25-TA-2167: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 463 "Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts paredz noteikt tādas proporcijas no tarifa par abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumiem, lai preses izdevējiem 2026. gadā nepalielinātos izmaksas, saglabājot tās 2025. gada līmenī, bet sniegto pakalpojumu izmaksu palielinājumu pēc jauno tarifu piemērošanas segs no valsts budžeta līdzekļiem.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts, lai noteiktu abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu tarifa procentuālo apmēru, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevēji no 2026. gada 1. janvāra.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2026.
Pamatojums
2024. gadā tika noslēgti līgumi starp preses izdevējiem un universālā pasta pakalpojuma sniedzēju VAS "Latvijas Pasts" (turpmāk - Latvijas Pasts) par abonēto preses izdevumu piegādēm periodā 01.01.2025.-31.12.2025. 2025. gadā tiek slēgti līgumi par piegādēm, sākot no 01.01.2026., līdz ar to termiņš 01.01.2026. noteikts jaunajam abonēto preses piegāžu periodam, lai nodrošinātu juridisko noteiktību un nemainītu proporcijas perioda vidū.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīvas 97/67/EK par kopējiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai (grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Direktīvu 2008/6/EK, ar ko Direktīvu 97/67/EK groza attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgu izveidi) 3. pants nosaka pienākumu dalībvalstīm nodrošināt universālo pasta pakalpojumu (turpmāk - UPP) visā valsts teritorijā, kā arī nosaka minimālās prasības UPP grozam. Dalībvalstis var veikt papildu pasākumus, ko pieņem saskaņā ar prasībām, kas attiecas uz atzītām sabiedrības interesēm.
Pārņemot direktīvas prasības, Pasta likums nosaka regulējumu attiecībā uz UPP nodrošināšanu, nosakot šādus galvenos UPP nodrošināšanas principus:
- UPP ir minimālais noteiktas kvalitātes pasta pakalpojumu kopums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, kas pieejams visiem lietotājiem visā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas;
- noteikts UPP ietilpstošo pakalpojumu grozs, kas ietver arī preses piegādes pakalpojumus;
- Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – Regulators) UPP sniedzēju izvēlas konkursa kārtībā un nosaka UPP saistības uz pieciem gadiem;
- UPP jāsniedz visā Latvijas teritorijā Regulatora noteiktā kvalitātē;
Pasta likums paredz divu dažādu veidu maksājumus UPP sniedzējam no Satiksmes ministrijas valsts budžeta līdzekļiem:
- UPP sniedzēja iesniegto rēķinu apmaksa (dalītā maksājuma valsts daļa) par abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumiem (turpmāk - preses piegāde) (reizi ceturksnī) saskaņā ar Pasta likuma 35.1 pantu un Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumiem Nr. 463 "Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība" (turpmāk - Noteikumi Nr. 463);
- UPP saistību izpildes tīro izmaksu (turpmāk - UPP tīrās izmaksas) kompensēšana Regulatora apstiprinātajā apmērā (reizi gadā) saskaņā ar Pasta likuma 31. pantu un Ministru kabineta 2022. gada 25.janvāra noteikumiem Nr. 61 "Noteikumi par universālā pasta pakalpojuma saistību izpildes tīro izmaksu kompensēšanu" (turpmāk - Noteikumi Nr. 61).
Ņemot vērā minēto, šiem mērķiem izveidota kopējā Satiksmes ministrijas programma "02.00.00 Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi" (turpmāk – SM programma "02.00.00"), kurā 2025., 2026. un 2027.gadam gadam paredzēts finansējums 6 957 500 EUR (katram gadam).
1. Preses piegādes pakalpojumu apmaksa no valsts budžeta kā dalītā maksājuma valsts daļa
Ar Ministru kabineta 2020. gada 17. jūlija rīkojuma Nr. 397 "Par konceptuālo ziņojumu "Abonētās preses izdevumu piegādes nodrošināšanas un drukāto mediju atbalsta pilnveides iespējas" (turpmāk – rīkojums Nr. 397) 1. punktu atbalstīts risinājuma 1. variants, kas paredz:
- preses piegāde ir UPP sastāvdaļa:
- Regulators, rīkojot konkursu UPP sniedzēja izvēlei, nosakot UPP saistības, nosaka arī kvalitātes prasības preses piegādei un apstiprina tarifu;
- ar speciālu regulējumu noteikt preses izdevēju maksājuma proporciju no Regulatora apstiprinātā tarifa, kādu tiem būs jāmaksā UPP sniedzējam, bet tarifa atlikušo daļu UPP sniedzējam apmaksā no valsts budžeta. Minētā proporcija būtu nosakāma tāda, kas paredzētu 30 % no Regulatora apstiprinātā tarifa kā preses izdevēja maksājumu un 70 % kā valsts budžeta atbalsta maksājumu.
Atbilstoši Pasta likumā noteiktajai kārtībai ar Regulatora 2021. gada 22. jūlija lēmumu Nr. 78 "Par konkursa universālā pasta pakalpojuma sniedzēja noteikšanai uzvarētāju" Latvijas Pasts tika atzīts par konkursa UPP sniedzēja noteikšanai uzvarētāju un ar Regulatora 2021. gada 22. jūlija lēmumu Nr. 79 "Par universālā pasta pakalpojuma saistību noteikšanu" Latvijas Pastam tika noteiktas UPP saistības no 2022. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim. Ievērojot minēto, Latvijas Pastam kā UPP sniedzējam jānodrošina minimālais pakalpojums visā Latvijā, noteiktā kvalitātē par vienotiem, Regulatora apstiprinātiem tarifiem, tostarp preses piegādes pakalpojumiem. Atbilstoši uzliktajām saistībām Latvijas Pastam ir jāievēro arī kvalitātes nosacījumi, kas attiecas uz preses izdevumu piegādes laiku Latvijas teritorijā.
Saskaņā ar Pasta likuma 35.1 pantu maksa par preses piegādes pakalpojumiem ir sadalīta divās daļās, no kurām vienu maksā preses izdevējs, bet otra tiek segta no Satiksmes ministrijas valsts budžeta līdzekļiem (turpmāk kopā - dalītais maksājums), ievērojot Noteikumos Nr. 463 noteikto dalītā maksājuma procentuālo apmēru. Dalītā maksājuma valsts daļu maksā no valsts budžeta ne retāk kā reizi ceturksnī, veicot apmaksu UPP sniedzēja iesniegtajos rēķinos norādītajā apmērā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (turpmāk - PVN).
Noteikumi Nr. 463 nosaka abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību:
- Regulatora apstiprinātā preses piegādes tarifa (turpmāk – tarifs) dalītā maksājuma procentuālo apmēru, kādu UPP sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu maksā Satiksmes ministrija no gadskārtējā valsts budžeta likumā šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem;
- termiņus un kārtību, kādā UPP sniedzējs pieprasa samaksu par sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem, un termiņus un kārtību, kādā Satiksmes ministrija uzrauga un izmaksā dalītā maksājuma valsts daļu.
Saskaņā ar rīkojuma Nr. 397 5. punktu jautājums par nepieciešamā papildu finansējuma piešķiršanu Satiksmes ministrijai tika atbalstīts, paredzot likumā "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" SM programmā "02.00.00" līdzekļus 6 957 500 EUR (tostarp 5 750 000 EUR bez PVN un PVN 1 207 500 EUR apmērā apmaksai) katru gadu.
Valsts finansējuma apmērs vidējam termiņam tika aprēķināts, balstoties uz rīkojumam Nr. 397 pievienotajā konceptuālajā ziņojumā informāciju par 2019. gadā veiktajām aplēsēm un pieņēmumiem par piegādājamo preses izdevumu skaita un tarifu izmaiņu dinamiku.
2. Pienākums Satiksmes ministrijai veikt maksājumus līdz nākamā gada 15. janvārim, ja kārtējā gadā pietrūkst līdzekļu
Atbilstoši Noteikumu Nr. 463 6. punktam, ja gadskārtējā valsts budžeta likumā piešķirtie valsts budžeta līdzekļi nav pietiekami, lai pilnībā apmaksātu iesniegto rēķinu par kārtējā gadā sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem, atlikušo daļu Satiksmes ministrija izmaksā līdz nākamā gada 15. janvārim.
3. No valsts budžeta izmaksājamo summu aprēķins un pārbaude
Dalītā maksājuma valsts daļas par preses piegādi apmēra aprēķina nosacījumi un atbilstības pārbaude
Noteikumu Nr. 463 2. un 3. punktā noteikti nosacījumi, kā tiek aprēķinātas no valsts budžeta maksājamās summas, proti, dalītā maksājuma apmēru, kādu UPP sniedzējam maksā no Satiksmes ministrijai gadskārtējā valsts budžeta likumā šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem (bez PVN), veido starpība starp maksājuma apmēru, kas aprēķināts saskaņā ar tarifu (bez PVN), un šo noteikumu 2. punktā minētā tarifa dalītā maksājuma apmēru, kādu UPP sniedzējam maksā preses izdevējs (bez PVN).
Dalītā maksājuma apmēru, kādu UPP sniedzējam maksā preses izdevējs (bez PVN), aprēķina, ņemot vērā šādus tarifa dalītā maksājuma procentuālos apmērus:
- valstspilsētās – 8,93 % no tarifa vienai preses izdevuma vienībai un 124,60 % no tarifa vienam kilogramam;
- pārējā Latvijas teritorijā – 7,89 % no tarifa vienai preses izdevuma vienībai un 110,41 % no tarifa vienam kilogramam.
