Anotācija

Lai nodrošinātu Likuma 14. panta trešās daļas 1. punktā noteikto uzdevumu (nodrošināt fizikālo lielumu mērvienību etalonu bāzi un mērvienību reproducēšanu), saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumiem Nr. 369 “Noteikumi par nacionālo mērvienību etalonu sarakstu”, Metroloģijas birojs nodrošina 7 nacionālos mērvienību etalonu uzturēšanu (garuma mēru komplekts, svītru etalonmērs, optiskā 24 skaldņu prizma, etalonmasas kilograms ar atsvaru komplektu, elektriskās pretestības mēru  komplekts, līdzsprieguma etalonsistēma, primārais cēzija frekvences un laika etalons).

Veicot Metroloģijas biroja uzturēto etalonu un iekārtu tehnisko apsekojumu, ir konstatēts, ka to lielāko daļu ir nepieciešams remontēt, modernizēt vai pat aizvietot, iegādājoties jaunus, jo vairāku esošo iekārtu tehniskais stāvoklis (risinājums un nodrošinājums) nav atbilstošs aktuālajām tehnoloģiskajām un metroloģiskajām prasībām, jo Nacionālajai metroloģijas institūcijai valsts piešķirtā dotācija nenodrošina pietiekamu finansējumu nacionālo mērvienību etalonu uzturēšanai atbilstošā tehniskajā stāvoklī. Savukārt lielākajai daļai nacionālo mērvienību etalonu ir slikti starplaboratoriju salīdzinošo mērījumu rezultāti, neatbilstoša precizitāte un augsta nenoteiktība, kas padara neiespējamu ar minētiem nacionāliem mērvienību etaloniem piedalīties starplaboratoriju salīdzināšanas programmās.

Vienlaikus, izvērtējot Metroloģijas biroja sniegtos pakalpojumus, konstatēts ka Latvijas tautsaimniecībā ir kritiski zems pieprasījums pēc tiem. Tā no 2022. gada līdz 2025. gada vidum klientu skaits svārstījās no 6 līdz 12 personām gadā, savukārt ieņēmumi no sniegtiem pakalpojumiem šajā periodā nepārsniedza 5000 eiro gadā (skat. zemāk norādītos statistikas datus par Metroloģijas biroja klientu skaitu un ieņēmumiem):
1) 2022. g. klientu skaits - 8 (astoņi), ieņēmumi kopā - 1981 eiro apmērā;
2) 2023. g. klientu skaits - 8 (astoņi), ieņēmumi kopā - 4068 eiro apmērā;
3) 2024. g. klientu skaits - 12 (divpadsmit), ieņēmumi kopā - 3185 eiro apmērā;
4) 2025. g. klientu skaits - 6 (seši), ieņēmumi kopā - 4955 eiro apmērā.

No valsts pārvaldes iestādēm un valsts kapitālsabiedrībām Metroloģijas biroja pakalpojumus ir izmantojusi vien Zāļu valsts aģentūra un Metroloģijas centrs.

Papildus tika konstatēts, ka Metroloģijas biroja pakalpojumu cenas ir konkurētspējīgas (atsevišķajās pozīcijās - pat viszemākās), salīdzinot ar attiecīgo pakalpojumu cenām kaimiņvalstīs (Igaunijā un Lietuvā), kas tomēr neveicināja pieprasījumu pēc Metroloģijas biroja pakalpojumiem. Salīdzinātas tika šādas pakalpojumu pozīcijas:
- E1 precizitātes klases atsvaru kalibrēšana līdz 10 kg;
- E2 precizitātes klases atsvaru kalibrēšana līdz 20 kg;
- Garuma mēra kalibrēšana (pamata cena);
- Garuma mēra kalibrēšana (0,1–100) mm ar nenoteiktību U ≥ Q[80 nm, 1.3E-06 L];
- Garuma mēra kalibrēšana virs 100 mm līdz 300 mm ar nenoteiktību U ≥ Q[0,5  µm, 1.3E-06 L];
- Garuma mēra kalibrēšana virs 300 mm līdz 1000 mm ar nenoteiktību U ≥ Q[0,5 µm, 1.3E-06 L];
- Mērlentes (svītru mēra) kalibrēšana līdz 20 m ar nenoteiktību U ≥ Q[0,15 mm, 10E-06 L] mm (pamata cena);
- Mērlentes (svītru mēra) katra nākamā intervāla kalibrēšana;
- Leņķa mērplāksnītes viena leņķa kalibrēšana ar nenoteiktību U ≥ 3";
- Prizmas vienas skaldnes kalibrēšana ar nenoteiktību U ≥ 3".

Tādējādi, kā iemeslu zemam pieprasījumam pēc Metroloģijas biroja pakalpojumiem Latvijas tautsaimniecībā var norādīt faktisko Latvijas tautsaimniecības struktūru un objektīvi ierobežotu tirgus apjomu.

Ņemot vērā minēto, un to, ka pastāv vairākās alternatīvas iepriekš norādīto pakalpojumu saņemšanai tuvākajās kaimiņvalstīs (Lietuva, Igaunijā, Somijā, Zviedrijā u.c.), nelietderīga un pārtraucama ir Metroloģijas biroja turpmākā darbība un uzturēšana, kā arī ir attiecīgi jāatsakās no tādiem Nacionālai metroloģijas iestādei Likuma 14. panta trešajā daļā noteiktajiem uzdevumiem, kā:
- fizikālo lielumu mērvienību etalonu bāzes uzturēšana un mērvienību reproducēšana;
- atbilstības novērtēšana;
- mērīšanas līdzekļu kalibrēšana;
- starplaboratoriju salīdzināšanas organizēšana un dalība tajā;
- apmācību metroloģijas jomā organizēšana.

Saistībā ar nacionālās metroloģijas sistēmas reorganizāciju un Metroloģijas biroja plānoto likvidāciju daži nacionālās metroloģijas institūcijas uzdevumi ir zaudējuši savu aktualitāti. Likumprojektā attiecīgi paredzēts svītrot Likuma 14. panta trešās daļas 1., 3., 4., 8. un 9. punktu, saglabājot tikai aktuālos nacionālās metroloģijas institūcijas uzdevumus.

Likumā noteiktā definīcija “nacionālais mērvienības etalons” un aktualitāti zaudējis pienākums Ministru kabinetam apstiprināt šādu etalonu sarakstu neatbilst plānotajai nacionālās metroloģijas sistēmas reorganizācijai, kuras ietvaros paredzēts atteikties no fizikālo lielumu mērvienību etalonu bāzes uzturēšanas.

Likumprojektā attiecīgi paredzēts svītrot Likuma 1. panta pirmās daļas 11. punktu ar definīciju "nacionālais mērvienības etalons", Likuma 5. panta otrās daļas deleģējumu Ministru kabinetam apstiprināt nacionālo mērvienību etalonu sarakstu un Likuma 5. panta trešās daļas noteikumu, kas paredz, ka nacionālajiem mērvienību etaloniem jānodrošina mērījumu izsekojamība līdz starptautiskajiem mērvienību etaloniem un mērvienību reproducēšana. Secīgi no Likuma 1., 2. un 3. panta tiek svītrotas atsauces uz nacinālajiem mērvienību etaloniem. Savukārt, izslēdzot Likuma 5. panta otro daļu, Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumi Nr. 369 "Noteikumi par nacionālo mērvienību etalonu sarakstu" zaudēs spēku, pamatojoties uz Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta piektajā daļā noteikto.

Likuma spēkā esošā redakcija nenodrošina plānotās izmaiņas nacionālās metroloģijas institūcijas darbībā un pietiekamu skaidrību par turpmāko tās lēmumu pārsūdzēšanas kārtību un tas ietekmi uz nacionālās metroloģijas institūcijas lēmumu izpildi.

Likumprojektā attiecīgi paredzēts izteikt Likuma 14. panta piekto daļu jaunā redakcijā, skaidri nosakot, ka nacionālās metroloģijas institūcijas lēmumus var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, un ka lēmuma pārsūdzība neaptur tā darbību. Tas nodrošina tiesisko noteiktību un nepārtrauktu nacionālās metroloģijas institūcijas darbu.

Likuma spēkā esošā redakcija paredz, ka no valsts budžeta finansē etalonu iegādi, uzturēšanu un reglamentētās metroloģijas programmas. Minētais neatbilst plānotajai nacionālās metroloģijas sistēmas reorganizācijai.

Likumprojektā attiecīgi paredzēts svītrot Likuma 16. panta pirmās daļas 1. un 3. punktu, kā arī izteikt 16. panta trešo daļu jaunā redakcijā, nosakot, ka ar tipa apstiprināšanu un atbilstības novērtēšanu saistītos izdevumus sedz attiecīgās fiziskās vai juridiskās personas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.