Anotācija

Atbilstoši Eurostat datiem, Latvijas kopējie P&A ieguldījumi 2021. gadā bija 0.75% no IKP – 3. zemākais rādītājs Eiropas Savienībā un aptuveni trešdaļa no Eiropas Savienības vidējā P&A ieguldījuma IKP izteiksmē [1], savukārt Eiropas Inovāciju rādītājā Latvija ierindojas 25. vietā starp 27 ES dalībvalstīm [2]. Nepietiekamus ieguldījumus P&A un ar tiem saistītus trūkumus Latvijas inovāciju ekosistēmā identificē gan NAP2027, gan Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (turpmāk - ZTAIP) [3].
NAP2027 prioritātēs “Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei” un “Uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība” iezīmēti tādi izaicinājumi kā “Nepietiekams atbalsts inovācijai un vāja sadarbība starp iesaistītajām pusēm, lai sniegtu ekonomisko un sociālekonomisko ieguvumu no pētnieciskās darbības un inovācijas” un “Zemi ieguldījumi P&A, nepietiekama valsts, uzņēmējdarbības un zinātnes sadarbība”, kas apgrūtina inovāciju un augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu attīstību, kā arī apgrūtina Latvijas starptautisko konkurētspēju. Pasākums sniegs ieguldījumu NAP2027 minēto izaicinājumu risināšanā, gan sniedzot tiešu ieguldījumu P&A, gan tematiskās pētījumu platformas ietvaros veicinot sadarbību starp zinātniskajām institūcijām un komercsektoru. Rīcības virziena "Zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai" uzdevums, kas atbilst pasākumam: 144. Publiskajā sektorā radīto zināšanu pārnese Latvijas mazajiem uzņēmumiem, sociālajiem uzņēmumiem, sabiedriskajām organizācijām un radošajām industrijām, tai skaitā veicinot atvērto datubāzu pieejamību un izmantošanu; Rīcības virziena "Produktivitāte, inovācija un eksports" uzdevumi, kas atbilst pasākumam: 200. Valsts, uzņēmēju un zinātnes sadarbības, zināšanu pārneses, jaunu produktu un pakalpojumu attīstības un cilvēkresursu piesaistes reģionos atbalstīšana, koncentrējot
pieejamo atbalstu un neveicinot privāto investīciju aizvietošanu; un 201. Stratēģisku inovācijas partnerību un ekosistēmu attīstības atbalstīšana, t. sk. reģionālo zināšanu partnerību attīstībai un dizaina inovācijai.

ZTAIP 2. apakšmērķa “Paaugstināt inovācijas kapacitāti, zināšanu un pētniecības sociālo un ekonomisko vērtību” 2.2. Rīcības virziena “Zināšanu un tehnoloģiju pārnese inovācijas attīstībai” aprakstā norādīts, ka P&A ir būtiska arī līdzsvarotas reģionālās attīstības veicināšanai, jo īpaši reģionos izplatīto tradicionālo ekonomikas nozaru transformācijai uz lielāku resursefektivitāti un produktivitāti. Pasākums palīdzēs attīstīt jaunas tehnoloģijas un produktus kūdras nozares klimatneitralitātes veicināšanai, kā arī atbalstu reģioniem pārkārtošanās radītās sociālās un ekonomiskās ietekmes mazināšanai, iesaistot reģionu zinātniskās institūcijas un komersantus.
 
 [1]https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/RD_E_GERDTOT__custom_7575142/bookmark/table?lang=en&bookmarkId=2f679e72-db59-443e-b01c-ccc3d8ad3bf0
[2]https://op.europa.eu/en/web/eu-law-and-publications/publication-detail/-/publication/04797497-25de-11ee-a2d3-01aa75ed71a1
[3] https://likumi.lv/ta/id/322468-par-zinatnes-tehnologijas-attistibas-un-inovacijas-pamatnostadnem-20212027-gadam 

Kūdras un dabas resursu pētniecības platforma  ir investīciju virziena "Kūdras nozares SEG emisiju samazināšanas pasākumi un atbalsts reģionālās ekonomikas pārstrukturēšanai, mazinot sociālekonomiskās sekas pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku" īstenošanas ietvaros plānotā aktivitāte. Aktivitātes ietvaros paredzēts izveidot pētījumu platformu- izcilības centru ar mērķi attīstīt nepieciešamo P&I kapacitāti un kompetences, kas spētu sniegt pienesumu TPTP atbalstāmajos reģionos, paātrinot zināšanu un tehnoloģijas pārneses, pilotprojektu un demonstrācijas projektu īstenošanu, atvērtās laboratorijas (OpenLab) sadarbības mehānismu izveidi, jaunu pētniecībā balstītu ideju ieviešanu, kā arī veicinātu starptautisko sadarbību pētniecībā. Lai nodrošinātu zināšanu pārnesi un savstarpējo sadarbību starp ZI, tiks iesaistītas Latvijas nozīmīgākās ZI, kas sadarbībā ar komercsektoru nodrošinās pētniecībā balstītu ideju ieviešanu. 
Ar šo pasākumu plānota Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna mērķu sasniegšana kūdras nozares kontekstā pētniecības inovāciju veicināšana attīstot pielāgotus risinājumus, sasniegt klimatneitralitātes mērķus radot inovatīvus ilgtspējīgus risinājumus dabas resursu ieguvē, pārstrādē, un augtas pievienotas vērtības produktu izstrādē veicinot ekonomikas diversifikāciju. 
SAM 6.1.1.2.pasākumu plānots ieviest atklātas projektu iesniegumu atlases veidā.
Projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros ir zinātniskā institūcija, kas 2019. gada zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā novērtējumā ieguvusi vismaz četru ballu novērtējumu vai zinātnes universitāte, kas var iesniegt ar saimniecisku darbību nesaistītu projektu, ja projekta iesniedzējs kā zinātniskā institūcija atbilst pētniecības organizācijas definīcijai. 
Finansējuma saņēmējs kā vadošā institūcija piesaista vismaz divus sadarbības partnerus, kopā veidojot konsorciju no vismaz trīs zinātniskajām institūcijām, starp kurām ir vismaz divas zinātnes universitātes un vismaz viena zinātniskā institūcija, kura 2019. gada zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā novērtējumā  ieguvusi vismaz četru ballu novērtējumu, ieskaitot vadošo institūciju.
Projektā kā sadarbības partneri pēc nepieciešamības iesaistāmas arī citas Latvijas Republikā reģistrētas universitātes, augstskolas un zinātniskās institūcijas.  
Pasākuma ietvaros plānots atbalstīt viena projekta īstenošanu par visu pasākumam pieejamo finansējumu.
Īstenojot projektu, atbalstāmās darbības un risinājumi mērķēti Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales statistiskajiem reģioniem saskaņā ar 2022. gada 25. novembrī spēkā esošo Statistiski teritoriālo vienību nomenklatūras 3. līmeņa (NUTS 3. līmenis) klasifikāciju. 
Pasākuma mērķa grupa ir reģionu kūdras nozares un saistīto nozaru iestādes, uzņēmumi, kurus skar ekonomiskā transformācija, zinātniskās institūcijas un zinātniskie darbinieki, kā arī reģionos nodarbinātie speciālisti kūdras un saistītajās nozarēs.
Pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim jāsasniedz šādi rādītāji:
programmas iznākuma rādītājs – uzņēmumi, kas sadarbojas ar pētniecības organizācijām - vismaz pieci;
programmas rezultāta rādītāji:
zinātnisko rakstu skaits, kuru izstrādei un publicēšanai ir sniegts atbalsts - vismaz 50;
pētniecības pieteikumu sagatavošana un iesniegšana pētnieciskajos konkursos - vismaz trīs pētniecības pieteikumi.

Pasākumā tiek atbalstīts pētniecības projekta pieteikums, kas izstrādāts, lai īstenotu mērķi “pētniecības attīstība dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai un klimatneitralitātes veicināšanai kūdras nozarē” un šī mērķa sasniegšanai tiek noteikti šādi tematiskie uzdevumi:    
1) kūdras nozares siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju un ogļskābās gāzes (CO2) piesaistes izpēte, tai skaitā rekultivācijas aktivitāšu izvērtējums siltumnīcefekta gāzu emisiju emisiju mazināšanai un ogļskābās gāzes piesaistei  kūdras ieguves vietās, degradētos purvos, dabiskos purvos un rekultivētās platībās, izpēte par oglekļa saturu un uzglabāšanos kūdrā pēc tās iegūšanas un dažādos kūdras produktos;
2) Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju inventarizācijas metodes pilnveidošana, tai skaitā kūdras vietējā patēriņa makroekonomiskais novērtējums un tā loma siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā;
3) siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju mazinošas, klimatam draudzīgākas kūdras ieguves un apstrādes tehnoloģijas un risinājumi degradēto purvu, nerekultivēto vēsturisko ieguves vietu un tām piegulošo ietekmēto teritoriju rekultivācijas aktivitātēm, tai skaitā pilotprojekti un demonstrāciju projekti;
4) jaunas tehnoloģijas un produkti kūdras nozares klimatneitralitātes veicināšanai, tai skaitā inovatīvu kūdru saturošu produktu ar augstu pievienoto vērtību izstrāde, piemēram, filtru, sorbentu, celtniecības materiālu, izejvielu ķīmiskajai rūpniecībai, tekstilrūpniecībai, dekoratīvā dizaina un mākslas produktu izstrāde, risinājumi resursu atkārtotai izmantošana kūdras nozarē, kūdras substrātu uzlabošana lietošanai dārzkopībā un mežsaimniecībā;
5) sociālekonomiskais novērtējums un nākotnes scenāriju izstrāde par rekultivēto kūdras ieguves vietu turpmākām izmantošanas iespējām un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu tajās, tai skaitā no jauna radīto darba vietu potenciāla novērtējums, stādu audzēšanas iespēju izpēte un radīto produktu eksporta potenciāla novērtējums un nākotnes ilgtspējas ietekmes aprēķina vadlīniju izstrāde.
Iesniedzot projekta iesniegumu finansējuma saņēmējs pielikumā pievieno vismaz piecus pētniecības pieteikumus (apakšprojektus), kas izstrādāti visos piecos MK noteikumu 13. punktā noteiktajos tematiskajos uzdevumos.

Pasākuma īstenošanai ir noteikti šādi kopīgi (horizontālie) uzdevumi:
1) veidot un attīstīt starpdisciplināras un iekļaujošas starptautiski konkurētspējīgas zinātnieku grupas, kas zinātniskajā darbībā izmanto pasaules zinātnieku atzītas pētniecības metodes un tehnoloģijas;
2) attīstīt zinātnisko grupu un attiecīgo tautsaimniecības nozaru speciālistu sadarbību;
3) attīstīt starptautisko sadarbību pētniecībā, tostarp iesaistoties starptautiskajos sadarbības tīklos un konsorcijos, tai skaitā ar Eiropas pētniecības infrastruktūru konsorcijiem un izstrādājot projektu pieteikumus Eiropas Savienības fondu un citām starptautiskajām pētniecības programmām;
4) attīstīt inovatīvus risinājumus un veicināt to plašāku izmantošanu;
5) nodrošināt pētniecības rezultātu publisku pieejamību, tai skaitā publicēt rezultātus brīvpiekļuves žurnālos un deponēt jauniegūtus pētniecības datus pētniecības datu repozitorijos, veicinot datu atkārtotu lietojamību atbilstoši "FAIR" principiem (atrodamība, pieejamība, sadarbspēja, atkārtota lietojamība);
6) nodrošināt publicitātes un komunikācijas aktivitātes, tostarp vismaz reizi gadā projekta īstenošanas laikā organizējot semināru, lai informētu sabiedrību un nodrošinātu programmas atpazīstamību un rezultātu izplatīšanu, kā arī tādējādi iesaistītu atbilstošās mērķa grupas un veicinātu zināšanu pārnesi, izpratni par pētniecības lomu un devumu sabiedrībai nozīmīgu jautājumu risināšanā;
7) nodrošināt studējošo, sevišķi doktorantu, un jauno zinātnieku iesaisti projekta uzdevumu izpildē, lai nodrošinātu kūdras nozares vajadzības pēc augstākas kvalifikācijas speciālistiem, tai skaitā nodrošinot sasaisti ar jomai atbilstošajām doktorantūras programmām;
8) nodrošināt projektā radīto zināšanu iekļaušanu mācību moduļu izstrādē pamatstudiju un tālākizglītības programmās;
9) nodrošināt kopīgas datu bāzes izveidi Latvijas Atvērtās zinātnes platformā un piekļuvi projektā radītajām zināšanām.

Projekta aktivitātēm un radītajiem risinājumiem jābūt mērķētiem aptverot atbalstāmos reģionus.
Pētniecības projektu pieteikumiem jābūt vērstiem uz risinājumu mēroga palielināšanu un pakalpojumu pasākumu kopumu izveidošanu nozares vajadzībām.  
Konsorcija sadarbības rezultātā jāveido informācijas centrs rezultātu ilgtspējas nodrošināšanai un nozares izturētspējai, kas ietver kūdras nozares pētniecības kompetenču un infrastruktūras kartējuma publicēšanu interneta vietnē.  
Konsorcijam jāsadarbojas ar vismaz pieciem komersantiem pētniecības vajadzību definēšanai. 
Projektu rezultāti un to plānotā ietekme saistīta ar iegūto zināšanu nodošanu, iesaistot sabiedrību, kas sekmēs kopienas prasmju bāzi un attīstības potenciālu.  

Pasākuma ietvaros plānotais kopējais finansējums ir 5 981 103 euro (tai skaitā elastības finansējums 392 838 euro), tai skaitā Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējums 5 083 937 euro (tai skaitā elastības finansējums 333 912 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums 897 166 euro (tai skaitā elastības finansējums 58 926 euro). Pasākumam pieejamais kopējais finansējums ir 5 588 265 euro, tai skaitā Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējums 4 750 025 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 838 240 euro. Maksimālais Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.
Atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt no 2026. gada 1. janvāra palielināt pasākumam pieejamo kopējo finansējumu līdz plānotajam kopējam finansējuma apmēram.
Pētniecības projekta pieteikumā izmaksas infrastruktūrai plāno ne vairāk kā 25 procentu apmērā un izmaksas projektā nodarbinātajam īstenošanas personālam (zinātniskajam personālam) plāno ne mazāk kā 20 procentu apmērā no pasākuma kopējā finansējuma, savukārt konsorcija projekta vadības personālam 7 procentu apmērā. Netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā.
Pārējais finansējums paredzēts, lai nodrošinātu pētniecības projektu pieteikumu zinātnisko kvalitāti un izcilību.

Projektā atbalstāmās darbības:
1. pētniecība, kas ietver vienu vai vairākas šādas pētniecības kategorijas:
1.1. fundamentālie pētījumi;
1.2. lietišķie pētījumi, kas ietver:
1.2.1. rūpnieciskos pētījumus. Viena pētniecības pieteikuma ietvaros var apvienot rūpnieciskos pētījumus ar fundamentāliem pētījumiem;
1.2.2. eksperimentālo izstrādi, ja tiek īstenoti rūpnieciskie pētījumi;
2. pētījumi ar ilgtspējīgas rīcībpolitikas risinājumiem;
3. tehnoloģiju tiesību (nemateriālo aktīvu) iegūšana, apstiprināšana un aizstāvēšana (turpmāk – tehnoloģiju tiesību aizsardzība);
4. projekta ietvaros radīto zināšanu izplatīšana mācību, publikāciju vai zinātības un tehnoloģiju pārneses veidā, tai skaitā sabiedrības iesaiste projekta norisēs un informēšana par projekta rezultātiem, kas nav aizsargāti ar intelektuālā īpašuma tiesībām;
5. pasākumi mērķa grupas un sabiedrības iesaistīšanai un informēšanai par projekta mērķiem, norisi un rezultātiem (tai skaitā mācību, darba grupu, semināru, konferenču, pieredzes apmaiņas, ideju konkursu un citu pasākumu īstenošana); 
6. sadarbība ar Eiropas pētniecības infrastruktūru stratēģijas foruma (ESFRI) Eiropas pētniecības infrastruktūru konsorcijiem, tai skaitā ar eLTER (Integrated European Long-Term Ecosystem, critical zone and socio-ecological system Research Infrastructure) – Eiropas integrētā ilgtermiņa ekosistēmu, kritisko apgabalu un socio-ekoloģisko sistēmu pētniecības infrastruktūru;
7. laboratoriju iekārtu, materiālu, reaģentu iegāde un infrastruktūras uzturēšana MK noteikumu projekta 13. punktā minēto uzdevumu realizācijai, nepārsniedzot 25% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;
8. konsultāciju un pakalpojumu nodrošināšana kūdras nozares komersantiem projekta mērķu sasniegšanai;
9. atbalsts specializācijas izveidei kūdras nozares vajadzību nodrošināšanai esošajās doktora studiju programmās;
10. ilgtermiņa monitoringa pasākumi MK noteikumu projekta 13. punktā minēto uzdevumu realizācijai;
11. datu bāzu un platformu izstrāde ar MK noteikumu projekta 13. punktā minēto uzdevumu saistīto pētniecības datu glabāšanai, pārvaldībai un koplietošanai;
12. MK noteikumu projekta 10.2.1. apakšpunktā minēto zinātnisko rakstu izstrāde un publicēšana;
13. projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana;
14. komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi projekta īstenošanai.

Pasākumā tiek atbalstīta ar saimniecisko darbību nesaistīta projekta īstenošana.
Konsorcija projektā plāno šādus izmaksu veidus: 
1. projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, nepārsniedzot 7 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;
2. citas izmaksas, kas ir tieši saistītas ar projekta īstenošanu un nepieciešamas rezultātu sasniegšanai un kas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus atbalstāmo darbību īstenošanai un rezultātu sasniegšanai, tai skaitā:
- projekta vadības personāla iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumu saistītie izdevumi, ja tās ir pamatotas un saistītas ar projekta īstenošanu. Iekšzemes komandējumu izmaksas tiek segtas atbilstoši Finanšu ministrijas metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība"  un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam īstenošanai";
- jaunradītu projekta vadības un īstenošanas personāla darba vietu aprīkojuma, biroja mēbeļu, tehnikas, datorprogrammu un licenču iegādes vai īres izmaksas ne vairāk kā 3000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā, ja projekta vadības un īstenošanas personāls ir nodarbināts projektā uz darba līguma pamata. Ja projekta vadības un īstenošanas personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai daļlaiku, jaunradītas darba vietas aprīkojuma iegādes vai īres izmaksas ir attiecināmas proporcionāli darba slodzes procentuālajam sadalījumam, bet daļlaika noslodzes gadījumā – ņemot vērā darbinieka iesaistes periodu projektā pret kopējo projekta īstenošanas ilgumu;
- ar semināru, konferenču un citu informatīvo pasākumu, kā arī projekta noslēguma konferences organizēšanu un īstenošanu saistītās izmaksas;
- transporta pakalpojumu izmaksas (maksa par degvielu, transportlīdzekļu noma, transporta pakalpojumu pirkšana, maksa par sabiedriskā transporta izmantošanu), kas ir daļa no iekšzemes komandējumu vai darba braucienu izmaksām. Degvielas izmaksas vieglajam transportlīdzeklim un reģionālā sabiedriskā un vietējā sabiedriskā transporta izmaksas tiek segtas atbilstoši Finanšu ministrijas metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam īstenošanai";
- horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” darbību īstenošanai, tai skaitā zīmju valodas tulka, ergoterapeita, reāllaika transkripcijas, subtitru nodrošināšanai pasākumos iesaistītajām mērķa grupas personām;  
- ar projekta darbībām tieši saistīto komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu izmaksas;
3. finansējums pētniecības projekta pieteikumu (apakšprojektu) īstenošanai.

Ar saimniecisku darbību nesaistītam pētniecības projekta pieteikumam (apakšprojektam) ir attiecināmas šādas ar pētniecību tieši saistītas izmaksas:
1. atlīdzība zinātniskajiem darbiniekiem, ciktāl tie ir nodarbināti projektā;
2. pētniecībā iesaistītā zinātniskā darbinieka ārvalstu un iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksas, kas saistītas ar projekta ietvaros īstenojamo pētniecību, tai skaitā ar sasniegto rezultātu publiskošanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi, ja zinātniskais darbinieks ir nodarbināts Latvijas Republikā;
3. pētniecības infrastruktūras izmaksas, ciktāl to izmanto pētniecības projekta ietvaros, tai skaitā:
3.1. materiālie aktīvi:
3.1.1. jaunu tehnoloģisko iekārtu iegādes vai izveidošanas izmaksas (tai skaitā uzstādīšanas, montāžas un citas kapitalizējamās izmaksas);
3.1.2. amortizācijas izmaksas (attiecināms uz projekta ietvaros iegādātajiem un rīcībā esošiem pamatlīdzekļiem, kurus izmanto pētniecībai);
3.1.3. nomas maksa, ja noma veikta uz tāda līguma pamata, ar kuru iznomātājs par vienu vai vairākiem nomas maksājumiem nodod nomniekam tiesības lietot aktīvu noteiktu laikposmu, nepārsniedzot projekta īstenošanas termiņu un nenododot visus aktīva īpašuma tiesībām raksturīgos riskus un atlīdzību. Pasākuma ietvaros nav pieļaujams nomas līgums starp projekta sadarbības partneriem;
3.1.4. projekta īstenošanai nepieciešamā inventāra, instrumentu un materiālu (tai skaitā fizikālie, bioloģiskie, ķīmiskie un citi materiāli, izmēģinājuma dzīvnieki un augi, reaktīvi, ķimikālijas, laboratorijas trauki, medikamenti, aukstuma aģenti, siltumnesēji, elektronikas komponentes un moduļi, nesējgāzes, eļļas, enerģētiskie materiāli un elektroenerģija, ciktāl to izmanto pētniecībai) iegādes un piegādes izmaksas saskaņā ar iepirkuma procedūru reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. Preču un pakalpojumu iegādi veic atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā procedūrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, izvērtējot iespējas iegādēm piemērot sociāli atbildīgu publisko iepirkumu un/vai  inovatīvu publisko iepirkumu;
3.2. nemateriālie aktīvi – no ārējiem avotiem iegādātu tehnisko zināšanu, patentu, tehnoloģiju tiesību vai citu intelektuālā īpašuma tiesību licenču iegādes izmaksas, ja darījums ir veikts konkurences apstākļos un nav bijis slepenu norunu;
4. ārpakalpojumu izmaksas, ja ārpakalpojumu iepirkumu plāno un veic atbilstoši iepirkuma procedūru reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu procedūru, izvērtējot iespējas iegādēm piemērot sociāli atbildīgu publisko iepirkumu un/vai inovatīvu publisko iepirkumu:
4.1. pētniecības ārpakalpojuma izmaksas;
4.2. pētniecības nodrošināšanas izmaksas (inspicēšanas, testēšanas, sertifikācijas un citas izmaksas, lai nodrošinātu tādus pētījumu datus, kas salīdzināmi ar citās valstīs veiktajiem pētījumiem);
5. MK noteikumu projekta 10.2.1. apakšpunktā minēto zinātnisko rakstu publicēšanas izmaksas;
6. tulkošanas izmaksas, kas ir pamatotas un saistītas ar projekta īstenošanu;
7. ar mācību, darba grupu, semināru, konferenču, pieredzes apmaiņas, ideju konkursu un citu pasākumu mērķa grupas un sabiedrības iesaistīšanai un informēšanai organizēšanu un īstenošanu saistītās izmaksas; 
8. informatīvo un izdales materiālu  nodrošināšanas izmaksas. 

Sadarbības iestāde projektu iesniegumu atlasē starptautisko zinātnisko ekspertīzi nodrošinās sadarbībā ar Latvijas Zinātnes padomi. Katra projekta iesnieguma izvērtēšanā, vidusposma un gala rezultātu zinātniskās kvalitātes izvērtēšanā Latvijas Zinātnes padome iesaista ne mazāk kā divus ārvalstu ekspertus atbilstoši MK noteikumu projekta 45. un 46.punktā noteiktajam.

Lai pamatotu projekta sociālekonomisko ietekmi, projekta iesniegumam var pievienot Latvijā reģistrētas biedrības atzinumu par pētījumu nozīmību kūdras un saistīto tautsaimniecības nozaru attīstībai.
Projektu īsteno no vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas datuma, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 30. septembrim.

Sinerģija, papildinātība un demarkācja ar citiem pasākumiem 
6.1.1.2. pasākumam plānota sinerģija un demarkācija ar 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā” 1.1.1.3. pasākumā “Praktiskas ievirzes pētījumi” plānotajām pētniecības darbībām.
Ieviešot projektu būtiska ir pētniecības pieteikumu sinerģija ar līdzīgām aktivitātēm, piemēram, bioloģiskās daudzveidības pētījumiem.  

6.1.1.2. pasākuma investīcijām būs netieša ietekme uz horizontālo principu „Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” (skat. skaidrojumu pie anotācijas 8. punkta “Horizontālā ietekme”).  
Savukārt uz horizontālajiem principiem „Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu” 6.1.1.2. pasākumam nav ietekmes. 

6.1.1.2. pasākuma investīcijām piemērots 29. intervences kods "Pētniecības un inovācijas procesi, tehnoloģiju nodošana un sadarbība starp uzņēmumiem, pētniecības centriem un universitātēm, koncentrējoties uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju, noturību un pielāgošanos klimata pārmaiņām" (Research and innovation processes, technology transfer and cooperation between enterprises, research centres and universitie focusing on the low carbon economy, resilience and adaptation to climate change) atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.–2027. gadam.