22-TA-3479: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par nekustamā īpašuma "d/s Mazcena Nr. 47" Mārupes pagastā, Mārupes novadā, pirkšanu projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk – Likums) 9. panta pirmā daļa.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz projekta “Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve “Rail Baltica” koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” (turpmāk – Rail Baltica projekts) īstenošanai no privātpersonas atsavināt tai piederošo nekustamo īpašumu “d/s Mazcena Nr.47”, Mārupes pagastā, Mārupes novadā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Īstenojot Rail Baltica projektu, nepieciešams atsavināt no nekustamā īpašuma īpašnieka (turpmāk – Īpašnieks) nekustamo īpašumu “d/s Mazcena Nr.47” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.8076 011 0057) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 8076 011 0057) 0,0597 ha platībā – Mārupes pagastā, Mārupes novadā (turpmāk – Nekustamais īpašums).
Rail Baltica projekta īstenošanai paredzētā darbība, nosakot dzelzceļa līnijas trases novietojumu Latvijas teritorijā, akceptēta ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 467 “Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu”. Ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 468 "Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskas lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica" nacionālo interešu objekta statuss noteikts Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica un ar tās būvniecību saistītajām būvēm atbilstoši šā rīkojuma 2.punktam un pielikumam.
Saskaņā ar pilnsabiedrības “RB Latvija” veiktās izpētes “Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums” tehniskajiem risinājumiem un to detalizāciju būvprojektā trases Rail Baltica robeža skar Nekustamo īpašumu.
Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešams atsavināt Nekustamo īpašumu visā tā sastāvā.
Nekustamais īpašums tiek atsavināms publiskās lietošanas dzelzceļa transporta infrastruktūras projekta attīstībai (0,0471 ha publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras nodalījuma joslai un 0,0126 ha saistītās infrastruktūras nodalījuma joslai) un atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai, ņemot vērā Dzelzceļa likuma 15.panta pirmo daļu un likuma “Par autoceļiem” 4.pantu.
Rail Baltica projekta īstenošanai paredzētā darbība, nosakot dzelzceļa līnijas trases novietojumu Latvijas teritorijā, akceptēta ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 467 “Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu”. Ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 468 "Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskas lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica" nacionālo interešu objekta statuss noteikts Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica un ar tās būvniecību saistītajām būvēm atbilstoši šā rīkojuma 2.punktam un pielikumam.
Saskaņā ar pilnsabiedrības “RB Latvija” veiktās izpētes “Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums” tehniskajiem risinājumiem un to detalizāciju būvprojektā trases Rail Baltica robeža skar Nekustamo īpašumu.
Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešams atsavināt Nekustamo īpašumu visā tā sastāvā.
Nekustamais īpašums tiek atsavināms publiskās lietošanas dzelzceļa transporta infrastruktūras projekta attīstībai (0,0471 ha publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras nodalījuma joslai un 0,0126 ha saistītās infrastruktūras nodalījuma joslai) un atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai, ņemot vērā Dzelzceļa likuma 15.panta pirmo daļu un likuma “Par autoceļiem” 4.pantu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nekustamais īpašums ierakstīts Rīgas rajona tiesas Mārupes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.108 šādā sastāvā: zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 8076 011 0057 0,0597 ha platībā. Īpašuma tiesības nostiprinātas fiziskai personai.
Nekustamajam īpašumam zemesgrāmatas nodalījumā nav reģistrētas nomas tiesības, ķīlas tiesības, piedziņas atzīmes vai citi nekustamā īpašuma lietošanas tiesību apgrūtinājumi.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) teksta datiem Nekustamajam īpašumam nav reģistrēti apgrūtinājumi.
Nekustamā īpašuma novērtēšanas procesā, apsekojot Nekustamo īpašumu dabā, uz zemes vienības konstatētas divas NĪVKIS nereģistrētas būves.
Saskaņā ar Mārupes novada pašvaldības būvvaldes 2022.gada 14.aprīļa vēstuli Nr.2/7/63 būvvalde nav izdevusi būvatļaujas vai akceptējusi būvprojektus Nekustamajā īpašumā.
Uz Nekustamā īpašuma apsekošanas brīdi (uz 2022.gada 2.augustu) spēkā esošās Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) redakcijas 1.pielikumā “Būvju iedalījums grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības pakāpes un iespējamās ietekmes uz cilvēku dzīvību, veselību un vidi” kā pirmās grupas būves tika klasificētas vienstāva ēkas ar apbūves laukumu līdz 60 m2, tai skaitā mazēkas (mazēkas - vienstāva ēka, tostarp nojume un palīgēka, kuras apbūves laukums nav liekāks par 25 m2). Saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 70.punktu pirmās grupas būvju būvniecību ierosina, iesniedzot būvvaldē paskaidrojuma rakstu vai apliecinājuma karti, būvvaldē iesniedzamo dokumentu saturu un apjomu nosaka speciālie būvnoteikumi. Uz Nekustamā īpašuma apsekošanas brīdi (uz 2022.gada 2.augustu) spēkā esošās Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumu Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” (turpmāk – Ēku būvnoteikumi) redakcijas 23.punkts noteica, ka, ierosinot pirmās grupas ēkas jaunu būvniecību vai novietošanu, institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedzami attiecīgi būvniecības ieceres dokumenti. Būvniecības ieceres dokumenti nav nepieciešami sezonas ēkas jaunai būvniecībai vai novietošanai ārpus publiskās ārtelpas (7.3.2.apakšpunkts). Sezonas ēka – vienstāva ēka (piemēram, siltumnīca, nojume, lapene, paviljons, kiosks, kafejnīca, pirts), kuras ekspluatācijas laiks nav ilgāks par vienu gadu un kuru nojauc līdz minētā termiņa beigām, ietverot nojaukšanas laiku.
Īpašnieks nav iesniedzis dokumentus, kas apliecina uz Nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības dabā esošu, bet NĪVKIS nereģistrētu būvju būvniecības likumību vai tiesisku iegūšanu un piederību Īpašniekam. Savukārt paredzamais sezonas būvju nojaukšanas termiņš iestāsies pirms pirkuma līguma noslēgšanas.
Ņemot vērā minēto, nav tiesiska pamata Nekustamā īpašuma vērtībā ievērtēt vieglas konstrukcijas koka būvju vērtību. Nekustamā īpašuma Īpašniekam līdz Nekustamā īpašuma atsavināšanai un nodošanai Satiksmes ministrijas valdījumā ir tiesības iebūvētos materiālus demontēt un paturēt savā rīcībā, tos pārvietojot. Ja Nekustamā īpašuma Īpašnieks savas tiesības neizmantos, pirkuma līgumā tiks ietvertas pircēja tiesības rīkoties ar tām, tai skaitā tās nojaukt.
Nekustamajā īpašumā augošie koki, augļu koki, ogu krūmi, ūdens spice un metāla sieta žogs kā teritorijas labiekārtojums ievērtēti, nosakot Nekustamā īpašuma tirgus vērtību.
Nekustamā īpašuma Īpašnieks informējis, ka līdz Nekustamā īpašuma nodošanai 14 stropus ar bitēm pārvietos uz citiem tā valdījumā esošiem īpašumiem (to esamība Nekustamajā īpašumā nav ņemta vērā, nosakot Nekustamā īpašuma tirgus vērtību).
Atsavināšanas procesā Īpašnieks nav pieteicis zaudējumus.
SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" ar 2022. gada 27. jūlija vēstuli Nr. 2.4.N/2022-881 ir informējusi Īpašnieku, ka Mārupes novada dome konceptuāli ir atbalstījusi trīs nekustamo īpašumu nodošanu valstij izmantojot kompensācijai Rail Baltica projekta īstenošanai atsavināmajiem nekustamajiem īpašumiem atbilstoši Likuma 26. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktajam.
Īpašnieks telefoniski informējis, ka nevienu no piedāvātajiem nekustamajiem īpašumiem nevēlas saņemt kā atlīdzību.
Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2022. gada 21. novembra lēmumu Nr. 03.1-14/3428 apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma “d/s Mazcena Nr. 47” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 80760110057) – zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 80760110057) 0.0597 ha platībā – Mārupes pagastā, Mārupes novadā, atsavināšanu, nosakot to 6 239 euro (seši tūkstoši divi simti trīsdesmit deviņi euro).
No Īpašnieka ir saņemta piekrišana Nekustamā īpašuma atsavināšanai atbilstoši noteiktajam atlīdzības apmēram.
Saskaņā ar Likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Pēc Nekustamā īpašuma atsavināšanas Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija Nekustamo īpašumu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
Nekustamajam īpašumam zemesgrāmatas nodalījumā nav reģistrētas nomas tiesības, ķīlas tiesības, piedziņas atzīmes vai citi nekustamā īpašuma lietošanas tiesību apgrūtinājumi.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) teksta datiem Nekustamajam īpašumam nav reģistrēti apgrūtinājumi.
Nekustamā īpašuma novērtēšanas procesā, apsekojot Nekustamo īpašumu dabā, uz zemes vienības konstatētas divas NĪVKIS nereģistrētas būves.
Saskaņā ar Mārupes novada pašvaldības būvvaldes 2022.gada 14.aprīļa vēstuli Nr.2/7/63 būvvalde nav izdevusi būvatļaujas vai akceptējusi būvprojektus Nekustamajā īpašumā.
Uz Nekustamā īpašuma apsekošanas brīdi (uz 2022.gada 2.augustu) spēkā esošās Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) redakcijas 1.pielikumā “Būvju iedalījums grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības pakāpes un iespējamās ietekmes uz cilvēku dzīvību, veselību un vidi” kā pirmās grupas būves tika klasificētas vienstāva ēkas ar apbūves laukumu līdz 60 m2, tai skaitā mazēkas (mazēkas - vienstāva ēka, tostarp nojume un palīgēka, kuras apbūves laukums nav liekāks par 25 m2). Saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 70.punktu pirmās grupas būvju būvniecību ierosina, iesniedzot būvvaldē paskaidrojuma rakstu vai apliecinājuma karti, būvvaldē iesniedzamo dokumentu saturu un apjomu nosaka speciālie būvnoteikumi. Uz Nekustamā īpašuma apsekošanas brīdi (uz 2022.gada 2.augustu) spēkā esošās Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumu Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” (turpmāk – Ēku būvnoteikumi) redakcijas 23.punkts noteica, ka, ierosinot pirmās grupas ēkas jaunu būvniecību vai novietošanu, institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedzami attiecīgi būvniecības ieceres dokumenti. Būvniecības ieceres dokumenti nav nepieciešami sezonas ēkas jaunai būvniecībai vai novietošanai ārpus publiskās ārtelpas (7.3.2.apakšpunkts). Sezonas ēka – vienstāva ēka (piemēram, siltumnīca, nojume, lapene, paviljons, kiosks, kafejnīca, pirts), kuras ekspluatācijas laiks nav ilgāks par vienu gadu un kuru nojauc līdz minētā termiņa beigām, ietverot nojaukšanas laiku.
Īpašnieks nav iesniedzis dokumentus, kas apliecina uz Nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības dabā esošu, bet NĪVKIS nereģistrētu būvju būvniecības likumību vai tiesisku iegūšanu un piederību Īpašniekam. Savukārt paredzamais sezonas būvju nojaukšanas termiņš iestāsies pirms pirkuma līguma noslēgšanas.
Ņemot vērā minēto, nav tiesiska pamata Nekustamā īpašuma vērtībā ievērtēt vieglas konstrukcijas koka būvju vērtību. Nekustamā īpašuma Īpašniekam līdz Nekustamā īpašuma atsavināšanai un nodošanai Satiksmes ministrijas valdījumā ir tiesības iebūvētos materiālus demontēt un paturēt savā rīcībā, tos pārvietojot. Ja Nekustamā īpašuma Īpašnieks savas tiesības neizmantos, pirkuma līgumā tiks ietvertas pircēja tiesības rīkoties ar tām, tai skaitā tās nojaukt.
Nekustamajā īpašumā augošie koki, augļu koki, ogu krūmi, ūdens spice un metāla sieta žogs kā teritorijas labiekārtojums ievērtēti, nosakot Nekustamā īpašuma tirgus vērtību.
Nekustamā īpašuma Īpašnieks informējis, ka līdz Nekustamā īpašuma nodošanai 14 stropus ar bitēm pārvietos uz citiem tā valdījumā esošiem īpašumiem (to esamība Nekustamajā īpašumā nav ņemta vērā, nosakot Nekustamā īpašuma tirgus vērtību).
Atsavināšanas procesā Īpašnieks nav pieteicis zaudējumus.
SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" ar 2022. gada 27. jūlija vēstuli Nr. 2.4.N/2022-881 ir informējusi Īpašnieku, ka Mārupes novada dome konceptuāli ir atbalstījusi trīs nekustamo īpašumu nodošanu valstij izmantojot kompensācijai Rail Baltica projekta īstenošanai atsavināmajiem nekustamajiem īpašumiem atbilstoši Likuma 26. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktajam.
Īpašnieks telefoniski informējis, ka nevienu no piedāvātajiem nekustamajiem īpašumiem nevēlas saņemt kā atlīdzību.
Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2022. gada 21. novembra lēmumu Nr. 03.1-14/3428 apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma “d/s Mazcena Nr. 47” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 80760110057) – zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 80760110057) 0.0597 ha platībā – Mārupes pagastā, Mārupes novadā, atsavināšanu, nosakot to 6 239 euro (seši tūkstoši divi simti trīsdesmit deviņi euro).
No Īpašnieka ir saņemta piekrišana Nekustamā īpašuma atsavināšanai atbilstoši noteiktajam atlīdzības apmēram.
Saskaņā ar Likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Pēc Nekustamā īpašuma atsavināšanas Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija Nekustamo īpašumu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
Risinājuma apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz atsavināt nekustamo īpašumu “d/s Mazcena Nr.47” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8076 011 0057) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 8076 011 0057) 0,0597 ha platībā – Mārupes pagastā, Mārupes novadā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Nekustamais īpašums tiek atsavināts transporta infrastruktūras attīstībai un atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai.
Dzelzceļa likuma 15.panta pirmā daļa noteic, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums (15.panta 1.1 daļa konkrētā situācijā nav attiecināma).
Likuma “Par autoceļiem” 4. panta pirmā daļa noteic, ka valsts autoceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ar visām šo autoceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm ir Latvijas Republikas īpašums, savukārt šā panta trešā daļa noteic, ka pašvaldību ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ir attiecīgo pašvaldību īpašums.
Dzelzceļa likuma 15.panta pirmā daļa noteic, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums (15.panta 1.1 daļa konkrētā situācijā nav attiecināma).
Likuma “Par autoceļiem” 4. panta pirmā daļa noteic, ka valsts autoceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ar visām šo autoceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm ir Latvijas Republikas īpašums, savukārt šā panta trešā daļa noteic, ka pašvaldību ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ir attiecīgo pašvaldību īpašums.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Taisnīga atlīdzība par Nekustamo īpašumu aprēķināta un apstiprināta, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Nekustamais īpašums ir nepieciešams transporta infrastruktūras attīstībai - Rail Baltica projekta īstenošanai.
Ministru kabineta rīkojuma projektā risinātie jautājumi tiešā veidā skar Nekustamā īpašuma Īpašnieku, kuram piederošs Nekustamais īpašums atsavināms sabiedrības vajadzībām.
Ministru kabineta rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus.
Ministru kabineta rīkojuma projektā risinātie jautājumi tiešā veidā skar Nekustamā īpašuma Īpašnieku, kuram piederošs Nekustamais īpašums atsavināms sabiedrības vajadzībām.
Ministru kabineta rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Nekustamais īpašums ir nepieciešams transporta infrastruktūras attīstībai - Rail Baltica projekta īstenošanai.
Ministru kabineta rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus, piemēram, pārvadātājus.
Ministru kabineta rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus, piemēram, pārvadātājus.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Nekustamais īpašums ir nepieciešams transporta infrastruktūras attīstībai - Rail Baltica projekta īstenošanai. Rail Baltica projekta ietvaros īstenojamie transporta infrastruktūras uzlabojumi un jaunas izbūves veicinās attiecīgā reģiona un valsts ekonomisko izaugsmi.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Nekustamais īpašums ir nepieciešams transporta infrastruktūras attīstībai - Rail Baltica projekta īstenošanai, kas labvēlīgi ietekmēs citas tautsaimniecības nozares, radot iespējas palieli eksporta apjomu un ātrumu.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt uzņēmējdarbības vidi, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstībai.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi konkurences attīstībai gan Latvijā, gan ārpus tās, ņemot vērā Rail Baltica projekta pārnacionālo nozīmi.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt tautsaimniecību kā valsts saimniecības nozari, tostarp nodarbinātību un darbaspēka migrācijas iespējas, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Ministru kabineta rīkojuma projektam nav ietekmes uz valsts budžetu, jo papildu līdzekļi no valsts budžeta nav nepieciešami.
Izdevumi, kas saistīti ar Nekustamā īpašuma pirkšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tiks segti no finansēšanas līgumā Nr. INEA/CEF/TRAN/M2014/1045990, kas noslēgts 2015. gada 24. novembrī starp RB Rail AS un Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūru, par līdzfinansējumu triju Baltijas valstu ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta attīstībai paredzētajiem līdzekļiem.
Izdevumi, kas saistīti ar Nekustamā īpašuma pirkšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tiks segti no finansēšanas līgumā Nr. INEA/CEF/TRAN/M2014/1045990, kas noslēgts 2015. gada 24. novembrī starp RB Rail AS un Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūru, par līdzfinansējumu triju Baltijas valstu ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta attīstībai paredzētajiem līdzekļiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Rīkojuma projekta izstrādē iesaistītās institūcijas - Satiksmes ministrija, SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas".
Rīkojuma projekta izstrādē iesaistītās institūcijas - Satiksmes ministrija, SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas".
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
- SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts ietekmē transporta infrastruktūru un tās attīstību.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Uzturot un veicot dzelzceļa un autoceļu attīstību, tā tiek veidota atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Izstrādes procesā izmantoto dokumentu, kas satur personas datus, apstrādes mērķis ir nodrošināt pilnvērtīgu Rīkojuma projekta par nekustamā īpašuma atsavināšanu atbilstības izvērtēšanu gan normatīvajiem aktiem, gan dokumentiem, tādējādi nodrošinot, ka tiek aizsargātas visu nekustamā īpašuma atsavināšanā iesaistīto pušu tiesības. Dokumenti, kas satur personas datus, ir paredzēti šauram subjektu lokam – noteiktajiem saskaņošanas dalībniekiem, kas veic Ministru kabineta rīkojuma projekta un anotācijas vērtēšanu.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi