Anotācija

Šobrīd pienākums reģistrēties ir paredzēts tikai kredīta starpniekiem un kredīta starpnieka pārstāvjiem, kas piedāvā patērētājam kredītu, kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku vai kura mērķis ir iegūt vai saglabāt tiesības uz nekustamo īpašumu (turpmāk - Kredīta starpnieks vai kredīta starpnieka pārstāvis hipotekārās kreditēšanas jomā).

Direktīvas 2023/2225 prasības nosaka, ka kredīta devējiem un kredīta starpniekiem, tostarp iestādēm, kas nav kredītiestādes, piemēro pienācīgu atzīšanas procedūru, tostarp atļaujas piešķiršanas procedūru vai to iekļaušanu reģistrā, un uzraudzības pasākumus, ko īsteno kompetentā iestāde. 
Tas nozīmē, ka nepieciešams paplašināt šobrīd jau noteikto prasību reģistrēties kredīta starpniekiem vai starpnieka pārstāvjiem hipotekārās kreditēšanas jomā ar prasību reģistrēties arī kredītu starpniekiem, kuri piedāvā patēriņa kredītu starpniecības pakalpojumus.
 
Likuma 8.² pants un Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumi Nr. 772 (turpmāk – Noteikumi Nr. 772) Kredīta starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju reģistrācijas noteikumi tiek pārveidoti, paredzot, ka jāreģistrē ir visi starpnieki, ne tikai starpnieki vai starpnieku pārstāvji, kas piedāvā patērētājam kredītu, kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku vai kura mērķis ir iegūt vai saglabāt tiesības uz nekustamo īpašumu.

Noteikumu projekts paredz noteikt prasības visu kredīta starpnieku reģistrēšanai, taču tiek saglabātas atsevišķas specifiskas prasības attiecībā uz kredīta starpniekiem vai kredīta starpnieka pārstāvjiem hipotekārās kreditēšanas jomā, piemēram, profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, prasība informēt reģistra iestādi, ja kredīta starpnieks vai kredīta starpnieka pārstāvis hipotekārās kreditēšanas jomā plāno izveidot filiāli vai sniegt kredīta starpniecības pakalpojumus citā Eiropas Savienības dalībvalstī u.c., kas izriet no Direktīvas Direktīva 2014/17/ES prasībām.

Noteikumu Nr. 772 IX un X nodaļā noteiktās prasības izriet no Direktīvas 2014/17/ES prasībām netiek mainītas un tās tiek attiecinātas uz kredīta starpniekiem vai kredīta starpnieka pārstāvjiem hipotekārās kreditēšanas jomā.

Ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (24-TA-3045) reģistrēšanas prasības tiks attiecinātas ne tikai uz kredīta starpnieku vai kredīta starpnieka pārstāvjiem, kas piedāvā patērētājam kredītu, kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku vai kura mērķis ir iegūt vai saglabāt tiesības uz nekustamo īpašumu, bet uz visiem kredītu starpniekiem un to pārstāvjiem, kas piedāvā patērētājam kredītu. Tādējādi tiek paplašināts noteikumu subjektu/reģistrācijas un ikgadējās uzraudzības valsts nodevas maksātāju loks.
Reģistrācijas valsts nodevas apmērs juridiskajām personām ir 1 000 euro, savukārt fiziskām personām 500 euro. Ikgadējās uzraudzības valsts nodevas apmērs juridiskajām personām ir 500 euro apmērā, fiziskām personām – 250 euro apmērā. Nodevas apmērs tiek noteikts tādā pašā apmērā arī jaunajiem subjektiem - kredītu starpniekiem patēriņa kredītu jomā, ņemot vērā, ka nav lielu atšķirību prasību uzraudzībā abiem subjektiem. Vienlaikus likumprojekta Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (24-TA-3045) 8.² panta 1¹ daļa paredz, ka kredīta starpniekam vai kredīta starpnieka pārstāvim, kas piedāvā patērētājam kredītu hipotekārās kreditēšanas jomā, un ir reģistrēts reģistrā, ir tiesības sniegt arī citu patērētāja kredītu starpniecības pakalpojumus, novēršot nepieciešamību starpniekiem, kas jau ir reģistrēti, reģistrēties atkārtoti.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula) vairs neparedz datu apstrādes reģistrācijas prasības Datu valsts inspekcijā. Līdz ar to, ja kādas personas plāno veikt Fizisko personu datu apstrādes likuma 25.pantā un Datu regulā minēto personas datu apstrādi, tad pēc 2018.gada 25.maija šāda personas datu apstrāde nav jāreģistrē, jo to neparedz normatīvais regulējums. Arī datu aizsardzības speciālista iecelšana obligāti nepieciešama tikai noteiktos gadījumos, tāpēc tā iecelšana ir vērtējama atbilstoši Datu regulas prasībām. Šo apsvērumu dēļ tiek svītrots Noteikumu Nr. 772 5.7. un 7.4. apakšpunkts, kā arī pielikuma 8.9. punkts.