Anotācija

Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulas (ES) 2021/2116 (turpmāk – Regula 2021/2116) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013 12. pants nosaka, ka sertifikācijas struktūra var būt gan publiska, gan privāta revīzijas struktūra. Šobrīd noteikumu Nr. 50 8. punkts nosaka, ka sertifikācijas struktūra tiek izvēlēta publiskā iepirkuma kārtībā, kas ir sašaurināta pieeja attiecībā uz Regulās 2021/2116 12. pantā noteikto. 2025. gadā, ņemot vērā valstī noteiktos budžeta taupības pasākumus, nepietiekama finansējuma dēļ iepirkuma procedūra par sertifikācijas struktūras izvēli tika pārtraukta. Ir nepieciešams paredzēt, ka sertifikācijas struktūra var būt arī publiska revīzijas struktūra, piemēram, Zemkopības ministrijas Audita departaments.

Lai paplašinātu sertifikācijas struktūras noteikšanas kārtību, ir jāprecizē noteikumu Nr. 50 8. punkts, svītrojot atsauci uz publiskā iepirkuma kārtību.

Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) publiskā finansējuma saņēmējiem izmaksājamā publiskā finansējuma izdevumu attiecināmības periods 2023.–2027. gada plānošanas periodā saskaņā ar ES tiesību aktiem ir 2030. gada 31. decembris. Tomēr saistībā ar Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un ELFLA īstenošanu 2023.–2027. gada plānošanas periodā ir atsevišķi gadījumi, kad publiskais finansējums tā saņēmējiem būtu izmaksājams arī pēc attiecināmības perioda beigām, ja:
a) atbalsta saņēmējs ir apstrīdējis lēmumu, ar kuru Lauku atbalsta dienests noraidīja maksājumu par projekta vai pieteikuma īstenošanu un ir stājies spēkā atbalsta saņēmējam labvēlīgs tiesas spriedums vai pieņemts nolēmums, kas paredz atbalsta saņēmējam labvēlīgu tiesvedības iznākumu;
b) atbalsta saņēmējs ir miris un pēc viņa saistību pārņemšanas atbalsts izmaksājams atbalsta saņēmēja mantiniekam, piemēram, uz lauksaimniecības zemes platību maksājumiem, kurus finansē no ELGF, var pieteikties mirušā atbalsta saņēmēja mantinieki pēc ilgāka perioda un noilgumu atbalsta izmaksai nevar piemērot, jo mantinieka mantošanas tiesības nevar ierobežot;
c) konstatētais un atbalsta saņēmējam piemērotais debitora parāds tiek atcelts un atbalsts izmaksājams atbalsta saņēmējam, piemēram, kad sūdzības izskatīšanas termiņš dažādu iemeslu dēļ tiek pagarināts uz vairākiem mēnešiem, jo atbalsta saņēmējam tiek lūgts iesniegt noteiktus dokumentus vai noteiktā laika posmā sasniegt noteiktus sasniedzamos rādītājus, tāpēc gala lēmums par atbalsta izmaksu tiek izdots jau pēc attiecināmības perioda beigām.

Ievērojot iepriekšminēto, noteikumu projekts paredz noteikumus Nr. 50 papildināt ar jaunu 34.¹ punktu, nosakot, ka iepriekšminētajos gadījumos publiskais finansējums ir izmaksājams no valsts budžeta līdzekļiem. Izvērtējot esošo situāciju – pārņemto saistību apmēru, iespējamo apmēru attiecībā uz saistību pārņemšanu, tiesvedībā esošās lietas, kā arī iespējamo apmēru saistībā ar debitora parādu atcelšanu, secināms, ka no valsts budžeta izmaksājamais finansējums pēc 2023.–2027. gada plānošanas perioda attiecināmības perioda beigām turpmākajos piecos gados varētu būt ne vairāk kā 100 000 eiro, t.i., vidēji 20 000 eiro gadā.