25-TA-2658: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 4. aprīļa noteikumos Nr. 166 "Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība vaislas lauksaimniecības dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā un ciltsreģistrā un vietējo apdraudēto šķirņu saglabāšanai"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" Zemkopības ministrijas budžeta apakšprogrammā 21.01.00 "Valsts atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai" papildu finansējums valsts atbalstam 2026. gadā ir 48 135 654 euro, no kuriem šajā noteikumu projektā paredzētā atbalsta finansēšanai plānoti 21 550 000 euro.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 4. aprīļa noteikumos Nr. 166 "Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība vaislas lauksaimniecības dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā un ciltsreģistrā un vietējo apdraudēto šķirņu saglabāšanai"" (turpmāk – noteikumu projekts) sagatavots, lai 2026. gadā nodrošinātu atbalstu par
1) izmaksām, kas saistītas ar vaislas dzīvnieku ciltsdokumentācijas sagatavošanu un dzīvnieku izvērtēšanu;
2) vietējo apdraudēto šķirņu saglabāšanu.
1) izmaksām, kas saistītas ar vaislas dzīvnieku ciltsdokumentācijas sagatavošanu un dzīvnieku izvērtēšanu;
2) vietējo apdraudēto šķirņu saglabāšanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pašlaik spēkā ir Ministru kabineta 2023. gada 4. aprīļa noteikumi Nr. 166 "Valsta atbalsta piešķiršanas kārtība vaislas lauksaimniecības dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā un ciltsreģistrā un vietējo apdraudēto šķirņu saglabāšanai" (turpmāk – noteikumi Nr. 166), kuros noteikts valsts atbalsta apmērs, piešķiršanas kritēriji un kārtība kārtējā gadā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Tā kā Zemkopības ministrijas budžeta apakšprogrammā 21.01.00 "Valsts atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai" vaislas lauksaimniecības dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā, kā arī to ģenētiskās kvalitātes noteikšanai un produktivitātes datu izvērtēšanai un vietējo apdraudēto šķirņu saglabāšanai 2026. gadam paredzētais finansējums ir 21 550 000 euro, tas ir jāsadala pa nozarēm.
Risinājuma apraksts
Valsts atbalsts 2026. gadam paredzēts 21 550 000 euro apmērā, un noteikumu Nr. 166 2. punktā ir plānots finansējums pa nozarēm turpmākminētajā apmērā.
1. Vaislas lauksaimniecības dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā un ciltsreģistrā, to ģenētiskās kvalitātes noteikšanai, produktivitātes datu izvērtēšanai un novērtēšanai pēc pēcnācējiem – 21 192 208 euro:
a) par sivēnmātēm – 7 702 515 euro;
b) par piena šķirņu slaucamajām govīm, tostarp pirmpienēm, – 8 074 132 euro;
c) par gaļas šķirņu zīdītājgovīm un telēm, kas vecākas par 12 mēnešiem, – 4 131 261 euro;
d) par piena šķirņu slaucamajām kazām, tostarp pirmpienēm, – 62 218 euro;
e) par vaislas aitu mātēm un ne vairāk kā 18 mēnešus vecām audzējamām aitām – 804 212 euro;
f) par vaislas staltbriežiem un dambriežiem – 220 000 euro;
g)par tīršķirnes vaislas ķēvēm – 197 870 euro.
2. Lauksaimniecības dzīvnieku vietējo apdraudēto šķirņu saglabāšanai – 357 792 euro.
Salīdzinājumā ar 2025. gadu finansējums noteikumos Nr. 166 minētajiem pasākumiem 2026. gadā ir par 135 000 euro lielāks. 2026. gadā ir palielināts finansējums divām nozarēm: cūkkopības nozarei par 158 640 euro un gaļas liellopu audzēšanas nozarei par 129 177 euro, lai nodrošinātu atbalsta piešķiršanu par visiem dzīvniekiem pilnā apmērā. Tāpat 2026. gadā finansējums par 135 307 euro palielināts vietējo apdraudēto šķirņu lauksaimniecības dzīvniekiem. Kazkopības, aitkopības, briežkopības un zirgkopības nozarei finansējums saglabāts 2025. gada apmērā, bet piensaimniecības nozarei samazināts par 288 124 euro, jo ir samazinājies dzīvnieku skaits, turklāt jāņem vērā, ka par slaucamajām govīm ir diezgan liels saistītā ienākuma atbalsts.
1. Vaislas lauksaimniecības dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā un ciltsreģistrā, to ģenētiskās kvalitātes noteikšanai, produktivitātes datu izvērtēšanai un novērtēšanai pēc pēcnācējiem – 21 192 208 euro:
a) par sivēnmātēm – 7 702 515 euro;
b) par piena šķirņu slaucamajām govīm, tostarp pirmpienēm, – 8 074 132 euro;
c) par gaļas šķirņu zīdītājgovīm un telēm, kas vecākas par 12 mēnešiem, – 4 131 261 euro;
d) par piena šķirņu slaucamajām kazām, tostarp pirmpienēm, – 62 218 euro;
e) par vaislas aitu mātēm un ne vairāk kā 18 mēnešus vecām audzējamām aitām – 804 212 euro;
f) par vaislas staltbriežiem un dambriežiem – 220 000 euro;
g)par tīršķirnes vaislas ķēvēm – 197 870 euro.
2. Lauksaimniecības dzīvnieku vietējo apdraudēto šķirņu saglabāšanai – 357 792 euro.
Salīdzinājumā ar 2025. gadu finansējums noteikumos Nr. 166 minētajiem pasākumiem 2026. gadā ir par 135 000 euro lielāks. 2026. gadā ir palielināts finansējums divām nozarēm: cūkkopības nozarei par 158 640 euro un gaļas liellopu audzēšanas nozarei par 129 177 euro, lai nodrošinātu atbalsta piešķiršanu par visiem dzīvniekiem pilnā apmērā. Tāpat 2026. gadā finansējums par 135 307 euro palielināts vietējo apdraudēto šķirņu lauksaimniecības dzīvniekiem. Kazkopības, aitkopības, briežkopības un zirgkopības nozarei finansējums saglabāts 2025. gada apmērā, bet piensaimniecības nozarei samazināts par 288 124 euro, jo ir samazinājies dzīvnieku skaits, turklāt jāņem vērā, ka par slaucamajām govīm ir diezgan liels saistītā ienākuma atbalsts.
Problēmas apraksts
Tā kā Latvijas kazu šķirne pašlaik ir sadalīta divās dažādās šķirnēs – Latvijas kazu šķirnē un Latvijas vietējo kazu šķirnē, nepieciešams atbilstoši precizēt noteikumu Nr. 166 23.2.1. apakšpunktu.
Risinājuma apraksts
Precizēts noteikumu Nr.166 23.2.1. apakšpunkts, nosakot, ka abām vietējām kazu šķirnēm (Latvijas kazu šķirnes slaucamajai kazai un Latvijas vietējās kazu šķirnes vecā tipa slaucamajai kazai) izslaukuma prasības ir 300 kg, kā tas bija arī periodā līdz šim attiecībā uz tām kazām, kas pieder pie Latvijā izveidotas šķirnes.
Problēmas apraksts
Ievērojot vietējo apdraudēto šķirņu dzīvnieku nelielo skaitu, ganāmpulku īpašnieki ir jāmotivē audzēt šo šķirņu dzīvniekus. Lai ganāmpulku īpašniekiem būtu motivācija to darīt, ir jānodrošina, lai dzīvnieku īpašnieks saņem atbalstu tādā apmērā, kurš kompensē neiegūtos ienākumus, jo konvencionālo šķirņu dzīvnieku produktivitāte ir lielāka nekā vietējo šķirņu dzīvniekiem, tāpēc no konvencionālo šķirņu dzīvniekiem ievērojami lielāki ienākumi.
Risinājuma apraksts
2026. gadā ir rasta iespēja piešķirt atbalstu par vietējo apdraudēto šķirņu dzīvniekiem tādā apmērā, kas dzīvnieka īpašniekam kompensē no dzīvnieka neiegūtos ieņēmumus, tādēļ palielinātas atbalsta likmes par visu šķirņu dzīvniekiem, nosakot tās noteikumu Nr. 166 punktā šādā apmērā:
1) par Latvijas brūnās vecā tipa govju šķirnes dzīvnieku, kas vecāks par diviem gadiem, – 441 euro;
2) par Latvijas brūnās vecā tipa govju šķirnes dzīvnieku, kas ir vecumā no sešiem mēnešiem līdz diviem gadiem, – 264 euro;
3) par Latvijas zilās govju šķirnes dzīvnieku, kas vecāks par diviem gadiem, – 470 euro;
4) par Latvijas zilās govju šķirnes dzīvnieku, kas ir vecumā no sešiem mēnešiem līdz diviem gadiem, – 282 euro;
5) par Latvijas baltās cūku šķirnes sivēnmāti, kuras dzīvmasa ir lielāka par 50 kilogramiem, un kuili – 605 euro;
6) par Latvijas tumšgalves vecā tipa aitu šķirnes dzīvnieku – 91 euro;
7) par Latvijas vietējās kazu šķirnes vecā tipa dzīvnieku – 98 euro;
8) par Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes braucamā tipa dzīvnieku, kas vecāks par sešiem mēnešiem, – 425 euro;
9) par Latvijas ardeņa zirgu šķirnes dzīvnieku, kas vecāks par sešiem mēnešiem, – 383 euro;
10) par Latgales rikšotāju zirgu šķirnes dzīvnieku, kas vecāks par sešiem mēnešiem, – 383 euro.
Mazākais finansējuma palielinājums salīdzinājumā ar 2025. gadu paredzēts par Latvijas tumšgalves vecā tipa aitu šķirnes dzīvnieku – 6 euro – un Latvijas vietējās kazu šķirnes vecā tipa dzīvnieku – 13 euro, jo atbalsta likme par šiem dzīvniekiem jau 2025. gadā bija tuva neiegūto ienākumu apmēram. Savukārt lielākais finansējuma kāpums – 350 euro – paredzēts par Latvijas baltās cūku šķirnes sivēnmātēm, jo šīs šķirnes dzīvnieku skaits ir kritiski mazs (mazāks par 10 sivēnmātēm), un steidzami ir jāīsteno veicinoši pasākumi, lai šī šķirne neizzustu. Papildus jāņem vērā, ka, pastāvot tik mazam dzīvnieku skaitam, ir nepieciešami papildu rūpīgi pasākumi, lai novērstu pēcnācēju tuvradniecību.
1) par Latvijas brūnās vecā tipa govju šķirnes dzīvnieku, kas vecāks par diviem gadiem, – 441 euro;
2) par Latvijas brūnās vecā tipa govju šķirnes dzīvnieku, kas ir vecumā no sešiem mēnešiem līdz diviem gadiem, – 264 euro;
3) par Latvijas zilās govju šķirnes dzīvnieku, kas vecāks par diviem gadiem, – 470 euro;
4) par Latvijas zilās govju šķirnes dzīvnieku, kas ir vecumā no sešiem mēnešiem līdz diviem gadiem, – 282 euro;
5) par Latvijas baltās cūku šķirnes sivēnmāti, kuras dzīvmasa ir lielāka par 50 kilogramiem, un kuili – 605 euro;
6) par Latvijas tumšgalves vecā tipa aitu šķirnes dzīvnieku – 91 euro;
7) par Latvijas vietējās kazu šķirnes vecā tipa dzīvnieku – 98 euro;
8) par Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes braucamā tipa dzīvnieku, kas vecāks par sešiem mēnešiem, – 425 euro;
9) par Latvijas ardeņa zirgu šķirnes dzīvnieku, kas vecāks par sešiem mēnešiem, – 383 euro;
10) par Latgales rikšotāju zirgu šķirnes dzīvnieku, kas vecāks par sešiem mēnešiem, – 383 euro.
Mazākais finansējuma palielinājums salīdzinājumā ar 2025. gadu paredzēts par Latvijas tumšgalves vecā tipa aitu šķirnes dzīvnieku – 6 euro – un Latvijas vietējās kazu šķirnes vecā tipa dzīvnieku – 13 euro, jo atbalsta likme par šiem dzīvniekiem jau 2025. gadā bija tuva neiegūto ienākumu apmēram. Savukārt lielākais finansējuma kāpums – 350 euro – paredzēts par Latvijas baltās cūku šķirnes sivēnmātēm, jo šīs šķirnes dzīvnieku skaits ir kritiski mazs (mazāks par 10 sivēnmātēm), un steidzami ir jāīsteno veicinoši pasākumi, lai šī šķirne neizzustu. Papildus jāņem vērā, ka, pastāvot tik mazam dzīvnieku skaitam, ir nepieciešami papildu rūpīgi pasākumi, lai novērstu pēcnācēju tuvradniecību.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Lauksaimniecības dzīvnieku īpašnieki
Ietekmes apraksts
Lauksaimniecības dzīvnieku īpašnieki saņem subsidētus ciltsdarba pakalpojumus, kā arī atbalstu par vietējo apdraudēto šķirņu saglabāšanu.
Juridiskās personas
- Lauksaimniecības dzīvnieku īpašnieki
- Šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrības
Ietekmes apraksts
Lauksaimniecības dzīvnieku īpašnieki saņem subsidētus ciltsdarba pakalpojumus, kā arī atbalstu par vietējo apdraudēto šķirņu saglabāšanu.
10 šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrības sniedz ganāmpulka īpašniekiem subsidētus ciltsdarba pakalpojumus un saņem atbalstu par administratīvajām izmaksām.
10 šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrības sniedz ganāmpulka īpašniekiem subsidētus ciltsdarba pakalpojumus un saņem atbalstu par administratīvajām izmaksām.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Atbalsta pasākumi veicina nodarbinātību un ražošanu laukos, un tas pozitīvi ietekmē valsts makroekonomiskos rādītājus.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Ciltsdarba pasākumi veicina kvalitatīvu dzīvnieku audzēšanu, un tas labvēlīgi ietekmē konkurētspēju.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Liela daļa atbalsta gala labumu guvēju ir mazie un vidējie uzņēmumi, tādējādi atbalsts ietekmē šos uzņēmumus.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Atbalsts ciltsdarbam sniedz būtisku ieguldījumu saimniecību saražoto gala produktu kvantitatīvajos un kvalitatīvajos rādītājos. Tādējādi pieejamais atbalsts veicina saimniecību konkurētspēju.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Stiprinot lopkopības nozares saimniecības, tiek saglabāta lauku apdzīvotība un veicināta nodarbinātība laukos.
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
21 550 000
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
21 550 000
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
21 550 000
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
21 550 000
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 22. septembra sēdes protokola Nr. 38 1.§ 2. punktu un 1. pielikumu, Ministru kabineta 2025. gada 19. novembra sēdes protokola Nr. 48 43.§ 2.4. apakšpunktu un Saeimas 2. lasījuma priekšlikumu Nr. 153 papildu valsts atbalsts lauksaimniekiem 2026. gadā plānots 59 275 327 euro apmērā trijās valsts budžeta apakšprogrammās: 21.01.00 "Valsts atbalsts lauksaimniecības un lauku attīstībai", 64.10.00 "Izdevumi Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) projektu un pasākumu īstenošanai (2023–2027)" un 65.10.00 "Maksājumu iestādes izdevumi Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) projektu un pasākumu īstenošanai (2023–2027)".
Saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" Zemkopības ministrijas budžeta apakšprogrammā 21.01.00 "Valsts atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai" papildu finansējums valsts atbalstam 2026. gadā ir 48 135 654 euro, no kuriem šajā noteikumu projektā paredzētā atbalsta finansēšanai plānoti 21 550 000 euro.
Saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" Zemkopības ministrijas budžeta apakšprogrammā 21.01.00 "Valsts atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai" papildu finansējums valsts atbalstam 2026. gadā ir 48 135 654 euro, no kuriem šajā noteikumu projektā paredzētā atbalsta finansēšanai plānoti 21 550 000 euro.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
–
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
–
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 22. septembra sēdes protokola Nr. 38 1.§ 2. punktu un 1. pielikumu, Ministru kabineta 2025. gada 19. novembra sēdes protokola Nr. 48 43.§ 2.4. apakšpunktu un Saeimas 2. lasījuma priekšlikumu Nr. 153 papildu valsts atbalstam lauksaimniekiem 2026. gadā Zemkopības ministrijas budžeta apakšprogrammā 21.01.00 "Valsts atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai" piešķirtais papildu finansējums 2026. gadā ir 48 135 654 euro apmērā, un tas paredzēts šādiem pasākumiem:
a) valsts atbalstam vaislas lauksaimniecības dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā, kā arī to ģenētiskās kvalitātes noteikšanai un produktivitātes datu izvērtēšanai un lauksaimniecības dzīvnieku vietējo apdraudēto šķirņu saglabāšanai;
b) selekcijas materiāla izstrādei, lai veicinātu konvenciālo, integrēto un bioloģisko lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju;
c) lauksaimniecībā izmantojamiem zinātnes pētījumiem un lauksaimniecības zinātnisko institūciju materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanai;
d) kredītprocentu daļējai dzēšanai investīciju kredītiem, lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kredītiem, lauksaimniecības dzīvnieku iegādes kredītiem un īstermiņa kredītiem;
e) lauksaimniecības un zivsaimniecības tirgus veicināšanai.
a) valsts atbalstam vaislas lauksaimniecības dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā, kā arī to ģenētiskās kvalitātes noteikšanai un produktivitātes datu izvērtēšanai un lauksaimniecības dzīvnieku vietējo apdraudēto šķirņu saglabāšanai;
b) selekcijas materiāla izstrādei, lai veicinātu konvenciālo, integrēto un bioloģisko lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju;
c) lauksaimniecībā izmantojamiem zinātnes pētījumiem un lauksaimniecības zinātnisko institūciju materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanai;
d) kredītprocentu daļējai dzēšanai investīciju kredītiem, lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kredītiem, lauksaimniecības dzīvnieku iegādes kredītiem un īstermiņa kredītiem;
e) lauksaimniecības un zivsaimniecības tirgus veicināšanai.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Lauku atbalsta dienestsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/62f588c2-829a-4ce7-8683-23038bf0d2b3
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Par noteikumu projektu netika saņemti iebildumi un priekšlikumi.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Lauku atbalsta dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
