Anotācija (ex-ante)

Projekts paredz atbalstīt valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Dailes teātris” pamatkapitāla palielināšanu, ieguldot tajā valsts budžeta līdzekļus 4 477 000 euro apmērā, lai nodrošinātu Dailes teātra Mazās zāles pārbūves projekta īstenošanu un pamataprīkojuma iegādi.

Vispārējā kārtība

Saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 9.panta 19.daļu finanšu ministram ir tiesības, informējot par to Saeimu, palielināt ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei, kas ir kapitāla daļu turētāja attiecīgajā kapitālsabiedrībā, apropriāciju finansēšanas klasifikācijas kategoriju kodiem, lai veiktu ieguldījumu valsts izšķirošajā ietekmē esošo kapitālsabiedrību pamatkapitālā svarīgu valstisku funkciju nodrošināšanai vai tautsaimniecības attīstības veicināšanai. Šādu apropriācijas palielināšanu var veikt, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un apropriācijas palielināšanai nav negatīvas ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci nominālajā izteiksmē atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Savienībā metodoloģijai.

Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Dailes teātris”, reģistrācijas Nr.40003783138, (turpmāk – kapitālsabiedrība) ir valsts kapitālsabiedrība, kuras 100% kapitāla daļas pieder valstij. Kapitālsabiedrības valsts kapitāla daļu turētāja ir Kultūras ministrija. Kapitālsabiedrības misija ir veidot un izrādīt profesionālas, augsta mākslinieciska līmeņa teātra izrādes, nodrošinot Latvijas teātra mākslas ilgtspēju un attīstību Latvijā un aiz tās robežām. Kapitālsabiedrība darbojas pēc repertuāra teātra principiem, savu darbību balstot uz spēcīgu un profesionālu aktieru trupu un administratīvi tehnisko komandu. Kapitālsabiedrības mākslinieciskā darbība ir vērsta uz radošās daudzveidības nodrošināšanu, kas tiek realizēta, izmantojot teātra trīs zālēs gan pasaules un Latvijas modernās dramaturģijas, gan klasikas meistardarbu iestudējumiem. Žanriski daudzveidīgais repertuārs ļauj kapitālsabiedrībai iesaistīt Latvijas kultūras dzīvē visplašāko skatītāju loku, mudinot tos ieņemt aktīvu dzīves pozīciju.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes likuma 40.panta pirmo un otro daļu, 41.panta pirmo daļu, 45.panta pirmo daļu un 49.panta pirmo daļu un Kultūras institūciju likuma 23.panta otro daļu, lai nodrošinātu valsts pārvaldes uzdevumu efektīvu izpildi, Kultūras ministrija reizi trīs gados slēdz līdzdarbības līgumus ar valsts kapitālsabiedrībām, kurās Kultūras ministrija ir kapitāla daļu turētāja, deleģējot tām atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu izpildi kultūras jomā. Līdzdarbības līgumā tiek norādīti kapitālsabiedrībai deleģētie valsts pārvaldes uzdevumi, to izpildes termiņš un kārtība, valsts pārvaldes uzdevumu izpildes novērtējuma kritēriji un sasniedzamie rezultatīvie rādītāji nākamajiem trīs gadiem, piešķiramā valsts budžeta finansējuma apmērs valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, kapitālsabiedrības pārskatu iesniegšanas kārtība, sasniegto rezultatīvos rādītāju izvērtēšanas un piešķirtā finansējuma izlietojuma uzraudzības kārtība. Pirms līdzdarbības līguma noslēgšanas nākamajam trīs gadu periodam Kultūras ministrija atbilstoši kapitālsabiedrības iesniegtajiem pārskatiem izvērtē kapitālsabiedrības darbības rezultātus un finansējuma izlietojuma atbilstību to sasniegšanai.

Starp Kultūras ministriju un kapitālsabiedrību 2021.gada 5.janvārī ir noslēgts līdzdarbības līgums Nr.2.5-8-12 „Par atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu kultūras jomā” ar mērķi veicināt uz jaunu vērtību radīšanu teātra mākslas jomā, izmantojot nacionālo un pasaules kultūras mantojumu, un nodrošināt daudzveidīgas teātra mākslas pieejamību plašai auditorijai, piedāvājot tai kvalitatīvas atpūtas un kultūrizglītības iespējas.
Kapitālsabiedrība veic šādus deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus:
1) iestudē daudzveidīgas un kvalitatīvas teātra izrādes, nodrošinot repertuāra plašumu un veicinot jaunradi;
2) nodrošināt teātra mākslas pieejamību plašai auditorijai, sekmējot saliedētas un iekļaujošas sabiedrības veidošanos;
3) ar teātra izrāžu starpniecību nodrošina kultūrizglītības iespējas bērnu un jauniešu auditorijai;
4) apgūt starptautisko pieredzi teātra mākslas jomā, veicinot izcilību;
5) nodrošina kapitālsabiedrības finanšu, tehniskās un tehnoloģiskās darbības efektivitāti un ilgtspēju.

Dailes teātris atrodas valsts nekustamajā īpašumā Brīvības ielā 75, Rīgā, (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 023 0108) (turpmāk – nekustamais īpašums), kas sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 023 0108) 1,4635 ha platībā un būves – teātra (būves kadastra apzīmējums 0100 0230108 001) kopā ar zemesgrāmatā nereģistrētām būvēm – asfaltētu laukumu (būves kadastra apzīmējums 0100 023 0108 003), laukumu ar cieto segumu (būves kadastra apzīmējums 0100 023 0108 004) un būvi (būves kadastra apzīmējums 0100 023 0108 005). Saskaņā ar Ministru kabineta 2023.gada 28.novembra rīkojuma Nr.827  „Par valsts nekustamā īpašuma Brīvības ielā 75, Rīgā, nodošanu Kultūras ministrijas valdījumā un ieguldīšanu valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Dailes teātris” pamatkapitālā” (turpmāk – MK rīkojuma Nr.827) 1. un 2.punktu Finanšu ministrija nodos un Kultūras ministrija pārņems no Finanšu ministrijas nekustamo īpašumu un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu uz valsts vārda Kultūras ministrijas personā. Atbilstoši MK rīkojuma Nr.827 3.punktam Kultūras ministrija ne vēlāk kā līdz 2024.gada 1.septembrim veiks visas nepieciešamās darbības būves ar kadastra apzīmējumu 0100 023 0108 005 nojaukšanai. Saskaņā ar MK rīkojuma Nr.827 4.punktu, pamatojoties uz Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 40.pantu, Kultūras ministrijai atļauts pēc nekustamā īpašuma pārņemšanas un īpašuma tiesības nostiprināšanas zemesgrāmatā ieguldīt kapitālsabiedrības pamatkapitālā kā mantisko ieguldījumu nekustamo īpašumu ar kopējo valsts mantiskā ieguldījuma vērtību 37 170 000 euro.

Kapitālsabiedrībai ir jāspēj dzīvot līdzi laikam, ne tikai izvēloties laikmetīgu repertuāru, bet arī piedāvājot modernus spēles laukumus. Dailes teātra Mazā zāle ir morāli un tehniski novecojusi. Dailes teātra Mazā zāle sākotnēji bija paredzēta tikai teātra mēģinājumiem, kā arī kongresiem un atpūtas telpām LPSR vadības nomenklatūrai, šīs telpas ir gan morāli, gan fiziski nolietotas un to pilnvērtīgai izmantošanai nepieciešama mūsdienu teātra auditorijai un teātra darbībai atbilstoša pārbūve un remontdarbi. Dailes teātra Mazās zāles un Mēģinājumu zāles pārbūve būtiski uzlabos skatītāju ērtības, redzamību, dzirdamību, gaisa apmaiņu un palielinās vietu skaitu no 150 uz 350. Dailes teātra Mazā zāle kļūs par Jauno zāli un iegūs funkcionālu balkonu. Tāpat tiks arī modernizēta skatuve un atrisināta ieilgusī problēma ar līdz šim neesošo dūmu novadīšanas sistēmu, kas kādā brīdī var draudēt ar zāles slēgšanu, jo ventilācijas un dūmu novadīšanas sistēmas vairs neatbilst prasībām. Šodienas konkurences apstākļos skatītājiem ir svarīgs ne tikai izrāžu mākslinieciskais līmenis, bet arī skatīšanās kvalitāte.

Pārbūves projekts paredz darbus vairākos virzienos, proti, pazemināt esošās Mazās zāles grīdu, lai panāktu labāku skatuves redzamību, ievērojami palielinātu skatītāju ietilpību zālē, iegūstot divu līmeņu augstuma telpu ar balkonu, kā arī paaugstinātu skatuves telpas augstumu, ļaujot režisoriem un aktieriem izmantot Mazo zāli kā pilnvērtīgu moderna teātra sastāvdaļu. Telpu pārbūves redzējums ir ļāvis domāt arī par jaunu un plašu mēģinājumu zāli. Esošās neērtās un padomju laikā būvētās 3. un 4.stāva mēģinājumu telpas tiktu apvienotas vienā plašā un mūsdienīgā spēles laukumā jeb black-box zālē, kur varētu notikt arī mazākas formas izrādes.

Šādai vērienīgai pārbūvei kapitālsabiedrībai ir nepieciešams piesaistīt līdzekļus no valsts budžeta, pamatojot to ar ekonomiskiem ieguvumiem nākotnē un konkrētu biznesa plānu.

Kapitālsabiedrība par saviem līdzekļiem jau ir izstrādājusi pārbūves projektu un saņēmusi būvatļauju, un ir gatava patstāvīgi uzņemties būvniecības ieceres realizāciju. Atbilstoši kapitālsabiedrības sniegtajai informācijai ir noslēdzies iepirkums par būvdarbiem un provizoriskās pārbūves izmaksas patlaban tiek lēstas 3 700 000 euro apmērā (bez PVN).

Ņemot vērā iepriekšminēto, nepieciešams atbalstīt kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanu, ieguldot tajā finanšu līdzekļus 4 477 000 euro apmērā, lai nodrošinātu Dailes teātra Mazās zāles pārbūves projekta īstenošanu un pamataprīkojuma iegādi.

Kapitālsabiedrības pamatkapitāls uz šo brīdi ir 151 318 euro. Plānots, ka no 2024.gada pamatkapitāls būs 41 798 318 euro (tai skaitā ieguldījums Mazās zāles pārbūvē 4 477 000 euro).

Kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšana tiks veikta pēc Projekta atbalstīšanas Ministru kabinetā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu.

Valsts kontrole finanšu revīzijā „Par Kultūras ministrijas 2020.gada pārskata sagatavošanas pareizību”, izvērtējot papildus piešķirtos līdzekļus valsts kapitālsabiedrībām, kurās Kultūras ministrija ir kapitāla daļu turētāja, finanšu situācijas stabilizēšanai un infrastruktūras sakārtošanai, atzīmēja, ka atbilstoši Ministru kabineta 2020.gada 2.jūnija sēdes protokollēmuma (prot. Nr.38 49.§) „Informatīvais ziņojums „Par pasākumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai”” 13.punktam investīcijas valsts kapitālsabiedrībās tiek veiktas ar ieguldījumu pamatkapitālā.

2016.gada 19.jūlijā tika pieņemts Eiropas Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/c 262/01), tostarp skaidrojot valsts atbalsta nosacījumu piemērošanu atsevišķu nozaru ietvaros, piemēram, kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, dabas aizsardzībai. Eiropas Komisija ir norādījusi, ka atsevišķas ar kultūru, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un dabas aizsardzību saistītas darbības var būt organizētas nekomerciāli un tādējādi tās ir tādas, kurām nav saimnieciska rakstura, līdz ar to publiskais finansējums, kas tām piešķirts, var nebūt valsts atbalsts. Arī tad, ja no kultūras iestādes apmeklētājiem vai sabiedrībai pieejama kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākuma dalībniekiem tiek prasīta samaksa, kas sedz tikai daļu no faktiskajām izmaksām, šim pasākumam tik un tā nav saimnieciska rakstura, jo šādu samaksu nevar uzskatīt par reālu atlīdzību par sniegto pakalpojumu. Eiropas Komisijas skaidrojumā „daļa no faktiskajām izmaksām” ir ne vairāk kā 50% no kopējiem kultūras iestādes izdevumiem (biļešu ieņēmumi, maksas pakalpojumu u.c. pašu ieņēmumi).

Saskaņā ar 2022.gada darbības rādītājiem kapitālsabiedrības pašu ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības, 2022.gadā bija 3 051 699 euro, kas veidoja 45,15% no kopējiem kapitālsabiedrības izdevumiem (6 759 647 euro) kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Savukārt dotācija no valsts pamatbudžeta bija 3 620 020 euro, faktiski izlietota un uzskaitīta kā 2022.gada ieņēmumi no valsts budžeta dotācijas 3 315 043 euro jeb 49,04% no kopējiem kapitālsabiedrības izdevumiem kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Saskaņā ar 2023.gada deviņu mēnešu darbības rādītājiem kapitālsabiedrības pašu ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības, 2023.gadā bija 2 764 835 euro, kas veidoja 47,44% no kopējiem kapitālsabiedrības izdevumiem (5 828 021 euro) kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Savukārt piešķirtā valsts budžeta dotācija no valsts pamatbudžeta bija 2 648 532 euro. Ņemot vērā to, ka 2023.gada pirmā pusgada ieņēmumi pārsniedza 50% robežvērtību, secīgi tika vērtēts plānotais valsts atbalsts pēc Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā minētajām komercdarbības atbalsta pazīmēm, secinot, ka neizpildās ceturtā komercdarbības atbalsta kontroles pazīme – finansiālā palīdzība neietekmē tirdzniecību un neizkropļo konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū un atbalsta pasākumam – Dailes teātra Mazās zāles pārbūves projekta īstenošana un pamataprīkojuma iegāde, ir vienīgi vietēja mēroga ietekme. Tāpat Dailes teātra repertuārā ir tikai dramatiskās izrādes latviešu valodā un tās ir paredzētas vietējai mērķauditorijai. Atsevišķām izrādēm tiek veidoti subtitri, lai paplašinātu teātra auditoriju, dodot iespēju ārvalstniekiem, kuri uzturas Latvijā (piemēram, studenti), iepazīt latviešu teātra mākslu, vienlaikus veicinot plašāku latviešu valodas lietojumu sabiedrībā. Tomēr, tā kā izrādes netiek reklamētas ārpus Latvijas teritorijas un valodas barjeras dēļ nepiesaista skatītājus no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, piešķirtais valsts finansējums kapitālsabiedrībai nevar ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm un kropļot Eiropas Savienības iekšējo konkurenci, un šim atbalsta pasākumam ir vienīgi vietēja mēroga ietekme. Tāpat atbilstoši Eiropas Komisijas skaidrojumam, ka pastāv virkne pasākumu, kuriem ir vienīgi vietēja mēroga ietekme, un tādējādi tas neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, kapitālsabiedrības situācijā pakalpojuma sniedzējs kultūras pakalpojumus piedāvā ierobežotā dalībvalsts teritorijā, tāpēc nav uzskatāms, ka pasākums izraisītu būtisku ietekmi uz pārrobežu ieguldījumu vai uzņēmējdarbības apstākļiem. Valodas un ģeogrāfisku iemeslu dēļ kapitālsabiedrības rādīto kultūras produktu un pakalpojumu auditorija ir ierobežota un tādējādi nevar ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

Kapitālsabiedrībai finansējums paredzēts, lai nodrošinātu kapitālsabiedrības stratēģiskā mērķa – saglabāt un attīstīt nacionālo un pasaules kultūras mantojumu teātra mākslas jomā, iestudējot dažādu žanru un formu izrādes, kā arī nodrošināt daudzveidīgas teātra mākslas pieejamību plašai auditorijai, piedāvājot tai kvalitatīvas atpūtas un kultūrizglītības iespējas sasniegšanu, veicot Dailes teātra mazās zāles pārbūvi un aprīkošanu, atbilstoši mūsdienu prasībām. Izdevumu palielināšana  kultūras nozarei nav uzskatāma par vienreizējo pasākumu likuma “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” 5. panta 3. punkta izpratnē un šim mērķim veiktā finansējuma pārdale samazina vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci. Taču ņemot vērā vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances palielinājumu, ko nodrošina 2023.gadā AS Latvijas Loto faktiski iemaksāto dividenžu pārsniegums pār likumā “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadiem”  26.pantā noteikto (papildu 3 027 140 euro), un būtisks ieņēmumu pārsniegums pār minētajā likumā plānoto nenodokļu ieņēmumu pozīcijā “Ieņēmumi no konfiscēto noziedzīgi iegūto līdzekļu un papildsoda mantas konfiskācija realizācijas” (papildu 1 449 860 euro), un šie palielinājumi nav saistīti ar valsts ekonomikas attīstības cikliskajiem faktoriem, būtu atbalstāms minētais vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances samazinājums.

Nē

-