Anotācija

1) Informatīvajā ziņojumā "Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģija 2025 - 2036" nacionālā pirmsakcelerācijas programma ir noteikta kā atbalsta mehānisms nacionālās aizsardzības ekosistēmas stiprināšanai, aizsardzības industrijas attīstībai un sekmīgai Latvijas integrācijai NATO DIANA akceleratorā. Pirmsakcelerācijas programmas nodrošināšanai paredzēts izveidot institucionālo mehānismu (atbalsta programmas operatoru) un grantu mehānismu. Ieviešot Rīkojumu Nr. 221, četras tajā minētās zinātņu universitātes inovāciju veicināšanas nolūkā ir izveidojušas SIA UniLab. 2024.gada 26.februārī tika parakstīta vienošanās starp NATO DIANA akcelerācijas atbalsta programmu un SIA Unilab, tai kļūstot par NATO DIANA akceleratora operatoru, līdz ar to likumsakarīgi bija SIA Unilab noteikt par Ministrijas pirmakcelerācijas grantu operatoru.
Pirmsakcelerācijas programmas atbalsta nolūks ir attīstīt jaunuzņēmumu, kuri darbojas militāra vai divējāda lietojuma produktu jomā un kuru TGL ir agrīnā stadijā (TGL3-5), kapacitāti startam akcelerācijas posmā, eventuāli NATO DIANA programmā.
Ministrija ir izvērtējusi, ka pirmsakcelerācijas programma nedublēs, bet gan papildinās esošos inovāciju atbalsta mehānismus uzņēmējdarbības dažādos attīstības posmos, t.sk., 1.2.3.1. pasākumu "Atbalsts mazo un vidējo uzņēmumu inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai" (LIAA biznesa inkubācija), kur prasība ir izstrādāts produkts vismaz minimālā dzīvotspējīgā produkta līmenī, kas atbilst vismaz TGL4, un 1.2.1.1. pasākumu "Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai" (CFLA), kur atbalsts tiek sniegts TGL4-8. Ministrijas pirmakcelerācijas programmā uzsvars ir uz tehnoloģiju un inovāciju jaunuzņēmumiem ar augstu mērogojamības potenciālu. Mērķis ir ātri pārbaudīt tehnoloģisko ideju, kas ir pilnveidota TGL3-5 līmenī, izveidot komandu un sagatavoties akcelerācijai.
Savukārt otrs, Noteikumu Nr. 664 esošajā redakcijā ietvertais, Ministrijas grantu mehānisms  ir vērsts uz atbalstu jau nākamajos MVU inovāciju procesa posmos, līdz pat TGL8, kas rada priekšnoteikumus uzņēmumu tālākajam startam 1.2.1.1. pasākumā, kurā paredzēts atbalsts augstākiem TGL līmeņiem. Visu minēto atbalsta mehānismu konkursu nolikumos, vērtēšanas kritērijos un metodoloģijās ir ietverti nosacījumi, kas ļauj nošķirt pieteikto ideju TGL atbilstību dažādiem atbalsta mehānismiem.
Abi  Ministrijas atbalsta mehānismi (to konkursa nolikumos) ietvers uzraudzības mehānismus un prasības dubultās finansēšanas risku novēršanai. Ieviešanas kārtība ir noteikta Ministrijas 2023.gada 29.jūnija noteikumos Nr. 29-NOT "Kārtība, kādā īsteno granta projektu konkursu atlasi, veic projektu uzraudzību, administrēšanu un kontroli" un 2022.gada 14.jūlija noteikumos Nr.24-NOT "Kārtība, kādā Aizsardzības ministrija lemj par militāra vai divējāda lietojuma grantu projektu tālāku attīstību pēc to pabeigšanas un nodrošina to pēcuzraudzību" Pēc Noteikumu Nr. 664 grozījumu stāšanās spēkā, tiks veikti nepieciešamie grozījumi arī šajos noteikumos.
Prasības dubultās finansēšanas risku novēršanai ir ietvertas arī projekta pieteicēja apliecinājumā.
2) Secināts, ka de minimis atbalsta apjoms nenodrošina pilnvērtīgu iespēju attīstīt valsts drošības interesēm nozīmīgus militāra lietojuma produktus un tehnoloģijas. Grantu konkursos nav izmantota tā iespēja valsts būtisko drošības interešu nodrošināšanai, ko paredz LESD 346. panta 1. punkta "b" apakšpunkta piemērošana.
3) Pašreizējā Noteikumu Nr. 664 redakcijā projekta iesniedzējs ir uzņēmums. Paplašinot iespējas pieteikties arī uzņēmumu apvienībai (konsorcijam), tiks stiprināta aizsardzības un drošības industrijas ekosistēma.
4) Ņemot vērā atbalstu Ukrainai kā politisko prioritāti, nepieciešams nodrošināt, ka Ukrainas partneri var tik iesaistīti grantu konkursos. Pašreizējā Noteikumu Nr. 664 redakcija ierobežo dalībnieku ģeogrāfisko tvērumu. Ņemot vērā jurisdikcijas un datu pieejamības ierobežojumus, kā arī drošības riskus, Noteikumu Nr. 664 grozījumi pieļauj Ukrainas juridisko personu, bet ierobežo fizisko personu iesaisti projekta iesniedzēja dalībnieka statusā. ES un NATO valstīm ir tiesiskā bāze un kopīgas datubāzes tūlītējai personu sodāmības un drošības risku pārbaudei, bet Ukrainas fizisko personu dati pašlaik nav pilnībā integrēti šajās sistēmās. Tāpat tiek ņemti vērā Krievijas ietekmes un spiegošanas riski attiecība uz Ukrainas fiziskām personām. Savukārt Ukrainas uzņēmumu reģistri ir publiski un pārbaudāmi (īpašnieki, nodokļi, sankciju saraksti). Juridiskas personas darbību un finanšu plūsmas drošības dienesti var kontrolēt daudz efektīvāk nekā atsevišķu fizisku personu biogrāfiju.

1) Noteikumu Nr. 664 grozījumos ir iekļauts pirmsakcelerācijas grantu mehānisms: definēts programmas tvērums, atbalstāmās darbības, mērķa auditorija un attiecināmās izmaksas. Atbalstu piešķir, pamatojoties uz līdzfinansējuma principu, kas šajā programmā var sasniegt 100 %.
Katram no Ministrijas grantu ieviešanas mehānismiem ir noteikts atbalsta programmas operators.
    a) inovācijas grantu projekta konkursa pārvaldību veiks reorganizētais Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra Aizsardzības tehnoloģiju inovāciju centrs (turpmāk – ATIC), kura pilna mēroga darbība, atbilstībā Ministrijas ieviestajai inovāciju pārvaldības reformai, tiks uzsākta 2026. gada 1. septembrī. Līdz ar to noteikta atsevišķu kompetenču, kas attiecas uz pieteikumu izvērtēšanu un grantu uzraudzību, pārdale no Ministrijas uz ATIC.
     b) pirmsakcelerācijas programmas grantu konkursa faktisko ieviešanu veiks SIA UniLab. Tas ietver grantu konkursa sagatavošanu, vērtēšanu,  īstenošanu un pēcuzraudzību. SIA Unilab darbosies kā starpnieks starp Ministriju un akcelerācijas programmas dalībniekiem – gala labuma saņēmējiem (jaunuzņēmumiem) un negūs labumu no  akcelerācijas programmai piešķirtā publiskā finansējuma, un šīs programmas ietvaros tas nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsta saņēmējs.
Pieejas maiņas rezultātā, ieviešot Rīkojumu Nr. 221, noteikts, ka Ministrija būs piešķīrējiestāde abos gadījumus – gan akcelerācijas programmas, gan inovāciju grantu mehānisma ietvaros. Atbalsta programmas operators nodrošina grantu konkursu pilna cikla pārvaldību (no konkursa nolikuma un vērtēšanas kritēriju un metodikas izstrādes, līdz projektu iesniegumu izvērtēšanai, līgumu sagatavošanai, atbilstības pārbaudēm un  ieviešanas uzraudzībai), taču lēmuma pieņemšana par grantu piešķiršanu paliek Ministrijas kompetencē.
2) Noteikta atbalsta kārtība militāra lietojuma produktu attīstībai, piemērojot LESD 346. panta 1. punkta "b" apakšpunktu. Šādam atbalstam nav jāpiemēro komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumi (skat. Komisijas paziņojuma par LESD 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) 17. punktu). Tomēr jāņem vērā arī LESD 346. panta 2. pants, kas atsaucas uz sarakstu, uz kuru attiecas šī panta 1. punkta "b" apakšpunkts, un uz Padomes tiesībām grozīt šo sarakstu.
Ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma saraksts tika izveidots ar Padomes 1958. gada 15. aprīļa Lēmumu Nr. 255/58, un tas tiek papildināts reizi gadā atbilstoši izmaiņām, kas tiek veiktas Vasenāras vienošanās eksporta kontroles režīmā. Patlaban spēkā ir Eiropas Savienības kopējais militāro preču saraksts, kas pieņemts Padomē 2025. gada 24. februārī (uz kuru attiecas Padomes Kopējā nostāja 2008/944/KĀDP, ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli), ar šo sarakstu atjaunina un aizvieto Eiropas Savienības Kopējo militāro preču sarakstu, ko Padome pieņēma 2024. gada 19. februārī (C/2025/1499).
Stratēģisko preču apriti Latvijas Republikā regulē Stratēģiskas nozīmes preču aprites likums, kura 1.panta 1. daļā ir atsauce uz šo Eiropas Savienības Kopējo militāro preču sarakstu. Aktuālais saraksts tiek publicēts Ministrijas tīmekļa vietnē, tas tiks ietverts grantu konkursa nolikumā kā pielikums. Piesakoties konkursam, pieteikumu iesniedzējiem būs jāpārliecinās par atbilstību sarakstam. Atbilstības pārbaudes nosacījumi šai prasībai tiks ietverti konkursa nolikumā.
3) Atbilstības nosacījumi papildināti ar normu, ka projekta iesniedzējs var būt arī uzņēmumu apvienība (konsorcijs), kuras katrs no dalībniekiem atbilst tiem pašiem noteikumiem, kā projekta iesniedzējs. Projekta iesniedzējam attiecībā uz konsorcija partneriem ir jāsniedz apliecinājums par to atbilstību nolikuma prasībām. Grozījumu projekts paredz, ka atbalsta programmas operators var pieprasīt konsorcija partnerim apliecinājumu par tā individuāli atbilstību prasībām, ja to pārbaudi ārvalstu publiskos reģistros vai nodokļu administrācijās nav iespējams nodrošināt.
Attiecībā uz izvērtēšanas procesu jāpaskaidro, ja atbalsta programmas operators valsts informācijas sistēmās, datubāzēs vai citā ceļā nevarēs iegūt informāciju, lai izvērtētu projekta iesniedzēja atbilstību šo noteikumu prasībām, tas informēs Aizsardzības ministriju, kas pieņems lēmumu.
4) Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, atbilstības nosacījumi projekta iesniedzēja dalībnieku ģeogrāfiskajam tvērumam ir papildināti, nosakot, ka Ukrainas juridiskās personas (uzņēmumi un pētniecības iestādes) ir atbilstoši projekta iesniedzēja dalībnieki, vienlaikus tie nevar būt konsorcija vadošie partneri. Projekta iesniedzējam, uzaicinot citu valstu partnerus, ir jāpārliecinās iespēju robežās par to atbilstību šo noteikumu un nolikuma prasībām.
Grozījumu projektā veikti arī redakcionāli labojumi, pielāgojot attiecīgo terminoloģiju, piemēram, lietojot latvisko saīsinājumu TGL (tehnoloģiju gatavības līmenis), kā arī precizējot nepieciešamos tiesiskos regulējumus un iestāžu nosaukumus.