26-TA-2125: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par apropriācijas pārdali no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 17.00.00 "Finansējums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteikto pasākumu īstenošanai"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts sagatavots:
1) pamatojoties uz Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 8. pantu un ar Ministru kabineta 2025. gada 22. decembra rīkojumu Nr. 896 "Par Pasākumu plānu atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā 2026. gadam" apstiprinātā pasākumu plāna "Pasākumu plāns atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā 2026. gadam" 9.1. apakšpunktu;
2) pēc KM iniciatīvas piedāvāt iespējas IZM nodrošināt latviešu valodas mācības Ukrainas civiliedzīvotājiem 2026. gadā papildus Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) administrētajiem projektiem;
3) pēc IZM iniciatīvas, lai uzsāktu īstenot Ministru kabineta 2026. gada 11. augusta rīkojumā Nr. 459 "Par konceptuālo ziņojumu "Par risinājumu institucionālās un kompetenču sadrumstalotības novēršanai valsts valodas apguvē pieaugušajiem" (turpmāk – konceptuālais ziņojums) plānotos pasākumus.
1) pamatojoties uz Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 8. pantu un ar Ministru kabineta 2025. gada 22. decembra rīkojumu Nr. 896 "Par Pasākumu plānu atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā 2026. gadam" apstiprinātā pasākumu plāna "Pasākumu plāns atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā 2026. gadam" 9.1. apakšpunktu;
2) pēc KM iniciatīvas piedāvāt iespējas IZM nodrošināt latviešu valodas mācības Ukrainas civiliedzīvotājiem 2026. gadā papildus Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) administrētajiem projektiem;
3) pēc IZM iniciatīvas, lai uzsāktu īstenot Ministru kabineta 2026. gada 11. augusta rīkojumā Nr. 459 "Par konceptuālo ziņojumu "Par risinājumu institucionālās un kompetenču sadrumstalotības novēršanai valsts valodas apguvē pieaugušajiem" (turpmāk – konceptuālais ziņojums) plānotos pasākumus.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Īstenot pilotprojektu, lai aprobētu konceptuālajā ziņojumā "Par risinājumu institucionālās un kompetenču sadrumstalotības novēršanai valsts valodas apguvē pieaugušajiem" paredzētās vienotās valsts valodas apguves sistēmas atsevišķus elementus un iegūtu pieredzi tās turpmākai ieviešanai. Sniegt atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem Latvijā piešķirta pagaidu aizsardzība un kuri kopš 2022. gada ir ieradušies Latvijā un vēlas apgūt valsts valodu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Kopš Krievijas Federācijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī Latvijas Republikā ir ieradušies Ukrainas civiliedzīvotāji, kuriem piešķirta pagaidu aizsardzība. Lai veicinātu šo personu integrāciju Latvijas sabiedrībā, piekļuvi izglītībai, publiskajiem pakalpojumiem un darba tirgum, valsts nodrošina dažādus atbalsta pasākumus, tostarp latviešu valodas apguves iespējas.
Saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu un Ministru kabineta 2025. gada 22. decembra rīkojumu Nr. 896 "Par Pasākumu plānu atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā 2026. gadam" viens no valsts atbalsta pasākumiem ir latviešu valodas mācību nodrošināšana Ukrainas civiliedzīvotājiem. Pasākumu plāna īstenošanai kā papildu finansējuma avots ir paredzēta budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programma 17.00.00 "Finansējums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteikto pasākumu īstenošanai".
Lai nodrošinātu latviešu valodas mācību īstenošanu Ukrainas civiliedzīvotājiem 2026. gadā, Ministru kabinets 2026. gada 13. janvārī pieņēma rīkojumu Nr. 17, paredzot apropriācijas pārdali 3 268 263 euro apmērā uz Sabiedrības integrācijas fonda budžeta programmu 05.00.00 "NVO atbalsta un sabiedrības saliedētības programma". Finansējums tika piešķirts valsts budžeta finansētās programmas "Latviešu valodas mācības Ukrainas civiliedzīvotājiem" projektu īstenošanai līdz 2026. gada 31. decembrim. Sabiedrības integrācijas fonds ir īstenojis atklātu projektu konkursu un nodrošina projektu īstenošanas uzraudzību. 2026. gadā Sabiedrības integrācijas fonds programmā "Latviešu valodas mācības Ukrainas civiliedzīvotājiem" ir apstiprinājis 32 organizāciju un biedrību projektus ar kopējo finansējumu 3 180 880 euro (plānots, ka valodas apguvē varētu iesaistīties 2994 personas[1], pēc 2026. gada 26. augustā SIF sniegtās informācijas plašsaziņas līdzekļiem valodas apguvē pašlaik iesaistīti 2330 pieaugušo valodas apguvēju). Savukārt 2025. gadā SIF administrētajiem bezmaksas latviešu valodas kursiem pieteicās 3690 pieaugušie un 1532 bērni, no kuriem mācības pabeidza 2869 pieaugušie un 1358 bērni. [2]
Vienlaikus latviešu valodas apguvi pieaugušajiem nodrošina vairākas institūcijas, izmantojot atšķirīgus finansēšanas mehānismus. Papildus Sabiedrības integrācijas fonda administrētajām programmām valsts valodas mācības tiek nodrošinātas arī Nodarbinātības valsts aģentūras pasākumos bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautām personām, kā arī Kultūras ministrijas un pašvaldību īstenotajos pasākumos. 2026. gadā publiski finansētās latviešu valodas mācībās bija plānots iesaistīt 7102 pieaugušos, tai skaitā 3603 Ukrainas civiliedzīvotājus.
Ministru kabinets 2026. gada 11. augustā ar rīkojumu Nr. 459 atbalstīja konceptuālajā ziņojumā "Par risinājumu institucionālās un kompetenču sadrumstalotības novēršanai valsts valodas apguvē pieaugušajiem" ietverto risinājumu.[3] Ziņojumā ir norāde uz Valsts kontroles revīzijas ziņojumu ("Saliedētas sabiedrības politika – neskaidra un nekoordinēta", 2025)[4] un secinājumiem, ka publiski finansētā valsts valodas apguves sistēma ir institucionāli sadrumstalota, mācību programmu īstenošanā un kvalitātes prasībās pastāv atšķirīga pieeja, savukārt datu uzskaite un informācijas aprite notiek fragmentēti. Tādēļ paredzēta vienotas, koordinētas un uz datiem balstītas valsts valodas apguves sistēmas izveide pieaugušajiem, nodrošinot efektīvāku publiskā finansējuma izmantošanu un vienotus kvalitātes standartus, tāpēc nepieciešams nodrošināt atbalstu Ukrainas civiliedzīvotāju latviešu valodas apguvei, vienlaikus uzsākot konceptuālajā ziņojumā paredzēto pasākumu īstenošanu vienotas valsts valodas apguves sistēmas izveidei pieaugušajiem. Turklāt tiek plānoti grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (26-TA-867) [5], papildinot 3. pantu ar 6. punktu par pastāvīgās atļaujas saņemšanas iespējām: "(6) Ukrainas civiliedzīvotājs, kuram ir tikai Ukrainas pilsonība un, kuram saskaņā ar šo likumu Latvijas Republikā ir piešķirta vai ir bijusi piešķirta pagaidu aizsardzība, ir tiesīgs pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ja pirms pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieteikuma iesniegšanas viņš Latvijas Republikā likumīgi uzturējies vismaz piecus gadus nepārtraukti un, pieprasot pastāvīgās uzturēšanās atļauju, iesniedz Ukrainas kompetentās institūcijas izsniegtu apliecinājumu par atbrīvojumu no iesaukšanas Ukrainas aktīvajā dienestā mobilizācijas gadījumā. Pastāvīgās uzturēšanās atļauju piešķir saskaņā ar Imigrācijas likuma 31. pantā noteikto, nepārtrauktās uzturēšanās laikā ieskaitot arī laiku, kurā minētais Ukrainas civiliedzīvotājs uzturējies Latvijas Republikā uz šajā likumā noteiktās ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas pamata, nepiemērojot Imigrācijas likuma 35. panta 7. punktā noteikto pastāvīgās uzturēšanās atļaujas atteikuma iemeslu un uzturēšanās tiesības apliecinošajā dokumentā neveicot ierakstu latviešu un angļu valodā "Pastāvīgais iedzīvotājs ‒ ES". Pastāvīgās uzturēšanās atļauju reģistrē reizi piecos gados un to izsniedz līdz uzturēšanās atļaujas reģistrācijas termiņa beigām." Atbilstoši Imigrācijas likumam, kas izskatīts LR Saeimas 2026. gada 20. augusta ārkārtas sesijas sēdē, pastāvīgās uzturēšanās atļauju ir tiesības pieprasīt, ja ir apgūta valsts valoda vismaz pamata līmeņa otrajā pakāpē (A2).
[1] Avots: https://sif.map.gov.lv/contests/5530910
2] Avots: https://www.sif.gov.lv/lv/jaunums/pieejams-atbalsts-latviesu-valodas-kursiem-ukrainas-civiliedzivotajiem
[3] Avots: https://www.vestnesis.lv/op/2026/154.1
[4] Avots: https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/vai-politika-sabiedribas-saliedetibas-joma-tiek-merktiecigi-planota-un-istenota
[5] https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/9f116f83-1dc7-447b-b993-48fa69a43b60
Saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu un Ministru kabineta 2025. gada 22. decembra rīkojumu Nr. 896 "Par Pasākumu plānu atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā 2026. gadam" viens no valsts atbalsta pasākumiem ir latviešu valodas mācību nodrošināšana Ukrainas civiliedzīvotājiem. Pasākumu plāna īstenošanai kā papildu finansējuma avots ir paredzēta budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programma 17.00.00 "Finansējums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteikto pasākumu īstenošanai".
Lai nodrošinātu latviešu valodas mācību īstenošanu Ukrainas civiliedzīvotājiem 2026. gadā, Ministru kabinets 2026. gada 13. janvārī pieņēma rīkojumu Nr. 17, paredzot apropriācijas pārdali 3 268 263 euro apmērā uz Sabiedrības integrācijas fonda budžeta programmu 05.00.00 "NVO atbalsta un sabiedrības saliedētības programma". Finansējums tika piešķirts valsts budžeta finansētās programmas "Latviešu valodas mācības Ukrainas civiliedzīvotājiem" projektu īstenošanai līdz 2026. gada 31. decembrim. Sabiedrības integrācijas fonds ir īstenojis atklātu projektu konkursu un nodrošina projektu īstenošanas uzraudzību. 2026. gadā Sabiedrības integrācijas fonds programmā "Latviešu valodas mācības Ukrainas civiliedzīvotājiem" ir apstiprinājis 32 organizāciju un biedrību projektus ar kopējo finansējumu 3 180 880 euro (plānots, ka valodas apguvē varētu iesaistīties 2994 personas[1], pēc 2026. gada 26. augustā SIF sniegtās informācijas plašsaziņas līdzekļiem valodas apguvē pašlaik iesaistīti 2330 pieaugušo valodas apguvēju). Savukārt 2025. gadā SIF administrētajiem bezmaksas latviešu valodas kursiem pieteicās 3690 pieaugušie un 1532 bērni, no kuriem mācības pabeidza 2869 pieaugušie un 1358 bērni. [2]
Vienlaikus latviešu valodas apguvi pieaugušajiem nodrošina vairākas institūcijas, izmantojot atšķirīgus finansēšanas mehānismus. Papildus Sabiedrības integrācijas fonda administrētajām programmām valsts valodas mācības tiek nodrošinātas arī Nodarbinātības valsts aģentūras pasākumos bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautām personām, kā arī Kultūras ministrijas un pašvaldību īstenotajos pasākumos. 2026. gadā publiski finansētās latviešu valodas mācībās bija plānots iesaistīt 7102 pieaugušos, tai skaitā 3603 Ukrainas civiliedzīvotājus.
Ministru kabinets 2026. gada 11. augustā ar rīkojumu Nr. 459 atbalstīja konceptuālajā ziņojumā "Par risinājumu institucionālās un kompetenču sadrumstalotības novēršanai valsts valodas apguvē pieaugušajiem" ietverto risinājumu.[3] Ziņojumā ir norāde uz Valsts kontroles revīzijas ziņojumu ("Saliedētas sabiedrības politika – neskaidra un nekoordinēta", 2025)[4] un secinājumiem, ka publiski finansētā valsts valodas apguves sistēma ir institucionāli sadrumstalota, mācību programmu īstenošanā un kvalitātes prasībās pastāv atšķirīga pieeja, savukārt datu uzskaite un informācijas aprite notiek fragmentēti. Tādēļ paredzēta vienotas, koordinētas un uz datiem balstītas valsts valodas apguves sistēmas izveide pieaugušajiem, nodrošinot efektīvāku publiskā finansējuma izmantošanu un vienotus kvalitātes standartus, tāpēc nepieciešams nodrošināt atbalstu Ukrainas civiliedzīvotāju latviešu valodas apguvei, vienlaikus uzsākot konceptuālajā ziņojumā paredzēto pasākumu īstenošanu vienotas valsts valodas apguves sistēmas izveidei pieaugušajiem. Turklāt tiek plānoti grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (26-TA-867) [5], papildinot 3. pantu ar 6. punktu par pastāvīgās atļaujas saņemšanas iespējām: "(6) Ukrainas civiliedzīvotājs, kuram ir tikai Ukrainas pilsonība un, kuram saskaņā ar šo likumu Latvijas Republikā ir piešķirta vai ir bijusi piešķirta pagaidu aizsardzība, ir tiesīgs pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ja pirms pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieteikuma iesniegšanas viņš Latvijas Republikā likumīgi uzturējies vismaz piecus gadus nepārtraukti un, pieprasot pastāvīgās uzturēšanās atļauju, iesniedz Ukrainas kompetentās institūcijas izsniegtu apliecinājumu par atbrīvojumu no iesaukšanas Ukrainas aktīvajā dienestā mobilizācijas gadījumā. Pastāvīgās uzturēšanās atļauju piešķir saskaņā ar Imigrācijas likuma 31. pantā noteikto, nepārtrauktās uzturēšanās laikā ieskaitot arī laiku, kurā minētais Ukrainas civiliedzīvotājs uzturējies Latvijas Republikā uz šajā likumā noteiktās ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas pamata, nepiemērojot Imigrācijas likuma 35. panta 7. punktā noteikto pastāvīgās uzturēšanās atļaujas atteikuma iemeslu un uzturēšanās tiesības apliecinošajā dokumentā neveicot ierakstu latviešu un angļu valodā "Pastāvīgais iedzīvotājs ‒ ES". Pastāvīgās uzturēšanās atļauju reģistrē reizi piecos gados un to izsniedz līdz uzturēšanās atļaujas reģistrācijas termiņa beigām." Atbilstoši Imigrācijas likumam, kas izskatīts LR Saeimas 2026. gada 20. augusta ārkārtas sesijas sēdē, pastāvīgās uzturēšanās atļauju ir tiesības pieprasīt, ja ir apgūta valsts valoda vismaz pamata līmeņa otrajā pakāpē (A2).
