopības un sēklaudzēšanas nozarē" (turpmāk - noteikumi), lai nodrošinātu šī valsts papildatbalsta piešķiršanu.
Lai izmantotu šo iespēju un nodrošinātu valsts papildatbalsta piešķiršanu lauksaimniekiem kopā ar ES ārkārtas finansiālo atbalstu, jāizdara grozījumi noteikumos.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir papildināt spēkā esošo atbalsta regulējumu, paredzot papildu valsts atbalsta piešķiršanu augļkopības, dārzeņkopības un sēklaudzēšanas nozares lauksaimniekiem, lai kopā ar ES ārkārtas finansiālo atbalstu daļēji mazinātu 2025. gada nelabvēlīgo klimatisko apstākļu radītos ekonomiskos zaudējumus, izmantojot regulas 2025/2061 1. panta 9. punktā doto iespēju.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar regulas 2025/2061 1. panta 6. punktu lauksaimniekiem tika izmaksāts atbalsts 4 200 000 euro apmērā, lai daļēji segtu 2025. gada nelabvēlīgo klimatisko apstākļu radītos zaudējumus augļkopības, dārzeņkopības (tostarp kartupeļu un zirņu) un sēklaudzēšanas nozares lauksaimniekiem. Kopumā tika saņemts 670 pieteikumu, un kopējā apstiprinātā summa atbalstam ir 15 759 556 euro. ES piesķirtais finansējums saskaņā ar regulas 2025/2061 1. panta 2. punktu Latvijai ir 4 200 000 euro, tāpēc saskaņā ar noteikumu 20. punktu Lauku atbalsta dienests (turpmāk – LAD) piemēroja proporcionālo samazinājumu izmaksājamam atbalstam.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ilgstošas lietavas un pavasara salnas 2025. gadā Latvijā radīja ievērojamus zaudējumus Latvijas lauksaimniekiem, būtiski samazinot ražību un kvalitāti vai pilnībā iznīcinot daļu ražas un tā apdraudot cietušo saimniecību dzīvotspēju. Ministru kabinets 2025. gada 5. augustā izsludināja ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā valsts teritorijā līdz 2025. gada 4. novembrim (Ministru kabineta 2025. gada 5. augusta rīkojums Nr. 457 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"). ZM 2025. gada 20. oktobrī iesniedza valdībā informatīvo ziņojumu "Par 2025. gada nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu radītajiem zaudējumiem lauksaimniecības nozarē" (25-TA-2513), lai informētu par situāciju lauksaimniecības nozarēs. Ziņojums tika izskatīts un pieņemts zināšanai Ministru kabineta 2025. gada 4. novembra sēdē.
2025. gada 13. oktobrī stājās spēkā regula 2025/2061, ar kuru Latvijai piešķirts atbalsts 4 200 000 euro apmērā. Tas tika izmaksāts līdz 2026. gada 30. aprīlim saskaņā ar regulas 2025/2061 1. panta 6. punktu, lai daļēji segtu 2025. gada nelabvēlīgo klimatisko apstākļu radītos zaudējumus augļkopības, dārzeņkopības (tostarp kartupeļu un zirņu) un sēklaudzēšanas nozares lauksaimniekiem.
Kopumā tika saņemts 670 pieteikumu, un kopējā apstiprinātā atbalstam attiecināmā summa atbalstam veidoja 15 759 555,73 euro. Tā kā kopējā apstiprinātā atbalstam attiecināmā summa ievērojami pārsniedza piešķirto finansējumu, LAD saskaņā ar noteikumu 20. punktu piemēroja proporcionālo samazinājumu izmaksājamam atbalstam, tāpēc cietušajiem lauksaimniekiem aprēķinātie zaudējumi tika segti tikai 25,645837 % apmērā.
Tā kā 2025. gads bija trešais gads pēc kārtas, kad Latvijas lauksaimniecības nozari skāra nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, turklāt 2026. gadā ir ievērojami palielinājušās ražošanas resursu (minerālmēslu, degvielas) izmaksas, ir jāparedz valsts papildfinansējumu saskaņā ar regulas 2025/2061 1. panta 9. punktu. Kopš Krievijas uzsāktā kara Ukrainā minerālmēslu cena ir palielinājusies par 63 % un dīzeļdegvielas cena – par 39 %. Ģeopolitiskā attīstība (notikumi Hormuza jūras šaurumā) apvienojumā ar Oglekļa ievedkorekcijas mehānisma ieviešanu ES kopš 2026. gada 1. janvāra ir paaugstinājusi mēslošanas līdzekļu cenas atsevišķos gadījumos pat vairāk nekā par 50 %. Tādējādi veidojas šķēru efekts: resursu cenas palielinās, bet produkcijas realizācijas cena nespēj kompensēt izdevumus.
2025. gada 13. oktobrī stājās spēkā regula 2025/2061, ar kuru Latvijai piešķirts atbalsts 4 200 000 euro apmērā. Tas tika izmaksāts līdz 2026. gada 30. aprīlim saskaņā ar regulas 2025/2061 1. panta 6. punktu, lai daļēji segtu 2025. gada nelabvēlīgo klimatisko apstākļu radītos zaudējumus augļkopības, dārzeņkopības (tostarp kartupeļu un zirņu) un sēklaudzēšanas nozares lauksaimniekiem.
Kopumā tika saņemts 670 pieteikumu, un kopējā apstiprinātā atbalstam attiecināmā summa atbalstam veidoja 15 759 555,73 euro. Tā kā kopējā apstiprinātā atbalstam attiecināmā summa ievērojami pārsniedza piešķirto finansējumu, LAD saskaņā ar noteikumu 20. punktu piemēroja proporcionālo samazinājumu izmaksājamam atbalstam, tāpēc cietušajiem lauksaimniekiem aprēķinātie zaudējumi tika segti tikai 25,645837 % apmērā.
Tā kā 2025. gads bija trešais gads pēc kārtas, kad Latvijas lauksaimniecības nozari skāra nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, turklāt 2026. gadā ir ievērojami palielinājušās ražošanas resursu (minerālmēslu, degvielas) izmaksas, ir jāparedz valsts papildfinansējumu saskaņā ar regulas 2025/2061 1. panta 9. punktu. Kopš Krievijas uzsāktā kara Ukrainā minerālmēslu cena ir palielinājusies par 63 % un dīzeļdegvielas cena – par 39 %. Ģeopolitiskā attīstība (notikumi Hormuza jūras šaurumā) apvienojumā ar Oglekļa ievedkorekcijas mehānisma ieviešanu ES kopš 2026. gada 1. janvāra ir paaugstinājusi mēslošanas līdzekļu cenas atsevišķos gadījumos pat vairāk nekā par 50 %. Tādējādi veidojas šķēru efekts: resursu cenas palielinās, bet produkcijas realizācijas cena nespēj kompensēt izdevumus.
Risinājuma apraksts
Ir sagatavoti grozījumi noteikumos, lai paredzētu valsts papildatbalsta piešķiršanu augļkopības, dārzeņkopības (tostarp kartupeļu un zirņu) un sēklaudzēšanas nozares lauksaimniekiem, lai kopā ar ES ārkārtas finansiālo atbalstu daļēji mazinātu 2025. gada nelabvēlīgo klimatisko apstākļu radītos ekonomiskos zaudējumus, izmantojot regulas 2025/2061 1. panta 9. punktā doto iespēju. Ievērojot valsts budžetā pieejamos finanšu resursus, valsts papildatbalsts tiek paredzēts 4 000 000 euro apmērā.
Ievērojot regulas 2025/2061 1. panta 9. punktā noteikto, atbalsts ir jāizmaksā līdz 2026. gada 31. jūlijam.
Atbalsts jāpiešķir tā, lai netiktu radīti tirgus vai konkurences kropļojumi un lai novērstu pārkompensācijas risku. Lai veicinātu pārkompensācijas riska novēršanu, attiecībā uz valsts papildatbalstu noteikumu 23.3.1 apakšpunktā noteikts, ka LAD, aprēķinot atbalsta pretendentam piešķiramo papildu valsts atbalsta daļu, nodrošina, lai papildu valsts atbalsta daļa kopā ar ES ārkārtas finansiālo atbalstu nepārsniedz atbalsta pretendenta vidējos ieņēmumus no lauksaimnieciskās darbības references periodā, ko atbalsta pretendents pats izvēlējies saskaņā ar noteikumu nosacījumiem.
Papildus precizēts noteikumu 22. punkts, nosakot, ka atbalsta pretendents apņemas turpināt darbību augkopības nozarē vismaz 12 mēnešus pēc atbalsta saņemšanas. Grozījuma mērķis ir nodrošināt atbalsta saņēmējiem iespēju pielāgot kultūraugu struktūru atbilstoši agronomiskajiem, klimatiskajiem un ekonomiskajiem apstākļiem, vienlaikus saglabājot nosacījumu par darbības turpināšanu augkopības nozarē. Tādējādi netiek radīts nepamatots pienākums arī turpmāk audzēt to pašu kultūraugu, vienlaikus saglabājot prasību turpināt darbību augkopības nozarē.
Vienlaikus noteikumi papildināti ar 22.¹ punktu, nosakot, ka valsts papildatbalstu nepiešķir atbalsta pretendentam, kurš kārtējā gadā vairs neaudzē kultūraugus attiecīgajā šo noteikumu 1. punktā minētajā nozarē, par kuru piešķirts šajos noteikumos minētais atbalsts. Šāda pieeja nodrošina valsts papildatbalsta mērķtiecīgu piešķiršanu, paredzot to tikai tiem atbalsta pretendentiem, kuri valsts papildatbalsta piešķiršanas brīdī turpina audzēt kultūraugus attiecīgajā šo noteikumu 1. punktā minētajā nozarē.
Šāda pieeja ir pamatota arī ar atšķirīgo ES ārkārtas finansiālā atbalsta un valsts papildatbalsta piešķiršanas laiku. ES ārkārtas finansiālā atbalsta izmaksas brīdī atbalsta atbilstība tika vērtēta, pamatojoties uz iepriekš deklarētajām platībām, tajās audzētajiem kultūraugiem un radītajiem ekonomiskajiem zaudējumiem, savukārt informācija par 2026. gadā deklarētajām platībām vēl nebija pieejama. Līdz valsts papildatbalsta piešķiršanai LAD rīcībā jau ir informācija par kārtējā gadā deklarētajām platībām, kas ļauj objektīvi pārliecināties, vai atbalsta pretendents turpina audzēt kultūraugus attiecīgajā šo noteikumu 1. punktā minētajā nozarē.
Ievērojot regulas 2025/2061 1. panta 9. punktā noteikto, atbalsts ir jāizmaksā līdz 2026. gada 31. jūlijam.
Atbalsts jāpiešķir tā, lai netiktu radīti tirgus vai konkurences kropļojumi un lai novērstu pārkompensācijas risku. Lai veicinātu pārkompensācijas riska novēršanu, attiecībā uz valsts papildatbalstu noteikumu 23.3.1 apakšpunktā noteikts, ka LAD, aprēķinot atbalsta pretendentam piešķiramo papildu valsts atbalsta daļu, nodrošina, lai papildu valsts atbalsta daļa kopā ar ES ārkārtas finansiālo atbalstu nepārsniedz atbalsta pretendenta vidējos ieņēmumus no lauksaimnieciskās darbības references periodā, ko atbalsta pretendents pats izvēlējies saskaņā ar noteikumu nosacījumiem.
Papildus precizēts noteikumu 22. punkts, nosakot, ka atbalsta pretendents apņemas turpināt darbību augkopības nozarē vismaz 12 mēnešus pēc atbalsta saņemšanas. Grozījuma mērķis ir nodrošināt atbalsta saņēmējiem iespēju pielāgot kultūraugu struktūru atbilstoši agronomiskajiem, klimatiskajiem un ekonomiskajiem apstākļiem, vienlaikus saglabājot nosacījumu par darbības turpināšanu augkopības nozarē. Tādējādi netiek radīts nepamatots pienākums arī turpmāk audzēt to pašu kultūraugu, vienlaikus saglabājot prasību turpināt darbību augkopības nozarē.
Vienlaikus noteikumi papildināti ar 22.¹ punktu, nosakot, ka valsts papildatbalstu nepiešķir atbalsta pretendentam, kurš kārtējā gadā vairs neaudzē kultūraugus attiecīgajā šo noteikumu 1. punktā minētajā nozarē, par kuru piešķirts šajos noteikumos minētais atbalsts. Šāda pieeja nodrošina valsts papildatbalsta mērķtiecīgu piešķiršanu, paredzot to tikai tiem atbalsta pretendentiem, kuri valsts papildatbalsta piešķiršanas brīdī turpina audzēt kultūraugus attiecīgajā šo noteikumu 1. punktā minētajā nozarē.
Šāda pieeja ir pamatota arī ar atšķirīgo ES ārkārtas finansiālā atbalsta un valsts papildatbalsta piešķiršanas laiku. ES ārkārtas finansiālā atbalsta izmaksas brīdī atbalsta atbilstība tika vērtēta, pamatojoties uz iepriekš deklarētajām platībām, tajās audzētajiem kultūraugiem un radītajiem ekonomiskajiem zaudējumiem, savukārt informācija par 2026. gadā deklarētajām platībām vēl nebija pieejama. Līdz valsts papildatbalsta piešķiršanai LAD rīcībā jau ir informācija par kārtējā gadā deklarētajām platībām, kas ļauj objektīvi pārliecināties, vai atbalsta pretendents turpina audzēt kultūraugus attiecīgajā šo noteikumu 1. punktā minētajā nozarē.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Ievērojot regulas 2025/2061 nosacījumus, netiek paredzēta papildu pieteikšanās. LAD izmantos tā rīcībā esošo informāciju.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Jā
Skaidrojums
Regulas 2025/2061 2. pantā noteikts, ka dalībvalstis ne vēlāk kā 2026. gada 31. oktobrim Komisijai paziņo kopējās summas, kas izmaksātas par katru pasākumu, labuma guvēju skaitu un veidu un pasākuma iedarbīguma novērtējumu.
Tātad ZM pēc atbalsta piešķiršanas izvērtēs tā ietekmi un iedarbīgumu.
Tātad ZM pēc atbalsta piešķiršanas izvērtēs tā ietekmi un iedarbīgumu.
Kas veiks ex-post novērtējumu?
Par pasākuma iedarbīguma novērtējumu ir atbildīga ZM.
Ietekmes pēcpārbaudes veikšanas termiņš
31.10.2026.
Rezultāti/rādītāji, pēc kā tiek vērtēta tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšana
Rezultāts
Ar ES ārkārtas finansiālo atbalstu un valsts atbalstu augļkopības, dārzeņkopības un sēklaudzēšanas nozarē daļēji tiktu kompensēti ekonomiskie zaudējumi lauksaimniekiem to nelabvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ, kuri ietekmē viņu saimniecību dzīvotspēju.
Pasākuma mērķis ir nodrošināt augļkopības, dārzeņkopības un sēklaudzēšanas saimniecību turpmāku darbību, taču šī pasākuma ietekmi būs iespējams novērtēt tad, kad būs zināmi dati par 2026. gada platību un ražas apjomu augļkopības, dārzeņkopības un sēklaudzēšanas nozarē.
Pasākuma mērķis ir nodrošināt augļkopības, dārzeņkopības un sēklaudzēšanas saimniecību turpmāku darbību, taču šī pasākuma ietekmi būs iespējams novērtēt tad, kad būs zināmi dati par 2026. gada platību un ražas apjomu augļkopības, dārzeņkopības un sēklaudzēšanas nozarē.
Rādītājs
2026. gada platību un ražas apjoma pārmaiņas.
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- lauksaimnieki augļkopības, dārzeņkopības un sēklaudzēšanas nozarē
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts ietekmēs lauksaimniekus augļu, dārzeņu un sēklu audzēšanas nozarē. Daļa šo lauksaimnieku ir fiziskas personas.
Atbalstu varēs saņemt lauksaimnieki, kam augļkopības, dārzeņkopības un sēklaudzēšanas nozarē tika radīti ekonomiski zaudējumi 2025. gada nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ.
Atbalstu varēs saņemt lauksaimnieki, kam augļkopības, dārzeņkopības un sēklaudzēšanas nozarē tika radīti ekonomiski zaudējumi 2025. gada nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ.
Juridiskās personas
- lauksaimnieki augļkopības, dārzeņkopības un sēklaudzēšanas nozarē
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts ietekmēs lauksaimniekus augļu, dārzeņu un sēklu audzēšanas nozarē. Daļa šo lauksaimnieku ir juridiskas personas.
Atbalstu varēs saņemt lauksaimnieki, kam augļkopības, dārzeņkopības un sēklaudzēšanas nozarē tika radīti ekonomiski zaudējumi 2025. gada nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ.
Atbalstu varēs saņemt lauksaimnieki, kam augļkopības, dārzeņkopības un sēklaudzēšanas nozarē tika radīti ekonomiski zaudējumi 2025. gada nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumiem būs pozitīva ietekme uz tautsaimniecību kopumā un atbalsttiesīgo nozaru lauksaimniekiem, jo tie varēs saņemt valsts papildatbalstu, lai augļkopības, dārzeņkopības un sēklaudzēšanas saimniecībās daļēji segtu ekonomiskos zaudējumus, kas radušies 2025. gada pavasara salnas un lietavu radīto postījumu dēļ.
Atbalsts ļaus uzlabot lauksaimnieku dzīvotspēju un nodrošināt saimniecību darbības turpināšanu.
Atbalsts ļaus uzlabot lauksaimnieku dzīvotspēju un nodrošināt saimniecību darbības turpināšanu.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Atbalsts būs pieejams arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas atbilst atbalsta saņemšanas nosacījumiem.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Projekts daļēji skars nodarbinātību, jo atbalsts dos iespēju turpināt ražošanu un saglabāt darbavietas.
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
4 000 000
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
4 000 000
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
4 000 000
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
4 000 000
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Atbalstu 4 000 000 euro apmērā plānots izmaksāt no ZM budžeta apakšprogrammas 64.10.00. "Izdevumi Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) projektu un pasākumu īstenošanai (2023-2027)", pārdalot uz to finansējumu no budžeta apakšprogrammas 65.10.00 "Maksājumu iestādes izdevumi Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) projektu un pasākumu īstenošanai (2023-2027)" Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai pasākumu LA.4 "Ieguldījumi materiālajos aktīvos" īstenošanai paredzētā valsts budžeta līdzfinansējuma, kas piešķirts saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 13. janvāra protokollēmuma (prot. Nr. 2 1.§) 2. punktu.
Ņemot vērā nepieciešamību regulāri izvērtēt lauksaimniecības nozares attīstības vajadzības un pielāgot finansējuma prioritātes aktuālajai situācijai, finansējuma pārdale nepieciešama, lai nodrošinātu atbalstu aktuālo nozares izaicinājumu risināšanai. Papildus 2025. gada nelabvēlīgo klimatisko apstākļu radītajām ekonomiskajām sekām lauksaimniecības nozari 2026. gadā negatīvi ietekmēja minerālmēslu un dīzeļdegvielas cenu pieaugums, ko izraisīja ģeopolitiskā situācija Hormuzas šaurumā, kā arī papildu izmaksu pieaugumu minerālmēsliem radīja oglekļa ievedkorekcijas mehānisma (CBAM) piemērošana no 2026. gada 1. janvāra.
Minētajos apstākļos ZM pārskata nozares finansēšanas prioritātes, šobrīd lielāku uzsvaru vēršot uz lauksaimnieku dzīvotspējas un finansiālās noturības saglabāšanu un stiprināšanu. Ekonomiski stabilas un dzīvotspējīgas saimniecības ir priekšnoteikums turpmāku investīciju īstenošanai un nozares attīstībai ilgtermiņā, tādēļ aktuālajos apstākļos nepieciešams nodrošināt saimniecību spēju turpināt saimniecisko darbību un saglabāt lauksaimniecisko ražošanu lauku reģionos, vienlaikus izvērtējot investīciju atbalsta pasākumu īstenošanas prioritātes un tempu.
Ņemot vērā nepieciešamību regulāri izvērtēt lauksaimniecības nozares attīstības vajadzības un pielāgot finansējuma prioritātes aktuālajai situācijai, finansējuma pārdale nepieciešama, lai nodrošinātu atbalstu aktuālo nozares izaicinājumu risināšanai. Papildus 2025. gada nelabvēlīgo klimatisko apstākļu radītajām ekonomiskajām sekām lauksaimniecības nozari 2026. gadā negatīvi ietekmēja minerālmēslu un dīzeļdegvielas cenu pieaugums, ko izraisīja ģeopolitiskā situācija Hormuzas šaurumā, kā arī papildu izmaksu pieaugumu minerālmēsliem radīja oglekļa ievedkorekcijas mehānisma (CBAM) piemērošana no 2026. gada 1. janvāra.
Minētajos apstākļos ZM pārskata nozares finansēšanas prioritātes, šobrīd lielāku uzsvaru vēršot uz lauksaimnieku dzīvotspējas un finansiālās noturības saglabāšanu un stiprināšanu. Ekonomiski stabilas un dzīvotspējīgas saimniecības ir priekšnoteikums turpmāku investīciju īstenošanai un nozares attīstībai ilgtermiņā, tādēļ aktuālajos apstākļos nepieciešams nodrošināt saimniecību spēju turpināt saimniecisko darbību un saglabāt lauksaimniecisko ražošanu lauku reģionos, vienlaikus izvērtējot investīciju atbalsta pasākumu īstenošanas prioritātes un tempu.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
2025. gada 13. oktobrī stājās spēkā regula 2025/2061. Saskaņā ar to EK ir piešķīrusi Latvijai ārkārtas finansējumu ES ārkārtas atbalstam 4 200 000 euro apmērā. Regulas 2025/2061 1. panta 9. punkts dalībvalstīm dod iespēju piešķirt valsts papildatbalstu līdz 200 % no ES ārkārtas finansiālā atbalsta apmēra.
Saskaņā ar regulas 2025/2061 1. panta 6. punktu lauksaimniekiem tika izmaksāts atbalsts 4 200 000 euro apmērā, lai daļēji segtu 2025. gada nelabvēlīgo klimatisko apstākļu radītos zaudējumus augļkopības, dārzeņkopības (tostarp kartupeļu un zirņu) un sēklaudzēšanas nozares lauksaimniekiem. Kopumā tika saņemts 670 pieteikumu, un kopējā apstiprinātā summa atbalstam veido 15 759 556 euro. Ievērojot Latvijai piešķirtā finansējuma apmēru, saskaņā ar noteikumu 20. punktu LAD piemēroja proporcionālo samazinājumu izmaksājamam atbalstam.
Ievērojot valsts budžetā pieejamos finanšu resursus, valsts papildatbalsts tiek paredzēts 4 000 000 euro apmērā.
Ievērojot regulas 2025/2061 1. panta 9. punktā noteikto, atbalsts ir jāizmaksā līdz 2026. gada 31. jūlijam.
Saskaņā ar regulas 2025/2061 1. panta 6. punktu lauksaimniekiem tika izmaksāts atbalsts 4 200 000 euro apmērā, lai daļēji segtu 2025. gada nelabvēlīgo klimatisko apstākļu radītos zaudējumus augļkopības, dārzeņkopības (tostarp kartupeļu un zirņu) un sēklaudzēšanas nozares lauksaimniekiem. Kopumā tika saņemts 670 pieteikumu, un kopējā apstiprinātā summa atbalstam veido 15 759 556 euro. Ievērojot Latvijai piešķirtā finansējuma apmēru, saskaņā ar noteikumu 20. punktu LAD piemēroja proporcionālo samazinājumu izmaksājamam atbalstam.
Ievērojot valsts budžetā pieejamos finanšu resursus, valsts papildatbalsts tiek paredzēts 4 000 000 euro apmērā.
Ievērojot regulas 2025/2061 1. panta 9. punktā noteikto, atbalsts ir jāizmaksā līdz 2026. gada 31. jūlijam.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32025R2061
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2025. gada 10. oktobra Īstenošanas regula (ES) 2025/2061, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 paredz ārkārtas finansiālo atbalstu nelabvēlīgu klimatisko apstākļu skartām lauksaimniecības nozarēm Bulgārijā, Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Polijā un Rumānijā
Apraksts
Regula 2025/2061 paredz ES ārkārtas finansiālo atbalstu, kura mērķis ir visvairāk cietušajiem lauksaimniekiem nozarēs un ražošanas jomās, ko iespaidojuši nelabvēlīgi klimatiski apstākļi to skartajos reģionos, kompensēt ekonomiskos zaudējumus, kuri ietekmē viņu saimniecību dzīvotspēju.
Latvijai saskaņā ar regulu 2025/2061 piešķirts ES atbalsts 4 200 000 euro apmērā ar iespēju piešķirt valsts papildatbalstu.
Latvijai saskaņā ar regulu 2025/2061 piešķirts ES atbalsts 4 200 000 euro apmērā ar iespēju piešķirt valsts papildatbalstu.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2025. gada 10. oktobra Īstenošanas regula (ES) 2025/2061, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 paredz ārkārtas finansiālo atbalstu nelabvēlīgu klimatisko apstākļu skartām lauksaimniecības nozarēm Bulgārijā, Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Polijā un Rumānijā
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas 2025/2061 1. panta 3. un 9. punkts
Noteikumu projekta 4. punkts, kas paredz grozījumus noteikumu 2. punktā
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
Noteikumu projekts paredz, ka ne tikai tiks izmaksāts ES ārkārtas finansiālais atbalsts, bet arī piešķirts valsts papildatbalsts.
Mērķis ir daļēji kompensēt ekonomiskos zaudējumus, kas augļkopības, dārzeņkopības (tostarp kartupeļu un zirņu) un sēklaudzēšanas nozarē radušies visvairāk cietušajiem lauksaimniekiem, kurus iespaidojuši nelabvēlīgi klimatiski apstākļi.
Noteikumu projekts paredz, ka ne tikai tiks izmaksāts ES ārkārtas finansiālais atbalsts, bet arī piešķirts valsts papildatbalsts.
Mērķis ir daļēji kompensēt ekonomiskos zaudējumus, kas augļkopības, dārzeņkopības (tostarp kartupeļu un zirņu) un sēklaudzēšanas nozarē radušies visvairāk cietušajiem lauksaimniekiem, kurus iespaidojuši nelabvēlīgi klimatiski apstākļi.
Regulas 2025/2061 1. panta 2. un 9. punkts
Noteikumu projekta 5. punkts, kas paredz grozījumus noteikumu 5. punktā
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
ES ārkārtas finansiālā atbalsta kopējais apmērs ir 4 200 000 euro. Regula 2025/2061 dod iespēju piešķirt valsts papildatbalstu, kas nepārsniedz 200 % no atbilstošajām summām, kuras noteiktas regulas 2025/2061 1. panta 2. punktā.
Ievērojot valsts budžetā pieejamos finanšu resursus, valsts papildatbalsts tiek paredzēts 4 000 000 euro apmērā.
ES ārkārtas finansiālā atbalsta kopējais apmērs ir 4 200 000 euro. Regula 2025/2061 dod iespēju piešķirt valsts papildatbalstu, kas nepārsniedz 200 % no atbilstošajām summām, kuras noteiktas regulas 2025/2061 1. panta 2. punktā.
Ievērojot valsts budžetā pieejamos finanšu resursus, valsts papildatbalsts tiek paredzēts 4 000 000 euro apmērā.
Regulas 2025/2061 1. panta 6. un 9. punkts
Noteikumu projekta 6.punkts, kas paredz grozījumu noteikumu 23.2. apakšpunktā
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
Tiek noteikts, ka LAD valsts papildatbalstu izmaksā līdz 2026. gada 31. jūlijam.
Tiek noteikts, ka LAD valsts papildatbalstu izmaksā līdz 2026. gada 31. jūlijam.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Projekts paredz ES ārkārtas atbalsta piešķiršanu augļkopības, dārzeņkopības un sēklaudzēšanas nozarei.
Regulas 2025/2061 1. panta 9. punkts dod iespēju piešķirt valsts papildatbalstu, nepārsniedzot 200 procentu no piešķirtās summas. Ievērojot valsts budžetā pieejamos finanšu resursus, valsts papildatbalsts tiek paredzēts 4 000 000 euro apmērā.
ZM 2025. gada 20. oktobrī iesniedza valdībā informatīvo ziņojumu "Par 2025. gada nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu radītajiem zaudējumiem lauksaimniecības nozarē" (25-TA-2513), lai informētu par situāciju lauksaimniecības nozarēs. Ziņojums tika izskatīts un pieņemts zināšanai Ministru kabineta 2025. gada 4. novembra sēdē.
Regulas 2025/2061 1. panta 9. punkts dod iespēju piešķirt valsts papildatbalstu, nepārsniedzot 200 procentu no piešķirtās summas. Ievērojot valsts budžetā pieejamos finanšu resursus, valsts papildatbalsts tiek paredzēts 4 000 000 euro apmērā.
ZM 2025. gada 20. oktobrī iesniedza valdībā informatīvo ziņojumu "Par 2025. gada nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu radītajiem zaudējumiem lauksaimniecības nozarē" (25-TA-2513), lai informētu par situāciju lauksaimniecības nozarēs. Ziņojums tika izskatīts un pieņemts zināšanai Ministru kabineta 2025. gada 4. novembra sēdē.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Nav.
Cita informācija
Nav.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Lauku atbalsta dienestsNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome", Biedrība Zemnieku saeimaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
ES atbalsts tika izmaksāts līdz 2026. gada 30. aprīlim saskaņā ar regulas 2025/2061 1. panta 6. punktu, lai daļēji segtu 2025. gada nelabvēlīgo klimatisko apstākļu radītos zaudējumus augļkopības, dārzeņkopības (tostarp kartupeļu un zirņu) un sēklaudzēšanas nozares lauksaimniekiem. Kopumā tika saņemts 670 pieteikumu, un kopējā apstiprinātā atbalstam attiecināmā summa atbalstam veidoja 15 759 555,73 euro. Tā kā kopējā apstiprinātā atbalstam attiecināmā summa ievērojami pārsniedza piešķirto finansējumu, LAD saskaņā ar noteikumu 20. punktu piemēroja proporcionālo samazinājumu izmaksājamam atbalstam, tāpēc cietušajiem lauksaimniekiem aprēķinātie zaudējumi tika segti tikai 25,645837 % apmērā.
Ņemot vērā būtisko proporcionālo samazinājumu, ZM ir saņēmusi gan biedrības "Zemnieku Saeima", gan biedrības "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome" dalīborganizāciju vēstules par nepieciešamību rast iespēju piešķirt valsts papildfinansējumu.
Ņemot vērā būtisko proporcionālo samazinājumu, ZM ir saņēmusi gan biedrības "Zemnieku Saeima", gan biedrības "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome" dalīborganizāciju vēstules par nepieciešamību rast iespēju piešķirt valsts papildfinansējumu.
6.4. Cita informācija
Regulas 2025/2061 1. panta 9. punkts dod iespēju piešķirt valsts papildatbalstu, nepārsniedzot 200 procentu no piešķirtās summas. Valsts papildatbalsta izmaksas termiņš ir 2026. gada 31. jūlijs.Ievērojot valsts budžetā pieejamos finanšu resursus, valsts papildatbalsts tiek paredzēts 4 000 000 euro apmērā.
Ņemot vērā jautājuma steidzamību un to, ka kopumā netiek grozīti atbalsta izmaksas nosacījumi, izņemot nosacījumu, kas paredz stiprināt pārkompensācijas riska novēršanu (t. i., 23.3.1 apakšpunktā noteikts, ka LAD, aprēķinot atbalsta pretendentam piešķiramo valsts papildatbalsta daļu, nodrošina, ka valsts papildatbalsta daļa kopā ar ES ārkārtas finansiālo atbalstu nepārsniedz atbalsta pretendenta vidējos ieņēmumus no lauksaimnieciskās darbības references periodā, ko atbalsta pretendents pats izvēlējies saskaņā ar noteikumos paredzētiem nosacījumiem), netika organizēta plaša noteikumu projekta sabiedriskā apspriešana.
Ņemot vērā jautājuma steidzamību un to, ka kopumā netiek grozīti atbalsta izmaksas nosacījumi, izņemot nosacījumu, kas paredz stiprināt pārkompensācijas riska novēršanu (t. i., 23.3.1 apakšpunktā noteikts, ka LAD, aprēķinot atbalsta pretendentam piešķiramo valsts papildatbalsta daļu, nodrošina, ka valsts papildatbalsta daļa kopā ar ES ārkārtas finansiālo atbalstu nepārsniedz atbalsta pretendenta vidējos ieņēmumus no lauksaimnieciskās darbības references periodā, ko atbalsta pretendents pats izvēlējies saskaņā ar noteikumos paredzētiem nosacījumiem), netika organizēta plaša noteikumu projekta sabiedriskā apspriešana.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Lauku atbalsta dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Lauku atbalsta dienests
palielinās
Vērtības nozīme:
14,98
vienas stundas darbaspēka bruto izmaksas valsts pārvaldē (par 2025. gadu)
0,10
viena pretendenta apstrāde un administrēšanai patērējamais laiks stundās
670
atbalsta pretendentu skaits
1,0
reizes
1 003,66
2025. gada 13. oktobrī stājas spēkā regula 2025/2061. Saskaņā ar to EK ir piešķīrusi Latvijai ārkārtas finansējumu ES ārkārtas atbalstam 4 200 000 eiro apmērā. Regulas 2025/2061 1. panta 9. punkts dalībvalstīm dod iespēju piešķirt valsts papildatbalstu līdz 200 % no ES ārkārtas finansiālā atbalsta apmēra. LAD nav jāvērtē papildu dokumenti, bet tiks izmantota jau tā rīcībā esošā informācija un aprēķināta valsts papildatbalsta izmaksa. LAD, aprēķinot atbalsta pretendentam piešķiramo valsts papildatbalsta daļu, nodrošinās to, ka valsts papildatbalsta daļa kopā ar ES ārkārtas finansiālo atbalstu nepārsniedz atbalsta pretendenta vidējos ieņēmumus no lauksaimnieciskās darbības references periodā, ko atbalsta pretendents pats izvēlējies saskaņā ar noteikumos paredzētajiem nosacījumiem.
Kopā
1 003,66
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Nav.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
Nav.
Pielikumi