26-TA-1933: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma "Pļavu Mazstendnieki" Lībagu pagastā, Talsu novadā, atsavināšanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4. panta otrā daļa un 5. panta pirmā daļa
Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 5.punkts un piektā daļa
Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 5.punkts un piektā daļa
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4. panta otrajā daļā un 5. panta pirmajā daļā, kā arī Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 5.punktā noteiktajam saņemt Ministru kabineta atļauju atsavināt nekustamo īpašumu "Pļavu Mazstendnieki" Lībagu pagastā, Talsu novadā, kadastra Nr. 88720070134, tajā skaitā tā sastāvā esošo valsts meža zemi 0,73 ha platībā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1998. gada 8. oktobrī SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" (iepriekšējais nosaukums – valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra", turpmāk – Possessor) saņemts un lietvedībā ar Nr. 4.33/8127-1138 reģistrēts akciju sabiedrības "Stendes selekcijas un izmēģinājumu stacija", reģistrācijas Nr. 40003017121 (turpmāk – Sabiedrība), ierosinājums par zemes privatizāciju, uz kuras atrodas privatizētais valsts īpašuma objekts – Valsts Stendes selekcijas un izmēģinājumu stacija (turpmāk – Valsts uzņēmums).
Minētā zeme nodota privatizācijai saskaņā ar Ministru kabineta 1998. gada 21. oktobra rīkojumu Nr. 507 "Par zemesgabalu nodošanu privatizācijai" (pielikuma 2.44. apakšpunkts).
Nekustamais īpašums "Mazstendnieki", Lībagu pagastā, Talsu novadā, kadastra Nr. 88720070075, kas sastāvēja no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 88720070075, 15,1106 ha platībā (turpmāk – Sākotnējais zemesgabals), 2001. gada 30. jūlijā ierakstīts Lībagu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000012779 uz Latvijas valsts vārda Possessor personā.
2010. gada 17. augustā no Sākotnējā zemesgabala atdalīts zemesgabals "Mežstendnieki", Lībagu pagastā, Talsu novadā, kadastra Nr. 88720070009, zemes vienības kadastra apzīmējums 88720070083, platība 3,1767 ha. Pēc sadales Sākotnējā zemesgabala platība 11,9 ha.
Sākotnējā zemesgabala rietumu stūrī atradās nekustamais īpašums "Noliktava", Lībagu pagastā, Talsu novadā, kadastra Nr. 88725070007, kas sastāv no noliktavas ar kadastra apzīmējumu 88720070075001 (turpmāk – Noliktava), kas bija Valsts uzņēmuma mantas sastāvā. Noliktava 2015. gada 2. februārī ierakstīta Lībagu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000541123 uz Sabiedrības vārda.
Likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 64. panta pirmajā daļā noteikts, ka tiesības uz privatizējama apbūvēta zemesgabala pirmpirkumu ir uz šā zemesgabala esošā īpašuma objekta īpašniekam.
Atbilstoši situācijas plānam Sākotnējā zemesgabala ziemeļaustrumu stūrī atradās meža nogabals 0,71 ha platībā (turpmāk – Meža nogabals).
Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 3. punkta "a" apakšpunktā noteikts, ka zemesgrāmatā ierakstītas valsts meža zemes privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, lauku apvidos privatizējot zemi, ko aizņem būves un pagalms, kā arī šo būvju uzturēšanai nepieciešamo zemi līdz 0,5 hektāru platībā vai vairāk, ja ir vajadzīga funkcionāli lielāka platība vai ja valsts meža zemes nodalīšana līdz 0,5 hektāriem nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.
Ņemot vērā Noliktavas un Meža nogabala novietojumu Sākotnējā zemesgabalā, bija acīmredzami skaidrs, ka Meža nogabals nav nepieciešams Noliktavas uzturēšanai, līdz ar to, lai Sākotnējo zemesgabalu varētu privatizēt, no tā bija jānodala daļa, uz kuras atrodas Meža nogabals.
2024. gada 23. augusta vēstulē Nr. TNPCP/24/12-12/1935/N Talsu novada pašvaldība (turpmāk – Pašvaldība) norādīja, ka saskaņā ar Talsu novada teritorijas plānojumu Sākotnējais zemesgabals atrodas funkcionālajā zonā Lauksaimniecības teritorija (L) un Mežu teritorija (M), kur atbilstoši Teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 447.-473. punktiem minimālā jaunizveidojamā platība noteikta 2 ha. Līdz ar to Meža nogabala nodalīšana no Sākotnējā zemesgabala un kā atsevišķas zemes vienības reģistrēšana nav pieļaujama, bet būtu pieļaujams veidot jaunu zemes gabalu, nodalot no Sākotnējā zemesgabala daļu 2 ha platībā, kurā ietilptu Meža nogabals un pārējā daļa, kuru veidotu lauksaimniecības zeme. Tāpat iespējams risinājums, ka ar zemes ierīcības projektu būtu veicama robežu pārkārtošana, lai no Sākotnējā zemesgabala nodalīto Meža nogabalu pievienotu nekustamajam īpašumam "Mežstendnieki", Lībagu pagastā, Talsu novadā, kadastra Nr. 88720070009, uz ko īpašuma tiesības Lībagu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000479411 nostiprinātas Latvijas valstij Zemkopības ministrijas personā.
Lai lemtu par turpmāko rīcību ar Sākotnējo zemesgabalu, Possessor lūdza Zemkopības ministriju izvērtēt jautājumu par Meža nogabala pārņemšanu Zemkopības ministrijas valdījumā. 2024. gada 22. oktobra vēstulē Nr. 3.4-11e/1841/2024 Zemkopības ministrija informēja, ka Meža nogabala pārņemšana Zemkopības ministrijas valdījumā un akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" pārvaldīšanā valsts meža zemes apsaimniekošanai un aizsardzībai nav lietderīga.
Ievērojot šos apstākļus un lietderības apsvērumus, kā arī to, ka Sabiedrībai ir tiesības privatizācijas ceļā iegūt īpašumā zemi, uz kuras atrodas tai piederošā Noliktava, un lai nesadrumstalotu Sākotnējā zemesgabala sastāvā esošo lauksaimniecības zemi, 2025. gada 29. maijā tika pieņemts Possessor lēmums Nr. 39/134 par Zemesgabala sadali pa Stendes upi, nodalot Meža nogabalu kopā ar aramzemi atbilstoši Pašvaldības 2025. gada 6. marta lēmumā Nr. TNPCP/25/4-5/27/ZIPUA "Par zemes ierīcības projekta izstrādes uzsākšanu nekustamajam īpašumam "Mazstendnieki", Lībagu pagastā, Talsu novadā" noteiktajam.
2025. gada 8. oktobrī Lībagu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000949155 uz Latvijas valsts vārda Possessor personā ierakstīts no Sākotnējā zemesgabala nodalītais neapbūvētais zemes nekustamais īpašums "Pļavu Mazstendnieki", Lībagu pagastā, Talsu novadā, kadastra Nr. 88720070134, kas sastāv no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 88720070133, 9,95 ha platībā (turpmāk – Zemesgabals).
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – NĪVKIS) Zemesgabalam reģistrēti šādi lietošanas mērķi:
1) zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir mežsaimniecība (kods 0201) 0,71 ha platībā;
2) zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība (kods 0101) 9,24 ha platībā.
NĪVKIS Zemesgabalam reģistrēts šāds zemes vienības platības sadalījums pa zemes lietošanas veidiem:
1) lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība (aramzeme) – 8,95 ha,
2) mežu platība – 0,71 ha;
3) ūdens objektu zeme - 0,29 ha.
NĪVKIS Zemesgabalam reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
1) dzīvojamās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam (tips 8317010100) – 1,3010 ha;
2) vairāk par 100 kilometriem garas dabiskas ūdensteces vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija lauku apvidos (tips 7311020101) – 4,2102 ha;
3) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem lauku apvidos (tips 7312030303) – 1,3010 ha.
Saskaņā ar Valsts meža dienesta 2026. gada 7. augustā sniegto informāciju Zemesgabalā esošās mežaudzes platība ir 0,73 ha.
Atbilstoši NĪVKIS datiem Zemesgabala fiskālā kadastrālā vērtība 2025. gada 8. oktobrī bija 8 703 euro, universālā kadastrālā vērtība 2025. gada 7. oktobrī bija 38 923 euro, bet 2026. gada 1. jūnijā prognozētā fiskālā kadastrālā vērtība 2027. gadam – 8 829 euro.
Zemesgabals nav iznomāts.
Minētā zeme nodota privatizācijai saskaņā ar Ministru kabineta 1998. gada 21. oktobra rīkojumu Nr. 507 "Par zemesgabalu nodošanu privatizācijai" (pielikuma 2.44. apakšpunkts).
Nekustamais īpašums "Mazstendnieki", Lībagu pagastā, Talsu novadā, kadastra Nr. 88720070075, kas sastāvēja no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 88720070075, 15,1106 ha platībā (turpmāk – Sākotnējais zemesgabals), 2001. gada 30. jūlijā ierakstīts Lībagu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000012779 uz Latvijas valsts vārda Possessor personā.
2010. gada 17. augustā no Sākotnējā zemesgabala atdalīts zemesgabals "Mežstendnieki", Lībagu pagastā, Talsu novadā, kadastra Nr. 88720070009, zemes vienības kadastra apzīmējums 88720070083, platība 3,1767 ha. Pēc sadales Sākotnējā zemesgabala platība 11,9 ha.
Sākotnējā zemesgabala rietumu stūrī atradās nekustamais īpašums "Noliktava", Lībagu pagastā, Talsu novadā, kadastra Nr. 88725070007, kas sastāv no noliktavas ar kadastra apzīmējumu 88720070075001 (turpmāk – Noliktava), kas bija Valsts uzņēmuma mantas sastāvā. Noliktava 2015. gada 2. februārī ierakstīta Lībagu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000541123 uz Sabiedrības vārda.
Likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 64. panta pirmajā daļā noteikts, ka tiesības uz privatizējama apbūvēta zemesgabala pirmpirkumu ir uz šā zemesgabala esošā īpašuma objekta īpašniekam.
Atbilstoši situācijas plānam Sākotnējā zemesgabala ziemeļaustrumu stūrī atradās meža nogabals 0,71 ha platībā (turpmāk – Meža nogabals).
Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 3. punkta "a" apakšpunktā noteikts, ka zemesgrāmatā ierakstītas valsts meža zemes privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, lauku apvidos privatizējot zemi, ko aizņem būves un pagalms, kā arī šo būvju uzturēšanai nepieciešamo zemi līdz 0,5 hektāru platībā vai vairāk, ja ir vajadzīga funkcionāli lielāka platība vai ja valsts meža zemes nodalīšana līdz 0,5 hektāriem nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.
Ņemot vērā Noliktavas un Meža nogabala novietojumu Sākotnējā zemesgabalā, bija acīmredzami skaidrs, ka Meža nogabals nav nepieciešams Noliktavas uzturēšanai, līdz ar to, lai Sākotnējo zemesgabalu varētu privatizēt, no tā bija jānodala daļa, uz kuras atrodas Meža nogabals.
2024. gada 23. augusta vēstulē Nr. TNPCP/24/12-12/1935/N Talsu novada pašvaldība (turpmāk – Pašvaldība) norādīja, ka saskaņā ar Talsu novada teritorijas plānojumu Sākotnējais zemesgabals atrodas funkcionālajā zonā Lauksaimniecības teritorija (L) un Mežu teritorija (M), kur atbilstoši Teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 447.-473. punktiem minimālā jaunizveidojamā platība noteikta 2 ha. Līdz ar to Meža nogabala nodalīšana no Sākotnējā zemesgabala un kā atsevišķas zemes vienības reģistrēšana nav pieļaujama, bet būtu pieļaujams veidot jaunu zemes gabalu, nodalot no Sākotnējā zemesgabala daļu 2 ha platībā, kurā ietilptu Meža nogabals un pārējā daļa, kuru veidotu lauksaimniecības zeme. Tāpat iespējams risinājums, ka ar zemes ierīcības projektu būtu veicama robežu pārkārtošana, lai no Sākotnējā zemesgabala nodalīto Meža nogabalu pievienotu nekustamajam īpašumam "Mežstendnieki", Lībagu pagastā, Talsu novadā, kadastra Nr. 88720070009, uz ko īpašuma tiesības Lībagu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000479411 nostiprinātas Latvijas valstij Zemkopības ministrijas personā.
Lai lemtu par turpmāko rīcību ar Sākotnējo zemesgabalu, Possessor lūdza Zemkopības ministriju izvērtēt jautājumu par Meža nogabala pārņemšanu Zemkopības ministrijas valdījumā. 2024. gada 22. oktobra vēstulē Nr. 3.4-11e/1841/2024 Zemkopības ministrija informēja, ka Meža nogabala pārņemšana Zemkopības ministrijas valdījumā un akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" pārvaldīšanā valsts meža zemes apsaimniekošanai un aizsardzībai nav lietderīga.
Ievērojot šos apstākļus un lietderības apsvērumus, kā arī to, ka Sabiedrībai ir tiesības privatizācijas ceļā iegūt īpašumā zemi, uz kuras atrodas tai piederošā Noliktava, un lai nesadrumstalotu Sākotnējā zemesgabala sastāvā esošo lauksaimniecības zemi, 2025. gada 29. maijā tika pieņemts Possessor lēmums Nr. 39/134 par Zemesgabala sadali pa Stendes upi, nodalot Meža nogabalu kopā ar aramzemi atbilstoši Pašvaldības 2025. gada 6. marta lēmumā Nr. TNPCP/25/4-5/27/ZIPUA "Par zemes ierīcības projekta izstrādes uzsākšanu nekustamajam īpašumam "Mazstendnieki", Lībagu pagastā, Talsu novadā" noteiktajam.
2025. gada 8. oktobrī Lībagu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000949155 uz Latvijas valsts vārda Possessor personā ierakstīts no Sākotnējā zemesgabala nodalītais neapbūvētais zemes nekustamais īpašums "Pļavu Mazstendnieki", Lībagu pagastā, Talsu novadā, kadastra Nr. 88720070134, kas sastāv no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 88720070133, 9,95 ha platībā (turpmāk – Zemesgabals).
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – NĪVKIS) Zemesgabalam reģistrēti šādi lietošanas mērķi:
1) zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir mežsaimniecība (kods 0201) 0,71 ha platībā;
2) zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība (kods 0101) 9,24 ha platībā.
NĪVKIS Zemesgabalam reģistrēts šāds zemes vienības platības sadalījums pa zemes lietošanas veidiem:
1) lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība (aramzeme) – 8,95 ha,
2) mežu platība – 0,71 ha;
3) ūdens objektu zeme - 0,29 ha.
NĪVKIS Zemesgabalam reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
1) dzīvojamās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam (tips 8317010100) – 1,3010 ha;
2) vairāk par 100 kilometriem garas dabiskas ūdensteces vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija lauku apvidos (tips 7311020101) – 4,2102 ha;
3) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem lauku apvidos (tips 7312030303) – 1,3010 ha.
Saskaņā ar Valsts meža dienesta 2026. gada 7. augustā sniegto informāciju Zemesgabalā esošās mežaudzes platība ir 0,73 ha.
Atbilstoši NĪVKIS datiem Zemesgabala fiskālā kadastrālā vērtība 2025. gada 8. oktobrī bija 8 703 euro, universālā kadastrālā vērtība 2025. gada 7. oktobrī bija 38 923 euro, bet 2026. gada 1. jūnijā prognozētā fiskālā kadastrālā vērtība 2027. gadam – 8 829 euro.
