Anotācija (ex-ante)

Projekta mērķis ir nodrošināt finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” ārkārtas situāciju novēršanai sakrālajās celtnēs - atjaunošanas darbu Rīgas Svētā Jēkaba katoļu baznīcā ar ēku kompleksu turpināšanai, jumta seguma ieklāšanai Sv. Trīsvienības – Dievmātes atdusas pareizticīgo baznīcai, jumta pirmsavārijas situācijas novēršanai Krustpils luterāņu baznīcā, mitruma iekļūšanas Aglonas bazilikas svētceļnieku komunikācijas centrā caur ēkas sienām novēršanai.

Vispārējā kārtība

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisija (turpmāk – Komisija) ar 2024. gada 9. maija vēstuli Nr. 142.1.9/4/2-8-14/24 vērsusies pie Ministru prezidentes, finanšu ministra, tieslietu ministres un kultūras ministres ar lūgumu rast iespēju piešķirt finanšu līdzekļus Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles atjaunošanas darbu turpināšanai 375 456 euro apmērā un infrastruktūras uzlabošanas darbu veikšanai Aglonas bazilikas svētceļnieku komunikācijas centrā 359 797,79 euro apmērā no valsts budžeta programmas “Līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem” 2024. gada budžetā. Komisija lūgumam pievienojusi 2024. gada 23. aprīļa vēstuli no Romas katoļu baznīcas Latvijā Rīgas arhibīskapa – metropolīta Z.Stankeviča un 2024. gada 25. aprīļa vēstuli no Romas Katoļu baznīcas Latvijā Rēzeknes-Aglonas diacēzes bīskapa J.Buļa.

2024. gada 3. jūnijā Rīgas un visas Latvijas Metropolīts, Latvijas Pareizticīgo Baznīcas priekš stāvētājs Aleksandrs Kudrjašovs ar vēstuli Nr. 2-33 vērsies pie Ministru prezidentes, finanšu ministra un kultūras ministres ar lūgumu rast iespēju piešķirt finanšu līdzekļus iesākto Rīgas Svētās Trijādības katedrāles restaurācijas projekta īstenošanai 400 000 euro apmērā pēc 2024. gada 25. maija lietus un krusas.

Ņemot vērā jumta pirmsavārijas situāciju, steidzami nepieciešami jumta nomaiņas darbi Krustpils luterāņu baznīcā.

2016. gada 19. jūlijā tika pieņemts Eiropas Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/c 262/01)[1] (turpmāk – Paziņojums par valsts atbalsta jēdzienu), skaidrojot valsts atbalsta[2] nosacījumu piemērošanu atsevišķu nozaru ietvaros, tostarp kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai. Paziņojumā par valsts atbalsta jēdzienu Eiropas Komisija ir norādījusi, ka atsevišķas ar kultūru, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un dabas aizsardzību saistītas darbības var būt organizētas nekomerciāli un tādējādi tās ir tādas, kurām nav saimnieciska rakstura, līdz ar to publiskais finansējums, kas tām piešķirts, var nebūt valsts atbalsts. Tāpat Eiropas Komisija uzskata, ka:
1) publiskā finansējuma piešķiršana kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākumam, kas visai sabiedrībai ir pieejams bez maksas, kalpo tīri sociālam un kultūras mērķim, kam nav saimnieciska rakstura[3].
2) Arī tad, ja no kultūras iestādes apmeklētājiem vai sabiedrībai pieejama kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākuma dalībniekiem tiek prasīta samaksa, kas sedz tikai daļu no faktiskajām izmaksām[4], šim pasākumam tik un tā nav saimnieciska rakstura, jo šādu samaksu nevar uzskatīt par reālu atlīdzību par sniegto pakalpojumu.

Ņemot vērā, ka lielākā daļa Sakrālā mantojuma finansēšanas programmā un Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmā iekļauto baznīcu ir apmeklējamas bez maksas, līdz ar to šim atbalsta pasākumam nav saimnieciska rakstura. Papildus analizējot baznīcu iesniegto ieņēmumu/ izdevumu sadalījumu, tām baznīcām, kurās ieņēmumu proporcija pārsniedz 50% slieksni, neizpildās Komercdarbības atbalsta kontroles likuma ceturtais – vietējās ietekmes kritērijs, jo baznīcas pārsvarā apmeklē vietējie Latvijas reģionu iedzīvotāji, tās netiek reklamētas ārpus Latvijas teritorijas un līdz ar to tām nav ietekmes uz Eiropas Savienības konkurenci un iekšējo tirgu. 


[1] Pieejams https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv:OJ.C_.2016.262.01.0001.01.LAV&toc=OJ:C:2016:262:TOC

[2] Jēdzieni komercdarbības atbalsts un valsts atbalsts šajā dokumentā tiek lietoti kā sinonīmi.

[3] Paziņojums par valsts atbalsta jēdzienu - 34.punkts.

[4] Saskaņā ar Eiropas Komisijas norādēm “daļa no faktiskajām izmaksām” ir ne vairāk kā 50% no pašu ieņēmumiem pret kopējiem iestādes izdevumiem vai kultūras pasākuma/ kultūras pakalpojuma organizēšanas izdevumiem.

Nē

-