Anotācija (ex-ante)

Eiropas Komisija 2021. gada 9. jūnija argumentētajā atzinumā pārkāpumu procedūras lietā Nr. 2018/2117 norādījusi, ka Likuma 1. panta 9.² punktā ir sniegta termina "radioaktīvo atkritumu pārvaldība" definīcija, tomēr Direktīvas 2011/70/Euratom 3. panta 8. punkts nav transponēts pilnībā, jo Likumā noteiktais termins neaptver “darbības” [rīkošanos, angl. “handling”] ar radioaktīvajiem atkritumiem.

Likumprojekta 1. pantā ietvertie grozījumi izstrādāti saskaņā ar Direktīvas 2011/70/Euratom 3. panta 8. punktu.
Lai nodrošinātu pilnīgu Direktīvas 3. panta 8. punkta transponēšanu Latvijas Republikas tiesību aktos, Likumprojekta 1. pants paredz izteikt Likuma 1. panta 9.² punktu jaunā redakcijā, ietverot skaidrojumā norādi uz visām darbībām, kas saistītas ar darbību ar radioaktīvajiem atkritumiem, tādējādi nodrošinot Direktīvas 2011/70/Euratom 3.panta 8.punkta precīzāku pārņemšanu.

Ir noteikti un starptautiski atzīti 10 radiācijas drošības pamatprincipi[1], kas piemērojami radiācijas risku mazināšanai. Tie nodrošina pamatu prasībām un pasākumiem, kas nosaka cilvēku un vides aizsardzību pret radiācijas riskiem. Balstoties uz desmit drošības principiem, tiek izstrādātas drošības prasības, kā arī jāievieš drošības pasākumi, lai tiktu nodrošināta aizsardzība pret jonizējošo starojumu. Drošības pamatprincipi ir piemērojami visā jonizējošā starojuma avota darbības laikā un arī pēc tā, lai samazinātu esošos radiācijas riskus. Drošības pamatprincipi ietver radiācijas drošību, tie neietver ar jonizējošo starojumu nesaistītu aspektu drošību.
Šobrīd Likumā nav iekļauti visi 10 starptautiski atzītie radiācijas drošības pamatprincipi, līdz ar to ir nepieciešams veikt papildinājumu Likumā, lai tiktu ievērotas starptautiskās rekomendācijas attiecībā uz radiācijas drošību.


[1] Informācija par drošības pamatprincipiem pieejama SAEA izdotā materiālā “Fundamental Safety Principles” https://www.pub.iaea.org/MTCD/Publications/PDF/Pub1273_web.pdf

Likumprojekta 2. pantā ietvertā Likuma 3. panta redakcija nodrošina visu starptautiski atzīto drošības pamatprincipu piemērošanu, tādējādi nodrošinot starptautisko rekomendāciju ieviešanu.
Lai samazinātu potenciāli iespējamos radiācijas riskus, starptautiski noteiktie 10 radiācijas drošības pamatprincipi nodrošinās arī dažādu teritoriju, t.sk. arī tādu, kurās saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav paredzēts izvietot kodoliekārtas un radioaktīvo atkritumu apglabāšanas objektus vai radioaktīvo atkritumu pārvaldības objektus un citus jonizējošā starojuma objektus, papildus aizsardzību. Ņemot vērā, ka teritorijas, kas paredzētas, piemēram, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides, kā arī citu līdzīgu funkciju īstenošanu, ir būtiskas cilvēku veselības veicināšanai, pamatprincipu ietveršana nodrošinās papildus aizsardzību un mazinās ar jonizējošā starojuma avotu lietošanu saistītus riskus.

Eiropas Komisija 2021. gada 9. jūnija argumentētajā atzinumā pārkāpumu procedūras lietā Nr. 2018/2117 norādījusi, ka Latvijas Republikas transponējošajos tiesību aktos nav ietverta prasība veikt pētniecības un attīstības darbības radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas valsts programmas vajadzību apmierināšanai, kā nosaka Direktīvas 2011/70/Euratom 8. panta prasības.
Lai gan attiecībā uz Direktīvas 2011/70/Euratom 8. pantu Latvijas Republika Eiropas Komisijai ir uzsvērusi, ka Latvijas īpašā situācija neļauj attīstīt konkrētas pētniecības jomas radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas jomā un ka tiek pastāvīgi sekots starptautiskajām norisēm šajā pētniecības jomā, lai nodrošinātu paraugprakses nodošanu valsts kontekstā, Eiropas Komisija uzskata, ka Latvijas Republikas transponējošie tiesību akti joprojām neatbilst minētā panta prasībām, jo Latvijas Republikas atbildēs par pārkāpumu procedūru Nr. 2018/2117 nav minēts neviens valsts noteikums, kas paredzētu “pētniecības un attīstības darbības [...] radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas valsts programmas vajadzību apmierināšanai”, kā noteikts Direktīvas 2011/70/Euratom 8. pantā. 

Likumprojekta 3. pants paredz papildināt Likumu ar 28.¹ pantu, kurā noteikta prasība, ka Vides politikas pamatnostādnēs, kuras izstrādā atbilstoši Vides aizsardzības likuma 4. panta otrajai daļai, iekļauto radiācijas drošības pasākumu īstenošanai augstākās izglītības iestādes veic pētniecības un attīstības darbības, kuras koordinē par radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas pasākumu īstenošanu atbildīgās institūcijas.
Likumprojektā ietvertie papildinājumi izstrādāti saskaņā ar Direktīvas 2011/70/Euratom 8. panta prasībām.
Likumprojekta redakcija paredz, ka pētniecības un attīstības darbības veic augstākās izglītības iestādes, kas iekļautas Vides politikas pamatnostādnēs attiecībā uz radiācijas drošības pasākumu īstenošanu, savukārt šo darbību koordināciju veic par radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas pasākumu īstenošanu atbildīgās institūcijas, kas saskaņā ar Vides politikas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs un VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs".
Saskaņā ar Vides politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam 3.pielikumā "Radiācijas drošības programma" norādīto, kopumā pētniecības un attīstības darbības var risināt radiācijas drošības un kodoldrošības jautājumus, tai skaitā jautājumus, kas saistīti ar radioaktīvo atkritumu pārvaldību. Ņemot vērā, ka Latvija nav kodolvalsts un tajā nav kodolenerģētikas programma, šobrīd nav jomas, kurās pētniecības un attīstības darbības būtu nepieciešamas, kā arī nav skaidri zināms, kādi izpētes vai attīstības projekti nākotnē būtu nepieciešami, tomēr ar pētniecības un attīstības darbībām būtu iespējams risināt tādus Latvijai interesējošus jautājumus, kas saistās ar Salaspils kodolreaktora likvidēšanu, glabātavas “Radons” uzturēšanu un drošības līmeņa paaugstināšanu tajā, kā arī ar radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu.
Pētniecības un attīstības darbību ieviešanai un īstenošanai pieejami vairāki mehānismi: viena no iespējām ir ņemt dalību SAEA vai citos starptautiskos projektos, kuri risina ar radiācijas drošību un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu saistītus jautājumus, otra iespēja ir veikt pētījumus vai attīstības darbības Vides politikas pamatnostādņu 2021.-2027. gadam 3.pielikumā "Radiācijas drošības programma" norādīto jautājumu risināšanai.
Attiecībā uz SAEA izsludinātajiem vai citiem starptautiskajiem projektiem, t.sk. pētniecības projektiem, augstākās izglītības iestādes var pieteikt dalību un īstenot projektus, tādā veidā ceļot Latvijas zinātnisko kapacitāti. Ja VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija konstatētu, ka ar izsludināto projektu var tik risināti institūciju interesējoši jautājumi radiācijas drošības vai radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas jomā, ir iespēja koordinēt starptautiskos projektu īstenošanu, piesaistot kādu no augstākās izglītības iestādēm. Augstākās izglītības iestādes projektu īstenošanā tiek izvēlētas un atkarībā no augstākās izglītības profila.
Attiecībā uz Vides politikas pamatnostādņu 2021.-2027. gadam 3.pielikumā "Radiācijas drošības programma" norādīto jautājumu risināšanu, nākotnē varētu būt nepieciešamība veikt izpētes vai attīstības darbības, lai rastu risinājumu atkritumu ilgtspējīgas pārvaldības iespējām, kuru apglabāšana glabātavā “Radons” nav iespējama un saskaņā ar Vides politikas pamatnostādņu 2021.-2027. gadam 3.pielikumu "Radiācijas drošības programma" līdz 2040. gadam paredzēts veikt padziļinātu analīzi (ekspertu novērtējumu). Arī pasaulē īstenotie pētījumi vidējas radioaktivitātes atkritumu glabāšanā ar laiku var tikt izmantoti Latvijai piemērota risinājuma identificēšanai. Šis ir viens no jautājumiem, kas potenciāli būtu jārisina, piesaistot augstākās izglītības iestādes, kas veiktu izpēti un rastu iespējami labāko risinājumu radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanā. Koordināciju šī jautājumu risināšanā veiktu Vides aizsardzības un reģionālā attīstības ministrija, savukārt augstākā izglītības iestāde tiktu izvēlēta atkarībā no augstākās izglītības profila vai konkursa rezultātā.