Anotācija (ex-ante)

Noteikumu projekta (21-TA-1825) publiskās apspriešanas un turpmākās virzības gaitā tika saņemta virkne dažādu (arī savstarpēji pretrunīgu) priekšlikumu ar plašu tvērumu un atšķirīgu ietekmi uz medību resursu apsaimniekošanu un administratīvo slogu, tāpēc bija nepieciešams to laikietilpīgs izvērtējums un apspriešana, iesaistot gan priekšlikumu autorus, gan ietekmētās puses. Tā kā bija vitāli svarīgi, lai noteikumu projekts (21-TA-1825) stātos spēkā 2022. gada 1. aprīlī vienlaikus ar Saeimā 2021. gada 11. novembrī pieņemto likumu "Grozījumi Medību likumā", Ministru kabineta protokolā tika dots uzdevums Zemkopības ministrijai atkārtoti izvērtēt noteikumu saskaņošanas laikā izteiktos sabiedrības grupu priekšlikumus un, ja nepieciešams, iesniegt grozījumus noteikumos Nr. 421.
Papildus pušu priekšlikumiem par noteikumu projektu (21-TA-1825) savus priekšlikumus noteikumu grozījumiem sagatavoja un iesniedza arī dienests, lai nodrošinātu valsts pārvaldes pakalpojumu digitalizāciju.
Valstī notiek pāreja uz valsts pārvaldes pakalpojumu digitalizāciju, un vairākas iestādes jau ir pārgājušas uz iesniegumu iesniegšanu un lēmumu paziņošanu elektroniski, kā arī lielākā daļa iedzīvotāju ir apguvuši prasmes darbam tiešsaistē. Arī dienests ir ieviesis tehniskos risinājumus darbam tiešsaistē. Administratīvā procesa likums, Dokumentu juridiskā spēka likums un Paziņošanas likums elektronisko saziņu paredz tikai kā papildu iespēju, vienlaikus nosakot, ka citāda kārtība var būt noteikta speciālā likumā. VMD likums šajā gadījumā ir speciālais likums, un ir jāizdara atbilstoši grozījumi noteikumos, lai nodrošinātu dažādu līmeņu normatīvo aktu regulējumu sinhronizāciju.

Latvijas Ornitoloģijas biedrības priekšlikums svītrot mežirbi (Bonasia bonasia) no medījamo sugu saraksta neguva vienprātīgu atbalstu. Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta pārstāvju kompromisa priekšlikumu pārcelt mežirbi (Bonasia bonasia) no nelimitēti medījamo sugu saraksta pie limitēti medījamām sugām atbalstīja vairākums klātesošo. Attiecīgi pieņemts lēmums svītrot noteikumu Nr. 421 3.2.5. apakšpunktu (projekta 1.2. apakšpunkts) un papildināt noteikumus Nr. 421 ar jaunu 3.1.8. apakšpunktu (projekta 1.1. apakšpunkts). Nomedīšanas daudzuma noteikšana paredzēta analoģiski kā citiem vistveidīgajiem (medņiem un rubeņiem). Līdz brīdim, kad tiks apstiprināti nosacījumi mežirbju pieļaujamā nomedīšanas daudzuma noteikšanai, ar to jāsaprot nulles limits.
Latvijā ligzdojošās populācijas daļas aizsardzības nolūkā mainīts medību termiņš slokām noteikumu Nr. 421 3.2.9. apakšpunktā (projekta 1.3. apakšpunkts).
Lai nerastos domstarpības par sējas zoss pasugu apsaimniekošanu, kuru populācijas stāvokļi tiek vērtēti atšķirīgi, noteikumu Nr. 421 3.2.11. apakšpunktā (projekta 1.4. apakšpunktā) sugas latīniskais nosaukums (Anser fabalis rossicus) precizēts līdz pasugas līmenim. Tā kā meža zosu (Anser anser) Latvijā ligzdojošās populācijas stāvoklis tiek vērtēts kā pozitīvs, to medību termiņš mainīts, sugu pārceļot no noteikumu Nr. 421 3.2.11. apakšpunkta uz 3.2.12. apakšpunktu (attiecīgi projekta 1.4. un 1.5. apakšpunkts). Vienlaikus, ievērojot saņemtos priekšlikumus, pieejamo informāciju un diskusiju rezultātus, vietējo populāciju aizsardzības nolūkā mainīts ūdensputnu medību sezonas termiņš un ietverts jauns nosacījums noteikumu Nr. 421 10.¹ punktā (projekta 1.8. apakšpunkts), reglamentējot maksimālo nomedījamo ūdensputnu daudzumu publiskajos ūdeņos vienā medību dienā. Nosacījums netiek attiecināts uz privātīpašumos esošajām ūdenstilpēm, jo daļā no tām tiek īstenots pasākumu kopums (plēsēju medīšana putnu ligzdošanas sekmju uzlabošanai, putnu piebarošana, regulēta medību intensitāte (reti, bet ražīgi, lai mazinātu traucējumu ūdenstilpē) utt.) ne tikai medību sekmju uzlabošanai, bet arī ūdensputnu populāciju ilgtspējas interesēs.
Noteikumu Nr. 421 7. punkts (projekta 1.7. apakšpunkts) papildināts ar jaunu teikumu, ņemot vērā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iebildumu. Atbilstoši pārkāpumu procedūras lietai Nr. 2021/2260 (2022) 1647 precizējami 7. punkta nosacījumi attiecībā uz Dzīvotņu direktīvas V pielikuma sugām, paredzot, ka izņēmumi pieļaujami tikai tad, ja nav apmierinošas alternatīvas un netiek kaitēts attiecīgo sugu populāciju saglabāšanai labvēlīgā aizsardzības statusā. Lai nerastos pārpratumi par to, uz kurām sugām šie nosacījumi attiecināmi, tika ierosināts dot sugu sarakstu. Medības ārpus noteiktā medību termiņa ir izņēmuma gadījumi, par kuriem dienests izdod atsevišķu administratīvo aktu. Pieņemot lēmumu par problēmas risinājumu, ir izvērtējams apstākļu kopums un no alternatīvām ir jāizvēlas visvairāk piemērotā. Citas apmierinošas alternatīvas daļā gadījumu var būt preventīvi pasākumi, piemēram, atbilstošu žogu, savvaļas dzīvnieku atbaidīšanas ierīču vai saimniekošanas prakses maiņa un citi. Situācijās, kad preventīvie pasākumi jau ir īstenoti un nav atrisinājuši problēmu vai tie nav īstenojami objektīvu apstākļu, dienests var izdot atļauju medīt ārpus noteiktā medību termiņa.
Dienesta sniegtie priekšlikumi ir saistīti ar VMD likuma risinājumu ieviešanu medību tiesību apritē, medību iecirkņu administrēšanā un informācijas apritē starp dienestu un personu. Iesniegumu iesniegšana un  izdoto administratīvo aktu paziņošana notiks tiešsaistē Meža valsts reģistrā strukturētu datu veidā, kā to paredz VMD likums.
No noteikumu Nr. 421 14. un 20. punkta svītrotas prasības, kas nav nepieciešamas, īstenojot procesu digitalizāciju (projekta 1.9. līdz 1.12. apakšpunkts un 1.17. apakšpunkts).
Ar noteikumu 16. punktā (projekta 1.13. apakšpunktā) un virknē citu punktu izdarītajiem grozījumiem papīra formas dokumenti tiek aizstāti ar digitālu informācijas apriti. Minētā elektroniski apliecinātā kopija nav jāuztver kā notariāli apliecināta kopija.
Noteikumi Nr. 421 ir papildināti ar jaunu 19.5. apakšpunktu (projekta 1.16. apakšpunkts), kas dienestam dod tiesības pieņemt lēmumu par atteikumu reģistrēt medību iecirkni vai izdarīt grozījumus informācijā par reģistrētu medību iecirkni saistībā ar jauna medību līguma reģistrāciju, ja tiek konstatēta kļūdaina vai dažādos iesniegtajos dokumentos pretrunīga informācija, piemēram, neatbilstība starp elektroniski iesniegto un medību līgumā esošo informāciju.
Noteikumu Nr. 421 31., 34. un 39. punktā precizēti mednieka pienākumi, ievērojot digitālo risinājumu iespējas, kā arī svītrots 35.–38. punkts, 51.8. apakšpunkts un 104. punkts, jo tajos ietvertos nosacījumus atrisina citos punktos ietvertā digitālā informācijas aprite. Vienlaikus vairs nav nepieciešams noteikumu Nr. 421 2., 3. un 4. pielikums papīra formā, jo tajos ietvertās informācijas aprite (nemainot saturu) tiks īstenota strukturētu datu veidā.
Ņemti vērā arī gadījumi, kad medniekam, piemēram, nav viedtālruņa (tas bojāts, pazudis), noteikumu Nr. 421 attiecīgo punktu, piemēram, 39. punkta, redakciju izsakot tā, lai medniekam dotu iespēju uzticēt attiecīgās informācijas ievadīšanu citai personai, proti, ka "mednieks to nodrošina", nevis dara pats.
Noteikumu Nr. 421 42., 44. un 44.¹ punktā, 51.7. un 51.9. apakšpunktā, kā arī 101. punktā ietverts risinājums, kas ļauj atteikties no unikāli apzīmētiem fiziskiem marķieriem, tos aizstājot ar digitāliem. (Tādēļ no noteikumiem Nr. 421 svītrotas normas, kas reglamentē fizisko marķieru lietošanu, izņemot 101.punktu, kurā pieļauts, ka paša mednieka pagatavots marķieris ar noteikta satura informāciju kalpo kā alternatīvs risinājums gadījumos, kad objektīvu apstākļu dēļ personai nav iespēju nodrošināt informācijas iesniegšanu strukturētu datu veidā Meža valsts reģistrā.) Turpmāk, iesniedzot informāciju par nomedītu dzīvnieku, sistēmā tiks automātiski piedāvāts nākamais pieejamais no dienesta ģenerētā un attiecīgajam medību tiesību lietotājam vai to grupai izsniegtā nomedīšanas apjoma (limitēti medījamajiem dzīvniekiem) vai analoģisks kods (burtu vai ciparu kombinācija nelimitētajiem). Par medījamajiem dzīvniekiem sistēma pieprasīs ievietot nomedītā dzīvnieka fotogrāfiju ar laika un vietas datiem. Tādā veidā iegūtās medību produkcijas (katra nomedītā dzīvnieka) izcelsme un izsekojamība tiek pacelta daudz augstākā līmenī (arī nelimitēti medījamajām sugām).
Praksē konstatēta problēma ar ārvalstu mednieku īstenotiem pārkāpumiem, kas izdarīti aiz nezināšanas, trūkstot informācijai, turklāt daudzās situācijās ir problemātiski šīs personas saukt pie atbildības, tāpēc noteikumu Nr. 421 50.¹ punkts nošķir atbildību, to pārliekot uz personu, kas uzņem un pavada ārvalsts mednieku.
Tā kā Medību likuma 19. panta pirmajā daļā noteiktas aļņu, staltbriežu, stirnu un mežacūku minimālās medību platības, šīs normas uzraudzības nolūkā noteikumu Nr. 421 51.6. apakšpunkts precizēts, ietverot sugu nosaukumus.