Anotācija (ex-ante)

25-TA-2882: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2025. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 23 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību" 4.1.1.3. pasākuma "Primārās veselības aprūpes lomas stiprināšana, attīstot infrastruktūru" otrās kārtas īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikuma projekts izstrādāts pamatojoties uz Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 13. punktu, lai nodrošinātu sekmīgu un savlaicīgu Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguvi un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam kopējā mērķa un iznākumu rādītāju sasniegšanu Eiropas Savienības fondu 2021. - 2027. gada plānošanas perioda ietvaros.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt efektīvu un kvalitatīvu 4.1.1.3. pasākuma "Primārās veselības aprūpes lomas stiprināšana, attīstot infrastruktūru" otrās kārtas  īstenošanu, kā arī administratīvā sloga mazināšanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Eiropas Komisija 2022. gada 25. novembrī apstiprināja Latvijas izstrādāto Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.-2027. gadam (turpmāk – Programma), nosakot, ka 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību" ietvaros veselības aprūpei būtiska nozīme ir veselības sistēmas stiprināšanā, veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanā, attīstot visaptverošu un integrētu veselības sistēmu un paredzot ieguldījumus ārstniecības iestāžu attīstībai visos aprūpes līmeņos, atbilstoši pakalpojumu kartējumam, veselības aprūpes pakalpojumu attīstībai pieejamiem cilvēkresursiem un finanšu resursiem, t.sk. nodrošinot ārstniecības iestāžu gatavību potenciālo sabiedrības veselības krīžu ierobežošanai. 
Ar Ministru kabineta Ministru kabineta 2025. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 23 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību" 4.1.1.3. pasākuma "Primārās veselības aprūpes lomas stiprināšana, attīstot infrastruktūru" otrās kārtas īstenošanas noteikumi"" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 23) noteikta kārtība, kādā tiek īstenota Programmas 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību" (turpmāk – 4.1.1. SAM) 4.1.1.3. pasākuma " Primārās veselības aprūpes lomas stiprināšana, attīstot infrastruktūru " (turpmāk – 4.1.1.3. pasākums) otrā kārta (turpmāk – pasākums). 
 
Pasākuma otrās kārtas ietvaros plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir  5 800 000 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 4 930 000 euro un nacionālais līdzfinansējums, kas iekļauj valsts budžeta un privāto līdzfinansējumu ir 870 000 euro.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
MK noteikumu 22. punktā noteikts, ja personāla iesaisti projektā nodrošina saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu (attiecināms, ja izmaksas radušās uz darba līguma pamata), attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze. 4.1.1.1. pasākuma otrās kārtas projektu īstenošanā atsevišķs piesaistītais personāls to realizēšanā iesaistās fragmentāri ar nelielu noslodzi, līdz ar to atsevišķa projekta vadībā iesaistītā personāla noslodze vismaz 30 procentu apmērā ir apgrūtinoša.
 MK noteikumu 53. punktā noteikts, ka finansējuma saņēmējs infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķinu iesniedz Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā kā sadarbības iestādē (turpmāk – sadarbības iestāde) ne tikai iesniedzot projekta iesniegumu, bet arī iesniedzot noslēguma maksājuma pieprasījumu. Minētais nosacījumus veido papildus administratīvo slogu gan finansējuma saņēmējam, gan sadarbības iestādei. Savukārt Valdības rīcības plāna[1] deklarācijas uzdevumā "Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs" ir iekļauts pasākums Nr. 35.4. "Lai mazinātu administratīvu birokrātiju un pilnveidotu risku pārvaldību ESIF projektu ieviešanā, izvērtēta efektīva un vienlaikus no drošas finanšu vadības viedokļa līdzsvarota pašdeklarācijas principa ieviešana ESIF projektu pārvaldībā".
Sadarbības iestāde, izvērtējot Veselības ministrijas pārraudzībā esošos Eiropas Savienības struktūrfondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda specifiskos atbalsta mērķus, lai izpildītu Valdības rīcības plānā norādīto uzdevumu, ar 2025. gada 22. maija vēstuli Nr. 39-2-8/2597 "Par pašdeklarācijas principa iniciatīvu" ir ierosinājusi cita starpā ieviest pašdeklarācijas principu pasākuma 4.1.1.1. otrās kārtas īstenoto projektu uzraudzībā, tas ir finansējuma saņēmējs aprēķina un uzkrāj infrastruktūras izmantošanas proporcijas datus un nodrošina datu un pamatojošo dokumentu pieejamību uzraudzībai. Minētās izmaiņas ne tikai samazinātu birokrātisko slogu un projektu ikgadēju uzraudzību, bet arī demonstrētu uzticēšanās pieaugumu finansējuma saņēmēju saimniecisko darbību aktivitātēm. Ieviešot padeklarēšanas principu, tas nerada ietekmi uz projekta izmaksu attiecināmību. Vienlaikus tas nenoņem atbildību finansējuma saņēmējam – atbilstoši normatīvajam regulējumam tā ir tieša finansējuma saņēmēja atbildība uzkrāt, uzturēt un pēc pieprasījuma nodrošināt sadarbības iestādei piekļuvi visiem attiecīgajiem datiem un pamatojošajiem dokumentiem.


[1] https://likumi.lv/ta/id/349266-par-valdibas-ricibas-planu-deklaracijas-par-evikas-silinas-vadita-ministru-kabineta-iecereto-darbibu-istenosanai
Risinājuma apraksts
MK noteikumu grozījumi paredz dzēst nosacījumu, ka, ja personāla iesaisti projektā nodrošina saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu (attiecināms, ja izmaksas radušās uz darba līguma pamata), attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze. Minētās izmaiņas veiktas saskaņā ar Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gada plānošanas periodā aktuālo redakciju. Tāpat, izvērtējot visas izmaksu pozīcijas un nosacījumus šajos MK noteikumos, kurus ietekmē izmaiņas minētajās vadlīnijās, ir secināts, ka citas izmaiņas vadlīnijās MK noteikumos Nr. 23 iekļautajiem nosacījumiem nav saistošas. Papildus ir izvērtēta MK noteikumu grozījumu ietekme uz jau esošajiem projektiem, nosakot, ka minētās izmaiņas personāla iesaistē stājas spēkā ar MK noteikumu grozījumu spēkā stāšanās brīdi.
Lai samazinātu birokrātisko slogu pasākuma 4.1.1.3. projektu infrastruktūras amortizācijas uzraudzības periodā, ar noteikumu projektu tiek ieviests pašdeklarācijas princips. Noteikumu projektā iekļautais pašdeklarācijas princips paredz, ka finansējuma saņēmējs aprēķina infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķinu un iesniedz to sadarbības iestādē iesniedzot projekta iesniegumu. Savukārt projekta īstenošanas laikā un pēcuzraudzības periodā uzkrāj infrastruktūras izmantošanas proporcijas datus un nodrošina datu un pamatojošo dokumentu pieejamību uzraudzībai.

Attiecīgi sadarbības iestāde informēs 4.1.1.3. pasākuma otrās kārtas projektu finansējuma saņēmējus par izmaiņām infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķina iesniegšanas kārtībā.

Papildus, jāņem vērā, ka 2025. gada 16. decembrī Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāts ir pieņēmis Komisijas Lēmumu (ES) 2025/2630 Par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, un ar ko atceļ Lēmumu 2012/21/ES (turpmāk – jaunais VTNP lēmums), kas aizstās Komisijas Lēmumu 2012/21/ES (2011.gada 20.decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106.panta 2.punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (turpmāk – vecais VTNP lēmums). Jaunais VTNP lēmums ir stājies spēkā ar 2026. gada 8. janvāri. Vienlaikus jaunajā VTNP lēmumā ir noteikts, ka visas atbalsta programmas, kas stājās spēkā pirms tā spēkā stāšanās un kas bija saderīgas ar iekšējo tirgu un atbrīvotas no paziņošanas prasības saskaņā ar veco VTNP lēmumu, arī turpmāk ir saderīgas ar iekšējo tirgu un atbrīvotas no paziņošanas prasības vēl divu gadu laikposmā pēc šā lēmuma stāšanās spēkā. Ņemot vērā minēto, komercdarbības atbalstu pasākuma ietvaros saskaņā ar veco VTNP lēmumu var saņemt arī subjekti, kam noslēgts pilnvarojuma akts ar jauno VTNP lēmumu, ievērojot noteikumos ietvertos atbalsta nosacījumus un nosacījumus, kas izriet no vecā VTNP lēmuma, un atsauces neesamība pilnvarojuma aktā uz veco VTNP lēmumu nav šķērslis, lai piešķirtu atbalstu saskaņā ar veco VTNP lēmumu.

Vienlaikus tiek precizēti komercdarbības atbalsta nosacījumi, paredzot, ka sākotnēji piešķirtā komercdarbības atbalsta izmaiņu gadījumā to korekcijas stājas spējā ar līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu grozījumu parakstīšanas brīža. Attiecīgi MK noteikumos papildināta 36.8 apakšpunkta par de minimis piešķiršanu un 41. punkta par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanu redakcijas.

Tāpat MK noteikumu 56. punkta "Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris (ja attiecināms):" 56.2. apakšpunkts "ja attiecināms, nodrošina horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" īstenošanu un uzkrāj datus par šādiem rādītājiem:" papildināts jau jaunu apakšpunktu 56.2.3. apakšpunktu: “konsultatīva rakstura pasākumu skaits par būvētās vides, IT risinājumu, IT tehnoloģiju piekļūstamību personām ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem”. Minētais papildinājums veikts pamatojoties uz 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību” 4.1.1.3. pasākuma  “Primārās veselības aprūpes lomas stiprināšana, attīstot infrastruktūru” otrās kārtas projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un to piemērošanas metodikā norādīto.

 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas
  • Ārstniecības iestādes
Ietekmes apraksts
Administratīvā sloga samazinājums attiecas uz ārstniecības iestādēm. Saskaņā ar MK noteikuma grozījumiem, kas paredz dzēst 37. punktu, turpmāk ārstniecības iestādēm nebūs jāpieprasa no Nacionālā veselības dienesta vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanas pilnvarojuma uzlicēja apliecinājumu, ka tas kontrolēs un pārskatīs vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanas deleģēšanas līgumā paredzētos atlīdzības (kompensācijas) maksājumus, kā arī novērsīs un atgūs deleģēšanas līgumā paredzēto atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksu regulāri, bet ne retāk kā reizi trijos gados un pilnvarojuma akta darbības perioda beigās veicot līgumā noteiktās pārbaudes. Papildus turpmāk saskaņā ar MK noteikumu grozījumu 53. punktu ārstniecības iestādēm sniedzot Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai kā sadarbības iestādei noslēguma maksājuma pieprasījumam vairs nebūs jāpievieno infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķins. Vienlaikus MK noteikumu grozījumi paredz, ka ārstniecības iestādes uzkrāj datus un aktualizē infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķinu, to iesniedzot pēc Centrālās finanšu un līgumu aģentūras pieprasījuma.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Ārstniecības iestādes
samazinās
Vērtības nozīme:
11,35
euro/stunda
20,00
stundas
20
iestāde
1
biežums
-4 540,00
Administratīvā sloga samazinājums attiecas uz ārstniecības iestādēm. 1) Saskaņā ar MK noteikumu grozījumiem, kas paredz precizēt 22.punkta redakciju, tiek dzēsts nosacījums par minimālo 30% personāla noslodzi. 2) Saskaņā ar MK noteikumu grozījumiem, kas paredz dzēst 37.punktu, turpmāk ārstniecības iestādēm nebūs jāpieprasa no Nacionālā veselības dienesta (turpmāk - NVD) vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma (turpmāk - VTNP) sniegšanas pilnvarojuma uzlicēja apliecinājumu, ka tas kontrolēs un pārskatīs VTNP sniegšanas deleģēšanas līgumā paredzētos atlīdzības (kompensācijas) maksājumus, kā arī novērsīs un atgūs deleģēšanas līgumā paredzēto atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksu regulāri, bet ne retāk kā reizi trijos gados un pilnvarojuma akta darbības perioda beigās veicot līgumā noteiktās pārbaudes (turpmāk - apliecinājums). 3) Saskaņā ar MK noteikumu grozījumu 53. punktu ārstniecības iestādēm sniedzot Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai kā sadarbības iestādei (turpmāk - CFLA) noslēguma maksājuma pieprasījumu vairs nebūs jāpievieno infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķins. Vienlaikus MK noteikumu grozījumi paredz, ka ārstniecības iestādes uzkrāj datus un aktualizē infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķinu, to iesniedzot pēc CFLA pieprasījuma. Šī nosacījuma izpildei administratīvā sloga samazinājuma nav. Aprēķinam tiek izmantots pieņēmums, ka finansējuma saņēmējs datu ievadei un iesniegšanai sadarbības iestādē izmanto Kohēzijas politikas vadības informācijas sistēmu (1), projekta iesniegumu grozījumus ievada 2 darbinieki (8 stundas katrs), un paredzēts, ka grozījumus iesniegs vienu reizi. Subjektu skaits atlasīts, vērtējot kuros 4.1.1.3. pasākuma otrās kārtas projektu iesniegumos pie vadības personāla informācijas noslodze norādīta 30 %. Aprēķinam izmantots pieņēmums, ka ārstniecības iestāde sagatavo un iesniedz NVD vēstuli ar lūgumu sniegt VTNP sniegšanas pilnvarojuma uzlicēja apliecinājumu (2). Vēstules sagatavošanu un izskatīšanu veic 2 darbinieki. Aprēķinam tiek izmantots pieņēmums, ka projekta grozījumu un vēstules sagatavošanu un izskatīšanu veic darbinieki ar vidējo mēneša darba samaksu sabiedriskajā sektorā, kas 2024. gadā Latvijā bija 1 604 euro mēnesī (https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__EMP__DS__DSV/DSV070/), kam atbilst stundas samaksas likme 11,35 euro. Subjektu skaita noteikšanai atlasīts kopējais projektu iesniegumu skaits.
Kopā
-4 540,00

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija

Noteikuma projekts neparedz atbalsta apjoma izmaiņas, tādēļ tam nav ietekmes uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Tiesību akta projekts nodrošina ātrāku un kvalitatīvāku 4.1.1. SAM mērķu sasniegšanu un pakalpojumu pieejamību sabiedrības interesēs un tam nav ietekmes uz sabiedrības interesēm un pienākumiem, līdz ar to nav nepieciešams organizēt sabiedrības informēšanas pasākumus saistībā ar šī projekta izstrādi.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Veselības ministrija
  • Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
  • Nacionālais veselības dienests

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Veselības ministrija
neietekmē
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
neietekmē
Nacionālais veselības dienests
neietekmē
Kopā
0,00

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Turpmāk ārstniecības iestādēm nebūs jāpieprasa no Nacionālā veselības dienesta vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma (turpmāk - VTNP) sniegšanas pilnvarojuma uzlicēja apliecinājumu, ka tas kontrolēs un pārskatīs VTNP sniegšanas deleģēšanas līgumā paredzētos atlīdzības (kompensācijas) maksājumus, kā arī novērsīs un atgūs deleģēšanas līgumā paredzēto atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksu regulāri, bet ne retāk kā reizi trijos gados un pilnvarojuma akta darbības perioda beigās veicot līgumā noteiktās pārbaudes.
Papildus Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai izskatot ārstniecības iestāžu projektu noslēguma pārskatu nebūs jāizskata infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķinu.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

Atbildīgās iestādes funkcijas pilda Veselības ministrija, sadarbības iestādes funkcijas – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra.
Ar noteikumu projektu noteiktie institūciju pienākumi tiks veikti esošo finanšu un darbinieku kapacitātes ietvaros, nepalielinot kopējās izmaksas.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Eiropas Savienības investīcijas veselības aprūpes jomā veicina veselības pakalpojumu pieejamību un kvalitāti.

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Personas datu aizsardzība tiks nodrošināta atbilstoši LR normatīvajiem aktiem un MK grozījumi nemaina esošo jomas likumdošanu.

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi