Anotācija

Likumprojekts paredz noteikt, ka apcietinātās un notiesātās personas procesuālo darbību veikšanai var ievietot īslaicīgās aizturēšanas vietā uz laiku ne ilgāku par septiņām darba dienām. Savukārt pirmstiesas procesā apcietinātās un notiesātās personas var ievietot īslaicīgās aizturēšanas vietā, ja saņemta attiecīgi uzraugošā prokurora vai amatā augstāka prokurora rakstveida piekrišana.

Vispārējā kārtība

Aizturēto personu turēšanas kārtības likuma 1. panta otrā daļa citastarp paredz, ka īslaicīgās aizturēšanas vietā, ja nepieciešams var ievietot arī apcietinātās un notiesātās personas - procesuālo darbību veikšanai. Tāpat arī Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 4. panta trešajā daļā paredzēts, ka pēc procesa virzītāja pieprasījuma apcietināto var ievietot īslaicīgās aizturēšanas vietā uz laiku, kas nepieciešams procesuālo darbību veikšanai un tiesas procesiem. Tāpat attiecīgajā Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma normā ir paredzēts, ka īslaicīgās aizturēšanas vietā uz apcietināto attiecināmi īslaicīgās aizturēšanas vietas iekšējās kārtības noteikumi un viņam nodrošināmi īslaicīgās aizturēšanas vietas sadzīves apstākļi.
Valsts policijā ir izveidotas 10 īslaicīgās aizturēšanas vietas - Rīgā, Ogrē, Liepājā, Ventspilī, Bauskā, Jēkabpilī, Cēsīs, Gulbenē, Daugavpilī un Rēzeknē. Apcietināto un notiesāto personu uzturēšanās ilgums šajās vietās ir atkarīgs no procesuālo darbību apjoma. Piemēram, veicamas liela apjoma vai ilgstošas procesuālās darbības, kad viena kriminālprocesa ietvaros ir aizturētas vai apcietinātas vairākas personas un procesa virzītājam jāveic virkne izmeklēšanas darbību, tajā skaitā neatliekamās izmeklēšanas darbības ārpus brīvības atņemšanas vietas, iegūtā informācija jāpārbauda, iespējams jāveic konfrontēšana. Tāpat apcietināto un notiesāto personu turēšanas ilgumu īslaicīgās aizturēšanas vietā var ietekmēt tiesu procesu sadale un ieslodzījuma vietu darba organizācija. Papildu minētajiem apstākļiem apcietināto un notiesāto personu turēšanas laiku var ietekmēt konvojēšanas pakārtošanās Starppilsētu konvojēšanas maršrutu grafikam, kas plānots, ņemot vērā brīvības atņemšanas vietu darba organizāciju, kā arī Valsts policijas materiāltehniskos un personāla resursus.
2021.gadā salīdzinājumā ar 2019.gadu īslaicīgās aizturēšanas vietās ievietoto personu skaits bija samazinājies par 50 %, savukārt, personu konvojēšana samazinājusies par ~60 %. Kā galvenie iemesli slodzes samazinājumam konkrētajos procesos minami Administratīvās atbildības likuma stāšanās spēkā, kas būtiski mainīja administratīvo sodu sistēmu, izslēdzot administratīvo arestu, kā arī noteiktie piesardzības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatīšanās ierobežošanai. Savukārt 2022. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu īslaicīgās aizturēšanas vietās ievietoto personu skaita samazinājums sastāda 43 %, bet personu konvojēšanā samazinājums sastāda ~56 %. Tas parāda, ka neskatoties uz ierobežojumu atcelšanu, kas bija saistīti ar ārkārtējas situācijas saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatīšanos izsludināšanu, tika saglabāti noteiktie piesardzības pasākumi gan Valsts policijas, gan tiesu, ieslodzījuma vietu, prokuratūras un citu iestāžu darba organizācijā, ieviešot tajā būtiskas izmaiņas, piemēram, uzdodot virkni funkcijas nodrošināt attālināti. Īpaši nosacījumi atsevišķu iestāžu funkciju izpildei saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanas pasākumiem sākotnēji tika iekļauti Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Piemēram, attiecībā uz ieslodzīto (apcietināto un notiesāto) personu konvojēšanu un pārvietošanu Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10.¹ panta otrā daļa un 10.² panta pirmā un otrā daļa paredz, ka ieslodzīto dalību tiesas procesā un pirmstiesas kriminālprocesa izmeklēšanas darbībās nodrošina, primāri izmantojot videokonferenci, izņemot lietas, kas satur valsts noslēpuma objektu, savukārt ieslodzīto konvojēšanu pēc procesa virzītāja pieprasījuma nodrošina tikai gadījumos, kad ir saņemts iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas saskaņojums. 2023.gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar 2019.gada pirmo pusgadu īslaicīgās aizturēšanas vietās ievietoto personu skaita samazinājums sastāda ~ 36 %, bet salīdzinājumā ar 2022. gada pirmo pusgadu ievietoto personu skaits palielinājies par ~6%. Savukārt 2023.gada pirmajā pusgadā personu konvojēšanā salīdzinājumā ar 2019.gada pirmo pusgadu samazinājums sastāda ~55%, bet salīdzinājumā ar 2022.gada pirmo pusgadu personu konvojēšanā palielinājusies par ~ 15%.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 140. panta pirmo daļu procesa virzītājs procesuālo darbību var veikt, izmantojot tehniskos līdzekļus (telefonkonference, videokonference), ja to prasa kriminālprocesa intereses. Tāpat arī Kriminālprocesa likuma 382. panta pirmā daļa noteic, ka kriminālprocesa ietvaros procesa virzītājs izvēlas un veic procesuālās darbības, lai nodrošinātu kriminālprocesa mērķa sasniegšanu pēc iespējas ātrāk un ekonomiskāk. Savukārt no Kriminālprocesa likuma 382. panta otrās daļas izriet, ka nepieciešamības gadījumā un ja to prasa kriminālprocesa intereses, procesuālo darbību var veikt, izmantojot tehniskos līdzekļus (telefonkonference, videokonference).
Tomēr, ievērojot to, ka ne visas procesuālās darbības var veikt, izmantojot tehniskos līdzekļus, pastāv nepieciešamība apcietinātās un notiesātās personas procesuālo darbību veikšanai ievietot īslaicīgās aizturēšanas vietās.

Nē

Ar likumprojektu paredzēts noteikt, ka apcietinātās un notiesātās personas īslaicīgās aizturēšanas vietā var ievietot procesuālo darbību veikšanai, uz laiku ne ilgāku par septiņām darba dienām. 

Nē

Nē

Nē

Nē

Likumprojektā ietvertais regulējums atbilst Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3. pantam. Tāpat likumprojektā ietvertas Komitejas rekomendācijas attiecībā uz nepieciešamību apcietināto un notiesāto personu ievietošanu īslaicīgās aizturēšanas vietā saskaņot ar prokuroru vai tiesu.