Zemesgabals nav iznomāts.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4. panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai, savukārt otrajā daļā noteikts, ka publiskas personas mantas atsavināšanu var ierosināt attiecīgās iestādes vadītājs, kā arī cita institūcija (amatpersona), kuras valdījumā vai turējumā atrodas publiskas personas manta.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 5. panta pirmajai daļai atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Saskaņā ar Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 5. punktu zemesgrāmatā ierakstītas valsts meža zemes atsavināšanu var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, atsavinot neapbūvētu valstij piederošu zemes gabalu vai tā domājamo daļu, kura sastāvā ir valsts meža zeme, ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.
Saskaņā ar Talsu novada teritorijas plānojumu Zemesgabals atrodas funkcionālajā zonā Lauksaimniecības teritorija (L) un Mežu teritorija (M), kur atbilstoši Teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 447.-473. punktiem minimālā jaunizveidojamā platība noteikta 2 ha. Tādējādi Zemesgabala sadale, nodalot meža zemi 0,73 ha platībā, nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem.
Atbilstoši likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 8. panta ceturtajai daļai valstij piederošā meža zeme zemesgrāmatās tiek ierakstīta uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā.
2024. gada 22. oktobra vēstulē Nr. 3.4-11e/1841/2024 Zemkopības ministrija informēja, ka Meža nogabala pārņemšana Zemkopības ministrijas valdījumā un akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" pārvaldīšanā valsts meža zemes apsaimniekošanai un aizsardzībai nav lietderīga.
Likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 30.2 panta otrajā daļā noteikts, ka Latvijas zemes fonda pārvaldītājam ir pirmpirkuma tiesības uz jebkuru zemi vai zemes vienību, kuras sastāvā ir lauksaimniecības zeme.
Tā kā Zemesgabalam nav kopīpašnieku un tas nav iznomāts, atbilstoši šā panta pirmajai daļai pirmpirkuma tiesības uz Zemesgabalu ir tikai Latvijas zemes fonda pārvaldītājam.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 5. panta pirmajai daļai atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Saskaņā ar Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 5. punktu zemesgrāmatā ierakstītas valsts meža zemes atsavināšanu var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, atsavinot neapbūvētu valstij piederošu zemes gabalu vai tā domājamo daļu, kura sastāvā ir valsts meža zeme, ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.
Saskaņā ar Talsu novada teritorijas plānojumu Zemesgabals atrodas funkcionālajā zonā Lauksaimniecības teritorija (L) un Mežu teritorija (M), kur atbilstoši Teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 447.-473. punktiem minimālā jaunizveidojamā platība noteikta 2 ha. Tādējādi Zemesgabala sadale, nodalot meža zemi 0,73 ha platībā, nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem.
Atbilstoši likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 8. panta ceturtajai daļai valstij piederošā meža zeme zemesgrāmatās tiek ierakstīta uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā.
2024. gada 22. oktobra vēstulē Nr. 3.4-11e/1841/2024 Zemkopības ministrija informēja, ka Meža nogabala pārņemšana Zemkopības ministrijas valdījumā un akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" pārvaldīšanā valsts meža zemes apsaimniekošanai un aizsardzībai nav lietderīga.
Likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 30.2 panta otrajā daļā noteikts, ka Latvijas zemes fonda pārvaldītājam ir pirmpirkuma tiesības uz jebkuru zemi vai zemes vienību, kuras sastāvā ir lauksaimniecības zeme.
Tā kā Zemesgabalam nav kopīpašnieku un tas nav iznomāts, atbilstoši šā panta pirmajai daļai pirmpirkuma tiesības uz Zemesgabalu ir tikai Latvijas zemes fonda pārvaldītājam.
Risinājuma apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4. panta otrajā daļā un 5. panta pirmajā daļā, kā arī Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 5. punktā noteiktajam saņemt Ministru kabineta atļauju atsavināt Zemesgabalu, tajā skaitā tā sastāvā esošo valsts meža zemi 0,73 ha platībā.
Ņemot vērā, ka Zemesgabalā ir valsts meža zeme, jāpiemēro Meža likuma tiesību normas kā speciālās tiesību normas, līdz ar to Zemesgabalā esošo valsts meža zemi var atļaut atsavināt Ministru kabinets ar ikreizēju rīkojumu.
Pamatojoties uz Atsavināšanas likuma 3. panta otro daļu, Zemesgabals tiks atsavināts, pārdodot to izsolē, un atbilstoši 8. panta 1.3 daļai un sestajai daļai Possessor organizēs Zemesgabala novērtēšanu, pieaicinot sertificētu vērtētāju.
Ievērojot likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 30.2 panta otrajā daļā noteikto, izsoles uzvarētājam tiesības slēgt Zemesgabala pirkuma līgumu būs tikai pēc tam, kad normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiks noskaidrots, ka Latvijas zemes fonda pārvaldītājs savas pirmpirkuma tiesības neizmantos.
Ja Latvijas zemes fonda pārvaldītājs izmantos savas pirmpirkuma tiesības uz Zemesgabalu, pirkuma līgums ar izsoles uzvarētāju netiks slēgts. Tādā gadījumā Zemesgabala pirkuma līgums tiks noslēgts ar Latvijas zemes fonda pārvaldītāju par izsolē nosolīto augstāko cenu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 2.1 panta trešo daļu, atsavinot Zemesgabalu likumā noteiktajā kārtībā, jāievēro arī tās likuma normas, kurās noteikts to personu loks, kuras saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti.
Nākamajam Zemesgabala ieguvējam, izmantojot Zemesgabalu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam.
Ņemot vērā, ka Zemesgabalā ir valsts meža zeme, jāpiemēro Meža likuma tiesību normas kā speciālās tiesību normas, līdz ar to Zemesgabalā esošo valsts meža zemi var atļaut atsavināt Ministru kabinets ar ikreizēju rīkojumu.
Pamatojoties uz Atsavināšanas likuma 3. panta otro daļu, Zemesgabals tiks atsavināts, pārdodot to izsolē, un atbilstoši 8. panta 1.3 daļai un sestajai daļai Possessor organizēs Zemesgabala novērtēšanu, pieaicinot sertificētu vērtētāju.
Ievērojot likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 30.2 panta otrajā daļā noteikto, izsoles uzvarētājam tiesības slēgt Zemesgabala pirkuma līgumu būs tikai pēc tam, kad normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiks noskaidrots, ka Latvijas zemes fonda pārvaldītājs savas pirmpirkuma tiesības neizmantos.
Ja Latvijas zemes fonda pārvaldītājs izmantos savas pirmpirkuma tiesības uz Zemesgabalu, pirkuma līgums ar izsoles uzvarētāju netiks slēgts. Tādā gadījumā Zemesgabala pirkuma līgums tiks noslēgts ar Latvijas zemes fonda pārvaldītāju par izsolē nosolīto augstāko cenu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 2.1 panta trešo daļu, atsavinot Zemesgabalu likumā noteiktajā kārtībā, jāievēro arī tās likuma normas, kurās noteikts to personu loks, kuras saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti.
Nākamajam Zemesgabala ieguvējam, izmantojot Zemesgabalu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Possessor lūdza Zemkopības ministriju pārņemt Meža nogabalu tās valdījumā. Zemkopības ministrija 2024. gada 22. oktobra vēstulē Nr. 3.4-11e/1841/2024 informēja, ka Meža nogabala pārņemšana valsts meža zemes apsaimniekošanai un aizsardzībai nav lietderīga.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 1. februāra noteikumu Nr. 109 "Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta" 12. punktam pienākums noskaidrot, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, tiks izpildīts, rīkojuma projektu ievietojot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Rīkojuma projekts attiecināms uz fiziskām vai juridiskām personām, kuras izsoles rezultātā iegūs tiesības atsavināt rīkojuma projektā minēto valsts nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Rīkojuma projekts attiecināms uz fiziskām vai juridiskām personām, kuras izsoles rezultātā iegūs tiesības atsavināt rīkojuma projektā minēto valsts nekustamo īpašumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas, jo rīkojuma projekts ir individuāla rakstura tiesību akta projekts par konkrēta valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu; tas nerada jaunu tiesisko regulējumu un neskar plašas sabiedrības intereses. Ministru kabineta rīkojuma projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā Tiesību aktu projekti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi