24-TA-2974: Rīkojuma (grozījumu) projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2024. gada 12. marta rīkojumā Nr. 184 "Par pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Latvijas Republikas valsts robežas likuma (turpmāk - Robežas likums) 35.1 panta pirmā, otrā, trešā un ceturtā daļa.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz pagarināt pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu atsevišķās administratīvajās teritorijās.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Valstīm, kā to savā judikatūrā atklājusi arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk– ECT), ir tiesības kontrolēt personu ieceļošanu, uzturēšanos valstī un izceļošanu no tās, kā arī noteikt to imigrācijas politiku, lai nodrošinātu to divpusējo saistību vai saistību pret Eiropas Savienību izpildi (sk., piemēram, ECT 1997. gada 21. oktobra sprieduma lietā Nr. 122/1996/741/940 Boujlifa v. France 42. punktu), kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību 67. panta 2. punktu, 77.-79. pantu (īpaši 79. panta 1. punktu attiecībā uz nelikumīgas ieceļošanas novēršanu), 80. pantu. Proti, būtisks valstu iekšējās drošības nodrošināšanas elements ir robežapsardzības sistēmas, tostarp robežkontroles noteikšana, kas attiecīgi Savienības ietvaros kalpo ne tikai valsts interesēm, pie kuras robežām tiek veikta robežkontrole, bet gan tostarp visu to valstu interesēm, kas piemēro Šengenas acquis nosacījumus par robežkontroles atcelšanu pie Savienības iekšējām robežām.
Latvijas Republikas valsts robežas likuma 35.1 pants paredz tiesības Ministru kabinetam, konstatējot nesamērīgi lielu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājuma gadījumu skaitu, izsludināt pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu. Saskaņā ar minētā likuma 35.1 panta ceturto daļu Ministru kabinetam ir tiesības izsludināt pastiprinātu robežapsardzības darbības režīmu uz laiku līdz sešiem mēnešiem ar iespēju, ja nepieciešams, minēto termiņu pagarināt līdz attiecīgā apdraudējuma novēršanai vai pārvarēšanai.
Ministru kabinets 2024. gada 12. martā pieņēma rīkojumu Nr. 184 "Par pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanu" (turpmāk - rīkojums 184), ar kuru, ņemot vērā konstatēto nesamērīgi lielo Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas un tās mēģinājumu gadījumu skaitu un šo valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas un tās mēģinājumu gadījumu skaita pieaugošo tendenci, izsludināja pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu no 2024. gada 13. marta līdz 2024. gada 12. septembrim atsevišķās administratīvajās teritorijās. Ņemot vērā konstatēto nesamērīgi lielo Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas un tās mēģinājumu gadījumu skaitu un šo valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas un tās mēģinājumu gadījumu skaitu, pastiprinātais robežapsardzības sistēmas darbības režīms attiecīgajās administratīvajās teritorijās tika pagarināts līdz 2024. gada 31. decembrim saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 10. septembra rīkojumu Nr. 744 "Grozījums Ministru kabineta 2024. gada 12. marta rīkojumā Nr. 184 "Par pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanu"".
Latvijas Republikas valsts robežas likuma 35.1 pants paredz tiesības Ministru kabinetam, konstatējot nesamērīgi lielu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājuma gadījumu skaitu, izsludināt pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu. Saskaņā ar minētā likuma 35.1 panta ceturto daļu Ministru kabinetam ir tiesības izsludināt pastiprinātu robežapsardzības darbības režīmu uz laiku līdz sešiem mēnešiem ar iespēju, ja nepieciešams, minēto termiņu pagarināt līdz attiecīgā apdraudējuma novēršanai vai pārvarēšanai.
Ministru kabinets 2024. gada 12. martā pieņēma rīkojumu Nr. 184 "Par pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanu" (turpmāk - rīkojums 184), ar kuru, ņemot vērā konstatēto nesamērīgi lielo Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas un tās mēģinājumu gadījumu skaitu un šo valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas un tās mēģinājumu gadījumu skaita pieaugošo tendenci, izsludināja pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu no 2024. gada 13. marta līdz 2024. gada 12. septembrim atsevišķās administratīvajās teritorijās. Ņemot vērā konstatēto nesamērīgi lielo Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas un tās mēģinājumu gadījumu skaitu un šo valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas un tās mēģinājumu gadījumu skaitu, pastiprinātais robežapsardzības sistēmas darbības režīms attiecīgajās administratīvajās teritorijās tika pagarināts līdz 2024. gada 31. decembrim saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 10. septembra rīkojumu Nr. 744 "Grozījums Ministru kabineta 2024. gada 12. marta rīkojumā Nr. 184 "Par pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanu"".
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2024. gada septembrī no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atturētas personas 401 gadījumos, 2024. gada oktobrī no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atturētas personas 591 gadījumos, savukārt 2024. gada novembrī no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atturētas personas 234 gadījumos (uz 26.11.2024). Faktiski nelegālās imigrācijas spiediens joprojām ir nemainīgs. Lai gan uz Latvijas Republikas - Baltkrievijas Republikas robežas izbūvētais žogs kalpo kā šķērslis, liedzot personām nelikumīgi šķērsot valsts robežu jebkurā vietā, tomēr tiek konstatēti gadījumi, kad izbūvētā žoga infrastruktūra tiek bojāta un personas nelikumīgi šķērso valsts robežu. Tādējādi norādīto apstākļu kontekstā it īpaši ir būtiska tehnisko līdzekļu infrastruktūras izbūve nelegālās imigrācijas ierobežošanai, kuru plānots izbūvēt līdz 2026. gada beigām.
Lai nepieļautu iespēju personas ieceļošanai valstī tam neparedzētā vietā un laikā un novērstu personas nelikumīgas ieceļošanas valstī mēģinājumus tam neparedzētā vietā un laikā, ir nepieciešams pagarināt Robežas likuma 35.1 panta pirmajā daļā minēto pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu, lai nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību un valsts apdraudējuma novēršanu.
Vienlaikus ir uzsverams, ka ir būtiski nodrošināt starpvalstu vienotu koordinētu rīcību attiecībā uz šādu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu, lai saglabātu līdzvērtīgu visa reģiona valstu robežu ar Baltkrievijas Republiku apsardzību.
Tāpat Krievijas Federācijas uzsāktais un Baltkrievijas Republikas atklāti atbalstītais karš pret Ukrainu ir vērtējams kā papildus riska apstāklis un iespējama motivācija Baltkrievijas Republikai turpināt centienus destabilizēt situāciju uz valsts robežas ar Latvijas Republiku.
Lai nepieļautu iespēju personas ieceļošanai valstī tam neparedzētā vietā un laikā un novērstu personas nelikumīgas ieceļošanas valstī mēģinājumus tam neparedzētā vietā un laikā, ir nepieciešams pagarināt Robežas likuma 35.1 panta pirmajā daļā minēto pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu, lai nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību un valsts apdraudējuma novēršanu.
Vienlaikus ir uzsverams, ka ir būtiski nodrošināt starpvalstu vienotu koordinētu rīcību attiecībā uz šādu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu, lai saglabātu līdzvērtīgu visa reģiona valstu robežu ar Baltkrievijas Republiku apsardzību.
Tāpat Krievijas Federācijas uzsāktais un Baltkrievijas Republikas atklāti atbalstītais karš pret Ukrainu ir vērtējams kā papildus riska apstāklis un iespējama motivācija Baltkrievijas Republikai turpināt centienus destabilizēt situāciju uz valsts robežas ar Latvijas Republiku.
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Robežas likuma 35.1 panta pirmo un otro daļu Ministru kabinetam ir tiesības, konstatējot nesamērīgi lielu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājuma gadījumu skaitu, izsludināt pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu visā pierobežā vai tās daļā atkarībā no apdraudējuma intensitātes.
Norādāms, ka likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā” projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā ir skaidrots termina “nesamērīgi liels nelikumīgu valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājumu gadījumu skaits” tvērums, proti, nesamērīgi liels nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājuma gadījumu skaits uzskatāms par sasniegtu, ja valsts robežu tam neparedzētā vietā un laikā šķērsotu vai mēģinātu šķērsot orientējoši 15 līdz 20 cilvēki vienas diennakts ietvaros vai aptuveni 70 un vairāk cilvēku nedēļas laikā un 10 dienas pēc kārtas ir noturīgs šis skaits.
Pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu saskaņā ar Robežas likuma 35.1 panta ceturto daļu izsludina uz laiku līdz sešiem mēnešiem ar iespēju, ja nepieciešams, minēto termiņu pagarināt līdz attiecīgā apdraudējuma novēršanai vai pārvarēšanai.
Ņemot vērā konstatēto nesamērīgi lielo Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas un tās mēģinājumu gadījumu skaitu un šo valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas un tās mēģinājumu gadījumu skaitu, pastiprinātais robežapsardzības sistēmas darbības režīms attiecīgajās administratīvajās teritorijās ir pagarināms līdz 2025. gada 30. jūnijam.
Norādāms, ka likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā” projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā ir skaidrots termina “nesamērīgi liels nelikumīgu valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājumu gadījumu skaits” tvērums, proti, nesamērīgi liels nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājuma gadījumu skaits uzskatāms par sasniegtu, ja valsts robežu tam neparedzētā vietā un laikā šķērsotu vai mēģinātu šķērsot orientējoši 15 līdz 20 cilvēki vienas diennakts ietvaros vai aptuveni 70 un vairāk cilvēku nedēļas laikā un 10 dienas pēc kārtas ir noturīgs šis skaits.
Pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu saskaņā ar Robežas likuma 35.1 panta ceturto daļu izsludina uz laiku līdz sešiem mēnešiem ar iespēju, ja nepieciešams, minēto termiņu pagarināt līdz attiecīgā apdraudējuma novēršanai vai pārvarēšanai.
Ņemot vērā konstatēto nesamērīgi lielo Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas un tās mēģinājumu gadījumu skaitu un šo valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas un tās mēģinājumu gadījumu skaitu, pastiprinātais robežapsardzības sistēmas darbības režīms attiecīgajās administratīvajās teritorijās ir pagarināms līdz 2025. gada 30. jūnijam.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Gadījumā, ja netiek pagarināts pastiprināts robežapsardzības sistēmas darbības režīms, tad pastāv riski, ka strauji var palielināties to personu skaits, kuras nelikumīgi šķērso Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežu, jo netiktu nodrošināta līdzvērtīga reģiona apsardzība gar Baltkrievijas Republikas robežu.
Izvēlētais risinājums izraudzīts kā samērīgākais un optimālākais, paredzot mazāk personu tiesību ierobežojošus pasākumus.
Izvēlētais risinājums izraudzīts kā samērīgākais un optimālākais, paredzot mazāk personu tiesību ierobežojošus pasākumus.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
4 806 180
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
4 806 180
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-4 806 180
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-4 806 180
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
4 806 180
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
2025. gadā izdevumi, nepārsniedzot 4 806 180 euro apmēru, tiks segti, līdzekļus pārdalot no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana" uz attiecīgajām Iekšlietu ministrijas un Veselības ministrijas budžeta programmām/apakšprogrammām. Gadījumā, ja izdevumu apjoms 2025. gadā pārsniegs budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana" rezervēto finansējumu (4 806 180 euro), izdevumu pārsniegums tiks segts, veicot finansējuma pārdali starp attiecīgā budžeta resora budžeta programmām, apakšprogrammām vai izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām.
Vēršam uzmanību, ka nepieciešamais finansējums nav precīzi aprēķināms, jo nevar prognozēt situācijas attīstību. Kopā aprēķinātais indikatīvais nepieciešamais finansējums Iekšlietu ministrijai un Veselības ministrijai izdevumu segšanai saistībā ar pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma pagarināšanu (izdevumiem, kas radīsies no 2025.gada 1. janvāra līdz 2025.gada 30.jūnijam) ir 6 359 477 euro.
Indikatīvais nepieciešamais finansējums Iekšlietu ministrijai (Valsts policijai, Valsts robežsardzei, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, Valsts drošības dienestam), lai segtu izdevumus samaksai par virsstundu darbu, piemaksai par dienesta (amata, darba) pienākumu izpildi nakts laikā, par darbu (dienesta pienākumu pildīšanu) svētku dienās, par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos, piemaksai par nozīmīgu ieguldījumu attiecīgās institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā Iekšlietu ministrijas padotības iestādēs nodarbinātajiem, un šo nodarbināto komandējumiem (dienas nauda, izdevumi par viesnīcu (naktsmītni), ceļa izdevumi), ēdināšanu, pārtiku, apgādāšanu ar dienesta (amata, darba) pienākumu izpildei nepieciešamo apģērbu, individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, inventāru un citu kustamo mantu, kā arī izdevumus patvēruma meklētāju izmitināšanai nepieciešamā aprīkojuma iegādei, ēdināšanai, izdevumus par pārtiku un pirmās nepieciešamības precēm personām, kuras ir nelikumīgi šķērsojušas Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežu, kā arī vidējās izpeļņas pieauguma kompensēšanai ir 6 339 521 euro, no tiem indikatīvi:
- Valsts policijai - 3 898 844 euro;
- Valsts robežsardzei - 1 760 591 euro;
- Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei - 586 383 euro;
- Valsts drošības dienestam - 93 703 euro.
Pieaugot Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitam, faktiski nepieciešamā finansējuma apmērs var pārsniegt indikatīvi plānoto papildus nepieciešamo finansējumu.
Kopsavilkumu un detalizētus aprēķinus sadalījumā pa Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm skatīt anotācijas 1. pielikumā.
Indikatīvais nepieciešamais finansējums Veselības ministrijai (Nacionālajam veselības dienestam un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam) ir 19 956 euro, no tiem indikatīvi:
- Nacionālajam veselības dienestam - 17 568 euro, lai segtu izdevumus saistībā ar
Rīkojuma Nr. 184 8.punktā minēto personu ārstēšanu Latvijas ārstniecības iestādēs;
- Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam - 2 388 euro, lai segtu izdevumus, kas radušies saistībā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izpildītiem izsaukumiem, sniedzot neatliekamo medicīnisko palīdzību rīkojuma Nr. 184 8. punktā minētām personām.
Plānotais nepieciešamais finansējums ir veidots no aprēķiniem, kuri ir indikatīvi (nav paredzami), plānots, kāda veida medicīniskā palīdzība, veselības aprūpes pakalpojumi būs nepieciešami rīkojuma Nr. 184 8. punktā minētajām personām – izdevumi tiks segti atbilstoši faktiskajai nepieciešamībai saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta iesniegto informāciju. Līdz ar to, Veselības ministrijai, iesniedzot Finanšu ministrijā pieprasījumu, paredzētais finansējuma sadalījums starp izdevumu klasifikācijas kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, kā arī starp Nacionālo veselības dienestu un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu nepieciešamības gadījumā var mainīties. Faktiski nepieciešamā finansējuma apmērs var pārsniegt indikatīvi plānoto papildus nepieciešamo finansējumu, ja šo iepriekš minēto personu skaits, kuriem būs nepieciešams sniegt medicīnisko palīdzību, būs lielāks vai sniedzamo veselības aprūpes pakalpojumu izmaksas būs lielākas nekā indikatīvi pieņemts aprēķinos.
Detalizētus aprēķinus skatīt anotācijas 2.pielikumā.
Vēršam uzmanību, ka nepieciešamais finansējums nav precīzi aprēķināms, jo nevar prognozēt situācijas attīstību. Kopā aprēķinātais indikatīvais nepieciešamais finansējums Iekšlietu ministrijai un Veselības ministrijai izdevumu segšanai saistībā ar pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma pagarināšanu (izdevumiem, kas radīsies no 2025.gada 1. janvāra līdz 2025.gada 30.jūnijam) ir 6 359 477 euro.
Indikatīvais nepieciešamais finansējums Iekšlietu ministrijai (Valsts policijai, Valsts robežsardzei, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, Valsts drošības dienestam), lai segtu izdevumus samaksai par virsstundu darbu, piemaksai par dienesta (amata, darba) pienākumu izpildi nakts laikā, par darbu (dienesta pienākumu pildīšanu) svētku dienās, par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos, piemaksai par nozīmīgu ieguldījumu attiecīgās institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā Iekšlietu ministrijas padotības iestādēs nodarbinātajiem, un šo nodarbināto komandējumiem (dienas nauda, izdevumi par viesnīcu (naktsmītni), ceļa izdevumi), ēdināšanu, pārtiku, apgādāšanu ar dienesta (amata, darba) pienākumu izpildei nepieciešamo apģērbu, individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, inventāru un citu kustamo mantu, kā arī izdevumus patvēruma meklētāju izmitināšanai nepieciešamā aprīkojuma iegādei, ēdināšanai, izdevumus par pārtiku un pirmās nepieciešamības precēm personām, kuras ir nelikumīgi šķērsojušas Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežu, kā arī vidējās izpeļņas pieauguma kompensēšanai ir 6 339 521 euro, no tiem indikatīvi:
- Valsts policijai - 3 898 844 euro;
- Valsts robežsardzei - 1 760 591 euro;
- Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei - 586 383 euro;
- Valsts drošības dienestam - 93 703 euro.
Pieaugot Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitam, faktiski nepieciešamā finansējuma apmērs var pārsniegt indikatīvi plānoto papildus nepieciešamo finansējumu.
Kopsavilkumu un detalizētus aprēķinus sadalījumā pa Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm skatīt anotācijas 1. pielikumā.
Indikatīvais nepieciešamais finansējums Veselības ministrijai (Nacionālajam veselības dienestam un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam) ir 19 956 euro, no tiem indikatīvi:
- Nacionālajam veselības dienestam - 17 568 euro, lai segtu izdevumus saistībā ar
Rīkojuma Nr. 184 8.punktā minēto personu ārstēšanu Latvijas ārstniecības iestādēs;
- Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam - 2 388 euro, lai segtu izdevumus, kas radušies saistībā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izpildītiem izsaukumiem, sniedzot neatliekamo medicīnisko palīdzību rīkojuma Nr. 184 8. punktā minētām personām.
Plānotais nepieciešamais finansējums ir veidots no aprēķiniem, kuri ir indikatīvi (nav paredzami), plānots, kāda veida medicīniskā palīdzība, veselības aprūpes pakalpojumi būs nepieciešami rīkojuma Nr. 184 8. punktā minētajām personām – izdevumi tiks segti atbilstoši faktiskajai nepieciešamībai saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta iesniegto informāciju. Līdz ar to, Veselības ministrijai, iesniedzot Finanšu ministrijā pieprasījumu, paredzētais finansējuma sadalījums starp izdevumu klasifikācijas kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, kā arī starp Nacionālo veselības dienestu un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu nepieciešamības gadījumā var mainīties. Faktiski nepieciešamā finansējuma apmērs var pārsniegt indikatīvi plānoto papildus nepieciešamo finansējumu, ja šo iepriekš minēto personu skaits, kuriem būs nepieciešams sniegt medicīnisko palīdzību, būs lielāks vai sniedzamo veselības aprūpes pakalpojumu izmaksas būs lielākas nekā indikatīvi pieņemts aprēķinos.
Detalizētus aprēķinus skatīt anotācijas 2.pielikumā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Amata vietu skaita izmaiņas nav.
Cita informācija
Iekšlietu ministrijas un Veselības ministrijas aprēķini par papildu nepieciešamo finansējumu balstīti uz provizoriskām aplēsēm un, pieaugot Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitam, izdevumu apjoms var attiecīgi palielināties.
2025. gadā izdevumi tiks segti, līdzekļus pārdalot no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana" uz attiecīgajām Iekšlietu ministrijas un Veselības ministrijas budžeta programmām/apakšprogrammām. Gadījumā, ja izdevumu apjoms 2025. gadā pārsniegs budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana" rezervēto finansējumu (4 806 180 euro), izdevumu apjoma pārsniegums 2025. gadā tiks segts 2025. gada budžetā paredzētā finansējuma ietvaros, veicot finansējuma pārdali starp attiecīgā budžeta resora budžeta programmām, apakšprogrammām vai izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām.
Vēršam uzmanību, ka 2025. gadā tiks segti arī 2024. gada izdevumi, kas, ņemot vērā Ministru kabineta 2024. gada 10. septembra rīkojuma Nr. 744 “Grozījums Ministru kabineta 2024. gada 12. marta rīkojumā Nr. 184 “Par pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanu”” (pagarināja pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīmu līdz 2024. gada 31. decembrim) anotācijā (24-TA-2020) minēto, ka 2025. gadā izdevumi iesaistītajām institūcijām, kas saistīti ar pastiprināto robežapsardzības sistēmas darbības režīmu uz Latvijas Republikas - Baltkrievijas Republikas valsts robežas, tiks nodrošināti 2025.gada budžetā paredzētā finansējuma ietvaros. 2025. gada janvārī būs jāsedz Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu 2024. gada decembra izdevumi (un atsevišķi 2024. gada septembra līdz decembrim izdevumi) indikatīvi 2 714 409 euro apmērā (detalizēti skatīt anotācijas 1. pielikumā). Tādējādi 2025. gadā indikatīvi nepieciešamā finansējuma kopsumma Iekšlietu ministrijai ir 9 053 930 euro, bet kopā ar Veselības ministriju - 9 073 886 euro.
2025. gadā izdevumi tiks segti, līdzekļus pārdalot no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana" uz attiecīgajām Iekšlietu ministrijas un Veselības ministrijas budžeta programmām/apakšprogrammām. Gadījumā, ja izdevumu apjoms 2025. gadā pārsniegs budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana" rezervēto finansējumu (4 806 180 euro), izdevumu apjoma pārsniegums 2025. gadā tiks segts 2025. gada budžetā paredzētā finansējuma ietvaros, veicot finansējuma pārdali starp attiecīgā budžeta resora budžeta programmām, apakšprogrammām vai izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām.
Vēršam uzmanību, ka 2025. gadā tiks segti arī 2024. gada izdevumi, kas, ņemot vērā Ministru kabineta 2024. gada 10. septembra rīkojuma Nr. 744 “Grozījums Ministru kabineta 2024. gada 12. marta rīkojumā Nr. 184 “Par pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanu”” (pagarināja pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīmu līdz 2024. gada 31. decembrim) anotācijā (24-TA-2020) minēto, ka 2025. gadā izdevumi iesaistītajām institūcijām, kas saistīti ar pastiprināto robežapsardzības sistēmas darbības režīmu uz Latvijas Republikas - Baltkrievijas Republikas valsts robežas, tiks nodrošināti 2025.gada budžetā paredzētā finansējuma ietvaros. 2025. gada janvārī būs jāsedz Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu 2024. gada decembra izdevumi (un atsevišķi 2024. gada septembra līdz decembrim izdevumi) indikatīvi 2 714 409 euro apmērā (detalizēti skatīt anotācijas 1. pielikumā). Tādējādi 2025. gadā indikatīvi nepieciešamā finansējuma kopsumma Iekšlietu ministrijai ir 9 053 930 euro, bet kopā ar Veselības ministriju - 9 073 886 euro.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Rīkojuma 8. punktā paredzētās tiesības Valsts robežsardzei piemērot Publisko iepirkumu likuma 3. panta astotajā daļā minēto izņēmumu, lai nodrošinātu personu, kuras mēģina nelikumīgi šķērsot Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežu apgādāšanu ar pārtiku un pirmās nepieciešamības precēm (tostarp medikamentiem) veicina no Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – ECK) 3. panta (spīdzināšanas un necilvēcīgas apiešanās aizliegums) kopsakarā ar ECK 1. pantu (valstu pienākumi aizsargāt cilvēktiesības) izrietošo valsts pienākumu savā jurisdikcijā nodrošināt personām ECK garantētās tiesības izpildi. Proti, šāds izņēmums ir izveidots, lai bez kavēšanās nodrošinātu personas, kurām tas nepieciešams, ar pārtiku un citām pirmās nepieciešamības precēm (tostarp medikamenti).
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Saistībā ar tiesisko situāciju ir nepieciešama Ministru kabineta steidzama rīcība, tādējādi sabiedrības līdzdalības nodrošināšana nav iespējama.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Nacionālo bruņoto spēki Valsts policija Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde Valsts drošības dienests Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests Valsts robežsardze
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
1. pielikums
Nosaukums
Indikatīvi nepieciešamais finansējums Iekšlietu ministrijai
2. pielikums
Nosaukums
Indikatīvi nepieciešamais finansējums Veselības ministrijai