Lai nodrošinātu valsts finanšu līdzekļu izlietojuma uzraudzību, izdoti Satiksmes ministrijas 2023. gada 25. janvāra iekšējie noteikumi Nr.01-02/5 "Kārtība, kādā Satiksmes ministrija nodrošina valsts budžeta programmas 02.00.00 "Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi" ietvaros izmaksas universālā pasta pakalpojuma sniedzējam - Latvijas Pastam un piešķirtā finansējuma izlietojuma uzraudzību" (turpmāk – Iekšējie noteikumi). Iekšējo noteikumu 3. pielikums nosaka vadlīnijas par Satiksmes ministrijai iesniedzamajā rēķinā norādāmās informācijas apjomu dalītā maksājuma valsts daļas samaksai par sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem:
- rēķinu dalītā maksājuma valsts daļas samaksai (turpmāk - Rēķins) sagatavo par kārtējā ceturksnī sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem;
- rēķinā norāda informāciju atsevišķi par katru ceturkšņa kalendāra mēnesi (ieskaitot PVN);
- lai nodrošinātu samaksai aprēķināto summu precizitāti turpmākai izvērtēšanai un salīdzināšanai, piemēro vienādu skaitļu noapaļošanas pieeju, aprēķinot dalītā maksājuma preses izdevēju un valsts daļu (divi cipari aiz komata).
Atbilstoši Noteikumu Nr. 463 pielikumā un Iekšējo noteikumu 3. pielikumā minētajām prasībām Latvijas Pasts, iesniedzot Satiksmes ministrijai kārtējo ceturkšņa rēķinu apmaksai, iesniedz arī pārskatu ar detalizētu informāciju par piegādāto preses izdevumu apjomiem un ieņēmumiem, tostarp norādot arī preses izdevēju maksu par pakalpojumiem. Atbilstoši Pasta likuma 35.1 pantam pārskats tiek veidots, apkopojot detalizētus aprēķinus par katru mēnesi, kas tiek iesniegti Satiksmes ministrijā kopā ar pārskatu EXCEL tabulu veidā. Maksājamo summu aprēķini tiek veikti automātiski EXCEL tabulā, ievadot preses izdevumu skaitu un svaru, preses izdevēju un Satiksmes ministrijas maksājamo summu aprēķinam piemērojot formulas, kurās attiecīgās pozīcijās iestrādāti tarifu proporcijas, ņemot vērā Noteikumu Nr. 463 2. punktā norādītos procentuālos apmērus atsevišķi valstspilsētās un pārējās Latvijas teritorijās.
Pēc veiktajiem aprēķiniem par katru ceturkšņa mēnesi iegūtās summas apkopotas vienā ceturkšņa rēķinā, norādot aprēķinātās summas bez PVN un gala maksājamās summas ar PVN.
Piemērs ar Iekšējo noteikumu 3. pielikumā aprēķina paraugu, kā arī pārskati par 2024. un 2025. gadu, kas ietver apkopotu informāciju par preses izdevēju un no valsts budžeta veiktajiem maksājumiem katrā ceturksnī, pievienoti rīkojuma projekta anotācijas pielikumā.
Pārņemot direktīvas prasības, Pasta likums nosaka regulējumu attiecībā uz UPP nodrošināšanu, nosakot šādus galvenos UPP nodrošināšanas principus:
- UPP ir minimālais noteiktas kvalitātes pasta pakalpojumu kopums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, kas pieejams visiem lietotājiem visā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas;
- noteikts UPP ietilpstošo pakalpojumu grozs, kas ietver arī preses piegādes pakalpojumus;
- Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – Regulators) UPP sniedzēju izvēlas konkursa kārtībā un nosaka UPP saistības uz pieciem gadiem;
- UPP jāsniedz visā Latvijas teritorijā Regulatora noteiktā kvalitātē;
Pasta likums paredz divu dažādu veidu maksājumus UPP sniedzējam no Satiksmes ministrijas valsts budžeta līdzekļiem:
- UPP sniedzēja iesniegto rēķinu apmaksa (dalītā maksājuma valsts daļa) par abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumiem (turpmāk - preses piegāde) (reizi ceturksnī) saskaņā ar Pasta likuma 35.1 pantu un Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumiem Nr. 463 "Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība" (turpmāk - Noteikumi Nr. 463);
- UPP saistību izpildes tīro izmaksu (turpmāk - UPP tīrās izmaksas) kompensēšana Regulatora apstiprinātajā apmērā (reizi gadā) saskaņā ar Pasta likuma 31. pantu un Ministru kabineta 2022. gada 25.janvāra noteikumiem Nr. 61 "Noteikumi par universālā pasta pakalpojuma saistību izpildes tīro izmaksu kompensēšanu" (turpmāk - Noteikumi Nr. 61).
Ņemot vērā minēto, šiem mērķiem izveidota kopējā Satiksmes ministrijas programma "02.00.00 Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi" (turpmāk – SM programma "02.00.00"), kurā 2025., 2026. un 2027.gadam gadam paredzēts finansējums 6 957 500 EUR (katram gadam).
1. Preses piegādes pakalpojumu apmaksa no valsts budžeta kā dalītā maksājuma valsts daļa
Ar Ministru kabineta 2020. gada 17. jūlija rīkojuma Nr. 397 "Par konceptuālo ziņojumu "Abonētās preses izdevumu piegādes nodrošināšanas un drukāto mediju atbalsta pilnveides iespējas" (turpmāk – rīkojums Nr. 397) 1. punktu atbalstīts risinājuma 1. variants, kas paredz:
- preses piegāde ir UPP sastāvdaļa:
- Regulators, rīkojot konkursu UPP sniedzēja izvēlei, nosakot UPP saistības, nosaka arī kvalitātes prasības preses piegādei un apstiprina tarifu;
- ar speciālu regulējumu noteikt preses izdevēju maksājuma proporciju no Regulatora apstiprinātā tarifa, kādu tiem būs jāmaksā UPP sniedzējam, bet tarifa atlikušo daļu UPP sniedzējam apmaksā no valsts budžeta. Minētā proporcija būtu nosakāma tāda, kas paredzētu 30 % no Regulatora apstiprinātā tarifa kā preses izdevēja maksājumu un 70 % kā valsts budžeta atbalsta maksājumu.
Atbilstoši Pasta likumā noteiktajai kārtībai ar Regulatora 2021. gada 22. jūlija lēmumu Nr. 78 "Par konkursa universālā pasta pakalpojuma sniedzēja noteikšanai uzvarētāju" Latvijas Pasts tika atzīts par konkursa UPP sniedzēja noteikšanai uzvarētāju un ar Regulatora 2021. gada 22. jūlija lēmumu Nr. 79 "Par universālā pasta pakalpojuma saistību noteikšanu" Latvijas Pastam tika noteiktas UPP saistības no 2022. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim. Ievērojot minēto, Latvijas Pastam kā UPP sniedzējam jānodrošina minimālais pakalpojums visā Latvijā, noteiktā kvalitātē par vienotiem, Regulatora apstiprinātiem tarifiem, tostarp preses piegādes pakalpojumiem. Atbilstoši uzliktajām saistībām Latvijas Pastam ir jāievēro arī kvalitātes nosacījumi, kas attiecas uz preses izdevumu piegādes laiku Latvijas teritorijā.
Saskaņā ar Pasta likuma 35.1 pantu maksa par preses piegādes pakalpojumiem ir sadalīta divās daļās, no kurām vienu maksā preses izdevējs, bet otra tiek segta no Satiksmes ministrijas valsts budžeta līdzekļiem (turpmāk kopā - dalītais maksājums), ievērojot Noteikumos Nr. 463 noteikto dalītā maksājuma procentuālo apmēru. Dalītā maksājuma valsts daļu maksā no valsts budžeta ne retāk kā reizi ceturksnī, veicot apmaksu UPP sniedzēja iesniegtajos rēķinos norādītajā apmērā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (turpmāk - PVN).
Noteikumi Nr. 463 nosaka abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību:
- Regulatora apstiprinātā preses piegādes tarifa (turpmāk – tarifs) dalītā maksājuma procentuālo apmēru, kādu UPP sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu maksā Satiksmes ministrija no gadskārtējā valsts budžeta likumā šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem;
- termiņus un kārtību, kādā UPP sniedzējs pieprasa samaksu par sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem, un termiņus un kārtību, kādā Satiksmes ministrija uzrauga un izmaksā dalītā maksājuma valsts daļu.
Saskaņā ar rīkojuma Nr. 397 5. punktu jautājums par nepieciešamā papildu finansējuma piešķiršanu Satiksmes ministrijai tika atbalstīts, paredzot likumā "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" SM programmā "02.00.00" līdzekļus 6 957 500 EUR (tostarp 5 750 000 EUR bez PVN un PVN 1 207 500 EUR apmērā apmaksai) katru gadu.
Valsts finansējuma apmērs vidējam termiņam tika aprēķināts, balstoties uz rīkojumam Nr. 397 pievienotajā konceptuālajā ziņojumā informāciju par 2019. gadā veiktajām aplēsēm un pieņēmumiem par piegādājamo preses izdevumu skaita un tarifu izmaiņu dinamiku.
2. Pienākums Satiksmes ministrijai veikt maksājumus līdz nākamā gada 15. janvārim, ja kārtējā gadā pietrūkst līdzekļu
Atbilstoši Noteikumu Nr. 463 6. punktam, ja gadskārtējā valsts budžeta likumā piešķirtie valsts budžeta līdzekļi nav pietiekami, lai pilnībā apmaksātu iesniegto rēķinu par kārtējā gadā sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem, atlikušo daļu Satiksmes ministrija izmaksā līdz nākamā gada 15. janvārim.
3. No valsts budžeta izmaksājamo summu aprēķins un pārbaude
Dalītā maksājuma valsts daļas par preses piegādi apmēra aprēķina nosacījumi un atbilstības pārbaude
Noteikumu Nr. 463 2. un 3. punktā noteikti nosacījumi, kā tiek aprēķinātas no valsts budžeta maksājamās summas, proti, dalītā maksājuma apmēru, kādu UPP sniedzējam maksā no Satiksmes ministrijai gadskārtējā valsts budžeta likumā šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem (bez PVN), veido starpība starp maksājuma apmēru, kas aprēķināts saskaņā ar tarifu (bez PVN), un šo noteikumu 2. punktā minētā tarifa dalītā maksājuma apmēru, kādu UPP sniedzējam maksā preses izdevējs (bez PVN).
Dalītā maksājuma apmēru, kādu UPP sniedzējam maksā preses izdevējs (bez PVN), aprēķina, ņemot vērā šādus tarifa dalītā maksājuma procentuālos apmērus:
- valstspilsētās – 8,93 % no tarifa vienai preses izdevuma vienībai un 124,60 % no tarifa vienam kilogramam;
- pārējā Latvijas teritorijā – 7,89 % no tarifa vienai preses izdevuma vienībai un 110,41 % no tarifa vienam kilogramam.
Lai nodrošinātu valsts finanšu līdzekļu izlietojuma uzraudzību, izdoti Satiksmes ministrijas 2023. gada 25. janvāra iekšējie noteikumi Nr.01-02/5 "Kārtība, kādā Satiksmes ministrija nodrošina valsts budžeta programmas 02.00.00 "Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi" ietvaros izmaksas universālā pasta pakalpojuma sniedzējam - Latvijas Pastam un piešķirtā finansējuma izlietojuma uzraudzību" (turpmāk – Iekšējie noteikumi). Iekšējo noteikumu 3. pielikums nosaka vadlīnijas par Satiksmes ministrijai iesniedzamajā rēķinā norādāmās informācijas apjomu dalītā maksājuma valsts daļas samaksai par sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem:
- rēķinu dalītā maksājuma valsts daļas samaksai (turpmāk - Rēķins) sagatavo par kārtējā ceturksnī sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem;
- rēķinā norāda informāciju atsevišķi par katru ceturkšņa kalendāra mēnesi (ieskaitot PVN);
- lai nodrošinātu samaksai aprēķināto summu precizitāti turpmākai izvērtēšanai un salīdzināšanai, piemēro vienādu skaitļu noapaļošanas pieeju, aprēķinot dalītā maksājuma preses izdevēju un valsts daļu (divi cipari aiz komata).
Atbilstoši Noteikumu Nr. 463 pielikumā un Iekšējo noteikumu 3. pielikumā minētajām prasībām Latvijas Pasts, iesniedzot Satiksmes ministrijai kārtējo ceturkšņa rēķinu apmaksai, iesniedz arī pārskatu ar detalizētu informāciju par piegādāto preses izdevumu apjomiem un ieņēmumiem, tostarp norādot arī preses izdevēju maksu par pakalpojumiem. Atbilstoši Pasta likuma 35.1 pantam pārskats tiek veidots, apkopojot detalizētus aprēķinus par katru mēnesi, kas tiek iesniegti Satiksmes ministrijā kopā ar pārskatu EXCEL tabulu veidā. Maksājamo summu aprēķini tiek veikti automātiski EXCEL tabulā, ievadot preses izdevumu skaitu un svaru, preses izdevēju un Satiksmes ministrijas maksājamo summu aprēķinam piemērojot formulas, kurās attiecīgās pozīcijās iestrādāti tarifu proporcijas, ņemot vērā Noteikumu Nr. 463 2. punktā norādītos procentuālos apmērus atsevišķi valstspilsētās un pārējās Latvijas teritorijās.
Pēc veiktajiem aprēķiniem par katru ceturkšņa mēnesi iegūtās summas apkopotas vienā ceturkšņa rēķinā, norādot aprēķinātās summas bez PVN un gala maksājamās summas ar PVN.
Piemērs ar Iekšējo noteikumu 3. pielikumā aprēķina paraugu, kā arī pārskati par 2024. un 2025. gadu, kas ietver apkopotu informāciju par preses izdevēju un no valsts budžeta veiktajiem maksājumiem katrā ceturksnī, pievienoti rīkojuma projekta anotācijas pielikumā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ar Regulatora 2021. gada 29. novembra lēmumu Nr. 136 un 2022. gada 1. decembra lēmumu Nr. 266 tika apstiprināti jauni preses piegādes pakalpojumu tarifi, kas ievērojami pārsniedza rīkojumam Nr. 397 pievienotajā konceptuālajā ziņojumā 2019. gadā veiktos pieņēmumus. Tarifi tika aprēķināti, balstoties uz faktiskajām izmaksām, un vidējā cena par preses izdevumu piegādi ievērojami pārsniedz iepriekš veiktos pieņēmumus. Salīdzinājumā ar konceptuālajā ziņojumā veiktajiem pieņēmumiem par piegādājamo preses izdevumu skaitu vērojams daudz lielāks preses izdevumu apjomu kritums. Attiecīgi, aprēķinot par preses piegādes pakalpojumiem nepieciešamo dalītā maksājuma valsts daļas summu, konstatēts, ka tā ievērojami pārsniedz konceptuālajā ziņojumā aprēķināto apmēru.
Satiksmes ministrijai valsts budžetā paredzēts finansējums, balstoties uz 2019. gada pieņēmumiem. Rezultātā pēc jaunu tarifu apstiprināšanas preses izdevēju maksājamās daļas un dalītā maksājuma valsts daļas savstarpējā proporcija (kas bija paredzēta attiecīgi 30 % un 70 %) mainījās, palielinoties valsts daļai un samazinoties preses izdevēju daļai.
Jāatzīmē, ka ar rīkojumu Nr. 397 atbalstītā varianta īstenošana divu gada laikā pierādīja, ka šāds risinājums nav ilgtspējīgs. Katru gadu, strādājot pie nākamā gada valsts budžeta izstrādes, Satiksmes ministrija gatavo prioritāro pasākumu pieteikumus papildu līdzekļu piešķiršanai. Taču Satiksmes ministrijas budžeta bāzes izdevumos piešķirtā finansējuma apmērs netika palielināts, jau 2023. un 2024. gadā tika konstatētas būtiskas problēmas ar pieejamo valsts budžeta finansējumu. Izvērtējot 2024. gada rezultātus, secināts, ka SM programmā "02.00.00" 2023., 2024. un 2025. gadā paredzētais finansējums ir ievērojami mazāks, nekā nepieciešams, lai veiktu visas izmaksas atbilstoši Pasta likumā noteiktajai kārtībai un termiņiem.
Ievērojot Pasta likumā noteiktos pienākumus, Satiksmes ministrija 2025. gada janvārī no SM programmas "02.00.00" izmaksāja Latvijas Pastam 4 246 053,67 EUR (kompensācija par UPP tīrajām izmaksām 2023. gadā un dalītā maksājuma valsts daļa par preses piegādes pakalpojumiem 2024. gadā), izpildot valsts saistības, kas līdzekļu trūkumu dēļ netika izpildītas 2024. gadā, kas, savukārt, radīja līdzekļu nepietiekamību kārtējo maksājumu veikšanai par 2025. gadā sniegtajiem pakalpojumiem. 2025. gada janvārī tika veikti kārtējā gada maksājumi: apmaksa par preses piegādi 2024. gada decembrī 489 106,24 EUR, kompensētas UPP tīrās izmaksas par 2023. gadu 4 240 913,00 EUR. Tas radīja būtisku ietekmi uz 2025. gada Satiksmes ministrijas budžetu, samazinot 2025. gadā plānotajiem maksājumiem pieejamo līdzekļu apmēru, kā rezultātā 2025. gadā atlikušo līdzekļu pietika tikai preses piegādes pakalpojumu daļēji apmaksai (dalītā maksājuma valsts daļa) par 2025. gada pirmo ceturksni 2 222 340,09 EUR.
Pēc minēto maksājumu veikšanas finanšu līdzekļu atlikums SM programmā "02.00.00" 2025. gadā ir nulle.
Ievērojot, ka SM programmā "02.00.00" vairs nav atlikuši līdzekļi, pēc Latvijas Pasta iesniegtā (bet neapmaksātā) rēķina par 2025. gada otro ceturksni jau izveidojies valsts budžeta parāds, kas ievērojami palielināsies līdz 2025. gada 31. decembrim (ar iesniegto rēķinu par trešo un ceturto ceturksni). Vienlaikus saskaņā ar Latvijas Pasta indikatīvo aprēķinu jau šobrīd ir prognozējams, ka preses piegādes pakalpojumu dalītā maksājuma valsts daļas samaksai par 2026. gadā sniedzamajiem preses piegādes pakalpojumiem būs nepieciešams finansējums 8 325 048 EUR, kas liecina par valsts budžeta līdzekļu nepietiekamība 2026. gadā 1 367 548 EUR apmērā, jo Satiksmes ministrijas budžeta bāzē paredzētā summa 6 957 500 EUR ir ievērojami mazāka, nekā nepieciešams 2026. gadā. Ja netiks rasts papildu finansējums, tas radīs apdraudējuma riskus preses piegādes pakalpojumu nodrošināšanai noteiktajā kvalitātē un termiņos, kā arī ietekmi uz 2026. un 2027.gada budžetu.
Ņemot vērā pārmaiņas pasta tirgū un pasta sūtījumu apjomu, tostarp preses izdevumu skaita, samazināšanos un UPP sniedzēja Latvijas Pasta sniegto pakalpojumu izmaksu palielināšanos, 2025. gada augustā Latvijas Pasts iesniedza Regulatoram jaunu tarifu projektu.
Satiksmes ministrijai valsts budžetā paredzēts finansējums, balstoties uz 2019. gada pieņēmumiem. Rezultātā pēc jaunu tarifu apstiprināšanas preses izdevēju maksājamās daļas un dalītā maksājuma valsts daļas savstarpējā proporcija (kas bija paredzēta attiecīgi 30 % un 70 %) mainījās, palielinoties valsts daļai un samazinoties preses izdevēju daļai.
Jāatzīmē, ka ar rīkojumu Nr. 397 atbalstītā varianta īstenošana divu gada laikā pierādīja, ka šāds risinājums nav ilgtspējīgs. Katru gadu, strādājot pie nākamā gada valsts budžeta izstrādes, Satiksmes ministrija gatavo prioritāro pasākumu pieteikumus papildu līdzekļu piešķiršanai. Taču Satiksmes ministrijas budžeta bāzes izdevumos piešķirtā finansējuma apmērs netika palielināts, jau 2023. un 2024. gadā tika konstatētas būtiskas problēmas ar pieejamo valsts budžeta finansējumu. Izvērtējot 2024. gada rezultātus, secināts, ka SM programmā "02.00.00" 2023., 2024. un 2025. gadā paredzētais finansējums ir ievērojami mazāks, nekā nepieciešams, lai veiktu visas izmaksas atbilstoši Pasta likumā noteiktajai kārtībai un termiņiem.
Ievērojot Pasta likumā noteiktos pienākumus, Satiksmes ministrija 2025. gada janvārī no SM programmas "02.00.00" izmaksāja Latvijas Pastam 4 246 053,67 EUR (kompensācija par UPP tīrajām izmaksām 2023. gadā un dalītā maksājuma valsts daļa par preses piegādes pakalpojumiem 2024. gadā), izpildot valsts saistības, kas līdzekļu trūkumu dēļ netika izpildītas 2024. gadā, kas, savukārt, radīja līdzekļu nepietiekamību kārtējo maksājumu veikšanai par 2025. gadā sniegtajiem pakalpojumiem. 2025. gada janvārī tika veikti kārtējā gada maksājumi: apmaksa par preses piegādi 2024. gada decembrī 489 106,24 EUR, kompensētas UPP tīrās izmaksas par 2023. gadu 4 240 913,00 EUR. Tas radīja būtisku ietekmi uz 2025. gada Satiksmes ministrijas budžetu, samazinot 2025. gadā plānotajiem maksājumiem pieejamo līdzekļu apmēru, kā rezultātā 2025. gadā atlikušo līdzekļu pietika tikai preses piegādes pakalpojumu daļēji apmaksai (dalītā maksājuma valsts daļa) par 2025. gada pirmo ceturksni 2 222 340,09 EUR.
Pēc minēto maksājumu veikšanas finanšu līdzekļu atlikums SM programmā "02.00.00" 2025. gadā ir nulle.
Ievērojot, ka SM programmā "02.00.00" vairs nav atlikuši līdzekļi, pēc Latvijas Pasta iesniegtā (bet neapmaksātā) rēķina par 2025. gada otro ceturksni jau izveidojies valsts budžeta parāds, kas ievērojami palielināsies līdz 2025. gada 31. decembrim (ar iesniegto rēķinu par trešo un ceturto ceturksni). Vienlaikus saskaņā ar Latvijas Pasta indikatīvo aprēķinu jau šobrīd ir prognozējams, ka preses piegādes pakalpojumu dalītā maksājuma valsts daļas samaksai par 2026. gadā sniedzamajiem preses piegādes pakalpojumiem būs nepieciešams finansējums 8 325 048 EUR, kas liecina par valsts budžeta līdzekļu nepietiekamība 2026. gadā 1 367 548 EUR apmērā, jo Satiksmes ministrijas budžeta bāzē paredzētā summa 6 957 500 EUR ir ievērojami mazāka, nekā nepieciešams 2026. gadā. Ja netiks rasts papildu finansējums, tas radīs apdraudējuma riskus preses piegādes pakalpojumu nodrošināšanai noteiktajā kvalitātē un termiņos, kā arī ietekmi uz 2026. un 2027.gada budžetu.
Ņemot vērā pārmaiņas pasta tirgū un pasta sūtījumu apjomu, tostarp preses izdevumu skaita, samazināšanos un UPP sniedzēja Latvijas Pasta sniegto pakalpojumu izmaksu palielināšanos, 2025. gada augustā Latvijas Pasts iesniedza Regulatoram jaunu tarifu projektu.
Lai mazinātu ietekmi uz valsts budžetu, samazinot dalītā maksājuma valsts daļu, Latvijas Pasts ir veicis mērķtiecīgus izmaksu optimizācijas pasākumus sūtījumu savākšanas un pārvadāšanas jomā, apvienojot struktūrvienības, kas pildīja līdzīgas funkcijas, kā arī citās izdevumu pozīcijās (2024. gadā sūtījumu savākšanas un pārvadāšanas izmaksas uz UPP bija attiecinātas par 1,2 milj. EUR jeb 33% mazāk nekā 2023. gadā, savukārt 2025. gadā plāno sasniegt ietaupījumu 1,6 milj. EUR apmērā, kas attiecas gan uz administratīvajām, gan citām izdevumu pozīcijām, salīdzinot ar sākotnēji apstiprināto gada budžetu. Šo optimizācijas pasākumu efekts ir ietverts arī 2026. gada UPP tarifu projektā, samazinot tarifu izmaksu bāzi, kā rezultātā preses piegādes tarifa svara komponentei ir plānots samazinājums par 18%, salīdzinot ar 2025. gadā spēkā esošo tarifu.
Par jauno tarifu projektu preses izdevēji pauda neapmierinātību un izteica asu kritiku gan publiskā telpā, gan iesniedzot vēstules Satiksmes ministrijai un vairākām iestādēm, norādot, ka paredzētais tarifu pieaugums apdraud izdevniecības nozares pastāvēšanu, īpaši reģionālos izdevumus.
Par jauno tarifu projektu preses izdevēji pauda neapmierinātību un izteica asu kritiku gan publiskā telpā, gan iesniedzot vēstules Satiksmes ministrijai un vairākām iestādēm, norādot, ka paredzētais tarifu pieaugums apdraud izdevniecības nozares pastāvēšanu, īpaši reģionālos izdevumus.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā Ministru kabineta pieņemtos lēmumus attiecībā uz valsts budžetu 2025.-2028. gada ietvaram, nepalielinot Satiksmes ministrijai finansējumu, sloga uz valsts budžeta samazināšana esošā regulējuma ietvaros iespējama tikai mainot tarifu proporcijas, ko maksā preses izdevēji.
Satiksmes ministrija 2025. gada sākumā uzsāka konsultācijas ar Kultūras ministriju, Finanšu ministriju un Regulatoru par iespējamiem risinājumiem sloga uz valsts budžetu mazināšanai un maksājumu veikšanai piešķirtā finansējuma ietvaros.
Lai mazinātu ietekmi uz preses iedevējiem un valsts budžetu no jaunu tarifu piemērošanas, tika vērtēti dažādi varianti par iespējām mainīt tarifa proporcijas, kā rezultātā preses izdevējiem izmaksas pieaugtu līdz 10 %, 15 % un pat līdz 20 %, bet rezultātā varētu iekļauties piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
Satiksmes ministrijas organizētajās tikšanās ar preses izdevējiem tika pārrunāti preses piegādes pakalpojumu apmaksas jautājumi un iespējamie risinājumi ietekmes uz preses izdevējiem samazināšanai par pakalpojumiem 2026. gadā un tarifu proporciju pārskatīšanai.
Vērtējot risinājumus, kā svarīgs aspekts tika ņemts vērā, ka preses piegādes atbalsta mehānisms ir būtisks instruments drukāto mediju nozares ilgtspējas nodrošināšanai, īpaši reģionālajiem izdevumiem, un tam ir neatņemama loma demokrātijas stiprināšanā un sabiedrības informētībā. Šis mehānisms nodrošina pieejamību kvalitatīvai informācijai arī attālākajos Latvijas reģionos, kur cita veida informācijas izplatīšanas kanāli var būt ierobežoti vai nepietiekami efektīvi. Pastāvošais atbalsta mehānisms ir būtisks, lai novērstu tā saucamos “ziņu tuksnešus” reģionos un aizsargātu drukātās preses pastāvēšanu. Tas ne tikai palīdz saglabāt mediju plurālismu, bet arī veicina neatkarīgas un kvalitatīvas informācijas pieejamību ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Tā ir būtiska garantija demokrātijas stiprināšanai un informatīvās vides daudzveidības saglabāšanai, īpaši laikā, kad drukātie mediji saskaras ar arvien pieaugošiem izaicinājumiem digitālajā laikmetā.
Ievērojot minēto, 2025. gada 26. augusta tikšanās ar preses izdevējiem tika panākta vienošanās, ka Satiksmes ministrija sagatavos priekšlikumus un virzīs apstiprināšanai priekšlikumus grozījumiem Noteikumos Nr.463, lai noteiktu tādas tarifa proporcijas, lai preses izdevējiem pēc jaunā tarifu piemērošanas 2026.gadā nepalielinātos izmaksām salīdzinājumā ar 2025. gadu. Attiecībā uz maksājumiem 2027.gadā, nosakot tarifu proporcijas, jāvērtē, lai indikatīvi preses izdevēju izmaksas nepieaugtu vairāk kā par 10 %.
Satiksmes ministrija 2025. gada sākumā uzsāka konsultācijas ar Kultūras ministriju, Finanšu ministriju un Regulatoru par iespējamiem risinājumiem sloga uz valsts budžetu mazināšanai un maksājumu veikšanai piešķirtā finansējuma ietvaros.
Lai mazinātu ietekmi uz preses iedevējiem un valsts budžetu no jaunu tarifu piemērošanas, tika vērtēti dažādi varianti par iespējām mainīt tarifa proporcijas, kā rezultātā preses izdevējiem izmaksas pieaugtu līdz 10 %, 15 % un pat līdz 20 %, bet rezultātā varētu iekļauties piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
Satiksmes ministrijas organizētajās tikšanās ar preses izdevējiem tika pārrunāti preses piegādes pakalpojumu apmaksas jautājumi un iespējamie risinājumi ietekmes uz preses izdevējiem samazināšanai par pakalpojumiem 2026. gadā un tarifu proporciju pārskatīšanai.
Vērtējot risinājumus, kā svarīgs aspekts tika ņemts vērā, ka preses piegādes atbalsta mehānisms ir būtisks instruments drukāto mediju nozares ilgtspējas nodrošināšanai, īpaši reģionālajiem izdevumiem, un tam ir neatņemama loma demokrātijas stiprināšanā un sabiedrības informētībā. Šis mehānisms nodrošina pieejamību kvalitatīvai informācijai arī attālākajos Latvijas reģionos, kur cita veida informācijas izplatīšanas kanāli var būt ierobežoti vai nepietiekami efektīvi. Pastāvošais atbalsta mehānisms ir būtisks, lai novērstu tā saucamos “ziņu tuksnešus” reģionos un aizsargātu drukātās preses pastāvēšanu. Tas ne tikai palīdz saglabāt mediju plurālismu, bet arī veicina neatkarīgas un kvalitatīvas informācijas pieejamību ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Tā ir būtiska garantija demokrātijas stiprināšanai un informatīvās vides daudzveidības saglabāšanai, īpaši laikā, kad drukātie mediji saskaras ar arvien pieaugošiem izaicinājumiem digitālajā laikmetā.
Ievērojot minēto, 2025. gada 26. augusta tikšanās ar preses izdevējiem tika panākta vienošanās, ka Satiksmes ministrija sagatavos priekšlikumus un virzīs apstiprināšanai priekšlikumus grozījumiem Noteikumos Nr.463, lai noteiktu tādas tarifa proporcijas, lai preses izdevējiem pēc jaunā tarifu piemērošanas 2026.gadā nepalielinātos izmaksām salīdzinājumā ar 2025. gadu. Attiecībā uz maksājumiem 2027.gadā, nosakot tarifu proporcijas, jāvērtē, lai indikatīvi preses izdevēju izmaksas nepieaugtu vairāk kā par 10 %.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Pakalpojumu izmaksu samazināšanai tika izskatīta iespēja arī pārskatīt pakalpojumu kvalitātes prasības, samazinot sūtījumu piegāžu dienas no piecām uz trīs dienām. Taču šāda varianta īstenošana ne 2025. ne 2026. gadā nav iespējama, jo Regulatora lēmumā Nr.79 kvalitātes prasības konkursa kārtībā izvēlētām UPP sniedzējam Latvijas Pastam noteiktas uz pieciem gadiem - līdz 2026. gada 31. decembrim, un šajā posmā Regulators nevar mainīt kvalitātes prasības, jo Pasta likums neparedz tādu iespēju.
Šobrīd Saeimā tiek virzīts likumprojekts “Grozījums Pasta likumā” (Nr.1044/Lp14, 2025. gada 20. novembrī pieņemts 2.lasījumā). Likumprojekts paredz nerīkot konkursu 2026. gadā un pagarināt esošo saistību izpildi par diviem gadiem no 2027. gada 1. janvāra tam pasta komersantam (VAS Latvijas Pasts), kuram ir noteiktas saistības sniegt UPP līdz 2026. gada 31. decembrim. Tāpat, lai rastu iespēju mazināt ietekmi uz valsts budžetu, vienlaikus likumprojekts paredz tiesības Regulatoram, pieņemot lēmumu par UPP saistību pagarināšanu, no 2027. gada 1. janvāra noteikt atšķirīgas UPP kvalitātes prasības (piemēram, samazināt piegādes dienu skaitu nedēļā no piecām uz trīs dienām), salīdzinājumā ar tām, kas noteiktas līdz 2026. gada 31. decembrim.
Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, vienlaikus tiek virzīts Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” (25-TA-2106) (9 073 694 EUR apmērā), lai atbilstoši Pasta likumam samaksātu dalītā maksājuma valsts daļu par abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumiem 2025. gada otrajā, trešajā un ceturtajā ceturksnī, kā arī kompensētu universālā pasta pakalpojuma saistību izpildes 2024. gada tīrās izmaksas, nodrošinot universālā pasta pakalpojuma sniegšanas nepārtrauktību visā Latvijas Republikas teritorijā Regulatora noteiktā kvalitātē. Tas līdzsvaros situāciju un novērsīs saistību pārcelšanu uz 2026. gada budžetu.
Izskatot Latvijas Pasta darbības rezultātus un vērtējot iespējas sadalīt dividendes no peļņas par 2023. gadu, tika izvēlēts arī risinājums – novirzīt dividendes preses piegādes pakalpojumu samaksai. Ar Ministru kabineta 2025. gada 25. jūnija rīkojumu Nr.371 "Par valstij dividendēs izmaksājamo valsts akciju sabiedrības "Latvijas Pasts” peļņas daļu par 2023. gadu" 64 % no peļņas par 2023. gadu, kas veido 344 733 EUR, ir novirzīti, lai segtu dalītā maksājuma valsts daļu par preses piegādes pakalpojumiem 2025. gada pirmajā un otrajā ceturksnī. Rezultātā valsts budžeta parāds Latvijas Pastam uz 2025. gada 31. jūliju ir samazinājās par 344 733 EUR. Taču šīs risinājums nebija pietiekams, lai risinātu problēmu kopumā, un šobrīd nav identificēta iespēja novirzīt papildu dividendes valsts budžeta parāda par preses piegādes pakalpojumiem segšanai.
Šobrīd Saeimā tiek virzīts likumprojekts “Grozījums Pasta likumā” (Nr.1044/Lp14, 2025. gada 20. novembrī pieņemts 2.lasījumā). Likumprojekts paredz nerīkot konkursu 2026. gadā un pagarināt esošo saistību izpildi par diviem gadiem no 2027. gada 1. janvāra tam pasta komersantam (VAS Latvijas Pasts), kuram ir noteiktas saistības sniegt UPP līdz 2026. gada 31. decembrim. Tāpat, lai rastu iespēju mazināt ietekmi uz valsts budžetu, vienlaikus likumprojekts paredz tiesības Regulatoram, pieņemot lēmumu par UPP saistību pagarināšanu, no 2027. gada 1. janvāra noteikt atšķirīgas UPP kvalitātes prasības (piemēram, samazināt piegādes dienu skaitu nedēļā no piecām uz trīs dienām), salīdzinājumā ar tām, kas noteiktas līdz 2026. gada 31. decembrim.
Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, vienlaikus tiek virzīts Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” (25-TA-2106) (9 073 694 EUR apmērā), lai atbilstoši Pasta likumam samaksātu dalītā maksājuma valsts daļu par abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumiem 2025. gada otrajā, trešajā un ceturtajā ceturksnī, kā arī kompensētu universālā pasta pakalpojuma saistību izpildes 2024. gada tīrās izmaksas, nodrošinot universālā pasta pakalpojuma sniegšanas nepārtrauktību visā Latvijas Republikas teritorijā Regulatora noteiktā kvalitātē. Tas līdzsvaros situāciju un novērsīs saistību pārcelšanu uz 2026. gada budžetu.
Izskatot Latvijas Pasta darbības rezultātus un vērtējot iespējas sadalīt dividendes no peļņas par 2023. gadu, tika izvēlēts arī risinājums – novirzīt dividendes preses piegādes pakalpojumu samaksai. Ar Ministru kabineta 2025. gada 25. jūnija rīkojumu Nr.371 "Par valstij dividendēs izmaksājamo valsts akciju sabiedrības "Latvijas Pasts” peļņas daļu par 2023. gadu" 64 % no peļņas par 2023. gadu, kas veido 344 733 EUR, ir novirzīti, lai segtu dalītā maksājuma valsts daļu par preses piegādes pakalpojumiem 2025. gada pirmajā un otrajā ceturksnī. Rezultātā valsts budžeta parāds Latvijas Pastam uz 2025. gada 31. jūliju ir samazinājās par 344 733 EUR. Taču šīs risinājums nebija pietiekams, lai risinātu problēmu kopumā, un šobrīd nav identificēta iespēja novirzīt papildu dividendes valsts budžeta parāda par preses piegādes pakalpojumiem segšanai.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Tiek garantēta iespēja turpināt saņemt abonētos preses izdevumus pēc 2026. gada 1. janvāra.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Tiek garantēta iespēja turpināt saņemt abonētos preses izdevumus, un preses izdevējiem, īpaši reģionālajiem izdevumiem, netiek radīta pārmērīga slodze pēc 2026. gada 1. janvāra.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
6 957 500
0
6 957 500
0
6 957 500
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
6 957 500
0
6 957 500
0
6 957 500
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
6 957 500
0
6 957 500
1 367 548
6 957 500
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
6 957 500
0
6 957 500
1 367 548
6 957 500
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-1 367 548
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-1 367 548
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-1 367 548
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Aprēķins ietekmei uz valsts budžetu tika veikts, balstoties uz faktiskajiem datiem par sniegto preses piegādes pakalpojumu apjomiem 2025.gada pirmajos divos ceturkšņos un indikatīvajiem pieņēmumiem par apjomiem 2026. gadā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Likumā "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" Satiksmes ministrijas budžeta programmā 02.00.00 "Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi" 2025. gadam izdevumi plānoti 6 957 500 EUR.
Aprēķins ar provizoriski norādītiem no valsts budžeta papildus nepieciešamajiem līdzekļiem un informācija par nepieciešamo finansējumu valsts budžeta finansējumu preses piegādes pakalpojuma nodrošināšanai 2026., 2027, 2028. un 2029. gadam ir apkopota tabulā.
Par pamatu aprēķiniem ņemti jaunie tarifi preses piegādes pakalpojumiem, kurus plānots piemērot no 2026.gada 1. janvāra. Sagaidāms, ka Regulators apstiprinās tarifus līdz 2025. gada beigām
- preses piegāde par gab. 0,84 EUR:
- preses piegāde par kg. 1,22 EUR.
Ietekmes uz preses izdevējiem noteikšanas princips:
- 2026. gadā izmaksas nepieaugs;
- 2027. gadā izmaksas pieaug par 10 %.
Tabulā apkopoti aprēķini ir spēkā, tikai izpildoties minētiem būtiskajiem pieņēmumiem: aprēķini veikti, ar pieņēmumu, ka 2027. gadā preses izdevēju maksājums pieaugs par vidēji 10% un vienlaikus notiks piegādes dienu skaita optimizācija uz 3 dienām pašreizējo 5 vietā. Tāpat pieņemts, ka tiks mainīti preses piegādes kontrollaiki.
1) Proporcionālais sadalījums starp valstspilsētām un pārējo Latvijas teritoriju aprēķinos balstīts uz faktiskajiem datiem par 2025. gadu;
2) Piegādājamo preses izdevumu apjoma kritums pa gadiem tiek pieņemts proporcionāli vienāds visos preses piegādes segmentos un teritorijās – 11 % pret iepriekšējo gadu;
3) Aprēķinātais ietaupījums, ieviešot 3 dienu piegādes grafiku, balstīts uz pieņēmumu, ka tiks atcelti preses piegādes kontrollaiki.
4) Būtiskākais ietaupījums veidojas pastnieku tīklā. Vienlaikus jāņem vērā, ka aprēķinos nav iekļauta iespējamā finansiālā ietekme uz starptautiskajiem norēķiniem, kā arī uz citiem VAS “Latvijas Pasts” procesiem. VAS “Latvijas Pasts” veic šo jautājumu izvērtējumu, jo tie var būtiski ietekmēt gala izmaksas un lēmuma kopējo ekonomisko pamatojumu;
5) Tarifu izmaiņas var ietekmēt pārējo pastnieku sniegto pakalpojumu skaita izmaiņas (pārējie UPP groza pakalpojumi, finanšu pakalpojumi u.c.);
6) Plānots sniegt valsts atbalstu tikai izdevumiem Eiropas Savienības valodās izdotiem preses izdevumiem. Krievu valodā izdoto preses vienību īpatsvars veido 9,31 % no kopējā preses vienību skaita (tiek pieņemts, ka arī krievu valodā izdoto preses izdevumu svars ir 9,31 % no kopējā); tiem netiek piemērots valsts atbalsts, un valsts atbalsta nepiemērošana šiem izdevumiem neizsauc lielāku kopējo piegādājamo vienību skaita kritumu.
Aprēķins ar provizoriski norādītiem no valsts budžeta papildus nepieciešamajiem līdzekļiem un informācija par nepieciešamo finansējumu valsts budžeta finansējumu preses piegādes pakalpojuma nodrošināšanai 2026., 2027, 2028. un 2029. gadam ir apkopota tabulā.
| EUR | 2026. gads | 2027. gads | 2028. gads | 2029. gads |
| 02.00.00 Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi | 6 957 500 | 6 957 500 | 6 957 500 | 6 957 500 |
| UPP kompensācija par iepriekšējo gadu | 0 | 0 | 0 | 0 |
| Preses piegādes pakalpojumi | 6 880 205 | 5 420 106 | 5 306 068 | 5 194 668 |
| PVN par preses piegādes pakalpojumiem | 1 444 843 | 1 138 222 | 1 114 274 | 1 090 880 |
| Kopā | 8 325 048 | 6 558 328 | 6 420 342 | 6 285 548 |
| Nepieciešamais papildu finansējums | 1 367 548 | 0 | 0 | 0 |
Par pamatu aprēķiniem ņemti jaunie tarifi preses piegādes pakalpojumiem, kurus plānots piemērot no 2026.gada 1. janvāra. Sagaidāms, ka Regulators apstiprinās tarifus līdz 2025. gada beigām
- preses piegāde par gab. 0,84 EUR:
- preses piegāde par kg. 1,22 EUR.
Ietekmes uz preses izdevējiem noteikšanas princips:
- 2026. gadā izmaksas nepieaugs;
- 2027. gadā izmaksas pieaug par 10 %.
Tabulā apkopoti aprēķini ir spēkā, tikai izpildoties minētiem būtiskajiem pieņēmumiem: aprēķini veikti, ar pieņēmumu, ka 2027. gadā preses izdevēju maksājums pieaugs par vidēji 10% un vienlaikus notiks piegādes dienu skaita optimizācija uz 3 dienām pašreizējo 5 vietā. Tāpat pieņemts, ka tiks mainīti preses piegādes kontrollaiki.
1) Proporcionālais sadalījums starp valstspilsētām un pārējo Latvijas teritoriju aprēķinos balstīts uz faktiskajiem datiem par 2025. gadu;
2) Piegādājamo preses izdevumu apjoma kritums pa gadiem tiek pieņemts proporcionāli vienāds visos preses piegādes segmentos un teritorijās – 11 % pret iepriekšējo gadu;
3) Aprēķinātais ietaupījums, ieviešot 3 dienu piegādes grafiku, balstīts uz pieņēmumu, ka tiks atcelti preses piegādes kontrollaiki.
4) Būtiskākais ietaupījums veidojas pastnieku tīklā. Vienlaikus jāņem vērā, ka aprēķinos nav iekļauta iespējamā finansiālā ietekme uz starptautiskajiem norēķiniem, kā arī uz citiem VAS “Latvijas Pasts” procesiem. VAS “Latvijas Pasts” veic šo jautājumu izvērtējumu, jo tie var būtiski ietekmēt gala izmaksas un lēmuma kopējo ekonomisko pamatojumu;
5) Tarifu izmaiņas var ietekmēt pārējo pastnieku sniegto pakalpojumu skaita izmaiņas (pārējie UPP groza pakalpojumi, finanšu pakalpojumi u.c.);
6) Plānots sniegt valsts atbalstu tikai izdevumiem Eiropas Savienības valodās izdotiem preses izdevumiem. Krievu valodā izdoto preses vienību īpatsvars veido 9,31 % no kopējā preses vienību skaita (tiek pieņemts, ka arī krievu valodā izdoto preses izdevumu svars ir 9,31 % no kopējā); tiem netiek piemērots valsts atbalsts, un valsts atbalsta nepiemērošana šiem izdevumiem neizsauc lielāku kopējo piegādājamo vienību skaita kritumu.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Aprēķinātā ietekme uz valsts budžetu balstās uz pieņēmumiem par pakalpojumu apjomiem 2026. gadā. Jautājums par finanšu līdzekļu pietiekamību UPP nodrošināšanai 2026. gadā tiks skatīts atsevišķi pēc situācijas izvērtēšanas, ievērojot faktiskos datus un attiecīgi tiks meklēts risinājums un avots nepieciešamā finansējuma piesaistei. Nepietiekamā finansējuma gadījumā, saskaņā ar esošo regulējumu nesamaksāto valsts daļu varēs izmaksāt 2027. gada janvārī.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32012D0021
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmums 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. Punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (publicēta “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” L7, 11.1.2012). (turpmāk - lēmums 2012/21/ES).
Apraksts
Šo lēmumu piemēro valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kas piešķirta uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, kā minēts Līguma 106. panta 2. punktā, un kas ietilpst vienā no lēmuma 2.panta 1.punktā minētajām kategorijām, tostarp "a) kompensācija, kas nepārsniedz gada summu 15 miljonus euro par pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanu jomās, kas nav transports un transporta infrastruktūra".
ES tiesību akta CELEX numurs
32008L0006
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. Februāra Direktīva 2008/6/EK, ar ko Direktīvu 97/67/EK groza attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgu izveidi (publicēta “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” L 52, 27.02.2008).
Apraksts
Direktīva 2008/6/EK groza direktīvu 97/67/EK. Direktīvas 2008/6/EK 1.panta 2.punkta f) apakšpunkts izteica jaunā redakcijā Direktīvas 97/67/EK 2.panta 6.punktu, nosakot pasta sūtījuma definīciju.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmums 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. Punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (publicēta “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” L7, 11.1.2012). (turpmāk - lēmums 2012/21/ES).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Lēmuma 2.panta 1. a) apakšpunkts
-
-
Nav noteiktas stingrākas prasības, un kompensācijas veids atbilst vienam no uzskaitītajām kategorijām.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Nav attiecināms
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Ņemot vērā, ka Pasta likumā un noteikumos noteiktās normas nodrošina atbilstību Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumā 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi noteiktajiem kritērijiem, šāds valsts atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu un ir atbrīvots no Līguma par Eiropas Savienības darbību 108.panta 3.punktā paredzētās paziņošanas prasības.
Cita informācija
Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumi iekļauti UPP, un tā nodrošināšanas ietvaros kā pakalpojumam ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, izmaksā līdzekļus no valsts budžeta kā dalītā maksājuma valsts daļas samaksu. Šāds regulējums atbilst lēmumā Nr. 2021/21/ES noteiktajiem kritērijiem, lai kompensācijas no valsts budžeta līdzekļiem atzītu par iekšējā tirgus nosacījumiem saderīgu valsts atbalstu:
1. valsts atbalsta kompensācija nepārsniedz gada summu 15 miljonus euro, ko apliecina aprēķini projekta ietekmes novērtējumā;
2. periods, kurā uzņēmumam uzticēts sniegt pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi nepārsniedz desmit gadus, jo Pasta likums nosaka, ka UPP sniedzēju Regulators konkursa kārtībā nosaka uz 5 gadiem;
3. pilnvarojumu UPP sniegšanai nosaka ar vairākiem tiesību aktiem, kuros noteikti pienākumi sniegt UPP, metodikas tarifu un tīro izmaksu aprēķināšanai, noteiktas prasības un kārtība, kādā maksā dalītā maksājuma valsts daļu par preses piegādes pakalpojumiem, iekļaujot pilnvarojuma aktā lēmumā Nr. 2021/21/ES paredzēto informāciju.
Atbilstība lēmumā Nr.2021/21/ES minētajām prasībām:
4.pants: Pilnvarojums
Saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” un no tā izrietošiem Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumiem Nr.1227 "Noteikumi par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem” pasta pakalpojumi ir regulējamie sabiedriskie pakalpojumi
Saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" Regulators patstāvīgi pilda tam ar likumu nodotās funkcijas un savas kompetences ietvaros patstāvīgi pieņem lēmumus un izdod administratīvos aktus, kas ir saistoši konkrētiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem.
Pasta likuma 27.2 pantā noteikts uzdevums Regulatoram rīkot konkursu UPP sniedzēja izvēlei un konkursa uzvarētājam noteikt UPP saistības.
Regulators, rīkojot konkursu UPP sniedzēja izvēlei (viens konkurss uz visu UPP ietverto pakalpojumu kopu), pēc būtības izvēlēsies arī preses piegādes pakalpojuma (kā pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, uz kuru attiecināms dalītā maksājuma regulējums) sniedzēju. Attiecīgi Regulators ir tā institūcija, kas uzliek arī pienākumu sniegt preses piegādes pakalpojumu.
a) sabiedrisko pakalpojumu pienākumu saturs un ilgums
Normatīvajos aktos noteiktas šādas prasības (Pasta likuma 27.1 pants):
- pienākums UPP sniedzējam 5 gadus sniegt UPP visā Latvijas teritorijā atbilstoši Regulatora noteiktajām kvalitātes prasībām;
- Regulators pieņem vienu lēmumu (administratīvo aktu) par UPP saistību noteikšanu, nosakot UPP sniedzējam pienākumu sniegt UPP sarakstā ietvertos pakalpojumus, uzskaitot tos atsevišķi:
1) tādu iekšzemes un pārrobežu vēstuļu korespondences sūtījumu (tajā skaitā ierakstītu un apdrošinātu) savākšana, šķirošana, pārvadāšana un piegāde, kuru svars nepārsniedz divus kilogramus;
2) tādu iekšzemes un pārrobežu pasta paku (tajā skaitā apdrošinātu) savākšana, šķirošana, pārvadāšana un piegāde, kuru svars nepārsniedz 10 kilogramus;
3) tādu pārrobežu pasta paku (tajā skaitā apdrošinātu) piegāde, kuras saņem no citām Eiropas Savienības valstīm un kuru svars nepārsniedz 20 kilogramus;
4) abonēto preses izdevumu savākšana, šķirošana, pārvadāšana un piegāde,
kā arī nosaka saistību izpildes termiņu - 5 gadi;
- Regulators lēmumā par UPP saistību noteikšanu nosaka vismaz šādus nosacījumus attiecībā uz kvalitāti:
1) kvalitātes prasības attiecībā uz pasta sūtījumu savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi (biežumu, ātrumu, regularitāti);
2) kvalitātes prasības attiecībā uz pasta pakalpojumu sniegšanas vietu un vēstuļu kastīšu izvietojumu un skaitu;
21) kvalitātes prasības abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumiem atbilstoši pakalpojuma specifikai, nepieciešamības gadījumā nosakot atšķirīgas kvalitātes prasības;
3) prasību nodrošināt visiem pasta pakalpojumu lietotājiem iespēju izmantot universālā pasta pakalpojuma sarakstā ietilpstošos pasta pakalpojumus par vienotu tarifu visā Latvijas Republikas teritorijā;
4) prasību sniegt universālo pasta pakalpojumu ekonomiski izdevīgākajā veidā.
b) norādīts uzņēmums un vajadzības gadījumā attiecīgā teritorija
Normatīvajos aktos noteiktas šādas prasības:
- Prasība nodrošināt UPP visā Latvijas teritorijā noteikta Pasta likumā;
- Regulatora lēmumā (22.07.2021. lēmums Nr.79) noteikts konkursa uzvarētāja nosaukums un darbības zona - visa Latvijas teritorija. Latvijas Pastam kā konkursa uzvarētājam ir noteiktas UPP saistības līdz 2026. gada 31. decembrim;
c) jebkādu to ekskluzīvo vai īpašo tiesību būtība, kuras uzņēmumam piešķīrusi piešķīrējiestāde;
Normatīvajos aktos noteiktas šādas prasības:
- Pasta likumā nosaukti visi UPP elementi;
- Regulators lēmumā par UPP saistību noteikšanu uzskaita visus UPP ietvertos elementus, un nosaka tiem atšķirīgas kvalitātes prasības.
d) kompensācijas mehānisma apraksts un aprēķināšanas, kontroles un pārskatīšanas parametri noteikti normatīvajos aktos:
- kompensāciju regulējums noteikts Pasta likumā, Ministru kabineta noteikumos un Regulatora noteikumos, paredzot kompensācijas mehānismu: reiz ceturksnī dalītā maksājuma valsts daļas samaksa par preses piegādes pakalpojumiem, ņemot vērā preses izdevējiem noteiktās proporcijas no Regulatora apstiprinātajiem tarifiem (Pasta likuma 35.1 pants) ;
- likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktas prasības attiecībā uz iespējamo tarifu pārskatīšanu, nosakot, ka Regulators izvērtē iesniegto tarifu projektu un tarifu aprēķinā tarifus veidojošo izmaksu pamatojumu; Ja mainās tarifus ietekmējošie faktori, piemēram, rentabilitāte, Regulators var ierosināt tarifu pārskatīšanu un pieprasīt, lai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs noteiktā termiņā iesniedz tarifu projektu kopā ar tarifus veidojošo izmaksu pamatojumu;
e) pasākumi, lai novērstu un atgūtu jebkādu pārmērīgu kompensāciju, noteikti normatīvajos aktos:
Ministru kabineta noteikumi nosaka kārtību, kādā Satiksmes ministrija uzrauga un izmaksā dalītā maksājuma valsts maksājuma daļu:
- UPP sniedzējs iesniedz rēķinu par iepriekšējā periodā sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem, pievienojot noteiktā parauga detalizētu atskaiti (aprēķinu apkopojumu) par faktiskajiem piegādāto preses izdevumu apjomiem un ieņēmumiem, no valsts budžeta netiks maksāts vairāk, nekā nepieciešams.;
- Satiksmes ministrija reizi gadā veic pārmērīgas kompensācijas riska pārbaudi, salīdzinot, vai rēķinos norādīto aprēķināto summu kopsavilkums atbilst kalendāra gadā faktiskajam aprēķinātās kompensācijas apmēram;
- noteikti nosacījumi pārmaksātās kompensācijas atmaksai.
f) atsauce uz šo lēmumu
- normatīvajos aktos neietver atsauces uz Eiropas Savienības institūciju lēmumiem, kas nav direktīvas vai regulas, atsauce ietverta Regulatora izdotajos noteikumos vai lēmumos.
5.pants.Kompensācija
Kompensācijas summas nav lielākas par summu, kas nepieciešamas, lai segtu neto izmaksas, kas rodas, pildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumus.
Pasta likums un Regulatora metodikas nosaka kritērijus dalītā maksājuma valsts daļas samaksai par preses piegādes pakalpojumiem, ievērojot lēmuma 5.pantā noteikto.
6.pants.Pārmērīgas kompensācijas kontrole
Šajā pantā minētie nosacījumi ņemti vērā, nosakot kontroles prasības par no valsts budžeta līdzekļiem maksājamām kompensācijām UPP nodrošināšanas ietvaros.
1. valsts atbalsta kompensācija nepārsniedz gada summu 15 miljonus euro, ko apliecina aprēķini projekta ietekmes novērtējumā;
2. periods, kurā uzņēmumam uzticēts sniegt pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi nepārsniedz desmit gadus, jo Pasta likums nosaka, ka UPP sniedzēju Regulators konkursa kārtībā nosaka uz 5 gadiem;
3. pilnvarojumu UPP sniegšanai nosaka ar vairākiem tiesību aktiem, kuros noteikti pienākumi sniegt UPP, metodikas tarifu un tīro izmaksu aprēķināšanai, noteiktas prasības un kārtība, kādā maksā dalītā maksājuma valsts daļu par preses piegādes pakalpojumiem, iekļaujot pilnvarojuma aktā lēmumā Nr. 2021/21/ES paredzēto informāciju.
Atbilstība lēmumā Nr.2021/21/ES minētajām prasībām:
4.pants: Pilnvarojums
Saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” un no tā izrietošiem Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumiem Nr.1227 "Noteikumi par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem” pasta pakalpojumi ir regulējamie sabiedriskie pakalpojumi
Saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" Regulators patstāvīgi pilda tam ar likumu nodotās funkcijas un savas kompetences ietvaros patstāvīgi pieņem lēmumus un izdod administratīvos aktus, kas ir saistoši konkrētiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem.
Pasta likuma 27.2 pantā noteikts uzdevums Regulatoram rīkot konkursu UPP sniedzēja izvēlei un konkursa uzvarētājam noteikt UPP saistības.
Regulators, rīkojot konkursu UPP sniedzēja izvēlei (viens konkurss uz visu UPP ietverto pakalpojumu kopu), pēc būtības izvēlēsies arī preses piegādes pakalpojuma (kā pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, uz kuru attiecināms dalītā maksājuma regulējums) sniedzēju. Attiecīgi Regulators ir tā institūcija, kas uzliek arī pienākumu sniegt preses piegādes pakalpojumu.
a) sabiedrisko pakalpojumu pienākumu saturs un ilgums
Normatīvajos aktos noteiktas šādas prasības (Pasta likuma 27.1 pants):
- pienākums UPP sniedzējam 5 gadus sniegt UPP visā Latvijas teritorijā atbilstoši Regulatora noteiktajām kvalitātes prasībām;
- Regulators pieņem vienu lēmumu (administratīvo aktu) par UPP saistību noteikšanu, nosakot UPP sniedzējam pienākumu sniegt UPP sarakstā ietvertos pakalpojumus, uzskaitot tos atsevišķi:
1) tādu iekšzemes un pārrobežu vēstuļu korespondences sūtījumu (tajā skaitā ierakstītu un apdrošinātu) savākšana, šķirošana, pārvadāšana un piegāde, kuru svars nepārsniedz divus kilogramus;
2) tādu iekšzemes un pārrobežu pasta paku (tajā skaitā apdrošinātu) savākšana, šķirošana, pārvadāšana un piegāde, kuru svars nepārsniedz 10 kilogramus;
3) tādu pārrobežu pasta paku (tajā skaitā apdrošinātu) piegāde, kuras saņem no citām Eiropas Savienības valstīm un kuru svars nepārsniedz 20 kilogramus;
4) abonēto preses izdevumu savākšana, šķirošana, pārvadāšana un piegāde,
kā arī nosaka saistību izpildes termiņu - 5 gadi;
- Regulators lēmumā par UPP saistību noteikšanu nosaka vismaz šādus nosacījumus attiecībā uz kvalitāti:
1) kvalitātes prasības attiecībā uz pasta sūtījumu savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi (biežumu, ātrumu, regularitāti);
2) kvalitātes prasības attiecībā uz pasta pakalpojumu sniegšanas vietu un vēstuļu kastīšu izvietojumu un skaitu;
21) kvalitātes prasības abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumiem atbilstoši pakalpojuma specifikai, nepieciešamības gadījumā nosakot atšķirīgas kvalitātes prasības;
3) prasību nodrošināt visiem pasta pakalpojumu lietotājiem iespēju izmantot universālā pasta pakalpojuma sarakstā ietilpstošos pasta pakalpojumus par vienotu tarifu visā Latvijas Republikas teritorijā;
4) prasību sniegt universālo pasta pakalpojumu ekonomiski izdevīgākajā veidā.
b) norādīts uzņēmums un vajadzības gadījumā attiecīgā teritorija
Normatīvajos aktos noteiktas šādas prasības:
- Prasība nodrošināt UPP visā Latvijas teritorijā noteikta Pasta likumā;
- Regulatora lēmumā (22.07.2021. lēmums Nr.79) noteikts konkursa uzvarētāja nosaukums un darbības zona - visa Latvijas teritorija. Latvijas Pastam kā konkursa uzvarētājam ir noteiktas UPP saistības līdz 2026. gada 31. decembrim;
c) jebkādu to ekskluzīvo vai īpašo tiesību būtība, kuras uzņēmumam piešķīrusi piešķīrējiestāde;
Normatīvajos aktos noteiktas šādas prasības:
- Pasta likumā nosaukti visi UPP elementi;
- Regulators lēmumā par UPP saistību noteikšanu uzskaita visus UPP ietvertos elementus, un nosaka tiem atšķirīgas kvalitātes prasības.
d) kompensācijas mehānisma apraksts un aprēķināšanas, kontroles un pārskatīšanas parametri noteikti normatīvajos aktos:
- kompensāciju regulējums noteikts Pasta likumā, Ministru kabineta noteikumos un Regulatora noteikumos, paredzot kompensācijas mehānismu: reiz ceturksnī dalītā maksājuma valsts daļas samaksa par preses piegādes pakalpojumiem, ņemot vērā preses izdevējiem noteiktās proporcijas no Regulatora apstiprinātajiem tarifiem (Pasta likuma 35.1 pants) ;
- likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktas prasības attiecībā uz iespējamo tarifu pārskatīšanu, nosakot, ka Regulators izvērtē iesniegto tarifu projektu un tarifu aprēķinā tarifus veidojošo izmaksu pamatojumu; Ja mainās tarifus ietekmējošie faktori, piemēram, rentabilitāte, Regulators var ierosināt tarifu pārskatīšanu un pieprasīt, lai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs noteiktā termiņā iesniedz tarifu projektu kopā ar tarifus veidojošo izmaksu pamatojumu;
e) pasākumi, lai novērstu un atgūtu jebkādu pārmērīgu kompensāciju, noteikti normatīvajos aktos:
Ministru kabineta noteikumi nosaka kārtību, kādā Satiksmes ministrija uzrauga un izmaksā dalītā maksājuma valsts maksājuma daļu:
- UPP sniedzējs iesniedz rēķinu par iepriekšējā periodā sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem, pievienojot noteiktā parauga detalizētu atskaiti (aprēķinu apkopojumu) par faktiskajiem piegādāto preses izdevumu apjomiem un ieņēmumiem, no valsts budžeta netiks maksāts vairāk, nekā nepieciešams.;
- Satiksmes ministrija reizi gadā veic pārmērīgas kompensācijas riska pārbaudi, salīdzinot, vai rēķinos norādīto aprēķināto summu kopsavilkums atbilst kalendāra gadā faktiskajam aprēķinātās kompensācijas apmēram;
- noteikti nosacījumi pārmaksātās kompensācijas atmaksai.
f) atsauce uz šo lēmumu
- normatīvajos aktos neietver atsauces uz Eiropas Savienības institūciju lēmumiem, kas nav direktīvas vai regulas, atsauce ietverta Regulatora izdotajos noteikumos vai lēmumos.
5.pants.Kompensācija
Kompensācijas summas nav lielākas par summu, kas nepieciešamas, lai segtu neto izmaksas, kas rodas, pildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumus.
Pasta likums un Regulatora metodikas nosaka kritērijus dalītā maksājuma valsts daļas samaksai par preses piegādes pakalpojumiem, ievērojot lēmuma 5.pantā noteikto.
6.pants.Pārmērīgas kompensācijas kontrole
Šajā pantā minētie nosacījumi ņemti vērā, nosakot kontroles prasības par no valsts budžeta līdzekļiem maksājamām kompensācijām UPP nodrošināšanas ietvaros.
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. Februāra Direktīva 2008/6/EK, ar ko Direktīvu 97/67/EK groza attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgu izveidi (publicēta “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” L 52, 27.02.2008).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Direktīvas 2008/6/EK 1.panta 2.punkta f) apakšpunkts
(groza Direktīvas 97/67/EK 2.panta 6.punktu)
(groza Direktīvas 97/67/EK 2.panta 6.punktu)
Pasta likuma 27.pants
Pārņemtas pilnībā
Nav noteiktas stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Direktīvas 97/67/EK 3.panta 4. punkts nosaka pienākumu katrai dalībvalstij pieņemt pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka UPP ietilpst vismaz to pasta sūtījumu savākšana, šķirošana, pārvadāšana un piegāde, kuru svars ir līdz diviem kilogramiem. Šīs direktīvas 4. pants nosaka pienākumu dalībvalstīm nodrošināt to, ka UPP ir garantēts, taču nenosaka obligātu veidu, kādā jāizvēlas UPP sniedzējs un jānosaka UPP saistības. Proti, dalībvalstis var norādīt vienu vai vairākus uzņēmumus kā UPP sniedzējus, lai nodrošinātu pakalpojuma sniegšanu visā valsts teritorijā, var norādīt dažādus uzņēmumus, lai nodrošinātu dažādus UPP elementus un/vai lai pakalpojumu sniegtu dažādās valsts teritorijas daļās.
Saskaņā ar Direktīvas 2008/6/EK 1.panta 2.punkta f) apakšpunktu "Pasta sūtījums" ir adresēts sūtījums galīgajā formā, kādā pasta pakalpojumu sniedzējiem tas jānogādā. Papildus korespondencei šādi sūtījumi ir arī, piemēram, grāmatas, katalogi, laikraksti, periodiskie izdevumi un pasta pakas, kurās ir preces ar komercvērtību vai bez tās.";
Saskaņā ar Direktīvas 2008/6/EK preambulas 38.punktu, lai aizsargātu sabiedrības vispārējās intereses, piemēram, piekļuvi kultūrai, dalību demokrātiskā sabiedrībā (preses brīvība) vai reģionālo un sociālo kohēziju, dalībvalstis var arī saglabāt vienotus tarifus dažiem citiem pasta sūtījumiem, piemēram, laikrakstiem un grāmatām.
Pasta likuma 27.pants nosaka atsevišķi visus pasta sūtījumu veidus, kas ietilpst UPP (tostarp abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumi), un 27.2 pants nosaka prasību konkursa kārtībā izvēlēties vienu UPP sniedzēju, kas nodrošinās visus UPP ietvertos pakalpojumus.
Saskaņā ar Direktīvas 2008/6/EK 1.panta 2.punkta f) apakšpunktu "Pasta sūtījums" ir adresēts sūtījums galīgajā formā, kādā pasta pakalpojumu sniedzējiem tas jānogādā. Papildus korespondencei šādi sūtījumi ir arī, piemēram, grāmatas, katalogi, laikraksti, periodiskie izdevumi un pasta pakas, kurās ir preces ar komercvērtību vai bez tās.";
Saskaņā ar Direktīvas 2008/6/EK preambulas 38.punktu, lai aizsargātu sabiedrības vispārējās intereses, piemēram, piekļuvi kultūrai, dalību demokrātiskā sabiedrībā (preses brīvība) vai reģionālo un sociālo kohēziju, dalībvalstis var arī saglabāt vienotus tarifus dažiem citiem pasta sūtījumiem, piemēram, laikrakstiem un grāmatām.
Pasta likuma 27.pants nosaka atsevišķi visus pasta sūtījumu veidus, kas ietilpst UPP (tostarp abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumi), un 27.2 pants nosaka prasību konkursa kārtībā izvēlēties vienu UPP sniedzēju, kas nodrošinās visus UPP ietvertos pakalpojumus.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvastij saistošās Direktīvas 97/67/EK un Direktīvas 2008/6/EK obligātas prasības ir pilnībā pārņemtas Pasta likumā, Ministru kabineta noteikumos un ar Regulatora lēmumiem pieņemtajos noteikumos, par ko noteiktā kārtībā ir paziņots.
Cita informācija
Pasta likuma 1. panta 37. punktā noteikts, ka UPP ir minimālais noteiktas kvalitātes pasta pakalpojumu kopums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, kas pieejams visiem lietotājiem visā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas.
Pasta likuma 35.1 panta pirmās daļas 2. punktā noteikts, ka, veicot maksājumu no valsts budžeta, ievēro valsts atbalsta nosacījumus attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.
Pasta likuma 35.1 panta pirmās daļas 2. punktā noteikts, ka, veicot maksājumu no valsts budžeta, ievēro valsts atbalsta nosacījumus attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Satiksmes ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Priekšlikumi vai iebildumi netika saņemti.
6.4. Cita informācija
Noteikumu projekts ar anotāciju tika nosūtīts elektroniski Latvijas Preses izdevēju asociācijai (LPIA). Iebildumi vai priekšlikumi netika saņemti.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Iedzīvotāji arī turpmāk varēs saņemt abonētos preses izdevumus.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
Pielikums
Nosaukums
Paraugi maksājumu aprēķiniem par abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumiem