24-TA-1822: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts sagatavots, pamatojoties uz Ministru kabineta 2018.gada 17.jūlija noteikumu Nr.421 „Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” 41. un 43.punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir nodrošināt finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” ārkārtas situāciju novēršanai sakrālajās celtnēs - atjaunošanas darbu Rīgas Svētā Jēkaba katoļu baznīcā ar ēku kompleksu turpināšanai, jumta seguma ieklāšanai Sv. Trīsvienības – Dievmātes atdusas pareizticīgo baznīcai, jumta pirmsavārijas situācijas novēršanai Krustpils luterāņu baznīcā, mitruma iekļūšanas Aglonas bazilikas svētceļnieku komunikācijas centrā caur ēkas sienām novēršanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisija (turpmāk – Komisija) ar 2024. gada 9. maija vēstuli Nr. 142.1.9/4/2-8-14/24 vērsusies pie Ministru prezidentes, finanšu ministra, tieslietu ministres un kultūras ministres ar lūgumu rast iespēju piešķirt finanšu līdzekļus Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles atjaunošanas darbu turpināšanai 375 456 euro apmērā un infrastruktūras uzlabošanas darbu veikšanai Aglonas bazilikas svētceļnieku komunikācijas centrā 359 797,79 euro apmērā no valsts budžeta programmas “Līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem” 2024. gada budžetā. Komisija lūgumam pievienojusi 2024. gada 23. aprīļa vēstuli no Romas katoļu baznīcas Latvijā Rīgas arhibīskapa – metropolīta Z.Stankeviča un 2024. gada 25. aprīļa vēstuli no Romas Katoļu baznīcas Latvijā Rēzeknes-Aglonas diacēzes bīskapa J.Buļa.
2024. gada 3. jūnijā Rīgas un visas Latvijas Metropolīts, Latvijas Pareizticīgo Baznīcas priekš stāvētājs Aleksandrs Kudrjašovs ar vēstuli Nr. 2-33 vērsies pie Ministru prezidentes, finanšu ministra un kultūras ministres ar lūgumu rast iespēju piešķirt finanšu līdzekļus iesākto Rīgas Svētās Trijādības katedrāles restaurācijas projekta īstenošanai 400 000 euro apmērā pēc 2024. gada 25. maija lietus un krusas.
Ņemot vērā jumta pirmsavārijas situāciju, steidzami nepieciešami jumta nomaiņas darbi Krustpils luterāņu baznīcā.
2016. gada 19. jūlijā tika pieņemts Eiropas Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/c 262/01)[1] (turpmāk – Paziņojums par valsts atbalsta jēdzienu), skaidrojot valsts atbalsta[2] nosacījumu piemērošanu atsevišķu nozaru ietvaros, tostarp kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai. Paziņojumā par valsts atbalsta jēdzienu Eiropas Komisija ir norādījusi, ka atsevišķas ar kultūru, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un dabas aizsardzību saistītas darbības var būt organizētas nekomerciāli un tādējādi tās ir tādas, kurām nav saimnieciska rakstura, līdz ar to publiskais finansējums, kas tām piešķirts, var nebūt valsts atbalsts. Tāpat Eiropas Komisija uzskata, ka:
1) publiskā finansējuma piešķiršana kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākumam, kas visai sabiedrībai ir pieejams bez maksas, kalpo tīri sociālam un kultūras mērķim, kam nav saimnieciska rakstura[3].
2) Arī tad, ja no kultūras iestādes apmeklētājiem vai sabiedrībai pieejama kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākuma dalībniekiem tiek prasīta samaksa, kas sedz tikai daļu no faktiskajām izmaksām[4], šim pasākumam tik un tā nav saimnieciska rakstura, jo šādu samaksu nevar uzskatīt par reālu atlīdzību par sniegto pakalpojumu.
Ņemot vērā, ka lielākā daļa Sakrālā mantojuma finansēšanas programmā un Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmā iekļauto baznīcu ir apmeklējamas bez maksas, līdz ar to šim atbalsta pasākumam nav saimnieciska rakstura. Papildus analizējot baznīcu iesniegto ieņēmumu/ izdevumu sadalījumu, tām baznīcām, kurās ieņēmumu proporcija pārsniedz 50% slieksni, neizpildās Komercdarbības atbalsta kontroles likuma ceturtais – vietējās ietekmes kritērijs, jo baznīcas pārsvarā apmeklē vietējie Latvijas reģionu iedzīvotāji, tās netiek reklamētas ārpus Latvijas teritorijas un līdz ar to tām nav ietekmes uz Eiropas Savienības konkurenci un iekšējo tirgu.
[1] Pieejams https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv:OJ.C_.2016.262.01.0001.01.LAV&toc=OJ:C:2016:262:TOC
[2] Jēdzieni komercdarbības atbalsts un valsts atbalsts šajā dokumentā tiek lietoti kā sinonīmi.
[3] Paziņojums par valsts atbalsta jēdzienu - 34.punkts.
[4] Saskaņā ar Eiropas Komisijas norādēm “daļa no faktiskajām izmaksām” ir ne vairāk kā 50% no pašu ieņēmumiem pret kopējiem iestādes izdevumiem vai kultūras pasākuma/ kultūras pakalpojuma organizēšanas izdevumiem.
2024. gada 3. jūnijā Rīgas un visas Latvijas Metropolīts, Latvijas Pareizticīgo Baznīcas priekš stāvētājs Aleksandrs Kudrjašovs ar vēstuli Nr. 2-33 vērsies pie Ministru prezidentes, finanšu ministra un kultūras ministres ar lūgumu rast iespēju piešķirt finanšu līdzekļus iesākto Rīgas Svētās Trijādības katedrāles restaurācijas projekta īstenošanai 400 000 euro apmērā pēc 2024. gada 25. maija lietus un krusas.
Ņemot vērā jumta pirmsavārijas situāciju, steidzami nepieciešami jumta nomaiņas darbi Krustpils luterāņu baznīcā.
2016. gada 19. jūlijā tika pieņemts Eiropas Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/c 262/01)[1] (turpmāk – Paziņojums par valsts atbalsta jēdzienu), skaidrojot valsts atbalsta[2] nosacījumu piemērošanu atsevišķu nozaru ietvaros, tostarp kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai. Paziņojumā par valsts atbalsta jēdzienu Eiropas Komisija ir norādījusi, ka atsevišķas ar kultūru, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un dabas aizsardzību saistītas darbības var būt organizētas nekomerciāli un tādējādi tās ir tādas, kurām nav saimnieciska rakstura, līdz ar to publiskais finansējums, kas tām piešķirts, var nebūt valsts atbalsts. Tāpat Eiropas Komisija uzskata, ka:
1) publiskā finansējuma piešķiršana kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākumam, kas visai sabiedrībai ir pieejams bez maksas, kalpo tīri sociālam un kultūras mērķim, kam nav saimnieciska rakstura[3].
2) Arī tad, ja no kultūras iestādes apmeklētājiem vai sabiedrībai pieejama kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākuma dalībniekiem tiek prasīta samaksa, kas sedz tikai daļu no faktiskajām izmaksām[4], šim pasākumam tik un tā nav saimnieciska rakstura, jo šādu samaksu nevar uzskatīt par reālu atlīdzību par sniegto pakalpojumu.
Ņemot vērā, ka lielākā daļa Sakrālā mantojuma finansēšanas programmā un Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmā iekļauto baznīcu ir apmeklējamas bez maksas, līdz ar to šim atbalsta pasākumam nav saimnieciska rakstura. Papildus analizējot baznīcu iesniegto ieņēmumu/ izdevumu sadalījumu, tām baznīcām, kurās ieņēmumu proporcija pārsniedz 50% slieksni, neizpildās Komercdarbības atbalsta kontroles likuma ceturtais – vietējās ietekmes kritērijs, jo baznīcas pārsvarā apmeklē vietējie Latvijas reģionu iedzīvotāji, tās netiek reklamētas ārpus Latvijas teritorijas un līdz ar to tām nav ietekmes uz Eiropas Savienības konkurenci un iekšējo tirgu.
[1] Pieejams https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv:OJ.C_.2016.262.01.0001.01.LAV&toc=OJ:C:2016:262:TOC
[2] Jēdzieni komercdarbības atbalsts un valsts atbalsts šajā dokumentā tiek lietoti kā sinonīmi.
[3] Paziņojums par valsts atbalsta jēdzienu - 34.punkts.
[4] Saskaņā ar Eiropas Komisijas norādēm “daļa no faktiskajām izmaksām” ir ne vairāk kā 50% no pašu ieņēmumiem pret kopējiem iestādes izdevumiem vai kultūras pasākuma/ kultūras pakalpojuma organizēšanas izdevumiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Rīgas Svētā Jēkaba katoļu baznīca ar ēku kompleksu ir nozīmīgs valsts nozīmes arhitektūras piemineklis (valsts aizsardzības Nr.6547) kā romānikas laika celtne ar gotikas stila iezīmēm (ieviestas katedrāles pārbūves posmos kopš celšanas 1225. gadā) un ir būtiska Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Pasaules kultūras mantojuma sarakstā iekļautā Rīgas vēsturiskā centra arhitektoniska dominante un nozīmīgs tūrisma objekts. 2023. gada jūlijā pēc informācijas saņemšanas par jaunām plaisām, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde veica katedrāles apsekojumu. Uzsākta deformāciju instrumentāla novērošana (monitorings) un deformāciju iemeslu noskaidrošana. Pēc koksngraužu iznīcināšanas 2022., 2023. un 2024. gadā Rīgas Svētā Jēkaba katoļu baznīcā veikti secīgi darbi, kurus nepieciešams turpināt, jo tie ir nedalāmi un savstarpēji tehnoloģiski saistīti un nozīmīgi, lai nodrošinātu draudzes reliģisko darbību un tās nepārtrauktību Svētā Jēkaba katedrālē un kultūras pieminekļa saglabāšanu nākamajām paaudzēm.
Aglonas svētvietā notiek valsts mēroga pasākumi, ik gadus ierodas svētceļnieki no visas Latvijas un ārvalstīm. Pamatojoties uz 2002. gada Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līguma 6. pantu, atbilstoši reliģiskās organizācijas „Romas katoļu baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēze” vēstulē lūgtajam, nepieciešams veikt ēkas siltināšanu, lai novērstu mitruma iekļūšanu tajā.
Sv. Trīsvienības – Dievmātes atdusas pareizticīgo baznīca ir viena no kultūrvēsturiski vērtīgākajām Rīgas baznīcām. Tā ir iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ar valsts aizsardzības Nr. 7494. Baznīcas centrālais kupols ir kritiskā stāvoklī. 2022. gadā baznīcā uzsākti centrālā kupola renovācijas darbi, kuru rezultātā novērsta bīstamība – mainītas kupola koka konstrukcijas, visam kupola apjomam uzstādīts jauns dēlīšu latojums, uz latojuma uzmontēti finiera dēlīši, kas pārsegti ar hidroizolācijas materiālu. Atbilstoši Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vērtējumam darbus nepieciešams turpināt, pabeidzot jumta seguma ieklāšanu un dzegas profila atjaunošanu.
Krustpils luterāņu baznīca ir vecākais dievnams Jēkabpilī. Ziņas par senāko baznīcu ir saglabājušās no 16. gadsimta. Baznīca pārbūvēta 19. gadsimta sākumā, vecās baznīcas drupas nojaucot un saglabājot tikai veco zvanu torni, kuram klāt piebūvētas jaunās telpas. Tagadējā celtne veidota ampīra stilā. Valsts nozīmes kultūras pieminekļa Nr. 6308 “Krustpils pils un luterāņu baznīcas apbūve” sastāvā esošajai baznīcai jumts ir pirmsavārijas stāvoklī un nepieciešami tā konstrukciju un seguma atjaunošanas un nomaiņas darbi.
Aglonas svētvietā notiek valsts mēroga pasākumi, ik gadus ierodas svētceļnieki no visas Latvijas un ārvalstīm. Pamatojoties uz 2002. gada Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līguma 6. pantu, atbilstoši reliģiskās organizācijas „Romas katoļu baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēze” vēstulē lūgtajam, nepieciešams veikt ēkas siltināšanu, lai novērstu mitruma iekļūšanu tajā.
Sv. Trīsvienības – Dievmātes atdusas pareizticīgo baznīca ir viena no kultūrvēsturiski vērtīgākajām Rīgas baznīcām. Tā ir iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ar valsts aizsardzības Nr. 7494. Baznīcas centrālais kupols ir kritiskā stāvoklī. 2022. gadā baznīcā uzsākti centrālā kupola renovācijas darbi, kuru rezultātā novērsta bīstamība – mainītas kupola koka konstrukcijas, visam kupola apjomam uzstādīts jauns dēlīšu latojums, uz latojuma uzmontēti finiera dēlīši, kas pārsegti ar hidroizolācijas materiālu. Atbilstoši Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vērtējumam darbus nepieciešams turpināt, pabeidzot jumta seguma ieklāšanu un dzegas profila atjaunošanu.
Krustpils luterāņu baznīca ir vecākais dievnams Jēkabpilī. Ziņas par senāko baznīcu ir saglabājušās no 16. gadsimta. Baznīca pārbūvēta 19. gadsimta sākumā, vecās baznīcas drupas nojaucot un saglabājot tikai veco zvanu torni, kuram klāt piebūvētas jaunās telpas. Tagadējā celtne veidota ampīra stilā. Valsts nozīmes kultūras pieminekļa Nr. 6308 “Krustpils pils un luterāņu baznīcas apbūve” sastāvā esošajai baznīcai jumts ir pirmsavārijas stāvoklī un nepieciešami tā konstrukciju un seguma atjaunošanas un nomaiņas darbi.
Risinājuma apraksts
Atbilstoši Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes saskaņotajiem risinājumiem Rīgas Svētā Jēkaba baznīcā jāturpina atjaunošanas darbi – draudzes telpas un priekštelpas restaurācija, 2. stāva grīdu nomaiņa un iekšējo inženierkomunikāciju izbūve. Šī darbu posma pabeigšanai nepieciešami 375 456 euro.
Lai īstenotu Aglonas bazilikas svētceļnieku komunikācijas centra siltināšanas darbus, novēršot mitruma iekļūšanu ēkā, nepieciešami līdz 359 798 euro.
Lai pabeigtu. Sv. Trīsvienības – Dievmātes atdusas pareizticīgo baznīcas jumta seguma ieklāšanu un dzegas profila atjaunošanu, nepieciešami līdz 400 000 euro.
Lai veiktu Krustpils luterāņu baznīcas jumta nomaiņu, nepieciešami 268 081 euro.
Lai īstenotu Aglonas bazilikas svētceļnieku komunikācijas centra siltināšanas darbus, novēršot mitruma iekļūšanu ēkā, nepieciešami līdz 359 798 euro.
Lai pabeigtu. Sv. Trīsvienības – Dievmātes atdusas pareizticīgo baznīcas jumta seguma ieklāšanu un dzegas profila atjaunošanu, nepieciešami līdz 400 000 euro.
Lai veiktu Krustpils luterāņu baznīcas jumta nomaiņu, nepieciešami 268 081 euro.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
1 403 335
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
1 403 335
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-1 403 335
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-1 403 335
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
1 403 335
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Darbu pabeigšanai vai turpināšanai nepieciešams finansējums, kas nepārsniedz 1 403 335 euro šādos objektos:
1) Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu baznīcā jāturpina atjaunošanas darbi: draudzes telpas un priekštelpas restaurācija, 2. stāva grīdu nomaiņa un iekšējo inženierkomunikāciju izbūve – 375 456 euro. Provizoriskā tāme (Pielikums Nr.1);
2) Mitruma iekļūšanas Aglonas bazilikas svētceļnieku komunikācijas centrā caur ēkas sienām novēršanai līdz 359 798 euro;
3) Lai ieklātu jumta segumu un atjaunotu dzegas profilu Sv. Trīsvienības – Dievmātes atdusas pareizticīgo baznīcai nepieciešami līdz 400 000 euro;
4) Lai veiktu Krustpils luterāņu baznīcas jumta nomaiņu nepieciešami 268 081 euro. Provizoriskā tāme (Pielikums Nr.2).
1) Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu baznīcā jāturpina atjaunošanas darbi: draudzes telpas un priekštelpas restaurācija, 2. stāva grīdu nomaiņa un iekšējo inženierkomunikāciju izbūve – 375 456 euro. Provizoriskā tāme (Pielikums Nr.1);
2) Mitruma iekļūšanas Aglonas bazilikas svētceļnieku komunikācijas centrā caur ēkas sienām novēršanai līdz 359 798 euro;
3) Lai ieklātu jumta segumu un atjaunotu dzegas profilu Sv. Trīsvienības – Dievmātes atdusas pareizticīgo baznīcai nepieciešami līdz 400 000 euro;
4) Lai veiktu Krustpils luterāņu baznīcas jumta nomaiņu nepieciešami 268 081 euro. Provizoriskā tāme (Pielikums Nr.2).
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Izdevumus sedz no valsts budžeta programmas 02.00.00 „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” un finansējums, kas nepārsniedz 1 403 335 euro apmērā tiks izlietots 2024. gadā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, Kultūras ministrija, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, Tieslietu ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
RĪGAS METROPOLIJAS ROMAS KATOĻU KŪRIJA, Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Krustpils draudze, Rīgas Svētās Trijādības katedrāles pareizticīgā draudze6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- Kultūras ministrija
- Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde
- RĪGAS METROPOLIJAS ROMAS KATOĻU KŪRIJA
- Tieslietu ministrija
- Rīgas Svētās Trijādības katedrāles pareizticīgā draudze
- Romas Katoļu baznīcas Latvijā Rēzeknes-Aglonas diacēze
- Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Krustpils draudze
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
1. pielikums
Nosaukums
Provizoriskā tāme Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu baznīcas atjaunošanas darbiem
Datne
2. pielikums
Nosaukums
Provizoriskā tāme Krustpils luterāņu baznīcas jumta nomaiņai
Datne