23-TA-402: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumos Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Apraksts
Ministru kabineta 2022.gada 11.oktobra sēdes protokola Nr.52 5.§ 82. punktā Veselības ministrijai dots uzdevums līdz 2023. gada 30. decembrim izveidot vienotu laboratorisko izmeklējumu sistēmu, tai skaitā e-nosūtījuma izveidi. Lai nodrošinātu minētā uzdevuma pirmās daļas izpildi, proti izveidot vienotu laboratorisko izmeklējumu sistēmu, tiek izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumos Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu"" (turpmāk – Grozījumu projekts), kas papildina Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumus Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" (turpmāk - MK noteikumi Nr.134) ar ārstniecības iestādes pienākumu sniegt informāciju par laboratorisko izmeklējumu rezultātu vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmai (turpmāk – veselības informācijas sistēma), nosaka digitāli uzkrājamās informācijas apjomu laboratorisko izmeklējumu rezultātiem un to glabāšanas ilgumu.
Tāpat MK noteikumos Nr.134 tiek iekļauta jauna vēža pacienta karte, kas apvieno informāciju, kas agrāk tika reģistrēta kā divas atsevišķas onkoloģiskā pacienta kartes. Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk – SPKC) nodrošina starptautiski salīdzināmu vēža pacientu datu uzkrāšanu un analīzi, starptautisko saistību izpildi atbilstoši audzēju kodēšanas aktuālajiem klasifikatoriem un starptautisko institūciju datu kvalitātes prasībām, un nodrošina oficiālo statistiku.
Lai pacientam atvieglotu atzinuma tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai iesniegšanu valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"" struktūrvienībai "Vaivaru Tehnisko palīglīdzekļu centrs", Latvijas Neredzīgo biedrībai vai Latvijas Nedzirdīgo savienībai, mazinot administratīvo slogu un nodrošinot to elektroniskā veidā, un paātrinātu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanu pacientam un izsniegšanu pakalpojuma sniedzējam, tajā skaitā nodrošinot nekavējošu informācijas apmaiņu starp ārstniecības personu un Labklājības ministriju, tiek papildināti MK noteikumi Nr.134, nosakot ārstniecības iestādes pienākumu sniegt informāciju par ārstniecības personas atzinumu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai veselības informācijas sistēmai, nosaka digitāli uzkrājamās informācijas apjomu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai un to glabāšanas ilgumu.
Tāpat MK noteikumos Nr.134 tiek iekļauta jauna vēža pacienta karte, kas apvieno informāciju, kas agrāk tika reģistrēta kā divas atsevišķas onkoloģiskā pacienta kartes. Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk – SPKC) nodrošina starptautiski salīdzināmu vēža pacientu datu uzkrāšanu un analīzi, starptautisko saistību izpildi atbilstoši audzēju kodēšanas aktuālajiem klasifikatoriem un starptautisko institūciju datu kvalitātes prasībām, un nodrošina oficiālo statistiku.
Lai pacientam atvieglotu atzinuma tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai iesniegšanu valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"" struktūrvienībai "Vaivaru Tehnisko palīglīdzekļu centrs", Latvijas Neredzīgo biedrībai vai Latvijas Nedzirdīgo savienībai, mazinot administratīvo slogu un nodrošinot to elektroniskā veidā, un paātrinātu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanu pacientam un izsniegšanu pakalpojuma sniedzējam, tajā skaitā nodrošinot nekavējošu informācijas apmaiņu starp ārstniecības personu un Labklājības ministriju, tiek papildināti MK noteikumi Nr.134, nosakot ārstniecības iestādes pienākumu sniegt informāciju par ārstniecības personas atzinumu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai veselības informācijas sistēmai, nosaka digitāli uzkrājamās informācijas apjomu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai un to glabāšanas ilgumu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Grozījumu projekta mērķis ir iekļaut veselības informācijas sistēmā jaunus datus - laboratorisko izmeklējumu rezultātus, atzinumu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai, kā arī nodrošināt starptautiski salīdzināmu vēža pacientu datu uzkrāšanu veselības informācijas sistēmā un noteikt šo datu apstrādes kārtību.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Nacionālais veselības dienests (turpmāk - NVD) ir uzsācis darbu pie jaunu digitālās veselības ekosistēmas pakalpojumu ieviešanas, ieklausoties nozares vajadzībās un izvērtējot veselības informācijas sistēmas, Digitālā zaļā sertifikāta un manavakcina.lv projektu gaitā gūtās mācības. Būtiskākie šīs pārejas elementi ir:
- atvieglota ārstniecības iestāžu integratoru sadarbspēja ar valsts centrālajām sistēmām, uzsākot pāreju uz HL7 FHIR (Health Level 7, Fast Healthcare Interoperability Resources) datu apmaiņas standartiem.
- darbs pie jaunām vizuālām saskarnēm datu attēlošanā pacientiem un ārstniecības speciālistiem (kā daļa no Latvijas vēža reģistra 1. kārtas un laboratorijas moduļa 1. kārtas).
Latvijas vēža reģistra 1. kārtas un laboratorijas izmeklējumu moduļa 1. kārtas projektu ietvaros tiek veidots veselības informācijas sistēmas jaunais kodols, kas kalpos par pamatu turpmākajai attīstībai, nodrošinot sistēmas stabilitāti un ātrdarbību, jo pārejot uz FHIR izmantošanu, digitālās veselības ekosistēmas kodolā būs modulārs dizains, kas būtiski uzlabos paredzētās sistēmas veiktspēju un stabilitāti, kā arī dos iespēju integratoriem mijiedarboties tikai ar tām datu apmaiņām, kas tiem ir nepieciešamas.
Digitālās veselības ekosistēmas kodols ir orientēts uz to, lai radītu vidi, kura ir droša un atvērta visiem nozares pārstāvjiem veselības aprūpes procesu uzlabošanai nepieciešamās informācijas ievadei un izgūšanai, radot priekšnosacījumus pacienta datu ātrai un efektīvai apritei.
Kā redzamākie rezultāti digitālās veselības ekosistēmas veidošanā būs ērtākas datu apmaiņas ar ārstniecības iestādēm un esošajā elektroniskajā veselības kartē esošo datu pārņemšana un padarīšana pieejama jaunā digitālās veselības kodola saskarnē.
1. Ar datumu, kad Ministru kabineta sēdē tiks pieņemts un stāsies spēkā Grozījumu projekts, ārstniecības iestādēm tiks nodrošināta iespēja veselības informācijas sistēmā sniegt informāciju, kā arī apstrādāt informāciju par laboratorisko izmeklējumu rezultātiem.
Vienlaikus Grozījumu projektā ir noteikts, ka pienākums ārstniecības iestādēm sniegt laboratoriskā izmeklējuma rezultātu (Grozījumu projekta 1.18. punkts) veselības informācijas sistēmai jānodrošina no 2024. gada 1. janvāra.
2. Jaunā vēža pacienta kartes funkcionalitāte veselības informācijas sistēmā tiks nodrošināta no 2024. gada 1. janvāra. Pienākums ārstniecības iestādēm sniegt datus vēža pacienta kartei veselības informācijas sistēmai jānodrošina no 2024. gada 1.janvāra (Grozījumu projekta 1.18. punkts)
3. Pienākums ārstniecības iestādēm sniegt atzinumu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai (Grozījumu projekta 1.18. punkts) veselības informācijas sistēmai jānodrošina no 2024. gada 1. janvāra.
- atvieglota ārstniecības iestāžu integratoru sadarbspēja ar valsts centrālajām sistēmām, uzsākot pāreju uz HL7 FHIR (Health Level 7, Fast Healthcare Interoperability Resources) datu apmaiņas standartiem.
- darbs pie jaunām vizuālām saskarnēm datu attēlošanā pacientiem un ārstniecības speciālistiem (kā daļa no Latvijas vēža reģistra 1. kārtas un laboratorijas moduļa 1. kārtas).
Latvijas vēža reģistra 1. kārtas un laboratorijas izmeklējumu moduļa 1. kārtas projektu ietvaros tiek veidots veselības informācijas sistēmas jaunais kodols, kas kalpos par pamatu turpmākajai attīstībai, nodrošinot sistēmas stabilitāti un ātrdarbību, jo pārejot uz FHIR izmantošanu, digitālās veselības ekosistēmas kodolā būs modulārs dizains, kas būtiski uzlabos paredzētās sistēmas veiktspēju un stabilitāti, kā arī dos iespēju integratoriem mijiedarboties tikai ar tām datu apmaiņām, kas tiem ir nepieciešamas.
Digitālās veselības ekosistēmas kodols ir orientēts uz to, lai radītu vidi, kura ir droša un atvērta visiem nozares pārstāvjiem veselības aprūpes procesu uzlabošanai nepieciešamās informācijas ievadei un izgūšanai, radot priekšnosacījumus pacienta datu ātrai un efektīvai apritei.
Kā redzamākie rezultāti digitālās veselības ekosistēmas veidošanā būs ērtākas datu apmaiņas ar ārstniecības iestādēm un esošajā elektroniskajā veselības kartē esošo datu pārņemšana un padarīšana pieejama jaunā digitālās veselības kodola saskarnē.
1. Ar datumu, kad Ministru kabineta sēdē tiks pieņemts un stāsies spēkā Grozījumu projekts, ārstniecības iestādēm tiks nodrošināta iespēja veselības informācijas sistēmā sniegt informāciju, kā arī apstrādāt informāciju par laboratorisko izmeklējumu rezultātiem.
Vienlaikus Grozījumu projektā ir noteikts, ka pienākums ārstniecības iestādēm sniegt laboratoriskā izmeklējuma rezultātu (Grozījumu projekta 1.18. punkts) veselības informācijas sistēmai jānodrošina no 2024. gada 1. janvāra.
2. Jaunā vēža pacienta kartes funkcionalitāte veselības informācijas sistēmā tiks nodrošināta no 2024. gada 1. janvāra. Pienākums ārstniecības iestādēm sniegt datus vēža pacienta kartei veselības informācijas sistēmai jānodrošina no 2024. gada 1.janvāra (Grozījumu projekta 1.18. punkts)
3. Pienākums ārstniecības iestādēm sniegt atzinumu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai (Grozījumu projekta 1.18. punkts) veselības informācijas sistēmai jānodrošina no 2024. gada 1. janvāra.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1. Ārstniecības iestādēm vai ārstniecības personām ne vienmēr ir pieejami pacientiem veikto laboratorisko izmeklējumu rezultāti, tai skaitā, kas veikti par pacienta vai citu maksātāju līdzekļiem. Ir apgrūtināta laboratorisko izmeklējumu rezultātu izvērtēšana dinamikā, ja izmeklējumi ir veikti dažādās laboratorijās. Līdz ar informācijas apgrūtinātu pieejamību ir gadījumi, kad laboratorijas izmeklējumi tiek nozīmēti atkārtoti, jo nav zināmi to rezultāti vai izmeklējumi tiek veikti biežāk, kā tas nepieciešams.
Visu laboratorijas izmeklējumu rezultātu digitālas informācijas pieejamība no pirmavota - laboratorijas, kas veica izmeklējumu, nodrošinātu ārstniecības personām lielākas iespējas datos balstītu lēmumu pieņemšanu un rezultātā uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, un laboratoriju veikto izmeklējumu izmaksu efektivitāti, pamatojoties uz atkārtoti veiktu izmeklējumu skaita samazināšanos.
2. Lai nodrošinātu nepieciešamās veselības aprūpes statistikas sagatavošanu, Latvijā ir izveidots ar noteiktām slimībām slimojošo pacientu reģistrs, kur tiek uzkrāta informācija arī par pacientiem, kuriem diagnosticēta onkoloģiska slimība (Latvijas populācijas vēža reģistrs). Atbilstoši Ministru kabineta 2008. gada 15. septembra noteikumu Nr. 746 “Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr.746) 5. punktam, NVD reizi mēnesī no veselības informācijas sistēmas sniedz SPKC nepersonalizētus datus par pacientiem, kuriem diagnosticētas slimības un šos datus SPKC iekļauj ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrā.
MK noteikumos Nr.134 noteikts, ka veselības informācijas sistēmā tiek reģistrētas divas atsevišķas kartes: Onkoloģiskā pacienta reģistrācijas karte (MK noteikumu Nr.134 15.pielikums) un Onkoloģiskā pacienta ārstēšanas karte (MK noteikumu Nr.134 16.pielikums).
2022.gadā tika uzsākta Latvijas vēža reģistra modernizācija, kas ietver gan centralizētās reģistra funkcionalitātes modernizāciju, tai skaitā jaunu standartu, piemēram, HL7 FHIR un jaunu klasifikatoru ieviešanu, gan nepieciešamās onkoloģijas pacientu ārstēšanas datu platformas izveidi klīnisko universitāšu slimnīcās. Latvijas vēža reģistra attīstība paredzēta trijos posmos. Pirmajā posmā tiek modernizēts Latvijas populācijas vēža reģistrs, otrajā posmā tiks veidots jauns skrīninga reģistrs, trešajā posmā paredzēta Klīniskā vēža reģistra izveide, kas nodrošinās klīnicistiem un pētniekiem nepieciešamos datus.
Latvijas vēža reģistra pirmā posma modernizācija ietver tāda datu apjoma veselības informācijas sistēmā nodrošināšanu, kurš nepieciešams, lai SPKC nodrošinātu oficiālo statistiku, kā arī starptautisko saistību izpildi, iesniedzot datus Eiropas vēža reģistra tīklam (ENCR - European Network of Cancer Registries), Starptautiskajai vēža izpētes aģentūrai (IARC- International Agency for Research on Cancer) un citām starptautiskajām datu bāzēm, atbilstoši audzēju kodēšanas aktuālajiem klasifikatoriem un starptautisko institūciju datu kvalitātes prasībām, nodrošinot starptautiski salīdzināmu vēža pacientu datu uzkrāšanu un analīzi.
Vienlaikus norit darbi, kurā SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” izstrādā risinājumu, kas nodrošinās SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” IT sistēmu integrāciju ar veselības informācijas sistēmu, nodrošinot vēža pacienta kartes datu nodošanu veselības informācijas sistēmai.
Eiropas vēža reģistra tīklam atbilstoši vadlīnijām (Call for Data Protocol for European Population-Based Cancer Registries to update European Cancer Information System. European Network of Cancer Registries. March, 2022.) ir jāsniedz informācija par sekojošām audzēju grupām:
1. Visi primārie audzēji, pēc Starptautiskās slimību klasifikācijas onkoloģijai (turpmāk - SSK-O) ar audzēja dabu=3, tai skaitā plakanšūnu ādas karcinomas.
2. In-situ audzēji, pēc SSK- O klasifikācijas ar audzēja dabu=2.
3. Audzēji ar neskaidru vai nezināmu dabu, pēc SSK-O klasifikācijas ar audzēja dabu=1: thymomas (8580/1‐8585/1), uroteliālie (C65‐C68), olnīcu (C56), centrālās nervu sistēmas (C70‐C72, C751‐C753), gastrointestināli stromālie audzēji (GIST) (8936/1) un gastroenteropātiskie neiroendokrīnie audzēji (C15‐C26, 8150/1‐8153/1,8155/1‐8158/1, 8240/1‐8242/1, 8248/1).
4. Labdabīgie audzēji, pēc SSK-O klasifikācijas ar audzēja dabu=0: centrālās nervu sistēmas (C70‐C72, C751‐C753).
5. Audzēji, kas nosaukti vai uzskatāmi par sekundārajiem pēc SSK-O klasifikācijas ar audzēja dabu=6.
Veselības informācijas sistēmā tiek ieviestas novitātes attiecībā uz datiem, kas tiek uzkrāti par onkoloģiskajiem pacientiem. Pirmkārt, tiek izmantots jauns datu apmaiņas tehniskais standarts – HL7 FHIR, kas nodrošina strukturētus datus. Otrkārt, izstrāde tika balstīta uz izvirzīto principu “API-first” un “ievadi vienreiz” princips, kas nozīmē, ka sākotnēji tiek izstrādāts centrālais kodols un integrācijas platforma, ko izmantojot ārstniecības iestāde var integrēties un iesūtīt datus, kas ievadīti ārstniecības iestāžu izmantotajās informācijas sistēmās (ja veselības informācijas sistēmai nepieciešamie dati ir ievadīti ārstniecības iestādes izmantotajā informācijas sistēmā, tad izmantojot attiecīgos sistēma-sistēma risinājumus (ar programmatūras saskarni jeb API - Application programming interface) tie tiek nodoti veselības informācijas sistēmai).
Treškārt, veselības informācijas sistēmā tiek paplašināts vēža pacienta kartē uzkrājamo datu tvērums - Vēža pacienta karte tiek papildināta ar jaunu informācija - molekulāriem un citoģenētiskiem izmeklējumiem un informāciju par skrīningu, pacienta esamību zaļajā, dzeltenajā koridorā.
Tāpat tiek atjaunoti vairāki semantiskie klasifikatori un ieviesti papildus klasifikatoru veidi.
Informācija veselības informācijas sistēmā jāsniedz ārstniecības iestādēm, kurās tiek veikta pacientu ar ļaundabīgo audzēju diagnostika, ārstēšana un turpmākā novērošana.
Datu ievades un apstrādes iespējas veselības informācijas sistēmā ir paredzētas sekojošos veidos:
1. Ievadot datus ārstniecības iestādes izmantotajā informācijas sistēmā, kura, izmantojot attiecīgos sistēma-sistēma risinājumus (ar programmatūras saskarni jeb API), var iesūtīt veselības informācijas sistēmai ārstniecības iestādes izmantotās informācijas sistēmā radītos datus;
2. Ievadot datus veselības informācijas sistēmā, ja ārstniecības iestādes nevar nodrošināt datu apmaiņu, izmantojot sistēma-sistēma risinājumu.
Veselības informācijas sistēmā jāsniedz informācija par katru pacientu, kuram ir diagnosticēts ļaundabīgs audzējs pēc Starptautiskās statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas 10. redakcijas (turpmāk - SSK-10) diagnožu kodiem C00-C97, audzējiem in situ D00-D09 un labdabīgiem audzējiem D32, D33 un D35. Informācija veselības informācijas sistēmā, neatkarīgi no tā, vai onkoloģiskā diagnostika un ārstēšana apmaksāta no valsts budžeta, pacienta vai citiem līdzekļiem, jāsniedz:
1. Stacionārajām ārstniecības iestādēm, kurās ir onkoloģijas pakalpojumu profils (V, IV līmeņa ārstniecības iestādes), kurās tiek diagnosticēti un ārstēti (t.sk. paliatīvā aprūpe) pacienti ar ļaundabīgajiem audzējiem vai audzējiem in situ. Tās ir sekojošas: VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”, SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca", VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca", SIA "Liepājas Reģionālā slimnīca, SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca", SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca", SIA "Jelgavas pilsētas slimnīca", SIA "Vidzemes slimnīca", SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca", SIA "Rēzeknes slimnīca", VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca";
2. Pārējām stacionārajām un ambulatorajām ārstniecības iestādēm, tai skaitā, ārstu speciālistu privātpraksēm (dermatoloģijas, uroloģijas u.c.), dienas stacionāriem, neatkarīgi no ārstniecības iestādes īpašuma formas un pakļautības, jāsniedz informācija par pacientiem, kuriem diagnosticēti ļaundabīgi audzēji un audzēji in situ, un/vai veikta ārstēšana;
3. Ģimenes ārstam:
- ja ģimenes ārsts diagnosticē slimības progresiju, lokālu recidīvu vai attālas metastāzes, un pacients netiek tālāk nosūtīts pie speciālista (ķirurga, onkologa ķīmijterapeita, radiologa terapeita u.c.);
- ja ģimenes ārsts uzsāk vai pabeidz endokrīnu terapiju (pēc speciālista rekomendācijām);
- ja pacientam tiek uzsākta simptomātiska terapija (piemēram, pretsāpju terapija).
Ja pacientam tiek diagnosticēts ļaundabīgs audzējs un pacients netiek nosūtīts pie speciālista (onkologa ķīmijterapeita, ķirurga, radiologa terapeita u.c.) sakarā ar smagu vispārējo stāvokli, plašu metastātisku slimību vai, ja pacients atsakās no tālākiem izmeklējumiem, ārstēšanas, tad ģimenes ārsts veido vēža pacientu karti, aizpildot visus nepieciešamus datu laukus.
3. MK noteikumos Nr.134 6.9.1 apakšpunktā ir noteikts, ka veselības informācijas sistēmā iekļauj ierobežotas pieejamības pamatdatus par pacientu - nāves cēloni. Atbilstoši MK noteikumu Nr.134 11.2.1 apakšpunktam veselības informācijas sistēmai tiešsaistē datus sniedz Slimību profilakses un kontroles centrs – šo noteikumu 6.9.1 apakšpunktā norādītos datus. Savukārt, saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 3.aprīļa noteikumu Nr. 241 “Slimību profilakses un kontroles centra nolikums” 4.12.8. apakšpunktu noteikts, ka SPKC veido, uztur un papildina Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datubāzi.
Ministru kabineta 2006.gada 4.aprīļa noteikumos Nr.265 "Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība" (turpmāk - MK noteikumi Nr.265) 40.pielikumā "Medicīniskā apliecība par nāves cēloni" par nāves cēloni tiek norādītas visas slimības vai stāvokļi, kas saistīti ar nāves iestāšanos. Nāves cēlonis, ko izmanto primārai statistiskai uzskaitei, saucams par nāves pamatcēloni.
4. Lai pieteiktos tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai, persona atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 878 “Tehnisko palīglīdzekļu noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.878) noteiktajā kārtībā valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"" iesniedz iesniegumu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai. Saskaņā ar MK noteikumu Nr.878 5.1. apakšpunktu iesniegumam pievieno atzinumu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai.
MK noteikumu Nr.878 77.punkts nosaka, ka šo noteikumu 5.1. apakšpunktā minētos atzinumus persona iesniedz valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"" līdz dienai, kad ārstniecības speciālistiem tos būs iespējams sagatavot NVD pārziņā esošajā veselības informācijas sistēmā un tiks izveidots tehniskais risinājums datu saņemšanai informācijas sistēmā "Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēma" (turpmāk - SPOLIS).
Savukārt, lai pieteiktos tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai (tiflotehnika un surdotehnika) personām ar redzes un dzirdes invaliditāti, persona atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 20.aprīļa noteikumos Nr.250 “Kārtība, kādā Latvijas Neredzīgo biedrība un Latvijas Nedzirdīgo savienība sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un nodrošina tehniskos palīglīdzekļus – tiflotehniku un surdotehniku” (turpmāk – MK noteikumi Nr.250) noteiktajā kārtībā iesniedz iesniegumu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai Latvijas Neredzīgo biedrībai vai Latvijas Nedzirdīgo savienībai. Saskaņā ar MK noteikumu Nr.250 19.punktu, lai saņemtu tehnisko palīglīdzekli, persona vai viņas likumiskais pārstāvis iesniedz biedrībā vai savienībā iesniegumu un ģimenes (vispārējās prakses) ārsta atzinumu vai atbilstošas specialitātes ārstniecības personas atzinumu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par medicīnisko dokumentu lietvedības kārtību izsniegts ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms dokumentu iesniegšanas.
Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra noteikumi Nr. 587 "Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas noteikumi" 17.20. apakšpunkts nosaka, ka NVD jāsniedz informācija SPOLIS par ārstniecības personas atzinumu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai. SPOLIS tiek uzkrāti dati par visu dokumentāciju, kas saistīta ar personai izsniegto tehnisko palīglīdzekļu (turpmāk – TPL), sākot no personas iesnieguma, ārstniecības personas atzinuma, beidzot ar līgumu un pieņemšanas – nodošanas aktu vai pēc garantijas TPL remontu, ja tāds nepieciešams.
Visu laboratorijas izmeklējumu rezultātu digitālas informācijas pieejamība no pirmavota - laboratorijas, kas veica izmeklējumu, nodrošinātu ārstniecības personām lielākas iespējas datos balstītu lēmumu pieņemšanu un rezultātā uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, un laboratoriju veikto izmeklējumu izmaksu efektivitāti, pamatojoties uz atkārtoti veiktu izmeklējumu skaita samazināšanos.
2. Lai nodrošinātu nepieciešamās veselības aprūpes statistikas sagatavošanu, Latvijā ir izveidots ar noteiktām slimībām slimojošo pacientu reģistrs, kur tiek uzkrāta informācija arī par pacientiem, kuriem diagnosticēta onkoloģiska slimība (Latvijas populācijas vēža reģistrs). Atbilstoši Ministru kabineta 2008. gada 15. septembra noteikumu Nr. 746 “Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr.746) 5. punktam, NVD reizi mēnesī no veselības informācijas sistēmas sniedz SPKC nepersonalizētus datus par pacientiem, kuriem diagnosticētas slimības un šos datus SPKC iekļauj ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrā.
MK noteikumos Nr.134 noteikts, ka veselības informācijas sistēmā tiek reģistrētas divas atsevišķas kartes: Onkoloģiskā pacienta reģistrācijas karte (MK noteikumu Nr.134 15.pielikums) un Onkoloģiskā pacienta ārstēšanas karte (MK noteikumu Nr.134 16.pielikums).
2022.gadā tika uzsākta Latvijas vēža reģistra modernizācija, kas ietver gan centralizētās reģistra funkcionalitātes modernizāciju, tai skaitā jaunu standartu, piemēram, HL7 FHIR un jaunu klasifikatoru ieviešanu, gan nepieciešamās onkoloģijas pacientu ārstēšanas datu platformas izveidi klīnisko universitāšu slimnīcās. Latvijas vēža reģistra attīstība paredzēta trijos posmos. Pirmajā posmā tiek modernizēts Latvijas populācijas vēža reģistrs, otrajā posmā tiks veidots jauns skrīninga reģistrs, trešajā posmā paredzēta Klīniskā vēža reģistra izveide, kas nodrošinās klīnicistiem un pētniekiem nepieciešamos datus.
Latvijas vēža reģistra pirmā posma modernizācija ietver tāda datu apjoma veselības informācijas sistēmā nodrošināšanu, kurš nepieciešams, lai SPKC nodrošinātu oficiālo statistiku, kā arī starptautisko saistību izpildi, iesniedzot datus Eiropas vēža reģistra tīklam (ENCR - European Network of Cancer Registries), Starptautiskajai vēža izpētes aģentūrai (IARC- International Agency for Research on Cancer) un citām starptautiskajām datu bāzēm, atbilstoši audzēju kodēšanas aktuālajiem klasifikatoriem un starptautisko institūciju datu kvalitātes prasībām, nodrošinot starptautiski salīdzināmu vēža pacientu datu uzkrāšanu un analīzi.
Vienlaikus norit darbi, kurā SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” izstrādā risinājumu, kas nodrošinās SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” IT sistēmu integrāciju ar veselības informācijas sistēmu, nodrošinot vēža pacienta kartes datu nodošanu veselības informācijas sistēmai.
Eiropas vēža reģistra tīklam atbilstoši vadlīnijām (Call for Data Protocol for European Population-Based Cancer Registries to update European Cancer Information System. European Network of Cancer Registries. March, 2022.) ir jāsniedz informācija par sekojošām audzēju grupām:
1. Visi primārie audzēji, pēc Starptautiskās slimību klasifikācijas onkoloģijai (turpmāk - SSK-O) ar audzēja dabu=3, tai skaitā plakanšūnu ādas karcinomas.
2. In-situ audzēji, pēc SSK- O klasifikācijas ar audzēja dabu=2.
3. Audzēji ar neskaidru vai nezināmu dabu, pēc SSK-O klasifikācijas ar audzēja dabu=1: thymomas (8580/1‐8585/1), uroteliālie (C65‐C68), olnīcu (C56), centrālās nervu sistēmas (C70‐C72, C751‐C753), gastrointestināli stromālie audzēji (GIST) (8936/1) un gastroenteropātiskie neiroendokrīnie audzēji (C15‐C26, 8150/1‐8153/1,8155/1‐8158/1, 8240/1‐8242/1, 8248/1).
4. Labdabīgie audzēji, pēc SSK-O klasifikācijas ar audzēja dabu=0: centrālās nervu sistēmas (C70‐C72, C751‐C753).
5. Audzēji, kas nosaukti vai uzskatāmi par sekundārajiem pēc SSK-O klasifikācijas ar audzēja dabu=6.
Veselības informācijas sistēmā tiek ieviestas novitātes attiecībā uz datiem, kas tiek uzkrāti par onkoloģiskajiem pacientiem. Pirmkārt, tiek izmantots jauns datu apmaiņas tehniskais standarts – HL7 FHIR, kas nodrošina strukturētus datus. Otrkārt, izstrāde tika balstīta uz izvirzīto principu “API-first” un “ievadi vienreiz” princips, kas nozīmē, ka sākotnēji tiek izstrādāts centrālais kodols un integrācijas platforma, ko izmantojot ārstniecības iestāde var integrēties un iesūtīt datus, kas ievadīti ārstniecības iestāžu izmantotajās informācijas sistēmās (ja veselības informācijas sistēmai nepieciešamie dati ir ievadīti ārstniecības iestādes izmantotajā informācijas sistēmā, tad izmantojot attiecīgos sistēma-sistēma risinājumus (ar programmatūras saskarni jeb API - Application programming interface) tie tiek nodoti veselības informācijas sistēmai).
Treškārt, veselības informācijas sistēmā tiek paplašināts vēža pacienta kartē uzkrājamo datu tvērums - Vēža pacienta karte tiek papildināta ar jaunu informācija - molekulāriem un citoģenētiskiem izmeklējumiem un informāciju par skrīningu, pacienta esamību zaļajā, dzeltenajā koridorā.
Tāpat tiek atjaunoti vairāki semantiskie klasifikatori un ieviesti papildus klasifikatoru veidi.
Informācija veselības informācijas sistēmā jāsniedz ārstniecības iestādēm, kurās tiek veikta pacientu ar ļaundabīgo audzēju diagnostika, ārstēšana un turpmākā novērošana.
Datu ievades un apstrādes iespējas veselības informācijas sistēmā ir paredzētas sekojošos veidos:
1. Ievadot datus ārstniecības iestādes izmantotajā informācijas sistēmā, kura, izmantojot attiecīgos sistēma-sistēma risinājumus (ar programmatūras saskarni jeb API), var iesūtīt veselības informācijas sistēmai ārstniecības iestādes izmantotās informācijas sistēmā radītos datus;
2. Ievadot datus veselības informācijas sistēmā, ja ārstniecības iestādes nevar nodrošināt datu apmaiņu, izmantojot sistēma-sistēma risinājumu.
Veselības informācijas sistēmā jāsniedz informācija par katru pacientu, kuram ir diagnosticēts ļaundabīgs audzējs pēc Starptautiskās statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas 10. redakcijas (turpmāk - SSK-10) diagnožu kodiem C00-C97, audzējiem in situ D00-D09 un labdabīgiem audzējiem D32, D33 un D35. Informācija veselības informācijas sistēmā, neatkarīgi no tā, vai onkoloģiskā diagnostika un ārstēšana apmaksāta no valsts budžeta, pacienta vai citiem līdzekļiem, jāsniedz:
1. Stacionārajām ārstniecības iestādēm, kurās ir onkoloģijas pakalpojumu profils (V, IV līmeņa ārstniecības iestādes), kurās tiek diagnosticēti un ārstēti (t.sk. paliatīvā aprūpe) pacienti ar ļaundabīgajiem audzējiem vai audzējiem in situ. Tās ir sekojošas: VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”, SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca", VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca", SIA "Liepājas Reģionālā slimnīca, SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca", SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca", SIA "Jelgavas pilsētas slimnīca", SIA "Vidzemes slimnīca", SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca", SIA "Rēzeknes slimnīca", VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca";
2. Pārējām stacionārajām un ambulatorajām ārstniecības iestādēm, tai skaitā, ārstu speciālistu privātpraksēm (dermatoloģijas, uroloģijas u.c.), dienas stacionāriem, neatkarīgi no ārstniecības iestādes īpašuma formas un pakļautības, jāsniedz informācija par pacientiem, kuriem diagnosticēti ļaundabīgi audzēji un audzēji in situ, un/vai veikta ārstēšana;
3. Ģimenes ārstam:
- ja ģimenes ārsts diagnosticē slimības progresiju, lokālu recidīvu vai attālas metastāzes, un pacients netiek tālāk nosūtīts pie speciālista (ķirurga, onkologa ķīmijterapeita, radiologa terapeita u.c.);
- ja ģimenes ārsts uzsāk vai pabeidz endokrīnu terapiju (pēc speciālista rekomendācijām);
- ja pacientam tiek uzsākta simptomātiska terapija (piemēram, pretsāpju terapija).
Ja pacientam tiek diagnosticēts ļaundabīgs audzējs un pacients netiek nosūtīts pie speciālista (onkologa ķīmijterapeita, ķirurga, radiologa terapeita u.c.) sakarā ar smagu vispārējo stāvokli, plašu metastātisku slimību vai, ja pacients atsakās no tālākiem izmeklējumiem, ārstēšanas, tad ģimenes ārsts veido vēža pacientu karti, aizpildot visus nepieciešamus datu laukus.
3. MK noteikumos Nr.134 6.9.1 apakšpunktā ir noteikts, ka veselības informācijas sistēmā iekļauj ierobežotas pieejamības pamatdatus par pacientu - nāves cēloni. Atbilstoši MK noteikumu Nr.134 11.2.1 apakšpunktam veselības informācijas sistēmai tiešsaistē datus sniedz Slimību profilakses un kontroles centrs – šo noteikumu 6.9.1 apakšpunktā norādītos datus. Savukārt, saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 3.aprīļa noteikumu Nr. 241 “Slimību profilakses un kontroles centra nolikums” 4.12.8. apakšpunktu noteikts, ka SPKC veido, uztur un papildina Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datubāzi.
Ministru kabineta 2006.gada 4.aprīļa noteikumos Nr.265 "Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība" (turpmāk - MK noteikumi Nr.265) 40.pielikumā "Medicīniskā apliecība par nāves cēloni" par nāves cēloni tiek norādītas visas slimības vai stāvokļi, kas saistīti ar nāves iestāšanos. Nāves cēlonis, ko izmanto primārai statistiskai uzskaitei, saucams par nāves pamatcēloni.
4. Lai pieteiktos tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai, persona atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 878 “Tehnisko palīglīdzekļu noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.878) noteiktajā kārtībā valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"" iesniedz iesniegumu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai. Saskaņā ar MK noteikumu Nr.878 5.1. apakšpunktu iesniegumam pievieno atzinumu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai.
MK noteikumu Nr.878 77.punkts nosaka, ka šo noteikumu 5.1. apakšpunktā minētos atzinumus persona iesniedz valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"" līdz dienai, kad ārstniecības speciālistiem tos būs iespējams sagatavot NVD pārziņā esošajā veselības informācijas sistēmā un tiks izveidots tehniskais risinājums datu saņemšanai informācijas sistēmā "Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēma" (turpmāk - SPOLIS).
Savukārt, lai pieteiktos tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai (tiflotehnika un surdotehnika) personām ar redzes un dzirdes invaliditāti, persona atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 20.aprīļa noteikumos Nr.250 “Kārtība, kādā Latvijas Neredzīgo biedrība un Latvijas Nedzirdīgo savienība sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un nodrošina tehniskos palīglīdzekļus – tiflotehniku un surdotehniku” (turpmāk – MK noteikumi Nr.250) noteiktajā kārtībā iesniedz iesniegumu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai Latvijas Neredzīgo biedrībai vai Latvijas Nedzirdīgo savienībai. Saskaņā ar MK noteikumu Nr.250 19.punktu, lai saņemtu tehnisko palīglīdzekli, persona vai viņas likumiskais pārstāvis iesniedz biedrībā vai savienībā iesniegumu un ģimenes (vispārējās prakses) ārsta atzinumu vai atbilstošas specialitātes ārstniecības personas atzinumu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par medicīnisko dokumentu lietvedības kārtību izsniegts ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms dokumentu iesniegšanas.
Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra noteikumi Nr. 587 "Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas noteikumi" 17.20. apakšpunkts nosaka, ka NVD jāsniedz informācija SPOLIS par ārstniecības personas atzinumu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai. SPOLIS tiek uzkrāti dati par visu dokumentāciju, kas saistīta ar personai izsniegto tehnisko palīglīdzekļu (turpmāk – TPL), sākot no personas iesnieguma, ārstniecības personas atzinuma, beidzot ar līgumu un pieņemšanas – nodošanas aktu vai pēc garantijas TPL remontu, ja tāds nepieciešams.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1.1. Šobrīd normatīvais regulējums neparedz pienākumu ārstniecības iestādēm veselības informācijas sistēmā sniegt informāciju par veikto laboratorisko izmeklējumu rezultātiem. Nepieciešams normatīvais regulējums, lai nodrošinātu, ka informācija par laboratorijās veikto izmeklējumu rezultātiem (neatkarīgi no tā, vai pakalpojums apmaksāts no valsts budžeta, pacienta vai citiem līdzekļiem) noteiktā apjomā un digitāli būtu pieejama ārstniecības personām un pacientiem vienuviet, tas ir, veselības informācijas sistēmā, bez maksas uzreiz pēc rezultātu pieejamības ārstniecības iestāžu laboratorijās.
1.2. Šobrīd MK noteikumos Nr.134 nav noteikts informācijas par laboratorisko izmeklējuma rezultātiem uzglabāšanas ilgums.
1.3. Iespēja ārstniecības iestādēm veselības informācijas sistēmā sniegt informāciju un ārstniecības iestādēm, kā arī ārstniecības personām apstrādāt informāciju par laboratorisko izmeklējumu rezultātiem plānots nodrošināt līdz ar Grozījumu projekta pieņemšanu Ministru kabinetā. Sākotnēji informācijas par laboratorisko izmeklējumu rezultātiem pieejamība tiks nodrošināta integrācijas risinājumos ar ārstniecības iestāžu izmantotajām informācijas sistēmām un secīgi arī veselības informācijas sistēmā. Šobrīd Latvijā darbojas 43 akreditētas medicīnas laboratorijas, no kurām 39 laboratorijām ir noslēgts līgums ar NVD par ambulatoro laboratorisko veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu. Paredzams, ka ārstniecības iestādēm būs nepieciešams papildus laiks, lai nodrošinātu integrācijas risinājumus informācijas par laboratorijas izmeklējuma rezultātiem nodošanai (arī saņemšanai) veselības informācijas sistēmā, un datu nodošana notiks pakāpeniski, iesaistoties arvien vairāk laboratorijām. Līdz ar to nepieciešams pārejas laiks, kad visas ārstniecības iestādes varēs ieviest integrācijas risinājumus informācijas par laboratorijas izmeklējuma rezultātiem nodošanai veselības informācijas sistēmā.
1.2. Šobrīd MK noteikumos Nr.134 nav noteikts informācijas par laboratorisko izmeklējuma rezultātiem uzglabāšanas ilgums.
1.3. Iespēja ārstniecības iestādēm veselības informācijas sistēmā sniegt informāciju un ārstniecības iestādēm, kā arī ārstniecības personām apstrādāt informāciju par laboratorisko izmeklējumu rezultātiem plānots nodrošināt līdz ar Grozījumu projekta pieņemšanu Ministru kabinetā. Sākotnēji informācijas par laboratorisko izmeklējumu rezultātiem pieejamība tiks nodrošināta integrācijas risinājumos ar ārstniecības iestāžu izmantotajām informācijas sistēmām un secīgi arī veselības informācijas sistēmā. Šobrīd Latvijā darbojas 43 akreditētas medicīnas laboratorijas, no kurām 39 laboratorijām ir noslēgts līgums ar NVD par ambulatoro laboratorisko veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu. Paredzams, ka ārstniecības iestādēm būs nepieciešams papildus laiks, lai nodrošinātu integrācijas risinājumus informācijas par laboratorijas izmeklējuma rezultātiem nodošanai (arī saņemšanai) veselības informācijas sistēmā, un datu nodošana notiks pakāpeniski, iesaistoties arvien vairāk laboratorijām. Līdz ar to nepieciešams pārejas laiks, kad visas ārstniecības iestādes varēs ieviest integrācijas risinājumus informācijas par laboratorijas izmeklējuma rezultātiem nodošanai veselības informācijas sistēmā.
Risinājuma apraksts
1.1. Veselības informācijas sistēmā saglabātā informācija par laboratorijas izmeklējumu rezultātiem būs pieejama, ārstniecības iestāžu izmantotajās informācijas sistēmās, kad tās būs ieviesušas atbilstošu integrācijas risinājumus darbam ar veselības informācijas sistēmu. Pacientiem un ārstniecības personām veselības informācijas sistēmā tiks attēlota informācija par veikto laboratorisko izmeklējumu rezultātiem, ja iespējams, varēs tikt attēlots arī tā novērtējums, un radīta iespēja skatīt informāciju secīgi izvēlētā laika periodā. Rezultāta novērtējums ietvers informāciju, vai izmeklējums ir noteiktā intervāla robežās, vai ārpus references intervāla. Visi rezultāti nav jāvērtē, piemēram, gadījumiem, kad izmeklējuma rezultāts ir apraksta formā (ģenētiskam izmeklējumam).
MK noteikumi Nr.134 tiek papildināti (Grozījuma projekta 1.8. un 1.22. apakšpunkts) ar jaunu pielikumu (22.pielikums), kas nosaka veselības informācijas sistēmā iekļaujamo papilddatu apjomu par pacientu laboratoriskā izmeklējuma rezultātu.
Grozījumu projekta 1.13. apakšpunktā tiek noteikts, ka MK noteikumi Nr.134 tiek papildināti ar 11.4.12. apakšpunktu, nosakot, ka ārstniecības iestāde veselības informācijas sistēmai tiešsaistē datus sniedz par laboratoriskā izmeklējuma rezultātu (22. pielikums) pēc tā iegūšanas, nekavējoties.
1.2. Medicīnisko datu uzglabāšanu regulē MK noteikumi Nr.265. Laboratorijas izmeklējumu rezultāti tiek uzglabāti Stacionāra un dienas stacionāra pacienta medicīniskajā kartē (MK noteikumu Nr. 265 2. pielikums) vai Ambulatorā pacienta medicīniskajā kartē (MK noteikumu Nr.265 47. pielikums). Ņemot vērā, ka MK noteikumu Nr. 265 35.8. apakšpunkts nosaka, ka šo noteikumu 2. un 47. pielikumā minētos dokumentus glabā 40 gadus pēc pēdējā ieraksta vai 15 gadus pēc pacienta nāves, nepieciešams MK noteikumos Nr.134 noteikt digitālo datu par laboratorisko izmeklējuma rezultātu uzglabāšanas ilgumu.
Grozījumu projekta 1.2. apakšpunkts nosaka, ka MK noteikumi Nr. 134 tiek papildināti ar 3.2.5. apakšpunktu, paredzot veselības informācijas sistēmā laboratoriskā izmeklējuma rezultāta (22. pielikums) uzglabāšanu un tā pieejamību veselības informācijas sistēmā 40 gadus pēc pēdējā ieraksta vai 15 gadus pēc pacienta nāves.
1.3. Grozījumu projekta 1.18. apakšpunkts paredz, ka MK noteikumu Nr. 134 22. pielikumā iekļautos datus ārstniecības iestādei pienākums veselības informācijas sistēmai tiešsaistē sniegt no 2024. gada 1. janvāra.
MK noteikumi Nr.134 tiek papildināti (Grozījuma projekta 1.8. un 1.22. apakšpunkts) ar jaunu pielikumu (22.pielikums), kas nosaka veselības informācijas sistēmā iekļaujamo papilddatu apjomu par pacientu laboratoriskā izmeklējuma rezultātu.
Grozījumu projekta 1.13. apakšpunktā tiek noteikts, ka MK noteikumi Nr.134 tiek papildināti ar 11.4.12. apakšpunktu, nosakot, ka ārstniecības iestāde veselības informācijas sistēmai tiešsaistē datus sniedz par laboratoriskā izmeklējuma rezultātu (22. pielikums) pēc tā iegūšanas, nekavējoties.
1.2. Medicīnisko datu uzglabāšanu regulē MK noteikumi Nr.265. Laboratorijas izmeklējumu rezultāti tiek uzglabāti Stacionāra un dienas stacionāra pacienta medicīniskajā kartē (MK noteikumu Nr. 265 2. pielikums) vai Ambulatorā pacienta medicīniskajā kartē (MK noteikumu Nr.265 47. pielikums). Ņemot vērā, ka MK noteikumu Nr. 265 35.8. apakšpunkts nosaka, ka šo noteikumu 2. un 47. pielikumā minētos dokumentus glabā 40 gadus pēc pēdējā ieraksta vai 15 gadus pēc pacienta nāves, nepieciešams MK noteikumos Nr.134 noteikt digitālo datu par laboratorisko izmeklējuma rezultātu uzglabāšanas ilgumu.
Grozījumu projekta 1.2. apakšpunkts nosaka, ka MK noteikumi Nr. 134 tiek papildināti ar 3.2.5. apakšpunktu, paredzot veselības informācijas sistēmā laboratoriskā izmeklējuma rezultāta (22. pielikums) uzglabāšanu un tā pieejamību veselības informācijas sistēmā 40 gadus pēc pēdējā ieraksta vai 15 gadus pēc pacienta nāves.
1.3. Grozījumu projekta 1.18. apakšpunkts paredz, ka MK noteikumu Nr. 134 22. pielikumā iekļautos datus ārstniecības iestādei pienākums veselības informācijas sistēmai tiešsaistē sniegt no 2024. gada 1. janvāra.
Problēmas apraksts
2.1. Ņemot vērā, ka veselības informācijas sistēmā tiek veikti pilnveidojumi – modernizēta vēža pacienta kartes funkcionalitāte, ir nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumos Nr.134, apvienojot vienā pielikumā divus pielikumus: MK noteikumu Nr.134 Onkoloģiskā pacienta reģistrācijas karti (MK noteikumu Nr.134 15.pielikums) un Onkoloģiskā pacienta ārstēšanas karti (MK noteikumu Nr.134 16.pielikums).
2.2. Onkoloģiskā pacienta reģistrācijas karte (MK noteikumu Nr.134 15.pielikums) un Onkoloģiskā pacienta ārstēšanas karte (MK noteikumu Nr.134 16.pielikums) šobrīd neparedz vairāku nepieciešamu datu veidu iekļaušanu veselības informācijas sistēmā iepriekš aprakstīto mērķu sasniegšanai, kā arī paredz tādu datu iekļaušanu, kas vairs nav aktuāli, tāpēc ir nepieciešams jauno vēža pacienta karti papildināt ar jauniem:
1) klasifikatoriem un klasifikācijām, lai nodrošinātu nepieciešamo informāciju veselības informācijas sistēmā;
2) datu laukiem, kas ir nozīmīgi datu apstrādei un analīzei, kā arī atsevišķus datu laukus vēža pacienta kartē pārveidot vai svītrot.
2.3. Starptautiskie klasifikatori un klasifikācijas onkoloģijas jomā jāaktualizē atbilstoši aktuālajai situācijai, bet Latvijā nav noteikta atbildīgā institūcija par klīnisko onkoloģijas klasifikatoru izstrādi un aktualizāciju.
2.4. Vēža pacienta kartē esošie dati ir jāpapildina atbilstoši pacienta slimības norises gaitai. Šobrīd MK noteikumos Nr.134 nav noteikts, ka ārstniecības persona varētu labot citas ārstniecības personas ievadītos datus vēža pacienta kartē.
2.5. Ir nepieciešams laiks, lai nodrošinātu datu, kas uzkrāti atbilstoši MK noteikumu Nr.134 15. un 16. pielikumam, pārcelšanu/integrēšanu uz jauno veselības informācijas sistēmas funkcionalitāti.
2.2. Onkoloģiskā pacienta reģistrācijas karte (MK noteikumu Nr.134 15.pielikums) un Onkoloģiskā pacienta ārstēšanas karte (MK noteikumu Nr.134 16.pielikums) šobrīd neparedz vairāku nepieciešamu datu veidu iekļaušanu veselības informācijas sistēmā iepriekš aprakstīto mērķu sasniegšanai, kā arī paredz tādu datu iekļaušanu, kas vairs nav aktuāli, tāpēc ir nepieciešams jauno vēža pacienta karti papildināt ar jauniem:
1) klasifikatoriem un klasifikācijām, lai nodrošinātu nepieciešamo informāciju veselības informācijas sistēmā;
2) datu laukiem, kas ir nozīmīgi datu apstrādei un analīzei, kā arī atsevišķus datu laukus vēža pacienta kartē pārveidot vai svītrot.
2.3. Starptautiskie klasifikatori un klasifikācijas onkoloģijas jomā jāaktualizē atbilstoši aktuālajai situācijai, bet Latvijā nav noteikta atbildīgā institūcija par klīnisko onkoloģijas klasifikatoru izstrādi un aktualizāciju.
2.4. Vēža pacienta kartē esošie dati ir jāpapildina atbilstoši pacienta slimības norises gaitai. Šobrīd MK noteikumos Nr.134 nav noteikts, ka ārstniecības persona varētu labot citas ārstniecības personas ievadītos datus vēža pacienta kartē.
2.5. Ir nepieciešams laiks, lai nodrošinātu datu, kas uzkrāti atbilstoši MK noteikumu Nr.134 15. un 16. pielikumam, pārcelšanu/integrēšanu uz jauno veselības informācijas sistēmas funkcionalitāti.
Risinājuma apraksts
2.1. Ar Grozījumu projekta 1.6. un 1.20. apakšpunktu tiek svītrots MK noteikumu Nr.134 7.15. apakšpunkts un 15.pielikums "Onkoloģiskā pacienta reģistrācijas karte", kā arī ar Grozījumu projekta 1.7. un 1.21. apakšpunktu tiek svītrots 7.16. apakšpunkts un 16. pielikums "Onkoloģiskā pacienta ārstēšanas karte". Savukārt ar Grozījumu projekta 1.9. un 1.23. apakšpunktu MK noteikumi Nr.134 tiek papildināti 7.23. apakšpunktu un jaunu 23.pielikumu "Vēža pacienta karte". Tam pakārtoti tehniski tiek precizēts MK noteikumu Nr.134 3.2.1. (Grozījumu projekta 1.1. apakšpunkts) un 11.4.10. apakšpunkts (Grozījumu projekta 1.12. apakšpunkts).
Dati, kas uzkrāti atbilstoši MK noteikumu Nr.134 15. un 16. pielikumam, tiks pārcelti/integrēti uz jauno veselības informācijas sistēmas funkcionalitāti un to uzglabāšana tiks nodrošināta saskaņā ar MK noteikumu Nr.134 3.2.1. apakšpunktu.
Jauna vēža pacienta karte tiek veidota pacientam, kuram Latvijā tiek sniegti ar vēzi saistīti diagnostikas, ārstēšanas vai aprūpes pakalpojumi. Vēža pacienta karte sastāv no vairākām sadaļām:
1. Informācija par vēža pacientu – satur pacienta demogrāfiskos datus.
2. Diagnostikas dati – satur datus par diagnozes atklāšanas veidu, pēdējā veiktā skrīninga izmeklējumiem un rezultātiem, un datus par pacienta iekļaušanu zaļajā vai dzeltenajā koridorā (dati par pacienta iekļaušanu zaļajā vai dzeltenajā koridorā būs pieejami, sākot ar 01.01.2025.).
3. Audzēja pamatdati – satur datus par diagnozi, atbilstoši aktuālajām klasifikācijām, diagnozes pamatošanas veidu.
4. Audzēja dati – satur datus par audzēja TNM, audzēja stadiju, rezekcijas līniju stāvokli un citiem rādītājiem.
5. Slimības norises gaita – satur informāciju par slimības progresiju, lokālu recidīvu, attālajām metastāzēm, remisiju, noņemšanu no uzskaites.
6. Vēža pacienta ārstēšanas dati – satur informāciju par saņemto ārstēšanu.
7. Molekulārā un citoģenētiskās izmeklēšana - satur informāciju par pacientam veikto molekulāro un citoģenētisko izmeklēšanu.
2.2. Jaunā vēža pacienta karte (23. pielikums) tiek papildināta ar jauniem klasifikatoriem un klasifikācijām: SSK-O-3.2 klasifikatoru, Starptautisko bērnu vecumposma vēžu klasifikatoru, TNM klasifikāciju, AnnArbor/Lugano klasifikāciju un Clark metodes rādītāju.
1) Starptautiskā slimību klasifikācija onkoloģijai versija 3.2. (ICD-O-3.2. International Classification of Diseases for Oncology) (turpmāk - SSK-O-3.2. klasifikators). Atbilstoši MK noteikumu Nr.134 15. pielikuma 3.2. apakšpunktam Onkoloģiskā pacienta reģistrācijas kartē un 16. pielikuma 3.1. apakšpunktam Onkoloģiskā pacienta ārstēšanas reģistrācijas kartē šobrīd diagnozes kods tiek norādīts atbilstoši aktuālajai SSK-10 redakcijai. Tāpat atbilstoši MK noteikumu Nr.134 15. pielikuma 4. punktam audzēja morfoloģija tiek norādīta atbilstoši Starptautiskās slimību klasifikācijas onkoloģijai otrajam izdevumam (SSK-O-2), kas ir daļa no SSK-10 klasifikatora.
SSK-O-3.2. klasifikators, kas pēdējo reizi tika atjaunināts 2021. gada 25. janvārī, ir starptautiski pieņemta onkoloģisko slimību diagnožu un morfoloģijas klasifikācija. SSK-O-3.2 klasifikācijā morfoloģijas klasifikators būtiski paplašināts ar jaunākajiem audzēju histoloģijas veidiem, ietverot audzēju ģenētisko testēšanu, pārmantotus vēža veidus, dažādus sindromus u.c. Klasifikācijas atjauninājumi regulāri tiek papildināti ar jaunākajiem izmeklēšanas veidiem.
Lai SPKC nodrošinātu vēža pacientu datu iesniegšanu starptautiskajām institūcijām (Starptautiskajai vēža izpētes aģentūrai, Eiropas nacionālo vēža reģistru tīklam) saskaņā ar šo institūciju kvalitātes prasībām, SPKC veic nepersonalizētu datu par vēža pacientu pārkodēšanu atbilstoši SSK-O-3.2. klasifikatoram. Datu ievadīšana par vēža pacientiem veselības informācijas sistēmā atbilstoši SSK-O-3.2. klasifikatoram nodrošinās kvalitatīvāku, pilnīgāku un salīdzināmāku informāciju gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī.
2) Starptautiskā bērnu vecumposma vēžu klasifikators (ICCC – International Classification of Childhood Cancer, IARC 2017.). Starptautiskā bērnu vecumposma vēža koda un nosaukuma iekļaušana vēža pacienta kartē ir nepieciešama, lai nodrošinātu starptautiskām prasībām atbilstošu bērnu vecumposma vēžu kodēšanu, kā arī iespēju veikt datu salīdzināšanu starptautiskā līmenī. Minētais klasifikators ir veidots, balstoties uz mūsdienīgiem starptautiskiem standartiem, un ir saskaņā ar starptautisko datu vākšanas, kodēšanas un klasifikācijas sistēmu, kas ir nepieciešamie nosacījumi, lai uzlabotu starptautisko populācijā bāzēto bērnu vecumposma vēža pacientu datu kvalitāti un salīdzināmību.
3) Audzēja histoloģiskā pakāpe - sniedz papildus informāciju par audzēja veidu un tiek izmantota stadijas noteikšanai, kā arī piemērotākās terapijas izvēlei. Audzēja histoloģiskā pakāpe tiek noteikta saskaņā ar UICC (Union for International Cancer Control) vadlīnijām par audzēju TNM (Tumor, Node, Metastases) klasifikāciju. Patlaban ir spēkā TNM klasifikācijas 8. versija.
4) Audzēja stadija pēc Limfātiskās sistēmas audzēju klasifikācijas (AnnArbor/Lugano) tiek noteikta hematoloģisko limfoīdo vēžu - Hodžkina vai ne-Hodžkina limfomu gadījumā.
5) Clark metodes rādītājs tiek izmantots ādas audzēja - melanomas diagnostikā, lai noteiktu audzēja infiltrācijas līmeni dermā un izvērtētu ietekmi uz slimības prognozi.
Tiek plānots, ka SSK-O-3.2 klasifikators tiks iztulkots līdz 2023. gada beigām. Provizoriski 2023.gada septembrī SPKC organizēs apmācības ārstniecības personām par vispārīgajām izmaiņām saistībā ar veselības informācijas sistēmas jauno vēža pacienta kartes funkcionalitāti, savukārt, SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” un Latvijas Patologu asociācija organizēs apmācības patologiem.
Jaunā vēža pacienta karte (23.pielikums) tiek papildināta ar jauniem datu laukiem:
- Vitālais statuss. Tas nepieciešams, lai sniegtu datus Eiropas vēža reģistra tīklam un citām starptautiskajām datu bāzēm. Tiek noteikts, atbilstoši klasifikatora vērtībām: dzīvs, miris. Tiek noteikts no datiem, kas ievadīti par pacientu: miršanas datums.
- Diagnozes noteikšanas valsts. Ar mērķi identificēt pacientus, kuriem sākotnējā vēža diagnostika ir veikta citā valstī, lai šīs personas netiktu iekļautas Latvijā diagnosticēto vēža gadījumu skaitā, un lai novērstu dubultu pacientu skaita ziņošanu Eiropas datu bāzēm.
- Informācija par pacienta esamību zaļajā koridorā. Pievienotie datu lauki: pacients iekļauts zaļajā koridorā, datums un diagnoze; primārās diagnostikas datums, manipulācijas nosaukums un kods; sekundārās diagnostikas datums, manipulācijas nosaukums un kods - ar mērķi noteikt, cik daudz pacientu, kuriem ir atklāts ļaundabīgs audzējs, ir bijuši iekļauti zaļajā koridorā, kā arī noteikt pieejamību primārajiem un sekundārajiem diagnostiskajiem izmeklējumiem, noteikt laiku līdz diagnozes apstiprināšanai un ārstēšanas uzsākšanai, kā arī uzlabot datu analīzes iespējas un izvērtēt zaļā koridora efektivitāti. [Ņemot vērā, ka datu nodošana par pacientu esamību zaļajā koridorā var tikt nodrošināta ar 01.01.2025., MK noteikumos Nr.134 tiek iekļauts 56.punkts, kas nosaka, ka 23. pielikuma 2.2. apakšpunkts stājas spēkā 2025.gada 1.janvārī." (Grozījumu projekta 1.19.apakšpunkts)].
- Informācija par pacienta esamību dzeltenajā koridorā. Pievienotie datu lauki: pacients iekļauts dzeltenajā koridorā, datums un diagnoze; primārās diagnostikas datums, manipulācijas nosaukums un kods; sekundārās diagnostikas datums, manipulācijas nosaukums un kods – ar mērķi izvērtēt primārās un sekundārās diagnostikas pakalpojumu pieejamību pacientiem ar slimības progresiju (recidīviem), tādējādi izvērtējot arī veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un dzeltenā koridora efektivitāti. [Ņemot vērā, ka datu nodošana par pacientu esamību dzeltenajā koridorā var tikt nodrošināta ar 01.01.2025., MK noteikumos Nr.134 tiek iekļauts 56.punkts, kas nosaka, ka 23. pielikuma 2.3. apakšpunkts stājas spēkā 2025.gada 1.janvārī."(Grozījumu projekta 1.19.apakšpunkts)].
- Skrīninga dati. Pievienotie datu lauki: pēdējais veiktais skrīnings: skrīninga datums; pēdējā veiktā skrīninga rezultāts - ar mērķi identificēt skrīningā atklātos vēža gadījumus, lai veiktu skrīninga ietekmes uz saslimstību un mirstību rādītāju analīzi, nodrošināt valsts organizētā krūts, dzemdes kakla un kolorektālā vēža skrīninga programmas efektivitātes un kvalitātes analīzi, lai veiktu nepieciešamos uzlabojumus skrīninga programmās. [Informācija par skrīningu vēža pacienta kartei būs pieejama par tekošo gadu un trim iepriekšējiem gadiem.]
- Molekulārās un citoģenetiskās izmeklēšanas dati. Nepieciešami ar mērķi iegūt informāciju par pacientam veiktajiem molekulārās un citoģenētiskās izmeklēšanas rezultātiem diagnozes precizēšanai un pacientam piemērotās individualizētas ārstēšanas taktikas izvēlei un slimības norises gaitas prognozēšanai, kā arī, lai novērtētu uz rezultātu vērstas terapijas efektivitāti. Dati nodrošinās nepieciešamo statistiku par pacientiem noteiktās diagnozēs ar noteiktu slimības apakštipu, kas nepieciešams noteikta veida pakalpojumu plānošanai. Dati tiek iegūti no NVD veselības informācijas sistēmas.
- Bērnu vecumposma vēža diagnozes kods un nosaukums. Tiek norādīts, pamatojoties uz Starptautisko bērnu vecumposma vēžu klasifikatoru.
- Audzēja topogrāfijas kods un nosaukums. Tiek norādīts atbilstoši SSK-O-3.2. topogrāfijas klasifikatoram.
- Audzēja morfoloģijas kods un nosaukums. Tiek norādīts atbilstoši SSK-O-3.2. morfoloģijas un audzēja dabas klasifikatoram.
- Audzēja diferenciācijas pakāpe. Tiek norādīta atbilstoši SSK-O-3.2 diferenciācijas pakāpes klasifikatoram (Grade 1- 4 solīdiem audzējiem, no augstas diferenciācijas pakāpes līdz nediferencētam, anaplastiskam audzējam; Grade 5 - 8 hematoloģiskajiem audzējiem; Grade 9-nezināms, kad audzēja diferenciācijas pakāpe nav zināma vai piemērojama).
- TNM klasifikācijas veids. Veids kā un kad tiek noteikta audzēja TNM klasifikācija: noteikts tikai pēc nāves autopsijā (aTNM), noteikts klīniski vai histoloģiski (cTNM, pTNM), kā arī gadījumos, kad stadija noteikta pēc sākotnēji saņemtas terapijas pirms ķirurģiskas, staru terapijas, vai pēc staru vai sistēmiskās terapijas (ycTNM, ypTNM).
- Audzēja histoloģiskā pakāpe. Tā sniedz papildus informāciju par audzēja veidu un tiek izmantota audzēja stadijas noteikšanai un atbilstošas terapijas izvēlei. Tā tiek noteikta saskaņā ar Starptautiskās vēža kontroles apvienības UICC (Union for International Cancer Control) vadlīnijām par audzēju TNM klasifikāciju 8. versijai.
- Audzēja stadija pēc AnnArbor/ Lugano klasifikācijas. Tā tiek noteikta hematoloģisko limfoīdo vēžu - Hodžkina vai ne-Hodžkina limfomu gadījumā.
- Clark metodes rādītājs. Tiek izmantots ādas audzēja - melanomas diagnostikā, lai noteiktu audzēja infiltrācijas līmeni dermā un izvērtētu ietekmi uz slimības prognozi.
- Noņemšana no uzskaites. Nepieciešams gadījumos, ja pacients pārcēlies uz dzīvi citā valstī, kļūdaini noteikta diagnoze, pacients miris no onkoloģiskas/ hematoloģiskas slimības, miris no cita cēloņa, ilgstoši nav informācijas par personu, un nav iespējams iegūt informāciju par personas vitālo statusu, vai arī ir cits iemesls.
- Rezekcijas līniju stāvoklis. Nosaka, ja pacientam ir veikta ķirurģiska operācija, operācijas materiāla histoloģijā tiek novērtēts rezekcijas līniju stāvoklis: tīras (R0) vai ar audzēja šūnām tajās (R1-2). Rezekcijas līniju stāvoklis ir viens no ķirurģiskā darba kvalitātes rādītājiem.
- Ārvalstu ārstniecības iestāde, kurā saņemta ārstēšana. Tā kā ārstēšanu pacients var saņemt arī ārvalstīs - gan kā valsts apmaksātu, gan kā maksas pakalpojumu, tad ir paredzēts reģistrēt informāciju arī par ārvalstīs veiktu ārstēšanu, lai nodrošinātu pilnvērtīgu datu pieejamību reģistrā.
- Ārstēšanas veids. Atbilstoši klasifikatoram par saņemtajiem ārstēšanas veidiem: ķirurģija, staru terapija, ķimijterapija, endokrīnā terapija, imūnterapija, mērķterapija, perifēro asins cilmes šūnu transplantācija, paliatīvā aprūpe.
- Ārstētā slimība. Tiek norādīta atbilstoši SSK-10 un SSK-O-3.2. klasifikatoram.
- Staru terapijas apakšveids. Tiek norādīts atbilstoši klasifikatoram: distances dobuma (kontakta), kodolmedicīna, intraoperatīva distances.
- Staru terapijas metode. Atbilstoši klasifikatoram: tuvfokusa rentgenterapija, kontakta/brahiterapija, elektronu režīma staru terapija, 3D konformālā staru terapija, intensitātes modulēta staru terapija, ar elpošanu sinhronizēta staru terapija, ar attēliem vadītā staru terapija, stereotaktiskā ķermeņa staru terapija, radioķirurģija, tilpuma modulētā staru terapija.
- Kursā saņemto greju skaits. Grejs (Gy) ir jonizējošā starojuma devas mērvienība, ko pielieto staru terapijā.
- Kursā saņemto frakciju skaits. Staru terapijas kursa ilguma sadalījums.
- Ķīmijterapijas līnija, endokrīnās terapijas līnija, imūnterapijas līnija, mērķterapijas līnija. Terapijas līnija ir audzēja sistēmiskās ārstēšanas rezultāta sadalījums pēc tā efektivitātes, balstoties uz klīnisko pētījumu rezultātiem. Terapijas līnija ir svarīga, īpaši pacientiem ar izplatītu audzēju, kā arī lai nozīmētu inovatīvos medikamentus pirmajā, otrajā vai nākamajās līnijās un iegūtu informāciju par saņemtajiem medikamentiem.
- Endokrīnās terapijas veids. Atbilstoši klasifikatoram: profilaktiska, paliatīva, cita endokrīnā terapija.
- Imūnterapijas veids. Atbilstoši klasifikatoram: neoadjuvanta, adjuvanta, paliatīva, cita imūnterapija.
- Mērķterapijas veids. Atbilstoši klasifikatoram: neoadjuvanta, adjuvanta, paliatīva, cita mērķterapija.
- Transplantācijas veids. Atbilstoši klasifikatoram tiek norādīta autologās transplantācijas (paša pacienta perifērisko asins cilmes šūnu) vai allogēnās jeb donora šūnu transplantācijas veids.
Vēža pacienta kartē (23.pielikums) tiek noteikti šādi datu lauki, pārveidojot MK noteikumu Nr.134 Onkoloģiskā pacienta reģistrācijas kartē (MK noteikumu Nr.134 15.pielikums) un Onkoloģiskā pacienta ārstēšanas kartē (MK noteikumu Nr.134 16.pielikums) esošos datu laukus:
- Simptomātiskās terapijas sākuma datums, tiek pārveidots: Paliatīvās aprūpes uzsākšanas datums, kas norāda to, ka pacientam vairs nav plānota specifiska terapija.
- Metode, ar kādu diagnoze pamatota, tiek apvienota ar lauku Metode, ar kādu diagnoze ir apstiprināta un tiek izteikta šādā redakcijā: Diagnozes pamatošanas veids.
Jaunā Vēža pacienta kartē (23.pielikums) turpmāk netiek iekļauti šādi datu lauki:
- Pacienta tautība – līdz šim lauks par pacienta tautību ir bijis slikti aizpildīts, kā rezultātā dati nav bijuši interpretējami un tālāk izmantojami epidemioloģiskajai analīzei. Šādu datu iegūšana ir arī administratīvais slogs ārstniecības personām. Starptautiskajās datu bāzēs tiek izmantota rase un etniskā piederība, bet netiek izmantota tautība.
- Audzēja morfoloģija un kods atbilstoši aktuālajai starptautiskajai statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas 10. redakcijai (SSK-10), jo audzēja morfoloģija un kods tiek noteikti, atbilstoši SSK-O-3.2. morfoloģijas un audzēja dabas klasifikatoram.
- Informācija par riska faktoriem (smēķēšana, alkohols, starojums, ķīmiskas vielas, pārmantotība, iedzimts sindroms kas predisponē, citostatiska ārstēšana). Informācija par riska faktoriem tiek aizpildīta retos gadījumos un nav objektīvi interpretējama. Piemēram, laika posmā no 2005. -2019. gadam reģistrētajiem plaušu vēža gadījumiem smēķēšanas statuss nav aizpildīts 86% gadījumu. Plānojot turpmāko Latvijas vēža reģistra attīstību, būtu jāizvērtē, kuri riska faktori un kādi to parametri būtu jāiekļauj vēža pacienta kartē, lai tie būtu izmantojami turpmākajā datu analīzē un profilakses pasākumu plānošanā, kā arī klīniskajā praksē. Arī šādu datu iegūšana ir administratīvais slogs ārstniecības personām.
- Vēlīnas diagnostikas iemesli – speciālistu vidū nav vienots viedoklis un izpratne par šī lauka izmantošanu, interpretēšanu un lietderību. Šie datu lauki arī esošajā reģistrā netiek izmantoti datu analīzei un statistikas vajadzībām, jo ir slikti aizpildīti.
- Glīson skaitlis prostatas audzējiem – vēža pacienta kartē tiek svītrots kā atsevišķs rādītājs, jo tā vērtība tiek ņemta vērā norādot audzēja histoloģisko pakāpi, kur klasifikācija tiek izmantoti Glīsona rādītāji.
- FAB (French-American-British) klasifikācija akūtas mieloleikozes gadījumā – attiecīgā klasifikācija ir novecojusi, akūtas mieloleikozes topogrāfijas un morfoloģijas koda norādīšanai tiks izmantots SSK-O-3.2. klasifikators. Izstrādājot klīnisko reģistru jāizvērtē iespēja ieviest jaunākās Pasaules Veselības organizācijas (turmpāk - PVO) klasifikācijas hematoloģiskajiem limfoīdajiem vēžiem.
- FAB (French- American-British) klasifikācija akūtas limfoleikozes gadījumā - attiecīgā klasifikācija ir novecojusi, akūtas limfoleikozes topogrāfijas un morfoloģijas koda norādīšanai tiks izmantots SSK-O-3.2. klasifikators. Izstrādājot klīnisko reģistru arī jāizvērtē iespēja ieviest jaunākās PVO klasifikācijas hematoloģiskajiem limfoīdajiem vēžiem.
- Ārstēšana ar J terapiju – reģistrā netiks izdalīta kā atsevišķa ārstēšanas sadaļa, bet tiks iekļauta kā daļa no staru terapijas pie apakšveida – kodolmedicīna.
2.3. Grozījumu projekta 1.4. apakšpunktā tiek noteikts, MK noteikumi Nr.134 tiek papildināti ar 3.4 apakšpunktu, nosakot, ka SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" nosaka starptautiskos klīniskos klasifikatorus un klasifikācijas, kuras tiek lietotas 23. pielikumā minētās informācijas aizpildīšanai un informē Slimību kontroles un profilakses centru par nepieciešamajām izmaiņām klasifikatoru struktūrās un izmantošanā. Slimību kontroles un profilakses centrs klasifikatorus un klasifikācijas pielīdzina pārrobežu datu apmaiņā izmantotajā datubāze esošajiem terminiem, veic klasifikatoru un klasifikāciju tulkošanu un sagatavošanu un iesniedz tos Nacionālajam veselības dienestam.
2.4. MK noteikumu Nr.134 22.punkts tiek izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka ārstniecības persona, kura sniedz veselības aprūpes pakalpojumus pacientam ar onkoloģisku saslimšanu, apstrādājot veselības informācijas sistēmā iekļautos ierobežotas pieejamības datus par pacientu, var labot vai dzēst cita veselības informācijas sistēmas lietotāja ievadītos datus vēža pacienta kartē (23.pielikums) (Grozījumu projekta 1.16.apakšpunkts).
Gadījumos, kad būs nepieciešams detalizēti redzēt ierakstu modifikācijas vēža pacienta kartes datos, piem. izmeklēšanas gadījumi, tad sistēmā būs pieejami auditācijas pieraksti.
2.5. Ņemot vērā, ka norisinās darbs pie risinājuma izstrādes, kas nodrošinās datu, kas uzkrāti atbilstoši MK noteikumu Nr.134 15. un 16. pielikumam pārcelšanu/integrēšanu uz jauno veselības informācijas sistēmas funkcionalitāti, tiek noteikts, ka Grozījumu projekta prasības attiecībā uz jauno Vēža pacienta karti (1.1., 1.6., 1.7., 1.9., 1.12., 1.16., 1.18., 1.19., 1.20., 1.21. un 1.23. apakšpunkts) stājas spēkā 2024. gada 1.janvārī.
Dati, kas uzkrāti atbilstoši MK noteikumu Nr.134 15. un 16. pielikumam, tiks pārcelti/integrēti uz jauno veselības informācijas sistēmas funkcionalitāti un to uzglabāšana tiks nodrošināta saskaņā ar MK noteikumu Nr.134 3.2.1. apakšpunktu.
Jauna vēža pacienta karte tiek veidota pacientam, kuram Latvijā tiek sniegti ar vēzi saistīti diagnostikas, ārstēšanas vai aprūpes pakalpojumi. Vēža pacienta karte sastāv no vairākām sadaļām:
1. Informācija par vēža pacientu – satur pacienta demogrāfiskos datus.
2. Diagnostikas dati – satur datus par diagnozes atklāšanas veidu, pēdējā veiktā skrīninga izmeklējumiem un rezultātiem, un datus par pacienta iekļaušanu zaļajā vai dzeltenajā koridorā (dati par pacienta iekļaušanu zaļajā vai dzeltenajā koridorā būs pieejami, sākot ar 01.01.2025.).
3. Audzēja pamatdati – satur datus par diagnozi, atbilstoši aktuālajām klasifikācijām, diagnozes pamatošanas veidu.
4. Audzēja dati – satur datus par audzēja TNM, audzēja stadiju, rezekcijas līniju stāvokli un citiem rādītājiem.
5. Slimības norises gaita – satur informāciju par slimības progresiju, lokālu recidīvu, attālajām metastāzēm, remisiju, noņemšanu no uzskaites.
6. Vēža pacienta ārstēšanas dati – satur informāciju par saņemto ārstēšanu.
7. Molekulārā un citoģenētiskās izmeklēšana - satur informāciju par pacientam veikto molekulāro un citoģenētisko izmeklēšanu.
2.2. Jaunā vēža pacienta karte (23. pielikums) tiek papildināta ar jauniem klasifikatoriem un klasifikācijām: SSK-O-3.2 klasifikatoru, Starptautisko bērnu vecumposma vēžu klasifikatoru, TNM klasifikāciju, AnnArbor/Lugano klasifikāciju un Clark metodes rādītāju.
1) Starptautiskā slimību klasifikācija onkoloģijai versija 3.2. (ICD-O-3.2. International Classification of Diseases for Oncology) (turpmāk - SSK-O-3.2. klasifikators). Atbilstoši MK noteikumu Nr.134 15. pielikuma 3.2. apakšpunktam Onkoloģiskā pacienta reģistrācijas kartē un 16. pielikuma 3.1. apakšpunktam Onkoloģiskā pacienta ārstēšanas reģistrācijas kartē šobrīd diagnozes kods tiek norādīts atbilstoši aktuālajai SSK-10 redakcijai. Tāpat atbilstoši MK noteikumu Nr.134 15. pielikuma 4. punktam audzēja morfoloģija tiek norādīta atbilstoši Starptautiskās slimību klasifikācijas onkoloģijai otrajam izdevumam (SSK-O-2), kas ir daļa no SSK-10 klasifikatora.
SSK-O-3.2. klasifikators, kas pēdējo reizi tika atjaunināts 2021. gada 25. janvārī, ir starptautiski pieņemta onkoloģisko slimību diagnožu un morfoloģijas klasifikācija. SSK-O-3.2 klasifikācijā morfoloģijas klasifikators būtiski paplašināts ar jaunākajiem audzēju histoloģijas veidiem, ietverot audzēju ģenētisko testēšanu, pārmantotus vēža veidus, dažādus sindromus u.c. Klasifikācijas atjauninājumi regulāri tiek papildināti ar jaunākajiem izmeklēšanas veidiem.
Lai SPKC nodrošinātu vēža pacientu datu iesniegšanu starptautiskajām institūcijām (Starptautiskajai vēža izpētes aģentūrai, Eiropas nacionālo vēža reģistru tīklam) saskaņā ar šo institūciju kvalitātes prasībām, SPKC veic nepersonalizētu datu par vēža pacientu pārkodēšanu atbilstoši SSK-O-3.2. klasifikatoram. Datu ievadīšana par vēža pacientiem veselības informācijas sistēmā atbilstoši SSK-O-3.2. klasifikatoram nodrošinās kvalitatīvāku, pilnīgāku un salīdzināmāku informāciju gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī.
2) Starptautiskā bērnu vecumposma vēžu klasifikators (ICCC – International Classification of Childhood Cancer, IARC 2017.). Starptautiskā bērnu vecumposma vēža koda un nosaukuma iekļaušana vēža pacienta kartē ir nepieciešama, lai nodrošinātu starptautiskām prasībām atbilstošu bērnu vecumposma vēžu kodēšanu, kā arī iespēju veikt datu salīdzināšanu starptautiskā līmenī. Minētais klasifikators ir veidots, balstoties uz mūsdienīgiem starptautiskiem standartiem, un ir saskaņā ar starptautisko datu vākšanas, kodēšanas un klasifikācijas sistēmu, kas ir nepieciešamie nosacījumi, lai uzlabotu starptautisko populācijā bāzēto bērnu vecumposma vēža pacientu datu kvalitāti un salīdzināmību.
3) Audzēja histoloģiskā pakāpe - sniedz papildus informāciju par audzēja veidu un tiek izmantota stadijas noteikšanai, kā arī piemērotākās terapijas izvēlei. Audzēja histoloģiskā pakāpe tiek noteikta saskaņā ar UICC (Union for International Cancer Control) vadlīnijām par audzēju TNM (Tumor, Node, Metastases) klasifikāciju. Patlaban ir spēkā TNM klasifikācijas 8. versija.
4) Audzēja stadija pēc Limfātiskās sistēmas audzēju klasifikācijas (AnnArbor/Lugano) tiek noteikta hematoloģisko limfoīdo vēžu - Hodžkina vai ne-Hodžkina limfomu gadījumā.
5) Clark metodes rādītājs tiek izmantots ādas audzēja - melanomas diagnostikā, lai noteiktu audzēja infiltrācijas līmeni dermā un izvērtētu ietekmi uz slimības prognozi.
Tiek plānots, ka SSK-O-3.2 klasifikators tiks iztulkots līdz 2023. gada beigām. Provizoriski 2023.gada septembrī SPKC organizēs apmācības ārstniecības personām par vispārīgajām izmaiņām saistībā ar veselības informācijas sistēmas jauno vēža pacienta kartes funkcionalitāti, savukārt, SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” un Latvijas Patologu asociācija organizēs apmācības patologiem.
Jaunā vēža pacienta karte (23.pielikums) tiek papildināta ar jauniem datu laukiem:
- Vitālais statuss. Tas nepieciešams, lai sniegtu datus Eiropas vēža reģistra tīklam un citām starptautiskajām datu bāzēm. Tiek noteikts, atbilstoši klasifikatora vērtībām: dzīvs, miris. Tiek noteikts no datiem, kas ievadīti par pacientu: miršanas datums.
- Diagnozes noteikšanas valsts. Ar mērķi identificēt pacientus, kuriem sākotnējā vēža diagnostika ir veikta citā valstī, lai šīs personas netiktu iekļautas Latvijā diagnosticēto vēža gadījumu skaitā, un lai novērstu dubultu pacientu skaita ziņošanu Eiropas datu bāzēm.
- Informācija par pacienta esamību zaļajā koridorā. Pievienotie datu lauki: pacients iekļauts zaļajā koridorā, datums un diagnoze; primārās diagnostikas datums, manipulācijas nosaukums un kods; sekundārās diagnostikas datums, manipulācijas nosaukums un kods - ar mērķi noteikt, cik daudz pacientu, kuriem ir atklāts ļaundabīgs audzējs, ir bijuši iekļauti zaļajā koridorā, kā arī noteikt pieejamību primārajiem un sekundārajiem diagnostiskajiem izmeklējumiem, noteikt laiku līdz diagnozes apstiprināšanai un ārstēšanas uzsākšanai, kā arī uzlabot datu analīzes iespējas un izvērtēt zaļā koridora efektivitāti. [Ņemot vērā, ka datu nodošana par pacientu esamību zaļajā koridorā var tikt nodrošināta ar 01.01.2025., MK noteikumos Nr.134 tiek iekļauts 56.punkts, kas nosaka, ka 23. pielikuma 2.2. apakšpunkts stājas spēkā 2025.gada 1.janvārī." (Grozījumu projekta 1.19.apakšpunkts)].
- Informācija par pacienta esamību dzeltenajā koridorā. Pievienotie datu lauki: pacients iekļauts dzeltenajā koridorā, datums un diagnoze; primārās diagnostikas datums, manipulācijas nosaukums un kods; sekundārās diagnostikas datums, manipulācijas nosaukums un kods – ar mērķi izvērtēt primārās un sekundārās diagnostikas pakalpojumu pieejamību pacientiem ar slimības progresiju (recidīviem), tādējādi izvērtējot arī veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un dzeltenā koridora efektivitāti. [Ņemot vērā, ka datu nodošana par pacientu esamību dzeltenajā koridorā var tikt nodrošināta ar 01.01.2025., MK noteikumos Nr.134 tiek iekļauts 56.punkts, kas nosaka, ka 23. pielikuma 2.3. apakšpunkts stājas spēkā 2025.gada 1.janvārī."(Grozījumu projekta 1.19.apakšpunkts)].
- Skrīninga dati. Pievienotie datu lauki: pēdējais veiktais skrīnings: skrīninga datums; pēdējā veiktā skrīninga rezultāts - ar mērķi identificēt skrīningā atklātos vēža gadījumus, lai veiktu skrīninga ietekmes uz saslimstību un mirstību rādītāju analīzi, nodrošināt valsts organizētā krūts, dzemdes kakla un kolorektālā vēža skrīninga programmas efektivitātes un kvalitātes analīzi, lai veiktu nepieciešamos uzlabojumus skrīninga programmās. [Informācija par skrīningu vēža pacienta kartei būs pieejama par tekošo gadu un trim iepriekšējiem gadiem.]
- Molekulārās un citoģenetiskās izmeklēšanas dati. Nepieciešami ar mērķi iegūt informāciju par pacientam veiktajiem molekulārās un citoģenētiskās izmeklēšanas rezultātiem diagnozes precizēšanai un pacientam piemērotās individualizētas ārstēšanas taktikas izvēlei un slimības norises gaitas prognozēšanai, kā arī, lai novērtētu uz rezultātu vērstas terapijas efektivitāti. Dati nodrošinās nepieciešamo statistiku par pacientiem noteiktās diagnozēs ar noteiktu slimības apakštipu, kas nepieciešams noteikta veida pakalpojumu plānošanai. Dati tiek iegūti no NVD veselības informācijas sistēmas.
- Bērnu vecumposma vēža diagnozes kods un nosaukums. Tiek norādīts, pamatojoties uz Starptautisko bērnu vecumposma vēžu klasifikatoru.
- Audzēja topogrāfijas kods un nosaukums. Tiek norādīts atbilstoši SSK-O-3.2. topogrāfijas klasifikatoram.
- Audzēja morfoloģijas kods un nosaukums. Tiek norādīts atbilstoši SSK-O-3.2. morfoloģijas un audzēja dabas klasifikatoram.
- Audzēja diferenciācijas pakāpe. Tiek norādīta atbilstoši SSK-O-3.2 diferenciācijas pakāpes klasifikatoram (Grade 1- 4 solīdiem audzējiem, no augstas diferenciācijas pakāpes līdz nediferencētam, anaplastiskam audzējam; Grade 5 - 8 hematoloģiskajiem audzējiem; Grade 9-nezināms, kad audzēja diferenciācijas pakāpe nav zināma vai piemērojama).
- TNM klasifikācijas veids. Veids kā un kad tiek noteikta audzēja TNM klasifikācija: noteikts tikai pēc nāves autopsijā (aTNM), noteikts klīniski vai histoloģiski (cTNM, pTNM), kā arī gadījumos, kad stadija noteikta pēc sākotnēji saņemtas terapijas pirms ķirurģiskas, staru terapijas, vai pēc staru vai sistēmiskās terapijas (ycTNM, ypTNM).
- Audzēja histoloģiskā pakāpe. Tā sniedz papildus informāciju par audzēja veidu un tiek izmantota audzēja stadijas noteikšanai un atbilstošas terapijas izvēlei. Tā tiek noteikta saskaņā ar Starptautiskās vēža kontroles apvienības UICC (Union for International Cancer Control) vadlīnijām par audzēju TNM klasifikāciju 8. versijai.
- Audzēja stadija pēc AnnArbor/ Lugano klasifikācijas. Tā tiek noteikta hematoloģisko limfoīdo vēžu - Hodžkina vai ne-Hodžkina limfomu gadījumā.
- Clark metodes rādītājs. Tiek izmantots ādas audzēja - melanomas diagnostikā, lai noteiktu audzēja infiltrācijas līmeni dermā un izvērtētu ietekmi uz slimības prognozi.
- Noņemšana no uzskaites. Nepieciešams gadījumos, ja pacients pārcēlies uz dzīvi citā valstī, kļūdaini noteikta diagnoze, pacients miris no onkoloģiskas/ hematoloģiskas slimības, miris no cita cēloņa, ilgstoši nav informācijas par personu, un nav iespējams iegūt informāciju par personas vitālo statusu, vai arī ir cits iemesls.
- Rezekcijas līniju stāvoklis. Nosaka, ja pacientam ir veikta ķirurģiska operācija, operācijas materiāla histoloģijā tiek novērtēts rezekcijas līniju stāvoklis: tīras (R0) vai ar audzēja šūnām tajās (R1-2). Rezekcijas līniju stāvoklis ir viens no ķirurģiskā darba kvalitātes rādītājiem.
- Ārvalstu ārstniecības iestāde, kurā saņemta ārstēšana. Tā kā ārstēšanu pacients var saņemt arī ārvalstīs - gan kā valsts apmaksātu, gan kā maksas pakalpojumu, tad ir paredzēts reģistrēt informāciju arī par ārvalstīs veiktu ārstēšanu, lai nodrošinātu pilnvērtīgu datu pieejamību reģistrā.
- Ārstēšanas veids. Atbilstoši klasifikatoram par saņemtajiem ārstēšanas veidiem: ķirurģija, staru terapija, ķimijterapija, endokrīnā terapija, imūnterapija, mērķterapija, perifēro asins cilmes šūnu transplantācija, paliatīvā aprūpe.
- Ārstētā slimība. Tiek norādīta atbilstoši SSK-10 un SSK-O-3.2. klasifikatoram.
- Staru terapijas apakšveids. Tiek norādīts atbilstoši klasifikatoram: distances dobuma (kontakta), kodolmedicīna, intraoperatīva distances.
- Staru terapijas metode. Atbilstoši klasifikatoram: tuvfokusa rentgenterapija, kontakta/brahiterapija, elektronu režīma staru terapija, 3D konformālā staru terapija, intensitātes modulēta staru terapija, ar elpošanu sinhronizēta staru terapija, ar attēliem vadītā staru terapija, stereotaktiskā ķermeņa staru terapija, radioķirurģija, tilpuma modulētā staru terapija.
- Kursā saņemto greju skaits. Grejs (Gy) ir jonizējošā starojuma devas mērvienība, ko pielieto staru terapijā.
- Kursā saņemto frakciju skaits. Staru terapijas kursa ilguma sadalījums.
- Ķīmijterapijas līnija, endokrīnās terapijas līnija, imūnterapijas līnija, mērķterapijas līnija. Terapijas līnija ir audzēja sistēmiskās ārstēšanas rezultāta sadalījums pēc tā efektivitātes, balstoties uz klīnisko pētījumu rezultātiem. Terapijas līnija ir svarīga, īpaši pacientiem ar izplatītu audzēju, kā arī lai nozīmētu inovatīvos medikamentus pirmajā, otrajā vai nākamajās līnijās un iegūtu informāciju par saņemtajiem medikamentiem.
- Endokrīnās terapijas veids. Atbilstoši klasifikatoram: profilaktiska, paliatīva, cita endokrīnā terapija.
- Imūnterapijas veids. Atbilstoši klasifikatoram: neoadjuvanta, adjuvanta, paliatīva, cita imūnterapija.
- Mērķterapijas veids. Atbilstoši klasifikatoram: neoadjuvanta, adjuvanta, paliatīva, cita mērķterapija.
- Transplantācijas veids. Atbilstoši klasifikatoram tiek norādīta autologās transplantācijas (paša pacienta perifērisko asins cilmes šūnu) vai allogēnās jeb donora šūnu transplantācijas veids.
Vēža pacienta kartē (23.pielikums) tiek noteikti šādi datu lauki, pārveidojot MK noteikumu Nr.134 Onkoloģiskā pacienta reģistrācijas kartē (MK noteikumu Nr.134 15.pielikums) un Onkoloģiskā pacienta ārstēšanas kartē (MK noteikumu Nr.134 16.pielikums) esošos datu laukus:
- Simptomātiskās terapijas sākuma datums, tiek pārveidots: Paliatīvās aprūpes uzsākšanas datums, kas norāda to, ka pacientam vairs nav plānota specifiska terapija.
- Metode, ar kādu diagnoze pamatota, tiek apvienota ar lauku Metode, ar kādu diagnoze ir apstiprināta un tiek izteikta šādā redakcijā: Diagnozes pamatošanas veids.
Jaunā Vēža pacienta kartē (23.pielikums) turpmāk netiek iekļauti šādi datu lauki:
- Pacienta tautība – līdz šim lauks par pacienta tautību ir bijis slikti aizpildīts, kā rezultātā dati nav bijuši interpretējami un tālāk izmantojami epidemioloģiskajai analīzei. Šādu datu iegūšana ir arī administratīvais slogs ārstniecības personām. Starptautiskajās datu bāzēs tiek izmantota rase un etniskā piederība, bet netiek izmantota tautība.
- Audzēja morfoloģija un kods atbilstoši aktuālajai starptautiskajai statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas 10. redakcijai (SSK-10), jo audzēja morfoloģija un kods tiek noteikti, atbilstoši SSK-O-3.2. morfoloģijas un audzēja dabas klasifikatoram.
- Informācija par riska faktoriem (smēķēšana, alkohols, starojums, ķīmiskas vielas, pārmantotība, iedzimts sindroms kas predisponē, citostatiska ārstēšana). Informācija par riska faktoriem tiek aizpildīta retos gadījumos un nav objektīvi interpretējama. Piemēram, laika posmā no 2005. -2019. gadam reģistrētajiem plaušu vēža gadījumiem smēķēšanas statuss nav aizpildīts 86% gadījumu. Plānojot turpmāko Latvijas vēža reģistra attīstību, būtu jāizvērtē, kuri riska faktori un kādi to parametri būtu jāiekļauj vēža pacienta kartē, lai tie būtu izmantojami turpmākajā datu analīzē un profilakses pasākumu plānošanā, kā arī klīniskajā praksē. Arī šādu datu iegūšana ir administratīvais slogs ārstniecības personām.
- Vēlīnas diagnostikas iemesli – speciālistu vidū nav vienots viedoklis un izpratne par šī lauka izmantošanu, interpretēšanu un lietderību. Šie datu lauki arī esošajā reģistrā netiek izmantoti datu analīzei un statistikas vajadzībām, jo ir slikti aizpildīti.
- Glīson skaitlis prostatas audzējiem – vēža pacienta kartē tiek svītrots kā atsevišķs rādītājs, jo tā vērtība tiek ņemta vērā norādot audzēja histoloģisko pakāpi, kur klasifikācija tiek izmantoti Glīsona rādītāji.
- FAB (French-American-British) klasifikācija akūtas mieloleikozes gadījumā – attiecīgā klasifikācija ir novecojusi, akūtas mieloleikozes topogrāfijas un morfoloģijas koda norādīšanai tiks izmantots SSK-O-3.2. klasifikators. Izstrādājot klīnisko reģistru jāizvērtē iespēja ieviest jaunākās Pasaules Veselības organizācijas (turmpāk - PVO) klasifikācijas hematoloģiskajiem limfoīdajiem vēžiem.
- FAB (French- American-British) klasifikācija akūtas limfoleikozes gadījumā - attiecīgā klasifikācija ir novecojusi, akūtas limfoleikozes topogrāfijas un morfoloģijas koda norādīšanai tiks izmantots SSK-O-3.2. klasifikators. Izstrādājot klīnisko reģistru arī jāizvērtē iespēja ieviest jaunākās PVO klasifikācijas hematoloģiskajiem limfoīdajiem vēžiem.
- Ārstēšana ar J terapiju – reģistrā netiks izdalīta kā atsevišķa ārstēšanas sadaļa, bet tiks iekļauta kā daļa no staru terapijas pie apakšveida – kodolmedicīna.
2.3. Grozījumu projekta 1.4. apakšpunktā tiek noteikts, MK noteikumi Nr.134 tiek papildināti ar 3.4 apakšpunktu, nosakot, ka SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" nosaka starptautiskos klīniskos klasifikatorus un klasifikācijas, kuras tiek lietotas 23. pielikumā minētās informācijas aizpildīšanai un informē Slimību kontroles un profilakses centru par nepieciešamajām izmaiņām klasifikatoru struktūrās un izmantošanā. Slimību kontroles un profilakses centrs klasifikatorus un klasifikācijas pielīdzina pārrobežu datu apmaiņā izmantotajā datubāze esošajiem terminiem, veic klasifikatoru un klasifikāciju tulkošanu un sagatavošanu un iesniedz tos Nacionālajam veselības dienestam.
2.4. MK noteikumu Nr.134 22.punkts tiek izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka ārstniecības persona, kura sniedz veselības aprūpes pakalpojumus pacientam ar onkoloģisku saslimšanu, apstrādājot veselības informācijas sistēmā iekļautos ierobežotas pieejamības datus par pacientu, var labot vai dzēst cita veselības informācijas sistēmas lietotāja ievadītos datus vēža pacienta kartē (23.pielikums) (Grozījumu projekta 1.16.apakšpunkts).
Gadījumos, kad būs nepieciešams detalizēti redzēt ierakstu modifikācijas vēža pacienta kartes datos, piem. izmeklēšanas gadījumi, tad sistēmā būs pieejami auditācijas pieraksti.
2.5. Ņemot vērā, ka norisinās darbs pie risinājuma izstrādes, kas nodrošinās datu, kas uzkrāti atbilstoši MK noteikumu Nr.134 15. un 16. pielikumam pārcelšanu/integrēšanu uz jauno veselības informācijas sistēmas funkcionalitāti, tiek noteikts, ka Grozījumu projekta prasības attiecībā uz jauno Vēža pacienta karti (1.1., 1.6., 1.7., 1.9., 1.12., 1.16., 1.18., 1.19., 1.20., 1.21. un 1.23. apakšpunkts) stājas spēkā 2024. gada 1.janvārī.
Problēmas apraksts
3.1. Ņemot vērā, ka primārai statistiskai uzskaitei tiek izmantots nāves pamatcēlonis, nevis nāves cēlonis, nepieciešams tehniski precizēt MK noteikumos Nr.134 6.9.1 apakšpunktu.
Risinājuma apraksts
3.1. MK noteikumu 6.9.1 tiek izteikts jaunā redakcijā kā "nāves pamatcēlonis" (Grozījumu projekta 1.5. apakšpunkts).
Problēmas apraksts
4.1. Šobrīd normatīvais regulējums neparedz pienākumu ārstniecības iestādēm veselības informācijas sistēmā sniegt atzinumu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai. Šobrīd pacients atzinumu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai saņem papīra formātā.
Ņemot vērā, ka veselības informācijas sistēmā tiek uzkrāta un apkopta dažāda veida veselības nozares informācija, būtu lietderīgi šo informāciju - ārstniecības personas atzinumu, iekļaut veselības informācijas sistēmā, kā rezultātā veselības informācijas sistēmā reģistrētie dati tiktu bez kavēšanās nodoti SPOLIS, lai SPOLIS uzkrātu visa nepieciešamo informāciju personas lietai, kā arī būtu iespējams izsekot tehnisko palīglīdzekļu pakalpojuma sniegšanas procesu konkrētajā gadījumā.
4.2. Šobrīd MK noteikumos Nr.134 nav noteikts atzinuma tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai uzglabāšanas ilgums.
Ņemot vērā, ka veselības informācijas sistēmā tiek uzkrāta un apkopta dažāda veida veselības nozares informācija, būtu lietderīgi šo informāciju - ārstniecības personas atzinumu, iekļaut veselības informācijas sistēmā, kā rezultātā veselības informācijas sistēmā reģistrētie dati tiktu bez kavēšanās nodoti SPOLIS, lai SPOLIS uzkrātu visa nepieciešamo informāciju personas lietai, kā arī būtu iespējams izsekot tehnisko palīglīdzekļu pakalpojuma sniegšanas procesu konkrētajā gadījumā.
4.2. Šobrīd MK noteikumos Nr.134 nav noteikts atzinuma tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai uzglabāšanas ilgums.
Risinājuma apraksts
4.1. Atzinuma tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai iekļaušana veselības informācijas sistēmā dos iespēju SPOLIS nekavējoties attiecīgo dokumentu izgūt no veselības informācijas sistēmas tehniskas datu apmaiņas veidā, atvieglojot un paātrinot TPL saņemšanu pacientam un izsniegšanu pakalpojuma sniedzējam, tajā skaitā nodrošinot nekavējošu informācijas apmaiņu starp ārstniecības personu un Labklājības ministriju.
MK noteikumi Nr.134 tiek papildināti (Grozījuma projekta 1.10. un 1.24. apakšpunkts) ar jaunu pielikumu (24.pielikums), kas nosaka veselības informācijas sistēmā iekļaujamo papilddatu apjomu par ārstniecības personas atzinumu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai.
Grozījumu projektā tiek noteikts, ka MK noteikumi Nr.134 tiek papildināti ar 11.4.13. apakšpunktu, nosakot, ka ārstniecības iestāde veselības informācijas sistēmai tiešsaistē sniedz atzinumā tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai norādītos datus (24. pielikums) nekavējoties, bet ne vēlāk kā 2 (divu) darbdienu laikā pēc veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanas pacientam (Grozījumu projekta 1.14. apakšpunkts);
Tāpat ar 33.6 apakšpunktu (Grozījumu projekta 1.17. apakšpunkts) tiek noteikts, ka veselības informācijas sistēma nodod Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmai 24.pielikumā minētos datus, lai Labklājības ministrijas Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmā nodrošinātu informāciju par ārstniecības personas atzinumu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai.
Vienlaikus Grozījumu projekta 1.18. apakšpunkts paredz, ka MK noteikumu Nr. 134 24. pielikumā iekļautos datus ārstniecības iestādei pienākums veselības informācijas sistēmai tiešsaistē sniegt no 2024. gada 1. janvāra.
4.2. TPL ķermeņa funkciju mērīšanai, atbalstīšanai, apmācībai vai aizstāšanai personai var būt nepieciešams ilgstoši un tiem ir noteikts Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 878 "Tehnisko palīglīdzekļu noteikumi" 2. pielikuma 6. ailē laiks, pēc kura beigām persona var tikt uzņemta jauna tehniskā palīglīdzekļa rindā (gadi). Iepriekš minētā regulējumā lielākais laika intervāls līdz atkārtotai uzņemšanai gaidīšanas TPL rindā ir 10 gadi. Secīgi ir nepieciešams TPL atzinumus uzglabāt 10 gadus, lai ārstniecības persona var pārliecināties par iepriekš nozīmētiem TPL, to klāstu un izvēlēties personai atbilstošāko nepieciešamo TPL, ņemot vērā veselības informācijas sistēmā pieejamo informāciju.
MK noteikumu Nr. 134 3.2.6. apakšpunkts tiek papildināts, paredzot veselības informācijas sistēmā atzinuma par tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai (24. pielikums) uzglabāšanu un tā pieejamību veselības informācijas sistēmā 10 gadus pēc pēdējā ieraksta (Grozījumu projekta 1.3. apakšpunkts).
MK noteikumi Nr.134 tiek papildināti (Grozījuma projekta 1.10. un 1.24. apakšpunkts) ar jaunu pielikumu (24.pielikums), kas nosaka veselības informācijas sistēmā iekļaujamo papilddatu apjomu par ārstniecības personas atzinumu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai.
Grozījumu projektā tiek noteikts, ka MK noteikumi Nr.134 tiek papildināti ar 11.4.13. apakšpunktu, nosakot, ka ārstniecības iestāde veselības informācijas sistēmai tiešsaistē sniedz atzinumā tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai norādītos datus (24. pielikums) nekavējoties, bet ne vēlāk kā 2 (divu) darbdienu laikā pēc veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanas pacientam (Grozījumu projekta 1.14. apakšpunkts);
Tāpat ar 33.6 apakšpunktu (Grozījumu projekta 1.17. apakšpunkts) tiek noteikts, ka veselības informācijas sistēma nodod Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmai 24.pielikumā minētos datus, lai Labklājības ministrijas Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmā nodrošinātu informāciju par ārstniecības personas atzinumu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai.
Vienlaikus Grozījumu projekta 1.18. apakšpunkts paredz, ka MK noteikumu Nr. 134 24. pielikumā iekļautos datus ārstniecības iestādei pienākums veselības informācijas sistēmai tiešsaistē sniegt no 2024. gada 1. janvāra.
4.2. TPL ķermeņa funkciju mērīšanai, atbalstīšanai, apmācībai vai aizstāšanai personai var būt nepieciešams ilgstoši un tiem ir noteikts Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 878 "Tehnisko palīglīdzekļu noteikumi" 2. pielikuma 6. ailē laiks, pēc kura beigām persona var tikt uzņemta jauna tehniskā palīglīdzekļa rindā (gadi). Iepriekš minētā regulējumā lielākais laika intervāls līdz atkārtotai uzņemšanai gaidīšanas TPL rindā ir 10 gadi. Secīgi ir nepieciešams TPL atzinumus uzglabāt 10 gadus, lai ārstniecības persona var pārliecināties par iepriekš nozīmētiem TPL, to klāstu un izvēlēties personai atbilstošāko nepieciešamo TPL, ņemot vērā veselības informācijas sistēmā pieejamo informāciju.
MK noteikumu Nr. 134 3.2.6. apakšpunkts tiek papildināts, paredzot veselības informācijas sistēmā atzinuma par tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai (24. pielikums) uzglabāšanu un tā pieejamību veselības informācijas sistēmā 10 gadus pēc pēdējā ieraksta (Grozījumu projekta 1.3. apakšpunkts).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Tieši attiecas un pozitīvi ietekmē veselības informācijas sistēmas pakalpojumu pieejamību - pacientam vienuviet - veselības informācijas sistēmā bez maksas - būs pieejama informācija par laboratorijās veikto izmeklējumu rezultātiem uzreiz pēc rezultātu pieejamības, kā arī radīta iespēja secīgi skatīt veikto laboratorisko izmeklējumu rezultātus izvēlētā laika periodā.
Tieši attiecas un pozitīvi ietekmē veselības aprūpi, ārstniecības procesu - Ārstniecības personas varēs novērtēt laboratorisko izmeklējumu rezultātus - būs pieejama informācija par laboratorijās veikto izmeklējumu rezultātiem uzreiz pēc rezultātu pieejamības, pakāpeniski arī dinamikā, tajā skaitā, ja tie veikti dažādās laboratorijās par pacienta vai citu maksātāju līdzekļiem, kā arī nodrošinās ārstniecības personām lielākas iespējas veikt datos balstītu lēmumu pieņemšanu, rezultātā uzlabojot veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un veikto izmeklējumu izmaksu efektivitāti, pamatojoties uz atkārtoti veiktu izmeklējumu skaita samazināšanos.
Tieši attiecas un samazina administratīvo slogu – svarīga un aktuāla informācija par pacientam veiktajiem laboratoriskajiem izmeklējumiem būs pieejama vienuviet gan pašam pacientam, gan ārstniecības personām nekavējoties pēc veikto izmeklējumu rezultātu reģistrēšanas veselības informācijas sistēmā, mazinot arī nepamatotu atkārtotu izmeklējumu veikšanu.
Tieši attiecas un pozitīvi ietekmē veselības aprūpi, ārstniecības procesu - Ārstniecības personas varēs novērtēt laboratorisko izmeklējumu rezultātus - būs pieejama informācija par laboratorijās veikto izmeklējumu rezultātiem uzreiz pēc rezultātu pieejamības, pakāpeniski arī dinamikā, tajā skaitā, ja tie veikti dažādās laboratorijās par pacienta vai citu maksātāju līdzekļiem, kā arī nodrošinās ārstniecības personām lielākas iespējas veikt datos balstītu lēmumu pieņemšanu, rezultātā uzlabojot veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un veikto izmeklējumu izmaksu efektivitāti, pamatojoties uz atkārtoti veiktu izmeklējumu skaita samazināšanos.
Tieši attiecas un samazina administratīvo slogu – svarīga un aktuāla informācija par pacientam veiktajiem laboratoriskajiem izmeklējumiem būs pieejama vienuviet gan pašam pacientam, gan ārstniecības personām nekavējoties pēc veikto izmeklējumu rezultātu reģistrēšanas veselības informācijas sistēmā, mazinot arī nepamatotu atkārtotu izmeklējumu veikšanu.
Juridiskās personas
- Ārstniecības iestādes
Ietekmes apraksts
Tieši attiecas un pozitīvi ietekmē veselības informācijas sistēmas pakalpojumu pieejamību – ārstniecības iestādēm tiks nodrošināta iespēja sniegt informāciju un apstrādāt informāciju par laboratorisko izmeklējumu rezultātiem vienuviet - veselības informācijas sistēmā. Šobrīd Latvijā darbojas 43 akreditētas medicīnas laboratorijas, no kurām 39 laboratorijām ir noslēgts līgums ar NVD par ambulatoro laboratorisko veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu. Tādēļ tiek noteikts pārejas laiks, kad visas medicīnas laboratorijas varēs ieviest savus digitālos risinājumus laboratorijas izmeklējuma rezultātu nodošanai veselības informācijas sistēmā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
1 654 009
0
400 376
0
400 376
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
1 654 009
0
400 376
0
400 376
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
1 654 009
0
400 376
497 600
400 376
497 600
897 976
2.1. valsts pamatbudžets
1 654 009
0
400 376
497 600
400 376
497 600
897 976
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-497 600
0
-497 600
-897 976
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-497 600
0
-497 600
-897 976
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-497 600
-497 600
-897 976
5.1. valsts pamatbudžets
0
-497 600
-497 600
-897 976
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
1. Laboratorijas sistēma/modulis 1 kārtas izstrādē 2022 gadā tika ieguldīti 804 948.76 EUR ar PVN, kuru finansēja no “Par augstas gatavības projektiem, kas saistīti ar Covid-19 krīzes pārvarēšanu un ekonomikas atlabšanu” projekta līdzekļiem, E-veselības jaunā kodola izveides ietvaros. Lai turpinātu uzsāktā projekta izstrādi un ieviešanu 2023. gadam nepieciešamais finansējums 998 250 euro apmērā (detalizētu aprēķinu skatīt anotācijas 3.pielikumā), kuru VM ir novirzījusi portāla izveidei, esošo portālu papildināšanai ar iespēju apskatīt laboratoriju informāciju, kā arī šo datu centralizētai apstrādei un saņemšanai no laboratorijām. Kā arī VM ir novirzījusi finansējumu NVD informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstībai, uzturēšanai un nepārtrauktas darbības nodrošināšanai 2023. gadam 355 461 euro apmērā un 2024. gadam un turpmāk ik gadu 500 079 euro apmērā, tai skaitā:
- “ONKO populācijas reģistrs I kārtas uzturēšana” 30 787 euro apmērā 2023. gadam un 105 512 euro apmērā 2024. gadam un turpmāk ik gadu (detalizētu aprēķinu skatīt anotācijas 4.pielikumā);
- “Laboratorijas sistēma/modulis uzturēšana” 24 971 euro apmērā 2023. gadam un 94 864 euro apmērā 2024. gadam un turpmāk ik gadu (detalizētu aprēķinu skatīt anotācijas 3.pielikumā);
- “DigiVes infrastruktūras uzturēšana” 299 703 euro apmērā 2023. gadam un turpmāk ik gadu.
2022.gada 11.oktobrī Ministru kabineta sēdē izskatīja informatīvo ziņojumu "Par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem un priekšlikumi par šo rezultātu izmantošanu likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2023. gadam" izstrādes procesā" (prot.Nr.52 5.§) un atbalstīja Veselības ministrijas priekšlikumu pamatbudžeta apakšprogrammā 33.18.00 "Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana" samazināt izdevumus subsīdijām un dotācijām 2023. gadam 1 353 711 euro apmērā un 2024. gadam un turpmāk ik gadu 500 079 euro apmērā saistībā ar Veselības ministrijas prognozēto finanšu līdzekļu atlikumu pakalpojuma programmā "Tuberkulozes diagnostika un ārstēšana" un palielināt apakšprogrammai 45.01.00 "Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana" izdevumus precēm un pakalpojumiem 2023. gadam 355 461 euro apmērā, 2024. gadam un turpmāk ik gadu 500 079 euro apmērā, un izdevumus pamatkapitāla veidošanai 2023. gadam 998 250 euro apmērā, lai nodrošinātu laboratorijas izmeklējumu sistēmas izstrādi un citu informācijas un komunikācijas sistēmu attīstību un nepārtrauktas darbības nodrošināšanu un uzturēšanu.
Papildu, sākot no 2024. gada un turpmāk, lai nodrošinātu Laboratorisko izmeklējumu pārvaldības moduļa un Vēža pacienta kartes darbību nepieciešams piesaistīt ekspertu pakalpojumu šādu uzdevumu īstenošanai:
1.1. koordinēt un uzraudzīt pacientu pamatdatu un laboratorisko izmeklējumu datu elektronisko apmaiņu ar ārstniecības iestāžu un laboratoriju informācijas sistēmām (turpmāk – IS);
1.2. nodrošināt savietojamību ar ārstniecības iestāžu un laboratoriju IS;
1.3. nodrošināt izmaiņu vadību un sadarbību ar ārstniecības iestāžu un laboratoriju IS izstrādātājiem un ārstniecības iestāžu pilnvarotajām personām par plānotajām un ieviestajām izmaiņām un risinājumu funkcionalitātēm;
1.4. nodrošināt un organizēt medicīnas laboratoriju novērojumu identificēšanas nosaukumu un kodu klasifikatoru (turpmāk – LOINC klasifikators) karšu izmaiņu realizāciju un atjaunošanu saskaņā ar HL7 FHIR standartu;
1.5. vadīt un veikt problēmu risināšanu, kas saistīta ar datu apmaiņas nodrošināšanu;
1.6. vadīt uzturēšanu, papildināšanu un izmaiņu veikšanu;
1.7. sniegt lietotājiem pirmā līmeņa konsultatīvo un tehnisko atbalstu;
1.8. pārraudzīt jaunu integrācijas risinājumu pieslēgšanu, nodrošinot testēšanu un pakalpojuma juridisko atšķirību salāgošanu;
1.9 koordinēt starpresoru jautājumu risināšanu, kas attiecas uz nepieciešamo klasifikatoru un klasifikāciju uzturēšanu;
1.10. koordinēt ārstniecības iestāžu/laboratoriju IS izstrādātāju atbalstu integrāciju nodrošināšanai;
1.11 koordinēt LOINC klasifikatoru standartizēšanu un kartēšanas rezultātu saskaņošanu;
1.12 nodrošināt IS un IKT infrastruktūras pārraudzību, administrēšanu un darbību.
Gadījumā ja finansējums ekspertu pakalpojumu iegādei netiks piešķirts, būs apgrūtināta tālāka attīstība, uzturēšana, lietotāju atbalsts, operatīvs integrācijas risinājumu atbalsts, t.sk. ieviešanai ārstniecības iestāžu un laboratoriju IS. Nebūs iespējama savlaicīga identificēto problēmu un kļūdu analīze un to novēršana, t.sk. IS, IKT infrastruktūras un integrācijas risinājumu darbības pārtraukumu gadījumos.
LOINC klasifikatora kvalitatīva izveide un tā vērtību operatīva pārvaldība un kartēšana ir pamats ārstniecības iestādēs un laboratorijās izmantoto dažādo manipulāciju klasifikatoru vērtību salāgošanai vienotai datu interpretācijai un attiecināmo vērtību automatizētai kontrolei, tādējādi nepietiekamu resursu apstākļos, ietekmējot datu kvalitāti un to turpmāku pārizmantojamību laboratorisko izmeklējumu pārvaldības sistēmā, tajā skaitā ietekmējot datu turpmākas analīzes iespējas, liedzot nodrošināt datos balstītus lēmumus.
Resursu trūkums radīs paaugstinātu slodzi, stresu esošajiem darbiniekiem, veicinot viņu izdegšanu, negatīvi ietekmējot darba kvalitāti, veicinot riskus darbinieku aiziešanai, iegūto zināšanu un kompetences zaudēšanai iestādē, radot arī papildu finanšu zaudējumus un risku neprognozētiem pakalpojumu un IS darbības pārtraukumiem.
2. Saeimā 2023.gada 9.martā tika pieņemts likums "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam", ar kuru tika atbalstīti Veselības ministrijas prioritārie pasākumi 2023.-2025.gadam, tai skaitā Veselības ministrijas budžeta apakšprogrammā 45.01.00 "Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana" ietvaros - prioritāro pasākumu “Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošana” apakšpasākumu "Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra papildināšana un uzturēšana" (Vēsturisko karšu labošana, Kontroles pie datu ievades/ iesūtīšanas, Veco klasifikatoru pārņemšana, datu konvertācija, Robežgadījumu apstrāde, Vēsturisko datu attēlošana Vēža pacienta kartē, kā arī papildinājumu izstrāde Vēža pacienta kartē), paredzot finansējumu 2023.gadam 600 000 euro apmērā un 2024.gadam un turpmāk ik gadu 200 000 euro apmērā (detalizēti aprēķinu skatīt anotācijas 2.pielikumā).
- “ONKO populācijas reģistrs I kārtas uzturēšana” 30 787 euro apmērā 2023. gadam un 105 512 euro apmērā 2024. gadam un turpmāk ik gadu (detalizētu aprēķinu skatīt anotācijas 4.pielikumā);
- “Laboratorijas sistēma/modulis uzturēšana” 24 971 euro apmērā 2023. gadam un 94 864 euro apmērā 2024. gadam un turpmāk ik gadu (detalizētu aprēķinu skatīt anotācijas 3.pielikumā);
- “DigiVes infrastruktūras uzturēšana” 299 703 euro apmērā 2023. gadam un turpmāk ik gadu.
2022.gada 11.oktobrī Ministru kabineta sēdē izskatīja informatīvo ziņojumu "Par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem un priekšlikumi par šo rezultātu izmantošanu likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2023. gadam" izstrādes procesā" (prot.Nr.52 5.§) un atbalstīja Veselības ministrijas priekšlikumu pamatbudžeta apakšprogrammā 33.18.00 "Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana" samazināt izdevumus subsīdijām un dotācijām 2023. gadam 1 353 711 euro apmērā un 2024. gadam un turpmāk ik gadu 500 079 euro apmērā saistībā ar Veselības ministrijas prognozēto finanšu līdzekļu atlikumu pakalpojuma programmā "Tuberkulozes diagnostika un ārstēšana" un palielināt apakšprogrammai 45.01.00 "Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana" izdevumus precēm un pakalpojumiem 2023. gadam 355 461 euro apmērā, 2024. gadam un turpmāk ik gadu 500 079 euro apmērā, un izdevumus pamatkapitāla veidošanai 2023. gadam 998 250 euro apmērā, lai nodrošinātu laboratorijas izmeklējumu sistēmas izstrādi un citu informācijas un komunikācijas sistēmu attīstību un nepārtrauktas darbības nodrošināšanu un uzturēšanu.
Papildu, sākot no 2024. gada un turpmāk, lai nodrošinātu Laboratorisko izmeklējumu pārvaldības moduļa un Vēža pacienta kartes darbību nepieciešams piesaistīt ekspertu pakalpojumu šādu uzdevumu īstenošanai:
1.1. koordinēt un uzraudzīt pacientu pamatdatu un laboratorisko izmeklējumu datu elektronisko apmaiņu ar ārstniecības iestāžu un laboratoriju informācijas sistēmām (turpmāk – IS);
1.2. nodrošināt savietojamību ar ārstniecības iestāžu un laboratoriju IS;
1.3. nodrošināt izmaiņu vadību un sadarbību ar ārstniecības iestāžu un laboratoriju IS izstrādātājiem un ārstniecības iestāžu pilnvarotajām personām par plānotajām un ieviestajām izmaiņām un risinājumu funkcionalitātēm;
1.4. nodrošināt un organizēt medicīnas laboratoriju novērojumu identificēšanas nosaukumu un kodu klasifikatoru (turpmāk – LOINC klasifikators) karšu izmaiņu realizāciju un atjaunošanu saskaņā ar HL7 FHIR standartu;
1.5. vadīt un veikt problēmu risināšanu, kas saistīta ar datu apmaiņas nodrošināšanu;
1.6. vadīt uzturēšanu, papildināšanu un izmaiņu veikšanu;
1.7. sniegt lietotājiem pirmā līmeņa konsultatīvo un tehnisko atbalstu;
1.8. pārraudzīt jaunu integrācijas risinājumu pieslēgšanu, nodrošinot testēšanu un pakalpojuma juridisko atšķirību salāgošanu;
1.9 koordinēt starpresoru jautājumu risināšanu, kas attiecas uz nepieciešamo klasifikatoru un klasifikāciju uzturēšanu;
1.10. koordinēt ārstniecības iestāžu/laboratoriju IS izstrādātāju atbalstu integrāciju nodrošināšanai;
1.11 koordinēt LOINC klasifikatoru standartizēšanu un kartēšanas rezultātu saskaņošanu;
1.12 nodrošināt IS un IKT infrastruktūras pārraudzību, administrēšanu un darbību.
Gadījumā ja finansējums ekspertu pakalpojumu iegādei netiks piešķirts, būs apgrūtināta tālāka attīstība, uzturēšana, lietotāju atbalsts, operatīvs integrācijas risinājumu atbalsts, t.sk. ieviešanai ārstniecības iestāžu un laboratoriju IS. Nebūs iespējama savlaicīga identificēto problēmu un kļūdu analīze un to novēršana, t.sk. IS, IKT infrastruktūras un integrācijas risinājumu darbības pārtraukumu gadījumos.
LOINC klasifikatora kvalitatīva izveide un tā vērtību operatīva pārvaldība un kartēšana ir pamats ārstniecības iestādēs un laboratorijās izmantoto dažādo manipulāciju klasifikatoru vērtību salāgošanai vienotai datu interpretācijai un attiecināmo vērtību automatizētai kontrolei, tādējādi nepietiekamu resursu apstākļos, ietekmējot datu kvalitāti un to turpmāku pārizmantojamību laboratorisko izmeklējumu pārvaldības sistēmā, tajā skaitā ietekmējot datu turpmākas analīzes iespējas, liedzot nodrošināt datos balstītus lēmumus.
Resursu trūkums radīs paaugstinātu slodzi, stresu esošajiem darbiniekiem, veicinot viņu izdegšanu, negatīvi ietekmējot darba kvalitāti, veicinot riskus darbinieku aiziešanai, iegūto zināšanu un kompetences zaudēšanai iestādē, radot arī papildu finanšu zaudējumus un risku neprognozētiem pakalpojumu un IS darbības pārtraukumiem.
2. Saeimā 2023.gada 9.martā tika pieņemts likums "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam", ar kuru tika atbalstīti Veselības ministrijas prioritārie pasākumi 2023.-2025.gadam, tai skaitā Veselības ministrijas budžeta apakšprogrammā 45.01.00 "Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana" ietvaros - prioritāro pasākumu “Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošana” apakšpasākumu "Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra papildināšana un uzturēšana" (Vēsturisko karšu labošana, Kontroles pie datu ievades/ iesūtīšanas, Veco klasifikatoru pārņemšana, datu konvertācija, Robežgadījumu apstrāde, Vēsturisko datu attēlošana Vēža pacienta kartē, kā arī papildinājumu izstrāde Vēža pacienta kartē), paredzot finansējumu 2023.gadam 600 000 euro apmērā un 2024.gadam un turpmāk ik gadu 200 000 euro apmērā (detalizēti aprēķinu skatīt anotācijas 2.pielikumā).
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Skatīt 6.punktu
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
2023.gadā izdevumi 1 654 009 euro apmērā un 2024.gadā un turpmāk ik gadu 400 376 euro apmērā tiks veikti Veselības ministrijas (NVD) budžeta apakšprogrammas 45.01.00 "Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana" piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.
Atbilstoši sniegtajai informācijai risinājumam (atzinums tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai)
no Labklājības ministrijas, papildus finansējums NVD nebūs nepieciešams, jo finansējumu nodrošinās no SPOLIS paredzētiem resursiem.
Atbilstoši sniegtajai informācijai risinājumam (atzinums tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai)
no Labklājības ministrijas, papildus finansējums NVD nebūs nepieciešams, jo finansējumu nodrošinās no SPOLIS paredzētiem resursiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. 1) Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 878 “Tehnisko palīglīdzekļu noteikumi”;
2) Ministru kabineta 2021.gada 20.aprīļa noteikumos Nr.250 “Kārtība, kādā Latvijas Neredzīgo biedrība un Latvijas Nedzirdīgo savienība sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un nodrošina tehniskos palīglīdzekļus – tiflotehniku un surdotehniku”.
Pamatojums un apraksts
Izvērtēt nepieciešamību veikt grozījumus, precizējot kārtību kādā persona iesniegumam pievieno atzinumu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Labklājības ministrija, Nacionālais veselības dienests, Slimību profilakses un kontroles centrs, Ārstniecības iestādes, tai skaitā, SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca", ģimenes ārsti, sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālisti, laboratorijas.Nevalstiskās organizācijas
Latvijas Neredzīgo biedrība, Latvijas Nedzirdīgo savienībaCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Publiksā apspriešana vēl tikai norisināsies.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Vēl nav.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Nacionālais veselības dienests
- Slimību profilakses un kontroles centrs
- Labklājības ministrija
- Ārstniecības iestādes, tai skaitā, ģimenes ārsti, sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālisti, laboratorijas, SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca", Latvijas Neredzīgo biedrība, Latvijas Nedzirdīgo savienība
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Grozījumu projekta 1.4.apakšpunktā tiek noteikts, MK noteikumi Nr.134 tiek papildināti ar 3.4 apakšpunktu, nosakot, ka Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" nosaka starptautiskos klīniskos klasifikatorus un klasifikācijas, kuras tiek lietotas 23.pielikumā minētās informācijas aizpildīšanai un informē Slimību kontroles un profilakses centru par nepieciešamajām izmaiņām klasifikatoru struktūrās un izmantošanā.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
1. Ārstniecības personas varēs novērtēt laboratorisko izmeklējumu rezultātus, kuri veiktie dažādās laboratorijās, t.sk. par pacienta vai citu maksātāju līdzekļiem, dinamikā, kā arī nodrošinās ārstniecības personām lielākas iespējas datos balstītu lēmumu pieņemšanai un rezultātā uzlabos veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti.
2. SPKC nodrošinās starptautiski salīdzināmu vēža pacientu datu salīdzināšanu un analīzi atbilstoši aktuālajiem audzēju klasifikatoriem, kas tiks izmantoti veselības aprūpes politikas veidošanai.
2. SPKC nodrošinās starptautiski salīdzināmu vēža pacientu datu salīdzināšanu un analīzi atbilstoši aktuālajiem audzēju klasifikatoriem, kas tiks izmantoti veselības aprūpes politikas veidošanai.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Datu apstrāde notiks saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 9.panta 2.punkta apakšpunktiem:
b) apstrāde ir vajadzīga, lai realizētu pārziņa pienākumus un īstenotu pārziņa vai datu subjekta konkrētas tiesības nodarbinātības, sociālā nodrošinājuma un sociālās aizsardzības tiesību jomā, ciktāl to pieļauj Savienības vai dalībvalsts tiesību akti vai koplīgums atbilstīgi dalībvalsts tiesību aktiem, paredzot piemērotas garantijas datu subjekta pamattiesībām un interesēm;
h) apstrāde ir vajadzīga profilaktiskās vai arodmedicīnas nolūkos, darbinieka darbspējas novērtēšanai, medicīniskas diagnozes, veselības vai sociālās aprūpes vai ārstēšanas vai veselības vai sociālās aprūpes sistēmu un pakalpojumu pārvaldības nodrošināšanas nolūkos, pamatojoties uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem vai saskaņā ar līgumu ar veselības darba profesionāli un ievērojot 3. punktā minētos nosacījumus un garantijas;
i) apstrāde ir vajadzīga sabiedrības interešu dēļ sabiedrības veselības jomā, piemēram, aizsardzībai pret nopietniem pārrobežu draudiem veselībai vai augstu kvalitātes un drošības standartu nodrošināšanai, cita starpā zālēm vai medicīniskām ierīcēm, pamatojoties uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas paredz atbilstošus un konkrētus pasākumus datu subjekta tiesību un brīvību, jo īpaši dienesta noslēpuma, aizsardzībai;
j) apstrāde ir vajadzīga arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos saskaņā ar 89. panta 1. punktu, pamatojoties uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas ir samērīgi izvirzītajam mērķim, ievēro tiesību uz datu aizsardzību būtību un paredz piemērotus un konkrētus pasākumus datu subjekta pamattiesību un interešu aizsardzībai.
b) apstrāde ir vajadzīga, lai realizētu pārziņa pienākumus un īstenotu pārziņa vai datu subjekta konkrētas tiesības nodarbinātības, sociālā nodrošinājuma un sociālās aizsardzības tiesību jomā, ciktāl to pieļauj Savienības vai dalībvalsts tiesību akti vai koplīgums atbilstīgi dalībvalsts tiesību aktiem, paredzot piemērotas garantijas datu subjekta pamattiesībām un interesēm;
h) apstrāde ir vajadzīga profilaktiskās vai arodmedicīnas nolūkos, darbinieka darbspējas novērtēšanai, medicīniskas diagnozes, veselības vai sociālās aprūpes vai ārstēšanas vai veselības vai sociālās aprūpes sistēmu un pakalpojumu pārvaldības nodrošināšanas nolūkos, pamatojoties uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem vai saskaņā ar līgumu ar veselības darba profesionāli un ievērojot 3. punktā minētos nosacījumus un garantijas;
i) apstrāde ir vajadzīga sabiedrības interešu dēļ sabiedrības veselības jomā, piemēram, aizsardzībai pret nopietniem pārrobežu draudiem veselībai vai augstu kvalitātes un drošības standartu nodrošināšanai, cita starpā zālēm vai medicīniskām ierīcēm, pamatojoties uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas paredz atbilstošus un konkrētus pasākumus datu subjekta tiesību un brīvību, jo īpaši dienesta noslēpuma, aizsardzībai;
j) apstrāde ir vajadzīga arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos saskaņā ar 89. panta 1. punktu, pamatojoties uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas ir samērīgi izvirzītajam mērķim, ievēro tiesību uz datu aizsardzību būtību un paredz piemērotus un konkrētus pasākumus datu subjekta pamattiesību un interešu aizsardzībai.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi