Anotācija

VUGD noteikto funkciju izpildei nepieciešamas dažāda veida tehnikas un aprīkojuma vienības, un ilgstošs tehniskā aprīkojuma iztrūkums un nolietojums būtiski ietekmē šo funkciju izpildi. Daļu no tehnikas vienībām sastāda VUGD rīcībā esošais transportlīdzekļu parks, kurš bez jaunajām tehnikas vienībām uzskatāms par morāli novecojušu, nepietiekošu un nolietotu. Vairums transportlīdzekļi vecāki par 10 gadiem, un būtiski vecāki, kas ietekmēja to kopējo pieejamību un lietošanas iespējas, jo nebija braukšanas kārtībā, un bija pastāvīgi jāveic remontdarbi. Bieži vien remontu cena pārsniedz transportlīdzekļa atlikušo vērtību, un degvielas patēriņš un izmaksas, salīdzinājumā ar jauniem, mūsdienu prasībām atbilstošiem transportlīdzekļiem, ir augstākas. Operatīvajiem dienestiem ikdienas pienākumu pildīšanai nepieciešami transportlīdzekļi braukšanas kārtībā, bet nolietotais un tādēļ nepieejamais un nepietiekošais autoparks apgrūtināja noteikto funkciju izpildes nodrošināšanu. 

Lai nodrošinātu projekta īstenošanu, MK noteikumu projekts atbilstoši Vadības likuma 19. panta 13. punktā noteiktajam, paredz noteikt pieejamo finansējumu, prasības projekta iesniedzējam, atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus, kā arī kārtību, kādā īsteno "Eiropas Savienības kohēzijas programmas 2021. - 2027. gada, 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām"  2.1.3.3. pasākuma "Katastrofu risku mazināšanas pasākumi" otro kārtu.

MK noteikumu projekts paredz:
I nodaļa: Vispārīgie jautājumi

Pasākuma otrās kārtas iesniegumu atlases veids un kārtība.
Pasākuma otro kārtu īsteno ierobežotas projekta iesnieguma atlases veidā. Projekta iesniedzējs ir atbildīgs par projekta īstenošanu un vadību, kā arī projekta rezultātu un mērķu sasniegšanu. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk - CFLA) veic projekta iesniegumu atlasi saskaņā ar projekta iesnieguma atlases nolikumu. Projekta iesnieguma atlases nolikumu izstrādā un pēc saskaņošanas ar atbildīgo iestādi un vadošo iestādi apstiprina sadarbības iestāde.
Nodrošinot vienotu pieeju projekta iesnieguma atlasēm, atbilstoši 2024. gada 11. aprīļa "Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda plus,  Kohēzijas fonda un Taisnīgas pārkārtošanās fonda projekta iesnieguma atlases metodika 2021.–2027.gadam" metodikas Nr. 3.1.  9. punktam otrajai kārtai var tikt piemēroti tikai vienotie kritēriji un vienotie izvēles kritēriji.

Projekta iesnieguma iesniegšanai tiek izmantota Kohēzijas politikas vadības informācijas sistēma.

Atbildības sadalījums.
Atbildīgās iestādes funkcijas pilda Iekšlietu ministrija. Vadošās iestādes funkcijas pilda Finanšu ministrija. Sadarbības iestādes funkcijas pilda CFLA.

Pasākuma otrās kārtas ietvaros sasniedzamās politikas mērķu rezultāta un nacionālā rādītāja vērtības.

Pasākuma otro kārtu īsteno līdz 2026. gada 31. decembrim, sasniedzot  nacionālo rādītāju: 
 - Iegādātas 390 specializēto ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu ar aprīkojumu un konteineru ar aprīkojumu vienības.

Projekta rādītāja sasniedzamā vērtība atbilst VUGD tehnikas vienībām, lai nodrošinātu VUGD funkciju īstenošanu. Nepieciešamo transportlīdzekļu un konteineru veids un skaits tiek noteikts saskaņā ar Ministru kabineta 2011. gada 21. jūnija noteikumiem Nr. 458 "Noteikumi par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam ugunsgrēku dzēšanai un glābšanas darbiem nepieciešamajām iekārtām, speciālo un tehnisko aprīkojumu, kā arī tā normām", un balstoties uz statistikas datiem par izsaukumiem, tehnikas noslodzi un darbības efektivitāti, kā arī uz konkrēto reģionu ugunsdrošības un glābšanas darbu īpatnībām. Tiek ņemts vērā arī tehnikas izvietojums attiecībā pret stratēģiski svarīgiem objektiem un potenciāli iespējamajiem notikuma veidiem. VUGD tehnikas vienību plānošana ir komplekss process, kas balstās uz detalizētu analīzi, normatīvajiem aktiem un stratēģiskiem dokumentiem. Nepieciešamo transportlīdzekļu un konteineru veids un skaits tiek noteikts, ņemot vērā operatīvos datus, risku novērtējumu un finanšu iespējas, lai nodrošinātu efektīvu un drošu dienesta darbību.

Pētījums ““Tīro”  un energoefektīvo autotransporta līdzekļu ieviešanas iespēju izpēte un tehniskās specifikācijas sagatavošana risinājumu izstrādei un integrācijai VUGD”, ko 2021. gadā veica “PWC Latvija” uzrādīja esošo transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un nolietojumu. Darba uzdevumu ietvaros tika veiktas dažādas darbības, tajā skaitā esošās situācijas izpēte, kas apstiprināja ugunsdzēsības un glābšanas darbiem nepieciešamo transportlīdzekļu parka kritiskās situācijas esamību.

Projektam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums.
Pasākuma otrajai kārtai pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 102 881 742 euro, tai skaitā valsts budžets, kas pārsniedz pasākuma otrajai kārtai pieejamo Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējumu 87 449 480 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 15 432 262 euro.

II nodaļa: Prasības projektu iesniedzējam
Projekta ietvaros projekta iesniedzēja un finansējuma saņēmēja funkcijas pilda VUGD. Finansējuma saņēmēja pienākumi un tiesības ir aprakstīti Vadības likuma 18. pantā.

Nodrošinājuma valsts aģentūra nodrošina centralizētos iepirkumus VUGD vajadzībām, tāpēc daļu no Pasākumā paredzētajiem iepirkumiem veic Nodrošinājuma valsts aģentūra. Nodrošinājuma valsts aģentūra ir Iekšlietu ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas nodrošina Iekšlietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu darbību nekustamo īpašumu un publisko iepirkumu jomā atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 11. decembra noteikumiem Nr. 839 “Nodrošinājuma valsts aģentūras nolikums.” Projekta iesniedzējs veic izmaksu un ieguvumu analīzi – finanšu analīzi un ekonomisko analīzi – un pievieno to projekta iesniegumam. Veicot izmaksu un ieguvumu analīzi, projekta iesniedzējs nodrošina, ka projekta kopējie ieguvumi un ietaupījumi ir lielāki par projekta investīciju un darbības izmaksām visā projekta pārskata periodā.

III nodaļa: Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas
MK noteikumu projektā ir noteiktas atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas. Projekta ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām, kas ir saistītas ar atbalstu finansējuma saņēmējam, lai nodrošinātu projekta īstenošanu un pilnvērtīgu ieviešanu. Attiecināmas ir izmaksas specializētu 390 Transportlīdzekļu ar aprīkojumu un konteineru ar aprīkojumu iegādei, pirmreizējās reģistrācijas, reģistrācijas kā operatīvos transportlīdzekļus un reģistrācijas par bīstamo iekārtu izmaksas, civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas, piegādes izmaksas, transportlīdzekļus aprīkošanas izmaksas un pirmreizējās tehniskās apskates izmaksas. Ar transportlīdzekļa un konteinera aprīkošanu saprotams papildu riepas un diski, bākuguņu un skaņas signāla (sirēna) iegāde un uzstādīšana, rācijas, instrumentu komplekts riteņu nomaiņai, sakabes āķis, grīdas paklāji, transportlīdzekļa monitoringa sistēmas iegāde un uzstādīšanas, globālās pozicionēšanas sistēmas iegāde un uzstādīšana, videoreģistratora iegāde un uzstādīšana u.c. ar transportlīdzekļa un konteinera ekspluatēšanas ērtumu un funkciju nodrošināšanu saistīts papildaprīkojums, kā arī specializētais ugunsdzēsības un glābšanas darbu aprīkojums. Tāpat attiecināmas ir izmaksas, kas saistās ar komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas nosacījumu ievērošanu, t.i. tehnikas vienību un aprīkojuma marķēšana ar speciālām uzlīmēm vai plāksnēm.

Projektā plānotas dažādas tehnikas un aprīkojuma vienības (skatīt anotācijas pielikumā). Visas projektā paredzētās tehnikas un aprīkojuma vienības domātas, lai pēc iespējas pilnīgāk nodrošinātu cilvēku, vides un īpašuma drošību un aizsardzību katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā:

a) Sūkņu un spiedvadu konteiners - lai nodrošinātu efektīvu un ātru lielā diametra spiedvadu līniju izvilkšanu notikumos, kur nepieciešams padot lielu ūdens daudzumu lielā attālumā 500+ metros (piemēram, meža ugunsgrēki, attīstītie ugunsgrēki ražošanas objektos, kur vietējā ūdens apgādes tīkla ražība ir nepietiekoša vai ir bojāta);
b) Plūdu konteiners - lai nodrošinātu ātru reaģēšanu uz notikumiem, kuros nepieciešams veikt lielu skaitu cilvēku evakuāciju no applūdušām teritorijām. Konteinerā izvietots speciāli šim darbam paredzēts aprīkojums;
c) Sagruvumu konteiners - lai nodrošinātu ātru reaģēšanu uz notikumiem, kur nepieciešama cilvēku glābšana sagruvumos. Konteinerā izvietots speciāli šim darbam paredzēts specifisks aprīkojums, lielākoties, kas nav ikdienas lietošanā uz ugunsdzēsības automobiļiem;
d) Savvaļas ugunsgrēku konteiners - lai sniegtu atbalstu Valsts meža dienestam lielos, plašos meža ugunsgrēkos, un lai organizētu lielu kūdras ugunsgrēku dzēšanu, nepieciešams aprīkojums (viegls un ērts) ilgstošam darbam mežā, ka arī to pārvietošanai/pārnešanai mežā un lai samazinātu smagās tehnikas braukšanu mežā līdz minimumam;
e) Konteiners naftas produktu attīrīšanai piekrastē - sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un pašvaldībām, veicot naftas produktu noplūdes seku likvidācijas darbus – nepieciešams specifisks aprīkojums tieši darbam jūras piekrastē, kas koncentrēti izvietots vienā konteinerā – tieši attīrīšanas darbiem;
f) Konteiners naftas produktu savākšanai - sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un pašvaldībām,  veicot naftas produktu noplūdes seku likvidācijas darbus – nepieciešams specifisks aprīkojums tieši darbam jūras piekrastē, kas koncentrēti izvietots vienā konteinerā – tieši priekš naftas produktu savākšanas;
g) Dekontaminācijas konteiners - lai nodrošinātu masveida cilvēku dekontamināciju, notikumos ar bīstamo vielu noplūdi – nepieciešams speciāls, ātri uzstādāms konteiners, kas pielāgots jebkādiem laika apstākļiem, lai veiktu ūdens uzsildīšanu, netīrā ūdens savākšanu u.c. darbus. VUGD rīcībā esošās lielās dekontaminācijas teltis ir novecojušas un to uzstādīšanas/sagatavošanas darbus ierobežoto cilvēku resursus, jo tas ir laikietilpīgs process;
h) Putu koncentrāta konteiners - lai nodrošinātu putu koncentrāta nogādāšanu notikuma vietā: naftas produktu vai ķīmisko vielu noliktavās, lielās transporta avārijās vai notikumos ar kuģiem u.c. uz doto brīdi dienestā ir novecojis pielāgots šim nolūkam automobilis un pašu spēkiem pielāgots konteiners. Papildu jauns konteiners spēs padot lielu dzēšanas vielu daudzumu no lielāka attāluma, ka rezultātā tiks samazināta nepieciešamība sūtīt ugunsdzēsēju pie degšanas ar lielu temperatūras un siltuma starojumu;

MK noteikumu projekts paredz, ka komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas nosacījumi tiks ievēroti atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Regula Nr. 2021/1060), 47. un 50. pantam un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā. Atbilstoši nosacījumiem, finansējuma saņēmējam ir jānodrošina:
- finansējuma saņēmēja oficiālajā tīmekļa vietnē, zem sadaļas “Projekti” jāpublicē aprakstu par projektu, tā mērķiem un rezultātiem, uzsverot no Eiropas Savienības saņemto finansiālo atbalstu Eiropas Reģionālās attīstības fonda ietvaros. Virs projekta apraksta jāizvieto krāsaini vizuālās identitātes elementi – Eiropas Savienības logo “Līdzfinansē Eiropas Savienība” un logo “Nacionālais attīstības plāns 2027”;
- ilgtspējīgu plākšņu izvietošana katrā no Latvijas reģioniem vietās, kur izvietoti iegādātie transportlīdzekļi (vismaz 4 plākšņu vienības). Ilgtspējīgām plāksnēm jābūt izgatavotām atbilstoši ES fondu 2021.-2027. gada un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām;
- jāīsteno informatīvs pasākums/publicitātes aktivitāte, savlaicīgi iesaistot Eiropas Komisiju un atbildīgo vadošo iestādi;
- jāizplata vismaz viena preses relīze (piemēram, par projekta aktualitātēm, sabiedrības ieguvumu, par projekta noslēgšanu un tā rezultātiem).  Preses relīzē obligāti jāatzīst Eiropas Savienības sniegtais atbalsts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda;
- jāveic vismaz trīs dažādi ieraksti saņēmēja sociālo tīklu kontos, lai informētu par projektu, tostarp par projekta mērķiem un rezultātiem, projekta aktualitātēm, sabiedrības ieguvumu. Veicot ierakstus sociālo tīklu kontos, jālieto mirkļbirkas, piemēram, #ESfondi, #EUinvest, #EUinmyregion, #InvestEU, #ESfondiDROSIBA. Cita starpā, ierakstos jānorāda šādi: “Projekts īstenots, pateicoties Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstam”. Uz fotogrāfijām jābūt nodrošinātai informācijai par Eiropas Savienības logo, piemēram, “Līdzfinansē Eiropas Savienība”, “Nacionālais attīstības plāns 2027” izvietošanai.

Komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas nosacījumi tiks ievēroti arī atbilstoši Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.

MK noteikumu projektā paredzēts, ka projekta īstenošanas ietvaros tiks piemērots Publisko iepirkumu likums.

MK noteikumi paredz atbildību finansējuma saņēmējam nodrošināt, ka plānotās izmaksas netiek segtas no citiem līdzekļiem, kā to paredz Programma. Pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, saskaņā ar Regulas Nr. 2021/1060 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem, ja vien tie nav atgūstami saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem pievienotās vērtības nodokļa jomā.

Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projektam neveidojas dubultā finansējuma risks.
Projekta izmaksu attiecināmības periods iestājas no 2023. gada 24. maija. 

IV nodaļa: Pasākuma otrās kārtas īstenošanas nosacījumi

MK noteikumu projektā noteikti pasākuma otrās kārtas īstenošanas nosacījumi, tostarp projekta īstenošanas termiņš, informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšanas nosacījumi.

Saskaņā ar principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" novērtēšanu, projektam ir nenozīmīga ietekme uz vides mērķiem. Tā īstenošana neradīs ievērojamu nepieciešamo resursu izmantošanas neefektivitāti un nepalielinās atkritumu rašanos. Īstenojamie pasākumi neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem, kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu. Paredzams, ka pasākums veicinās pielāgošanos klimata pārmaiņām, jo transportlīdzekļi paredzēti dažādu klimata pārmaiņu seku un katastrofu likvidēšanai un novēršanai.

VUGD uzskaitē esošie transportlīdzekļi un citas tehnikas vienības, kas skaitās morāli un fiziski novecojušas tālāk tiek nodotas pašvaldībām un brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijām vai nepieciešamības gadījumā nodotas utilizācijai. Lai arī jaunie transportlīdzekļi un konteineri lielākajā daļā gadījumu tiek iepirkti, lai aizstātu novecojušās vienības, pastāv gadījumi, kad tie tiek pievienoti esošajam autoparkam, palielinot VUGD kapacitāti:
 - plānveida nomaiņa – vecā tehnika tiek aizstāta, pamatojoties uz nolietojumu un tehnisko stāvokli;
 - papildināšana – ja jauna tehnika tiek iegādāta īpašiem uzdevumiem (piemēram, mežu ugunsgrēku dzēšanai, ķīmisko negadījumu likvidēšanai), tā ne vienmēr aizstāj esošo.

Nolietoto transportlīdzekļu turpmākā izmantošana tiek noteikta, balstoties uz to tehnisko stāvokli un ekspluatācijas iespējām:
 - atsevišķas vienības tiek atsavinātas citām valsts vai pašvaldību struktūrām – ja transportlīdzeklis vēl ir darba kārtībā, bet neatbilst VUGD prasībām, tas var tikt atsavināts citām institūcijām (piemēram, pašvaldību ugunsdzēsības dienestiem vai civilās aizsardzības vajadzībām);
 - norakstīšana un utilizācija -  tehniski nolietotie un ekspluatācijai nederīgie transportlīdzekļi tiek norakstīti un nodoti utilizācijai atbilstoši LR esošajiem normatīvajiem aktiem.

Lai nodrošinātu investīciju nepārklāšanos, kā viens no uzraudzības instrumentiem tiks izmantota Finanšu ministrijas Dubultfinansējuma riska kontroles matrica [https://www.esfondi.lv/cp/collections/demarkacija].

MK noteikumu projekta 23. punkts paredz, ka Projekta ietvaros netiek atbalstītas projekta darbības, kurām atbalsts ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. Lai atbalsts specializētajiem ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļiem, pārvietojamiem konteineriem vai aprīkojuma vienībām netiktu kvalificēts kā komercdarbības atbalsts, ar specializētajiem ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļiem, pārvietojamiem konteineriem vai aprīkojuma vienībām, kurus izmanto Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vajadzībām, pamatlīdzekļu un ilgtermiņa ieguldījumu amortizācijas periodā ir pieļaujams veikt papildinošu saimniecisko darbību ne vairāk kā 20 procentu apmērā no specializēto ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu, pārvietojamo konteineru vai aprīkojuma vienību gada jaudas laika vai finanšu izteiksmē un ir pieļaujams sniegt papildpakalpojumus, ievērojot, ka:
- ar papildinošu saimniecisko darbību saprot darbības, kas ir tieši saistītas ar specializēto ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu, pārvietojamo konteineru vai aprīkojuma vienību ekspluatāciju un ir tai nepieciešamas vai nesaraujami saistītas ar tās galveno ar saimniecisko darbību nesaistīto izmantojumu, patērējot tādu pašu resursu (piemēram, materiāli, aprīkojums, darbaspēks, pamatkapitāls) apjomu kā ar saimniecisko darbību nesaistītajām darbībām;
- ar papildpakalpojumiem saprot tādus pakalpojumus, kurus galvenokārt izmanto tikai ar saimniecisko darbību nesaistītai darbībai un kuriem pašiem par sevi nebūtu ietekmes uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū;
- papildinošas saimnieciskās darbības aprēķina veidu nav pieļaujams mainīt projekta īstenošanas laikā un visā projekta dzīves cikla laikā. Aprēķins veicams atbilstoši sākotnēji izvēlētajam veidam laika vai finanšu izteiksmē.
Ja projekta dzīves cikla laikā tiek konstatēts, ka ar specializētajiem ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļiem, pārvietojamiem konteineriem vai aprīkojuma vienībām, par kurām iesniegts projekta iesniegums, tiek veikta saimnieciskā darbība, kas nav uzskatāma par papildpakalpojumu, vai tiek veikta papildinoša saimnieciskā darbība, kas pārsniedz noteikumu projekta 23. punktā minēto apmēru, vai tiek veikta saimnieciskā darbība, kas nav uzskatāma par papildinošu saimniecisko darbību, finansējuma saņēmējam proporcionāli tai gada jaudas daļai (laika vai finanšu izteiksmē), par kuru kopumā ir konstatēts pārkāpums, ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem par attiecīgo gadu no līdzekļiem, kas brīvi no komercdarbības atbalsta, saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.

Nosacījumu pārkāpuma gadījumā saņemtā nelikumīgā komercdarbības atbalsta atmaksas pienākums ir noteikts finansējuma saņēmējam, kurš būs pārkāpis minētos nosacījumus.
MK noteikumu projektā norādītais projekta dzīves cikls (tajā skaitā ieguldījumu lietderīgais izmantošanas laiks jeb ieguldījumu amortizācijas periods) tiek noteikts atbilstoši Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētās Regulas (ES) Nr. 480/2014 I pielikumam “15. panta 2. punktā minētie pārskata periodi”, kas piemērojams atkarībā no projekta investīciju jomas. MK noteikumu projektā paredzētais specializēto ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu, pārvietojamo konteineru vai aprīkojuma vienību amortizācijas periods, jeb projekta dzīves cikls detalizēti tiks aprakstīts atbildīgās iestādes izstrādātajā metodikā papildinošu saimniecisko darbību ieņēmumu uzraudzības nodrošināšanai Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā, kas atbildīgajai iestādei jāstrādā līdz projekta iesnieguma atlases uzsākšanai.
Sadarbības iestāde saskaņā ar atbildīgās iestādes izstrādāto papildinošu saimniecisko darbību uzraudzības metodiku nodrošina veikto investīciju atbilstības uzraudzību atbilstoši noteikumu projekta nosacījumiem visā projekta dzīves ciklā.

Sadarbības iestāde nodrošina veikto investīciju atbilstības uzraudzību atbilstoši noteikumu projekta 23. un 24. punktā minētajiem nosacījumiem visā projekta dzīves ciklā. Finansējuma saņēmējs visā projekta dzīves ciklā katru gadu sagatavo pārskatu par papildinošas saimnieciskās darbības apjomu un nodrošina šajā punktā minēto pārskatu un aprēķinus pamatojošo dokumentu pieejamību papildinošas saimnieciskās darbības uzraudzībai un iesniedz to sadarbības iestādē pēc sadarbības iestādes pieprasījuma. Ja finansējuma saņēmējs konstatē, ka ir pārsniegts noteikumu projekta 23. punktā minētais 20 procentu ierobežojums no specializēto ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu, pārvietojamo konteineru vai aprīkojuma vienību gada jaudas laika vai finanšu izteiksmē vai ka veiktās investīcijas tiek izmantotas citai saimnieciskai darbībai, kas nav uzskatāma par papildinošu saimniecisku darbību, tas saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu noteiktajā termiņā iesniedz sadarbības iestādē ziņojumu par konstatēto noteikumu projekta 23. un 24. punktā minēto nosacījumu pārkāpumu. Sadarbības iestādei ir tiesības finansējuma saņēmējam pieprasīt pārskatus par papildinošu saimniecisko darbību visā projekta dzīves cikla laikā, tai skaitā gadījumos, kad saņemta informācija par papildinošās saimnieciskās darbības nosacījumu pārkāpumu no finansējuma saņēmēja, kompetentajām iestādēm vai no trešajām personām.

Attiecībā uz papildinošās saimnieciskās darbības iekļaušanu finansējuma saņēmēju īstenotajos projektos, tiks ieviests pašdeklarēšanās princips. Minētās izmaiņas samazina birokrātisko slogu un projektu ikgadēju uzraudzību projektu infrastruktūras amortizācijas periodā, kā arī demonstrē uzticēšanās  pieaugumu finansējuma saņēmēju saimniecisko darbību aktivitātēm.

Atbilstoši MK 2023. gada 13. jūlija  noteikumos Nr. 408 “Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā” paredzētajam, vienošanās vienpusēja uzteikuma nosacījumi tiks iekļauti vienošanās par projekta īstenošanu.