22-TA-1664: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma Raiņa bulvārī 7, Rīgā, pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā un otrā daļa, 5.panta pirmā daļa.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts paredz, ievērojot Atsavināšanas likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut valsts akciju sabiedrībai „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk - VNĪ) pārdot izsolē valsts nekustamo īpašumu Raiņa bulvārī 7, Rīgā, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē nekustamo īpašumu |(nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 009 0016) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 009 0016) 2943 m2 platībā un sešas būves (būvju kadastra apzīmējumi 0100 009 0016 001, 0100 009 0016 002, 0100 009 0016 003, 0100 009 0016 004, 0100 009 0016 005 un 0100 009 0016 006) - Raiņa bulvārī 7, Rīgā (turpmāk- nekustamais īpašums), kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.6971.
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst:
zemes vienība 2943 m2 platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 009 0016), lietošanas mērķis: 0903- valsts un pašvaldību pārvaldes iestāžu apbūve un tās kadastrālā vērtība uz 01.02.2022. 858 445 euro.
NĪVKIS zemes vienībai noteikt šādi apgrūtinājum:
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu - sarkanā līnija 0.0414 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju 0.00 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju 0.0528 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes siltumvadu, siltumapgādes iekārtu un būvi 0.00 ha;
- koplietošanas ceļš 0.0221 ha;
-arhitektūras un pilsētbūvniecības pieminekļa teritorija un objekti 0.2943 ha.
1) administratīvā ēka (būves kadastra apzīmējums 0100 009 0016 001) ar kopējo platību 2183.2 m2, galvenais lietošanas veids: 1220 – biroja ēkas un tās kadastrālā vērtība uz 01.01.2022. noteikta 145 2249 euro; būvei noteikts apgrūtinājums - 7314010105 vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa teritorija un objekti.
2) ģeneratora ēka (būves kadastra apzīmējums 0100 009 0016 002) ar kopējo platību 56.9 m2, galvenais lietošanas veids: 1251 - rūpnieciskās ražošanas ēkas, un tās kadastrālā vērtība uz 01.01.2022. noteikta 1214 euro;
3) gājēju caurlaides punkts (būves kadastra apzīmējums 0100 009 0016 003) ar kopējo platību 24.3 m2, galvenais lietošanas veids: 1274 - citas, iepriekš neklasificētas, ēkas, un tās kadastrālā vērtība uz 01.01.2022. noteikta 2248 euro;
4) transformatoru ēka TP 0184 (būves kadastra apzīmējums 0100 009 0016 004) ar kopējo platību 3.5 m2, galvenais lietošanas veids: 1251 - rūpnieciskās ražošanas ēkas un tās kadastrālā vērtība uz 01.01.2022. noteikta 75 euro;
5) asfaltēti un bruģēti laukumi un celiņi (būves kadastra apzīmējums 0100 009 0016 005) ar kopējo platību 752.9 m2, galvenais lietošanas veids: 2112 - ielas, ceļi un laukumi un tās kadastrālā vērtība uz 01.01.2022. noteikta 1285 euro;
6) metāla žogs (būves kadastra apzīmējums 0100 009 0016 006) ar kopējo platību 629.3 m2, galvenais lietošanas veids: 2420 – citas, iepriekš neklasificētas, inženierbūves un tās kadastrālā vērtība uz 01.01.2022. noteikta 531 euro.
Visa nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība uz 01.01.2022. noteikta 2 316 047 euro.
Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 8. panta trešo daļu valsts un reģiona nozīmes kultūras pieminekli var atsavināt, ja par šādu nodomu īpašnieks ir paziņojis Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei, bet attiecībā uz vietējās nozīmes kultūras pieminekli — pašvaldībai un ja nākamais tā īpašnieks ir iepazinies ar norādījumiem par šā kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu.
Atbilstoši Kultūras ministrijas 29.10.1998. rīkojuma Nr.128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" 2. pielikumam nekustamais īpašums Raiņa bulvārī 7, Rīgā (administratīvā ēka) ir vietējās nozīmes kultūras piemineklis (valsts aizsardzības Nr. 7653).
Lai izpildītu likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 8. panta trešajā daļā noteikto, VNĪ ar 16.08.2022. vēstuli Nr. 2/9-1/7165 informēja Rīgas valstspilsētas pašvaldību par nekustamā īpašuma īpašnieka nodomu atsavināt nekustamo īpašumu Raiņa bulvārī 7, Rīgā.
Ņemot vērā, ka likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību” iekļautā tiesību norma par pašvaldības tiesībām atbilstoši kompetencei izdot, paziņot un publicēt administratīvo aktu- norādījumus - stājas spēkā no 01.01.2023., vienlaikus ar minēto vēstuli ir lūgts Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi atbilstoši spēkā esošajam regulējumam izdot administratīvo aktu- vietējās nozīmes kultūras pieminekļa (valsts aizsardzības Nr. 7653) Raiņa bulvārī 7, Rīgā, izmantošanas un saglabāšanas norādījumus.
Norādījumi publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” 2022. gada 23. septembra laidienā Nr.185 (Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes2022. gada 21. septembra vispārīgais administratīvais akts Nr. 14.1-07/4409 “Vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa – Administratīvā ēka – izmantošanas un saglabāšanas norādījumi” https://www.vestnesis.lv/op/2022/185.33 )
Ievērojot iepriekš minēto, nākamajam nekustamā īpašuma Raiņa bulvārī 7, Rīgā, ieguvējam, izmantojot nekustamo īpašumu, būs saistoši Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī likums „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” un tiesību akti, kas regulē augstākminētā kultūras pieminekļa aizsardzību, kura teritorijā nekustamais īpašums atrodas. Lai nākamajam valsts nekustamā īpašuma ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par nekustamo īpašumu, norādījumi tiks pievienoti izsoles noteikumiem, kā arī atsauce uz tiem tiks ietverta publicējot sludinājumu par izsoli.
Nekustamā īpašuma Raiņa bulvārī 7, Rīgā, sastāvā esošā būve (būves kadastra apzīmējums 0100 009 0016 003) – gājēju caurlaides punkts un būve (būves kadastra apzīmējums 0100 009 0016 006) – metāla žogs daļēji ir saistīts ar Rīgas valstspilsētas pašvaldībai piederošā nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 009 0018) Raiņa bulvārī 8, Rīgā, sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 009 0018) daļu 78 m2 platībā (zemes vienības daļas kadastra apzīmējums 0100 009 0018 8001). Zemes vienības daļai noteikts lietošanas mērķis: 0904 - ārzemju diplomātisko dienestu, starptautisko sabiedrisko organizāciju pārstāvniecību ēku apbūve .
Lai nākamajam valsts nekustamā īpašuma ieguvējam nodrošinātu pilnu informāciju par pārdodamo nekustamo īpašumu, valsts nekustamā īpašuma Raiņa bulvārī 7, Rīgā, izsoles noteikumos tiks iekļauta informācija, ka nekustamā īpašuma sastāvā esošais gājēju caurlaides punkts un metāla žogs daļēji ir saistīts ar Rīgas valstspilsētas pašvaldībai piederošo zemes vienību 78 m2 platībā (zemes vienības daļas kadastra apzīmējums 0100 009 0018 8001), kas ir zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 009 0018) Raiņa bulvārī 8, Rīgā, daļa.
Valsts nekustamais īpašums šobrīd nav iznomāts. Lai noskaidrotu publisko nomnieku nepieciešamību pēc nekustamā īpašuma, VNĪ 2021.gada veica publiskā sektora klientu aptauju par nekustamā īpašuma Raiņa bulvārī 7, Rīgā, nepieciešamību publisko funkciju nodrošināšanai. Tika aptaujātās tiešās valsts pārvaldes iestādes (ministrijas), to padotības iestādes, kā arī Latvijas Republikas Prokuratūra, Valsts kanceleja, Valsts kontrole, Sabiedrības integrācijas fonds, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Pārresoru koordinācijas centrs. Neviena no minētajām publisko nekustamais īpašums Raiņa bulvārī 7, Rīgā, nav nepieciešams to darbības nodrošināšanai.
Ņemot vērā, ka nav zināmas valsts vajadzības, kuru nodrošināšanai nekustamais īpašums Raiņa bulvārī 7, Rīgā, būtu saglabājams valsts īpašumā, un tas nav nepieciešams VNĪ saimnieciskās darbības veikšanai, līdz ar to optimālākais risinājums to virzīt atsavināšanai
.
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst:
zemes vienība 2943 m2 platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 009 0016), lietošanas mērķis: 0903- valsts un pašvaldību pārvaldes iestāžu apbūve un tās kadastrālā vērtība uz 01.02.2022. 858 445 euro.
NĪVKIS zemes vienībai noteikt šādi apgrūtinājum:
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu - sarkanā līnija 0.0414 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju 0.00 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju 0.0528 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes siltumvadu, siltumapgādes iekārtu un būvi 0.00 ha;
- koplietošanas ceļš 0.0221 ha;
-arhitektūras un pilsētbūvniecības pieminekļa teritorija un objekti 0.2943 ha.
1) administratīvā ēka (būves kadastra apzīmējums 0100 009 0016 001) ar kopējo platību 2183.2 m2, galvenais lietošanas veids: 1220 – biroja ēkas un tās kadastrālā vērtība uz 01.01.2022. noteikta 145 2249 euro; būvei noteikts apgrūtinājums - 7314010105 vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa teritorija un objekti.
2) ģeneratora ēka (būves kadastra apzīmējums 0100 009 0016 002) ar kopējo platību 56.9 m2, galvenais lietošanas veids: 1251 - rūpnieciskās ražošanas ēkas, un tās kadastrālā vērtība uz 01.01.2022. noteikta 1214 euro;
3) gājēju caurlaides punkts (būves kadastra apzīmējums 0100 009 0016 003) ar kopējo platību 24.3 m2, galvenais lietošanas veids: 1274 - citas, iepriekš neklasificētas, ēkas, un tās kadastrālā vērtība uz 01.01.2022. noteikta 2248 euro;
4) transformatoru ēka TP 0184 (būves kadastra apzīmējums 0100 009 0016 004) ar kopējo platību 3.5 m2, galvenais lietošanas veids: 1251 - rūpnieciskās ražošanas ēkas un tās kadastrālā vērtība uz 01.01.2022. noteikta 75 euro;
5) asfaltēti un bruģēti laukumi un celiņi (būves kadastra apzīmējums 0100 009 0016 005) ar kopējo platību 752.9 m2, galvenais lietošanas veids: 2112 - ielas, ceļi un laukumi un tās kadastrālā vērtība uz 01.01.2022. noteikta 1285 euro;
6) metāla žogs (būves kadastra apzīmējums 0100 009 0016 006) ar kopējo platību 629.3 m2, galvenais lietošanas veids: 2420 – citas, iepriekš neklasificētas, inženierbūves un tās kadastrālā vērtība uz 01.01.2022. noteikta 531 euro.
Visa nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība uz 01.01.2022. noteikta 2 316 047 euro.
Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 8. panta trešo daļu valsts un reģiona nozīmes kultūras pieminekli var atsavināt, ja par šādu nodomu īpašnieks ir paziņojis Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei, bet attiecībā uz vietējās nozīmes kultūras pieminekli — pašvaldībai un ja nākamais tā īpašnieks ir iepazinies ar norādījumiem par šā kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu.
Atbilstoši Kultūras ministrijas 29.10.1998. rīkojuma Nr.128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" 2. pielikumam nekustamais īpašums Raiņa bulvārī 7, Rīgā (administratīvā ēka) ir vietējās nozīmes kultūras piemineklis (valsts aizsardzības Nr. 7653).
Lai izpildītu likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 8. panta trešajā daļā noteikto, VNĪ ar 16.08.2022. vēstuli Nr. 2/9-1/7165 informēja Rīgas valstspilsētas pašvaldību par nekustamā īpašuma īpašnieka nodomu atsavināt nekustamo īpašumu Raiņa bulvārī 7, Rīgā.
Ņemot vērā, ka likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību” iekļautā tiesību norma par pašvaldības tiesībām atbilstoši kompetencei izdot, paziņot un publicēt administratīvo aktu- norādījumus - stājas spēkā no 01.01.2023., vienlaikus ar minēto vēstuli ir lūgts Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi atbilstoši spēkā esošajam regulējumam izdot administratīvo aktu- vietējās nozīmes kultūras pieminekļa (valsts aizsardzības Nr. 7653) Raiņa bulvārī 7, Rīgā, izmantošanas un saglabāšanas norādījumus.
Norādījumi publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” 2022. gada 23. septembra laidienā Nr.185 (Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes2022. gada 21. septembra vispārīgais administratīvais akts Nr. 14.1-07/4409 “Vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa – Administratīvā ēka – izmantošanas un saglabāšanas norādījumi” https://www.vestnesis.lv/op/2022/185.33 )
Ievērojot iepriekš minēto, nākamajam nekustamā īpašuma Raiņa bulvārī 7, Rīgā, ieguvējam, izmantojot nekustamo īpašumu, būs saistoši Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī likums „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” un tiesību akti, kas regulē augstākminētā kultūras pieminekļa aizsardzību, kura teritorijā nekustamais īpašums atrodas. Lai nākamajam valsts nekustamā īpašuma ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par nekustamo īpašumu, norādījumi tiks pievienoti izsoles noteikumiem, kā arī atsauce uz tiem tiks ietverta publicējot sludinājumu par izsoli.
Nekustamā īpašuma Raiņa bulvārī 7, Rīgā, sastāvā esošā būve (būves kadastra apzīmējums 0100 009 0016 003) – gājēju caurlaides punkts un būve (būves kadastra apzīmējums 0100 009 0016 006) – metāla žogs daļēji ir saistīts ar Rīgas valstspilsētas pašvaldībai piederošā nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 009 0018) Raiņa bulvārī 8, Rīgā, sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 009 0018) daļu 78 m2 platībā (zemes vienības daļas kadastra apzīmējums 0100 009 0018 8001). Zemes vienības daļai noteikts lietošanas mērķis: 0904 - ārzemju diplomātisko dienestu, starptautisko sabiedrisko organizāciju pārstāvniecību ēku apbūve .
Lai nākamajam valsts nekustamā īpašuma ieguvējam nodrošinātu pilnu informāciju par pārdodamo nekustamo īpašumu, valsts nekustamā īpašuma Raiņa bulvārī 7, Rīgā, izsoles noteikumos tiks iekļauta informācija, ka nekustamā īpašuma sastāvā esošais gājēju caurlaides punkts un metāla žogs daļēji ir saistīts ar Rīgas valstspilsētas pašvaldībai piederošo zemes vienību 78 m2 platībā (zemes vienības daļas kadastra apzīmējums 0100 009 0018 8001), kas ir zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 009 0018) Raiņa bulvārī 8, Rīgā, daļa.
Valsts nekustamais īpašums šobrīd nav iznomāts. Lai noskaidrotu publisko nomnieku nepieciešamību pēc nekustamā īpašuma, VNĪ 2021.gada veica publiskā sektora klientu aptauju par nekustamā īpašuma Raiņa bulvārī 7, Rīgā, nepieciešamību publisko funkciju nodrošināšanai. Tika aptaujātās tiešās valsts pārvaldes iestādes (ministrijas), to padotības iestādes, kā arī Latvijas Republikas Prokuratūra, Valsts kanceleja, Valsts kontrole, Sabiedrības integrācijas fonds, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Pārresoru koordinācijas centrs. Neviena no minētajām publisko nekustamais īpašums Raiņa bulvārī 7, Rīgā, nav nepieciešams to darbības nodrošināšanai.
Ņemot vērā, ka nav zināmas valsts vajadzības, kuru nodrošināšanai nekustamais īpašums Raiņa bulvārī 7, Rīgā, būtu saglabājams valsts īpašumā, un tas nav nepieciešams VNĪ saimnieciskās darbības veikšanai, līdz ar to optimālākais risinājums to virzīt atsavināšanai
.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Skatīt sadaļā "Pašreizējā situācija"
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Rīkojuma projektā iekļautā nekustamā īpašuma Raiņa bulvārī 7, Rīgā, atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta otro daļu ierosina Finanšu ministrija, jo nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Papildus atsavinot nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo un otro daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, rīkojuma projekta minēto nekustamo īpašumu ieguvējam jāatbilst likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 20. panta nosacījumiem. Šī iemesla dēļ nekustamā īpašuma izsoles noteikumos jāparedz arī šāds nosacījums.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu organizē VNĪ.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 30.pantā noteiktajam, izsoles dalībniekam, kurš būs nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, būs jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Rīkojuma projektā iekļautā nekustamā īpašuma Raiņa bulvārī 7, Rīgā, atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta otro daļu ierosina Finanšu ministrija, jo nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Papildus atsavinot nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo un otro daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, rīkojuma projekta minēto nekustamo īpašumu ieguvējam jāatbilst likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 20. panta nosacījumiem. Šī iemesla dēļ nekustamā īpašuma izsoles noteikumos jāparedz arī šāds nosacījums.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu organizē VNĪ.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 30.pantā noteiktajam, izsoles dalībniekam, kurš būs nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, būs jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, Rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. VNĪ saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu un Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 37.punktu valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas. Ja nekustamais īpašums tiks atsavināts 2022.gadā, tad atsavināšanā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu segšanas saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2022.gadam” 40. panta septīto daļu izlietojami valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tai skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai un vidi degradējošo objektu sakārtošanai.
Līdzekļi, kas 2022. gadā netiks izlietoti valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 2022. gada 31. decembrim tiks ieskaitīti valsts budžetā. Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt īpašumu pārdošanas vērtību, jo nekustamo īpašumu atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no nekustamo īpašumu tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
Projekta izpildi nodrošinās Finanšu ministrija un valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi".
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi