22-TA-3542: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2021. gada 12. oktobra noteikumos Nr. 680 "Valsts izglītības satura centra maksas pakalpojumu cenrādis"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2021. gada 12. oktobra noteikumos Nr. 680 “Valsts izglītības satura centra maksas pakalpojuma cenrādis”” (turpmāk – projekts) pēc savas iniciatīvas. Projekts izstrādāts saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 5. panta devīto daļu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir aktualizēt Ministru kabineta 2021. gada 12. oktobra noteikumos Nr. 680 “Valsts izglītības satura centra maksas pakalpojuma cenrādis” (turpmāk – Noteikumi Nr. 680) noteiktos Valsts izglītības satura centra (turpmāk – centrs) sniegtos maksas pakalpojumus un noteikt jaunu maksas pakalpojumu, ņemot vērā Ministru kabineta 2023.gada 24.janvāra noteikumus Nr. 36 "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 8. marta noteikumos Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību"".
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2023. gada 24. janvārī tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 8. marta noteikumos Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību"(turpmāk – Noteikumi Nr. 157), ar kuriem noteikta valsts nodeva par valsts valodas prasmes pārbaudi personai, kura nav Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis ar mērķi nodrošināt pārbaudes validitāti un motivēt personu apgūt valsts valodu un iegūt valsts valodas prasmes apliecinošu dokumentu, uzlabojot lingvistisko situāciju un integrāciju Latvijas sabiedrībā.
Tādējādi papildus valsts nodevas samaksai, ko par valsts valodas prasmes pārbaudi maksās persona,kura nav Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis, Noteikumu Nr. 680 pielikuma pirmais pakalpojums paredz iespēju nodrošināt pārbaudi pēc juridisko personu pieprasījuma juridiskās personas norādītajā laikā un vietā (turpmāk – izbraukuma pārbaudes organizēšana), un par šādu pakalpojumu spēkā esošajā normatīvajā aktā un arī turpmāk ir noteikta maksa.
Valsts valodas prasmes pārbaudes nepieciešamība ir noteikta Valsts valodas likuma 6. panta piektajā daļā, Imigrācijas likuma 24. panta piektajā daļā un likuma "Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā" 3. panta ceturtajā daļā. Saskaņā ar minēto likumu normām valsts valodas prasmes pārbaudi kārto personas, kurām profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai, Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai nepieciešams valsts valodas prasmi apliecinošs dokuments. Valsts valodas prasmes pārbaudes kārtotāji ir bezdarbnieki un darba meklētāji (vid. 40%), bēgļi un patvēruma meklētāji (piem., Ukrainas civiliedzīvotāji), ieslodzītie un citas grupas, kurām valsts (latviešu) valodas mācīšanu nodrošina dažādas juridiskās personas. Lai valodas apguvējiem nodrošinātu valsts valodas prasmes pārbaudi salīdzinoši īsā laikā pēc valodas apguves, Centrs piedāvā maksas pakalpojumu par izbraukuma pārbaudes organizēšanu.
Tātad principā, pamatojoties uz juridiskas personas iesniegumu, tiek organizēta izbraukuma pārbaude, kuras maksas apmēru veido izmaksas papildu organizatorisku pasākumu īstenošanai, tajā skaitā, pēc pārbaudes Centram nodrošinot informācijas nosūtīšanu juridiskajai personai par pārbaudes kārtotājiem. Kā jau minēts, maksa ir noteikta tikai gadījumos, ja no juridiskās personas puses tiek ierosināta par izbraukuma pārbaudes organizēšana un šo maksu veic Noteikumu Nr. 680 noteiktajā apmērā, savukārt minētā pakalpojuma ietvaros valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi papildus maksā tikai Noteikumos Nr.157 minēto grupu pārstāvji.
Noteikumi Nr. 680 nosaka pakalpojumu, kas saistīts ar valsts valodas prasmes apliecības dublikāta (turpmāk – apliecības dublikāts) izsniegšanu personīgi vai nosūtot apliecības dublikātu ierakstītā vēstulē pa pastu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 8. marta noteikumu Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību" (turpmāk - noteikumi Nr.157) 60. punktu, ja valsts valodas prasmes apliecība, kas izsniegta līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, t.i. līdz 2022.gada 31.decembrim, ir nozaudēta, nozagta, iznīcināta vai bojāta, persona, izmantojot e-pakalpojumu portālu www.latvija.lv, var pieprasīt atkārtoti izsniegt valsts valodas prasmi apliecinošu dokumentu. Centrs valsts pārbaudījumu informācijas (turpmāk - informācijas sistēma) sistēmā pārbauda, vai valsts valodas prasmes apliecība iegūta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Par laikposmu no 1992. gada 1. janvāra līdz 2001. gada 31. janvārim informācijas sistēmā ir tikai tie ieraksti, kas veikti, pamatojoties uz valodas prasmes pārbaudes jeb valsts valodas atestācijas protokoliem, ko centrs, īstenojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu Nr. 2.2.1.1/19/I/001 "Valsts pārbaudījumu organizēšanas procesa pilnveide", ir saņēmis no Valsts valodas centra. Pamatojoties uz ierakstu informācijas sistēmā, tiek sagatavots pirmreizējā lēmuma dublikāts, ko paraksta ar drošu elektronisko parakstu un apliecina ar laika zīmogu. Dokumentu juridiskā spēka likuma 7. panta pirmā daļa noteic, ka dokumentu dublikātu izdod, pamatojoties uz pirmdokumentiem, saskaņā ar kuriem izdots dokumenta oriģināls. Centra rīcībā nav personai pirmreizēji izsniegtā dokumenta – valsts valodas prasmes apliecības, tādējādi personai nevar izsniegt iepriekš izdotās valsts valodas prasmes apliecības dublikātu. Turklāt, Noteikumi Nr.157 paredz, ka personas valsts valodas prasmi apliecina lēmums, kas ir elektroniskais dokuments un kas ir atšķirīgs no līdzšinējās valsts valodas prasmes apliecības. Ja persona, kas pārbaudi kārtojusi laikposmā no 1992. gada 1. janvāra līdz 2001. gada 31. janvārim, pieprasīs iepriekš izsniegtās valsts valodas prasmes apliecības dublikātu, centrs tādu dokumentu nevarēs izsniegt iepriekš norādīto apsvērumu dēļ.
Pašreiz Noteikumi Nr. 680 neparedz maksas pakalpojumu par valsts valodas prasmi apliecinošā pirmreizējā dokumenta saņemšanu papīra formā, nosūtot to pa pastu. Ņemot vērā to, ka sākot ar Noteikumu Nr.157 spēkā stāšanās dienu, t.i., ar 2023.gada 1.janvāri,personas valsts valodas prasmi apliecina lēmums, kas ir elektroniskais dokuments, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, un tam ir laika zīmogs un lēmums personai būs pieejams informācijas sistēmā, izmantojot e-pakalpojumu valsts pakalpojumu portālā latvija.lv, tad gadījumā, ja persona vēlēsies šo lēmumu saņemt papīra formā, centrs saskaņā ar Noteikumu Nr. 157 57. punktu sagatavos lēmuma kopiju, un tā saņemšana būs maksas pakalpojums. Līdz ar to nepieciešams izteikt Noteikumu Nr. 680 pielikumu jaunā redakcijā.
Tādējādi papildus valsts nodevas samaksai, ko par valsts valodas prasmes pārbaudi maksās persona,kura nav Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis, Noteikumu Nr. 680 pielikuma pirmais pakalpojums paredz iespēju nodrošināt pārbaudi pēc juridisko personu pieprasījuma juridiskās personas norādītajā laikā un vietā (turpmāk – izbraukuma pārbaudes organizēšana), un par šādu pakalpojumu spēkā esošajā normatīvajā aktā un arī turpmāk ir noteikta maksa.
Valsts valodas prasmes pārbaudes nepieciešamība ir noteikta Valsts valodas likuma 6. panta piektajā daļā, Imigrācijas likuma 24. panta piektajā daļā un likuma "Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā" 3. panta ceturtajā daļā. Saskaņā ar minēto likumu normām valsts valodas prasmes pārbaudi kārto personas, kurām profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai, Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai nepieciešams valsts valodas prasmi apliecinošs dokuments. Valsts valodas prasmes pārbaudes kārtotāji ir bezdarbnieki un darba meklētāji (vid. 40%), bēgļi un patvēruma meklētāji (piem., Ukrainas civiliedzīvotāji), ieslodzītie un citas grupas, kurām valsts (latviešu) valodas mācīšanu nodrošina dažādas juridiskās personas. Lai valodas apguvējiem nodrošinātu valsts valodas prasmes pārbaudi salīdzinoši īsā laikā pēc valodas apguves, Centrs piedāvā maksas pakalpojumu par izbraukuma pārbaudes organizēšanu.
Tātad principā, pamatojoties uz juridiskas personas iesniegumu, tiek organizēta izbraukuma pārbaude, kuras maksas apmēru veido izmaksas papildu organizatorisku pasākumu īstenošanai, tajā skaitā, pēc pārbaudes Centram nodrošinot informācijas nosūtīšanu juridiskajai personai par pārbaudes kārtotājiem. Kā jau minēts, maksa ir noteikta tikai gadījumos, ja no juridiskās personas puses tiek ierosināta par izbraukuma pārbaudes organizēšana un šo maksu veic Noteikumu Nr. 680 noteiktajā apmērā, savukārt minētā pakalpojuma ietvaros valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi papildus maksā tikai Noteikumos Nr.157 minēto grupu pārstāvji.
Noteikumi Nr. 680 nosaka pakalpojumu, kas saistīts ar valsts valodas prasmes apliecības dublikāta (turpmāk – apliecības dublikāts) izsniegšanu personīgi vai nosūtot apliecības dublikātu ierakstītā vēstulē pa pastu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 8. marta noteikumu Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību" (turpmāk - noteikumi Nr.157) 60. punktu, ja valsts valodas prasmes apliecība, kas izsniegta līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, t.i. līdz 2022.gada 31.decembrim, ir nozaudēta, nozagta, iznīcināta vai bojāta, persona, izmantojot e-pakalpojumu portālu www.latvija.lv, var pieprasīt atkārtoti izsniegt valsts valodas prasmi apliecinošu dokumentu. Centrs valsts pārbaudījumu informācijas (turpmāk - informācijas sistēma) sistēmā pārbauda, vai valsts valodas prasmes apliecība iegūta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Par laikposmu no 1992. gada 1. janvāra līdz 2001. gada 31. janvārim informācijas sistēmā ir tikai tie ieraksti, kas veikti, pamatojoties uz valodas prasmes pārbaudes jeb valsts valodas atestācijas protokoliem, ko centrs, īstenojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu Nr. 2.2.1.1/19/I/001 "Valsts pārbaudījumu organizēšanas procesa pilnveide", ir saņēmis no Valsts valodas centra. Pamatojoties uz ierakstu informācijas sistēmā, tiek sagatavots pirmreizējā lēmuma dublikāts, ko paraksta ar drošu elektronisko parakstu un apliecina ar laika zīmogu. Dokumentu juridiskā spēka likuma 7. panta pirmā daļa noteic, ka dokumentu dublikātu izdod, pamatojoties uz pirmdokumentiem, saskaņā ar kuriem izdots dokumenta oriģināls. Centra rīcībā nav personai pirmreizēji izsniegtā dokumenta – valsts valodas prasmes apliecības, tādējādi personai nevar izsniegt iepriekš izdotās valsts valodas prasmes apliecības dublikātu. Turklāt, Noteikumi Nr.157 paredz, ka personas valsts valodas prasmi apliecina lēmums, kas ir elektroniskais dokuments un kas ir atšķirīgs no līdzšinējās valsts valodas prasmes apliecības. Ja persona, kas pārbaudi kārtojusi laikposmā no 1992. gada 1. janvāra līdz 2001. gada 31. janvārim, pieprasīs iepriekš izsniegtās valsts valodas prasmes apliecības dublikātu, centrs tādu dokumentu nevarēs izsniegt iepriekš norādīto apsvērumu dēļ.
Pašreiz Noteikumi Nr. 680 neparedz maksas pakalpojumu par valsts valodas prasmi apliecinošā pirmreizējā dokumenta saņemšanu papīra formā, nosūtot to pa pastu. Ņemot vērā to, ka sākot ar Noteikumu Nr.157 spēkā stāšanās dienu, t.i., ar 2023.gada 1.janvāri,personas valsts valodas prasmi apliecina lēmums, kas ir elektroniskais dokuments, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, un tam ir laika zīmogs un lēmums personai būs pieejams informācijas sistēmā, izmantojot e-pakalpojumu valsts pakalpojumu portālā latvija.lv, tad gadījumā, ja persona vēlēsies šo lēmumu saņemt papīra formā, centrs saskaņā ar Noteikumu Nr. 157 57. punktu sagatavos lēmuma kopiju, un tā saņemšana būs maksas pakalpojums. Līdz ar to nepieciešams izteikt Noteikumu Nr. 680 pielikumu jaunā redakcijā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr. 680 pielikumā 3. punkts paredz pakalpojumu “Valsts valodas prasmes apliecības dublikāta izsniegšana”. Centra rīcībā nav personai pirmreizēji izsniegtā dokumenta – valsts valodas prasmes apliecības, un attiecīgi persona nevar saņemt iepriekš izdotās valsts valodas prasmes apliecības dublikātu. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 157 60. punktu persona, kas saņēmusi valsts valodas prasmes apliecību laikposmā no 1992. gada 1. janvāra līdz 2001. gada 31. janvārim, saņems nevis apliecības dublikātu, bet izziņu par valsts valodas prasmes pārbaudes rezultātu. Izziņa ir elektroniskais dokuments, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, un tam ir laika zīmogs. Ja persona vēlēsies šo dokumentu saņemt papīra formā, centrs saskaņā ar Noteikumiem Nr. 157 sagatavos izziņu papīra formā un tās sagatavošana un nosūtīšana personai būs maksas pakalpojums. Cena par minēto pakalpojumu nemainās.
Noteikumu Nr.157 23.11. apakšpunktā noteikts, ka persona var saņemt lēmumu par pārbaudes rezultātu (turpmāk – lēmums) - ierakstītā vēstulē pa pastu, par to attiecīgi veicot apmaksu saskaņā ar centra sniegto maksas pakalpojumu cenrādi. Tā kā līdz šim tāds centra maksas pakalpojums nebija noteikts, tad Noteikumu Nr.680 pielikumu nepieciešams papildināt ar 7. punktu.
Noteikumu Nr.157 23.11. apakšpunktā noteikts, ka persona var saņemt lēmumu par pārbaudes rezultātu (turpmāk – lēmums) - ierakstītā vēstulē pa pastu, par to attiecīgi veicot apmaksu saskaņā ar centra sniegto maksas pakalpojumu cenrādi. Tā kā līdz šim tāds centra maksas pakalpojums nebija noteikts, tad Noteikumu Nr.680 pielikumu nepieciešams papildināt ar 7. punktu.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minētos apstākļus, centrs turpmāk sagatavos izziņu par valsts valodas prasmes pārbaudes rezultātu, kas personai būs pieejama informācijas sistēmā. Izziņa ir elektroniskais dokuments, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, un tam ir laika zīmogs. Ja persona vēlēsies šādu izziņu saņemt papīra formā, centrs saskaņā ar Noteikumiem Nr. 157 sagatavos izziņu papīra formā, un tās saņemšana būs maksas pakalpojums. Līdz ar to grozījumu projekta pielikuma 3. punktā veikts tehnisks grozījums, nosakot maksas pakalpojumu – “Izziņas par valsts valodas prasmes pārbaudes rezultātu sagatavošana un nosūtīšana pa pastu”.
Noteikumu Nr. 157 60. punkts nosaka, ka izziņu persona var saņemt elektroniska dokumenta formā, izmantojot attiecīgo e-pakalpojumu portālā www.latvija.lv, vai oficiālajā elektroniskajā adresē, vai papīra formā. Izziņu papīra formā nosūta personai ierakstītā vēstulē pa pastu, kas ir maksas pakalpojums saskaņā ar centra sniegto maksas pakalpojumu cenrādi. Līdz ar to nav paredzēta izziņas papīra formā izsniegšana personīgi, attiecīgi tiek svītrots 3.1. apakšpunkts. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 157 61.35. apakšpunktu, e-pakalpojuma izmantošana minētajam mērķim portālā www.latvija.lv būs pieejama no 2024.gada 1.janvāra.
Lai nodrošinātu, ka persona var saņemt lēmumu papīra formā, kas ir svarīgi tādas personu grupas kā bezdarbnieki un seniori pārstāvjiem un kuri ir samērā liela valsts valodas prasmes pārbaudes kārtotāju daļa, centrs sagatavos lēmuma kopiju un nosūtīs to personai, taču tas būs maksas pakalpojums. Tāpēc grozījumu projekta pielikums papildināts ar 7. punktu, kas paredz lēmuma kopijas sagatavošanu papīra formā un nosūtīšanu personai pa pastu kā ierakstītu vēstuli.
Aprēķinot ieņēmumus un izdevumus par attiecīgo pakalpojumu, jāņem vērā, ka aptuveni 65% no valsts valodas prasmes pārbaudes kārtotājiem varētu pieprasīt lēmuma kopijas nosūtīt pa pastu. Pēc centra pieredzes, kopumā ap 65% kārtotājiem nav pat elektroniskā pasta, turklāt 2023. gadā sakarā ar grozījumiem Imigrācijas likumā pārbaudi kārtos liels skaits senioru. Tāpat regulāri pēdējos gados ap 50% pārbaudes kārtotāji ir bezdarbnieki vai darba meklētāji. Var prognozēt, ka liels skaits abu minēto grupu pārstāvju neizmantos e-pakalpojumu, un attiecīgi centrs nosūtīs viņiem lēmuma kopijas.
Noteikumu Nr. 157 60. punkts nosaka, ka izziņu persona var saņemt elektroniska dokumenta formā, izmantojot attiecīgo e-pakalpojumu portālā www.latvija.lv, vai oficiālajā elektroniskajā adresē, vai papīra formā. Izziņu papīra formā nosūta personai ierakstītā vēstulē pa pastu, kas ir maksas pakalpojums saskaņā ar centra sniegto maksas pakalpojumu cenrādi. Līdz ar to nav paredzēta izziņas papīra formā izsniegšana personīgi, attiecīgi tiek svītrots 3.1. apakšpunkts. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 157 61.35. apakšpunktu, e-pakalpojuma izmantošana minētajam mērķim portālā www.latvija.lv būs pieejama no 2024.gada 1.janvāra.
Lai nodrošinātu, ka persona var saņemt lēmumu papīra formā, kas ir svarīgi tādas personu grupas kā bezdarbnieki un seniori pārstāvjiem un kuri ir samērā liela valsts valodas prasmes pārbaudes kārtotāju daļa, centrs sagatavos lēmuma kopiju un nosūtīs to personai, taču tas būs maksas pakalpojums. Tāpēc grozījumu projekta pielikums papildināts ar 7. punktu, kas paredz lēmuma kopijas sagatavošanu papīra formā un nosūtīšanu personai pa pastu kā ierakstītu vēstuli.
Aprēķinot ieņēmumus un izdevumus par attiecīgo pakalpojumu, jāņem vērā, ka aptuveni 65% no valsts valodas prasmes pārbaudes kārtotājiem varētu pieprasīt lēmuma kopijas nosūtīt pa pastu. Pēc centra pieredzes, kopumā ap 65% kārtotājiem nav pat elektroniskā pasta, turklāt 2023. gadā sakarā ar grozījumiem Imigrācijas likumā pārbaudi kārtos liels skaits senioru. Tāpat regulāri pēdējos gados ap 50% pārbaudes kārtotāji ir bezdarbnieki vai darba meklētāji. Var prognozēt, ka liels skaits abu minēto grupu pārstāvju neizmantos e-pakalpojumu, un attiecīgi centrs nosūtīs viņiem lēmuma kopijas.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Projekta tiesiskais regulējums attiecas uz personām, kas vēlas papīra formā saņemt:
- lēmuma par valsts valodas prasmes pārbaudes rezultātu kopiju (ja valsts valodas prasmes pārbaude kārtota pēc 2023. gada 1. janvāra);
- izziņas valsts valodas prasmes pārbaudes rezultātu (kā valsts valodas prasmi apliecinošo dokumentu, ja valsts valodas prasmes pārbaude kārtota laikposmā no 1992. gada 1. janvāra līdz 2001. gada 31. janvārim).
- lēmuma par valsts valodas prasmes pārbaudes rezultātu kopiju (ja valsts valodas prasmes pārbaude kārtota pēc 2023. gada 1. janvāra);
- izziņas valsts valodas prasmes pārbaudes rezultātu (kā valsts valodas prasmi apliecinošo dokumentu, ja valsts valodas prasmes pārbaude kārtota laikposmā no 1992. gada 1. janvāra līdz 2001. gada 31. janvārim).
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
133 547
191 880
133 547
47 970
133 547
47 970
47 970
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
133 547
191 880
133 547
47 970
133 547
47 970
47 970
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
133 547
191 880
133 547
47 970
133 547
47 970
47 970
2.1. valsts pamatbudžets
133 547
191 880
133 547
47 970
133 547
47 970
47 970
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Pieredze liecina, ka aptuveni 65% no pārbaudes kārtotājiem, ir personas, kurām nav pat elektroniskā pasta un, kas vēlas valsts valodas prasmes apliecinošo dokumentu (š.g. lēmumu kopiju) saņemt ierakstītā vēstulē pa pastu. Pārējie 35% izmantos e-pakalpojumu, lai saņemtu lēmumu.
Detalizēts aprēķins pa lēmuma kopijas izniegšanas izmaksām pievienots anotācijas pielikumā.
Aprēķinos izmantots:
- 4 iesaistīto darbinieku mēnešalga – (tiešās izmaksas) – 1 atbildīgais speciālists par lēmuma kopijai nepieciešamo datu atlasi ar mēnešalgu 1287 euro (1287*1.2359/160/4*3900), 1 atbildīgais speciālists par lēmuma kopijas izsniegšanai nepieciešamās dokumentācijas noformēšanu, lēmuma kopijas izsniegšanu (1287*1.2359/160/4*3900) un 1 atbildīgais speciālists par kopijas apstiprināšanu un parakstīšanu ar atalgojumu 967 euro (967*1.2359/160/4*3900), (netiešās izmaksas) – grāmatvede ar atalgojumu 967 euro (967*1.2359/160/4*`3900). Katra iesaistītā darbinieka patērētais laiks - aptuveni 15 minūtes.
- Pasta pakalpojumi (ierakstīta vēstule) - pēc pasta cenrāža ir 3,10 euro.
- Patērētie materiāli – papīrs un printēšana - aptuveni 0,49 euro.
Četru iesaistīto darbinieku atalgojumā ir iekļauta mēnešalga (bez piemaksām, naudas balvām utt.), attiecīgi darbiniekiem mēnešalgu skala ar intervāliem valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem atbilst 8. mēnešalgu grupai, kur mēnešalgu intervāli ir no 967 euro līdz 1796 euro, attiecīgi diviem darbiniekiem piemērojot mēnešalgu intervālu skalas minimumu un citiem diviem darbiniekiem piemērojot mēnešalgu 1287 euro.
| Gads un eventuālais cilvēku skaits | Plānotais personu skaits, kam lēmuma kopija tiks sūtīta pa pastu (65%) un aprēķins | Ieņēmumi kopā eiro |
| 2023. gadā 24000 |
15600 cilvēki x 12,30 = 191 880 | 191 880 |
| 2024. gadā 6000 cilvēki |
3900 cilvēki x 12,30 = 47 970 | 47 970 |
| 2025. gadā 6000 cilvēki |
3900 cilvēki x 12,30 = 47 970 | 47 970 |
| 2026. gadā 6000 cilvēki |
3900 cilvēki x 12,30 = 47 970 | 47 970 |
Detalizēts aprēķins pa lēmuma kopijas izniegšanas izmaksām pievienots anotācijas pielikumā.
Aprēķinos izmantots:
- 4 iesaistīto darbinieku mēnešalga – (tiešās izmaksas) – 1 atbildīgais speciālists par lēmuma kopijai nepieciešamo datu atlasi ar mēnešalgu 1287 euro (1287*1.2359/160/4*3900), 1 atbildīgais speciālists par lēmuma kopijas izsniegšanai nepieciešamās dokumentācijas noformēšanu, lēmuma kopijas izsniegšanu (1287*1.2359/160/4*3900) un 1 atbildīgais speciālists par kopijas apstiprināšanu un parakstīšanu ar atalgojumu 967 euro (967*1.2359/160/4*3900), (netiešās izmaksas) – grāmatvede ar atalgojumu 967 euro (967*1.2359/160/4*`3900). Katra iesaistītā darbinieka patērētais laiks - aptuveni 15 minūtes.
- Pasta pakalpojumi (ierakstīta vēstule) - pēc pasta cenrāža ir 3,10 euro.
- Patērētie materiāli – papīrs un printēšana - aptuveni 0,49 euro.
Četru iesaistīto darbinieku atalgojumā ir iekļauta mēnešalga (bez piemaksām, naudas balvām utt.), attiecīgi darbiniekiem mēnešalgu skala ar intervāliem valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem atbilst 8. mēnešalgu grupai, kur mēnešalgu intervāli ir no 967 euro līdz 1796 euro, attiecīgi diviem darbiniekiem piemērojot mēnešalgu intervālu skalas minimumu un citiem diviem darbiniekiem piemērojot mēnešalgu 1287 euro.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 8. marta noteikumos Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību"
Pamatojums un apraksts
Projektā precizēts personai nosūtāmā dokumenta veids un forma, kā arī dokumenta veids, kas tiek izsniegts personai, ja personai līdz Noteikumu Nr.157 spēkā stāšanās dienai laika periodā no 1992. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim izsniegtā valsts valodas prasmes apliecība ir nozaudēta, nozagta, iznīcināta vai bojāta un persona pieprasa dokumentu, kas apliecina viņas valsts valodas prasmi. Tādā gadījumā personai izsniedz izziņu par pārbaudē iegūto rezultātu.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Grozījumu projekts paredz jaunu pakalpojumu esošo pakalpojumu cenu ietvaros, uzlabojot un vienkāršojot pakalpojumu sniegšanas iespējas, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Sabiedrība nevar ietekmēt iestādes pakalpojumu sniegšanas veidu.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
8.1.5. uz teritoriju attīstību
8.1.6. uz vidi
8.1.7. uz klimatneitralitāti
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
8.1.11. uz veselību
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
8.1.13. uz datu aizsardzību
8.1.14. uz diasporu
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi