21-TA-1658: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” izstrādāts, pamatojoties uz:
Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 24. un 25.pantu;
Ministru kabineta 2021.gada 17.februāra sēdes protokollēmuma (Nr.17 7.§) 3.punktā noteiktajam;
Ministru kabineta 2021.gada 21.septembra sēdes protokollēmuma (Nr.62 36.§) 3.punktā noteiktajam;
Ministru kabineta 2021.gada 25.oktobra sēdes protokollēmuma (Nr.72 59.§) 3.punktā noteiktajam;
Ministru kabineta 2021.gada 5.novembra sēdes protokollēmuma (Nr.74 49.§) 9.punktā noteiktajam.
Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 24. un 25.pantu;
Ministru kabineta 2021.gada 17.februāra sēdes protokollēmuma (Nr.17 7.§) 3.punktā noteiktajam;
Ministru kabineta 2021.gada 21.septembra sēdes protokollēmuma (Nr.62 36.§) 3.punktā noteiktajam;
Ministru kabineta 2021.gada 25.oktobra sēdes protokollēmuma (Nr.72 59.§) 3.punktā noteiktajam;
Ministru kabineta 2021.gada 5.novembra sēdes protokollēmuma (Nr.74 49.§) 9.punktā noteiktajam.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Lai nodrošinātu Covid-19 testēšanas politikas mērķu sasniegšanu, veicinot Covid-19 testēšanas jaudas palielināšanu Latvijā un ņemot vērā laboratoriju kopējo testēšanas kapacitāti.
Spēkā stāšanās termiņš
-
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 17.februāra sēdes protokollēmuma (Nr.17 7.§) 3.punktā noteiktajam, kas paredzēja Veselības ministrijai kopīgi ar nozaru ministrijām un sociālajiem partneriem sagatavot priekšlikumus par vienotu kārtību, kādā attiecīgajām uzņēmēju grupām tiek veikta Covid-19 testēšana, un veselības ministram par tiem jāinformē Ministru kabinetu.
Covid-19 testēšanas politikas maiņai tika noteikti sekojoši mērķi:
1.nodrošināt testēšanu gan pēc klīniskajām, gan pēc epidemioloģiskajām indikācijām, arī Anti-SARS-CoV-2 antivielu noteikšanu un SARS-CoV-2 vīrusa sekvencēšanu;
2.veikt mērķtiecīgu izmeklēšanu rutīnas laboratoriskā skrīninga ietvaros, kritiski izvērtējot atšķirīgu iedzīvotāju grupu iespēju vakcinēties;
3.nodrošināt savlaicīgu, plašu un mērķtiecīgu sabiedrības skrīningu un nepieciešamo informāciju lēmumu pieņemšanai;
4.nodrošināt epidemioloģiski drošu pakalpojumu sniegšanu un saņemšanu.
Pamatojoties uz Eiropas Komisijas publicēto Kopīgo Eiropas ceļvedi Covid-19 ierobežošanas pasākumu atcelšanai, viens no kritērijiem veiksmīgai ierobežošanas pasākumu atcelšanai ir efektīva Covid-19 epidemioloģiskās uzraudzības sistēma, proti, agrīna infekcijas slimības gadījumu atklāšana, izmeklēšana un savlaicīga pretepidēmijas pasākumu ieviešana. Līdz šim minētā uzraudzības sistēma bija efektīvākais instruments cīņā ar Covid-19 pandēmiju, kas ļāva ierobežojot slimības transmisiju un tālāku izplatību.
Kopš 2020.gada nogales, Latvijas ir pieejams efektīvāks instruments cīņā ar Covid-19 - uzsākta iedzīvotāju vakcinācija, kas mazina slimības izplatību un pasargā iedzīvotājus. Sākotnēji vakcīnu varēja saņemt noteiktu riska grupu pārstāvji, bet kopš 2021.gada 3. maija - ikviens pieaugušais, kurš to vēlas. 2021. gada II ceturksnī uzsākta arī jauniešu no 12 gadu vecuma [1] vakcinācija pret Covid-19.
Kā norāda nozares speciālisti, regulāras testēšanas mērķis ir identificēt inficētās personas, tostarp bez simptomiem, tādējādi mazinot draudus sabiedrībai. Skrīninga mērķis, nav 100% novērst jebkuru inficēšanās risku, bet gan atklāt infekcijas gadījumus un iespējami mazināt infekcijas izplatīšanos. Testēšana uz Covid-19 Latvijā tiek nodrošināta kopš 2020.gada I. ceturkšņa. Bez pārtraukumiem tiek nodrošināta valsts apmaksātas analīzes uz Covid-19 personām, kurām ir klīniskie simptomi, arī testēšana pēc epidemioloģiskām indikācijām (piemēram, slimnīcu uzņemšanas nodaļās, hospitalizētiem pacientiem ar akūtu respiratoru infekciju, sociālās aprūpes iestāžu klientiem utt.). Sākotnēji tika īstenota pastiprināta to personu testēšana, kuras uzturējušās ārzemēs vai bijušas ciešā kontaktā ar Covid-19 slimnieku. Pandēmijai attīstoties, rutīnas laboratoriskais skrīnings tika paplašināts, nodrošinot testēšanu uz Covid-19 arī tām personām, kurām par spīti ieviestajiem ierobežojumiem ir augsts infekcijas izplatīšanas risks, bet darba pienākumi ir kritiski uzņēmuma darbības nepārtrauktības nodrošināšanai un darbinieku saslimšanas rezultāta var būt pārtrauktas kritiskās funkcijas.
Saskaņā ar Veselības ministrijas izstrādātajā Informatīvajā ziņojumā “Priekšlikumi Covid-19 testēšanas politikas izmaiņām”[2] noteikto un atbilstoši normatīvajiem aktiem, Covid-19 testēšana šobrīd tiek veikta atbilstoši klīniskajām un epidemioloģiskām indikācijām un rutīnas skrīninga ietvaros (arī pēc nozares vai darba devēja iniciatīvas). Tāpat tiek nodrošināta arī antivielu noteikšana, vīrusa sekvencēšana un vīrusa variantu skrīnings.
Lai nodrošinātu infekcijas ierobežošanu un sekmīgu klātienes izglītības procesa īstenošanu izglītojamajiem, sākot ar 2021.gada augusta beigām, tika uzsākta izglītojamo un izglītības iestāžu darbinieku rutīnas skrīninga testēšana. Minētā skrīninga ietvaros septembrī tika veikti 624 713 Covid-19 testi. Savukārt 2021.gada oktobrī izglītības iestāžu skrīninga ietvaros tika izmeklētas 195 940 personas, novembrī – 108 487 un laika posmā no 1. līdz 6.decembrim 12 345. Vienlaikus atzīmējams, ka no 1. oktobra rutīnas skrīninga testēšana izglītības iestādēs tiek veikta ar jaunu “košļājamo kociņu” metode, kas paredz, ka izglītojamo testa paraugi, vienas klases ietvaros, tiek izmeklēti kopā, līdz ar to arī testēšanas rezultāts attiecas uz visu klasi. Savukārt pēdējās izmaiņas attiecībā uz izglītojamo testēšanu paredz, ka skolās tiek izmantoti arī Covid-19 ātro antigēna paštesti, nosakot, ka reizi nedēļā tiek veikts ierastais skrīninga tests, savukārt divreiz nedēļā - paštesti. Pozitīva paštesta gadījumā, tāpat kā līdz šim skrīninga testēšanā, - nepieciešams veikt apstiprinošs tests laboratorijā.
Kopumā veicot izglītojamo un izglītības iestāžu skrīningu, laika posmā no 2021.gada augusta beigām līdz 2021.gada decembrim apstiprināti 10 761 Covid-19 inficēšanās gadījumi.
Vienlaikus, ņemot vērā Covid-19 sezonalitātes izpausmi un Covid-19 delta varianta izplatīšanos Eiropas valstīs, saslimstība ar Covid-19 palielinājās 2021.gada rudenī, un līdz ar to, infekcijas atklāšanai un savlaicīgas veselības aprūpes nodrošināšanai, kā arī izplatības mazināšanas nodrošināšanai, palielinājās veikto Covid-19 testu skaits.
Laika posmā no 2021.gada septembra un līdz 6.decembrim tika veikti 1 845 472 Covid-19 testi, vidēji 19 026 testi dienā, tai skaitā rutīnas skrīninga ietvaros.
Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta (turpmāk – NVD) sniegto informāciju laika posmā no 2021.gada 30.septembra līdz 1.decembrim tika paņemti 1 103 276 paraugi Covid-19 testēšanai un 93% gadījumos šī testēšana tika veikta par valsts budžeta līdzekļiem.
Vienlaikus atzīmējams, ka no 13. oktobra darbinieki (amatpersonas), kuriem darba pienākumu veikšanai nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts un kuriem šāda sertifikāta vēl nav, savus darba pienākumus varēja veikt ar testēšanas sertifikātu, kas izsniegts ne agrāk kā pirms 72 stundām. Ņemot vērā, ka ne visi darbinieki, kuru darbs klātienē ir svarīgs organizācijas darbībai, bija vakcinējušies, uz laiku tika pieļauts, ka darbinieks var veikt savus darba pienākumus arī ar testēšanas sertifikātu, kas izdots ne agrāk kā pirms 72 stundām, proti tas bija jāveic ne retāk kā 2 reizes nedēļā. Vienlaikus valsts apmaksāta testēšana tiek nodrošināta personām, kurām vakcinācija pret Covid-19, saskaņā ar ārstu konsilija lēmumu, ir atlikta uz noteiktu periodu. Testēšana ar ātrajiem antigēnu testiem tiek nodrošināta ar pilngadīgiem pacientiem, par kuriem sākotnēji nav informācijas, ka viņi ir Covid-19 pozitīvas personas, kas tiek stacionēti ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādēm, lai jau sākotnēji novērstu iespējamo infekcijas izplatīšanos slimnīcu uzņemšanas nodaļās un Covid-19 pozitīvas personas nepieciešamo veselības aprūpi uzreiz saņemtu slimnīcu Covid-19 nodaļās.
Tādējādi, secināms, ka veikto Covid-19 testu skaits, ņemot vērā infekcijas izplatīšanos 2021.gada rudenī, kā arī veicot pasākumus, lai nodrošinātu drošu vidi un ierobežotu infekcijas pārnešanu sabiedrībā, pārsniedza iepriekš paredzēto.
[1] Kopš 17. maija vakcīnu pret Covid-19 var saņemt pusaudži no 16 gadu vecuma, bet no 2. jūnija – pusaudži vecumā no 12 gadu vecuma.
[2] Informatīvais ziņojums "Priekšlikumi Covid-19 testēšanas politikas izmaiņām" izskatīts 2021.gada 16.februāra sēdē (protokola Nr. 17 7.§)
Covid-19 testēšanas politikas maiņai tika noteikti sekojoši mērķi:
1.nodrošināt testēšanu gan pēc klīniskajām, gan pēc epidemioloģiskajām indikācijām, arī Anti-SARS-CoV-2 antivielu noteikšanu un SARS-CoV-2 vīrusa sekvencēšanu;
2.veikt mērķtiecīgu izmeklēšanu rutīnas laboratoriskā skrīninga ietvaros, kritiski izvērtējot atšķirīgu iedzīvotāju grupu iespēju vakcinēties;
3.nodrošināt savlaicīgu, plašu un mērķtiecīgu sabiedrības skrīningu un nepieciešamo informāciju lēmumu pieņemšanai;
4.nodrošināt epidemioloģiski drošu pakalpojumu sniegšanu un saņemšanu.
Pamatojoties uz Eiropas Komisijas publicēto Kopīgo Eiropas ceļvedi Covid-19 ierobežošanas pasākumu atcelšanai, viens no kritērijiem veiksmīgai ierobežošanas pasākumu atcelšanai ir efektīva Covid-19 epidemioloģiskās uzraudzības sistēma, proti, agrīna infekcijas slimības gadījumu atklāšana, izmeklēšana un savlaicīga pretepidēmijas pasākumu ieviešana. Līdz šim minētā uzraudzības sistēma bija efektīvākais instruments cīņā ar Covid-19 pandēmiju, kas ļāva ierobežojot slimības transmisiju un tālāku izplatību.
Kopš 2020.gada nogales, Latvijas ir pieejams efektīvāks instruments cīņā ar Covid-19 - uzsākta iedzīvotāju vakcinācija, kas mazina slimības izplatību un pasargā iedzīvotājus. Sākotnēji vakcīnu varēja saņemt noteiktu riska grupu pārstāvji, bet kopš 2021.gada 3. maija - ikviens pieaugušais, kurš to vēlas. 2021. gada II ceturksnī uzsākta arī jauniešu no 12 gadu vecuma [1] vakcinācija pret Covid-19.
Kā norāda nozares speciālisti, regulāras testēšanas mērķis ir identificēt inficētās personas, tostarp bez simptomiem, tādējādi mazinot draudus sabiedrībai. Skrīninga mērķis, nav 100% novērst jebkuru inficēšanās risku, bet gan atklāt infekcijas gadījumus un iespējami mazināt infekcijas izplatīšanos. Testēšana uz Covid-19 Latvijā tiek nodrošināta kopš 2020.gada I. ceturkšņa. Bez pārtraukumiem tiek nodrošināta valsts apmaksātas analīzes uz Covid-19 personām, kurām ir klīniskie simptomi, arī testēšana pēc epidemioloģiskām indikācijām (piemēram, slimnīcu uzņemšanas nodaļās, hospitalizētiem pacientiem ar akūtu respiratoru infekciju, sociālās aprūpes iestāžu klientiem utt.). Sākotnēji tika īstenota pastiprināta to personu testēšana, kuras uzturējušās ārzemēs vai bijušas ciešā kontaktā ar Covid-19 slimnieku. Pandēmijai attīstoties, rutīnas laboratoriskais skrīnings tika paplašināts, nodrošinot testēšanu uz Covid-19 arī tām personām, kurām par spīti ieviestajiem ierobežojumiem ir augsts infekcijas izplatīšanas risks, bet darba pienākumi ir kritiski uzņēmuma darbības nepārtrauktības nodrošināšanai un darbinieku saslimšanas rezultāta var būt pārtrauktas kritiskās funkcijas.
Saskaņā ar Veselības ministrijas izstrādātajā Informatīvajā ziņojumā “Priekšlikumi Covid-19 testēšanas politikas izmaiņām”[2] noteikto un atbilstoši normatīvajiem aktiem, Covid-19 testēšana šobrīd tiek veikta atbilstoši klīniskajām un epidemioloģiskām indikācijām un rutīnas skrīninga ietvaros (arī pēc nozares vai darba devēja iniciatīvas). Tāpat tiek nodrošināta arī antivielu noteikšana, vīrusa sekvencēšana un vīrusa variantu skrīnings.
Lai nodrošinātu infekcijas ierobežošanu un sekmīgu klātienes izglītības procesa īstenošanu izglītojamajiem, sākot ar 2021.gada augusta beigām, tika uzsākta izglītojamo un izglītības iestāžu darbinieku rutīnas skrīninga testēšana. Minētā skrīninga ietvaros septembrī tika veikti 624 713 Covid-19 testi. Savukārt 2021.gada oktobrī izglītības iestāžu skrīninga ietvaros tika izmeklētas 195 940 personas, novembrī – 108 487 un laika posmā no 1. līdz 6.decembrim 12 345. Vienlaikus atzīmējams, ka no 1. oktobra rutīnas skrīninga testēšana izglītības iestādēs tiek veikta ar jaunu “košļājamo kociņu” metode, kas paredz, ka izglītojamo testa paraugi, vienas klases ietvaros, tiek izmeklēti kopā, līdz ar to arī testēšanas rezultāts attiecas uz visu klasi. Savukārt pēdējās izmaiņas attiecībā uz izglītojamo testēšanu paredz, ka skolās tiek izmantoti arī Covid-19 ātro antigēna paštesti, nosakot, ka reizi nedēļā tiek veikts ierastais skrīninga tests, savukārt divreiz nedēļā - paštesti. Pozitīva paštesta gadījumā, tāpat kā līdz šim skrīninga testēšanā, - nepieciešams veikt apstiprinošs tests laboratorijā.
Kopumā veicot izglītojamo un izglītības iestāžu skrīningu, laika posmā no 2021.gada augusta beigām līdz 2021.gada decembrim apstiprināti 10 761 Covid-19 inficēšanās gadījumi.
Vienlaikus, ņemot vērā Covid-19 sezonalitātes izpausmi un Covid-19 delta varianta izplatīšanos Eiropas valstīs, saslimstība ar Covid-19 palielinājās 2021.gada rudenī, un līdz ar to, infekcijas atklāšanai un savlaicīgas veselības aprūpes nodrošināšanai, kā arī izplatības mazināšanas nodrošināšanai, palielinājās veikto Covid-19 testu skaits.
Laika posmā no 2021.gada septembra un līdz 6.decembrim tika veikti 1 845 472 Covid-19 testi, vidēji 19 026 testi dienā, tai skaitā rutīnas skrīninga ietvaros.
Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta (turpmāk – NVD) sniegto informāciju laika posmā no 2021.gada 30.septembra līdz 1.decembrim tika paņemti 1 103 276 paraugi Covid-19 testēšanai un 93% gadījumos šī testēšana tika veikta par valsts budžeta līdzekļiem.
Vienlaikus atzīmējams, ka no 13. oktobra darbinieki (amatpersonas), kuriem darba pienākumu veikšanai nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts un kuriem šāda sertifikāta vēl nav, savus darba pienākumus varēja veikt ar testēšanas sertifikātu, kas izsniegts ne agrāk kā pirms 72 stundām. Ņemot vērā, ka ne visi darbinieki, kuru darbs klātienē ir svarīgs organizācijas darbībai, bija vakcinējušies, uz laiku tika pieļauts, ka darbinieks var veikt savus darba pienākumus arī ar testēšanas sertifikātu, kas izdots ne agrāk kā pirms 72 stundām, proti tas bija jāveic ne retāk kā 2 reizes nedēļā. Vienlaikus valsts apmaksāta testēšana tiek nodrošināta personām, kurām vakcinācija pret Covid-19, saskaņā ar ārstu konsilija lēmumu, ir atlikta uz noteiktu periodu. Testēšana ar ātrajiem antigēnu testiem tiek nodrošināta ar pilngadīgiem pacientiem, par kuriem sākotnēji nav informācijas, ka viņi ir Covid-19 pozitīvas personas, kas tiek stacionēti ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādēm, lai jau sākotnēji novērstu iespējamo infekcijas izplatīšanos slimnīcu uzņemšanas nodaļās un Covid-19 pozitīvas personas nepieciešamo veselības aprūpi uzreiz saņemtu slimnīcu Covid-19 nodaļās.
Tādējādi, secināms, ka veikto Covid-19 testu skaits, ņemot vērā infekcijas izplatīšanos 2021.gada rudenī, kā arī veicot pasākumus, lai nodrošinātu drošu vidi un ierobežotu infekcijas pārnešanu sabiedrībā, pārsniedza iepriekš paredzēto.
[1] Kopš 17. maija vakcīnu pret Covid-19 var saņemt pusaudži no 16 gadu vecuma, bet no 2. jūnija – pusaudži vecumā no 12 gadu vecuma.
[2] Informatīvais ziņojums "Priekšlikumi Covid-19 testēšanas politikas izmaiņām" izskatīts 2021.gada 16.februāra sēdē (protokola Nr. 17 7.§)
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Papildus atzīmējams, ka SARS-CoV-2 izplatībai raksturīgās sezonalitātes dēļ, prognozējams saslimstības pieaugums arī ziemā, cita starpā arī ciešākas cilvēku kontaktēšanās dēļ iekštelpās. Papildus sagaidāms, ka biežāk nekā 2020. gadā var tikt novērota arī gripas un respiratori sincitiālā vīrusa izraisītie saslimšanas gadījumi, jo cilvēku kontaktus ierobežojošie pasākumi visdrīzāk būs mazāk strikti, bet kolektīvās imunitātes līmenis zemāks. Tas var atstāt nelabvēlīgu ietekmi uz pieejamajiem veselības aprūpes resursiem.
Ņemot vērā minēto, lai nodrošinātu veselības nozares gatavību Covid-19 pacientu ārstēšanai un diagnostikai, tiek sagatavotas prognozes epidemioloģiskās situācijas attīstībai un iespējamajam stacionēto Covid-19 pacientu skaitam. Dati liecina, ka hospitalizēto un līdz ar to arī ar Covid-19 inficēto personu skaits tuvākajā laikā varētu samazināties ļoti lēnām (skat. 5.attēlu). Papildus atzīmējams, ka būtisku ietekmi epidemioloģiskās situācijas attīstībā varētu dot jaunais Covid-19 paveids, kas šobrīd no sāk izplatīties Eiropā, tai skaitā 2 gadījumi atklāti Latvijā un kura ietekme un klīniskās izpausmes, kā arī inficēšanās biežums vēl tiek pētīts.
Līdz ar to būtiski turpināt nodrošināt valsts apmaksātu Covid-19 testēšanu atbilstoši izstrādātajam algoritmam, lai iespējami operatīvi varētu mazināt infekcijas izplatīšanos un ietekmi uz iedzīvotāju veselību.
No testēšanas pakalpojumu veikšanas brīža, kas radušies saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu un seku novēršanu paiet salīdzinoši ilgs laiks:
laiks kamēr ārstniecības iestādes, laboratorijas iesniedz atskaites Nacionālajam veselības dienestam, laiks kamēr Nacionālais veselības dienests pārbauda, apkopo atskaites un tālāk atskaites iesniedz Veselības ministrijai, kurai savukārt arī ir nepieciešams laiks, lai pārbaudītu atskaites un sagatavotu rīkojuma projektu “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””, un saskaņotu to ar Finanšu ministriju iesniegtu Valsts kancelejai.
Ņemot vērā minēto, lai nodrošinātu veselības nozares gatavību Covid-19 pacientu ārstēšanai un diagnostikai, tiek sagatavotas prognozes epidemioloģiskās situācijas attīstībai un iespējamajam stacionēto Covid-19 pacientu skaitam. Dati liecina, ka hospitalizēto un līdz ar to arī ar Covid-19 inficēto personu skaits tuvākajā laikā varētu samazināties ļoti lēnām (skat. 5.attēlu). Papildus atzīmējams, ka būtisku ietekmi epidemioloģiskās situācijas attīstībā varētu dot jaunais Covid-19 paveids, kas šobrīd no sāk izplatīties Eiropā, tai skaitā 2 gadījumi atklāti Latvijā un kura ietekme un klīniskās izpausmes, kā arī inficēšanās biežums vēl tiek pētīts.
Līdz ar to būtiski turpināt nodrošināt valsts apmaksātu Covid-19 testēšanu atbilstoši izstrādātajam algoritmam, lai iespējami operatīvi varētu mazināt infekcijas izplatīšanos un ietekmi uz iedzīvotāju veselību.
No testēšanas pakalpojumu veikšanas brīža, kas radušies saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu un seku novēršanu paiet salīdzinoši ilgs laiks:
laiks kamēr ārstniecības iestādes, laboratorijas iesniedz atskaites Nacionālajam veselības dienestam, laiks kamēr Nacionālais veselības dienests pārbauda, apkopo atskaites un tālāk atskaites iesniedz Veselības ministrijai, kurai savukārt arī ir nepieciešams laiks, lai pārbaudītu atskaites un sagatavotu rīkojuma projektu “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””, un saskaņotu to ar Finanšu ministriju iesniegtu Valsts kancelejai.
Risinājuma apraksts
Līdzšinējā testēšanas kārtība paredzēja testu apmaksu atbilstoši manipulāciju tarifam un uz personu ievadītajam talonam Vadības informācijas sistēmā, atbilstoši individualizētiem paraugiem, taču paplašinot skolēnu skrīninga metodes ar paštestiem, nepieciešama elastīgāka apmaksas sistēma, nosakot, ka paštesti tiek apmaksāti laboratorijām atbilstoši faktiskajam skolai izsniegto testu skaitam un vienotai vidējai vērtībai, apmaksa veicama, atbilstoši iestādes iesniegtai atskaitei. Tiklīdz VALIC būs pieejami antigēnu testi tie tiks piegādāti izglītības iestādēm, atbilstoši plānotajam algoritmam. Laika posmā, kamēr notiek informatīvajā ziņojumā minētā iepirkuma veikšana Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrā, kā arī iegādāto paštestu piegāde un izsniegšana, paštestu ieviešanas uzsākšana izglītības sistēmā tiks veikta iepriekš (Ministru kabineta 2021. gada 21. septembra sēdē Nr. 62 apstiprinātā informatīvā ziņojuma “Priekšlikumi Covid-19 testēšanas politikas izmaiņām”) testēšanai piešķirtā finansējuma ietvaros.
ziņojumā “Par drošu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu” iekļautajiem pasākumiem, kas ir radušies saistībā ar antigēnu testēšanas nodrošināšanu ārstniecības iestādēs no 2021. gada 1. novembra līdz 2021. gada 15. novembrim ārstniecības iestādēs tika realizēts pilotprojekts, kura laikā ārstniecības iestāžu apmeklētājiem pirms veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas tika veikta SARS-CoV-2 (Covid-19) antigēna noteikšana.
pieteicās 22 ārstniecības iestādes, kurām pēc pilotprojekta beigām tika lūgts sniegt informāciju par rezultātiem, aizpildot NVD sagatavotu anketu.
par projekta rezultātiem iesniedza tikai trešdaļa no ārstniecības iestādēm. No šīm iestādēm tikai divās iestādēs bija konstatēti pozitīvi gadījumi un to skaits bija mazāk par 0.5% no kopējo veikto testu skaita. Vidējās viena antigēna testa veikšanas izmaksas pilotprojekta laikā uz vienu apmeklētāju svārstījās no 2.20-7.33 euro. Ārstniecības iestādes norādīja, ka grūtības sagādāja papildus cilvēkresursu piesaiste šādu testu veikšanai, apmeklētāju plūsmas organizācijas izmaiņas un papildus telpu nepieciešamība. Līdz ar to ārstniecības iestādes ierosināja, ka SARS-CoV-2 (Covid-19) antigēna noteikšanu apmeklētājiem būtu lietderīgi turpināt tikai noteiktām pacientu grupām - pacientiem, kuri apmeklējuma vai procedūras laikā nevar lietot masku vai respiratoru.
Nacionālais veselības dienests veiks publiskos resursu piešķiršanu rīkojuma projekta 1.1. apakšpunktā norādītajiem mērķiem valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai, ievērojot Eiropas Komisijas 2011.gada 20.decembra lēmuma “Par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi” (2012/21/ES) nosacījumus.
ziņojumā “Par drošu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu” iekļautajiem pasākumiem, kas ir radušies saistībā ar antigēnu testēšanas nodrošināšanu ārstniecības iestādēs no 2021. gada 1. novembra līdz 2021. gada 15. novembrim ārstniecības iestādēs tika realizēts pilotprojekts, kura laikā ārstniecības iestāžu apmeklētājiem pirms veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas tika veikta SARS-CoV-2 (Covid-19) antigēna noteikšana.
pieteicās 22 ārstniecības iestādes, kurām pēc pilotprojekta beigām tika lūgts sniegt informāciju par rezultātiem, aizpildot NVD sagatavotu anketu.
par projekta rezultātiem iesniedza tikai trešdaļa no ārstniecības iestādēm. No šīm iestādēm tikai divās iestādēs bija konstatēti pozitīvi gadījumi un to skaits bija mazāk par 0.5% no kopējo veikto testu skaita. Vidējās viena antigēna testa veikšanas izmaksas pilotprojekta laikā uz vienu apmeklētāju svārstījās no 2.20-7.33 euro. Ārstniecības iestādes norādīja, ka grūtības sagādāja papildus cilvēkresursu piesaiste šādu testu veikšanai, apmeklētāju plūsmas organizācijas izmaiņas un papildus telpu nepieciešamība. Līdz ar to ārstniecības iestādes ierosināja, ka SARS-CoV-2 (Covid-19) antigēna noteikšanu apmeklētājiem būtu lietderīgi turpināt tikai noteiktām pacientu grupām - pacientiem, kuri apmeklējuma vai procedūras laikā nevar lietot masku vai respiratoru.
Nacionālais veselības dienests veiks publiskos resursu piešķiršanu rīkojuma projekta 1.1. apakšpunktā norādītajiem mērķiem valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai, ievērojot Eiropas Komisijas 2011.gada 20.decembra lēmuma “Par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi” (2012/21/ES) nosacījumus.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2021
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2022
2023
2024
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
20 920 744
0
1 739 480
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
20 920 744
0
1 739 480
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-20 920 744
0
-1 739 480
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-20 920 744
0
-1 739 480
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
20 920 744
0
1 739 480
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Lai ārstniecības iestādēm un laboratorijām, kuri sniedz Covid-19 testēšanas pakalpojumus, nepasliktinātu naudas plūsmu un savlaicīgi varētu norēķināties ar ārstniecības iestādēm un laboratorijām ir nepieciešams Veselības ministrijai (Nacionālajam veselības dienestam) piešķirt finansējumu, lai Nacionālais veselības dienests uzreiz var veikt apmaksu par veikto darbu 2021.gada diviem mēnešiem (oktobris, novembris). Saņemot finansējumu no valsts budžeta programmas “Līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem” tiktu nodrošināta nepārtraukta naudas plūsma un savlaicīgi varētu norēķināties ar testēšanas pakalpojumu sniedzējiem.
Atbilstoši 2021.gada iesniegtajiem faktiskajiem izdevumiem par testēšanu un sekvencēšanu laika periodā no janvāra līdz oktobrim faktiski ir izlietoti 84 530 872 euro (80 043 580 euro (kopējais pārdalītais finansējums ar FM rīkojumiem) + 4 487 292 euro (papildu nepieciešamais finansējums par oktobri).
Atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 19. februāra rīkojuma Nr. 100 (prot. Nr.18 52.§) “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” 1.1. apakšpunktā tika iezīmēts finansējums 79 443 301 euro, lai segtu izdevumus par Covid-19 testēšanas jaudas palielināšanu savukārt 1.2. apakšpunktā tika iezīmēts finansējums 3 597 119 euro, lai segtu izdevumus par jaunu infekcijas vīrusu celmu vai paveidu agrīnai atklāšanai, tādējādi pilnveidojot un attīstot vīrusa sekvencēšanas metodi.
Ņemot vērā to, ka oktobrī faktiski veikta testēšana par 14 013 138 euro ir secināms, ka iezīmētais finansējums testēšanai pārsniedz faktiskos izdevumus oktobrī par 4 487 292 euro (14 013 138 - 9 525 846 (ar FM rīkojumu piešķirts) = 4 487 292 euro) (skatīt 1.1 pielikumu).
MK rīkojums 1.1. apakšpunkts paredz piešķirt finansējumu 4 487 292 euro apmērā, lai segtu izdevumus, kas radušies Covid-19 testēšanas jaudas palielināšanu oktobrī.
Atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 21. septembra protokollēmuma (Nr.62 36.§) informatīvajā ziņojumā “Priekšlikumi Covid-19 testēšanas politikas izmaiņām” 2.punktā tika noteikts pieņemt zināšanai, ka indikatīvi novērtētais finansējums testēšanas nodrošināšanai 2021. gadam sastāda 109 411 604 euro, tai skaitā indikatīvi novērtētais nepieciešamais finansējums par 2021.gada decembri 14 636 985 euro.
2021.gada novembrī par testēšanas veikšanu tiek plānoti izdevumi 16 071 441 euro apmērā (indikatīvais novērtējums). Līdz ar to novembrī papildus nepieciešami 740 123 euro jau papildus veiktajiem aprēķiniem, kuri iekļauti Ministru kabineta 2021. gada 21. septembra protokollēmuma (Nr.62 36.§) informatīvajā ziņojumā “Priekšlikumi Covid-19 testēšanas politikas izmaiņām” 2.punktā, kas kopumā sastāda finansējums 15 331 318 euro, lai segtu izdevumus par Covid-19 testēšanas jaudas palielināšanu (109 411 604 (kopējais finansējums testēšanas nodrošināšanai) - 79 443 301 euro (MK rīkojuma Nr.100 1.1.apakšpunkts) - 14 636 985 euro (finansējums testēšanas nodrošināšanai 2021.gada 1.decembrī – 31.decembrī)). Pavisam kopā 2021.gada novembrim Covid-19 Covid-19 testēšanas nodrošināšanai indikatīvi nepieciešami 16 071 441 euro (skatīt 1.1. pielikumu).
MK rīkojums 1.3. apakšpunkts paredz piešķirt finansējumu, kas nepārsniedz 16 071 441 euro, lai segtu izdevumus, kas radīsies Covid-19 testēšanas jaudas palielināšanai novembrī.
Atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 25.oktobra sēdes protokollēmuma Nr.72 59.§ informatīvajā ziņojumā “Par drošu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu” 3. punktā tika noteikts, ka informatīvajā ziņojumā iekļautajiem pasākumiem, kas ir radušies saistībā ar antigēnu testēšanas nodrošināšanu ārstniecības iestādēs 2021.gada novembrī, Veselības ministrijai normatīvos aktos noteiktā kārtībā sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” 2021.gadā 5 264 338 euro apmērā un 4. punktā tika atbalstīts, ka par 2021.gada novembri ir veicams avansa norēķins līdz 5 264 338 euro apmērā, lai nodrošinātu antigēnu testēšanu ambulatorajās ārstniecības iestādēs. Atbilstoši ārstniecības iestāžu iesniegtajiem datiem par izsniegto antigēnu testu apjomu laika periodā no 2021.gada 1. novembra līdz 15. novembrim faktiski ir izlietoti 362 011 euro (skatīt 1.2. pielikumu).
MK rīkojums 1.2. apakšpunkts paredz piešķirt finansējumu 362 011 euro apmērā, lai segtu izdevumus, kas radušies antigēnu testēšanai ambulatorajās ārstniecības iestādēs no 1.novembra līdz 15.novembrim.
Pavisam kopā 2021.gadā par oktobri un novembri ir nepieciešami 20 920 744 euro, lai segtu izdevumus saistībā ar Covid-19 testēšanas politikas mērķu sasniegšanu, veicinot Covid-19 testēšanas jaudas palielināšanu Latvijā un ņemot vērā laboratoriju kopējo testēšanas kapacitāti, tai skaitā:
1.1. finansējumu 4 487 292 euro apmērā, lai segtu izdevumus, kas radušies Covid-19 testēšanas jaudas palielināšanu 2021. gada oktobrī;
1.2. finansējumu 362 011 euro apmērā, lai segtu izdevumus, kas radušies antigēnu testēšanai ambulatorajās ārstniecības iestādēs no 2021. gada 1.novembra līdz 15.novembrim;
1.3. finansējumu 16 071 441 euro apmērā, lai segtu izdevumus, kas radīsies Covid-19 testēšanas jaudas palielināšanai 2021.gada novembrī.
Rīkojuma projekts paredz Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt Veselības ministrijai finansējumu 20 920 744 euro apmērā, lai segtu izdevumus, kas radušies saistībā ar testēšanas jaudas palielināšanu, tai skaitā:
Nacionālajam veselības dienestam – 4 487 292 euro, lai segtu starpību izdevumos, kas radušies 2021.gada oktobrī Covid-19 testēšanas jaudas palielināšanu 2021. gada oktobrī;
Nacionālajam veselības dienestam – 16 071 441 euro, lai segtu izdevumus, kas radīsies 2021.gada novembrī par Covid-19 testēšanas jaudas palielināšanai.
Nacionālajam veselības dienestam – 362 011 euro, lai segtu izdevumus, kas radušies antigēnu testēšanai ambulatorajās ārstniecības iestādēs no 2021. gada 1.novembra līdz 15.novembrim.
Veselības ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā pieprasījumu par šā rīkojuma 1.punktā minēto līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Finanšu ministrs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par šā rīkojuma 1.punktā minētajām apropriācijas izmaiņām un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas nebūs iebildusi pret apropriācijas izmaiņām, veiks apropriācijas izmaiņas.
Ar Ministru kabineta 2021. gada 21. septembra protokollēmumu Nr.62 36.§ informatīvajā ziņojumā “Priekšlikumi Covid-19 testēšanas politikas izmaiņām” 4.punktā tika iezīmēts papildus finansējums 14 636 985 euro, lai segtu izdevumu par Covid-19 testēšanas jaudas palielināšanu decembrī. Atbilstoši 2021.gada iesniegtajiem indikatīvajam novērtējumam decembrī tiek plānoti izdevumi 16 255 158 euro apmērā. Līdz ar to decembrī papildus jau iezīmētajam finansējumam nepieciešami 1 618 173 euro.
Kopējais nepieciešamais papildus finansējums par 2021. gada decembri (norēķini veicami 2022. gadā) ir 1 739 480 euro.
Lai nodrošinātu Covid-19 testēšanas politikas mērķu sasniegšanu, veicinot Covid-19 testēšanas jaudas palielināšanu Latvijā un ņemot vērā laboratoriju kopējo testēšanas kapacitāti 2021.gada decembrī papildus nepieciešams finansējums 1 739 480 euro apmērā, tai skaitā:
2.1. Covid-19 testēšanas jaudas palielināšanai decembrī - finansējumu, kas nepārsniedz 1 618 173 euro;
2.2. jaunu infekcijas vīrusu celmu vai paveidu agrīnai atklāšanai, tādējādi pilnveidojot un attīstot vīrusa sekvencēšanas metodi decembrī, - finansējumu, kas nepārsniedz 121 307 euro.
Izdevumus testēšanas nodrošināšanai par laika periodu no 2021.gada 1.decembra līdz 2021.gada 31.decembrim, kas indikatīvi nepārsniedz 1 739 480 euro, 2022.gadā segt no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Veselības ministrijai noteiktā kārtībā sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" atbilstoši šī protokollēmuma 3.punktam.
Nacionālais veselības dienests turpinās Veselības ministrijai iesniegt izmaksu atskaites par “Covid-19” testēšanas veikšanu. Neizlietotais finansējums tiks atstāts Veselības ministrijas (Nacionālā veselības dienesta) kontā.
Atbilstoši 2021.gada iesniegtajiem faktiskajiem izdevumiem par testēšanu un sekvencēšanu laika periodā no janvāra līdz oktobrim faktiski ir izlietoti 84 530 872 euro (80 043 580 euro (kopējais pārdalītais finansējums ar FM rīkojumiem) + 4 487 292 euro (papildu nepieciešamais finansējums par oktobri).
Atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 19. februāra rīkojuma Nr. 100 (prot. Nr.18 52.§) “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” 1.1. apakšpunktā tika iezīmēts finansējums 79 443 301 euro, lai segtu izdevumus par Covid-19 testēšanas jaudas palielināšanu savukārt 1.2. apakšpunktā tika iezīmēts finansējums 3 597 119 euro, lai segtu izdevumus par jaunu infekcijas vīrusu celmu vai paveidu agrīnai atklāšanai, tādējādi pilnveidojot un attīstot vīrusa sekvencēšanas metodi.
Ņemot vērā to, ka oktobrī faktiski veikta testēšana par 14 013 138 euro ir secināms, ka iezīmētais finansējums testēšanai pārsniedz faktiskos izdevumus oktobrī par 4 487 292 euro (14 013 138 - 9 525 846 (ar FM rīkojumu piešķirts) = 4 487 292 euro) (skatīt 1.1 pielikumu).
MK rīkojums 1.1. apakšpunkts paredz piešķirt finansējumu 4 487 292 euro apmērā, lai segtu izdevumus, kas radušies Covid-19 testēšanas jaudas palielināšanu oktobrī.
Atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 21. septembra protokollēmuma (Nr.62 36.§) informatīvajā ziņojumā “Priekšlikumi Covid-19 testēšanas politikas izmaiņām” 2.punktā tika noteikts pieņemt zināšanai, ka indikatīvi novērtētais finansējums testēšanas nodrošināšanai 2021. gadam sastāda 109 411 604 euro, tai skaitā indikatīvi novērtētais nepieciešamais finansējums par 2021.gada decembri 14 636 985 euro.
2021.gada novembrī par testēšanas veikšanu tiek plānoti izdevumi 16 071 441 euro apmērā (indikatīvais novērtējums). Līdz ar to novembrī papildus nepieciešami 740 123 euro jau papildus veiktajiem aprēķiniem, kuri iekļauti Ministru kabineta 2021. gada 21. septembra protokollēmuma (Nr.62 36.§) informatīvajā ziņojumā “Priekšlikumi Covid-19 testēšanas politikas izmaiņām” 2.punktā, kas kopumā sastāda finansējums 15 331 318 euro, lai segtu izdevumus par Covid-19 testēšanas jaudas palielināšanu (109 411 604 (kopējais finansējums testēšanas nodrošināšanai) - 79 443 301 euro (MK rīkojuma Nr.100 1.1.apakšpunkts) - 14 636 985 euro (finansējums testēšanas nodrošināšanai 2021.gada 1.decembrī – 31.decembrī)). Pavisam kopā 2021.gada novembrim Covid-19 Covid-19 testēšanas nodrošināšanai indikatīvi nepieciešami 16 071 441 euro (skatīt 1.1. pielikumu).
MK rīkojums 1.3. apakšpunkts paredz piešķirt finansējumu, kas nepārsniedz 16 071 441 euro, lai segtu izdevumus, kas radīsies Covid-19 testēšanas jaudas palielināšanai novembrī.
Atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 25.oktobra sēdes protokollēmuma Nr.72 59.§ informatīvajā ziņojumā “Par drošu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu” 3. punktā tika noteikts, ka informatīvajā ziņojumā iekļautajiem pasākumiem, kas ir radušies saistībā ar antigēnu testēšanas nodrošināšanu ārstniecības iestādēs 2021.gada novembrī, Veselības ministrijai normatīvos aktos noteiktā kārtībā sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” 2021.gadā 5 264 338 euro apmērā un 4. punktā tika atbalstīts, ka par 2021.gada novembri ir veicams avansa norēķins līdz 5 264 338 euro apmērā, lai nodrošinātu antigēnu testēšanu ambulatorajās ārstniecības iestādēs. Atbilstoši ārstniecības iestāžu iesniegtajiem datiem par izsniegto antigēnu testu apjomu laika periodā no 2021.gada 1. novembra līdz 15. novembrim faktiski ir izlietoti 362 011 euro (skatīt 1.2. pielikumu).
MK rīkojums 1.2. apakšpunkts paredz piešķirt finansējumu 362 011 euro apmērā, lai segtu izdevumus, kas radušies antigēnu testēšanai ambulatorajās ārstniecības iestādēs no 1.novembra līdz 15.novembrim.
Pavisam kopā 2021.gadā par oktobri un novembri ir nepieciešami 20 920 744 euro, lai segtu izdevumus saistībā ar Covid-19 testēšanas politikas mērķu sasniegšanu, veicinot Covid-19 testēšanas jaudas palielināšanu Latvijā un ņemot vērā laboratoriju kopējo testēšanas kapacitāti, tai skaitā:
1.1. finansējumu 4 487 292 euro apmērā, lai segtu izdevumus, kas radušies Covid-19 testēšanas jaudas palielināšanu 2021. gada oktobrī;
1.2. finansējumu 362 011 euro apmērā, lai segtu izdevumus, kas radušies antigēnu testēšanai ambulatorajās ārstniecības iestādēs no 2021. gada 1.novembra līdz 15.novembrim;
1.3. finansējumu 16 071 441 euro apmērā, lai segtu izdevumus, kas radīsies Covid-19 testēšanas jaudas palielināšanai 2021.gada novembrī.
Rīkojuma projekts paredz Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt Veselības ministrijai finansējumu 20 920 744 euro apmērā, lai segtu izdevumus, kas radušies saistībā ar testēšanas jaudas palielināšanu, tai skaitā:
Nacionālajam veselības dienestam – 4 487 292 euro, lai segtu starpību izdevumos, kas radušies 2021.gada oktobrī Covid-19 testēšanas jaudas palielināšanu 2021. gada oktobrī;
Nacionālajam veselības dienestam – 16 071 441 euro, lai segtu izdevumus, kas radīsies 2021.gada novembrī par Covid-19 testēšanas jaudas palielināšanai.
Nacionālajam veselības dienestam – 362 011 euro, lai segtu izdevumus, kas radušies antigēnu testēšanai ambulatorajās ārstniecības iestādēs no 2021. gada 1.novembra līdz 15.novembrim.
Veselības ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā pieprasījumu par šā rīkojuma 1.punktā minēto līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Finanšu ministrs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par šā rīkojuma 1.punktā minētajām apropriācijas izmaiņām un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas nebūs iebildusi pret apropriācijas izmaiņām, veiks apropriācijas izmaiņas.
Ar Ministru kabineta 2021. gada 21. septembra protokollēmumu Nr.62 36.§ informatīvajā ziņojumā “Priekšlikumi Covid-19 testēšanas politikas izmaiņām” 4.punktā tika iezīmēts papildus finansējums 14 636 985 euro, lai segtu izdevumu par Covid-19 testēšanas jaudas palielināšanu decembrī. Atbilstoši 2021.gada iesniegtajiem indikatīvajam novērtējumam decembrī tiek plānoti izdevumi 16 255 158 euro apmērā. Līdz ar to decembrī papildus jau iezīmētajam finansējumam nepieciešami 1 618 173 euro.
Kopējais nepieciešamais papildus finansējums par 2021. gada decembri (norēķini veicami 2022. gadā) ir 1 739 480 euro.
Lai nodrošinātu Covid-19 testēšanas politikas mērķu sasniegšanu, veicinot Covid-19 testēšanas jaudas palielināšanu Latvijā un ņemot vērā laboratoriju kopējo testēšanas kapacitāti 2021.gada decembrī papildus nepieciešams finansējums 1 739 480 euro apmērā, tai skaitā:
2.1. Covid-19 testēšanas jaudas palielināšanai decembrī - finansējumu, kas nepārsniedz 1 618 173 euro;
2.2. jaunu infekcijas vīrusu celmu vai paveidu agrīnai atklāšanai, tādējādi pilnveidojot un attīstot vīrusa sekvencēšanas metodi decembrī, - finansējumu, kas nepārsniedz 121 307 euro.
Izdevumus testēšanas nodrošināšanai par laika periodu no 2021.gada 1.decembra līdz 2021.gada 31.decembrim, kas indikatīvi nepārsniedz 1 739 480 euro, 2022.gadā segt no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Veselības ministrijai noteiktā kārtībā sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" atbilstoši šī protokollēmuma 3.punktam.
Nacionālais veselības dienests turpinās Veselības ministrijai iesniegt izmaksu atskaites par “Covid-19” testēšanas veikšanu. Neizlietotais finansējums tiks atstāts Veselības ministrijas (Nacionālā veselības dienesta) kontā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Izdevumi tiks veikti Veselības ministrijas pamatbudžeta programmas 99.00.00 “Līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojums” ietvaros, līdzekļus pārdalot no 74.resora „Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 02.00.00 „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi