Anotācija

Projekta mērķis ir valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas cirks” (turpmāk – kapitālsabiedrība) 2023.gadā gūtās peļņas novirzīšana kapitālsabiedrības materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai, lai nodrošinātu valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanu.

Vispārējā kārtība

Kapitālsabiedrība ir valsts kapitālsabiedrība, kurā 100% kapitāla daļu turētāja ir Kultūras ministrija.

Kapitālsabiedrība ir vienīgā nacionāla līmeņa organizācija cirka mākslas jomā Latvijā. Tās darbība, īstenojot tai deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus, ir vērsta uz cirka mākslas popularizēšanu Latvijā, nodrošinot laikmetīgā cirka izrāžu pieejamību sabiedrībai un apgūstot starptautisko pieredzi cirka mākslā. Tā kā kapitālsabiedrības darbības primārais mērķis ir deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu veikšana atbilstoši Kultūras institūciju likuma 23.panta otrajai daļai, kapitālsabiedrības 2024.gadā dividendēs izmaksājamo peļņas daļu nepieciešams novirzīt kapitālsabiedrības materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai, un konkrēti:
1) piecu biroja datoru iegādei – viens „Macbook air” dators ar aptuveno cenu 1 800 euro, savukārt četri datori standarta biroja vajadzībām ar aptuveno cenu 1 000 euro, kā arī katram datoram papildus nepieciešama programmatūra 200 euro apmērā par vienu datoru – kopējās izmaksas 6 800 euro;
2) skatuves dūmu mašīnas iegādei – „MDG” miglas ģenerators ar transporta kasti „AYMe” – 5 324 euro;
3) skatuves aprīkojums – astoņi alumīnija kopņu savienojuma stūri – aptuvenā cena 6 000 euro.

Kapitālsabiedrības 2023.gada un 2024.gada deviņu mēnešu darbību raksturojošie finanšu rādītāji:

Rādītāji	Fakts 2023.pārskata gadā	Fakts 2024.gada deviņos mēnešos
Neto apgrozījums, euro	408 403	347 317
Bilances kopsumma, euro	7 625 892	7 639 114
Pašu kapitāls, euro, tai skaitā	73 867	109 563
Pamatkapitāls, euro	58 618	58 618
Iepriekšējos gadu nesadalītā peļņa vai nesegtie zaudējumi, euro	-14 348	15 249
Peļņa, euro	29 597	35 696
Pašu kapitāla atdeve (ROE), %	40%	33%
Kopējās likviditātes rādītājs*	0.39	1,8
Saistības pret pašu kapitālu*	0,01	2,2
Kultūras ministrijas piešķirtā valsts budžeta dotācija, euro	685 745	516 477

*būtiskāko īpatsvaru kopējās saistībās veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu ilgtermiņa saistību daļa (89%)

Saskaņā ar Noteikumu Nr.72 9.1.3.apakšpunktu īpašos gadījumos, lai nodrošinātu Eiropas Savienības vai Latvijas Republikas normatīvajos aktos, Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos noteikto prasību izpildi, kapitālsabiedrībai ir pienākums turpmākajos pārskata gados īstenot pasākumus, lai veicinātu kapitālsabiedrības darbības virzieniem atbilstošu pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanu, kuru nodrošināšanai nepieciešams ieguldīt papildu finanšu līdzekļus vai samazināt pakalpojuma tarifu tā lietotājiem. Ņemot vērā, ka kapitālsabiedrības 2023.gadā bilancē ir norādīti iepriekšējo gadu zaudējumi 14 348 euro apmērā, dividendes par 2023.gadu nevar pārsniegt 15 249 euro. Ministru kabinets pēc valsts kapitāla daļu turētāja pamatota priekšlikuma ar Ministru kabineta rīkojumu var noteikt sadalīt peļņu par 2023.gadu saskaņā ar Noteikumu Nr.72 9.1.3.apakšpunktu, nosakot dividendes 52% apmērā no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas, un, neiemaksājot dividendes valsts budžeta ieņēmumos, 15 249 euro novirzīt valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu īstenošanai.

Ar kapitālsabiedrību, pamatojoties uz Kultūras institūciju likuma 23.panta otro daļu, 2024.gada 10.janvārī noslēgts līdzdarbības līgums Nr.2.5-8-6 „Par atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu kultūras jomā”, saskaņā ar kuru kapitālsabiedrības tiešie uzdevumi ietver nodrošināt Rīgas cirka vēsturiskās ēkas noslodzi un veicināt repertuāra plašumu un jaunradi, piedāvājot daudzveidīgas un kvalitatīvas laikmetīgā cirka izrādes, nodrošināt profesionālās cirka mākslas popularizēšanu un pieejamību plašai Latvijas sabiedrībai, ar cirka izrāžu starpniecību nodrošināt kultūrizglītības iespējas bērnu un jauniešu auditorijai, apgūt starptautisko pieredzi cirka mākslas jomā, veicinot izcilību, un nodrošināt kapitālsabiedrības finanšu, tehniskās un tehnoloģiskās darbības efektivitāti un ilgtspēju. Lai kapitālsabiedrība varētu sekmīgi attīstīties un izpildīt tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu – nodrošināt kapitālsabiedrības finanšu, tehniskās un tehnoloģiskās darbības efektivitāti un ilgtspēju, kapitālsabiedrība ik gadu šī mērķa izpildei iegulda daļu no pašu ieņēmumiem, bet kapitālsabiedrībai ir nepieciešams arī papildu finansējums šī mērķa izpildei, tai skaitā, neiemaksājot dividendes valsts budžeta ieņēmumos, novirzīt tās valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu īstenošanai.

Attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībām veikt intervences kultūras pakalpojumu tirgū dažādu atbalsta pasākumu veidā (granti, dotācijas, projektu finansējums, nodokļu atvieglojumi), kultūras pakalpojumi ir izņēmums, kas paredzēts gan Līgumā par Eiropas Savienības darbību, gan tiek plaši piemērots Eiropas Savienības dalībvalstu praksē. Līguma par Eiropas Savienības darbību 167.pants paredz, ka „Savienība veicina dalībvalstu kultūru uzplaukumu, respektējot to nacionālās un reģionālās atšķirības un vienlaikus pievēršot uzmanību kopīgajam kultūras mantojumam. (..) Rīkojoties saskaņā ar citiem Līguma noteikumiem, Savienība ņem vērā kultūras aspektus, jo īpaši, lai respektētu un veicinātu kultūru daudzveidību”. 2016.gada 19.jūlijā tika pieņemts Eiropas Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/c 262/01) (turpmāk – Paziņojums par valsts atbalsta jēdzienu), tostarp skaidrojot valsts atbalsta nosacījumu piemērošanu atsevišķu nozaru ietvaros, piemēram, kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, dabas aizsardzībai. Saskaņā ar Paziņojuma par valsts atbalsta jēdzienu 33. un 34.punktā noteikto kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas jomā ietilpst ļoti plašs mērķu un darbību loks, tostarp muzeji, arhīvi, bibliotēkas, mākslas un kultūras centri vai telpas, teātri, operas nami, koncertzāles, arheoloģiskie objekti, pieminekļi, vēsturiskie objekti un celtnes, tradicionālās paražas un amatniecība, festivāli un izstādes, kā arī kultūras un mākslas izglītības pasākumi. Eiropas Komisija ir norādījusi, ka atsevišķas ar kultūru, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un dabas aizsardzību saistības darbības var būt organizētas nekomerciāli un tādējādi tās ir tādas, kurām nav saimnieciska rakstura, līdz ar to publiskais finansējums, kas tām piešķirts, var nebūt valsts atbalsts.

Arī tad, ja no kultūras iestādes apmeklētājiem vai sabiedrībai pieejama kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākuma dalībniekiem tiek prasīta samaksa, kas sedz tikai daļu no faktiskajām izmaksām, šim pasākumam tik un tā nav saimnieciska rakstura, jo šādu samaksu nevar uzskatīt par reālu atlīdzību par sniegto pakalpojumu. Eiropas Komisijas skaidrojumā „daļa no faktiskajām izmaksām” ir ne vairāk kā 50% no kopējiem kultūras iestādes izdevumiem (biļešu ieņēmumi, maksas pakalpojumu u.c. pašu ieņēmumi).

Saskaņā ar 2023.gada darbības rādītājiem kapitālsabiedrības pašu ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības, bija 408 403 euro, kas veidoja 29,9% no kopējiem kapitālsabiedrības izdevumiem (1 365 497 euro) kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Savukārt saskaņā ar 2024.gada deviņu mēnešu darbības rādītājiem kapitālsabiedrības pašu ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības, bija 347 317 euro, kas veidoja 40,2% no kopējiem kapitālsabiedrības izdevumiem (863 170 euro) kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Ņemot vērā to, ka pašu ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības, 2023.gadā nepārsniedza 50% no izdevumiem un ieņēmumu dinamika 2024.gadā liecina, ka ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības, 2024.gadā arī nepārsniegs 50% no izdevumiem, secināms, ka pasākumam nav saimnieciska rakstura.

Laikmetīgais cirks ir salīdzinoši jauns skatuves mākslas žanrs, tādēļ kapitālsabiedrība daudz strādā pie vietējās auditorijas kultūras patēriņa vajadzību apmierināšanas. Vienas izrādes ietvaros idejas atspoguļošanai tiek izmantota viena vai vairākas cirka disciplīnas, piemēram, žonglēšana, akrobātika, gaisa akrobātika, maģija un līdzsvara disciplīnas. Lai sekmētu māksliniecisko izaugsmi un daudzveidību, kapitālsabiedrība sadarbojas ar pasaules labākajiem cirka māksliniekiem, kā rezultātā top multinacionālas izrādes. Šādās izrādēs var tik izmantota angļu valoda, bet, tā kā cirka māksla pati par sevi ir valoda, tad izrādēs izmantojamai valodai parasti ir tikai pakārtota (informatīva) nozīme. Izrādes netiek reklamētas ārvalstīs un tāpēc tās nepiesaista ievērojamu skaitu skatītāju no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, līdz ar to piešķirtais valsts budžeta finansējums kapitālsabiedrībai nevar ietekmēt tirdzniecību un konkurenci starp dalībvalstīm, un šim atbalsta pasākumam (t.i., dotācijai no valsts pamatbudžeta) ir vienīgi vietēja mēroga ietekme. Ņemot vērā iepriekš minēto, ka ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2023.gadā nepārsniedza 50% no izdevumiem un 2024.gadā arī to nepārsniegs, kā arī to, ka nepastāv ietekme uz tirdzniecību un konkurenci starp citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, pasākums nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts un komercdarbības atbalstu regulējošās tiesību normas nav jāpiemēro.

Nē

-