Anotācija

Lai nodrošinātu Latvijas Republikas migrācijas kontroles pasākumā iesaistīto institūciju iespējas identificēt potenciālas riska personas pirms to ieceļošanas Latvijas Republikā, Imigrācijas likuma 4.⁴ pants paredz kontrolējamam ārzemniekam pienākumu 48 stundas pirms ieceļošanas Latvijas Republikā iesniegt valsts apdraudējuma novēršanas informācijas sistēmā attiecīgās ziņas.
Norādāms, ka Latvijas Republikā pēdējo triju gadu laikā (2023., 2024. un 2025. gadā) ir ieceļojuši 436 898 trešo valstu valstspiederīgie, kuriem nav Latvijas Republikā izsniegta vīza vai uzturēšanās atļauja (neskaitot tos trešo valstu valstpiederīgos, ar kuru valstīm ir bezvīzu režīms).

Atbilstoši Imigrācijas likuma 4.⁴ panta trešajā daļā ietvertajam pilnvarojumam Ministru kabineta noteikumu projekts paredz ziņu iekļaušanas kārtību valsts apdraudējuma novēršanas informācijas sistēmā, ziņu glabāšanas termiņu un institūcijas, kurām ir piešķirama piekļuve minētajā sistēmā iekļautajām ziņām. Saskaņā ar Valsts informācijas sistēmu likumu valsts informācijas sistēmai ir jābūt pārzinim, kurš organizē un vada attiecīgās sistēmas darbību, kā arī minētais likums nosaka pārziņa funkcijas. Proti, no Valsts informācijas sistēmu likuma izriet, ka valsts apdraudējuma novēršanas informācijas sistēmai ir nosakāms pārzinis.
Valsts apdraudējuma novēršanas informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēma, kura nodrošina valsts uzdevuma saistībā ar valsts drošības apdraudējuma novēršanu un sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu izpildei nepieciešamās informācijas apriti. Minētās valsts informācijas sistēmas pārziņa un turētāja funkcijas īstenos Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs. Lai Ministru kabineta noteikumos precīzi noteiktu Valsts apdraudējuma novēršanas informācijas sistēmas pārzini un sasaistītu tā funkcijas ar Valsts informācijas sistēmu likumā noteikto, Ministru kabineta noteikumu projekta izdošanas pilnvarojums papildus Imigrācijas likuma 4.⁴ panta trešajā daļā ietvertajam pilnvarojumam Ministru kabinetam izdot noteikumus ir papildināms arī ar Valsts informācijas sistēmu likuma 5.panta 1.² daļā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt valsts informācijas sistēmas pārzini.
Lai nodrošinātu ērtu un efektīvu kontrolējamam ārzemniekam Imigrācijas likuma 4.⁴ panta pirmajā daļā noteiktā pienākuma izpildi, tiks izstrādāts atbilstošs tehniskais risinājums, nodrošinot valsts apdraudējuma novēršanas informācijas sistēmā ziņu iesniegšanu elektroniski tīmekļa vietnē eta.gov.lv. Lai nodrošinātu valsts apdraudējuma novēršanas informācijas sistēmā iekļauto ziņu sasaisti ar konkrētu personu, kontrolējamajam ārzemniekam ir iesniedzamas arī personas identificējošas ziņas, proti, vārds (vārdi), uzvārds, dzimšanas datums, valstspiederība, ziņas par personas apliecinošo dokumentu (pasi) - izdevējvalsti, numuru, izdošanas datumu, derīguma termiņu. Minēto ziņu iesniegšana ir priekšnoteikums pienākuma izpildes nodrošināšanai un pilnīgas informācijas aprites nodrošināšanai, kā arī izriet no Imigrācijas likuma grozījumu būtības un tā anotācijas. Proti, likumprojekts paredz ārzemnieka pienākumu sniegt noteikta satura/kategorijas datus, reizē paredzot atbildību par pienākuma neizpildi vai neizpildi pienācīgā kvalitātē, kas attiecināma uz konkrētu personu. Tāpat Imigrācijas likuma grozījumu anotācija aprakstot gan pastāvošo problēmsituāciju un izaicinājumus, kā arī nepieciešamo risinājumu un sasniedzamo mērķi, vairākkārt atklāj nepieciešamību identificēt konkrētas riska personas, veikt personu izvērtējumu un nepieciešamības gadījumā lemt par institūcijām pieejamo līdzekļu un rīku, tostarp ierobežojot personu ieceļošanu un uzturēšanos, pielietošanai apdraudējuma novēršanai. Sistēmā ietveramās personu identificējošās ziņas – vārds (vārdi), uzvārds, dzimšanas datums, valstspiederība un personas apliecinoša dokumenta informācija – ir atbilstošs un piemērots datu apjoms, kas nodrošina Imigrācijas likuma grozījumu mērķa sasniegšanu. Tomēr, lai precīzi noteiktu no Imigrācijas likuma izrietošo attiecīgo ārzemnieku identificēšanas iespējas, attiecīgā ārzemnieka identificējošās ziņas un pases datu ziņas būtu nosakāmas tieši Ministru kabineta noteikumos. Attiecīgi Ministru kabineta noteikumu projekta izdošanas pilnvarojums papildus Imigrācijas likuma 4.⁴ panta trešajā daļā ietvertajam pilnvarojumam Ministru kabinetam izdot noteikumus ir papildināms arī ar Valsts informācijas sistēmu likuma 5.panta 1.² daļā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt Valsts apdraudējuma novēršanas informācijas sistēmā iekļaujamo attiecīgā ārzemnieka identificējošo ziņu un pases ziņu apjomu.
Imigrācijas likuma 4.⁴ panta pirmajā daļā atvērto terminu veidā ir uzskaitītas informācijas sistēmā apstrādājamās datu kategorijas, bez noteiktas detalizācijas pakāpes, tādējādi nodrošinot zināmu rīcības brīvību attiecībā uz informācijas sistēmā iesniedzamo ziņu saturu, lai sasniegtu tiesību normā noteikto mērķi – novērst iespējamu valsts apdraudējumu. Lai pilnvērtīgi sasniegtu šo mērķi, kā arī veicinātu vienotu izpratni un pēc iespējas nodrošinātu tiesību normas konsekventu piemērošanu, anotācijā neizsmeļošā veidā tiek skaidrots atsevišķu datu kategoriju saturs. Sistēmā ir paredzēts veidot tādu tehnisko risinājumu, kas ietver brīvu atvērtu lauku aizpildīšanu, tai skaitā sniedzot norādes par aizpildāmo lauku saturu.
Sniedzot informāciju par ceļošanas maršrutu, personai (kontrolējamajam ārzemniekam) būs jānorāda veids kā tā ieceļo vai izceļo no Latvijas Republikas (sauszeme, lidosta, osta, dzelzceļš, cits), ieceļošanas un izceļošanas vieta, kā arī, piemēram ziņas par aviolidojuma reisa numuru, ja tāds personai ir pieejams, vai norādes par privāta transporta izmantošanu. Vienlaikus sistēmā būs iespējams norādīt uzturēšanās vietu (vai vietas) Latvijas Republikā.
Lai nodrošinātu iespēju nosūtīt informāciju par deklarācijas iesniegšanu un apstiprināšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā sazināties ar personu, sistēmā tiks ievāktas ziņas par personas tālruņa numuru, elektroniskā pasta adresi, kā arī nodrošināta iespēja personai norādīt citu, viņai ērtu saziņas veidu brīvā formā.
Attiecībā uz personas vai tās tuvinieku (kontrolējamā ārzemnieka vecvecāki, vecāki, brāļi un māsas, laulātais un/vai faktiskais dzīvesbiedrs, pilngadīgie bērni, kā arī esošā vai bijušā laulātā vai dzīvesbiedra vecvecāki, vecāki, brāļi un māsas, pilngadīgie bērni, citi attālāki radinieki, ar kuriem tuvas attiecības) ieņemtiem vēlētiem amatiem (valsts un pašvaldību vai citu reģionālo vai teritoriāli administratīvo pārstāvniecību parlamentos, domēs u.tml.), kandidēšanu vēlēšanās, esošu vai bijušu valsts vai pašvaldības amatpersonas statusu, dienestu bruņotajos spēkos, specdienestā, robežsardzē, muitā vai iekšlietu, tieslietu vai ārlietu (arī diplomātiskajā) dienestā, ja kāds no šiem kritērijiem personas ieskatā izpildās, tai būs iespēja brīva teksta formā sniegt skaidrojumu par to kur un kā šis kritērijs ir izpildījies, kā arī citas ziņas, kuras par būtiskām uzskata kontrolējamais ārzemnieks.
Tāpat, lai nodrošinātu uzraudzību par to, vai kontrolējamais ārzemnieks ievēro Imigrācijas likuma 4.⁴ panta pirmajā daļā noteikto 48 stundu termiņu, tiks izstrādāts tehnisks risinājums, kas nodrošinās sistēmai automātiski nosūtīt elektronisku apstiprinājumu tieši pēc 48 stundām no brīža, kad ziņas ir iesniegtas valsts apdraudējuma novēršanas informācijas sistēmā. Šāds mehānisms kalpos kā kontroles instruments, kas nodrošinās ziņu iesniegšanas termiņa ievērošanu.
Saskaņā ar Imigrācijas likuma 68.³ pantu, kas stāsies spēkā 2025. gada 1. septembrī, par personai noteiktā pienākuma iesniegt valsts apdraudējuma novēršanai nepieciešamās ziņas nepildīšanu vai nepilnīgu vai nepatiesu ziņu sniegšanu ir paredzēta administratīvā atbildība. Par kompetentajām institūcijām šā pienākuma kontrolei ir noteikta Valsts policija un Valsts robežsardze. Līdz ar to Ministru kabineta noteikumu projektā ir paredzēts, ka piekļuvi minētajā sistēmā iekļautajām ziņām kontrolējamam ārzemniekam noteiktā pienākuma izpildes kontroles nodrošināšanai piešķir Valsts policijai un Valsts robežsardzei tiešsaistes datu režīmā. Vienlaikus Ministru kabineta noteikumu projektā ir paredzēts, ka piekļuve valsts apdraudējuma novēršanas informācijas sistēmā iekļautajām ziņām Valsts robežsardzei tiks nodrošināta arī ar Valsts robežsardzes elektroniskās informācijas sistēmas starpniecību, savukārt Valsts policijai - ar Otrās paaudzes Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas tehnoloģisko risinājumu "Tiešsaistes meklētājs" starpniecību. Šāds papildus piekļuves mehānisms izvēlēts nolūkā nodrošināt efektīvu un lietotājam tehniski ērtu informācijas pieejamību noteiktā pienākuma kontrolei.
Piekļuves tiesību piešķiršana valsts drošības iestādēm minētajā sistēmā iekļautajām ziņām pamatojama ar nepieciešamību nodrošināt šo iestāžu spēju efektīvi un savlaicīgi veikt normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.
Ņemot vērā valsts intereses nodrošināt efektīvu kontroli par ārzemnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā, kā arī valsts uzdevumu novērst valsts drošības apdraudējumu un garantēt sabiedrisko kārtību un drošību, ir nepieciešams noteikt samērīgu ziņu glabāšanas termiņu. Proti, noziedzīgie nodarījumi, īpaši valsts drošības jomā, ir kļuvuši arvien komplicētāki un to atklāšana prasa ievērojamu laiku, līdz ar to ir nosakāms, ka valsts apdraudējuma novēršanas informācijas sistēmā iekļautās ziņas tiek glabātas divus gadus no attiecīgā ceļojuma uzturēšanās laika Latvijas Republikā beigu brīža. Pēc minētā termiņa beigām ziņas automātiski tiks dzēstas. Šāds glabāšanas termiņš ir samērīgs un nepieciešams, lai nodrošinātu efektīvu informācijas pieejamību kompetentajām valsts institūcijām savu funkciju realizēšanai.