22-TA-1792: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Sabiedrības izpratnes veicināšana par klimatneitralitātes un klimatnoturības nozīmi un iespējām" nolikums" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Sabiedrības izpratnes veicināšana par klimatneitralitātes un klimatnoturības nozīmi un iespējām” nolikums” projekts (turpmāk – noteikumu projekts) ir izstrādāts, pamatojoties uz likuma “Par piesārņojumu” 32.2 panta 4.6 daļu, kas nosaka Ministru kabinetam izdot atklāto projektu iesnieguma konkursa nolikumus par emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu izmantošanu likuma “Par piesārņojumu” 32.2 panta 4.4 daļas 1. un 2. punktā minētajiem mērķiem. Konkursa nolikumā noteikti projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji, projektu iesniegumu iesniegšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtība, kā arī projektu īstenošanas, pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtība.
Noteikumu projekts izstrādāts atbilstoši likuma “Par piesārņojumu” 32.2 panta 4.4 daļas 2.punkta c. apakšpunktā minētajai atbalsta aktivitātei – “īstenot izglītojošus pasākumus, kuru rezultātā uzlabojas sabiedrības izpratne un zināšanas par klimata pārmaiņām un pasākumiem, kas veicami, lai tās mazinātu un nodrošinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām, un kuri veicina patērētāju paradumu maiņu, kā arī sekmē zemas oglekļa emisijas ekonomikas attīstību Latvijā”.
Noteikumu projekts izstrādāts atbilstoši likuma “Par piesārņojumu” 32.2 panta 4.4 daļas 2.punkta c. apakšpunktā minētajai atbalsta aktivitātei – “īstenot izglītojošus pasākumus, kuru rezultātā uzlabojas sabiedrības izpratne un zināšanas par klimata pārmaiņām un pasākumiem, kas veicami, lai tās mazinātu un nodrošinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām, un kuri veicina patērētāju paradumu maiņu, kā arī sekmē zemas oglekļa emisijas ekonomikas attīstību Latvijā”.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir apstiprināt atklāta projektu iesniegumu konkursa “Sabiedrības izpratnes veicināšana par klimatneitralitātātes un klimatnoturības nozīmi un iespējām” (turpmāk – konkurss) nolikumu.
Konkursa mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par klimatneitralitātes un klimatnoturības nozīmi, sekmējot un popularizējot klimatam draudzīgu rīcību un demonstrējot sabiedrībai labas prakses piemērus.
Konkursa mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par klimatneitralitātes un klimatnoturības nozīmi, sekmējot un popularizējot klimatam draudzīgu rīcību un demonstrējot sabiedrībai labas prakses piemērus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Kopš Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīguma[1] pieņemšanas 2015. gadā un apstiprinātu klimata mērķu definēšanu[2], balstoties uz labākajām pieejamajām zinātnes atziņām, klimata pārmaiņu jautājums ir ieguvis lielu nozīmi ne tikai visu pasaules valstu politikas veidošanā, bet arī katra indivīda sadzīvē un uzņēmējdarbībā. Esošā situācija ir radījusi nepieciešamību valstīm uzņemties lielāku atbildību izglītot, skaidrot cilvēku aktivitāšu un klimata pārmaiņu mijiedarbību un klimatam draudzīgas rīcības pieejas izmantošanu, lai mazinātu katra indivīda darbības ietekmi uz klimata pārmaiņu procesiem.
Sabiedrībai tiek piešķirta būtiska loma Eiropas Savienības (turpmāk – ES) klimata mērķu sasniegšanā, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 55% līdz 2030. gadam, kā arī klimatneitralitātes sasniegšanā vismaz līdz 2050. gadam. Klimatneitralitāte ir gala mērķis (stāvoklis), kad cilvēka radītā saimnieciskā darbība nerada ietekmi uz klimatu. Tas nozīmē, ka siltumnīcefektu izraisošās gāzes vairs atmosfērā nenonāk vai arī, ja nonāk, tad tās tiek kompensētas ar CO2 piesaisti (piemēram, stādot mežus).
Sabiedrības izpratnes veicināšana par klimatneitralitātes un klimatnoturības nozīmi un tās radītām iespējam ir svarīgs nosacījums, kas ir pamatots gan ES, gan Latvijas ietvaros pieņemtajās iniciatīvās un politikas plānošanas dokumentos.
Latvijā tiek aktīvi atbalstīta sabiedrības iesaiste ar klimata pārmaiņu saistītu iniciatīvu un plānošanas dokumentu īstenošanā, tai skaitā Eiropas Zaļais kurss[3], tiesību aktu pakotne “Gatavi mērķrādītājam 55%”[4], kā arī Latvijas pieņemto politikas plānošanas dokumentu īstenošanā, piemēram, tādiem kā Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.gadam[5], Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021-2027. gadam[6], Latvijas ilgtspējīgās attīstības stratēģija līdz 2030. gadam[7] un Latvijas pielāgošanās klimata plāns laika posmam līdz 2030. gadam[8].
Līdz šim ar valsts finansējuma atbalstu ir īstenotas vairākas ar klimata pārmaiņām saistītas sabiedrības informēšanas aktivitātes sabiedriskās apziņas veidošanai un izglītošanai:
1) Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansētais projektu atklātais konkurss "Sabiedrības izpratnes attīstīšana par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām"[9] (turpmāk - KPFI projektu konkurss), kas tika īstenots 2010. gadā. KPFI projektu konkursa mērķis bija veicināt sabiedrības izpratni par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, sekmējot pamatotu lēmumu pieņemšanu un videi nekaitīgu rīcību.
2) Latvijas Vides aizsardzības fonda projektu konkurss (turpmāk – LVAF projektu konkurss), kas tika īstenots 2021. un 2022. gadā divās kārtās ar nosaukumu „Atbildīgs dzīvesveids” aktivitātē “Sabiedrības vides apziņas veicināšana medijos”. LVAF projektu konkursa mērķis ir finansiāli atbalstīt sabiedrības izglītošanas projektus mediju vidē, veicinot attiecīgā projekta mērķauditorijas paradumu maiņu ikdienas sadzīvē. Jāatzīmē, ka LVAF projektu konkursa ietvaros papildus klimata pārmaiņu jautājumiem tika aptverti arī dabas un vides aizsardzības jautājumi.
Atsauces:
[1] ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām; https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1730.
[2] ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīguma 2.(a) panta definētais klimata mērķis – “ierobežojot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiecoties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, atzīstot, ka tas ievērojami mazinātu klimata pārmaiņu riskus un ietekmi; https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1730
[3] Eiropas zaļais kurss: https://eur-lex.europa.eu/resource.html?uri=cellar:b828d165-1c22-11ea-8c1f-01aa75ed71a1.0014.02/DOC_1&format=PDF
[4] “Gatavi mērķrādītājam 55%”. https://www.consilium.europa.eu/lv/policies/green-deal/fit-for-55-the-eu-plan-for-a-green-transition/
[5] Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam: http://polsis.mk.gov.lv/documents/6641
[6] Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam (NAP2027): http://polsis.mk.gov.lv/documents/6945
[7] Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija (LIAS) līdz 2030. gadam: http://polsis.mk.gov.lv/documents/3323
[8] Latvijas pielāgošanās klimata plāns laika posmam līdz 2030. gadam: http://polsis.mk.gov.lv/documents/6507
[9] Ministru kabineta 2010. gada 17. augusta noteikumi Nr. 789 “Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Sabiedrības izpratnes attīstīšana par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām" nolikums”
Sabiedrībai tiek piešķirta būtiska loma Eiropas Savienības (turpmāk – ES) klimata mērķu sasniegšanā, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 55% līdz 2030. gadam, kā arī klimatneitralitātes sasniegšanā vismaz līdz 2050. gadam. Klimatneitralitāte ir gala mērķis (stāvoklis), kad cilvēka radītā saimnieciskā darbība nerada ietekmi uz klimatu. Tas nozīmē, ka siltumnīcefektu izraisošās gāzes vairs atmosfērā nenonāk vai arī, ja nonāk, tad tās tiek kompensētas ar CO2 piesaisti (piemēram, stādot mežus).
Sabiedrības izpratnes veicināšana par klimatneitralitātes un klimatnoturības nozīmi un tās radītām iespējam ir svarīgs nosacījums, kas ir pamatots gan ES, gan Latvijas ietvaros pieņemtajās iniciatīvās un politikas plānošanas dokumentos.
Latvijā tiek aktīvi atbalstīta sabiedrības iesaiste ar klimata pārmaiņu saistītu iniciatīvu un plānošanas dokumentu īstenošanā, tai skaitā Eiropas Zaļais kurss[3], tiesību aktu pakotne “Gatavi mērķrādītājam 55%”[4], kā arī Latvijas pieņemto politikas plānošanas dokumentu īstenošanā, piemēram, tādiem kā Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.gadam[5], Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021-2027. gadam[6], Latvijas ilgtspējīgās attīstības stratēģija līdz 2030. gadam[7] un Latvijas pielāgošanās klimata plāns laika posmam līdz 2030. gadam[8].
Līdz šim ar valsts finansējuma atbalstu ir īstenotas vairākas ar klimata pārmaiņām saistītas sabiedrības informēšanas aktivitātes sabiedriskās apziņas veidošanai un izglītošanai:
1) Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansētais projektu atklātais konkurss "Sabiedrības izpratnes attīstīšana par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām"[9] (turpmāk - KPFI projektu konkurss), kas tika īstenots 2010. gadā. KPFI projektu konkursa mērķis bija veicināt sabiedrības izpratni par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, sekmējot pamatotu lēmumu pieņemšanu un videi nekaitīgu rīcību.
2) Latvijas Vides aizsardzības fonda projektu konkurss (turpmāk – LVAF projektu konkurss), kas tika īstenots 2021. un 2022. gadā divās kārtās ar nosaukumu „Atbildīgs dzīvesveids” aktivitātē “Sabiedrības vides apziņas veicināšana medijos”. LVAF projektu konkursa mērķis ir finansiāli atbalstīt sabiedrības izglītošanas projektus mediju vidē, veicinot attiecīgā projekta mērķauditorijas paradumu maiņu ikdienas sadzīvē. Jāatzīmē, ka LVAF projektu konkursa ietvaros papildus klimata pārmaiņu jautājumiem tika aptverti arī dabas un vides aizsardzības jautājumi.
Atsauces:
[1] ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām; https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1730.
[2] ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīguma 2.(a) panta definētais klimata mērķis – “ierobežojot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiecoties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, atzīstot, ka tas ievērojami mazinātu klimata pārmaiņu riskus un ietekmi; https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1730
[3] Eiropas zaļais kurss: https://eur-lex.europa.eu/resource.html?uri=cellar:b828d165-1c22-11ea-8c1f-01aa75ed71a1.0014.02/DOC_1&format=PDF
[4] “Gatavi mērķrādītājam 55%”. https://www.consilium.europa.eu/lv/policies/green-deal/fit-for-55-the-eu-plan-for-a-green-transition/
[5] Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam: http://polsis.mk.gov.lv/documents/6641
[6] Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam (NAP2027): http://polsis.mk.gov.lv/documents/6945
[7] Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija (LIAS) līdz 2030. gadam: http://polsis.mk.gov.lv/documents/3323
[8] Latvijas pielāgošanās klimata plāns laika posmam līdz 2030. gadam: http://polsis.mk.gov.lv/documents/6507
[9] Ministru kabineta 2010. gada 17. augusta noteikumi Nr. 789 “Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Sabiedrības izpratnes attīstīšana par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām" nolikums”
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Līdz ar klimata pārmaiņu jautājumu pieaugošo nozīmi un ar to saistītās informācijas plūsmu, kā arī aktivitātēm gan starptautiskā un nacionālā līmenī, ir nepieciešams atjaunināt un intensificēt informācijas plūsmu un tēmu izklāstu par augstāk minēto jautājumu, izmantojot gan plašsaziņas līdzekļus, gan pašas sabiedrības iesaistes pasākumus, kas tiek organizēti valsts finansējuma ietvaros.
Noteikumu projekta īstenošanas rezultātā tiks nodrošināta sabiedrībai aktuālā informācija par klimata pārmaiņu jautājumiem un veicināta mijiedarbība (atgriezeniskā saite) starp valsts veikto klimata politiku, tās īstenotajiem pasākumiem un sabiedrības iekļaušanu klimata politikas īstenošanā.
Noteikumu projekta īstenošanas rezultātā tiks nodrošināta sabiedrībai aktuālā informācija par klimata pārmaiņu jautājumiem un veicināta mijiedarbība (atgriezeniskā saite) starp valsts veikto klimata politiku, tās īstenotajiem pasākumiem un sabiedrības iekļaušanu klimata politikas īstenošanā.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu regulāru atjauninātas informācijas sniegšanu sabiedrībai par dažādiem tematiskiem jautājumiem klimata pārmaiņu jomā un veicinātu klimatam draudzīgu rīcību katra indivīda sadzīvē un saimnieciskajā darbībā, ir nepieciešams regulāri sniegt atjauninātu, ticamu, pārliecinošu un uz faktiem un labas prakses piemēriem balstītu informāciju. Šādas pieejas nodrošināšanai ir nepieciešams piesaistīt visa veida masu informācijas līdzekļus un tās iespējas sasniegt visplašāko mērķauditoriju, kā arī valsts tiešās pārvaldes iestādes, pašvaldības un tās iestādes, biedrības un nodibinājumus, kas nodrošinātu sabiedrības apzinīguma veicināšanas pasākumus, tai skaitā diskusiju ar mērķauditoriju dažādās platformās.
Noteikumu projekts sastāv no 12 nodaļām:
Noteikumu projekta I nodaļa apraksta projektu atklātā konkursa vispārīgos jautājumus, nosakot:
1) konkursa mērķi;
2) sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds" deleģētos pienākumus saistībā ar līgumiem par projekta īstenošanu un pārskatu pārbaudi un projektu īstenošanas kontroli;
3) konkursa ietvaros kopējo finanšu instrumenta finansējumu, t.i., 2 000 000 euro;
4) konkursa ietvaros apstiprināto projektu īstenošanas termiņu;
5) finansējuma veidu;
6) konkursa ietvaros apstiprināto projektu atbalstāmās aktivitātes – skat. 1.tabulu, kur apkopota būtiskākā informācija par katru aktivitātes veidu.
1.tabula. Noteikumu projekta 6.punktā noteikto projektu aktivitāšu apkopojums
Noteikumu projekta II nodaļa nosaka prasības projektu iesniedzējiem un projekta sadarbības partneriem, tostarp nosacījumus, kad nevar pretendēt uz finansējuma saņemšanu. Nodaļā iekļauts nosacījums, ka katram projekta iesniedzējam ir tiesības iesniegt ne vairāk kā vienu projektu katrā noteikumu projekta 6.punktā minētajā aktivitātē.
Noteikumu projekta III nodaļa nosaka viena projekta īstenošanai pieejamo maksimālo un minimālo finansējuma apmēru un ar to saistīto papildu un pieļaujamo atbalsta intensitāti.
Noteikumu projekta IV nodaļa sniedz detālu attiecināmo un neattiecināmo projektu izmaksu nosacījumu uzskaitījumu. Noteikumu projekta 12.9, 12.10. un 12.11.apakšpunktā noteikts projekta ietvaros sasniedzamais mērķauditoriju dalībnieku minimālais kopējais skaits (katrai atbalsta aktivitātei specifisks kvalitātes vērtēšanas kritērijs).
Noteikumu projekta V nodaļa nosaka konkursa izsludināšanas kārtību, izmantojamās izsludināšanas vietnes un projekta iesnieguma iesniegšanas termiņu.
Noteikumu projekta VI nodaļa nosaka projekta iesnieguma (noteikumu projekta 1.pielikums) un tam pievienoto papildu iesniedzamo dokumentu noformēšanas nosacījumus un iesniegšanas kārtību. Tāpat nodaļā ietverta projekta iesniegumu reģistrēšanas kārtība, tostarp nosacījumi par iesniegšanas termiņiem un to ievērošanu.
Noteikumu projekta VII nodaļa nosaka projekta iesnieguma vērtēšanas un lēmuma pieņemšanas par finansējuma piešķiršanu kārtību, vērtēšanas komisijas sastāvu un tās darbības kārtību.
Nodaļas sākumā tiek sniegta detāla un secīga projekta iesniegumu vērtēšanas kārtība, t.i., projekta iesnieguma atbilstība administratīvās vērtēšanas kritērijiem (noteikumu projekta 2.pielikums) un, ja ir 100% atbilstība visiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, tad projekta iesniegumu vērtē saskaņā ar kvalitātes vērtēšanas kritērijiem (noteikumu projekta 3.pielikums). Kopumā tiek noteikti 35 administratīvie vērtēšanas kritēriji un 10 kvalitātes vērtēšanas kritēriji. Projekta iesniegumu vērtēšanas ietvaros projekta iesniedzējs tiek rakstiski informēts par konstatētajām neatbilstībām, dodot iespēju iesniegt precizētu projekta iesniegumu.
Nodaļas nobeigumā noteikta kārtība, kādā pieņem lēmumu par projekta iesniegumu apstiprināšanu vai noraidīšanu, lēmuma nosūtīšanas nosacījumus un lēmumu pārsūdzēšanas kartību.
Noteikumu projekta VIII nodaļa nosaka projekta līguma noslēgšanas nosacījumus, kā arī darbības, kas ir saistītas līguma sagatavošanas, parakstīšanas un līguma nosacījumu izpildes procedūrām, tai skaitā ar pārskatu iesniegšanu, pārbaudi un apstiprināšanu.
Noteikumu projekta IX nodaļā tiek noteikti finansējuma saņēmējiem pieejamie maksājumi un maksāšanas kārtība, ņemot vērā līguma izpildes nosacījumus.
Noteikumu projekta X nodaļā tiek noteikta pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtība, tostarp maksājumu no finanšu instrumenta līdzekļiem apturēšanas nosacījumus, ja finansējuma saņēmējs neiesniedz noteikumos vai projekta līgumā noteiktajos termiņos pārskatu, pamatojošos dokumentus vai pieprasīto papildu informāciju.
Noteikumu projekta XI nodaļā tiek noteikta projektu īstenošanas kontrole un audits tostarp, projektu progresa pārbaude, izdevumu atbilstības pārbaude un izlases veida projektu pēcnovērtējums.
Noteikumu projekta XII nodaļā tiek noteikta konkursa īstenošanas uzraudzība un novērtēšana.
Atsauces:
[1] 6.3. aktivitātes īstenošana veicinās pamatnostādnēs “Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2022.-2027. gadam” noteikto mērķu sasniegšana un uzdevumu izpilde klimata pārmaiņu jomā, kā arī saistībā ar Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2022.-2027. gadam un Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādņu 2022.-2025. gadam īstenošanas plānu
[2] 3% no kopējā iedzīvotāju skaita Latvijā – 1 875 757 cilvēki (avots: Centrālās statistikas pārvalde; https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits)
[3] 2000 dalībnieku ir apmēram 0.8% no kopējā izglītojamo skaita Latvijā 2021. gadā
Centrālās statistikas pārvalde dati par 2021.gadu:
- 207 138 izglītojamie pēc vecuma vispārizglītojošās dienas apmācības programmās (mācību gada sākumā), 2021.gads.: https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_OD/OSP_OD__sociala__izgl__vispskolas/IZG081.px/table/tableViewLayout1/;
- 27 990 profesionālo izglītības iestāžu izglītojamie, uzņemtie un beigušie audzēkņi pēc izglītības programmas – Rādītāji, Laika periods un Izglītības programma, 2021.gads: https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__IZG__IGR__IPA/IPA030/table/tableViewLayout1/;
- 10 133 izglītojamie pēc vecuma vakara un neklātienes apmācības programmās (mācību gada sākumā), 2021.gads: https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_OD/OSP_OD__sociala__izgl__vispskolas/IZG081.px/table/tableViewLayout1.
Noteikumu projekts sastāv no 12 nodaļām:
Noteikumu projekta I nodaļa apraksta projektu atklātā konkursa vispārīgos jautājumus, nosakot:
1) konkursa mērķi;
2) sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds" deleģētos pienākumus saistībā ar līgumiem par projekta īstenošanu un pārskatu pārbaudi un projektu īstenošanas kontroli;
3) konkursa ietvaros kopējo finanšu instrumenta finansējumu, t.i., 2 000 000 euro;
4) konkursa ietvaros apstiprināto projektu īstenošanas termiņu;
5) finansējuma veidu;
6) konkursa ietvaros apstiprināto projektu atbalstāmās aktivitātes – skat. 1.tabulu, kur apkopota būtiskākā informācija par katru aktivitātes veidu.
1.tabula. Noteikumu projekta 6.punktā noteikto projektu aktivitāšu apkopojums
| Projekta aktivitāte (noteikumu projekta 6.punkts) |
6.1. apakšpunkta aktivitāte | 6.2.apakšpunkta aktivitāte | 6.3. apakšpunkta aktivitāte[1] |
| Mērķauditorija (noteikumu projekta 6.punkts) |
Latvijas iedzīvotāji | Profesionālās mērķauditorijas, kuras pārstāv dažādas tautsaimniecības nozares publiskajā un privātajā sektorā (enerģētikas, transporta jomas speciālistiem, vides speciālistiem, meža nozares speciālistiem, būvinženieriem, arhitektiem, energoauditoriem, nekustamā īpašuma apsaimniekotājiem, uzņēmējdarbības uzsācējiem, biznesa inkubatoriem, sporta un sabiedrisko pasākumu organizētājiem un dalībniekiem, kā arī pašvaldību pārstāvjiem) | Latvijas izglītības iestāžu audzēkņi |
| Informācijas izplatīšanas veids (noteikumu projekta 6.punkts) |
Izmantojot masu informācijas un elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, tai skaitā tīmekļa vietnēs un platformās | Izmantojot masu informācijas un elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, tai skaitā tīmekļa vietnēs un platformās; Publiski informatīvie pasākumi (konferences, semināri, apmācības) |
Izglītojoši pasākumi klātienē vai attālināti |
| Aktivitātes/ pasākumi (noteikumu projekta 6.punkts) |
Informatīvi izglītojošas aktivitātes (raidījumi, intervijas, interaktīvās sociālās diskusijas, raidieraksti, informatīvi materiāli, raksti) par saimnieciskās darbības un cilvēku paradumu ietekmi uz klimata pārmaiņām, un par klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes mazināšanas iespējām |
Informatīvu materiālu, palīglīdzekļu (rekomendāciju, vadlīniju, rokasgrāmatu un citu informatīvo materiālu) sagatavošana un īstenošana, kā arī publisku informatīvu pasākumu īstenošana, lai paaugstinātu mērķauditorijas informētības un zināšanu līmeni par klimata pārmaiņām Latvijā, klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes mazināšanas iespējām |
Izglītojoši pasākumi izpratnes veicināšanai par klimata pārmaiņām Latvijā, klimatam draudzīgu rīcību, kas mazina klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi, kā arī ikdienas paradumu maiņas popularizēšana |
| Projekta iesniedzēja darbības forma (noteikumu projekta 9.punkts) |
Pašvaldība, pašvaldības iestāde, valsts tiešās pārvaldes iestāde, biedrība, nodibinājums, elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, tai skaitā privātpersona, komersants, kura izdevums ir reģistrēts Uzņēmumu reģistra masu informācijas līdzekļu reģistrā |
Biedrība, nodibinājums, pašvaldības iestāde | Biedrība, nodibinājums |
| Viena projekta īstenošanai pieejamais finansējums (noteikumu projekta 14.punkts) |
Maksimālais finansējums – 200 000 euro Minimālais finansējums – 50 000 euro |
Maksimālais finansējums – 50 000 euro Minimālais finansējums – 10 000 euro |
Maksimālais finansējums – 50 000 euro Minimālais finansējums – 10 000 euro |
| Maksimāli pieļaujamā atbalsta intensitāte no projekta iesniegumā norādītajām kopējām attiecināmām izmaksām (noteikumu projekta 15.punkts) |
90% - elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, komersants 100% - pašvaldība, pašvaldības iestāde, valsts tiešās pārvaldes iestāde, biedrība, nodibinājums |
100% | 100% |
| Projekta ietvaros sasniedzamais mērķauditoriju dalībnieku kopējais skaits (noteikumu projekta 18.8-18.10. apakšpunkts) |
Vismaz 3 % no kopējā iedzīvotāju skaita Latvijā 2022. gadā[2] | Vismaz 200 dalībnieku uz 10 000 | vismaz 2000 dalībnieku uz 10 000 euro projekta attiecināmām izmaksām [3] euro projekta attiecināmām izmaksām |
Noteikumu projekta II nodaļa nosaka prasības projektu iesniedzējiem un projekta sadarbības partneriem, tostarp nosacījumus, kad nevar pretendēt uz finansējuma saņemšanu. Nodaļā iekļauts nosacījums, ka katram projekta iesniedzējam ir tiesības iesniegt ne vairāk kā vienu projektu katrā noteikumu projekta 6.punktā minētajā aktivitātē.
Noteikumu projekta III nodaļa nosaka viena projekta īstenošanai pieejamo maksimālo un minimālo finansējuma apmēru un ar to saistīto papildu un pieļaujamo atbalsta intensitāti.
Noteikumu projekta IV nodaļa sniedz detālu attiecināmo un neattiecināmo projektu izmaksu nosacījumu uzskaitījumu. Noteikumu projekta 12.9, 12.10. un 12.11.apakšpunktā noteikts projekta ietvaros sasniedzamais mērķauditoriju dalībnieku minimālais kopējais skaits (katrai atbalsta aktivitātei specifisks kvalitātes vērtēšanas kritērijs).
Noteikumu projekta V nodaļa nosaka konkursa izsludināšanas kārtību, izmantojamās izsludināšanas vietnes un projekta iesnieguma iesniegšanas termiņu.
Noteikumu projekta VI nodaļa nosaka projekta iesnieguma (noteikumu projekta 1.pielikums) un tam pievienoto papildu iesniedzamo dokumentu noformēšanas nosacījumus un iesniegšanas kārtību. Tāpat nodaļā ietverta projekta iesniegumu reģistrēšanas kārtība, tostarp nosacījumi par iesniegšanas termiņiem un to ievērošanu.
Noteikumu projekta VII nodaļa nosaka projekta iesnieguma vērtēšanas un lēmuma pieņemšanas par finansējuma piešķiršanu kārtību, vērtēšanas komisijas sastāvu un tās darbības kārtību.
Nodaļas sākumā tiek sniegta detāla un secīga projekta iesniegumu vērtēšanas kārtība, t.i., projekta iesnieguma atbilstība administratīvās vērtēšanas kritērijiem (noteikumu projekta 2.pielikums) un, ja ir 100% atbilstība visiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, tad projekta iesniegumu vērtē saskaņā ar kvalitātes vērtēšanas kritērijiem (noteikumu projekta 3.pielikums). Kopumā tiek noteikti 35 administratīvie vērtēšanas kritēriji un 10 kvalitātes vērtēšanas kritēriji. Projekta iesniegumu vērtēšanas ietvaros projekta iesniedzējs tiek rakstiski informēts par konstatētajām neatbilstībām, dodot iespēju iesniegt precizētu projekta iesniegumu.
Nodaļas nobeigumā noteikta kārtība, kādā pieņem lēmumu par projekta iesniegumu apstiprināšanu vai noraidīšanu, lēmuma nosūtīšanas nosacījumus un lēmumu pārsūdzēšanas kartību.
Noteikumu projekta VIII nodaļa nosaka projekta līguma noslēgšanas nosacījumus, kā arī darbības, kas ir saistītas līguma sagatavošanas, parakstīšanas un līguma nosacījumu izpildes procedūrām, tai skaitā ar pārskatu iesniegšanu, pārbaudi un apstiprināšanu.
Noteikumu projekta IX nodaļā tiek noteikti finansējuma saņēmējiem pieejamie maksājumi un maksāšanas kārtība, ņemot vērā līguma izpildes nosacījumus.
Noteikumu projekta X nodaļā tiek noteikta pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtība, tostarp maksājumu no finanšu instrumenta līdzekļiem apturēšanas nosacījumus, ja finansējuma saņēmējs neiesniedz noteikumos vai projekta līgumā noteiktajos termiņos pārskatu, pamatojošos dokumentus vai pieprasīto papildu informāciju.
Noteikumu projekta XI nodaļā tiek noteikta projektu īstenošanas kontrole un audits tostarp, projektu progresa pārbaude, izdevumu atbilstības pārbaude un izlases veida projektu pēcnovērtējums.
Noteikumu projekta XII nodaļā tiek noteikta konkursa īstenošanas uzraudzība un novērtēšana.
Atsauces:
[1] 6.3. aktivitātes īstenošana veicinās pamatnostādnēs “Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2022.-2027. gadam” noteikto mērķu sasniegšana un uzdevumu izpilde klimata pārmaiņu jomā, kā arī saistībā ar Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2022.-2027. gadam un Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādņu 2022.-2025. gadam īstenošanas plānu
[2] 3% no kopējā iedzīvotāju skaita Latvijā – 1 875 757 cilvēki (avots: Centrālās statistikas pārvalde; https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits)
[3] 2000 dalībnieku ir apmēram 0.8% no kopējā izglītojamo skaita Latvijā 2021. gadā
Centrālās statistikas pārvalde dati par 2021.gadu:
- 207 138 izglītojamie pēc vecuma vispārizglītojošās dienas apmācības programmās (mācību gada sākumā), 2021.gads.: https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_OD/OSP_OD__sociala__izgl__vispskolas/IZG081.px/table/tableViewLayout1/;
- 27 990 profesionālo izglītības iestāžu izglītojamie, uzņemtie un beigušie audzēkņi pēc izglītības programmas – Rādītāji, Laika periods un Izglītības programma, 2021.gads: https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__IZG__IGR__IPA/IPA030/table/tableViewLayout1/;
- 10 133 izglītojamie pēc vecuma vakara un neklātienes apmācības programmās (mācību gada sākumā), 2021.gads: https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_OD/OSP_OD__sociala__izgl__vispskolas/IZG081.px/table/tableViewLayout1.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Sabiedrības līdzdalība ir sabiedrības un nevalstisko organizāciju iesaistīšanās politikas veidošanas procesā. Sabiedrības līdzdalības mērķis ir nodrošināt, lai publiskās pārvaldes pieņemtie lēmumi būtu atbilstoši sabiedrības vajadzībām, savlaicīgi izskaidroti un saprotami tiem, uz kuriem tie attieksies. Sabiedrības līdzdalību nodrošina publiskās pārvaldes iestādes, iesaistot un informējot sabiedrību. Sabiedrības līdzdalības kārtību politikas veidošanas procesā regulē Attīstības plānošanas sistēmas likums[1], Valsts pārvaldes iekārtas likums[2], Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumi Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā"[3].
Lai sabiedrības līdzdalība būtu efektīva klimata politikas izstrādē un tās īstenošanā, ir nepieciešams veicināt visas sabiedrības (neatkarīgi no vecuma, dzimuma, tautības, reliģiskās piederības, nodarbinātības un profesionālās darbības virziena) izpratnes veicināšanas par klimata pārmaiņu procesiem, to ietekmi uz katra indivīda ikdienu un indivīda ietekmi uz klimata pārmaiņām. Šādu iespēju sniegs augšminētā noteikumu projekta sasniegtie rezultāti.
Atsauces:
[1] https://likumi.lv/ta/id/175748-attistibas-planosanas-sistemas-likums
[2] https://likumi.lv/doc.php?id=63545
[3] https://likumi.lv/doc.php?id=197033
Zemāk apkopoti plānotie noteikumu projekta īstenošanas rezultāti:
1) 6.1. aktivitātes pasākumu ietvaros tiek plānots, ka īstenojot visas projektu konkursa aktivitātes, kopumā tiek sasniegti vismaz 15-20 % no kopējā Latvijas iedzīvotāju skaita (2022. gadā - 1 875 757 iedzīvotāji), tas ir, vismaz 281 363 iedzīvotāji (15 %) no dažādām vecuma mērķa grupām.
2) 6.2. aktivitātes pasākumu ietvaros tiešā un netiešā veidā kopumā tiek plānots sasniegt vismaz 2 % no kopējā darba ņēmēju skaita, kas 2022. gadā ir 836 535 darba ņēmēji, kas veido vismaz 15 000 dalībniekus.
3) 6.3. aktivitātēs pasākumu ietvaros tiešā un netiešā veidā kopumā tiek sasniegti vismaz 20-25 % no kopējā izglītojamo skaita (vidēji 245 000), kas veido vismaz 49 000 izglītojamo.
Ņemot vērā, ka konkursa mērķauditorija ir plaša, potenciālais projektu iesniedzēju skaits šobrīd skaitliski ir grūti prognozējams.
Lai sabiedrības līdzdalība būtu efektīva klimata politikas izstrādē un tās īstenošanā, ir nepieciešams veicināt visas sabiedrības (neatkarīgi no vecuma, dzimuma, tautības, reliģiskās piederības, nodarbinātības un profesionālās darbības virziena) izpratnes veicināšanas par klimata pārmaiņu procesiem, to ietekmi uz katra indivīda ikdienu un indivīda ietekmi uz klimata pārmaiņām. Šādu iespēju sniegs augšminētā noteikumu projekta sasniegtie rezultāti.
Atsauces:
[1] https://likumi.lv/ta/id/175748-attistibas-planosanas-sistemas-likums
[2] https://likumi.lv/doc.php?id=63545
[3] https://likumi.lv/doc.php?id=197033
Zemāk apkopoti plānotie noteikumu projekta īstenošanas rezultāti:
1) 6.1. aktivitātes pasākumu ietvaros tiek plānots, ka īstenojot visas projektu konkursa aktivitātes, kopumā tiek sasniegti vismaz 15-20 % no kopējā Latvijas iedzīvotāju skaita (2022. gadā - 1 875 757 iedzīvotāji), tas ir, vismaz 281 363 iedzīvotāji (15 %) no dažādām vecuma mērķa grupām.
2) 6.2. aktivitātes pasākumu ietvaros tiešā un netiešā veidā kopumā tiek plānots sasniegt vismaz 2 % no kopējā darba ņēmēju skaita, kas 2022. gadā ir 836 535 darba ņēmēji, kas veido vismaz 15 000 dalībniekus.
3) 6.3. aktivitātēs pasākumu ietvaros tiešā un netiešā veidā kopumā tiek sasniegti vismaz 20-25 % no kopējā izglītojamo skaita (vidēji 245 000), kas veido vismaz 49 000 izglītojamo.
Ņemot vērā, ka konkursa mērķauditorija ir plaša, potenciālais projektu iesniedzēju skaits šobrīd skaitliski ir grūti prognozējams.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
-
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
1 000 000
1 000 000
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
1 000 000
1 000 000
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
1 000 000
1 000 000
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
1 000 000
1 000 000
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
1 000 000
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Konkursa ietvaros pieejamais finansējums ir 2 000 000 euro.
Sadalījumā pa gadiem tiek pieņemts, ka projektu īstenošanai 50% finanšu instrumenta finansējuma tiks izmantots 2024.gadā un 50% no finanšu instrumenta finansējuma tiks izmantoti 2025.gadā.
Finanšu instrumenta finansējums projektu īstenošanai tiks ieplānots valsts budžeta programmas „Emisijas kvotu izsolīšanas instruments” (33.00.00) apakšprogrammā „Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projekti” (33.02.00).
Sadalījumā pa gadiem tiek pieņemts, ka projektu īstenošanai 50% finanšu instrumenta finansējuma tiks izmantots 2024.gadā un 50% no finanšu instrumenta finansējuma tiks izmantoti 2025.gadā.
Finanšu instrumenta finansējums projektu īstenošanai tiks ieplānots valsts budžeta programmas „Emisijas kvotu izsolīšanas instruments” (33.00.00) apakšprogrammā „Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projekti” (33.02.00).
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Nav
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
Nav
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Nav
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 7.4.1 apakšpunktu, sabiedrības pārstāvji tika aicināti līdzdarboties, rakstiski sniedzot viedokli par tiesību akta projektu. Izstrādātais tiesību akta projekts tika publicēts Tiesību aktu portālā (https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/2d3f9c8f-c417-4568-a19e-df3f7d33cab4) ar iespēju izteikt viedokli laika posmā no 14.10.2022. - 28.10.2022.
Sabiedrības līdzdalības procesa laikā netika saņemti priekšlikumi par izstrādāto tiesību akta projektu.
Sabiedrības līdzdalības procesa laikā netika saņemti priekšlikumi par izstrādāto tiesību akta projektu.
6.4. Cita informācija
Nav
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Latvijas vides investīciju fonds
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Latvijas vides investīciju fonds
palielinās
Vērtības nozīme:
Uzdevumus, kas saistīti ar projektu iesniegumu pieņemšanu, vērtēšanu, apstiprināšanu un finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanu, kā arī par līgumu par projekta īstenošanu sagatavošanu, noslēgšanu, grozīšanu un laušanu, projektu pārskatu pārbaudi un projektu īstenošanas kontroli, veiks Vides investīciju fonds. Finansējuma apjoms tiks aprēķināts atbilstoši iesniegto projektu iesniegumu skaitam un paredzēts ikgadējā Atsevišķu pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumā. Izmaksas tiks segtas no apakšprogrammas 33.01.00 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta administrācija".
Kopā
0,00
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Nav
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts skar šo jomu daļēji.
Sasniegtie konkursa rezultāti pozitīvi ietekmēs sasniegto mērķauditoriju un veicinās paradumu maiņu, kas labvēlīgi ietekmēs klimatneitralitāti un klimtnoturību.
Sasniegtie konkursa rezultāti pozitīvi ietekmēs sasniegto mērķauditoriju un veicinās paradumu maiņu, kas labvēlīgi ietekmēs klimatneitralitāti un klimtnoturību.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Sasniegtie konkursa rezultāti pozitīvi ietekmēs sasniegto mērķauditoriju un veicinās paradumu maiņu, kas labvēlīgi ietekmēs klimatneitralitāti un klimtnoturību.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Sasniegtie konkursa rezultāti pozitīvi ietekmēs sasniegto mērķauditoriju un veicinās paradumu maiņu, kas labvēlīgi ietekmēs klimatneitralitāti un klimtnoturību.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Sasniegtie konkursa rezultāti pozitīvi ietekmēs sasniegto mērķauditoriju un veicinās paradumu maiņu, kas labvēlīgi ietekmēs klimatneitralitāti un klimtnoturību.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
Nav
Pielikumi