[1] Avots: https://sif.map.gov.lv/contests/5530910
2] Avots: https://www.sif.gov.lv/lv/jaunums/pieejams-atbalsts-latviesu-valodas-kursiem-ukrainas-civiliedzivotajiem
[3] Avots: https://www.vestnesis.lv/op/2026/154.1
[4] Avots: https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/vai-politika-sabiedribas-saliedetibas-joma-tiek-merktiecigi-planota-un-istenota
[5] https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/9f116f83-1dc7-447b-b993-48fa69a43b60
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Līdzšinējā pieredze apliecina, ka latviešu valodas apguve ir viens no nozīmīgākajiem priekšnoteikumiem Ukrainas civiliedzīvotāju sekmīgai iekļaušanai Latvijas sabiedrībā. No 2022. gada pavasara līdz 2023. gada beigām latviešu valodas kursus apmeklēja 9556 Ukrainas civiliedzīvotāji. 2023. gadā Sabiedrības integrācijas fonda administrētajos projektos mācībās piedalījās 6049 personas, no kurām 4378 personas mācības sekmīgi pabeidza. Savukārt 2025. gadā valsts nodrošinātiem latviešu valodas kursiem pieteicās 3690 pieaugušie un 1532 bērni, bet mācības pabeidza 4227 personas. Labklājības ministrijas ziņojumā par Ukrainas civiliedzīvotāju nodarbinātību 2022.‒2025. gadā [1] norādīts, ka laikposmā no 2022. gada 7. marta līdz 2025. gada beigām NVA piedāvātajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos piedalījušies 5868 Ukrainas civiliedzīvotāji. Visbiežāk viņi izmantojuši karjeras konsultācijas un neformālās izglītības iespējas, galvenokārt latviešu valodas apguvi. 2025. gada decembra sākumā NVA uzskaitē bezdarbnieka statusā bija 1295 Ukrainas civiliedzīvotāji. Šie dati liecina par noturīgu interesi un nepieciešamību pēc valsts atbalsta latviešu valodas apguvei Ukrainas civiliedzīvotājiem.
Vienlaikus Ukrainas civiliedzīvotāju integrācija Latvijas sabiedrībā nav īstermiņa process. Personām, kuras Latvijā uzturas vairākus gadus, nepietiek tikai ar valodas pamatlīmeņa apguvi. Lai sekmīgi iekļautos darba tirgū, paaugstinātu kvalifikāciju, turpinātu izglītību un pilnvērtīgi izmantotu publiskos pakalpojumus, kā arī atbilstoši plānotajiem grozījumiem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (26-TA-867) varētu pieteikties pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai, nepieciešama iespēja sistemātiski pilnveidot valsts valodas prasmes augstākā līmenī. Īpaši aktuāli tas ir Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri Latvijā uzturas kopš kara sākuma un kuru ekonomiskā integrācija kļūst arvien nozīmīgāka. Samazinoties sākotnēji pieejamā atbalsta apjomam, pieaug nepieciešamība pēc stabilas nodarbinātības un ekonomiskās patstāvības. Pēc Valsts ieņēmuma dienesta datiem 2026. gada sākumā [2] 10,5 tūkstoši Ukrainas valstspiederīgo bija reģistrēti kā darba ņēmēji. Visbiežāk ukraiņi strādā rūpniecībā – 22,2 %, finanšu, apdrošināšanas, zinātnisko, administratīvo pakalpojumu un operāciju ar nekustamo īpašumu jomās – 12,9 %, izmitināšanā un ēdināšanā – 12,1 %, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarēs ir nodarbināti 10,7 %, kā arī 10,1 % strādā būvniecībā. Vienlaikus Latvijas darba tirgū saglabājas nepieciešamība pēc darbaspēka vairākās nozarēs, tostarp apstrādes rūpniecībā, veselības aprūpē, izglītībā un citās nozarēs, kaut arī atbilstoši UCAL prasībām sākotnēji darba devējam ir tiesības nodarbināt Ukrainas civiliedzīvotāju arī bez valsts valodas zināšanām tiktāl, ciktāl tas netraucē darba pienākumu pildīšanu (16. panta 1. daļa). Tomēr pakāpeniski, ņemot vērā arī uzturēšanās ilgumu Latvijā, nepieciešams ievērot Ministru kabineta noteikumu Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi"[3] prasības.
Lai gan konceptuālajā ziņojumā "Par risinājumu institucionālās un kompetenču sadrumstalotības novēršanai valsts valodas apguvē pieaugušajiem" paredzētās vienotās valsts valodas apguves sistēmas ieviešana tika plānota turpmākajos gados, latviešu valodas mācību nodrošināšana Ukrainas civiliedzīvotājiem, jau sākot no 2026. gada, būs kā pilotprojekts konceptuālajā ziņojumā paredzētās vienotās valsts valodas apguves sistēmas atsevišķu elementu aprobācijai. Līdz šim valsts finansētu latviešu valodas mācību īstenošanā pieaugušajiem ir uzkrāta būtiska pieredze dažādos resoros un institūcijās, taču mācības tiek organizētas, izmantojot atšķirīgus pārvaldības, kvalitātes nodrošināšanas un datu uzskaites risinājumus, tādēļ nepieciešams pilotprojekts, lai praksē pārbaudītu un pilnveidotu vienotu pieeju. Mācību īstenošanas laikā tiks uzsākta valodas apguvēju un mācību pakalpojumu sniedzēju reģistrācija platformā STARS kā arī pārbaudīti datu uzskaites, uzraudzības un informācijas aprites procesi. Vienlaikus šīs mācības sniegs pirmo praktisko pieredzi vienotu kvalitātes prasību piemērošanā un uzraudzībā (kvalitātes kontroli veiks Izglītības kvalitātes valsts dienests) valsts finansētās valsts valodas apguves programmās, veidojot pamatu turpmākai kvalitātes kontroles mehānismu pilnveidei. Mācību īstenošanā gūtā pieredze tiks izmantota, ieviešot konceptuālajā ziņojumā paredzēto vienoto valsts valodas apguves sistēmu pieaugušajiem.
[1] Avots: https://www.lm.gov.lv/lv/media/33626/download
[2] Avots: https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/darbs/nodarbinatiba/preses-relizes/31209-nodarbinato-ukrainu-skaits-latvija
[3] https://likumi.lv/ta/id/330669-noteikumi-par-valsts-valodas-zinasanu-apjomu-un-valsts-valodas-prasmes-parbaudes-kartibu
Vienlaikus Ukrainas civiliedzīvotāju integrācija Latvijas sabiedrībā nav īstermiņa process. Personām, kuras Latvijā uzturas vairākus gadus, nepietiek tikai ar valodas pamatlīmeņa apguvi. Lai sekmīgi iekļautos darba tirgū, paaugstinātu kvalifikāciju, turpinātu izglītību un pilnvērtīgi izmantotu publiskos pakalpojumus, kā arī atbilstoši plānotajiem grozījumiem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (26-TA-867) varētu pieteikties pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai, nepieciešama iespēja sistemātiski pilnveidot valsts valodas prasmes augstākā līmenī. Īpaši aktuāli tas ir Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri Latvijā uzturas kopš kara sākuma un kuru ekonomiskā integrācija kļūst arvien nozīmīgāka. Samazinoties sākotnēji pieejamā atbalsta apjomam, pieaug nepieciešamība pēc stabilas nodarbinātības un ekonomiskās patstāvības. Pēc Valsts ieņēmuma dienesta datiem 2026. gada sākumā [2] 10,5 tūkstoši Ukrainas valstspiederīgo bija reģistrēti kā darba ņēmēji. Visbiežāk ukraiņi strādā rūpniecībā – 22,2 %, finanšu, apdrošināšanas, zinātnisko, administratīvo pakalpojumu un operāciju ar nekustamo īpašumu jomās – 12,9 %, izmitināšanā un ēdināšanā – 12,1 %, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarēs ir nodarbināti 10,7 %, kā arī 10,1 % strādā būvniecībā. Vienlaikus Latvijas darba tirgū saglabājas nepieciešamība pēc darbaspēka vairākās nozarēs, tostarp apstrādes rūpniecībā, veselības aprūpē, izglītībā un citās nozarēs, kaut arī atbilstoši UCAL prasībām sākotnēji darba devējam ir tiesības nodarbināt Ukrainas civiliedzīvotāju arī bez valsts valodas zināšanām tiktāl, ciktāl tas netraucē darba pienākumu pildīšanu (16. panta 1. daļa). Tomēr pakāpeniski, ņemot vērā arī uzturēšanās ilgumu Latvijā, nepieciešams ievērot Ministru kabineta noteikumu Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi"[3] prasības.
Lai gan konceptuālajā ziņojumā "Par risinājumu institucionālās un kompetenču sadrumstalotības novēršanai valsts valodas apguvē pieaugušajiem" paredzētās vienotās valsts valodas apguves sistēmas ieviešana tika plānota turpmākajos gados, latviešu valodas mācību nodrošināšana Ukrainas civiliedzīvotājiem, jau sākot no 2026. gada, būs kā pilotprojekts konceptuālajā ziņojumā paredzētās vienotās valsts valodas apguves sistēmas atsevišķu elementu aprobācijai. Līdz šim valsts finansētu latviešu valodas mācību īstenošanā pieaugušajiem ir uzkrāta būtiska pieredze dažādos resoros un institūcijās, taču mācības tiek organizētas, izmantojot atšķirīgus pārvaldības, kvalitātes nodrošināšanas un datu uzskaites risinājumus, tādēļ nepieciešams pilotprojekts, lai praksē pārbaudītu un pilnveidotu vienotu pieeju. Mācību īstenošanas laikā tiks uzsākta valodas apguvēju un mācību pakalpojumu sniedzēju reģistrācija platformā STARS kā arī pārbaudīti datu uzskaites, uzraudzības un informācijas aprites procesi. Vienlaikus šīs mācības sniegs pirmo praktisko pieredzi vienotu kvalitātes prasību piemērošanā un uzraudzībā (kvalitātes kontroli veiks Izglītības kvalitātes valsts dienests) valsts finansētās valsts valodas apguves programmās, veidojot pamatu turpmākai kvalitātes kontroles mehānismu pilnveidei. Mācību īstenošanā gūtā pieredze tiks izmantota, ieviešot konceptuālajā ziņojumā paredzēto vienoto valsts valodas apguves sistēmu pieaugušajiem.
[1] Avots: https://www.lm.gov.lv/lv/media/33626/download
[2] Avots: https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/darbs/nodarbinatiba/preses-relizes/31209-nodarbinato-ukrainu-skaits-latvija
[3] https://likumi.lv/ta/id/330669-noteikumi-par-valsts-valodas-zinasanu-apjomu-un-valsts-valodas-prasmes-parbaudes-kartibu
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu latviešu valodas apguves pieejamību pieaugušajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem Latvijas Republikā piešķirta pagaidu aizsardzība, Latviešu valodas aģentūrai plānots noteikt jaunu uzdevumu organizēt un īstenot valsts finansētas latviešu valodas mācības. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā dzīvojošo Ukrainas kara bēgļu skaits ir samazinājies no 23 720 personām 2023. gada sākumā līdz 17 209 personām 2026. gada sākumā[1], tomēr Latvijā joprojām saglabājas nozīmīga mērķgrupa, kurai nepieciešams atbalsts valsts valodas apguvē.
Mācības plānots nodrošināt A1‒C1 valodas prasmes līmenī atbilstoši dalībnieku iepriekšējai valodas apguves pieredzei un kārtotajai valsts valodas prasmes pārbaudei. Mācību organizēšana vienlaikus paredzēta kā pilotprojekts, praksē aprobējot atsevišķus konceptuālajā ziņojumā "Par risinājumu institucionālās un kompetenču sadrumstalotības novēršanai valsts valodas apguvē pieaugušajiem" paredzētās vienotās valsts valodas apguves sistēmas elementus, tostarp valodas apguvēju un mācību pakalpojumu sniedzēju uzskaites risinājumus, datu uzkrāšanu pieaugušo prasmju pārvaldības platformā STARS, kā arī vienotu kvalitātes prasību piemērošanu valsts finansētajās pieaugušo valodas mācībās. Plānots, ka mācību īstenošanā iegūtā pieredze tiks izmantota turpmākajā vienotās valsts valodas apguves sistēmas ieviešanā.
Plānots, ka mācībās varētu tikt iesaistīti līdz 515 Ukrainas civiliedzīvotāji, kuriem Latvijā piešķirts pagaidu aizsardzības statuss, un atkarībā no faktiskā pieprasījuma un dalībnieku sadalījuma pa līmeņiem varētu tikt izveidotas aptuveni 35‒65 mācību grupas (vienā grupā mācās no 8 līdz 15 dalībniekiem). Ņemot vērā Sabiedrības integrācijas fonda līdzšinējo pieredzi, ka 2026. gadā 2994 valodas apguvēju mācībām tika atlasīti 32 mācību īstenotāji, provizoriski tiek lēsts, ka 515 personām mācību nodrošināšanai varētu būt nepieciešami aptuveni 5‒6 mācību īstenotāji.
Balstoties Nodarbinātības valsts aģentūras un Sabiedrības integrācijas fonda īstenoto valsts finansēto latviešu valodas mācību pieredzē 2023.‒2025. gadā, tiek prognozēts, ka aptuveni 74 % dalībnieku varētu būt nepieciešamas A1‒A2 līmeņa mācības, aptuveni 25 % dalībnieku varētu būt nepieciešamas B1‒B2 līmeņa mācības, savukārt ne vairāk kā 1 % dalībnieku varētu būt nepieciešamas C1 līmeņa mācības.
Plānojot mācību apjomu un rezultatīvos rādītājus, ņemta vērā līdzšinējā valsts finansēto latviešu valodas mācību īstenošanas pieredze, kas liecina par iespējamu 20‒25 % dalībnieku atbirumu. Valsts valodas prasmes pārbaudījums paredzēts kā obligāts nosacījums visiem valodas apguvējiem, taču VIAA Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas sniegtie dati par valsts valodas prasmes pārbaudes kārtotājiem (unikālajām personām) un rezultātiem 2023.–2025. gadā liecina, ka valsts valodas prasmes pārbaudi sekmīgi varētu nokārtot 50‒60 % no mācības pabeigušajiem dalībniekiem.
[1]Avots: https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRV010/table/tableViewLayout1/
Mācības plānots nodrošināt A1‒C1 valodas prasmes līmenī atbilstoši dalībnieku iepriekšējai valodas apguves pieredzei un kārtotajai valsts valodas prasmes pārbaudei. Mācību organizēšana vienlaikus paredzēta kā pilotprojekts, praksē aprobējot atsevišķus konceptuālajā ziņojumā "Par risinājumu institucionālās un kompetenču sadrumstalotības novēršanai valsts valodas apguvē pieaugušajiem" paredzētās vienotās valsts valodas apguves sistēmas elementus, tostarp valodas apguvēju un mācību pakalpojumu sniedzēju uzskaites risinājumus, datu uzkrāšanu pieaugušo prasmju pārvaldības platformā STARS, kā arī vienotu kvalitātes prasību piemērošanu valsts finansētajās pieaugušo valodas mācībās. Plānots, ka mācību īstenošanā iegūtā pieredze tiks izmantota turpmākajā vienotās valsts valodas apguves sistēmas ieviešanā.
Plānots, ka mācībās varētu tikt iesaistīti līdz 515 Ukrainas civiliedzīvotāji, kuriem Latvijā piešķirts pagaidu aizsardzības statuss, un atkarībā no faktiskā pieprasījuma un dalībnieku sadalījuma pa līmeņiem varētu tikt izveidotas aptuveni 35‒65 mācību grupas (vienā grupā mācās no 8 līdz 15 dalībniekiem). Ņemot vērā Sabiedrības integrācijas fonda līdzšinējo pieredzi, ka 2026. gadā 2994 valodas apguvēju mācībām tika atlasīti 32 mācību īstenotāji, provizoriski tiek lēsts, ka 515 personām mācību nodrošināšanai varētu būt nepieciešami aptuveni 5‒6 mācību īstenotāji.
Balstoties Nodarbinātības valsts aģentūras un Sabiedrības integrācijas fonda īstenoto valsts finansēto latviešu valodas mācību pieredzē 2023.‒2025. gadā, tiek prognozēts, ka aptuveni 74 % dalībnieku varētu būt nepieciešamas A1‒A2 līmeņa mācības, aptuveni 25 % dalībnieku varētu būt nepieciešamas B1‒B2 līmeņa mācības, savukārt ne vairāk kā 1 % dalībnieku varētu būt nepieciešamas C1 līmeņa mācības.
Plānojot mācību apjomu un rezultatīvos rādītājus, ņemta vērā līdzšinējā valsts finansēto latviešu valodas mācību īstenošanas pieredze, kas liecina par iespējamu 20‒25 % dalībnieku atbirumu. Valsts valodas prasmes pārbaudījums paredzēts kā obligāts nosacījums visiem valodas apguvējiem, taču VIAA Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas sniegtie dati par valsts valodas prasmes pārbaudes kārtotājiem (unikālajām personām) un rezultātiem 2023.–2025. gadā liecina, ka valsts valodas prasmes pārbaudi sekmīgi varētu nokārtot 50‒60 % no mācības pabeigušajiem dalībniekiem.
[1]Avots: https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRV010/table/tableViewLayout1/
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
639 067
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
639 067
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
-639 067
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
-639 067
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
639 067
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Projekts paredz piešķirt Izglītības un zinātnes ministrijai finansējumu no valsts budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 17.00.00 "Finansējums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteikto pasākumu īstenošanai", lai nodrošinātu latviešu valodas mācības pieaugušajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem papildus Sabiedrības integrācijas fonda administrētajiem pasākumiem un īstenotu pilotprojektu konceptuālajā ziņojumā paredzētās vienotās valsts valodas apguves sistēmas atsevišķu elementu aprobācijai. Latviešu valodas mācību organizēšanas process tiks uzsākts no rīkojuma apstiprināšanas, un latviešu valodas mācības Ukrainas civiliedzīvotājiem tiks organizētas, ievērojot konceptuālajā ziņojumā paredzētos vienotas valsts valodas apguves sistēmas principus. Pilotprojektā tiks pārbaudīti valodas apguvēju uzskaites, datu aprites, kvalitātes uzraudzības un pakalpojuma pārvaldības risinājumi. Mācību īstenošanas laikā iegūtā pieredze tiks izmantota vienotās valsts valodas apguves sistēmas turpmākajā ieviešanā. Pilotprojektam plānotais finansējums tiks izmantots līdz 2026. gada 31. decembrim šādās izdevumu pozīcijās:
latviešu valodas mācību, tajā skaitā arī valsts valodas prasmes pārbaudes Ukrainas civiliedzīvotājiem, kam Latvijā piešķirta pagaidu aizsardzība, pakalpojuma izmaksām (607 288,00 euro no kopējā finansējuma);
procesa administrēšanai (31 779,00 euro jeb 4,97 % no kopējā finansējuma).
latviešu valodas mācību, tajā skaitā arī valsts valodas prasmes pārbaudes Ukrainas civiliedzīvotājiem, kam Latvijā piešķirta pagaidu aizsardzība, pakalpojuma izmaksām (607 288,00 euro no kopējā finansējuma);
procesa administrēšanai (31 779,00 euro jeb 4,97 % no kopējā finansējuma).
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Jaunas amata vietas netiek radītas.
Cita informācija
Lai nodrošinātu latviešu valodas mācības Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem Latvijas Republikā piešķirta pagaidu aizsardzība, tiks pārdalīts finansējums no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 17.00.00 "Finansējums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteikto pasākumu īstenošanai". Latviešu valodas aģentūra par piešķirto finansējumu nodrošinās mācības, vienlaikus piemērojot vienotas valsts valodas apguves sistēmas ieviešanai izstrādātos mācību kvalitātes un pārvaldības principus.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
-
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Latviešu valodas aģentūra, Valsts izglītības attīstības aģentūraNevalstiskās organizācijas
-Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Latviešu valodas aģentūra
- Valsts izglītības attīstības aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Latviešu valodas aģentūrai tiek noteikts jauns uzdevums – organizēt un nodrošināt latviešu valodas mācības pieaugušajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem. Uzdevuma izpilde tiek finansēta no Kultūras ministrijas resora pārdalītā finansējuma un ir saistīta ar konceptuālajā ziņojumā paredzēto vienotas valsts valodas apguves sistēmas pakāpenisku ieviešanu.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta īstenošanas gaitā tiks ņemta vērā zaļā publiskā iepirkuma prasību ievērošana ar mērķi samazināt iepirkumos iegādāto preču un pakalpojumu ietekmi uz vidi visā to aprites ciklā, vienlaikus sekmējot videi draudzīgu preču un pakalpojumu tirgus attīstību un vietējās ekonomikas konkurētspējas paaugstināšanu;
Projekta īstenošanas rezultātā paredzams videi radītā piesārņojuma samazinājums, ņemot vērā, ka daļa kursu notiks attālināti un izmantojot digitālos mācību līdzekļus un mācību materiālus. Veicinot elektronisko pakalpojumu pieejamību un digitālo līdzekļu izmantošanu, samazināsies transporta ceļā pavadītais laiks, tādējādi samazināsies transporta radītās SEG emisijas un gaisa piesārņojums. Vienlaikus samazinoties papīra kā informācijas nesēja izmantošanai, tiks samazinātas papīra ražošanas jaudas un tātad ražošanas procesā radītais gaisa un ūdens piesārņojums.
Projekta īstenošanas rezultātā paredzams videi radītā piesārņojuma samazinājums, ņemot vērā, ka daļa kursu notiks attālināti un izmantojot digitālos mācību līdzekļus un mācību materiālus. Veicinot elektronisko pakalpojumu pieejamību un digitālo līdzekļu izmantošanu, samazināsies transporta ceļā pavadītais laiks, tādējādi samazināsies transporta radītās SEG emisijas un gaisa piesārņojums. Vienlaikus samazinoties papīra kā informācijas nesēja izmantošanai, tiks samazinātas papīra ražošanas jaudas un tātad ražošanas procesā radītais gaisa un ūdens piesārņojums.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta īstenošanas gaitā tiks ņemta vērā zaļā publiskā iepirkuma prasību ievērošana ar mērķi samazināt iepirkumos iegādāto preču un pakalpojumu ietekmi uz vidi visā to aprites ciklā, vienlaikus sekmējot videi draudzīgu preču un pakalpojumu tirgus attīstību un vietējās ekonomikas konkurētspējas paaugstināšanu;
Projekta īstenošanas rezultātā paredzams videi radītā piesārņojuma samazinājums, ņemot vērā, ka daļa kursu notiks attālināti un izmantojot digitālos mācību līdzekļus un mācību materiālus. Veicinot elektronisko pakalpojumu pieejamību un digitālo līdzekļu izmantošanu, samazināsies transporta ceļā pavadītais laiks, tādējādi samazināsies transporta radītās SEG emisijas un gaisa piesārņojums. Vienlaikus samazinoties papīra kā informācijas nesēja izmantošanai, tiks samazinātas papīra ražošanas jaudas un tātad ražošanas procesā radītais gaisa un ūdens piesārņojums.
Projekta īstenošanas rezultātā paredzams videi radītā piesārņojuma samazinājums, ņemot vērā, ka daļa kursu notiks attālināti un izmantojot digitālos mācību līdzekļus un mācību materiālus. Veicinot elektronisko pakalpojumu pieejamību un digitālo līdzekļu izmantošanu, samazināsies transporta ceļā pavadītais laiks, tādējādi samazināsies transporta radītās SEG emisijas un gaisa piesārņojums. Vienlaikus samazinoties papīra kā informācijas nesēja izmantošanai, tiks samazinātas papīra ražošanas jaudas un tātad ražošanas procesā radītais gaisa un ūdens piesārņojums.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem Latvijas Republikā piešķirta pagaidu aizsardzība, tiks nodrošināta iespēja apgūt vai pilnveidot valsts valodas prasmes un iegūt valsts valodas prasmes apliecinājumu. Tas veicinās viņu integrāciju Latvijas sabiedrībā, piekļuvi darba tirgum, izglītībai un publiskajiem pakalpojumiem, kā arī sekmēs ekonomisko patstāvību un konkurētspēju darba tirgū un dos iespēju iegūt pastāvīgās uzturēšanās atļauju.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiks ievērota latviešu valodas mācību kursu dalībnieku kultūras, dzimuma, vecuma, veselības stāvokļa, izglītības un citas atšķirības.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiks ievērota latviešu valodas mācību kursu dalībnieku kultūras, dzimuma, vecuma, veselības stāvokļa, izglītības un citas atšķirības.
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiks ievērota latviešu valodas mācību kursu dalībnieku kultūras, dzimuma, vecuma, veselības stāvokļa, izglītības un citas atšķirības.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Uz cilvēktiesībām, jo valodas prasmes veicina piekļuvi izglītībai, nodarbinātībai, publiskajiem pakalpojumiem un līdzdalību sabiedriskajā dzīvē;
Uz demokrātiskām vērtībām, jo valodas zināšanas palīdz izprast Latvijas tiesisko sistēmu, demokrātijas principus un sabiedriskos procesus;
Uz pilsoniskās sabiedrības attīstību, jo valodas apguve sekmē sociālo iekļaušanos, brīvprātīgo darbu, līdzdalību kopienu aktivitātēs un sadarbību ar vietējām organizācijām
Uz demokrātiskām vērtībām, jo valodas zināšanas palīdz izprast Latvijas tiesisko sistēmu, demokrātijas principus un sabiedriskos procesus;
Uz pilsoniskās sabiedrības attīstību, jo valodas apguve sekmē sociālo iekļaušanos, brīvprātīgo darbu, līdzdalību kopienu aktivitātēs un sadarbību ar vietējām organizācijām
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi