Anotācija (ex-ante)

25-TA-1840: Likumprojekts (Grozījumi)

Anotācijas (ex-ante) nosaukums

Tiesību akta projekta "Grozījumi Profesionālās izglītības likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums

Attīstības plānošanas dokuments

Apraksts

Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 25.2. pasākums: “Pārskatīts esošais augstākās izglītības finansēšanas modelis, to pārorientējot no procesa uz rezultātu un izstrādāts pilotprojekts par institucionālā finansējuma ieviešanu. Pēc pilotprojekta rezultātiem tiks ieviests institucionālais finansējums visās valsts augstākās izglītības iestādēs. Nodrošināts sniegumā balstīts tautsaimniecības transformācijai nepieciešamais valsts finansējums zinātnei.”

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts

Nodrošināt institucionālā un snieguma finansējuma piešķiršanas mehānisma ieviešanu, saskaņā ar likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”.

Spēkā stāšanās termiņš

01.01.2027.

Pamatojums

Datums, kurā stājas spēkā ar šiem grozījumiem saistītie grozījumi Augstskolu likumā.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija

Augstākās izglītības nozarē ir veiktas reformas augstskolu iekšējā pārvaldībā, turpinās augstākās izglītības iestāžu konsolidācijas projektu īstenošana.
Profesionālās izglītības iestāžu finansēšanas kārtību nosaka Profesionālās izglītības likums, Izglītības likums un citi normatīvie akti.

Problēmas un risinājumi

Problēmas apraksts

Līdz ar plānotajiem grozījumiem Augstskolu likumā, ar kuriem plānots ieviest institucionālā un snieguma finansējuma modeli attiecībā uz valsts augstskolām, ir plānots šo modeli attiecināt arī uz valsts koledžām.

Risinājuma apraksts

Tiek ierosināti grozījumi, likumā ietverot koledžas domes kompetences, kas būtu salāgotas ar jauno finansēšanas modeli, kā arī noteikt, ka valsts koledžas, tādā pašā kārtībā kā valsts dibinātās augstskolas, saņem institucionālo un snieguma finansējumu.
Tai vietā, lai noteiktu budžeta vietas, Izglītības un zinātnes ministrija un atbildīgā nozares ministrija slēgs vienošanos ar koledžām (kuras nav tiešās pārvaldes iestādes) vai tām atvasinātajām publiskajām personām, kuru padotībā ir attiecīgās koledžas, par sagatavojamo speciālistu skaitu, it īpaši par tiem, kas ir svarīgi tautsaimniecības attīstībai - par izglītības, veselības aprūpes, STEM jomu absolventiem, liekot uzsvaru uz rezultātu (absolvents), nevis procesu (budžeta vieta). Šāda kārtība tiks noteikta Augstskolu likuma 78.pantā, kurš būs kā pamats institucionālā un snieguma finansējuma piešķiršanai kā valsts augstskolām, tā arī valsts koledžām.
Lai nodrošinātu pārejas periodu, likumprojekts papildināts ar pārejas noteikumu, kas paredz, ka koledžas nodrošina studējošajiem, kuri līdz 2026. gada 31. decembrim ir imatrikulēti no valsts budžeta finansētajās studiju vietās, studijas no valsts budžeta finansētajās studiju vietās atbilstoši likuma redakcijai, kura ir spēkā līdz 2026. gada 31. decembrim, un noslēgto studiju līgumu nosacījumiem.

Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?

Jā

Apraksts

2022.gadā ministrija publiskoja informatīvā ziņojuma projektu “Par turpmāko augstākās izglītības finansējumu” (pieejams https://www.izm.gov.lv/lv/augstakas-izglitibas-finansesanas-modelis ) un rīkoja vairākas diskusijas ar nozares organizācijām par tajā piedāvātiem risinājumiem. Tā rezultātā grozījumi neparedz līdzmaksājuma koncepcijas ieviešanu kā vienīgo risinājumu, piedāvājot elastīgāku regulējumu- tiesības pašai augstskolai noteikt studiju vietu skaitu, studiju maksas nosacījumus, kā arī elastīgāk plānot studiju finansējumu. Koledžu gadījumā koledžas dome noteiks un koledžas dibinātājs apstiprinās studiju vietu skaitu, studiju vietas finansēšanas principus no koledžas un valsts piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, kā arī studiju maksas nosacījumus.

Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

Jā

Skaidrojums

Izglītības un zinātnes ministrija izstrādā un uztur augstākās izglītības jomas monitoringu. Tādējādi jauno augstākās izglītības finansēšanas principu ieviešanas pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums notiks minētā monitoringa ietvaros.

Kas veiks ex-post novērtējumu?

Izglītības un zinātnes ministrija

Ietekmes pēcpārbaudes veikšanas termiņš

31.12.2029.

Rezultāti/rādītāji, pēc kā tiek vērtēta tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšana

Rezultāts

Pieaudzis pilnā slodzē nodarbinātā akadēmiskā personāla īpatsvars, pieaugusi augstākās izglītības absolventu nodarbinātība 0. līdz 3. profesiju pamatgrupā.

Rādītājs

“Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam “Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai””[1] rādītāji- augstākās izglītības absolventu nodarbinātība 0. līdz 3. profesiju pamatgrupā (vadītāji, vecākie speciālisti un speciālisti), akadēmiskā personāla, kuri nodarbināti pilna laika slodzē augstākās izglītības institūcijās, īpatsvars, un citi pamatnostādnēs paredzētie rādītāji attiecībā uz augstāko izglītību.

[1] https://likumi.lv/ta/id/324332-par-izglitibas-attistibas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam

1.6. Cita informācija

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas

studenti

Ietekmes apraksts

Studējošie varēs pretendēt uz koledžas apmaksātām studiju vietām, studiju vietām ar studējošā līdzfinansējumu vai studiju vietām ar studējošā personīgo finansējumu. Koledžas nodrošinās studējošajiem, kuri līdz 2026. gada 31. decembrim ir imatrikulēti no valsts budžeta finansētajās studiju vietās, studijas valsts finansētajās studiju vietās atbilstoši likuma redakcijai, kura ir spēkā līdz 2026. gada 31. decembrim, un noslēgto studiju līgumu nosacījumiem.

Juridiskās personas

valsts dibinātās augstskolas un koledžas

Ietekmes apraksts

Projekts neparedz pārmaiņas attiecībā uz privātpersonu dibinātām koledžām.

Projekts ievieš pārmaiņas attiecībā uz valsts koledžām. Līdz šim studiju finansējums tika piešķirts, balstoties uz budžeta vietu skaitu un detalizētām normētām izmaksām par budžeta vietas studiju bāzi, studiju līmeņa un studiju tematiskās jomas koeficientiem. Tā vietā studiju finansējums tiks piešķirts kā viena summa, kuras ietvaros koledža noteiks un dibinātājs apstiprinās studiju vietu skaitu, kā arī studiju maksas nosacījumus. Koledžai būs lielāks elastīgums nekā līdz šim attiecībā uz maksas nosacījumu veidošanu, piemēram, tiesības ieviest līdzmaksājumu, lai segtu daļu no izmaksām no valsts piešķiramā studiju finansējuma un daļu no studējošiem, uzņemt studējošos bez maksas (līdzīgi kā iepriekš- valsts budžeta finansētajās studiju vietās), uzņemt studējošos, kas segtu pilnu studiju maksu, kā arī ieviest dažādus nosacījumus studējošo rotācijai starp šīm kategorijām, atbilstoši koledžas mērķim sagatavot absolventus noteiktajās studiju jomās.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

Nē

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

Jā

Ietekmes apraksts

Jaunais finansēšanas modelis tuvinās augstākās izglītības atbilstību darba tirgum un nodrošinās efektīvāku augstākās izglītības finansējuma izlietošanu.

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Nē

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Nē

2.2.5. uz konkurenci:

Nē

2.2.6. uz nodarbinātību:

Jā

Ietekmes apraksts

Augstākā izglītība ir efektīvākais sociālās mobilitātes instruments. Izglītības un zinātnes ministrijas izveidotā absolventu monitoringa dati demonstrē atdevi no augstākās izglītības gan tajā, ka absolventu ienākumi jau trešo gadu pēc absolvēšanas par 50% pārsniedz vidējos ienākumus valstīs, gan tajā, ka absolventi strādā kvalificētāku darbu nekā valsts iedzīvotāji vidēji. Tiem ir mazāks bezdarba risks.

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

Vai projekts skar šo jomu?

Cita informācija

Likumprojektā noteiktā pāreja uz institucionālās finansēšanas modeli koledžās tiks nodrošināta esošā finansējuma ietvaros. Detalizēts izdevumu aprēķins iekļauts saistītā likumprojekta "Grozījumi Augstskolu likumā" anotācijā.

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

4.1.1. Augstskolu likums

Pamatojums un apraksts

Grozījumi Profesionālās izglītības likumā tiek ierosināti, pamatojoties uz grozījumiem Augstskolu likumā par augstākās izglītības institucionālās finansēšanas modeļa ieviešanu.

Atbildīgā institūcija

Izglītības un zinātnes ministrija

4.1.2. Izglītības likums

Pamatojums un apraksts

Kopā ar šo likumu un Augstskolu likumu tiek grozīts arī Izglītības likums, izsakot 12.panta otro daļu un 14.panta 23.punktu jaunā redakcijā.

Atbildīgā institūcija

Izglītības un zinātnes ministrija

4.2. Cita informācija

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts

Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas

Nē

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas

Nevalstiskās organizācijas

Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids

Publiskā apspriešana

Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

6.4. Cita informācija

Projekta saturs ir ticis pārrunāts Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdēs, kurās piedalījās arī augstākās izglītības nozares pārstāvji. Ir notikušas sarunas ar augstskolu pārstāvjiem, piedaloties arī Latvijas Studentu apvienības pārstāvjiem. Jaunais augstskolu finansēšanas modelis prezentēts arī Rektoru padomes un Augstākās izglītības padomes sēdē. Likumprojekts tiks nodots publiskajai apspriešanai.

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas

Izglītības un zinātnes ministrija
Valsts koledžas

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

Izglītības un zinātnes ministrija

Valsts koledžas

palielinās

Vērtības nozīme:

Šo novērtējumu uz projekta izstrādes brīdi nav iespējams noteikt, jo šāds novērtējums ir katras koledžas kompetencē, un katrai koledžai tas būs atšķirīgs.

Kopā

0,00

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

1. Tiks veidota jauna institūcija

Nē

2. Tiks likvidēta institūcija

Nē

3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija

Nē

4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)

Jā

Tiks paaugstināta koledžu autonomija studiju vietu plānošanā, finansējuma izlietošanā un maksas nosacījumu noteikšanā.

5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija

Jā

Koledžu finanšu stimuls mainīsies no budžeta vietu aizpildīšanas uz absolventu sagatavošanu un kvalitatīvo rādītāju sasniegšanu.

6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija

Nē

7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija

Nē

8. Cita informācija

Nē

7.5. Cita informācija

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

Apraksts

Tiks sasniegti rīcības virziena mērķa [145] “Izglītības kvalitāte uzņēmējdarbībā un dzīvē izmantojamu zināšanu un prasmju ieguvei ikvienam valsts iedzīvotājam.” progresa rādītāji [151] “Vidējās un augstākās izglītības iestāžu nesenu (pirms viena-trim gadiem) absolventu (20–34 gadu vecumā) nodarbinātības līmenis” un [163] “Dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju jomu absolventu īpatsvars no kopējā absolventu skaita augstākajā izglītībā”

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

1.1. Pamatojums

1.2. Mērķis

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

1.6. Cita informācija

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

4.1. Saistītie tiesību aktu projekti

4.1.1. Augstskolu likums

4.1.2. Izglītības likums

4.2. Cita informācija

5.3. Cita informācija

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

6.4. Cita informācija

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

7.5. Cita informācija

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

8.1.5. uz teritoriju attīstību

8.1.6. uz vidi

8.1.7. uz klimatneitralitāti

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

8.1.11. uz veselību

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

8.1.13. uz datu aizsardzību

8.1.14. uz diasporu

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija