24-TA-1018: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par nekustamā īpašuma "Vējiņi" Baldones pagastā, Ķekavas novadā, daļas pirkšanu projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk – Likums) 9. panta pirmā daļa.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" (turpmāk – Rail Baltica projekts) īstenošanas vajadzībām no fiziskām personām atsavināt tām piederoša nekustamā īpašuma "Vējiņi" Baldones pagastā, Ķekavas novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8025 008 0075) sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 008 0075) daļu 0,372 ha platībā (pēc kadastrālās uzmērīšanas platība var tikt precizēta).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Īstenojot Rail Baltica projektu, nepieciešams atsavināt īpašniekiem piederoša nekustamā īpašuma "Vējiņi" Baldones pagastā, Ķekavas novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8025 008 0075) (turpmāk – Nekustamais īpašums) sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 008 0075) (turpmāk – Zemes vienība) daļu 0,372 ha platībā (turpmāk – Zemes vienības vai Nekustamā īpašuma daļa) (pēc kadastrālās uzmērīšanas platība var tikt precizēta).
Rail Baltica projekta īstenošanai paredzētā darbība, nosakot dzelzceļa līnijas trases novietojumu Latvijas teritorijā, akceptēta ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 467 "Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu". Ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 468 "Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica" noteikts nacionālo interešu objekta statuss.
Saskaņā ar pilnsabiedrības "RB Latvija" veiktās izpētes "Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums" tehniskajiem risinājumiem un to detalizāciju būvprojektā Rail Baltica trases robeža skar Nekustamā īpašuma daļu.
Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešams atsavināt Nekustamā īpašuma daļu – 0,372 ha platībā:
1) Zemes vienības daļa aptuveni 0,0478 ha platībā, kas ir nepieciešama Rail Baltica projekta dzelzceļa infrastruktūras publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras nodalījuma joslas izbūvei;
2) Zemes vienības daļas aptuveni 0,1899 ha platībā, kas ir nepieciešamas pašvaldības nozīmes ceļa būvniecībai (pašvaldības ceļa nodalījuma josla);
3) Zemes vienības daļas aptuveni 0,1232 ha platībā, kas ir nepieciešamas pašvaldības nozīmes ceļa būvniecībai (pašvaldības ceļa nodalījuma josla);
4) Zemes vienības daļas aptuveni 0,0111 ha platībā, kas ir nepieciešamas pašvaldības nozīmes ceļa būvniecībai (pašvaldības ceļa nodalījuma josla).
Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta publiskās lietošanas dzelzceļa transporta infrastruktūras projekta attīstībai un atbilstoši akciju sabiedrības "RB Rail" (turpmāk – RB Rail AS) sniegtajai informācijai par būvprojekta tehniskajiem risinājumiem un projektēto autoceļu nozīmi, atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai, ievērojot Dzelzceļa likuma 15. panta pirmā daļā noteikto, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums, un likuma "Par autoceļiem" 4. panta regulējumu.
Rail Baltica projekta īstenošanai paredzētā darbība, nosakot dzelzceļa līnijas trases novietojumu Latvijas teritorijā, akceptēta ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 467 "Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu". Ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 468 "Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica" noteikts nacionālo interešu objekta statuss.
Saskaņā ar pilnsabiedrības "RB Latvija" veiktās izpētes "Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums" tehniskajiem risinājumiem un to detalizāciju būvprojektā Rail Baltica trases robeža skar Nekustamā īpašuma daļu.
Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešams atsavināt Nekustamā īpašuma daļu – 0,372 ha platībā:
1) Zemes vienības daļa aptuveni 0,0478 ha platībā, kas ir nepieciešama Rail Baltica projekta dzelzceļa infrastruktūras publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras nodalījuma joslas izbūvei;
2) Zemes vienības daļas aptuveni 0,1899 ha platībā, kas ir nepieciešamas pašvaldības nozīmes ceļa būvniecībai (pašvaldības ceļa nodalījuma josla);
3) Zemes vienības daļas aptuveni 0,1232 ha platībā, kas ir nepieciešamas pašvaldības nozīmes ceļa būvniecībai (pašvaldības ceļa nodalījuma josla);
4) Zemes vienības daļas aptuveni 0,0111 ha platībā, kas ir nepieciešamas pašvaldības nozīmes ceļa būvniecībai (pašvaldības ceļa nodalījuma josla).
Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta publiskās lietošanas dzelzceļa transporta infrastruktūras projekta attīstībai un atbilstoši akciju sabiedrības "RB Rail" (turpmāk – RB Rail AS) sniegtajai informācijai par būvprojekta tehniskajiem risinājumiem un projektēto autoceļu nozīmi, atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai, ievērojot Dzelzceļa likuma 15. panta pirmā daļā noteikto, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums, un likuma "Par autoceļiem" 4. panta regulējumu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nekustamais īpašums reģistrēts Rīgas rajona tiesas Baldones pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000683856. Īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu nostiprinātas trīs fiziskām personām (turpmāk – Nekustamā īpašuma kopīpašnieki), katram 1/3 domājamās daļas apmērā.
Nekustamais īpašums sastāv no:
1) zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8025 008 0075 ar platību 24,3 ha;
2) zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8025 008 0217 ar platību 12,2 ha;
3) būves ar kadastra apzīmējumu 8025 008 0075 001 (dzīvojamā māja);
4) būves ar kadastra apzīmējumu 8025 008 0075 002 (kūts);
5) būves ar kadastra apzīmējumu 8025 008 0075 003 (saimniecības ēka);
6) būves ar kadastra apzīmējumu 8025 008 0075 004 (saimniecības ēka);
7) būves ar kadastra apzīmējumu 8025 008 0075 005 (šķūnis);
8) būves ar kadastra apzīmējumu 8025 008 0075 006 (klēts);
9) būves ar kadastra apzīmējumu 8025 008 0075 007 (pagrabs);
10) būves ar kadastra apzīmējumu 8025 008 0075 008 (piebūve).
Nekustamajam īpašumam Zemesgrāmatā nav reģistrētas ķīlas tiesības vai hipotēkas, piedziņas atzīmes, nomas un apbūves tiesības. Zemesgrāmatā Nekustamajam īpašumam reģistrētas lietu tiesības, kas apgrūtina nekustamo īpašumu:
1) atzīme – ceļa servitūta teritorija – 0,17 ha;
2) atzīme – ceļa servitūta teritorija – 0,04 ha.
Atbilstoši tiesu praksei saistībā ar zemes reformu zemesgrāmatā ierakstīta atzīme par ceļa servitūtu nenodibina lietu tiesību – servitūtu Civillikuma izpratnē, līdz ar to arī nenodibina liettiesisku tiesību aprobežojumu par labu noteiktām personām vai īpašumiem.
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma) Zemes vienībai reģistrēti sekojoši apgrūtinājumi:
- ceļa servitūta teritorija – 0,17 ha (atrodas ārpus atsavināmās Nekustamā īpašuma daļas);
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem – 0,47 ha;
- regulētas ūdensnotekas (maģistrālā novadgrāvja) aizsargjoslas teritorija – 3,53 ha;
- aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām un kabeļu kanalizāciju – 0,46 ha;
- aizsargjoslas teritorija ap gāzesvadu, gāzesvada diametrs no 600 mm līdz 800 mm – 1,16 ha;
- zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa – 0,00.
Zemes vienības lietošanas mērķis ir "Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība" (kods 0101), platība 24,3 ha, platības sadalījums pa lietošanas veidiem:
1) lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība – 15,82 ha;
2) mežu platība – 6,27 ha;
3) ūdens objektu zeme – 0,88 ha;
4) zemes zem ēkām platība – 0,86 ha;
5) zemes zem ceļiem platība – 0,17 ha.
Uz Zemes vienības atrodas astoņas būves:
1) būve ar kadastra apzīmējumu 8025 008 0075 001 (dzīvojamā māja; galvenais lietošanas veids – viena dzīvokļa mājas (kods 1110), platība – 97,20 kv.m.);
2) būve ar kadastra apzīmējumu 8025 008 0075 002 (kūts; galvenais lietošanas veids – lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas (kods 1271), platība – 140 kv.m.);
3) būve ar kadastra apzīmējumu 8025 008 0075 003 (saimniecības ēka; galvenais lietošanas veids – citas, iepriekš neklasificētas, ēkas (kods 1274), platība – 24 kv.m.);
4) būve ar kadastra apzīmējumu 8025 008 0075 004 (saimniecības ēka; galvenais lietošanas veids – lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas (kods 1271), platība – 130,8 kv.m.);
5) būve ar kadastra apzīmējumu 8025 008 0075 005 (šķūnis; galvenais lietošanas veids – lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas (kods 1271), platība – 83,6 kv.m.);
6) būve ar kadastra apzīmējumu 8025 008 0075 006 (klēts; galvenais lietošanas veids – citas, iepriekš neklasificētas, ēkas (kods 1274), platība – 29,5 kv.m.);
7) būve ar kadastra apzīmējumu 8025 008 0075 007 (pagrabs; galvenais lietošanas veids – citas, iepriekš neklasificētas, ēkas (kods 1274), platība – 12,7 kv.m.);
8) būve ar kadastra apzīmējumu 8025 008 0075 008 (piebūve; galvenais lietošanas veids – citas, iepriekš neklasificētas, ēkas (kods 1274), platība – 1,4 kv.m.).
Būves atrodas uz Zemes vienības. Nekustamā īpašuma sastāvā esošo zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 8025 008 0217 un uz Zemes vienības esošo apbūvi Rail Baltica projekta risinājumi neskar.
Atbilstoši Aizsargjoslu likumā noteiktajam, lai ievērotu ar attiecīgās aizsargjoslas veidu noteiktos ierobežojumus un aizsargātu objektus vai arī vidi un cilvēkus, Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo būvdarbu izpildē būs ievērojami vispārējie un speciālie būvnoteikumi, kas noteic pienākumu pie būvdarbu ieceres dokumentācijas izstrādes saņemt atbildīgo institūciju (valsts institūciju) un inženiertīklu īpašnieku tehniskos noteikumus, tai skaitā arī vietējās pašvaldības saskaņojumu, ja to paredz saistošie noteikumi.
Nodalot Rail Baltica projektam nepieciešamo Nekustamā īpašuma daļu, veidojas atlikusī Zemes vienības daļa aptuveni 23,928 ha platībā, kas atbilstoši Ķekavas novada pašvaldības 2023. gada 13. aprīļa izvērtējumam Nr. Nr. 1-7.1/23/1128 turpmāk ir izmantojama patstāvīgi.
Atbilstoši par projektēšanu atbildīgās RB Rail AS sniegtajai informācijai, Zemes vienības atlikušajai daļai tiks saglabāta esošā piekļuve un nodrošināta piekļuve no projektētā valstij piederoša pašvaldības nozīmes ceļa.
Nekustamā īpašuma kopīpašnieki nav pieteikuši prasījumus.
Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 "Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu" 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2024. gada 24. aprīļa lēmumu Nr. 03.1-14/1590, 2024. gada 24. aprīļa lēmumu Nr. 03.1-14/1591 un 2024. gada 24. aprīļa lēmumu Nr. 03.1-14/1592 apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma "Vējiņi" Baldones pagastā, Ķekavas novadā, kadastra Nr. 8025 008 0075, daļu – 1 190,40 EUR (viens tūkstotis viens simts deviņdesmit euro un 40 centi) jeb 0,32 EUR (trīsdesmit divi centi) par vienu kvadrātmetru (kas būs jāpiemēro, veicot atlīdzības apmēra pārrēķinu, ja atsavināmās zemes vienības daļas platība tiks precizēta pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas), ko veido Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamās nekustamā īpašuma "Vējiņi" Baldones pagastā, Ķekavas novadā, kadastra Nr. 8025 008 0075, sastāvā esošās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8025 008 0075 daļas ar platību 0,372 ha tirgus vērtība.
Zemes vienības atsavināmajā daļā atrodas koki, kas nav novērtēti (to vērtība nav iekļauta apstiprinātās atlīdzības apmērā), ņemot vērā, ka Nekustamā īpašuma kopīpašnieki apstiprināja, ka paši tos nocirtīs līdz Zemes vienības daļas īpašumu tiesību pārejai valstij un paturēs tos savā īpašumā.
No Nekustamā īpašuma kopīpašniekiem ir saņemta piekrišana Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanai un atlīdzības apmēram.
Saskaņā ar Likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Nekustamā īpašuma kopīpašniekiem ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Pēc Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz Nekustamā īpašuma daļu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija atsavināto Nekustamā īpašuma daļu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros pēc būvdarbu pabeigšanas un inženierbūves nodošanas ekspluatācijā plānots attiecīgo izveidoto nekustamo īpašumu – zemes vienību un uz tās izbūvēto pašvaldības nozīmes autoceļu – nodot pašvaldības īpašumā saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42. panta un likuma "Par autoceļiem" 4. panta trešās daļas noteikumiem.
Nekustamais īpašums sastāv no:
1) zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8025 008 0075 ar platību 24,3 ha;
2) zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8025 008 0217 ar platību 12,2 ha;
3) būves ar kadastra apzīmējumu 8025 008 0075 001 (dzīvojamā māja);
4) būves ar kadastra apzīmējumu 8025 008 0075 002 (kūts);
5) būves ar kadastra apzīmējumu 8025 008 0075 003 (saimniecības ēka);
6) būves ar kadastra apzīmējumu 8025 008 0075 004 (saimniecības ēka);
7) būves ar kadastra apzīmējumu 8025 008 0075 005 (šķūnis);
8) būves ar kadastra apzīmējumu 8025 008 0075 006 (klēts);
9) būves ar kadastra apzīmējumu 8025 008 0075 007 (pagrabs);
10) būves ar kadastra apzīmējumu 8025 008 0075 008 (piebūve).
Nekustamajam īpašumam Zemesgrāmatā nav reģistrētas ķīlas tiesības vai hipotēkas, piedziņas atzīmes, nomas un apbūves tiesības. Zemesgrāmatā Nekustamajam īpašumam reģistrētas lietu tiesības, kas apgrūtina nekustamo īpašumu:
1) atzīme – ceļa servitūta teritorija – 0,17 ha;
2) atzīme – ceļa servitūta teritorija – 0,04 ha.
Atbilstoši tiesu praksei saistībā ar zemes reformu zemesgrāmatā ierakstīta atzīme par ceļa servitūtu nenodibina lietu tiesību – servitūtu Civillikuma izpratnē, līdz ar to arī nenodibina liettiesisku tiesību aprobežojumu par labu noteiktām personām vai īpašumiem.
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma) Zemes vienībai reģistrēti sekojoši apgrūtinājumi:
- ceļa servitūta teritorija – 0,17 ha (atrodas ārpus atsavināmās Nekustamā īpašuma daļas);
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem – 0,47 ha;
- regulētas ūdensnotekas (maģistrālā novadgrāvja) aizsargjoslas teritorija – 3,53 ha;
- aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām un kabeļu kanalizāciju – 0,46 ha;
- aizsargjoslas teritorija ap gāzesvadu, gāzesvada diametrs no 600 mm līdz 800 mm – 1,16 ha;
- zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa – 0,00.
Zemes vienības lietošanas mērķis ir "Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība" (kods 0101), platība 24,3 ha, platības sadalījums pa lietošanas veidiem:
1) lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība – 15,82 ha;
2) mežu platība – 6,27 ha;
3) ūdens objektu zeme – 0,88 ha;
4) zemes zem ēkām platība – 0,86 ha;
5) zemes zem ceļiem platība – 0,17 ha.
Uz Zemes vienības atrodas astoņas būves:
1) būve ar kadastra apzīmējumu 8025 008 0075 001 (dzīvojamā māja; galvenais lietošanas veids – viena dzīvokļa mājas (kods 1110), platība – 97,20 kv.m.);
2) būve ar kadastra apzīmējumu 8025 008 0075 002 (kūts; galvenais lietošanas veids – lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas (kods 1271), platība – 140 kv.m.);
3) būve ar kadastra apzīmējumu 8025 008 0075 003 (saimniecības ēka; galvenais lietošanas veids – citas, iepriekš neklasificētas, ēkas (kods 1274), platība – 24 kv.m.);
4) būve ar kadastra apzīmējumu 8025 008 0075 004 (saimniecības ēka; galvenais lietošanas veids – lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas (kods 1271), platība – 130,8 kv.m.);
5) būve ar kadastra apzīmējumu 8025 008 0075 005 (šķūnis; galvenais lietošanas veids – lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas (kods 1271), platība – 83,6 kv.m.);
6) būve ar kadastra apzīmējumu 8025 008 0075 006 (klēts; galvenais lietošanas veids – citas, iepriekš neklasificētas, ēkas (kods 1274), platība – 29,5 kv.m.);
7) būve ar kadastra apzīmējumu 8025 008 0075 007 (pagrabs; galvenais lietošanas veids – citas, iepriekš neklasificētas, ēkas (kods 1274), platība – 12,7 kv.m.);
8) būve ar kadastra apzīmējumu 8025 008 0075 008 (piebūve; galvenais lietošanas veids – citas, iepriekš neklasificētas, ēkas (kods 1274), platība – 1,4 kv.m.).
Būves atrodas uz Zemes vienības. Nekustamā īpašuma sastāvā esošo zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 8025 008 0217 un uz Zemes vienības esošo apbūvi Rail Baltica projekta risinājumi neskar.
Atbilstoši Aizsargjoslu likumā noteiktajam, lai ievērotu ar attiecīgās aizsargjoslas veidu noteiktos ierobežojumus un aizsargātu objektus vai arī vidi un cilvēkus, Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo būvdarbu izpildē būs ievērojami vispārējie un speciālie būvnoteikumi, kas noteic pienākumu pie būvdarbu ieceres dokumentācijas izstrādes saņemt atbildīgo institūciju (valsts institūciju) un inženiertīklu īpašnieku tehniskos noteikumus, tai skaitā arī vietējās pašvaldības saskaņojumu, ja to paredz saistošie noteikumi.
Nodalot Rail Baltica projektam nepieciešamo Nekustamā īpašuma daļu, veidojas atlikusī Zemes vienības daļa aptuveni 23,928 ha platībā, kas atbilstoši Ķekavas novada pašvaldības 2023. gada 13. aprīļa izvērtējumam Nr. Nr. 1-7.1/23/1128 turpmāk ir izmantojama patstāvīgi.
Atbilstoši par projektēšanu atbildīgās RB Rail AS sniegtajai informācijai, Zemes vienības atlikušajai daļai tiks saglabāta esošā piekļuve un nodrošināta piekļuve no projektētā valstij piederoša pašvaldības nozīmes ceļa.
Nekustamā īpašuma kopīpašnieki nav pieteikuši prasījumus.
Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 "Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu" 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2024. gada 24. aprīļa lēmumu Nr. 03.1-14/1590, 2024. gada 24. aprīļa lēmumu Nr. 03.1-14/1591 un 2024. gada 24. aprīļa lēmumu Nr. 03.1-14/1592 apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma "Vējiņi" Baldones pagastā, Ķekavas novadā, kadastra Nr. 8025 008 0075, daļu – 1 190,40 EUR (viens tūkstotis viens simts deviņdesmit euro un 40 centi) jeb 0,32 EUR (trīsdesmit divi centi) par vienu kvadrātmetru (kas būs jāpiemēro, veicot atlīdzības apmēra pārrēķinu, ja atsavināmās zemes vienības daļas platība tiks precizēta pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas), ko veido Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamās nekustamā īpašuma "Vējiņi" Baldones pagastā, Ķekavas novadā, kadastra Nr. 8025 008 0075, sastāvā esošās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8025 008 0075 daļas ar platību 0,372 ha tirgus vērtība.
Zemes vienības atsavināmajā daļā atrodas koki, kas nav novērtēti (to vērtība nav iekļauta apstiprinātās atlīdzības apmērā), ņemot vērā, ka Nekustamā īpašuma kopīpašnieki apstiprināja, ka paši tos nocirtīs līdz Zemes vienības daļas īpašumu tiesību pārejai valstij un paturēs tos savā īpašumā.
No Nekustamā īpašuma kopīpašniekiem ir saņemta piekrišana Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanai un atlīdzības apmēram.
Saskaņā ar Likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Nekustamā īpašuma kopīpašniekiem ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Pēc Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz Nekustamā īpašuma daļu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija atsavināto Nekustamā īpašuma daļu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros pēc būvdarbu pabeigšanas un inženierbūves nodošanas ekspluatācijā plānots attiecīgo izveidoto nekustamo īpašumu – zemes vienību un uz tās izbūvēto pašvaldības nozīmes autoceļu – nodot pašvaldības īpašumā saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42. panta un likuma "Par autoceļiem" 4. panta trešās daļas noteikumiem.
Risinājuma apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz atsavināt nekustamā īpašuma "Vējiņi" Baldones pagastā, Ķekavas novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8025 008 0075) sastāvā esošās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8025 008 0075 daļu 0,372 ha platībā (pēc kadastrālās uzmērīšanas platība var tikt precizēta).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta transporta infrastruktūras attīstībai un atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai.
Dzelzceļa likuma 15. panta pirmā daļā noteic, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums. Likuma "Par autoceļiem" 4. panta pirmā daļa noteic, ka valsts autoceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ar visām šo autoceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm ir Latvijas Republikas īpašums, savukārt šā panta trešā daļa noteic, ka pašvaldību ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ir attiecīgo pašvaldību īpašums.
Dzelzceļa likuma 15. panta pirmā daļā noteic, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums. Likuma "Par autoceļiem" 4. panta pirmā daļa noteic, ka valsts autoceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ar visām šo autoceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm ir Latvijas Republikas īpašums, savukārt šā panta trešā daļa noteic, ka pašvaldību ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ir attiecīgo pašvaldību īpašums.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Taisnīga atlīdzība par Nekustamā īpašuma daļu aprēķināta un apstiprināta, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
-
Apraksts
Nekustamā īpašuma daļas nepieciešamība sabiedrības vajadzībām konstatēta Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros izstrādātajos detalizētajos tehniskajos risinājumos būvprojektā.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai – Rail Baltica projekta īstenošanai.
Rīkojuma projektā risinātie jautājumi tiešā veidā skar Nekustamā īpašuma kopīpašniekus, kuriem piederošā Nekustamā īpašum daļa atsavināma sabiedrības vajadzībām.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus.
Rīkojuma projektā risinātie jautājumi tiešā veidā skar Nekustamā īpašuma kopīpašniekus, kuriem piederošā Nekustamā īpašum daļa atsavināma sabiedrības vajadzībām.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai – Rail Baltica projekta īstenošanai.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus, piemēram, pārvadātājus.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus, piemēram, pārvadātājus.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai – Rail Baltica projekta īstenošanai. Rail Baltica projekta ietvaros īstenojamie transporta infrastruktūras uzlabojumi un jaunas izbūves veicinās attiecīgā reģiona un valsts ekonomisko izaugsmi.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai – Rail Baltica projekta īstenošanai, kas labvēlīgi ietekmēs citas tautsaimniecības nozares, radot iespējas palielināt eksporta apjomu un ātrumu.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt uzņēmējdarbības vidi, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstībai.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi konkurences attīstībai gan Latvijā, gan ārpus tās, ņemot vērā Rail Baltica projekta pārnacionālo nozīmi.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt tautsaimniecību kā valsts saimniecības nozari, tostarp nodarbinātību un darbaspēka migrācijas iespējas, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Rīkojuma projektam nav ietekmes uz valsts budžetu, jo papildu līdzekļi no valsts budžeta nav nepieciešami.
Izdevumi, kas saistīti ar Nekustamā īpašuma sadalīšanu un pirkšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tiks segti no finansēšanas līgumā, kas noslēgts 2020. gada 16. novembrī starp akciju sabiedrību "RB Rail" un Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūru, par līdzfinansējumu triju Baltijas valstu ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta attīstībai paredzētajiem līdzekļiem.
Izdevumi, kas saistīti ar Nekustamā īpašuma sadalīšanu un pirkšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tiks segti no finansēšanas līgumā, kas noslēgts 2020. gada 16. novembrī starp akciju sabiedrību "RB Rail" un Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūru, par līdzfinansējumu triju Baltijas valstu ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta attīstībai paredzētajiem līdzekļiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 5. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas – Satiksmes ministrija un SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas".
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas – Satiksmes ministrija un SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas".
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", tos publicējot elektroniski tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
- SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Rīkojuma projekta īstenošana tiks veikta esošo valsts pārvaldes funkciju ietvaros, tā neietekmēs pārvaldes funkcijas vai institucionālo struktūru.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekts ietekmē transporta infrastruktūru un tās attīstību.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekts ietekmē transporta infrastruktūru un tās attīstību.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Uzturot un veicot dzelzceļa un autoceļu attīstību, tā tiek veidota atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Izstrādes procesā izmantoto dokumentu, kas satur personas datus, apstrādes mērķis ir nodrošināt pilnvērtīgu Rīkojuma projekta par nekustamā īpašuma atsavināšanu atbilstības izvērtēšanu gan normatīvajiem aktiem, gan dokumentiem, tādējādi nodrošinot, ka tiek aizsargātas visu nekustamā īpašuma atsavināšanā iesaistīto pušu tiesības. Dokumenti, kas satur personas datus, ir paredzēti šauram subjektu lokam – noteiktajiem saskaņošanas dalībniekiem, kas veic Rīkojuma projekta un anotācijas vērtēšanu.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi