22-TA-2430: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 22. jūlija noteikumos Nr. 421 "Medību noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
1. Ministru kabineta 12.04.2022. sēdes protokola Nr. 20 18.§ 3. punkts (turpmāk – protokols), kurā noteikts Zemkopības ministrijai atkārtoti izvērtēt noteikumu saskaņošanas laikā izteiktos sabiedrības grupu priekšlikumus un, ja nepieciešams, līdz 2022. gada 1. oktobrim noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2014. gada 22. jūlija noteikumos Nr. 421 "Medību noteikumi" (turpmāk – noteikumi Nr. 421).
2. Likums "Grozījumi Valsts meža dienesta likumā" (vēsturiski arī 106/Lp14 un 1541/Lp13), kurš tika pieņemts 2023. gada 14. decembrī un stājas spēkā 2024. gada 12. janvārī (turpmāk – VMD likums) un kurā paredzēta dokumentu un informācijas aprite strukturētu datu veidā, izmantojot Meža valsts reģistrā izveidotu tiešsaistes pakalpojumu.
2. Likums "Grozījumi Valsts meža dienesta likumā" (vēsturiski arī 106/Lp14 un 1541/Lp13), kurš tika pieņemts 2023. gada 14. decembrī un stājas spēkā 2024. gada 12. janvārī (turpmāk – VMD likums) un kurā paredzēta dokumentu un informācijas aprite strukturētu datu veidā, izmantojot Meža valsts reģistrā izveidotu tiešsaistes pakalpojumu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir protokolā dotā uzdevuma izpilde, pārskatot medījamo dzīvnieku sugas un to medību periodu. Noteikumu Nr. 421 normas turklāt ir jāsalāgo ar VMD likuma regulējumu, kas paredz sakārtot normatīvo vidi Valsts meža dienesta (turpmāk – dienests) e-pakalpojumu attīstībai, tā samazinot administratīvo slogu, attīstot
e-pakalpojumus, uzlabojot komunikāciju ar klientu, kā arī klientu apkalpošanu, un veicināt visas valsts pārvaldes pāreju uz digitālu dokumentu apriti.
e-pakalpojumus, uzlabojot komunikāciju ar klientu, kā arī klientu apkalpošanu, un veicināt visas valsts pārvaldes pāreju uz digitālu dokumentu apriti.
Spēkā stāšanās termiņš
01.04.2024.
Pamatojums
Tā kā projektā ietverti risinājumi, kas ir cieši saistīti ar to leģitimitāti attiecībā uz sadarbības formām starp iestādi un personu, tā spēkā stāšanās termiņš saskaņojams ne tikai ar VMD likuma spēkā stāšanos, bet arī ar Medību likuma 7. pantu, kurā noteikts, ka medību sezona ir periods no 1. aprīļa līdz nākamā gada 31. martam. Mainot nosacījumus citā brīdī, neizbēgami palielināsies administratīvais slogs Valsts meža dienestam, kā arī kļūs problemātiskāka informācijas apmaiņā starp iestādi un personām.
Savukārt noteikumu Nr. 421 7. punkts precizējams, ievērojot pārkāpumu procedūras lietu Nr. 2021/2260 (2022) 1647, lai atttiecībā uz Dzīvotņu direktīvas V pielikumā minētajām sugām noteiktu, ka izņēmumi pieļaujami tikai tad, ja nav apmierinošas alternatīvas un netiek kaitēts attiecīgo sugu populāciju saglabāšanai labvēlīgā aizsardzības statusā.
Savukārt noteikumu Nr. 421 7. punkts precizējams, ievērojot pārkāpumu procedūras lietu Nr. 2021/2260 (2022) 1647, lai atttiecībā uz Dzīvotņu direktīvas V pielikumā minētajām sugām noteiktu, ka izņēmumi pieļaujami tikai tad, ja nav apmierinošas alternatīvas un netiek kaitēts attiecīgo sugu populāciju saglabāšanai labvēlīgā aizsardzības statusā.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Protokolā dotā uzdevuma izpilde ir saistīta ar Ministru kabineta noteikumu projekta (21-TA-1825) publiskās apspriešanas un turpmākās virzības gaitā saņemto priekšlikumu izvērtēšanu.
VMD likuma risinājumus nepieciešams ietvert arī noteikumos Nr. 421, nodrošinot dažādu līmeņu normatīvo aktu regulējumu sinhronizāciju.
VMD likumā paredzēts, ka iesniegumi iesniedzami un izdotie administratīvie akti paziņojami tiešsaistē Meža valsts reģistrā strukturētu datu veidā. Tā pārejas noteikumu 6. punktā paredzēts, ka līdz 2026. gada 31. decembrim personai ir tiesības iesniegt iesniegumu un saņemt administratīvo aktu tiešsaistē Meža valsts reģistrā vai izvēlēties citu normatīvajos aktos noteiktu iesnieguma iesniegšanas un administratīvā akta saņemšanas veidu. Šī punkta regulējums skar iesniegumus, kas tiks iesniegti, lai reģistrētu jaunu medību iecirkni vai izdarītu grozījumus informācijā par jau reģistrētu medību iecirkni saistībā ar jauna medību līguma reģistrāciju, bet tas neietekmē medību norises dokumentēšanas kārtību un informācijas aprites kārtību medību jomā.
Dienests ir valsts informācijas sistēmas – Meža valsts reģistra – pārzinis. Dienests Meža valsts reģistrā pilda uzdevumus Valsts meža dienesta likumā noteikto funkciju īstenošanai, tostarp saņem e-pakalpojuma pieprasījumu un sniedz
e-pakalpojumu. Dienests nodrošina administratīvos procesus par mežā un medību platībās notiekošām darbībām. Informācija Meža valsts reģistrā tiek uzturēta saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumiem Nr. 384 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi".
Administratīvā procesa likuma 56. panta pirmā daļa paredz iespēju vērsties iestādē dažādos veidos – gan ar iesniegumu mutvārdos, gan rakstveidā. Šis regulējums attiecas uz iesniegumu gan par administratīvā akta izdošanu, gan par faktisko rīcību. Sekmīgai dienesta sniegto pakalpojumu un procesu digitalizācijai, tostarp 2020. gadā īstenotā projekta "Zemkopības ministrijas un tās pakļautībā esošo iestāžu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstība" apakšprojektā "Valsts meža dienesta informācijas sistēmas papildinājumu izstrāde un integrācija ar zemkopības nozares koplietošanas risinājumiem" izstrādātās elektroniskas pieteikšanās iespējas pilnīgai ieviešanai, nepieciešams noteikt, ka iesniegumi dienestā iesniedzami un administratīvie akti, citi lēmumi un dokumenti saņemami tiešsaistē strukturētu datu veidā Meža valsts reģistrā.
VMD likuma risinājumus nepieciešams ietvert arī noteikumos Nr. 421, nodrošinot dažādu līmeņu normatīvo aktu regulējumu sinhronizāciju.
VMD likumā paredzēts, ka iesniegumi iesniedzami un izdotie administratīvie akti paziņojami tiešsaistē Meža valsts reģistrā strukturētu datu veidā. Tā pārejas noteikumu 6. punktā paredzēts, ka līdz 2026. gada 31. decembrim personai ir tiesības iesniegt iesniegumu un saņemt administratīvo aktu tiešsaistē Meža valsts reģistrā vai izvēlēties citu normatīvajos aktos noteiktu iesnieguma iesniegšanas un administratīvā akta saņemšanas veidu. Šī punkta regulējums skar iesniegumus, kas tiks iesniegti, lai reģistrētu jaunu medību iecirkni vai izdarītu grozījumus informācijā par jau reģistrētu medību iecirkni saistībā ar jauna medību līguma reģistrāciju, bet tas neietekmē medību norises dokumentēšanas kārtību un informācijas aprites kārtību medību jomā.
Dienests ir valsts informācijas sistēmas – Meža valsts reģistra – pārzinis. Dienests Meža valsts reģistrā pilda uzdevumus Valsts meža dienesta likumā noteikto funkciju īstenošanai, tostarp saņem e-pakalpojuma pieprasījumu un sniedz
e-pakalpojumu. Dienests nodrošina administratīvos procesus par mežā un medību platībās notiekošām darbībām. Informācija Meža valsts reģistrā tiek uzturēta saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumiem Nr. 384 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi".
Administratīvā procesa likuma 56. panta pirmā daļa paredz iespēju vērsties iestādē dažādos veidos – gan ar iesniegumu mutvārdos, gan rakstveidā. Šis regulējums attiecas uz iesniegumu gan par administratīvā akta izdošanu, gan par faktisko rīcību. Sekmīgai dienesta sniegto pakalpojumu un procesu digitalizācijai, tostarp 2020. gadā īstenotā projekta "Zemkopības ministrijas un tās pakļautībā esošo iestāžu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstība" apakšprojektā "Valsts meža dienesta informācijas sistēmas papildinājumu izstrāde un integrācija ar zemkopības nozares koplietošanas risinājumiem" izstrādātās elektroniskas pieteikšanās iespējas pilnīgai ieviešanai, nepieciešams noteikt, ka iesniegumi dienestā iesniedzami un administratīvie akti, citi lēmumi un dokumenti saņemami tiešsaistē strukturētu datu veidā Meža valsts reģistrā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumu projekta (21-TA-1825) publiskās apspriešanas un turpmākās virzības gaitā tika saņemta virkne dažādu (arī savstarpēji pretrunīgu) priekšlikumu ar plašu tvērumu un atšķirīgu ietekmi uz medību resursu apsaimniekošanu un administratīvo slogu, tāpēc bija nepieciešams to laikietilpīgs izvērtējums un apspriešana, iesaistot gan priekšlikumu autorus, gan ietekmētās puses. Tā kā bija vitāli svarīgi, lai noteikumu projekts (21-TA-1825) stātos spēkā 2022. gada 1. aprīlī vienlaikus ar Saeimā 2021. gada 11. novembrī pieņemto likumu "Grozījumi Medību likumā", Ministru kabineta protokolā tika dots uzdevums Zemkopības ministrijai atkārtoti izvērtēt noteikumu saskaņošanas laikā izteiktos sabiedrības grupu priekšlikumus un, ja nepieciešams, iesniegt grozījumus noteikumos Nr. 421.
Papildus pušu priekšlikumiem par noteikumu projektu (21-TA-1825) savus priekšlikumus noteikumu grozījumiem sagatavoja un iesniedza arī dienests, lai nodrošinātu valsts pārvaldes pakalpojumu digitalizāciju.
Valstī notiek pāreja uz valsts pārvaldes pakalpojumu digitalizāciju, un vairākas iestādes jau ir pārgājušas uz iesniegumu iesniegšanu un lēmumu paziņošanu elektroniski, kā arī lielākā daļa iedzīvotāju ir apguvuši prasmes darbam tiešsaistē. Arī dienests ir ieviesis tehniskos risinājumus darbam tiešsaistē. Administratīvā procesa likums, Dokumentu juridiskā spēka likums un Paziņošanas likums elektronisko saziņu paredz tikai kā papildu iespēju, vienlaikus nosakot, ka citāda kārtība var būt noteikta speciālā likumā. VMD likums šajā gadījumā ir speciālais likums, un ir jāizdara atbilstoši grozījumi noteikumos, lai nodrošinātu dažādu līmeņu normatīvo aktu regulējumu sinhronizāciju.
Papildus pušu priekšlikumiem par noteikumu projektu (21-TA-1825) savus priekšlikumus noteikumu grozījumiem sagatavoja un iesniedza arī dienests, lai nodrošinātu valsts pārvaldes pakalpojumu digitalizāciju.
Valstī notiek pāreja uz valsts pārvaldes pakalpojumu digitalizāciju, un vairākas iestādes jau ir pārgājušas uz iesniegumu iesniegšanu un lēmumu paziņošanu elektroniski, kā arī lielākā daļa iedzīvotāju ir apguvuši prasmes darbam tiešsaistē. Arī dienests ir ieviesis tehniskos risinājumus darbam tiešsaistē. Administratīvā procesa likums, Dokumentu juridiskā spēka likums un Paziņošanas likums elektronisko saziņu paredz tikai kā papildu iespēju, vienlaikus nosakot, ka citāda kārtība var būt noteikta speciālā likumā. VMD likums šajā gadījumā ir speciālais likums, un ir jāizdara atbilstoši grozījumi noteikumos, lai nodrošinātu dažādu līmeņu normatīvo aktu regulējumu sinhronizāciju.
Risinājuma apraksts
Latvijas Ornitoloģijas biedrības priekšlikums svītrot mežirbi (Bonasia bonasia) no medījamo sugu saraksta neguva vienprātīgu atbalstu. Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta pārstāvju kompromisa priekšlikumu pārcelt mežirbi (Bonasia bonasia) no nelimitēti medījamo sugu saraksta pie limitēti medījamām sugām atbalstīja vairākums klātesošo. Attiecīgi pieņemts lēmums svītrot noteikumu Nr. 421 3.2.5. apakšpunktu (projekta 1.2. apakšpunkts) un papildināt noteikumus Nr. 421 ar jaunu 3.1.8. apakšpunktu (projekta 1.1. apakšpunkts). Nomedīšanas daudzuma noteikšana paredzēta analoģiski kā citiem vistveidīgajiem (medņiem un rubeņiem). Līdz brīdim, kad tiks apstiprināti nosacījumi mežirbju pieļaujamā nomedīšanas daudzuma noteikšanai, ar to jāsaprot nulles limits.
Latvijā ligzdojošās populācijas daļas aizsardzības nolūkā mainīts medību termiņš slokām noteikumu Nr. 421 3.2.9. apakšpunktā (projekta 1.3. apakšpunkts).
Lai nerastos domstarpības par sējas zoss pasugu apsaimniekošanu, kuru populācijas stāvokļi tiek vērtēti atšķirīgi, noteikumu Nr. 421 3.2.11. apakšpunktā (projekta 1.4. apakšpunktā) sugas latīniskais nosaukums (Anser fabalis rossicus) precizēts līdz pasugas līmenim. Tā kā meža zosu (Anser anser) Latvijā ligzdojošās populācijas stāvoklis tiek vērtēts kā pozitīvs, to medību termiņš mainīts, sugu pārceļot no noteikumu Nr. 421 3.2.11. apakšpunkta uz 3.2.12. apakšpunktu (attiecīgi projekta 1.4. un 1.5. apakšpunkts). Vienlaikus, ievērojot saņemtos priekšlikumus, pieejamo informāciju un diskusiju rezultātus, vietējo populāciju aizsardzības nolūkā mainīts ūdensputnu medību sezonas termiņš un ietverts jauns nosacījums noteikumu Nr. 421 10.1 punktā (projekta 1.8. apakšpunkts), reglamentējot maksimālo nomedījamo ūdensputnu daudzumu publiskajos ūdeņos vienā medību dienā. Nosacījums netiek attiecināts uz privātīpašumos esošajām ūdenstilpēm, jo daļā no tām tiek īstenots pasākumu kopums (plēsēju medīšana putnu ligzdošanas sekmju uzlabošanai, putnu piebarošana, regulēta medību intensitāte (reti, bet ražīgi, lai mazinātu traucējumu ūdenstilpē) utt.) ne tikai medību sekmju uzlabošanai, bet arī ūdensputnu populāciju ilgtspējas interesēs.
Noteikumu Nr. 421 7. punkts (projekta 1.7. apakšpunkts) papildināts ar jaunu teikumu, ņemot vērā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iebildumu. Atbilstoši pārkāpumu procedūras lietai Nr. 2021/2260 (2022) 1647 precizējami 7. punkta nosacījumi attiecībā uz Dzīvotņu direktīvas V pielikuma sugām, paredzot, ka izņēmumi pieļaujami tikai tad, ja nav apmierinošas alternatīvas un netiek kaitēts attiecīgo sugu populāciju saglabāšanai labvēlīgā aizsardzības statusā. Lai nerastos pārpratumi par to, uz kurām sugām šie nosacījumi attiecināmi, tika ierosināts dot sugu sarakstu. Medības ārpus noteiktā medību termiņa ir izņēmuma gadījumi, par kuriem dienests izdod atsevišķu administratīvo aktu. Pieņemot lēmumu par problēmas risinājumu, ir izvērtējams apstākļu kopums un no alternatīvām ir jāizvēlas visvairāk piemērotā. Citas apmierinošas alternatīvas daļā gadījumu var būt preventīvi pasākumi, piemēram, atbilstošu žogu, savvaļas dzīvnieku atbaidīšanas ierīču vai saimniekošanas prakses maiņa un citi. Situācijās, kad preventīvie pasākumi jau ir īstenoti un nav atrisinājuši problēmu vai tie nav īstenojami objektīvu apstākļu, dienests var izdot atļauju medīt ārpus noteiktā medību termiņa.
Dienesta sniegtie priekšlikumi ir saistīti ar VMD likuma risinājumu ieviešanu medību tiesību apritē, medību iecirkņu administrēšanā un informācijas apritē starp dienestu un personu. Iesniegumu iesniegšana un izdoto administratīvo aktu paziņošana notiks tiešsaistē Meža valsts reģistrā strukturētu datu veidā, kā to paredz VMD likums.
No noteikumu Nr. 421 14. un 20. punkta svītrotas prasības, kas nav nepieciešamas, īstenojot procesu digitalizāciju (projekta 1.9. līdz 1.12. apakšpunkts un 1.17. apakšpunkts).
Ar noteikumu 16. punktā (projekta 1.13. apakšpunktā) un virknē citu punktu izdarītajiem grozījumiem papīra formas dokumenti tiek aizstāti ar digitālu informācijas apriti. Minētā elektroniski apliecinātā kopija nav jāuztver kā notariāli apliecināta kopija.
Noteikumi Nr. 421 ir papildināti ar jaunu 19.5. apakšpunktu (projekta 1.16. apakšpunkts), kas dienestam dod tiesības pieņemt lēmumu par atteikumu reģistrēt medību iecirkni vai izdarīt grozījumus informācijā par reģistrētu medību iecirkni saistībā ar jauna medību līguma reģistrāciju, ja tiek konstatēta kļūdaina vai dažādos iesniegtajos dokumentos pretrunīga informācija, piemēram, neatbilstība starp elektroniski iesniegto un medību līgumā esošo informāciju.
Noteikumu Nr. 421 31., 34. un 39. punktā precizēti mednieka pienākumi, ievērojot digitālo risinājumu iespējas, kā arī svītrots 35.–38. punkts, 51.8. apakšpunkts un 104. punkts, jo tajos ietvertos nosacījumus atrisina citos punktos ietvertā digitālā informācijas aprite. Vienlaikus vairs nav nepieciešams noteikumu Nr. 421 2., 3. un 4. pielikums papīra formā, jo tajos ietvertās informācijas aprite (nemainot saturu) tiks īstenota strukturētu datu veidā.
Ņemti vērā arī gadījumi, kad medniekam, piemēram, nav viedtālruņa (tas bojāts, pazudis), noteikumu Nr. 421 attiecīgo punktu, piemēram, 39. punkta, redakciju izsakot tā, lai medniekam dotu iespēju uzticēt attiecīgās informācijas ievadīšanu citai personai, proti, ka "mednieks to nodrošina", nevis dara pats.
Noteikumu Nr. 421 42., 44. un 44.1 punktā, 51.7. un 51.9. apakšpunktā, kā arī 101. punktā ietverts risinājums, kas ļauj atteikties no unikāli apzīmētiem fiziskiem marķieriem, tos aizstājot ar digitāliem. (Tādēļ no noteikumiem Nr. 421 svītrotas normas, kas reglamentē fizisko marķieru lietošanu, izņemot 101.punktu, kurā pieļauts, ka paša mednieka pagatavots marķieris ar noteikta satura informāciju kalpo kā alternatīvs risinājums gadījumos, kad objektīvu apstākļu dēļ personai nav iespēju nodrošināt informācijas iesniegšanu strukturētu datu veidā Meža valsts reģistrā.) Turpmāk, iesniedzot informāciju par nomedītu dzīvnieku, sistēmā tiks automātiski piedāvāts nākamais pieejamais no dienesta ģenerētā un attiecīgajam medību tiesību lietotājam vai to grupai izsniegtā nomedīšanas apjoma (limitēti medījamajiem dzīvniekiem) vai analoģisks kods (burtu vai ciparu kombinācija nelimitētajiem). Par medījamajiem dzīvniekiem sistēma pieprasīs ievietot nomedītā dzīvnieka fotogrāfiju ar laika un vietas datiem. Tādā veidā iegūtās medību produkcijas (katra nomedītā dzīvnieka) izcelsme un izsekojamība tiek pacelta daudz augstākā līmenī (arī nelimitēti medījamajām sugām).
Praksē konstatēta problēma ar ārvalstu mednieku īstenotiem pārkāpumiem, kas izdarīti aiz nezināšanas, trūkstot informācijai, turklāt daudzās situācijās ir problemātiski šīs personas saukt pie atbildības, tāpēc noteikumu Nr. 421 50.1 punkts nošķir atbildību, to pārliekot uz personu, kas uzņem un pavada ārvalsts mednieku.
Tā kā Medību likuma 19. panta pirmajā daļā noteiktas aļņu, staltbriežu, stirnu un mežacūku minimālās medību platības, šīs normas uzraudzības nolūkā noteikumu Nr. 421 51.6. apakšpunkts precizēts, ietverot sugu nosaukumus.
Latvijā ligzdojošās populācijas daļas aizsardzības nolūkā mainīts medību termiņš slokām noteikumu Nr. 421 3.2.9. apakšpunktā (projekta 1.3. apakšpunkts).
Lai nerastos domstarpības par sējas zoss pasugu apsaimniekošanu, kuru populācijas stāvokļi tiek vērtēti atšķirīgi, noteikumu Nr. 421 3.2.11. apakšpunktā (projekta 1.4. apakšpunktā) sugas latīniskais nosaukums (Anser fabalis rossicus) precizēts līdz pasugas līmenim. Tā kā meža zosu (Anser anser) Latvijā ligzdojošās populācijas stāvoklis tiek vērtēts kā pozitīvs, to medību termiņš mainīts, sugu pārceļot no noteikumu Nr. 421 3.2.11. apakšpunkta uz 3.2.12. apakšpunktu (attiecīgi projekta 1.4. un 1.5. apakšpunkts). Vienlaikus, ievērojot saņemtos priekšlikumus, pieejamo informāciju un diskusiju rezultātus, vietējo populāciju aizsardzības nolūkā mainīts ūdensputnu medību sezonas termiņš un ietverts jauns nosacījums noteikumu Nr. 421 10.1 punktā (projekta 1.8. apakšpunkts), reglamentējot maksimālo nomedījamo ūdensputnu daudzumu publiskajos ūdeņos vienā medību dienā. Nosacījums netiek attiecināts uz privātīpašumos esošajām ūdenstilpēm, jo daļā no tām tiek īstenots pasākumu kopums (plēsēju medīšana putnu ligzdošanas sekmju uzlabošanai, putnu piebarošana, regulēta medību intensitāte (reti, bet ražīgi, lai mazinātu traucējumu ūdenstilpē) utt.) ne tikai medību sekmju uzlabošanai, bet arī ūdensputnu populāciju ilgtspējas interesēs.
Noteikumu Nr. 421 7. punkts (projekta 1.7. apakšpunkts) papildināts ar jaunu teikumu, ņemot vērā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iebildumu. Atbilstoši pārkāpumu procedūras lietai Nr. 2021/2260 (2022) 1647 precizējami 7. punkta nosacījumi attiecībā uz Dzīvotņu direktīvas V pielikuma sugām, paredzot, ka izņēmumi pieļaujami tikai tad, ja nav apmierinošas alternatīvas un netiek kaitēts attiecīgo sugu populāciju saglabāšanai labvēlīgā aizsardzības statusā. Lai nerastos pārpratumi par to, uz kurām sugām šie nosacījumi attiecināmi, tika ierosināts dot sugu sarakstu. Medības ārpus noteiktā medību termiņa ir izņēmuma gadījumi, par kuriem dienests izdod atsevišķu administratīvo aktu. Pieņemot lēmumu par problēmas risinājumu, ir izvērtējams apstākļu kopums un no alternatīvām ir jāizvēlas visvairāk piemērotā. Citas apmierinošas alternatīvas daļā gadījumu var būt preventīvi pasākumi, piemēram, atbilstošu žogu, savvaļas dzīvnieku atbaidīšanas ierīču vai saimniekošanas prakses maiņa un citi. Situācijās, kad preventīvie pasākumi jau ir īstenoti un nav atrisinājuši problēmu vai tie nav īstenojami objektīvu apstākļu, dienests var izdot atļauju medīt ārpus noteiktā medību termiņa.
Dienesta sniegtie priekšlikumi ir saistīti ar VMD likuma risinājumu ieviešanu medību tiesību apritē, medību iecirkņu administrēšanā un informācijas apritē starp dienestu un personu. Iesniegumu iesniegšana un izdoto administratīvo aktu paziņošana notiks tiešsaistē Meža valsts reģistrā strukturētu datu veidā, kā to paredz VMD likums.
No noteikumu Nr. 421 14. un 20. punkta svītrotas prasības, kas nav nepieciešamas, īstenojot procesu digitalizāciju (projekta 1.9. līdz 1.12. apakšpunkts un 1.17. apakšpunkts).
Ar noteikumu 16. punktā (projekta 1.13. apakšpunktā) un virknē citu punktu izdarītajiem grozījumiem papīra formas dokumenti tiek aizstāti ar digitālu informācijas apriti. Minētā elektroniski apliecinātā kopija nav jāuztver kā notariāli apliecināta kopija.
Noteikumi Nr. 421 ir papildināti ar jaunu 19.5. apakšpunktu (projekta 1.16. apakšpunkts), kas dienestam dod tiesības pieņemt lēmumu par atteikumu reģistrēt medību iecirkni vai izdarīt grozījumus informācijā par reģistrētu medību iecirkni saistībā ar jauna medību līguma reģistrāciju, ja tiek konstatēta kļūdaina vai dažādos iesniegtajos dokumentos pretrunīga informācija, piemēram, neatbilstība starp elektroniski iesniegto un medību līgumā esošo informāciju.
Noteikumu Nr. 421 31., 34. un 39. punktā precizēti mednieka pienākumi, ievērojot digitālo risinājumu iespējas, kā arī svītrots 35.–38. punkts, 51.8. apakšpunkts un 104. punkts, jo tajos ietvertos nosacījumus atrisina citos punktos ietvertā digitālā informācijas aprite. Vienlaikus vairs nav nepieciešams noteikumu Nr. 421 2., 3. un 4. pielikums papīra formā, jo tajos ietvertās informācijas aprite (nemainot saturu) tiks īstenota strukturētu datu veidā.
Ņemti vērā arī gadījumi, kad medniekam, piemēram, nav viedtālruņa (tas bojāts, pazudis), noteikumu Nr. 421 attiecīgo punktu, piemēram, 39. punkta, redakciju izsakot tā, lai medniekam dotu iespēju uzticēt attiecīgās informācijas ievadīšanu citai personai, proti, ka "mednieks to nodrošina", nevis dara pats.
Noteikumu Nr. 421 42., 44. un 44.1 punktā, 51.7. un 51.9. apakšpunktā, kā arī 101. punktā ietverts risinājums, kas ļauj atteikties no unikāli apzīmētiem fiziskiem marķieriem, tos aizstājot ar digitāliem. (Tādēļ no noteikumiem Nr. 421 svītrotas normas, kas reglamentē fizisko marķieru lietošanu, izņemot 101.punktu, kurā pieļauts, ka paša mednieka pagatavots marķieris ar noteikta satura informāciju kalpo kā alternatīvs risinājums gadījumos, kad objektīvu apstākļu dēļ personai nav iespēju nodrošināt informācijas iesniegšanu strukturētu datu veidā Meža valsts reģistrā.) Turpmāk, iesniedzot informāciju par nomedītu dzīvnieku, sistēmā tiks automātiski piedāvāts nākamais pieejamais no dienesta ģenerētā un attiecīgajam medību tiesību lietotājam vai to grupai izsniegtā nomedīšanas apjoma (limitēti medījamajiem dzīvniekiem) vai analoģisks kods (burtu vai ciparu kombinācija nelimitētajiem). Par medījamajiem dzīvniekiem sistēma pieprasīs ievietot nomedītā dzīvnieka fotogrāfiju ar laika un vietas datiem. Tādā veidā iegūtās medību produkcijas (katra nomedītā dzīvnieka) izcelsme un izsekojamība tiek pacelta daudz augstākā līmenī (arī nelimitēti medījamajām sugām).
Praksē konstatēta problēma ar ārvalstu mednieku īstenotiem pārkāpumiem, kas izdarīti aiz nezināšanas, trūkstot informācijai, turklāt daudzās situācijās ir problemātiski šīs personas saukt pie atbildības, tāpēc noteikumu Nr. 421 50.1 punkts nošķir atbildību, to pārliekot uz personu, kas uzņem un pavada ārvalsts mednieku.
Tā kā Medību likuma 19. panta pirmajā daļā noteiktas aļņu, staltbriežu, stirnu un mežacūku minimālās medību platības, šīs normas uzraudzības nolūkā noteikumu Nr. 421 51.6. apakšpunkts precizēts, ietverot sugu nosaukumus.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Saistībā ar medījamo sugu apsaimniekošanas nosacījumiem tika izvērstas plašas diskusijas darba grupas sanāksmēs, kurās puses pauda apsvērumus, argumentus, kā arī risku un ieguvumus katra priekšlikuma apspriešanas gaitā.
Attiecībā uz procesu digitalizāciju alternatīvie risinājumi, ietekmes un citi aspekti ir izvērtēti VMD likuma sagatavošanas un virzības gaitā (sk. VMD likuma anotāciju).
Attiecībā uz procesu digitalizāciju alternatīvie risinājumi, ietekmes un citi aspekti ir izvērtēti VMD likuma sagatavošanas un virzības gaitā (sk. VMD likuma anotāciju).
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Prasību ieviešana nerada papildu izmaksas, jo Meža valsts reģistrā jau ir radītas iespējas pakalpojumus saņemt elektroniski. 2021. gadā 53,9 % pakalpojumu tika pieteikti un pakalpojuma rezultāts paziņots elektroniski. Tāpat arī, vērtējot administratīvā sloga proporcionalitāti (pienākumu apjomu saistībā ar iesniegumu administratīvā procesa lietās iesniegšanu elektroniski un pakalpojuma rezultāta saņemšanu elektroniski un dienesta ieguvumiem) šādas saziņas metodes nodrošināšanā, ir skaidrs, ka personas ieguldījums ir attaisnojams. Īpaši jāuzsver, ka patlaban valsts pārvaldē notiek pāreja uz oficiālās elektroniskās adreses lietošanu saziņā ar klientu un saskaņā ar Personu apliecinošu dokumentu likuma nosacījumiem tiek plānots, ka eID karte tiks noteikta par obligātu personu apliecinošu dokumentu, tādēļ prasība par iesniegumu iesniegšanu un lēmumu saņemšanu elektroniski ir samērīga.
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta astoto daļu valsts pārvaldi organizē pēc iespējas ērti un pieejami privātpersonai. Ja informācija, kura nepieciešama pārvaldes lēmuma pieņemšanai, kas regulē publiski tiesiskās attiecības ar privātpersonu, ir citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no privātpersonas. Attiecīgi subjekts dokumentu iesniedz tikai tad, kad atbilstoša informācija vai dokuments nav citas iestādes rīcībā. Pārējos gadījumos iestāde to iegūst pati no citas iestādes.
Meža valsts reģistrā personas var autentificēties bez maksas Vienotās pieteikšanās modulī ar visiem Latvija.gov.lv pieejamajiem autentificēšanās rīkiem.
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta astoto daļu valsts pārvaldi organizē pēc iespējas ērti un pieejami privātpersonai. Ja informācija, kura nepieciešama pārvaldes lēmuma pieņemšanai, kas regulē publiski tiesiskās attiecības ar privātpersonu, ir citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no privātpersonas. Attiecīgi subjekts dokumentu iesniedz tikai tad, kad atbilstoša informācija vai dokuments nav citas iestādes rīcībā. Pārējos gadījumos iestāde to iegūst pati no citas iestādes.
Meža valsts reģistrā personas var autentificēties bez maksas Vienotās pieteikšanās modulī ar visiem Latvija.gov.lv pieejamajiem autentificēšanās rīkiem.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- medību saimniecības (biedrības), medību tiesību lietotāji
Ietekmes apraksts
Latvijā reģistrēti 1327 mednieku formējumi.
Projektam ir labvēlīga ietekme, jo tas paātrina un atvieglo dienesta un klienta savstarpējo sadarbību.
Līdz ar pāreju uz elektronisku komunikāciju ar dienestu iesniedzamās informācijas apjoms nemainās, tomēr samazinās iesnieguma sagatavošanas laiks, jo, sagatavojot iesniegumu tiešsaistē, daļa iesniedzamās informācijas lauku tiek aizpildīti automātiski no Meža valsts reģistrā reģistrētajiem datiem. Vienlaikus samazinās ceļā patērētais laiks vai pasta izdevumi.
Projektam ir labvēlīga ietekme, jo tas paātrina un atvieglo dienesta un klienta savstarpējo sadarbību.
Līdz ar pāreju uz elektronisku komunikāciju ar dienestu iesniedzamās informācijas apjoms nemainās, tomēr samazinās iesnieguma sagatavošanas laiks, jo, sagatavojot iesniegumu tiešsaistē, daļa iesniedzamās informācijas lauku tiek aizpildīti automātiski no Meža valsts reģistrā reģistrētajiem datiem. Vienlaikus samazinās ceļā patērētais laiks vai pasta izdevumi.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
-114 699,20
medību saimniecības (biedrības), medību tiesību lietotāji
samazinās
Vērtības nozīme:
10,45
vidējā bruto darba samaksa par stundu (euro) valstī 2023.gada 3.ceturksnī (CSP)
8,00
vidējais laika patēriņa samazinājums, pārejot uz medību dokumentācijas iesniegšanu elektroniski
1 372
medību tiesību lietotāju (biedrību) skaits
1
aprēķins izdarīts uz katru medību tiesību lietotāju gadā
-114 699,20
Kopā
-114 699,20
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta ieviešana nerada papildu izmaksas.
Ieviešot Ministru kabineta noteikumu projektā "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 384 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi"" (TA lieta Nr. 21-TA-1598) paredzētās izmaiņas Meža valsts reģistrā, Meža valsts reģistra uzturēšanas izmaksas netiek ietekmētas atkarībā no tā, vai pakalpojumu elektroniski saņem daļa klientu vai visi klienti.
Ieviešot Ministru kabineta noteikumu projektā "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 384 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi"" (TA lieta Nr. 21-TA-1598) paredzētās izmaiņas Meža valsts reģistrā, Meža valsts reģistra uzturēšanas izmaksas netiek ietekmētas atkarībā no tā, vai pakalpojumu elektroniski saņem daļa klientu vai visi klienti.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Latvijas valsts mežzinātnes institūts "SILAVA", Valsts meža dienests, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Latvijas universitātes Bioloģijas institūtsNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Latvijas ainavas", Biedrība Zemnieku saeima, Ķemeru nacionālā parka fonds, Latvijas Meža īpašnieku biedrība, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, AS "Latvijas valsts meži",
Latvijas Mednieku savienība,
Latvijas Mednieku asociācija,
Latgales Mednieku un makšķernieku biedrība,
Latvijas Aitu audzētāju asociācija,
Vides konsultatīvā padome.Cits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Darba grupa/domnīca
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/73de956d-5efe-4d8f-8448-14323be524b5
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības līdzdalība noteikumu projekta izstrādē tika nodrošināta atbilstoši spēkā esošajiem tiesību aktiem. Saņemtie iebildumi un priekšlikumi ir apkopoti un izvērtēti.
Uzsākot darbu pie priekšlikumu izvērtēšanas, ieinteresētās personas tika informētas par darba kārtību, akcentējot šādus aspektus:
1) Zemkopības ministrija pozitīvi novērtētu pušu spēju savstarpēji rast kompromisu par priekšlikumu aktualitāti un redakciju;
2) situācijās, kad puses nespēs vienoties un rast kompromisu, lēmumu par priekšlikuma atbalstīšanu vai noraidīšanu nāksies pieņemt Zemkopības ministrijai, un tās lēmums atspoguļosies projektā.
Zemkopības ministrija pieņem lēmumus par priekšlikumu atbalstīšanu vai noraidīšanu, izvērtējot pušu sniegto argumentāciju, priekšlikumu pamatojumos ietverto interpretāciju atkarībā no to autoru kompetences attiecīgajā jautājumā, kā arī citu informāciju, kompetentu ekspertu viedokļus un riska faktorus, lai sasniegtu lietderīgāko rezultātu.
Sabiedrības līdzdalības mērķis ir pieņemt objektīvu lēmumu un panākt dažādu interešu līdzsvaru. Līdzdalības tiesības neparedz lēmuma pieņēmēja pienākumu akceptēt visus izteiktos viedokļus (Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas 7. punkts);
3) priekšlikumu autoru (pārstāvju) klātneesamība sanāksmē nevar būt par iemeslu tā skatīšanas atlikšanai;
4) netiks vērtēti priekšlikumi, uz kuriem sniegta argumentācija projekta (21-TA-1825) izziņā, kā arī priekšlikumi, kas pārsniedz Ministru kabineta 2014. gada 22. jūlija noteikumu Nr. 421 "Medību noteikumi" tvērumu (piemēram, izvērtēti un apspriesti Medību likuma grozījumu projekta virzības laikā);
5) sanāksmes tiek ierakstītas.
Par pārliecinoši lielāko daļu pušu priekšlikumu notika karstas diskusijas, un katra puse palika pie sava viedokļa. Vismazāk diskusiju notika par Valsts meža dienesta iesniegtajiem priekšlikumiem.
Ministru kabineta uzdevuma (2022. gada 12. aprīļa sēdes protokola Nr. 20 18.§) izpildes un šī projekta veidošanas gaitā tika noorganizētas piecas tiešsaistes sanāksmes, katra vidēji trīs stundu gara, piedaloties anotācijas 6.1. sadaļā minēto organizāciju pārstāvjiem – priekšlikumu autoriem, ekspertiem, zinātniekiem un speciālistiem (sanāksmju ieraksti pieejami 6.4. apakšsadaļā "Cita informācija").
Sabiedrības līdzdalības rezultātu (publiskajā apspriešanā saņemto iebildumu) tabula anotācijai pievienota kā pielikums.
Pēc projekta izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē tika saņemti ministriju un nevalstisko organizāciju iebildumi, tāpēc atkārtota projekta saskaņošana tika īstenota vairākkārt.
Rezultātā saņemti pozitīvi atzinumi no Finanšu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas un Valsts kancelejas.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un biedrība "Latvijas Ornitoloģijas biedrība" uztur iebildumu par mērkaziņas (Gallinago gallinago) atjaunošanu medījamo sugu sarakstā. Īstenojot atkārtotu projekta izskatīšanu valsts sekretāru sanāksmē, puses vienojās neatjaunot mērkaziņu medījamo sugu sarakstā (22.02.2024. sēdes protokols #6 (VSS), 2. §, 2.punkts) un precizēto projektu virzīt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.
Biedrība "Latvijas ainavas" un nodibinājums "Ķemeru Nacionālā parka fonds" uztur iebildumus, kuri izvērtēti darba grupas sanāksmēs un tālākajā projekta virzībā, bet netika atbalstīti no citu projekta izstrādes darba grupā iesaistīto institūciju un ekspertu puses.
Uzsākot darbu pie priekšlikumu izvērtēšanas, ieinteresētās personas tika informētas par darba kārtību, akcentējot šādus aspektus:
1) Zemkopības ministrija pozitīvi novērtētu pušu spēju savstarpēji rast kompromisu par priekšlikumu aktualitāti un redakciju;
2) situācijās, kad puses nespēs vienoties un rast kompromisu, lēmumu par priekšlikuma atbalstīšanu vai noraidīšanu nāksies pieņemt Zemkopības ministrijai, un tās lēmums atspoguļosies projektā.
Zemkopības ministrija pieņem lēmumus par priekšlikumu atbalstīšanu vai noraidīšanu, izvērtējot pušu sniegto argumentāciju, priekšlikumu pamatojumos ietverto interpretāciju atkarībā no to autoru kompetences attiecīgajā jautājumā, kā arī citu informāciju, kompetentu ekspertu viedokļus un riska faktorus, lai sasniegtu lietderīgāko rezultātu.
Sabiedrības līdzdalības mērķis ir pieņemt objektīvu lēmumu un panākt dažādu interešu līdzsvaru. Līdzdalības tiesības neparedz lēmuma pieņēmēja pienākumu akceptēt visus izteiktos viedokļus (Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas 7. punkts);
3) priekšlikumu autoru (pārstāvju) klātneesamība sanāksmē nevar būt par iemeslu tā skatīšanas atlikšanai;
4) netiks vērtēti priekšlikumi, uz kuriem sniegta argumentācija projekta (21-TA-1825) izziņā, kā arī priekšlikumi, kas pārsniedz Ministru kabineta 2014. gada 22. jūlija noteikumu Nr. 421 "Medību noteikumi" tvērumu (piemēram, izvērtēti un apspriesti Medību likuma grozījumu projekta virzības laikā);
5) sanāksmes tiek ierakstītas.
Par pārliecinoši lielāko daļu pušu priekšlikumu notika karstas diskusijas, un katra puse palika pie sava viedokļa. Vismazāk diskusiju notika par Valsts meža dienesta iesniegtajiem priekšlikumiem.
Ministru kabineta uzdevuma (2022. gada 12. aprīļa sēdes protokola Nr. 20 18.§) izpildes un šī projekta veidošanas gaitā tika noorganizētas piecas tiešsaistes sanāksmes, katra vidēji trīs stundu gara, piedaloties anotācijas 6.1. sadaļā minēto organizāciju pārstāvjiem – priekšlikumu autoriem, ekspertiem, zinātniekiem un speciālistiem (sanāksmju ieraksti pieejami 6.4. apakšsadaļā "Cita informācija").
Sabiedrības līdzdalības rezultātu (publiskajā apspriešanā saņemto iebildumu) tabula anotācijai pievienota kā pielikums.
Pēc projekta izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē tika saņemti ministriju un nevalstisko organizāciju iebildumi, tāpēc atkārtota projekta saskaņošana tika īstenota vairākkārt.
Rezultātā saņemti pozitīvi atzinumi no Finanšu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas un Valsts kancelejas.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un biedrība "Latvijas Ornitoloģijas biedrība" uztur iebildumu par mērkaziņas (Gallinago gallinago) atjaunošanu medījamo sugu sarakstā. Īstenojot atkārtotu projekta izskatīšanu valsts sekretāru sanāksmē, puses vienojās neatjaunot mērkaziņu medījamo sugu sarakstā (22.02.2024. sēdes protokols #6 (VSS), 2. §, 2.punkts) un precizēto projektu virzīt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.
Biedrība "Latvijas ainavas" un nodibinājums "Ķemeru Nacionālā parka fonds" uztur iebildumus, kuri izvērtēti darba grupas sanāksmēs un tālākajā projekta virzībā, bet netika atbalstīti no citu projekta izstrādes darba grupā iesaistīto institūciju un ekspertu puses.
6.4. Cita informācija
Ministru kabineta uzdevuma (2022. gada 12. aprīļa sēdes protokola Nr. 20 18.§) izpildes darba grupas sanāksmju ieraksti:
2022. gada 29. jūnija sanāksme: https://youtu.be/0IbQUHVgz-8
2022. gada 6. jūlija sanāksme: https://youtu.be/2kN1RTZ4NHE
2022. gada 13. jūlija sanāksme: https://youtu.be/2J0j0Q-HEuE
2022. gada 20. jūlija sanāksme: https://youtu.be/QGwsHtz8y4c
2022. gada 27. jūlija sanāksme: https://youtu.be/FdrFMbGJ0xw
2022. gada 29. jūnija sanāksme: https://youtu.be/0IbQUHVgz-8
2022. gada 6. jūlija sanāksme: https://youtu.be/2kN1RTZ4NHE
2022. gada 13. jūlija sanāksme: https://youtu.be/2J0j0Q-HEuE
2022. gada 20. jūlija sanāksme: https://youtu.be/QGwsHtz8y4c
2022. gada 27. jūlija sanāksme: https://youtu.be/FdrFMbGJ0xw
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts meža dienests
- Valsts meža dienests
- Valsts meža dienests
- Valsts meža dienests
- Valsts meža dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Valsts meža dienests
samazinās
Vērtības nozīme:
9,24
vecākā referenta bruto darba samaksa nostrādātā stundā (euro)
0,42
laika patēriņa samazinājums (aļņa, staltbriezā) medību atļaujas izsniegšanai
1 372
medību tiesību lietotāju (biedrību) skaits
2
atļauju skaits gadā
-10 648,92
Aprēķins izdarīts, pamatojoties uz laika patēriņa samazinājumu medību atļaujas izsniegšanai.
Valsts meža dienests
samazinās
Vērtības nozīme:
9,24
vecākā referenta bruto darba samaksa nostrādātā stundā (euro)
0,17
laika patēriņa samazinājums informācijas reģistrēšanai par nomedītu dzīvnieku
1 372
medību tiesību lietotāju (biedrību) skaits
1
katrs medību iecirknis iesniedz vienu pārskatu gadā par nomedītajiem dzīvniekiem
-2 155,14
Aprēķins izdarīts, pamatojoties uz laika patēriņa samazinājumu informācijas reģistrēšanai.
Valsts meža dienests
samazinās
Vērtības nozīme:
9,24
vecākā referenta bruto darba samaksa nostrādātā stundā (euro)
0,13
laika patēriņa samazinājums marķieru reģistrācijai
1 372
medību tiesību lietotāju (biedrību) skaits
25
vidējais marķieru skaits vienam medību tiesību lietotājam (biedrībai) gadā
-41 201,16
Aprēķins izdarīts, pamatojoties uz laika patēriņa samazinājumu marķieru reģistrēšanai.
Valsts meža dienests
samazinās
Vērtības nozīme:
9,24
vecākā referenta bruto darba samaksa nostrādātā stundā (euro)
0,33
laika patēriņa samazinājums vilka medību atļaujas izsniegšanai
300
atļauju skaits
1
aprēķins uz katru atļauju 1 reizi gadā
-914,76
Aprēķins izdarīts, pamatojoties uz laika patēriņa samazinājumu medību atļaujas izsniegšanai.
Valsts meža dienests
samazinās
Vērtības nozīme:
9,24
vecākā referenta bruto darba samaksa nostrādātā stundā (euro)
0,50
laika patēriņa samazinājums medību iecirkņa reģistrācijai
3 403
iesniegumu skaits gadā par medību iecirkņu reģistrāciju
1
aprēķins izdarīts uz katru iesniegumu gadā
-15 721,86
Aprēķins izdarīts, pamatojoties uz laika patēriņa samazinājumu medību iecirkņa reģistrācijai.
Kopā
-70 641,84
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Projekts nepieciešams, lai pilnveidotu dienesta procesus, nodrošinot efektīvu un kvalitatīvu elektronisko saziņu un elektronisko dokumentu apriti starp dienestu un privātpersonām un samazinātu dienesta amatpersonu patērēto laiku dienestam piekritīgajos administratīvajos procesos. Būtiskākā dienesta procesu efektivizācija tiek panākta ar to, ka dienesta amatpersonām iesniegumi, kas patlaban tiek saņemti papīra formā, vairs nebūs manuāli jāievada Meža valsts reģistrā.
Savukārt papīra formā izsniedzamie administratīvie tiek sagatavoti strukturētu datu veidā Meža valsts reģistrā un pēc tam izdrukāti. Dienesta amatpersonai šis sagatavotais administratīvais akts ir jāparaksta, un tikai tad tas izsniegts klientam. Ieviešot noteikumu projektā paredzētos grozījumus, dienesta amatpersonas varēs strādāt efektīvāk, jo būs optimizēta dienestam piekritīgo administratīvo procesu virzība.
Līdz ar projektā paredzētajiem grozījumiem informācijas apritē dienestam piekritīgajos administratīvajos procesos tiks nodrošināta efektīva, ātra un droša informācijas apmaiņa starp dienestu un klientu.
Ātrāka informācijas aprite vienlaikus paaugstina medību procesa uzraudzības un drošības līmeni.
Savukārt papīra formā izsniedzamie administratīvie tiek sagatavoti strukturētu datu veidā Meža valsts reģistrā un pēc tam izdrukāti. Dienesta amatpersonai šis sagatavotais administratīvais akts ir jāparaksta, un tikai tad tas izsniegts klientam. Ieviešot noteikumu projektā paredzētos grozījumus, dienesta amatpersonas varēs strādāt efektīvāk, jo būs optimizēta dienestam piekritīgo administratīvo procesu virzība.
Līdz ar projektā paredzētajiem grozījumiem informācijas apritē dienestam piekritīgajos administratīvajos procesos tiks nodrošināta efektīva, ātra un droša informācijas apmaiņa starp dienestu un klientu.
Ātrāka informācijas aprite vienlaikus paaugstina medību procesa uzraudzības un drošības līmeni.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Jā
Ieviešot projektā paredzētos grozījumus, paredzams, ka administratīvajos procesos gandrīz visa informācijas apmaiņa notiks digitalizēti vienā informācijas sistēmā – Meža valsts reģistrā.
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Jā
Elektroniskie risinājumi nodrošinās operatīvāku informācijas apriti, kā arī mazinās administratīvo slogu abām pusēm.
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Elektronisko risinājumu pakāpeniska ieviešana ļaus vienkāršot daudzus medību norises dokumentēšanas un informācijas aprites procesus medību jomā un tos pārveidot tā, lai tie privātpersonām būtu vieglāk pieejami, dodot iespēju īstenot informācijas apriti arī elektroniskā formā. Šāds risinājums nodrošinās operatīvāku informācijas apriti, kā arī mazinās administratīvo slogu.
Līdz 2027. gada 1. janvārim dienests jebkurai personai, kurai tas nepieciešams, sniegs atbalstu iesnieguma iesniegšanai strukturētu datu veidā tiešsaistē. Persona, kas objektīvu apstākļu dēļ nav aktīva e-vidē, savas tiesības vērsties dienestā īstenos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos tādā veidā, kādā personai tas ir iespējams.
Līdz 2027. gada 1. janvārim dienests jebkurai personai, kurai tas nepieciešams, sniegs atbalstu iesnieguma iesniegšanai strukturētu datu veidā tiešsaistē. Persona, kas objektīvu apstākļu dēļ nav aktīva e-vidē, savas tiesības vērsties dienestā īstenos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos tādā veidā, kādā personai tas ir iespējams.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projektam ir pozitīva ietekme uz vidi. Saistībā ar medījamo sugu apsaimniekošanas nosacījumiem tika izvērstas plašas diskusijas darba grupas sanāksmēs, kurās puses pauda apsvērumus, argumentus, kā arī risku un ieguvumus katra priekšlikuma apspriešanas gaitā. Ieviestas korekcijas atsevišķu sugu medību termiņos atbilstoši sugu fizioloģijai un populāciju stāvoklim.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Līdz ar pāreju uz elektronisku komunikāciju ar dienestu iesniedzamās informācijas apjoms nemainās, tomēr samazinās iesnieguma sagatavošanas laiks un nav nepieciešami ceļa vai pasta izdevumi.
Precīzu ietekmi nav iespējams aprēķināt.
Precīzu ietekmi nav iespējams aprēķināt.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Līdz ar pāreju uz elektronisku komunikāciju ar dienestu iesniedzamās informācijas apjoms nemainās, tomēr samazinās iesnieguma sagatavošanas laiks un nav nepieciešami ceļa vai pasta izdevumi.
Precīzu ietekmi nav iespējams aprēķināt.
Precīzu ietekmi nav iespējams aprēķināt.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
Pielikums
Nosaukums
Publiskās apspriešanas rezultāti - viedoklu_parskats_22-TA-2430